Mēs vienmēr cenšamies iedomāties,kas ar mums notiks tālāk. Kāda būs mūsu nākotne. Ko mēs satiksim šodien. Ko varētu ieplānot rīt. Bet dažreiz labākais ir vienkārši peldēt pa straumi [ bet tikai dažreiz, jo pārāk bieža "peldēšana pa straumi" var nodarīt lielu postu]. Tad nu tā es peldēju pa straumi sestdien : Pamodos plkst. 10 un sapratu, ka pa šitik draņķīgu laiku neko nevarēšu izdarīt, taču… es kļūdījos. Zini ko var izdarīt lietainā laikā? 😀 Iekāpt pirmajā autobusā autoostā [ nezinot uz kurieni tas kursē] aizbraukt līdz gala pieturai, pastaigāt tajā vietā pāris stundas un doties atpakaļ. Bet par visu pēc kārtas. Iekāpu autobusā, samaksāju par biļeti [kaut kādus 2 ls, ja pareizi atceros] un aizbraucu uz Jēkabpili. Nepazīstama vieta, lietus, bet te es pamanu ūdenstilpni ar pīlēm. Nopirku maizi, atjozu atpakaļ pie pīlēm un sāku tās barot, beigās, lai gan slapja, taču laimīga aizgāju uz autobusu un devos mājās. Karsta vanna un tēja sastādīja man tā vakara kompāniju. Nu un kas? Labākais jau bija tas,ka to dienu veltīju sev . Un nemaz nav svarīgi ,ka nekas nebija saplānots, reizēm vienā mirklī izdomāts plāns ir 1000 reizes vērtīgāks par to ,ko perinam mēnešiem. 🙂 P.s. bilde atrasta i-neta resursos. 😉
