LNSO un diriģents Ainārs Rubiķis 15. martā plkst. 19.00 aicinauz neparastu simfonisko koncertu – tiks stāstīta Viljama Šekspīra romantiskā pasaka “Sapnis vasaras naktī” Fēliksa Mendelszona-Bartoldi muzikālajā interpretācijā. Piedalīsies aktrise Rēzija Kalniņa, dziedātājas Jolanta Strikaite, Laura Grecka un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dāmas. Koncerta pirmajā daļā skanēs šveiciešu-franču komponista Artura Onegēra ekspresīvā Trešā jeb “Liturģiskā” simfonija.

Koncerta muzikālā vadība būs starptautiski pieprasītā latviešu diriģenta Aināra Rubiķa rokās. Ainārs karjeru veido galvenokārt kā operu diriģents. Kopš 2018. gada viņš ir Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs. No 2012. līdz 2014. gadam Rubiķis bija Novosibirskas akadēmiskā operas un baleta teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, un viņa Sibīrijā iestudētās izrādes izpelnījās augstus vērtējumus. Ainārs Rubiķis diriģējis izrādes Maskavas Lielajā teātrī, Barselonas Liceuteātrī, Čikāgas Liriskajā operā un citur. Latvijas Nacionālajā operā 2016. gada nogalē Rubiķis iestudēja Čaikovska operu “Jevgeņijs Oņegins”, bet 2014. gada pavasarī kopā ar diriģentu Atvaru Lakstīgalu diriģēja Kristapa Pētersona operas “Mihails un Mihails spēlē šahu” pirmizrādi. 2013. gadā Novosibirskā izrādītais Leonarda Bernsteina “Mesas” iestudējums Aināram Rubiķim atnesa “Zelta masku” kā labākajam diriģentam. 2019. gada 6. martā Maskavas Lielajā teātrī notika pirmizrāde Dvoržāka operas “Nāra” jauniestudējumam, ko Ainārs sadarbībā ar izcilo režisoru Timofeju Kuļabinu veidoja divus mēnešus.

Ainārs Rubiķis saka: “Kad esmu Latvijā, vienmēr gribu sarīkot svētkus.” Šī programma tiešām būs svētki ne tikai simfoniskās mūzikas pazinējiem, bet ikvienam, kurš spēj novērtēt tās daudzpusīgo saturu.

15.marta koncertā dzirdēsim svītu no mūzikas, ko Fēlikss Mendelszons-Bartoldikomponēja Viljama Šekspīralugas “Sapnis vasaras naktī” izrādīšanai 1843. gada rudenī Potsdamas galma teātrī. Kopā ar Mendelszona mūziku klausītāji varēs ienirt romantiskajā Šekspīra pasaulē, kur mežā joprojām var satikt laumas, noburtus amatniekus un līdz ausīm iemīlējušos jauniešus. Slavenākais fragments šajā svītā ir “Kāzu maršs”, kas simbolizē trīskāršās laulības lugas finālā.

Mendelszona svītā “Sapnis vasaras naktī” Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa iejutīsies Stāstnieces lomā, iemiesojoties dažādos lugas tēlos, tādējādi klausītāju iztēlē papildinot mūzikas uzburto pasaku valstību ar brīnišķā sižeta izklāstu. Latvijas Nacionālās operas solistes – daudzpusīgāJolanta Strikaiteun Laura Grecka– kopā ar kora “Latvija” dāmām pārtaps par valdzinošām laumām. Fēliksa Mendelszona “Sapnis vasaras naktī” ir viens no slavenākajiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem, ko simfoniskā orķestra atskaņojumā kaut reizi dzīvē ikvienam būtu jādzird klātienē.

Fēlikss Mendelszons dzīvoja 19. gadsimta pirmajā pusē, viņš piedzima pārtikušā intelektuāļu ģimenē, kas savā Berlīnes namā regulāri uzņēma prominentus viesus – pasaulē labi zināmus dzejniekus, filozofus un zinātniekus. Bērnībā jaunajam komponistam bija iespēja Veimārā viesoties pie paša Gētes.

Ainārs Rubiķis par Mendelszonu: “Viņa mūzikā ir ārkārtīgi liela vienkāršība un ģenialitāte. Un arī prasmju ziņā viņam maz līdzīgu. Brīnos, kāpēc Mendelszons tik reti skan. Svītā “Sapnis vasaras naktī” ir visas tās pašas līnijas, kas Šekspīra lugā – mīlestība, pārpratumu komēdija, bufonāde, mistērija. Uvertīras pirmie akordi rāda mums, kā atveras samta priekškars un sākas izrāde. Visa svīta ir ļoti vizuāla.”

Koncertā skanēs arī šveiciešu-franču komponista Artura Onegēra meistardarbs – Trešā simfonija. Šo ekspresīvo darbu, kurš manifestē cilvēcību, Onegērs komponēja uzreiz pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā.

“No tā sauktā franču komponistu “Sešinieka” Onegērs man liekas viscilvēcīgākais un patiesākais. Viņa mūzikā ir mežonīgas galējības. Krāsu, tematikas, raksturu pasaules ziņā viņš sasniedz abus polus. Onegērs var būt agresīvs, rupjš un tajā pašā laikā arī debešķīgs, paradīzisks. Trešajā simfonijā vēsts ir skaidra – pasaule ir drupās, mums jāmācās atkal no jauna ticēt visam cilvēcīgajam, un Onegērs brīdina mūs no birokrātijas, muļķības, mašinērijas,” saka Ainārs Rubiķis.

Onegēra “Liturģiskajā simfonijā” ir trīs daļas. Pirmā daļa Dies irae(“Pastardiena”) ir agresīva, dramatiska un biedējoša kā negaisa brāzmas. Otrā daļa De profundis clamavi(130. psalms “No dzelmes saucu tev, mans Kungs”)kontrastā ar pirmo daļu ir mierīga, meditatīva un liriska. Finālā Dona nobis pacem(“Dod mums mieru”) dzirdams uzmācīgs soļošanas motīvs ar disonantu kulmināciju, kurai seko apskaidrots noslēgums.

Pirms koncerta, pl. 18.18 Lielās ģildes Minsterejas zālē visi klausītāji ir aicināti apmeklēt “Pirmskoncerta sarunas”,kur Oresta Silabriežaviešņa būs neskaitāmu skolēnu apbrīnotā mūzikas vēstures pasniedzēja Iveta Grunde. Sarunas tēmas vīsies gan ap Mendelszona un Šekspīra burvībām, gan Onegēra spēcīgo humānista personību.

Biļetes uz koncertu “LNSO un Ainārs Rubiķis” iespējams iegādāties Lielās ģildes un “Biļešu paradīzes” kasēs.

11.03.2019.

 
0 Comments

Leave a reply

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, [email protected] 2019

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?