0 C
Rīga
piektdien, 13 decembris, 2024

Sen tas laiks.

 

Sveikas, mīļā Cosmo meitene. Sen neesmu rakstījusi, bet sen arī nav sanācis laiks un nav bijusi tāda, hm – runāt vēlme. Šoreiz vēlējos parunāt par "uz ielas vērojamām lietām". Tā kā mani īpaši neuztrauc virtuālā vidē pausti komentāri, tad nebaidīšos sacīt, to, kas sakāms. Iedvesmojoties no ažiotāžas, kas sacelta ap jauno Rihannas klipu dziesmai "Man down" iedomājos aplūkot šo jautājumu no otras puses. Ne tik daudz ar sievietes acīm kā paša vīrieša. Savu viedokli uzreiz pamatošu un tādēļ sacīšu – es neattaisnoju izvarošanu. Un par precīzi to arī neplānoju ieslīgt dziļākās pārdomās, taču seksualitāte un tās izpausmes nav tiešā veidā saistāmas ar seksu kā tādu, ko arī kā pieauguši cilvēki visi saprotam. Par pamatu savam viedoklim ņemšu enerģiju, kas "dzīvo" vīrietim biksēs, ne viņa psihi. To atstāšu ārsta ziņā. Ķeroties pie lietas. Ja es būtu vīrietis. Es redzētu skaistu sievieti aizslīdam sev garām – smaidīgu, laimīgu – koptu, atlētisku, varbū arī tas nav obligāti. Bet viņa ir elementāri skaista. Savā vienkāršībā un būtībā. Es pievēršu viņai uzmanību, taču pilnīgi noteikti šī apgarotā būtne ikdienišķi ir vērtējama aukstāk kā gaļas gabals "Rimi" plauktā. Pienāk vakars, šo pašu sievieti es sastopu kādā klubiņā un viņa varbūt caurmērā uz citu meiteņu fona diži neizceļas, viņas svārki nav tik īsi, iedegums tik izteikts, kosmētika joprojām ir adekvātā daudzumā un papēži, ak šie papēži, nebūt nepadara viņu uz pusi garāku. Kā vīrietis, domāju – nekas izteiksmīgs, ir vērts aiziet. Analizējot situāciju. Azivadītajā piektdienā ar kafijas krūzi rokās nostaigāju teju visu nakti pa Vecrīgas šaurajām un ne tik šaurajām ieliņām. Cik jūs visas esat vienādas. Un – paredzamas. Jūs gribat, lai jūs ciena, uzsver Jūsu neatkarību, vēlaties tikt novērtētas tālāk par garajām kājām un brangajām krūtīm. Taču, kur evolūcijas periodā Jūs pazaudējāt spēju izcelt minimālo, lai panāktu maksimālo? Jā, lielai daļai ir pavecies ar augumu un, protams, īsi svārki vienmēr bijis zināms skaistums, taču – kurā brīdī mēs sākām aizmirst, ka īsi svārki, milzīgas platformas un tops ar dekoltē līdz nabai, par kosmētikas kravu uz sejas, kas, protams, iespējams Ir kvalitatīva, taču kvantitāte runā pati par sevi, tirgus tantes daudzumā konkurēt spējīgi rotu brīnumi – visās malās – jau sāk atgādināt kādu astoņdesmito gadu porno zvaigzni – mūsdienu izpildījumā? Būt skaistai ir skaisti – bet kvantitāte ir un paliek kvantitāte. Pārsvarā visu to vērojot no malas, iedomājoties, ka man biksēs kaut kas "dzīvo" es nespēju saskatīt neko citu kā lētu porno ainu – no muguras, no sāniņiem un vēl simts pozās. Es nevēlos kurināt naidu, es esmu dzīves apmierināts cilvēks un man nav sevi jāpauž tik banāli uzkrītošā veidā, jo arī šajā naktī neskatoties ne uz ko man tāpat tika pievērsta uzmanība no pretējā dzimuma un ne mazums. Atgriežoties pie tēmas. Mīļās meitenes, kur palicis Jūsu koķetais šarms? Tā mazā niecīgā lietiņa starp visu šo lērumu lētuma? Tas kas Jūs padarīja īpašas? Skaistas ar to vien, ka Jūs esat. Pasauli lielākā daļa no Jums spētu izdaiļot, ja vien Jūs iemācītos lietot to, kas Jums IR. Redziet, nesen ar puisi sēdējām ārā kafeinīcā, un pavisam nejauši aizsākām diskusiju par šo tēmu – kas ir "sakopts" un kas nē. Blkus bija vēl divi galdiņi – pie viena sēdēja, kādas aptuveni sešas dāmas – liela jautrība, šampanietis, smiekli – burvīgi un amizanti. Visas pēc viena taisītas tikai krāsojums atšķirīgs – kā rindu mājas Holandē. Pie otra galdiņa sēdēja sieviete ar vīrieti – īstenībā, būšu atklāta un teikšu, ka riepa viņai bija lielāka kā pats galdiņš, bet tālāk seko lielais BET. Šī tuklā sieviete nebija nedz īsos svārkos, nedz ar dekoltē kā eksistējošu parādību. Ne kā no tā visa. Viņai ir lielisks frizieris, jo sen nebija nācies pamielot acis ap tik perfekti nokrāsotiem un veidotiem matiem, viņa bija perfekti uzkrāsojusies, acīm redzot dekoratīvā kosmētika ir viņai ļoti tuvu pazīstama lieta un mugurā viņai bija ļoti glīta un ziedu rakstiem apšūta džinsu jaciņa, parastas džinsa bikses un kājās kurpes vidēji 7cm papēdis. Bet glītas – var redzēt valkātas, bet neapsistas, tīras, izsmalcinātas. šī sieviete no sevis izstaroja to, kā nebija nevienai no sešām iepriekšminētajām. Viņa izskatījās tīra, svaiga, Baudāma. Pat ar visu to, ka aprises izplūdušas un seja nepadevusies. Viņa bija pārāka. Tad nu es vēlos atzīmēt. Lietiņas – visā ziņā – ir labas, ja tās joprojām ir ieturētas, blondums ir fantastika, ja tas ir kvalitatīvs (kas starpcitu, attiecas uz visām krāsotām galvām) īss apģērbs ir labs tikai zināmos daudzumos, pat teiktu nemanāmos, aksesurāri ir akcents – pie kliedzoša apģērba izmantojam sīko bižutēriju, pie neuzkrītoša – skaistas, maksimālas, bet ieturētas rotas. Lai pusisi kļūtu traks – iemīlētos, atzvanītu – vai ko nu Jūs tur vēlaties panākt, ir nepieciešams, kas vairāk par piedauzīgiem astoņdesmitajiem. Un ticiet man ievērojot tikai zināmus kodeksus var panākt visu neatkarīgi no nekā. Paskatoties uz visu šādā plaknē man pēkšņi vīrieši vairs nelikās tādi cūkas, bet vairāk… "Savējie".

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.