Lēnām sāku aprast ar nemitīgo mieru sev apkārt, liekas, ka tā tam jābūt, pagaidām. Vakardien mūsu istabas biedrs, kurš drīzumā ievāksies pie mums un iztraucēs visu mūsu divvientulību 😀 , atveda mājas kinozāli, kuru viņam atdeva viņa norvēģu draugs, jo viņš pats viņu neizmantoja – stāvēja garažā zem putekļu kārtiņas. 😛 Tādi nu te ir mums draugi norvēģi. No worries! 🙂
