Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka “jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.” Tomēr ne visi autovadītāji šo likumu ievēro. Un vispār liela daļa cilvēku neko daudz nezina par vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku ikdienu, tai skaitā ceļa šķēršošanu. Tāpēc piedāvājam reāla cilvēka padomus, kas ļaus izvērtēt savu rīcību gadījumā, ja uz ielas atrodas vājredzīgs vai neredzīgs cilvēks.
Kā savā facebook profilā raksta Santa Vanaga: “Ielas mācamies tāpat kā jūs dzejoli vai dziesmu.” Centimetru pa centimetram. Un nav noslēpums, ka ielu remontēšana situāciju gaužām pasliktina. Tad pat cilvēks ar labu redzi ar grūtībām tiek savā galamērķī.
Taču bez ielu remontdarbiem Santai nosauc vēl kādu šķērsli: “Gājēju pāreja. Es nesaprotu, kur visi tā steidzās? Īpaši tie, kuri ar auto brauc. Nu, jūs tā jau neesat kājiniekos, tātad paspēsit! Ejot pāri gājēju pārejai auto, kas veic labo pagriezienu, vai nedod Dievs kreiso ir pilnīgi pārliecināti, ka gājējam ir jāpieskrien pēdējie soļi pirms uzkāpšanas uz ietves. ES NEVARU PIESKRIET, bet gluži otrādi sanāk samazināt ātrumu, jo jāsatausta pakāpiens. Un tāpēc diezgan bieži atrados par mata tiesu no auto draudīgā PURNA.” Autovadītājs tādā brīdī, iespējams, kļūst pikts, taču neaizdomājas, ka ielu šķērso vājredzīgs vai neredzīgs cilvēks, jo ne visi lieto balto spieķīti.
Un vēl kāds svarīgs fakts – “mūsu sabiedrība nesaprot, ka iet pāri pie sarkanās gaismas, kad blakām stāv akls cilvēks, kas neredz luksoforu, bet seko citu soļiem ir vairāk kā bezatbildīgi! Par Rīgas ielām un jaunizveidoto remontu uz tām ir vajadzīgs testa gājiens ar aizsietām acīm tiem “GUDRAJIEM”, kas tās ielas plāno, un ja pēc šī gājiena šis speciālists paliks dzīvs, tad droši var apstiprināt viņa projektu. 😀 Piedodiet par sarkasmu, bet tas ir pelnīts.”
Tāpat Santa atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties nebūs tie, kas palīdzēs droši šķērsot ielu.. Tie ir tūristi vai cittautieši, vai latvieši, kas ilgu laiku nav dzīvojuši dzimtenē. Mūsu sabiedrībai būtu jākļūst atvērtākai, izpalīdzīgākai, saprotošākai un zinošākai, jo tad, kā raksta Santa: “aklie varēs doties ikdienas tālāk par Juglu.”
Sieviete ir nosaukusi dažus ieteikumus, kā redzīgie cilvēki var palīdzēt tiem, kas slikti redz vai neredz nemaz.
1. Ja pie gājēju pārejas ir vājredzīgs cilvēks, pasakiet, kad iedegās zaļā gaisma un var iet, var arī pieskarties plecam un lēni pastumt, jo ir tādi vājredzīgie, kuri arī ir vājdzirdīgi.
2. Nešķērsojiet gājēju pāreju pie sarkanās gaismas, jo tas saglabās gan jūs, gan līdzcilvēka dzīvību.
3. Centrālā stacijā un veikalos durvis pieturiet, nelaidiet tās virsū, ja redzat, ka aiz jums iet cilvēks vienalga kāds, slims, mazs, jauns, vecs utt.
4. Transportā iedodiet sēdvietu. Ja nesaprotat kāpēc, tad aizsieniet acis un pamēģiniet nostāvēt līdz galamērķim.
5. Ja jūs braucat ar riteni pa ietvi, atcerieties, ka ne visi jūs redz un varēs pamukt malā, kad izveidosiet savas steigas dēļ avārijas situāciju starp vairākiem gājējiem.
6. Ja jūs redzat, ka uz ietves vājredzīgam cilvēkam priekšā ir neparedzēts šķērslis, pasakiet to.
7. Ja vājredzīgam kaut kas nokrīt, tad paceliet.
8. Ja jums kāds jautā transporta maršruta numuru, tad dalieties ar šo informāciju, neturiet to noslēpumā kā paroli, 😀 jo, ja reiz pajautāja, tātad neredz.
9. Ja jūs redzat, ka aklais cilvēks tuvojas kādai bīstamai bedrei, vietai, nožogojumam ar brīdinājuma lentām utt. informējiet par to.
10. Un NEKĀDA ŽĒLOŠANA vienkārša, cilvēcīga izpalīdzēšana. :*
11. Saudzējiet savu redzi. :*
12. Vēl ieteikumi? 😉
Lai mums visiem kopā izdodas kļūt par tādu sabiedrību, kādu savā pamācošajā uzrunā ir novēlējusi Santa!
Raksts sagatavots, izmantojot Santas Vanagas personīgo pieredzi. Autors: Dieviete.lv
