Čau, mīļā sirds! 🙂 Mani ir pārņēmis sniega un ziemas gaidīšanas drudzis! Nu cik var ilgi būt šis pelēkais un riebīgais laiks, kad apkārt ir dubļi un slapjums? Un tumšie mākoņi… vienu dienu pēc otras! Vai tiešām mūsu mīļās labās ziemas, kādas tās bija manā bērnībā, būs zudušas uz visiem laikiem??? Gribu sniegu! Tādu baltu un pūkainu, tādu, kas krīt lielām mirdzoši baltām pārslām! Tādu, ko var ķert uz degungala, tādu, kas pārklāj visu ar mīksto, mierīgo, balto un svinīgo pārklāju… tādu, kas vizuļo saulainā ziemas dienā, kas gurkst zem zābakiem, kad steidzies uz darbu, tādu, kas rada sastrēgumus un neizbraucamus ceļus, tādu, par kuru visu dienu runā cilvēki un par kuru ziņu portāli publicē jaunākos foto! Es gribu! Bet nevar jau dabūt visu, ko gribu, ne? 😀 😀 Šodien atkal ir smaidu diena, jo e-pastā rotājas viņa vēstule un top skaidrs – tikšanās būs! 🙂 Laikam jau taisnība tiem, kas saka, ka labs nāk ar gaidīšanu (kā man nepatīk šis teiciens! Bet vai vispār ir kāds, kuram tas patīk???)… Man atkal rodas vēlme lasīt viņa vēstules starp rindiņām, bet tad pārņem sajūta, ka nevajag – vīrieši taču visu mēdz rakstīt (teikt) tieši, bez zemtekstiem! Tie ir tikai mūsu, sieviešu izdomājumi, ka vīrietis ir gribējis pateikt ko tādu, ko nav pateicis, bet mēs izlasām un saprotam, ka ar šo un šo teikumu viņš tā ir domājis! 🙂 tāpēc lasu precīzus vārdus – „Tu tik ļoti gribi…” „nesaki divreiz un es kaut ko izdomāšu…” – uztveru tieši – ja es kaut ko ļoti gribēšu, tad atliek vienreiz pateikt un viņš izdomās, kā to dabūt gatavu! 🙂 Vai tas nozīmē, ka viņam ir simpātijas pret mani??? Ja nebūtu, laikam jau tā neteiktu… 😀 😀 😀 30.11.2009.
