8.2 C
Rīga
piektdien, 29 marts, 2024

Nakts.

 

Pēc saulrieta es pazaudēju elpu

Pasaulei kļūstot par manu telpu

Nāk nakts ar dziļu iedvesmu

Un tad es saprotu, kas es esmu

Tumsa ieskauj mani miera taktīs

Lietainās vēlā pavasara naktīs

Un es atkal dzīvoju šajā pasaulē

Kas manu mākslu pa stundām izauklē

Līst mans izdomātais sapņu lietus

Kas sapin iedvesmas pilnus sietus

Noķerot mani starp mirkli un mūžību

Izčukstot man klusu patiesību

Joprojām nesaprotu kā man elpot

Ar dvēseli pēdējās nakts stundas velkot

Es sajūtu sevi vienu, bet patiesi īstu

Kad starp mirkļiem un mūziku klīstu

Lai nolīst mans lietus nakts stundās

Kad pārējie šaubās savās kļūdās

Es dzīvoju naktī kā putns to debesīs dara

Nakts ir mana pārliecība un vara

 

V.F

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.