Jau kopš agras bērnības mēs esam ieprogrammētas meklēt katra savu HAPPY END! Kad bijām pavisam mazas, mamma mums lasīja priekšā pasakas, mēs paaugāmies, un pašas sākām tās lasīt. Pelnrušķīte, Sniegbaltīte, Ērkšķrozīte, Skaistule un Briesmonis un kādas tik vēl nē! Pusaudzes gados skatījāmies visas ziepenes pēc kārtas, kā Marija laimīga apprec Pedro, Esmeralda- Huanu Karlosu un Paloma savu Djego! Vēl vēlāk bariņš paziņu iziet pie vīra, neatkarīgi no tā, lielas vai mazas kāzas, bet jaunlaulātie izskatās tik laimīgi un skaisti… Un mums šķiet, ka arī mēs vienu tādu esam pelnījušas- princi baltā zirgā!Uz priekšu, meklē un preci nost! BET! Pasakas beidzas ar kāzām, tāpat kā lielākā daļa ziepeņu. Tāpat arī draudzenes dzīvo savu “ideālo dzīvi” ar savu idealo vīrieti. Pirms sāc domāt, kā citiem ir paveicies, rēķinies ar to, ka, lai arī pasakām turpinājumu autors nav uzrakstījis, vairumā gadījumu tas ir vienāds. Princis apprecēja Pelnrušķīti, kura, protams, bija skaista, čakla un saticīga, bet izrādījās, ka viņas zupa nav ne tuvu tik garšīga un pankūkas mēdz piedegt nevis vienreiz, bet regulāri! Tāpat arī pēc Marijas un Pedro kāzām neviens nerāda, kā kāzu naktī jaunais vīrs, laimīgi precējies, piedzeras un atlūzt, labākajā gadījumā gultā, sliktākajā- zem galda. Mute vaļā, no tās ik pa brīžam atskan dīvainas skaņas un sīka siekalu urdziņa saslapina vai nu grīdu, vai spilvenu, ja ir palaimējies nogāzt galvu uz tā! Arī pēc draudzeņu kāzām sākas reālā dzīve, no kuras liela daļa realitātes, diemžēl (vai par laimi) tiek noklusēta. Neviens taču nestāstīs, ka vīrs miegā, piebikstot sievai, mēdz murgot kaut ko no sērijas, “celies, cūka, laiks braukt uz tirgu” vai, ka viņš pēc kārtīgs svētku vai ikdienas maltītes naktī mēdz sabojāt gaisu tik ļoti, ka no rīta nabaga sievai, kam tās šausmas nācies ostīt, sāp deguns, turklāt, izrādās, ja arī viņai ir paveicies un viņas vecis paceļ poda brilli, tad viņš to nenolaiž atpakaļ un daudz reižu viņa pati, skrienot uz tualeti un kārtīgi nepaskatoties, kur sēžās, ir uzsēdusies uz auksta poda malas! Un tie ir tikai sīkumi, nemaz nerunājot par nespēju daudz maz sakarīgi saprasties ar viņas vecākiem un draugiem, kamēr viņai pašai ir jāsamierinās ar vīra bļaustīgo, rupjo jociņu un skaļo atraugu laidēju, draugu baru, kas ar savu klātbūtni viņus pagodina vai katru nedēļas nogali, kad viņa pati labprātāk nodotos tantriskajai jogai, pastaigai ar mīļoto, vakariņām sveču gaismā vai vismaz kāda salkana romāniņa lasīšanai Danielas Stīlas stilā. Bet mēs tikai brīnamies, kur rodas izšķirto pāru skaits pēc laika. Viss taču sākās tik skaisti, kad tas viss beidzās!?! Patiesībā, manuprāt, tas beidzās jau pašā sākumā, kad meitenes, salasījušās Cosmopolitain padomus, kā un kur atrast ideālo vīrieti, metās kādu nogrābt un, kaut aiz ausīm, aizvilkt pie altāra, sak, re, es arī tā varu. Bet šī paša žurnāla redaktori aizmirsa izstāstīt, ko ar to ķēmu pēc tam iesākt! Nevajag aizmirst, ka princis, tas ir tikai tituls, kas ne vienmēr nāk komplektā ar naudas žūksni apkalpojošā personāla noalgošanai, bet viņš ir pieradis pie apkalpošanas un saimniecībā ir visai nederīgs, ne viņš Tev aizskarus pieliks, ne lampiņu nomainīs, būs vien tas jādara pašai, tāpat kā iepirkumu stiepšana un ēst gatavošana/mājas uzkopšana/bērnu audzināšana. Protams, mašīnai eļļu Tev nenomainīs ķirurgs un arī datoru viņš tev nepārinstalēs. Dažādām dzīves situācijām noder kāds “ideālais”. kad man sāpēja zobs, es ilgi sev pārmetu, kāpēc reiz apprecējos ar automehāniķi/celtnieku, nevis zobārstu, bet, tajā pašā laikā, kad mājās nojūdzās ūdens sūknis, es biju diezgan laimīga, ka ir, kas to uzreiz salabo 🙂 sirdij nepavēlēsi un neizvēlēsies vīru pēc profesijas, tas nu ir fakts. Bet arī gaidīt no viņa ideālu vai vismaz cerēt viņu par tādu padarīt, ir naivi! Ja girbi kādu audzināt, nopērc suni, vēlams plīša, jo tie tiešām neslapinās uz paklāja un nenoēdīs visu Tavu skaistumkopšanai paredzēto naudu. Reiz lasīju ar ko tad gurķis/banāns/burkāns ir labāks par vīrieti. Arī tur nebija pieminēts, ka, lai arī šie daudz nerunā un nepukst, jo viņiem nav mutes, viņiem nav arī mēles 😛 un, neviens neminēja arī to, ka ar laiku pat vislabākais burkāns savīst un vēlāk arī sapūst! Un SMIRD:D pasaulē nav nekā ideāla, ir tikai lietas, kuras mēs par tādām izvēlamies uzskatīt! Ja vēlies turpināt gaidīt savu princi baltajā zirgā, good luck, ja paveiksies, vismaz zirgs būs kaut nedaudz lietojams, kaut vai, lai labi izskatītos visiem zināmo portālu galerijās, no kurām arī lielai daļai rodas šis, apzināti radītais, nepareizais priekšstats par otra cilvēka dzīvi, jo neviens taču tur neliek bildes ar vīra atstāto nenomazgāto šķīvi, izmētātajām zeķēm, apsiekaloto spilvenu un sīkiem, nodevīgiem matiņiem uz ziepēm. Šo pašu var attiecināt arī uz sievietēm, neba nu viņi vienīgie vainīgi, bet pārsvarā jau tomēr sievietes ir tās sapņotājas, vīriešiem pietiek ar izcilu pavāri virtuvē, brīnišķīgu mammu bērnistabā, labu namamāti viesistabā un augstas klases prostitūtu guļamistabā. Tikai, viņš nevar atļauties viņas visas uzturēt… 😛 Nekā personīga, protams, tas ir tikai mans viedoklis. Šorīt bija daudz laika par šo tēmu padomāt, visus iebildumus pie mana priekšnieka, ka man ir tik daudz neplānotu paužu darbā:D
