Jaunam ganam sākoties katrs no mums prāta vai skaļi izsaka savas apņemšanās jaunajā nu jau 2010. gadā. Viena no tādām man bija BEIDZOT sākt kustēties šūšana. es sadiedzu svārkus. Liekas viss gāja labi. Satikos ar skolotāju. Liekas atkal viss ir labi..līdz kādam brīdim. kad es sāku šai kleitai šūt augšu es zināju, ka būs grūti, bet centos tik cik mans organisms to vrēja paciest. Kleita bija samērā viegla. Audums neija no spožākiem, bet tas bija viss nulle salīdzinājumā ar to cik es stipri gribēju to izdarīt. Viss greizais sākās ar to, ka man pietrūka auduma, bet tākā audums bija vecss aizriet uz vietējo auduma bodīti un nopirkt tādu pašu nebija iespējams. Lūk es izdomāju risinājumu..: no auduma, kura taisīju jostu šai kleitai es sašūšu aizmuguri..es mocījos dienām..liekas nekas traks..bet jo tālāk jo sliktāk. Es pateicu PIE VELNA!!! Punkts. Nedēļas laikā skrienu uz tuvāko bodīti, pērku jaunu audumu un taisu visu no sākuma. Pie velna!Punkts. P.S. Un, kur es izdariju kko nepareizu?
