Sniegotās kalnu virsotnes kopš seniem laikiem ir piesaistījušas cilvēkus ar savu noslēpumaino un reizē biedējošo šarmu. Tieši tādēļ ne viens vien kalnā kāpējs ir gatavs riskēt un censties tās iekarot, nereti samaksājot par šādu mēģinājumu ar pašu dārgāko – savu dzīvību.
Taču tie, kuri vismaz reizi dzīvē ir pabijuši kalnos, būs vienisprātis par to, ka apkārtējo ainavu skaistumu un emocijas, kas rodas, kāpjot virsotnē, ir grūti izteikt vārdos.
Everests ir pasaulē augstākais un līdz ar to arī atpazīstamākais kalns, taču patiesībā Āzijas kontinentā ir daudz citu virsotņu, kuru augstums pārsniedz 8000 metrus. Vairāk nekā simts augstākie kalni pasaulē atrodas tieši Āzijā. Uz Zemes ir vismaz 108 kalni, kuru augstums ir 7200 metri virs jūras līmeņa un vairāk. Lielākā daļa šo kalnu atrodas Ķīnā, Indijā, Nepālā un Pakistānā.
Pasaules kalnu dienā, ko ik gadu svin 11. augustā, “National Geographic” aicina iepazīties ar pasaulē augstākajām virsotnēm.
K2 (augstums 8611 metri, atrodas uz Ķīnas, Pakistānas un Indijas robežas)
Salīdzinājumā ar Everestu, kas ir augstāks kalns, kāpiens K2 ir grūtāks un bīstamāks. Tas ir otrais nāvējošākais kalns pasaulē. Mēģinot sasniegt K2 virsotni, bojā aiziet vidēji viens no četriem kāpējiem. Šeit dzīvību zaudējis jau 91 cilvēks, bet līdz šim tikai 377 ir izdevies veiksmīgi uzkāpt virsotnē.
Līdz 2021. gadā janvārim šis bija arī vienīgais “astoņtūkstošnieks”, kuru ziemas periodā neizdevās iekarot nevienam – visi kāpieni līdz tam bijuši gada siltajos mēnešos, taču kāda alpīnistu grupa no Nepālas to beidzot ir paveikusi. Savukārt no austrumu puses K2 joprojām palicis nesasniegts.
Kančendžanga (augstums 8586 metri, atrodas uz robežas starp Nepālu un Indiju)
Līdz 1852. gadam uzskatīja, ka Kančendžanga ir augstākais kalns pasaulē, taču Indijas Lielā trigonometriskā pētījuma aprēķini un mērījumi parādīja, ka Everests, kas tajā laikā bija pazīstams kā virsotne XV, patiesībā ir augstāks. Pēc visu aprēķinu pārbaudes 1856. gadā oficiāli paziņoja, ka Kančendžanga ir trešais augstākais kalns pasaulē.
Ir četri maršruti, lai sasniegtu Kančendžangas virsotni, no kuriem trīs atrodas Nepālā, bet viens no ziemeļaustrumu puses, Indijā. Indijas valdība 2000. gadā gan aizliedza ekspedīcijas uz Kančendžangu, tāpēc maršruts no tās puses vairs nav pieejams.
Lai gan mūsdienās ir labāks aprīkojums, kas kāpienus kalnā padara drošākus, mirstības līmenis to alpīnistu vidū, kas mēģina uzkāpt Kančendžangas virsotnē, joprojām ir augsts. Kopš 1990. gadiem vairāk nekā 20% cilvēku ir gājuši bojā.
Lodze (augstums 8516 metri, atrodas uz Ķīnas, Nepālas un Tibetas robežas)
Pirmie Lodzes virsotni 1956. gadā sasniedza šveicieši. Savukārt tā vidus virsotne bija augstākais neiekarotais punkts pasaulē līdz pat 2001. gada maijam, kad tajā uzkāpa alpīnisti no Krievijas.
Līdz šim Lodzes virsotni ir sasniedzis 371 alpīnists, bet vēl 20 gāja bojā kāpšanas laikā. Gandrīz trīs gadus, no 2014. līdz 2016. gadam, Lodzes virsotni neizdevās iekarot nevienam kāpējam, nākamais veiksmīgs kāpiens izdevies tikai 2017. gada maijā.
Lodzes pakājē atrodas viens no pasaulē skaistākajiem nacionālajiem parkiem – Sagarmāthas nacionālais parks, kurā ietilpst daļa Himalaju kalnu, kā arī Everesta, Lodzes un Čooju virsotnes. Jāpiebilst, ka pārgājieni šajā apvidū ir paredzēti tikai fiziski labi sagatavotiem cilvēkiem.
Čooju (augstums 8188 metri, atrodas uz Ķīnas, Nepālas un Tibetas robežas)
Uzskata, ka no visiem “astoņtūkstošniekiem” Čooju ir vienkāršākais un arī ar zemāko nāves procentu – tas ir tikai 1.35%. Veiksmīgi šajā kalnā ir uzkāpuši jau 3680 cilvēku, bojā ir gājuši tikai 50.
Parasti šo virsotni kā pirmo mēģinājumu izvēlas tie, kas sāk iekārot virsotnes virs 8000 metru augstuma. Līdz 1978. gadam šī bija arī augstākā virsotne, kurā uzkāpa bez papildu skābekļa.
Čooju ir populārs arī ekstremālo sportistu, piemēram, snovbordistu vidū, jo šeit ir zems traumu risks un gandrīz ideāli treniņu apstākļi, īpaši rudens periodā.
Nangaparbats (augstums 8126 metri, atrodas Pakistānā)
Nangaparbats, ko sauc arī par “Nāves kalnu”, ir viens no trim bīstamākajiem kalniem starp “astoņtūkstošniekiem”. Par to liecina negadījumu statistika – nāves procents ir 22.3%. Tikai 287 kāpieni šajā kalnā bija veiksmīgi, vēl 64 beidzās ar alpīnistu nāvi.
Sarežģīto klimata apstākļu dēļ kāpšana Nangaparbatā ir iespējama tikai ļoti ierobežotā laika posmā, bet tik un tā lielā mērā tā ir atkarīga no veiksmes.
Annapūrna (augstums 8091 metri, atrodas Nepālā)
Kaut gan Annapūrna ieņem tikai desmito vietu pasaules augstāko kalnu sarakstā, tā ir bīstamākā virsotne kalnā kāpējiem. Līdz 2012. gadam vairāk nekā trešdaļa no alpīnistiem, kas centušies to sasniegt, ir gājuši bojā.
Tomēr pēdējos desmit gados alpīnistu mirstības līmenis ir krities: no 32% procentiem 2012. gadā līdz nedaudz vairāk par 20% 2022. gadā. Pēc 2022. gada datiem, līdz šim iekarot Annapūrna virsotni ir izdevies 365 cilvēkiem, bet 72 ir gājuši bojā.
Šādas ir pasaules augstākās virsotnes. Daudzas no tām ir teju nesasniedzamas, daudzas – arī neizpētītas, taču ikviena no tām vilina piedzīvojumu meklētājus doties tās iekarot. Lai gan daudzu kalnu apkārtnē ir pieejami pārgājienu maršruti arī iesācējiem, “National Geographic” aicina ar piesardzību izvēlēties maršrutus un novērtēt savu fiziskas sagatavotības līmeni.
