Mēs čīkstam un pīkstam par to, cik dzīve ir grūta. Gribam nomirt, kad kaut kas nav izdevies. Pēc neveiksmīgām attiecībām nu ir pienācis pasaules gals. Viss ir slikti. Viss nenotiek tā, kā gribētos. Bet vai esi kādreiz aizdomājies par to, kāda būtu Tava dzīve bez rokām vai kājām, bez dzirdes, redzes vai iespējas runāt… Vai arī tad Tu čīkstētu par to, ka, piemēram, frizieris matus ir nokrāsojis ne tā, kā vēlējies vai arī sniegs tev jau ir apnicis. Ir cilvēki, kas sniegu nekad nav redzējuši un diemžēl arī neredzēs. Bet viņos mīt ticība. Ticība tam, ka kādreiz viņi tomēr to saskatīs. Viņi cer! Mēs ejam, skrienam, lecam… daram visu! Mūsu sejā parādas smaids, kad pirmo reizi ar basām kājām iekāpjam pavasara zālītē. Mēs priecājamies. Bet ir cilvēki, kam tas nebūs lemts. Bet viņi tāpat mīl dzīvi. Viņi dzīvo, jo dzīvība – tā ir skaistākā lieta pasaulē. To nevar nopirkt. Cilvēks, kas mani iedvesmoja ko tādu uzrakstīt ir Nick Vujicic. Viņa dzīvesprieks, mīlestība, mērķtiecība… tā mani pārsteidz. Viņam nav ne roku, ne kāju. Bez visa tā viņš ir tāds pats cilvēks kā mēs. Viņš peld, kāpj pa trepēm, ir beidzis koledžu… Viņš mīl dzīvot! Neskatoties uz to, kādas grūtības dzīve sagādājusi viņam – viņš, pēc smaga kritiena ceļas. Viņš nepadodas. Viņš meiģina atkal un atkal, un atkal. Noskatoties video Jūs sapratīsiet, kāpēc iegrimu dziļās pārdomās par to, kā mēs dzīvojam. http://www.youtube.com/watch?v=X_XW6Y-K3QE&feature=player_embedded If YOU fail, are YOU going to try again? The human spirit can handle much more than we realize. It matters HOW you are going to finish. Are YOU going to finish STRONG? Novērtē to, kas Tev dzīvē ir dots. Tu nezini, kas ar tevi var notikt pēc piecām, desmit, divdesmit minūtēm. Katru dienu kā pēdējo…
