4 C
Rīga
ceturtdien, aprīlis 15, 2021

Pēdējā gada laikā 82% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar vismaz vienu mutes dobuma problēmu!

Benu Aptieka 26/02/2021
 

Jautājot par mutes dobuma problēmām, 39% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar izteiktu zobakmens veidošanos, 33% pēdējo 12 mēnešu laikā ir radušies jauni zobu caurumi, 32% – neapmierināja zobu tonis, 30% bijusi smaganu asiņošana, 29% – jutīgi zobi, 21% sūdzējies par sliktu elpu, bet vēl 8% izjutuši gudrības zobu izraisītu diskomfortu. Kopsummā pēdējā gada laikā ar vismaz vienu mutes dobuma veselības problēmu ir saskārušies 82% Latvijas iedzīvotāju. Par to, kā izvairīties no mutes dobuma problēmām un to risināšanu, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse.

Zobu veselība – daudzu aspektu kopums

Rūpes par zobu veselību ietver vairākus būtiskus faktorus, no kuriem būtiskākais ir individuālā mutes dobuma higiēna un profilaktisko pasākumu ievērošana. Tie ietver regulāru, rūpīgu un pareizu zobu tīrīšanu ar fluoru saturošu zobu pastu un zobu diega lietošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā mutes skalojamā līdzekļa un starpzobu birstīšu izmantošanu. D. Ķīse skaidro, ka zobu veselību negatīvi ietekmē arī nesabalansēts uzturs, bieža našķēšanās un pastiprināta gāzēto un saldināto dzērienu lietošana. Tāpat jāņem vērā arī pacienta fizioloģiskās īpatnības, piemēram, biezas siekalas veicina barības pielipšanu pie zobu virsmām vai arī zobu saspiestība nereti sagādā grūtības ikdienas kopšanā, kas veicina kariesa veidošanos un aplikuma uzkrāšanos.

Attiecībā uz ģenētikas ietekmi uz zobu veselību eksperte skaidro, ka pētījumos tiek minēti vairāki gēni, kas ir saistīti ar zobu un smaganu saslimšanu risku attīstību. Pamatā gēni nosaka žokļu un zobu veidošanas procesus, ietekmē siekalu sastāvu. Jāņem vērā, ka zobu veselības problēmas ir plašs jēdziens, tādēļ to iemesli var būt gan ģenētiski iedzimti, gan arī dzīves laikā iegūti. Gēnu mutācijas var novest pie zobu stāvokļa pasliktināšanās. Vienlaikus iedzimtība noteikti nav noteicošais faktors, jo lielāka ietekme ir zobu kopšanai, uzturam un kaitīgajiem ieradumiem. 

Izplatītāko problēmu raksturojums

Zobu kariess – multifaktoriāla slimība. Tās attīstībā piedalās mutes dobumā dzīvojošie organismi, kas fermentē ar uzturu uzņemtos ogļhidrātus līdz skābēm, kas šķīdina zobu emalju. Kariess ir hronisks process, kas attīstās laika gaitā. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi ievērot mutes dobuma kopšanas rekomendācijas un regulāri apmeklēt zobārstu, lai kontrolētu jaunu bojājumu parādīšanos un novērstu esošo bojājumu progresēšanu.

Smaganu asiņošana ir smaganu iekaisuma pazīme. Tā rodas, uzkrājoties aplikumam, kas netiek regulāri un rūpīgi noņemts zobu tīrīšanas laikā. Aplikumam mineralizējoties, izveidojas zobakmens, kas mājās ar zobu birsti nav noņemams. Lai likvidētu smaganu iekaisumu un noņemtu cieto aplikumu un zobakmeni, ir regulāri jāapmeklē zobu higiēnists.

Dzeltenīgi zobi – D. Ķīse skaidro, ka cilvēkiem mūsu platuma grādos ir dzeltenīgs zobu pigments. Tāpēc likumsakarīgi, ka pacienti vēlas gaišāku zobu toni. Tomēr šajā gadījumā pastāv iespēja, ka zobu tonis kļūst tumšāks, īpaši, ja pacients smēķē, ir tējas, kafijas, sarkanvīna cienītājs vai uzturā lieto piedevas – kariju un kurkumu. Tādiem pacientiem bieži pietiek ar higiēnista apmeklējumu, kas ar abrazīvo pastu noņem pigmentu. Vizītes beigās daudzi pacienti ir apmierināti ar zobu pulēšanas efektu. Šādiem pacientiem rekomendē mīkstas zobu birstes un zobu pastas, kas palīdz noņemt pigmentēto aplikumu. Ja pacients tomēr vēlas stipri mainīt zobu toni, tad ir jāvēršas pie zobārsta un jāizvērtē zobu balināšanas iespējas.

Zobu jutīgumam iemesli var būt dažādi. Biežāk par zobu jutīgumu sūdzas pacienti, kuri uzturā pastiprināti lieto svaigi spiestas augļu sulas un citrusaugļus. Skaidrojot zobu jutīguma rašanos, D. Ķīse norāda, ka zobu erozija ir zobu emaljas bojājums, pie kuras tiek bojāta emalja skābju iedarbības rezultātā. Pie smaganas zobu kakliņa rajonā emaljas slānis ir visplānākais. Šajā rajonā augļu skābes arī veicina emaljas minerālvielu šķīšanu, ļoti ātri tiek atsegts dentīns, kas noved pie zobu jutīguma. Kā viena no rekomendācijām pacientiem ir dzert sulas caur salmiņu, lai skābes nenonāk kontaktā ar zobu virsmu. Malkojot vīnu, vēlams to ilgi neturēt mutē. Pēc skābu produktu lietošanas var izskalot muti ar ūdeni vai fluoru saturošu mutes skalojamo līdzekli. Speciāliste nerekomendē tīrīt zobus uzreiz pēc sulas vai vīna glāzes izdzeršanas, bet gan stundu pēc skābu produktu lietošanas, jo stundas laikā uz zoba izveidojas plāna plēvīte, kas veic aizsargfunkciju. Ieteicams arī košļāt košļājamo gumiju bez cukura, kas stimulē siekalu izdali un neitralizē skābo vidi mutes dobumā. 

Lietojot vidējās cietības zobu birsti, pacients kairina smaganas un veicina smaganu atkāpšanos, tiek atsegts zobu kakliņš, kas ir visjutīgākā zobu vieta. Smaganu atkāpšanos veicina arī nepareizās zobu tīrīšanas kustības. Jāatceras, ka jāievēro vertikālās tīrīšanas kustības ar mīkstu zobu birsti. Pie zobu balstošo struktūru saslimšanas – periodontīta, kad aplikums un zobakmens netiek noņemts regulāri, smagana ilgstoša iekaisuma rezultātā atkāpjas, kā arī atkāpjas balstaudi – kauls. Tā rezultātā izveidojas smaganu kabatas un parādās zobu jutīgums. Šī saslimšana ir jākontrolē un jāārstē pie zobārsta-periodontologa. Jutīgums vērojams refluksa slimības pacientiem, kad kuņģa skābe, nonākot kaklā, pazemina arī pH līmeni mutes dobumā un veicina emaljas eroziju attīstību zobu iekšējās virsmās. Tādēļ ir stingri jāseko gastroenterologa rekomendācijām un ārstēšanai.

D. Ķīse uzsver, ka zobu jutīgums ir signāls kādai problēmai mutes dobumā, uz ko ir jāreaģē. Zobu jutīgums ir kā pavadošais simptoms pie smaganu un zobu balstošo struktūru iekaisuma. 

Jāstrādā ar motivāciju!

Viena no biežākajām zobu veselības problēmu aspektiem ir motivācijas trūkums. Daļa pacientu uzskata, ka regulāras vizītes  pie zobārsta un higiēnista nav nepieciešamas. Pacientam ir jāizprot zobu veselības problēmu rašanās iemesli. Jāņem vērā, ka viss, ko pacients dara mājās, ietekmē mutes dobuma veselību un nākotnē var pasargāt no lielām zobu atjaunošanas izmaksām. 

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!