Uz dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā pagājušajā gadā atsaucās tikai 35% no uzaicinātajām uz šo izmeklējumu. Sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīninga programmā un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc risks saslimt pieaug, intervijā stāsta Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, profesore Dace Rezeberga.
Viņa akcentē, ka šogad sievietēm pēc 30 gadiem skrīningā ieviests jauns algoritms. Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.
Kāda ir loma dzemdes kakla vēža skrīningam?
Ar slimību skrīningu saprotam liela cilvēku skaita izmeklēšanu, meklējot slimību, kurai vēl nav klīniskas izpausmes, kura ir bieži sastopama, kuras atklāšanai ir pieejamas jutīgas diagnostikas metodes un kuru var veiksmīgi ārstēt. Izmeklējumus veic ar regulāru laika intervālu, atbilstošas iedzīvotāju kategorijas uzaicinot veikt izmeklējumus. Dzemdes kakla vēža skrīninga laikā meklē dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas vai arī risku tām attīstīties, un, savlaicīgi atklājot šīs priekšvēža pārmaiņas, tās ir iespējams pilnībā izārstēt, tādējādi nepieļaujot vēža attīstību un arī saglabājot sievietei reproduktīvo funkciju, spēju iznēsāt un dzemdēt bērnus, izvairoties no liela apjoma operācijas. Pateicoties zinātnes sasniegumiem, pierādītajai cilvēka papillomas vīrusa lomai patoloģijas attīstībā, pieejamai vakcinācijai un efektīvām skrīninga programmām, šādu saslimšanu ir iespējams pilnībā izskaust un novērst. Sievietes ar vēstules palīdzību Nacionālais veselības dienests uzaicina veikt testus, tādējādi mēģinot atrast visas sievietes populācijā, kurām ir risks saslimt vai jau ir sākušās priekšvēža pārmaiņas. Pasaules veselības organizācija ir paziņojusi, ka principā šo slimību globāli var pieveikt, un, protams, ne gluži līdz nulles līmenim, bet mērķis būtu četri no 100 000 iedzīvotājiem. Latvijā mums ir pieejami abi šie profilakses virzieni, un tas būtu diezgan iespējams – ir jāvakcinē meitenes un zēni ar CPV vakcīnu un sievietēm jāpiedalās skrīninga programmā – jāņem skrīninga vēstule un jādodas nodot skrīninga tests pie ginekologa, ģimenes ārsta vai vecmātes.
Kā jūs komentētu tendenci atlikt grūtniecību uz 40 gadu vecumu?
Šādas tendences ir vairāk attīstītajā pasaulē, kur sieviete var kontrolēt savu ķermeni un plānot savu dzīvi, un pastāv tendence bērnu dzemdēšanu atlikt uz vēlāku laiku. Līdzīgi arī Latvijā. Es neteiktu, ka tie būtu 40 gadi, bet mātes vecums ar katru gadu pieaug, 2021.gadā vidējais mātes vecums Latvijā bija 30,2 gadi, un šī līkne ir ar augšupejošu tendenci. Jaunās sievietes labprāt izglītojas, tad veido karjeru, un tikai pēc tam plāno savu ģimeni. Otra tendence ir tāda, ka cilvēkiem ir mazāk bērnu kopumā. Protams, ja sieviete izvēlas dzemdēt bērniņu vecākos gados, tad ir jārēķinās ar to, ka, pirmkārt, grūtniecība var neiestāties uzreiz, tiklīdz viņa vēlas, īpaši pēc 35 gadu vecuma samazinās auglības potenciāls, un, otrkārt, arī pārciestās vai hroniskās kaites, kas saistītas ar aptaukošanos, mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura vielmaiņas traucējumu, var atstāt iespaidu uz grūtniecības iestāšanos vai norisi. Bet dzemdes kakla vēža skrīninga kontekstā, ja sieviete ir savlaicīgi atnākusi uz skrīningu, tad, pat ja ir sākušās pārmaiņas, kas vēl nav vēzis, pilnībā var saglabāt reproduktīvo funkciju.
Svarīgi nebaidīties un savlaicīgi noskaidrot?
– Reizēm, ja piemin vārdu vēzis, iestājas bailes, un labāk, šķiet, šo diagnozi nezināt un kā strausam iebāzt galvu smiltīs. Bet dzemdes kakla vēža kontekstā tiešām, atšķirībā no pārējiem skrīningiem – kolorektālā vai krūts vēža skrīninga, kur atklāj jau esošu vēzi, mēs atrodam slimību priekšvēža stadijā, kad ļaundabīgā saslimšana vēl nemaz nav attīstījusies. Lai vakcinācijas un skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām, ir jābūt augstai iedzīvotāju iesaistei. Vakcinācijas aptverei vajadzētu būt ap 90%, bet mums ir tikai ap 60%. Savukārt dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere ir pat ļoti zema – pagājušajā gadā ir bijuši 35%, kas nozīmē, ka atsaucās tikai 35% no tām sievietēm, kam vajadzēja veikt šo izmeklējumu. Varbūt Covid ierobežojumi spēlēja savu lomu, jo 2022.gada pirmajā pusgadā sieviešu atsaucība ir krietni uzlabojusies. Vēža saslimstības statistika ir nežēlīga, un situācija Latvijā, salīdzinoši ar Eiropas valstīm, ir slikta. Mēnesī atklāj apmēram 20 jaunus gadījumus ar dzemdes kakla vēzi, un diemžēl liela daļa no tiem jau ir vēlīnā stadijā, kas nozīmē, ka sievietes ilgstoši nav nākušas pie ginekologa un nav piedalījušās skrīninga programmā. Apmēram 10-12 sievietes no šīs slimības katru mēnesi nomirst. Daudzas saslimušās un arī nomirušās ir salīdzinoši jaunas sievietes darbspējīgā vecumā, un katrs darbspējīgs cilvēks ir liela vērtība. Tās, protams, ir arī izmaksas veselības aprūpei, jo vēža ārstēšana ir dārga.
Kādā vecumā biežāk var attīstīties dzemdes kakla vēzis?
– Pats vīruss ir bieži sastopams, un lielākā daļa sieviešu kas dzīvo dzimumdzīvi vai ir partnerattiecībās, kaut kādā dzīves periodā inficējas ar šo vīrusu, bet jauna sieviete pati spontāni no tās infekcijas atbrīvojas. Pēc inficēšanās neveidojas dabīga imunitāte un nepasargā sievieti no atkārtotas inficēšanās. Tikai vakcinācija veido noturīgu imunitāti un spēj pasargāt no slimības progresijas. Jaunām sievietēm, vīrusam aizejot, šūnu izmaiņas var spontāni izzust. Vīrusa un saimnieka organisma savstarpējās mijiedarbības rezultātā daļai vīruss var ilgstoši palikt organismā un veicināt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Šī daļa ir tās, kurām var attīstīsies dzemdes kakla vēzis. No inficēšanās līdz vēža attīstībai var paiet desmit gadu, kad sievietes jau ir lielākā vecumā, izmaiņas veidojas pakāpeniski, un skrīninga izmeklējumi tās var atrast. Šeit redzam, kāda nozīme ir tam, ka sievietes piedalās skrīningā. Latvijā esam izpētījuši, ka sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīningā, tādējādi radot risku, ka attīstīsies slimība. Svarīgi ir rūpēties par savu veselību visa mūža garumā. Sava atbildība par sieviešu iesaistīšanos skrīninga programmās ir arī ģimenes ārstiem, kuriem ir pieeja datu bāzēm un vajadzētu sekot savā praksē pierakstītajām sievietēm, vai ir piedalījušās skrīningā. Ģimenes ārsti varētu atgādināt par tādu vajadzību savām pacientēm. Man šķiet, ka šis instruments nav līdz galam izmantots, un sieviešu iesaiste skrīninga programmās varētu būt viens no ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijeim. Un ģimenes ārstam ir iespēja atjaunot skrīninga uzaicinājuma vēstuli, ja tā nav saņemta vai ir nozaudēta.
Cik bieži jāapmeklē ginekologs pēc 45 gadu vecuma, kad sākas menopauze un vai tajā arī jāveic dzemdes kakla vēža skrīnings?
– Kopš šī gada 1. jūlija mēs esam mainījuši testa veidu sievietēm vecumā pēc 30 gadiem. Zinātne meklē efektīvākos skrīninga testus. Jaunām sievietēm, kad cilvēka papilomas vīruss ir bieži sastopams, kā izmeklēšanas metode paliek šķidruma citoloģija, bet sievietēm pēc 30 gadiem savukārt jau tiek meklēta cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne. Ja nav šī vīrusa, vēzis nevar attīstīties. Ja pieļauj, ka sieviete pēc šī negatīvā testa inficējas ar vīrusu, patoloģiskais process attīstīsies lēni, tāpēc nākošais uzaicinājums uz skrīningu tiks sūtīts pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja atrod cilvēka papilomas vīrusu, tad nākamais solis ir aprakstīts algoritmā, sievieti nosūta uz kolposkopiju jeb tajā pašā izmeklējamajā materiālā, kurā noteica vīrusu, var mikroskopā izmeklēt arī dzemdes kakla šūnas. Pēdējā cilvēka papilomas vīrusa analīze sievietes mūžā paredzēta 65 gadu vecumā pie noteikuma, ja iepriekšējie testa rezultāti ir bijuši neizmainīti. Varbūtība, ka sieviete vēlīnā menopauzē inficējas, tad paiet vēl desmit gadu, un viņai attīstās vēzis, ir arvien mazāka, ja testi pirms tam ir bijuši normāli. Menopauzes vecums vidēji ir 51-52 gadi visās populācijās. Tas ir mēnešreižu iztrūkums gada laikā, kas nozīmē, ka sievietei ir iestājusies menopauze. Vajadzība apmeklēt ginekologu ir arvien retāka, un būtu jānāk tikai tad, ja ir sūdzības. Sievietes, kas rūpējās par savu veselību, iet pie ginekologa, kurš to iesaka reizi gadā. Es teiktu, ka varbūt tomēr nav katru gadu jāiet, ja sieviete ir vesela un ar stabilām partnerattiecībām. Bet ir jābūt sapratnei par dažādiem simptomiem, kuru gadījumā jāapmeklē ginekologs. Biežākie iemesli menopauzē, kad sievietei jāgriežas pie ārsta ir maksts izdalījumi, blakus orgānu darbības traucējumi, noslīdējums, urīna nesaturēšana, onkoloģiskas saslimšanas (citiem dzimumorgānu vēžiem nav skrīninga), seksuāla disfunkcija. Ir vesela rinda ginekoloģisko patoloģiju, kas sievietēm raksturīgas reproduktīvajā periodā un kas menopuzes laikā iet mazumā – endometrioze, dzemdes mioma – nav hormonālās cikliskās pārmaiņas, slimības regresē. Sievietei reproduktīvā veselība ir svarīga arī menopauzē. Manuprāt, menopauzē reproduktīvā veselība ir atstāta novārtā, un arī par to ir jārunā.
Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv
