Dzīve nereti izrādās grūtāka, nekā domājam, un, lai arī cik ļoti mēs vēlētos uzņemties tuvu cilvēku raizes, apstājies un vēlreiz apdomājies. Vai tev vajag iedziļināties citu problēmu risināšanā un vajag uzņemties uz sevi atbildību? Tev ir visas tiesības mudināt un motivēt cilvēkus darbībai, taču nevajag apmierināt viņu vajadzības un risināt viņu problēmas. Portāls „Flytothesky” skaidro, kāpēc tā.
Cilvēki pēc savas dabas ir attapīgi un stresa noturīgi
Pirmais iemesls ir tāds, ka mēs pienācīgi nenovērtējam cilvēka izturību, attapību un spēju pielāgoties. Mēs paši visu sarežgījam ar pārmērīgām rūpēm, tāpēc cilvēki arī mūs sāk pārlieku izmantot. Kad mēs cilvēka vietā pieņemam lēmumu, mēs dodam viņam iemeslu atslābināties un uzsēsties mums uz kakla. Daudz prātīgāk būtu šīs pūles ieguldīt savos lēmumos un darbībās, un ar tām mudināt cilvēku darīt to pašu.
Palīdzība un atbalsts veicina izaugsmi, problēmu novēršana to aizkavē
Mums vienmēr šķiet, ka palīdzēsim cilvēkam „nostāties uz kājām” un „sakārtot dzīvi” un tad viss būs labi. Taču ir jāsaprot atšķirība starp cilvēka atbalstīšanu un viņa grūtību pārvarēšanu viņa vietā. Būtībā, tu neatrisini viņa problēmas, jo nepadari cilvēku labāku, spēcīgāku un gudrāku. Labāk palīdzi cilvēkam pašam atrast izeju no sarežģītas situācijas, nevis stiep to svešo vezumu patstāvīgi.
Mēs nezinām, kas ir labāk
Atklāti runājot, mēs nereti nezinām, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu problēmu. Dažiem no mums, protams, patīk domāt, ka mēs zinām, bet, ja tu neesi eksperts kādos jautājumos un neesi pārliecināta par to, ka spēsi problēmu ideāli atrisināt, tad labāk nemaz nesākt. Paliksi vēl par slikto beigās… Un, ja tu vēl neesi vienīgais, kas vēlas palīdzēt, tad padomā, cik dažādi viedokļi apvij cilvēku. Ļauj viņam pašam tikt ar visu skaidrībā.
Sveša atbildība nevienam nesniegs labumu
Ir tāds teiciens: „Iedod cilvēkam zivi, un tu viņu pabarosi dienu. Iemāci cilvēku ķert zivi, un tu pabarosi viņu visu dzīvi”. Problēmu risināšanu, protams, var uzskatīt par to zivi. Iespējams, tu jutīsies apmierināta ar paveikto, priecāsies, ka „pabaroji cilvēku”, bet, pamatā, tu neatrisināji galveno jautājumu. Tu neļāvi cilvēkam pašam iet pa savu ceļu un gūt mācību. Atturies no vēlmes pastāvīgi atvieglot dzīvi apkārtējiem, jo ilgtermiņā nevienam no tā nebūs labuma.
Autors: Dieviete.lv
