Āzijas virtuve arvien biežāk ienāk arī latviešu ikdienā, apvienojot izteiksmīgas garšas, svaigus produktus un kontrastiem bagātas kombinācijas. Lai iedvesmotu izmēģināt ko jaunu un drosmīgāku ikdienas maltītēs, “Maxima Latvija” Āzijas dienu ietvaros, kas norisinās līdz 11. martam, kopā ar šefpavāru Lauri Aleksejevu piedāvā divas vienkārši pagatavojamas receptes – sulīgus pīles stilbiņus teriyaki BBQ mērcē ar mango un viegli apceptu tunča fileju ar ponzu glazūru.
“Āzijas virtuves pamatā ir līdzsvars – salds, sāļš, skābs un pikants vienā šķīvī. Pat ar dažām kvalitatīvām sastāvdaļām var panākt ļoti izteiksmīgu rezultātu. Šīs receptes ir piemērotas gan tiem, kuri vēlas pārsteigt viesus, gan tiem, kuri vienkārši grib ikdienas vakariņās ieviest jaunas garšas. Turklāt šobrīd “Maxima” veikalos pieejams plašs Āzijas produktu klāsts – no dažādām mērcēm un garšvielām līdz eksotiskiem augļiem un svaigiem zaļumiem,” stāsta šefpavārs Lauris Aleksejevs.
Pīles stilbiņi teriyaki BBQ mērcē ar mango
Sastāvdaļas:
2 pīles stilbiņi
4 ēdamkarotes KIKKOMAN BBQ teriyaki mērces
2 gab. šalotes sīpoli
5 g svaiga koriandra
1 svaigs mango
1 ēdamkarote sezama sēklu
svaigs čili pipars
Pagatavošana:
Pīles stilbiņus vāra uz lēnas uguns viegli sālītā ūdenī, līdz tie kļūst mīksti.
Pīles stilbiņus atdzesē, atdala no kaula un apziež ar BBQ teriyaki mērci.
Pārkaisa ar sezama sēklām un cep sakarsētā cepeškrāsnī, līdz izveidojas kraukšķīga garoziņa.
Pasniedz ar svaigi sagrieztu mango, dekorē ar koriandra lapām un smalki sakapātu čili piparu un sīpolu.
Tunča fileja ar ponzu glazūru
Sastāvdaļas:
400 g (2 gab.) svaigas tunča filejas
100 ml KIKKOMAN ponzu mērce
150 g pak choi jeb Āzijas kāposta
1 gab. sarkanā sīpola
2 ēdamkarotes brūnā cukura
5 g svaigas piparmētras
Sāls
Pagatavošana:
Ponzu mērci kopā ar brūno cukuru uzvāra, vāra līdz tā samazinās līdz aptuveni divām trešdaļām no sākotnējā apjoma.
Tunča fileju apcep uz ļoti sakarsētas pannas apmēram 20 sekundes no katras puses, lai vidus saglabātos maigi rozā.
Sagriež šķēlēs un pārlej ar ponzu glazūru.
Pasniedz ar smalki sagrieztu pak choi kāpostu, salmiņos sagrieztu sarkano sīpolu un sakapātām piparmētrām. Sāli pievieno pēc garšas.
Mazas telpas ir liels izaicinājums, īpaši tad, ja tajās nepieciešams izvietot visu nepieciešamo sadzīves tehniku. Nepiemērots risinājums var pārslogot interjeru, samazināt pārvietošanās brīvību vai vienkārši sabojāt kopējo telpas izskatu. Tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku meklē risinājumus, kas pielāgoti mazām telpām. Viens no populārākajiem risinājumiem ir iebūvējamās veļas mašīnas. Tās ļauj ne tikai efektīvi izmantot pieejamo telpu, bet arī saglabāt estētiku un kārtību mājoklī. Taču kā izvēlēties vispiemērotāko variantu? Šajā rakstā aplūkosim galvenos izvēles kritērijus, priekšrocības un risinājumus, kas palīdzēs atrast optimālo variantu tavām mājām.
Kāpēc veļas mazgājamās mašīnas izvēle mazai telpai ir izaicinājums?
Izvēloties veļas mazgājamo mašīnu mazai telpai, bieži nākas meklēt kompromisu starp izmēru, funkcionalitāti un dizainu. Standarta izmēra sadzīves tehnika ne vienmēr ir piemērota nelieliem dzīvokļiem, un nepareizi izvēlēts modelis var ne tikai aizņemt pārāk daudz vietas, bet arī apgrūtināt ikdienas lietošanu. Tāpēc pirms iegādes ir svarīgi izvērtēt ne tikai cenu vai tehniskās īpašības, bet arī to, kā veļas mašīna iederēsies kopējā telpā.
Viena no biežākajām problēmām ir ierobežota telpa. Mazās vannas istabās vai virtuvēs veļas mazgājamā mašīna bieži konkurē ar citiem nepieciešamiem elementiem – skapīšiem, izlietni, dušas kabīni vai pat pārvietošanās zonu. Pat daži papildu centimetri var kļūt par izšķirošu faktoru, kas nosaka, vai telpa būs ērta lietošanai vai pastāvīgi šķitīs šaura.
Vēl viens būtisks aspekts ir estētika. Nelielās telpās sadzīves tehnika ir daudz pamanāmāka, tāpēc atklāti novietota veļasmašīna var vizuāli pārslogot interjeru. Tas ir īpaši aktuāli atvērta plānojuma mājokļos, kur virtuve, viesistaba un veļas mazgāšanas zona atrodas vienā telpā. Šādos gadījumos tiek meklēti risinājumi, kas ļauj noslēpt tehniku un saglabāt vienotu dizainu. Tieši šo iemeslu dēļ mazās telpās īpaši populāra izvēle ir iebūvējamās veļas mašīnas, kas ļauj maksimāli izmantot pieejamo platību, nezaudējot ne lietošanas ērtumu, ne interjera estētiku.
Kad svarīga ir ne tikai funkcionalitāte, bet arī kārtīgs un vizuāli tīrs interjers, lielisks risinājums ir iebūvējamā sadzīves tehnika. Mazās telpās tieši šādi risinājumi palīdz izvairīties no haosa sajūtas un maksimāli izmantot pieejamo platību. Tāpēc iebūvējamā veļas mašīna bieži tiek uzskatīta par vienu no praktiskākajām izvēlēm mūsdienu mājokļos.
Šāda veida veļas mazgājamās mašīnas tiek integrētas mēbelēs un pilnībā paslēptas aiz speciāli pielāgotām durtiņām. No ārpuses tās izskatās kā parasts skapītis, tāpēc veļas mazgāšanas zona kļūst nemanāma. Šis risinājums ir īpaši novērtēts minimālistiskos un modernos interjeros, kur svarīga ir vienota stilistika, skaidras līnijas un pēc iespējas mazāk redzama sadzīves tehnika.
Iebūvējamo veļas mazgājamo mašīnu priekšrocības
Viena no lielākajām šāda tipa veļasmašīnu priekšrocībām ir vietas taupīšana. Integrējot ierīci mēbelēs, tiek izmantota telpa, kas citkārt varētu palikt nefunkcionāla. Tas ir īpaši svarīgi mazās virtuvēs, vannas istabās vai studijas tipa dzīvokļos. Ne mazāk nozīmīga ir arī estētika. Tā kā sadzīves tehnika ir paslēpta, interjers izskatās sakoptāks, vienotāks un pārdomātāks.
Iebūvējamās veļas mašīnas izceļas arī ar universālumu – tās var uzstādīt ne tikai vannas istabā, bet arī virtuvē, garderobē vai pat koridorā, ja to ļauj tehniskās iespējas. Turklāt mēbeļu konstrukcija bieži palīdz samazināt troksni un vibrāciju, padarot veļas mazgāšanas procesu mazāk dzirdamu. Visbeidzot, šāds risinājums palielina mājokļa kopējo vērtību, jo pārdomāta integrācija rada kvalitatīvāka un dārgāka interjera iespaidu.
Kur vislabāk novietot iebūvējamo veļas mazgājamo mašīnu?
Viena no populārākajām vietām ir virtuve, kur veļasmašīna tiek uzstādīta zem darba virsmas un vizuāli neatšķiras no pārējiem skapīšiem. Tas ir īpaši ērti maziem dzīvokļiem, kuros nav plašas vannas istabas vai atsevišķas veļas mazgātavas.
Bieži izvēlēta vieta ir arī vannas istaba, kur iebūvējamā veļas mašīna tiek paslēpta skapītī vai nišā. Ja telpa to ļauj, ierīci var uzstādīt garderobē vai atsevišķā veļas mazgātavā, bet ļoti mazos mājokļos – pat zem izlietnes, izmantojot tam paredzētus modeļus. Neatkarīgi no izvēlētās vietas, ir svarīgi iepriekš izvērtēt santehnikas pieslēguma iespējas, ventilāciju un elektroinstalāciju, lai lietošana būtu droša un ērta.
Kam pievērst uzmanību, izvēloties iebūvējamo veļas mazgājamo mašīnu?
Izvēloties šo risinājumu, īpaši svarīgi ir precīzi izmēri – platumam, augstumam un dziļumam ir ideāli jāatbilst mēbeļu nišai. Pat dažu milimetru neatbilstība var apgrūtināt uzstādīšanu. Tāpat jāņem vērā ietilpība, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un veļas mazgāšanas paradumus, kā arī energoefektivitātes klase, kas ilgtermiņā ietekmē elektroenerģijas patēriņu. Mazām telpām būtisks ir arī trokšņa līmenis, īpaši, ja veļas mazgājamā mašīna tiek uzstādīta pie guļamistabas vai atvērta tipa virtuvē. Pareizi izvēlēta iebūvējamā veļas mašīna nodrošinās ne tikai ērtu lietošanu, bet arī ilgtermiņa, estētisku risinājumu mazai telpai.
Vakariņas ikdienā nereti var būt izaicinājums – vēlme ēst veselīgi, ātri un garšīgi reizēm šķiet nesavienojama. Šeit ir idejas, kā pagatavot vakariņas, kas ir gan vieglas, gan baudāmas, saglabājot laiku sev.
1. Zivju fileja ar ceptiem dārzeņiem
Sastāvdaļas:
2 filejas no laša vai mencas
1 paprika, sarkana
1 kabača gabals
1 burkāns
1 ēdamkarote olīveļļas
Sāls, pipari, citrona sula
Pagatavošana:
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180°C.
Dārzeņus sagriez plānās strēmelēs, apkaisi ar sāli, pipariem un olīveļļu.
Liec uz cepamās pannas kopā ar zivju filejām.
Cep aptuveni 20 minūtes, līdz zivis ir gatavas un dārzeņi mīksti.
Pasniedz ar citrona šķēlītēm.
Šī maltīte ir bagāta ar olbaltumvielām, omega-3 taukskābēm un vitamīniem – ideāla vakariņām pēc darba vai treniņa.
💡 Pārsteiguma padoms: Sagatavo šo maltīti kā pārsteigumu ģimenei – piemēram, vakara tējas laikā pasniedz ar nelielu galda dekorāciju, sveci un mīļu sveicienu. Ģimene noteikti būs sajūsmā!
2. Veģetāra quinoa bļoda ar dārzeņiem
Sastāvdaļas:
100 g quinoa
1 tase spinātu
1/2 avokado
1/2 gurķa
10 tomātiņi
1 ēdamkarote olīveļļas
Citrons pēc garšas
Pagatavošana:
Quinoa uzvāra saskaņā ar instrukcijām.
Sajauc spinātus, gurķi, avokado un tomātiņus bļodā.
Pievieno atdzisušo quinoa un olīveļļu, izspied citrona sulu.
Sajauc un pasniedz uzreiz.
Šī ir viegla, bet sātīga maltīte, kas sniedz enerģiju un palīdz uzturēt veselīgu ķermeņa svaru.
💡 Pārsteiguma padoms: Sagatavo bļodas porcijas dažādās krāsās un pasniedz ģimenei ar mīļu piezīmi – mazs ēdiens var kļūt par lielu sirdsmieru un prieku!
3. Ātras salātu idejas
Greipfrūtu un spinātu salāti: sajauc svaigus spinātus, greipfrūtu šķēlītes, riekstus un medus-mustarda mērci.
Kvinojas salāti ar pupiņām: quinoa, melnās pupiņas, papriku, sarkano sīpolu, svaigu koriandru un citrona sulu.
💡 Pārsteiguma padoms: Salātus vari pasniegt kā “vakariņu pārsteigumu” – izvēlies krāsainus traukus un kādu mazu dekorāciju. Mazs gājiens, liels efekts!
4. Uzkodas un deserti
Viegla vakariņu ideja var būt arī smūtijs vai jogurta bļoda:
1 banāns
1/2 tase ogu (mellenes, avenes)
150 ml mandeļu piena
1 ēdamkarote auzu pārslu
Sajauc blenderī līdz viendabīgai konsistencei. Pasniedz ar riekstiem vai sēklām.
💡 Pārsteiguma padoms: Gatavo smūtijus dažādos toņos un pasniedz ģimenei kā “krāsaino vakariņu pārsteigumu” – bērni un pieaugušie būs sajūsmā.
Praktiski padomi vakariņām
Plāno vakariņas nedēļai uz priekšu – iepriekš sagatavoti dārzeņi un olbaltumvielas palīdz ietaupīt laiku.
Izvēlies sezonas dārzeņus – tie ir garšīgāki, lētāki un veselīgāki.
Kombinē dažādus krāsu toņus – vizuāli pievilcīga maltīte uzreiz šķiet baudāmāka.
Eksperimentē ar garšvielām – tavas vakariņas nekad nebūs garlaicīgas.
Ar šīm receptēm vakariņas kļūs vieglas, gardas un veselīgas – un turklāt tās var pārvērst par mazu ģimenes pārsteigumu, kas sniegs prieku visiem!
Ikdienas steigā attiecības var viegli nokļūt otrajā plānā. Lai stiprināt attiecības, ir svarīgi veltīt laiku vienam otram – pat īsas sarunas pie rīta kafijas vai vakara pastaiga palīdz uzturēt emocionālo saikni.
Vēl viens būtisks punkts ir pateicība – atgādini partnerim par mazajām rūpēm, ko viņš dara. Tas rada pozitīvu atmosfēru un stiprina uzticību. Komunikācija ir atslēga – klausies partnera domas un jūtas, ne tikai sniedz padomus.
Mazs triks: katru nedēļu izvēlieties vienu vakaru tikai jums diviem – kopīga vakariņu gatavošana, filmas skatīšanās vai vienkārša pastaiga var stiprināt tuvību.
Papildus – neaizmirstiet par mazajiem pārsteigumiem ikdienā: neliels zieds, mīļa īsziņa vai kāds kompliments var būt spēcīgs mīlestības pastiprinātājs. Tāpat ir svarīgi saglabāt kopīgas intereses un hobijus, lai attiecības būtu dinamiskas un interesantas.
Veselīga robeža ar draugiem un ģimeni arī palīdz saglabāt harmoniju – cieņa pret otra sociālo dzīvi veido drošu un atbalstošu vidi.
Mūsdienās arvien vairāk sieviešu izvēlas dabiskas ādas kopšanas metodes, kas palīdz saglabāt ādas veselību un mirdzumu. Pirmkārt, ikdienā svarīgi ir tīrīt ādu ar maigām, dabīgām ziepēm vai micelāra ūdeni, kas neaizkavē dabisko tauku līdzsvaru. Otrkārt, mitrināšana ir obligāta – izvēlies krēmus ar alveju, sviestkrējumu vai hialuronskābi.
Papildus ādai, neaizmirsti par roku, kakla un dekoltē kopšanu – šie reģioni bieži tiek aizmirsti, bet tie arī ātri noveco. Vasarā obligāta ir saules aizsardzība ar SPF 30+, pat ja ārā ir mākoņi.
Dienas noslēgumā – viegla sejas maska vai serums palīdz ātrāk atjaunot ādu pēc stresa un noguruma. Arī miegs, ūdens daudzums un sabalansēts uzturs tieši ietekmē ādas izskatu. Iekļauj ābolus, ogas, riekstus un zivis, lai āda mirdzētu no iekšienes.
Neliels horoskops šim mēnesim: Ja esi Auns, pievērs uzmanību mitrināšanai; Vēzis, eksperimentē ar dabīgām maskām; Svari, ieklausies savās vajadzībās un dod ādai pauzi.
Ar šiem soļiem tava āda izskatīsies veselīga, mirdzoša un pievilcīga katru dienu!
Modes pasaulē valda krāsu brīvība un drosmīgas kombinācijas. Jaunais gads mudina izpausties – pārliecinoši toņi kā dzeltens, elektriski zils vai sulīgi zaļš pārvērš pat vienkāršu apģērbu par spilgtu stila akcentu. Vairs nepietiek ar akcentiem – krāsainā apģērba pamats uzreiz pievērš uzmanību. Tāpēc spilgta salātu zaļā blūze ar neitrāli krēmkrāsas svārkiem un vilnas mēteļa siluetu ļauj radīt drosmīgu un elegantu tēlu.
Jaunajā sezonā dominē arī eksperimentālie silueti un slāņošana. Apjoma un asimetriski griezumi, piemēram, oversize džinsa jakas un ballonformas bikses, ļauj kombinēt apģērbu negaidītos veidos. Piemēram, pārģērbies uzliesmotos taisna piegriezuma biksēs zem garā mēteļa, lai radītu stilīgu, bet ērtu tēlu – šādas proporciju spēles nodrošina gan komfortu, gan oriģinalitāti. Slāņošanas princips ļauj apvienot gan vieglas blūzes, gan košas jakas, iegūstot radošu un dinamisku izskatu.
Neiztikt arī bez maigām faktūrām: mežģīnes, satīns un trikotāžas raksti ienāk ikdienas garderobē, piešķirot apģērbam šarmu bez pārmērīgas greznības. Piemēram, vaļīga blūze ar mežģīņu piedurknēm apvienojumā ar oversize mēteli rada plūstošu siluetu un līganu izskatu. Šī tekstūru spēle padara pat vienkāršus apģērbus izteiksmīgus un sievišķīgus.
Mūsdienīgi tiek apvienots retro stils ar minimālismu. Tumša džinsa jaka vai vienkāršs kombinezons kalpo par universālu stila pamatu, savienojot 80. gadu noskaņu ar tīrām līnijām. Piemēram, pie tumša džinsa jakas valkā lakonisku kleitu – šāda kombinācija rada līdzsvarotu, gaumīgu tēlu, kas piemērots gan ikdienai, gan īpašiem notikumiem. Noslēgumā galvenais – izvēlies tādu apģērbu, kas liek justies pārliecināti un unikāli.
Veiksmīgas attiecības prasa rūpīgu kopšanu un labo emociju uzsvaru. Sāciet ar pateicību – atgādini partnerim, ka novērtējat viņa atbalstu un rūpes. Neaizmirsti pateikties par sīkumiem un izrādīt sirsnību; patiesi pateicības izteikšana palielina savstarpējo tuvību un rada pozitīvu atmosfēru.
Otrs solis ir mērķēt uz labvēlīguma devumu – attiecību pētnieks Dž. Gotmans iesaka saglabāt principu, ka pozitīvo emociju ir vismaz pieckārt vairāk nekā negatīvo. Tas nozīmē pēc katras konflikta situācijas vai domstarpību meklēt veidus, kā kompensēt ar kādu pozitīvu mirkli. Kad attiecībās ir vairāk mīlestības un atzinības, ikdienišķās grūtības kļūst vieglāk pārvaramas.
Trešais padoms – vienmēr klausies partneri. Pat ja diena ir steidzīga, atrodi laiku uzklausīt otra viedokli un emocijas. Aktīva un cieņpilna klausīšanās rada drošības sajūtu un parāda, ka rūpējies par otrā domām. Šādi atklājoties viens otram bez aizspriedumiem, tu stiprini savstarpēju uzticību un draudzīgumu.
Ceturtais padoms saistās ar empātiju – spēja redzēt pasauli caur otra acīm. Empātija ir attiecību “degviela” – tā padara saikni dziļāku. Domājiet, kādas nelielas rūpes vai pārsteigumi iedvesmotu jūsu mīļoto; rīkojieties tā, lai viņš justos saprasts. Mīlestība jāizpauž ne tikai vārdos, bet arī darbos. Rādīt, ka “lasi” partnera emocijas un vēlmes, palielina tuvību un savstarpēju sapratni.
Nobeigumā atceries, ka harmonijai jābūt abpusējai. Veidojiet savas attiecības uz abpusēja atbalsta, atklātības un cieņas. Regulāri atrodiet kopīgas aktivitātes un sarunu brīžus – tā turpināsies izaugsme un laime attiecībās.
Pie mums Baltijas valstīs ir ierasts saldētavas pildīt ar vasaras ogu un dārzeņu ražu, pašu gatavotām zupām vairākām maltītēm un citiem pārtikas produktiem ikdienas patēriņam. Diemžēl daudzas mājsaimniecības gadu no gada saskaras ar vienu un to pašu problēmu: saldētavas atvilktņu tālajos stūros aizmirstiem produktiem, nenosakāmu saldēšanas datumu un citiem pārsteigumiem. Šo iemeslu dēļ daļa ēdiena nemaz nenonāk uz galda un vēderos. Tomēr ar gudriem organizēšanas knifiem un ieradumu maiņu saldētava var kļūt par parocīgu instrumentu, lai paildzinātu pārtikas lietošanas termiņu, samazinātu atkritumu daudzumu un atvieglotu gatavošanu ikdienā.
“Pārtikas konservēšana jau izsenis ir ierasta lieta visās Baltijas valstīs – no sezonas labumu saldēšanas līdz mājās gatavotu maltīšu uzglabāšanai. Tomēr joprojām daļā mājsaimniecību saldētava ir drīzāk ilgtermiņa noliktava, nevis aktīvi izmantots maltīšu plānošanas palīgs. Pārtikas cenām pieaugot un rūpējoties par ilgtspēju, jebkuras pozitīvas pārmaiņas ir ieguvums. Skaidra struktūra un kārtība, vienkārši un salasāmi marķējumi palīdz izmantot resursus, ietaupīt līdzekļus un samazināt atkritumu apjomu,” apgalvo IKEA Ēdināšanas nodaļas vadītājs Oļegs Soročins.
Praktiski ieradumi pārtikas atkritumu mazināšanai un taupībai
Saldētavas tīrīšana. O. Soročins iesaka sākt ar “saldētavas dienu”: reizi sezonā iztukšot saldētavu, pārbaudīt produktu termiņus un sagrupēt produktus pa kategorijām. Lietošanai saldētavā piemēroti caurspīdīgi iepakojumi un kārbas, ko var uzglabāt citu virs cita, ļauj uzreiz atpazīt saturu. Korekts un saprotams marķējums, piemēram, atkārtoti lietojamas zīmītes vai uzraksts ar saldēšanas datumu uz maisiņiem atvieglo pārtikas apriti un ļauj secīgi kārtot produktus, lai pārtiku ar senāku saldēšanas datumu izmantotu ātrāk.
Pārtikas produktu zonas. Eksperts iesakasadalīt saldētavu zonās, piemēram, gatavās maltītes atdalīt no izejvielām. Tā nebūs jāpavada laiks rakņājoties pa saldētavas atvilktni un varēs izmantot visus labumus, kas tur glabājas. Vienāda vai līdzīga izmēra kārbas, ko var salikt citu virs citas, ļauj izmantot vietu vertikāli, bet seklos traukos var uzglabāt nelielu daudzumu izejvielu un nepazaudēt tos atvilktnes apakšā. Tāpat saldētavā ieteicams iekārtot prioritāro sadaļu – skaidri nodalītu zonu lietām, kas jāapēd drīzumā. Šāds vizuāls nodalījums dabiski veicina pārtikas apriti bez striktiem noteikumiem.
Saldēšanas padomi. O. Soročins norāda, ka zupas, sautējumus un ogas saldētavā vislabāk uzglabāt atkārtoti aiztaisāmos plastmasas maisiņos, tādējādi taupot vietu un paātrinot atkausēšanas procesu. Lai saglabātu ēdiena kvalitāti un nepieļautu tā saukto saldētavas apdegumu, pirms maisiņu aizvēšanas jāizvada liekais gaiss. Piemēram, iepildi zupu maisiņā, kārtīgi aizver aizdari un izspied lieko gaisu pa maliņu, atbalstot iepakojumu uz galda vai darba virsmas. Tad maisiņu ievieto saldētavā guļus, lai tas sasalst pēc iespējas plakanāks un būtu ērtāk uzglabājams.
Porciju saldēšana. “Pārtikas sadalīšana porcijās dod iespēju vienā reizē atkausēt tikai tik daudz, cik plānots apēst. Ģimenei vai tikai vienai personai paredzētu porciju var glabāt mazākās cieši aizvākotās kārbās, un tas būtiski atvieglos ēdiena pagatavošanu pienākumiem pilnās dienās. Konditorejas izstrādājumus pirms saldēšanas ieteicams sagriezt gabalos, lai vienā reizē no saldētavas izņemtu tieši tik daudz gabaliņu, cik nepieciešams,” skaidro O. Soročins.
Ikdienas paradumi. Pakāpeniska ieradumu maiņa, piemēram, nedēļas laikā ieplānot vienu maltīti no saldētavas, palīdzēs nostiprināt pārmaiņas ilgtermiņā. IKEA Ēdināšanas nodaļas vadītājam ir vēl viens padoms – sarakstu ar saldētavas saturu piestiprināt pie ledusskapja durvīm vai kāda skapīša iekšpusē, lai sekotu līdzi krājumiem un nepirktu lieku ēdienu.
Atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas nepieciešamību, taču cilvēku zināšanas par šo jomu nereti ir nepietiekamas, it īpaši par tādiem atkritumu veidiem, kuru pareiza šķirošana var raisīt jautājumus. “Getliņi EKO” pieredze rāda, ka joprojām piemājas konteineros nonāk, piemēram, baterijas, medikamenti un citi izstrādājumi, kuri klasificējami kā bīstami vai grūti pārstrādājami atkritumi, kas, nonākot konteineros un poligonā, rada apdraudējumu ne tikai videi, bet arī cilvēkam. Tāpēc “Getliņi EKO” ir apkopojis vērtīgus ieteikumus, kā atbrīvoties un bīstamiem un grūti pārstrādājamiem atkritumiem, lai tie neapdraudētu citus un padarītu atkritumu šķirošanu efektīvāku.
Medikamenti un medicīnas atkritumi
Tabletes, sīrupi, ziedes, kurām beidzies derīguma termiņš, kā arī izlietotas šļirces un dzīvsudraba termometri ir atkritumi, kas nekādā gadījumā nedrīkst nonākt parastajos konteineros. Daudzi cilvēki joprojām tos vienkārši izmet kopā ar sauso iepakojumu vai bioloģiskajiem atkritumiem, jo uzskata, ka neliels to daudzums nav kaitīgs. Tomēr pat dažas tabletes vai viena šļirce var sabojāt šķirotos atkritumus, nereti apgrūtinot vai padarot neiespējamu to pārstrādi, kā arī piesārņojot augsni un ūdens resursus.
Pareizs risinājums ir savākt nederīgos un izlietotos medicīnas atkritumus speciālā kastītē vai nelielā maisiņā mājās un regulāri tos nogādāt aptiekās vai bīstamo atkritumu savākšanas punktos. Jāņem gan vērā, ka, piemēram, tabletes, pirms to ievietošanas maisiņā, jāizņem no kartona iepakojuma, kas savukārt jāizmet papīra izstrādājumiem paredzētajā konteinerā. Šāda medicīnas atkritumu šķirošana nodrošina gan cilvēku drošība, gan dabas aizsardzību.
Baterijas un akumulatori
Baterijas bieži kļūst par šķirošanas izaicinājumu, jo cilvēki mēdz tās izmest kopā ar plastmasu vai papīru nezinot, kur tās droši nodot, vai uzskata, ka neliels konteinerā izmestais daudzums nerada nekādu kaitējumu. Tomēr pat viena pirkstiņu baterija, ja tā nonāk nepareizajā vidē, var radīt piesārņojumu. Īpaši bīstamas ir litija baterijas, kas sastopamas elektronikas ierīcēs, piemēram, elektroniskajās cigaretēs vai rotaļlietās – tās var aizdegties vai pat sprāgt, ja tiek izmestas nepareizi, radot ievērojamus drošības riskus.
Tāpat cilvēki bieži aizmirst izņemt baterijas no vecām rotaļlietām, gaismekļiem vai citām ierīcēm. Vienkāršs un drošs risinājums ir vienmēr izņemt baterijas, pirms nodot ierīci pārstrādei, un nogādāt tās speciālajos bīstamo atkritumu punktos. Tas padara to pārstrādes procesu drošu gan videi, gan darbiniekiem, novēršot piesārņojuma rašanās riskus.
Nolietotā elektronika
Vecās elektronikas ierīces, tostarp telefoni, datori un sadzīves tehnika, satur smagos metālus, piemēram, svinu, dzīvsudrabu un kadmiju, kā arī citas bīstamas vielas, kas var radīt nopietnu kaitējumu videi un cilvēku veselībai. Ja šādas ierīces tiek izmestas parastajos sadzīves atkritumu konteineros, tās nonāk poligonos, izdalot toksiskas vielas. Šīs vielas var iesūkties augsnē un gruntsūdeņos, piesārņojot dzeramo ūdeni un apdraudot augus, dzīvniekus un cilvēkus.
Daudzi cilvēki veco elektroniku glabā mājās gadiem ilgi, jo nezina, kur to nodot, vai arī uzskata, ka nodošana ir sarežģīta un laikietilpīga. Tomēr šāda rīcība nav labākais risinājums, jo ierīces noveco, baterijas var sākt tecēt vai bojāties, radot papildu riskus. Nepareizi uzglabāti akumulatori var pat izraisīt aizdegšanos. Pareizi ir elektroniku nogādāt speciālajos šķirošanas laukumos vai nodošanas punktos, kas pieejami daudzās pilsētās. Pirms ierīču nodošanas ieteicams no tām izņemt baterijas un akumulatorus un nodot tos atsevišķi. Izņēmums ir ledusskapji un televizori, kuru vēlams nodot pilnā to komplektācijā. Šādi atdalīti, materiāli tiek droši pārstrādāti, atgūstot vērtīgus resursus, piemēram, varu, alumīniju un retzemju metālus, kurus var izmantot jaunu ierīču ražošanā. Tas samazina nepieciešamību iegūt jaunus dabas resursus, mazina piesārņojumu un palīdz veidot ilgtspējīgāku un atbildīgāku sabiedrību.
Riepas un gumijas izstrādājumi
Nolietotas riepas un citi gumijas izstrādājumi nereti to lielā izmēra dēļ rada galvassāpes par pareizu atbrīvošanos no tiem. Daļa cilvēku joprojām mēdz riepas izmest mežā vai noglabāt kādā mazāk pamanāmākā vietā mājās, piemēram, pagrabā, garāžā vai aiz šķūnīša, jo vest riepas uz šķirošanas laukumu šķiet apgrūtinoši.
Gadiem glabājoties, vecās riepas var radīt gan neestētisku skatu, gan vides piesārņojuma riskus. Pētījumā “Kur riepa saskaras ar ceļu “ (“Where the rubber meets the road”)1 zinātnieki norāda, ka katru gadu pasaulē tiek saražotas aptuveni 3 miljardi jaunas riepas, bet aptuveni 800 miljoni riepu kļūst par atkritumiem. Riepu atkritumi satur dažādas ķīmiskas vielas, kas var piesārņot augsni un ūdeni, kā arī apdraudēt dzīvnieku veselību.
Pareiza rīcība tomēr būtu riepas nogādāt autoservisos, pie ražotājiem vai specializētos šķirošanas punktos, kur tās tiek pārstrādātas vai izmantotas atkārtoti, piemēram, ceļu segumos vai kā būvniecības materiāls, nodrošinot atkritumu ilgtspējīgu apriti un samazinot negatīvo ietekmi uz vidi.
Atkritumu apsaimniekotāji nereti organizē arī akcijas, kuru ietvaros iedzīvotāji aicināti nodot automašīnu riepas bez maksas, tādējādi atbrīvojoties no nevajadzīgā bez papildu izmaksām un vienlaikus sekmējot atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu.
Tekstils
Tekstils, piemēram, apģērbs, apavi un citi auduma izstrādājumi, bieži nonāk nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros, lai gan daļu no tekstila varētu atkārtoti izmantot vai pārstrādāt. Cilvēki parasti pārstrādei vai labdarībai nodod tikai labas kvalitātes apģērbu, bet nolietotas lietas (kas mēdz būt atkārtojami lietojamas) izmet kopā ar pārējiem atkritumiem. Tas apgrūtina šķirošanas procesu, turklāt piesārņots vai jauktu materiālu tekstils ir arī grūti pārstrādājams.
Tīru un sausu tekstilu, tajā skaitā arī nolietotu, nodot speciālajos tekstila konteineros vai labdarības punktos (tikai nebojāts tekstils), kur tas tiek atkārtoti izmantots vai sagatavots pārstrādei. Savukārt netīrs tekstils, ko nav iespējams izmantot atkārtoti, jāizmet kā nešķirotie atkritumi.
Šķirošanas ceļvedis pareizai šķirošanai
Šie pieci atkritumu veidi – medikamenti, baterijas, elektronika, riepas un tekstils – ir īpaši bīstami vai grūti pārstrādājami, ja tiek izmesti parastajos konteineros. Tādēļ, lai veicinātu sabiedrības izpratni par šo materiālu pareizu šķirošanu, Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi”kopā ar reģiona pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem drīzumā noslēgs darbu pie jauna Viduslatvijas reģiona atkritumu šķirošanas ceļveža izveides. Tas būs praktisks, ilustratīvs materiāls, kas palīdzēs ikvienam iedzīvotājam saprast, kā pareizi šķirot katru atkritumu veidu, tādējādi ne tikai veicinot atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, bet arī nodrošinot, ka pēc iespējas mazāk atkritumu nonāk poligonos.
Dzīvojamā istaba apvieno vairākas funkcijas – svētkos tā kļūst par viesistabu un ēdamistabu, bet ikdienā ir mājas sirds, kur norisinās ģimenes dzīve un kopā būšana. Plānojot šādas telpas iekārtojumu, svarīgi pārdomāt tās ikdienas lietojumu. Ar pārdomātu mēbeļu izvietojumu, paklājiem un apgaismojumu iespējams ērti apvienot vienā telpā dažādas zonas. Interjera dizainere dalās ar padomiem, kā iekārtot funkcionālu un mājīgu viesistabu.
Mājokļa saimnieki ir ļoti aktīvi, radoši un apņēmības pilni īstenot savas ieceres, lai līdzšinējo viesistabu pārvērstu par vietu, kur satiekas visa ģimene, kopā tiek svinēti svētki un baudīti arī ikdienas mirkļi. Telpā svarīgi bija paredzēt vietu lielam dīvānam, lai mazbērni varētu ērti palikt pa nakti, kā arī plašam galdam, pie kura svētkos pulcēties kopā ar mīļajiem, bet ikdienā – nesteidzīgi baudīt atpūtas brīžus.
Biežākie izaicinājumi
Iekārtojot dzīvojamo telpu, reizēm pietrūkst skaidras koncepcijas, tāpēc mēbeles ne vienmēr tiek izvēlētas atbilstošā mērogā vai izvietotas pārdomāti, kā arī apgaismojumam netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Telpa tiek piepildīta ar mēbelēm vai dekoriem, liekot uzsvaru uz vizuālo iespaidu, nevis ikdienas funkcionalitāti, kā arī tiek kombinēti dažādi interjera stili, kas savstarpēji neveido vienotu kopainu. Nereti visa uzmanība tiek veltīta vienam elementam, piemēram, televizoram, aizmirstot, ka viesistaba primāri ir telpa cilvēkiem un savstarpējai mijiedarbībai.
“Telpā tika ieviests pārdomāts zonējums, kas ļauj vienlaikus funkcionēt gan atpūtas zonai, gan ēdamzonai. Efektīvi tika izmantota siena plauktu risinājumam, integrējot plauktu sistēmu, kas vizuāli un funkcionāli savieno abas zonas. Gaišās sienas un tām pieskaņotās mēbeles padara telpu vizuāli plašāku un gaišāku, savukārt akcenti piešķir raksturu un vienotību kopējam interjeram. Pēc pārvērtībām telpa kļuvusi vēl aicinošāka un ērtāka ikdienas lietošanai,” stāsta IKEA interjera dizainere Rēzija Kalēja.
Kvalitatīvas mēbeles, kas kalpo ilgtermiņā
Interjera dizainere iesaka izvēlēties mazāk mēbeļu, taču atbilstošā izmērā, lai saglabātu plašuma sajūtu un nepārblīvētu telpu. Vairāki gaismas avoti – ne tikai griestu lampa – rada patīkamu atmosfēru un ļauj telpu ērti izmantot dažādos diennakts laikos.
Ilgtermiņā visvērtīgāk ir ieguldīt mēbelēs un risinājumos, kas tiek intensīvi izmantoti un veido telpas pamatu – dīvānā, ēdamgaldā, krēslos, uzglabāšanas sistēmās un apgaismojumā. “Mēbeļu izvēlē būtiska ir kvalitāte un funkcionalitāte – izturīgi materiāli, stabilas konstrukcijas un pielāgojami risinājumi. Kvalitatīvs pamats ļauj interjeram kalpot ilgāk un saglabāt estētiku arī aktīvas lietošanas laikā. Šajā viesistabā būtisks uzlabojums ir izvelkamais ēdamgalds, kas ļauj ērti pulcēties svētkos ar ģimeni un draugiem, kā arī izvelkamais dīvāns, kas nodrošina papildu gulēšanas iespējas viesiem,” saka R. Kalēja.
Radošuma izpausme detaļās
Iekārtojot jebkuru istabu, ieteicams domāt ilgtermiņā – veidot neitrālu pamatu mēbelēm un apdarei, bet radošumu izpaust detaļās. Tas ļauj interjeram attīstīties līdz ar dzīves pārmaiņām un saglabāt aktualitāti ilgāk. Tāpēc budžetam draudzīgāki risinājumi būs tādi, kurus ir viegli nomainīt, apkopt, pielāgot vai kas pilda galvenokārt dekoratīvu funkciju – tekstilizstrādājumi, noskaņas gaismekļi, paklāji, aizkari un dekori. Šīs detaļas ļaus atsvaidzināt jebkura interjera noskaņu, pielāgot to sezonai vai stilam bez lieliem ieguldījumiem un neveicot būtiskas pārmaiņas visā telpā.
Interjera dizainere iesaka apsvērt papildu komforta un kvalitātes slāni – piemēram, regulējamu apgaismojumu, kas ļauj pielāgot gaismas intensitāti dažādām situācijām, kā arī kvalitatīvas uzglabāšanas sistēmas ar slēgtām zonām vizuālam mieram un kārtībai. “Telpas noskaņu būtiski papildina arī tekstilizstrādājumi – aizkari no grīdas līdz griestiem, paklājs atpūtas zonas iezīmēšanai, kvalitatīvi spilveni un pleds. Dabīgi materiāli, augi un individuāli akcenti padara telpu mājīgāku un piešķir interjeram pabeigtības sajūtu. Telpa kļūs ne tikai funkcionāla, bet arī emocionāli komfortabla – tajā gribēsies atgriezties un uzturēties ilgāk,” stāsta R. Kalēja.
Plānojot atvaļinājumu, bieži rodas jautājums ne tikai par galamērķi, bet arī par ilgumu. Ceļojumi uz Turciju nav izņēmums, kas var būt ļoti dažādi – no īsas uzturēšanās viesnīcā līdz ilgākiem, izglītojošiem un aktīviem ceļojumiem. Izvēlētais ceļojuma ilgums nosaka ne tikai budžetu, bet arī to kā jutīsieties atgriežoties, un vai atvaļinājums būs patiesi kvalitatīvs. Tāpēc ir vērts iepriekš izvērtēt, kādu atvaļinājuma tempu vēlaties un ko plānojat darīt.
Nedēļas garš atvaļinājums ir vispopulārākā izvēle
Visbiežāk ceļojumi uz Turciju tiek plānoti uz 7 naktīm. Tas ir optimāls variants tiem, kas vēlas atpūsties, mainīt apkārtējo vidi un atgriezties atpūtušies. Nedēļa ir ideāli piemērota atvaļinājumam viesnīcās ar “all inclusive”, kad lielākā daļa laika tiek pavadīta pie jūras, baseina un viesnīcas izklaidēm.
Šajā laikā var ieplānot arī vienu vai divas ekskursijas – piemēram, braucienu ar laivu, vēsturiskas pilsētas vai gleznaina dabas stūrīša apmeklējumu. Ja mērķis ir mierīga atpūta bez steigas, parasti pietiek ar nedēļu. Ne velti šāda ilguma ceļojumi uz Turciju veido lielāko daļu rezervāciju.
9–10 naktis – lielāks līdzsvars starp atpūtu un iepazīšanu
Ilgākas brīvdienas, kas ilgst 9 vai 10 naktis, ļauj saglabāt labāku līdzsvaru starp atpūtu un iepazīšanu. Pirmās dienas parasti tiek veltītas adaptācijai un atpūtai, un pēc tam ir pietiekami daudz laika ekskursijām un jaunai pieredzei. Ceļojumi uz Turciju šādā formātā ir īpaši iecienīti to vidū, kuriem nepatīk steigties un kuri vēlas lielāku elastību.
Šāds ilgums ir ērts arī ceļojot ar bērniem – ir vairāk laika pielāgoties klimatam, režīmam un izvairīties no noguruma. Turklāt ilgtermiņa piedāvājumiem bieži vien ir laba izmaksu un kvalitātes attiecība, īpaši izvēloties atvaļinājumu paketes.
Divas nedēļas vai vairāk – dziļākai pieredzei
Ja vēlaties ne tikai atpūsties, bet arī labāk iepazīt valsti, ir vērts apsvērt ilgāku atvaļinājumu. 14 nakšu vai ilgāki ceļojumi uz Turciju ļauj apvienot vairākus reģionus, ceļot vairāk, izmēģināt dažādas aktivitātes. Tā ir laba izvēle aktīviem ceļotājiem, tiem, kas strādā attālināti, vai tiem, kas aukstajā sezonā dodas uz siltāku klimatu uz ilgāku laiku.
Divu nedēļu laikā var ieplānot gan atpūtu, gan kultūras ekskursijas, gan gastronomiskas pieredzes nesteidzoties un nepārslogojot savu grafiku. Šis formāts ir īpaši iecienīts nesezonas laikā, kad klimats ir maigāks.
Kas nosaka vispiemērotāko ilgumu?
Izlemjot par to, cik ilgam jābūt ceļojumam uz Turciju, ir vērts ņemt vērā vairākus faktorus: gadalaiku, galamērķi, budžetu un ceļotāju skaitu. Vasaras karstumā dažiem pietiek ar nedēļu, savukārt pavasarī vai rudenī ilgāk. Ģimenes bieži izvēlas garākus ceļojumus, pāri – elastīgākas iespējas.
Ir arī lietderīgi iepriekš konsultēties ar ceļojumu speciālistiem, kuri, izvērtējot jūsu vajadzības, var piedāvāt optimālu ilguma un atvaļinājuma formāta kombināciju – piemēram, Coral Travel, starptautisks tūroperators, kas nodrošina atpūtas ceļojumus, ģimenes brīvdienas un viesnīcu rezervēšanas pakalpojumus dažādās pasaules valstīs, ir ar daudzu gadu pieredzi un palīdz izvēlēties risinājumus, pamatojoties uz ceļotāju individuālajām vajadzībām.
Kā izvēlēties?
Ja jūsu prioritāte ir atpūta un vienkāršība, parasti pietiek ar nedēļu. Ja vēlaties lielāku dažādību un mazāk steigas, ir vērts izvēlēties 9–10 naktis. Savukārt, ja mērķis ir pilnvērtīgāka pieredze un plašākas zināšanas, ilgāki ceļojumi uz Turciju būs labākais risinājums. Vissvarīgākais nav maksimālais dienu skaits, bet gan tas, lai izvēlētais ilgums atbilstu jūsu atvaļinājuma ritmam un cerībām.
Jau šonedēļ, 26. februārī, no plkst. 11.00 līdz 13.00 tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies ikgadējais bezmaksas seminārs topošajiem un jaunajiem vecākiem “Gaidību 4diena”. Šoreiz seminārā viena no aplūkotajām tēmām būs zīdaiņu un bērnu vakcinācija – kādēļ tā ir obligāta, kuras vakcīnas tiek 100 % apmaksātas no valsts puses un kā izvērtēt bērna individuālos veselības riskus, kā arī citi būtiski tēmas aspekti. Par vakcinācijas nozīmi semināra apmeklētājus izglītos un profesionālo viedokli sniegs Sanita Mitenberga, sertificēta pediatre ar 30 gadu pieredzi nozarē.
“Vakcinācija ir visefektīvākais ilgtermiņa profilakses veids, kas pasargā bērnus pret nopietnām, dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām un to radītām smagām sekām. Svarīgi savlaicīgi uzsākt jaundzimušo vakcināciju, jo antivielas, ko bērns saņēmis no mātes dzemdību laikā, pamazām izzūd jau pirmajos viņa dzīves mēnešos. Pilnvērtīga imunitāte veidojas tikai tad, ja tiek ievēroti vakcinācijas kalendārā noteiktie intervāli,” uzsver pediatre Sanita Mitenberga.
Pirmkārt. Kādas vakcīnas apmaksā valsts?
Saskaņā ar vakcinācijas kalendāru Latvijā bērni tiek vakcinēti pret 14 infekcijas slimībām, un šīs vakcīnas 100 % apmaksā valsts. Tās ietver vakcināciju pret tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, B tipa Haemophilus influenzae, B hepatītu, rotavīrusa infekciju, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, vējbakām, pneimokoka infekciju un cilvēka papilomas vīrusa infekciju. Vakcinācijas kalendāru atjauno, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī un konkrētu infekcijas slimību risku.
Papildus valsts apmaksā arī vakcināciju pret ērču encefalītu bērniem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir teritorijās ar augstāko saslimstības risku, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem – šajā gadījumā neatkarīgi no dzīvesvietas. Tāpat pilnībā apmaksāta ir vakcinācija pret gripu bērniem no 6 līdz 24 mēnešu vecumam un bērniem līdz 18 gadiem, kuri pieder riska grupām.
Pediatre atgādina, ka gadījumos, kad vakcīna ir reģistrēta Latvijā, bet nav iekļauta valsts apmaksātajā vakcinācijas kalendārā, vecākiem joprojām ir iespēja bērnu vakcinēt par maksu. Šādas vakcīnas pieejamas, piemēram, pret A hepatītu, meningokoku infekciju, kā arī pret atsevišķām ceļojumu infekcijām – tostarp dzelteno drudzi vai vēdertīfu. Plānojot ceļojumus uz ārvalstīm, īpaši svarīgi ir savlaicīgi izvērtēt galamērķa epidemioloģisko situāciju un nepieciešamo vakcināciju, lai pasargātu bērnu no iespējamiem riskiem un ceļojumu varētu baudīt droši.
Otrkārt. Kā pārliecināties, ka vakcinācija bērnam ir droša?
Pirms pirmreizējas vai atkārtotas vakcinācijas pediatrs vai ģimenes ārsts veic bērna apskati un aprunājas ar vecākiem, lai noskaidrotu viņa veselības stāvokli un iespējamās kontrindikācijas. Ja bērnam bijušas kādas alerģijas pret medikamentiem, pārtikas produktiem vai vakcīnām, kā arī, ja ir konstatētas kādas hroniskas saslimšanas, šī informācija tiek atzīmēta bērna veselības kartītē, un ārsts to zina pirms vakcinācijas veikšanas.
“Vakcināciju parasti atliek, ja bērnam ir akūta saslimšana ar paaugstinātu temperatūru vai izteikti saslimšanas simptomi, jo šādā brīdī organisma imūnsistēma jau cīnās ar infekciju, un ir svarīgi ļaut bērnam pilnībā atveseļoties, lai vakcīna varētu nodrošināt paredzēto un pilnvērtīgu imūno atbildi,” skaidro Sanita Mitenberga, “ja vecākiem rodas jautājumi vai nedrošības sajūta, ieteicams visas bažas atklāti izrunāt ar ārstu – savlaicīga saruna palīdz pieņemt informētu un mierīgu lēmumu.”
Treškārt. Kādas ir iespējamās reakcijas pēc vakcinācijas?
Pēc vakcinācijas iespējamas vieglas un pārejošas reakcijas – apsārtums, pietūkums vai sāpīgums injekcijas vietā, paaugstināta temperatūra, izsitumi, nemiers vai raudulīgums. Šādas reakcijas ir dabiska organisma reakcija uz vakcīnu un parasti pāriet dažu dienu laikā.
Nopietnas blakusparādības pēc vakcīnām novērojamas ļoti reti, tomēr, lai vecāki justos droši un zinātu, kā rīkoties mājas apstākļos gadījumos, kad bērnam reakcija pēc vakcīnas ilgstoši saglabājas vai saasinās, ieteicams par to savlaicīgi pārrunāt ar ārstu. Tomēr būtiski atcerēties, ka, novērojot ko aizdomīgu, noteikti nepieciešams vērsties ārstniecības iestādē, lai pārliecinātos par bērna veselību.
Pediatre Sanita Mitenberga atgādina, ka vakcinācija sniedz ilgstošu aizsardzību pret bīstamām infekcijas slimībām un veido bērna imunitāti, tāpēc tā ir svarīgs ilgtermiņa ieguldījums bērna veselībā un kopējā sabiedrības drošībā.
“Gaidību ceturtdienas” seminārs norisināsies 26. februārī, plkst. 11.00-13.00 t/c “Domina Shopping” centrālajā laukumā pie restorāna “Vairāk Saules”. Šo un turpmākos “Gaidību ceturtdienu” pasākumus vadīs ginekoloģe un dzemdību speciāliste Karlīna Elksne.
Pasākuma programmā iekļautās tēmas:
Esi gatava mazulim. Zīdaiņa un mazuļa vakcinācija. Kuras potes ir obligātas un par kurām vēl variet padomāt? (Lekciju vadīs sertificēta pediatre Sanita Mitenberga)
Drošība. Droša braukšana ziemā. Kas jāņem vērā sēžoties pie stūres grūtniecības laikā? Kā droši pārvadāt mazuli? (Lekciju vadīs Drošas Braukšanas skolas valdes loceklis Edmunds Ozolnieks)
Veselīgas grūtniecības padomi. Iegurņa muskulatūra – kas jāzina un jātrenē jau pirms dzemdībām, lai pēc dzemdībām pēc iespējas ātrāk atgūtu formu. (Lekciju vadīs fizioterapijas klīnikas SPARS fizioterapeite Līga Līdumniece-Šulce)
Jautājumi un atbildes zinošam speciālistam. Intimitāte grūtniecības laikā. Ko drīkst un no kā vajadzētu izvairīties, kā arī citi svarīgi jautājumi (Atbildes sniegs vecmāte Agnese Lemeševska)
Kopumā 2026.gadā vēl paredzēti 10 “Gaidību ceturtdienu” semināri – 26. februārī, 26. martā, 30. aprīlī, 28. maijā, 25. jūnijā, 30. jūlijā, 27. augustā, 24. septembrī, 29. oktobrī un 26. novembrī.
“Gaidību ceturtdiena” ir bezmaksas pasākums, kas sniedz iespēju iegūt vērtīgu informāciju un praktisku atbalstu šajā īpašajā dzīves posmā. Ilggadējā “Domina Shopping” sociālās atbildības iniciatīva šogad norisinās jau 17. gadu, iedvesmojot topošos un jaunos vecākus ar augsti kvalificētu medicīnas ekspertu un pieredzējušu lektoru padomiem.
Aicinām tevi uz īpašu Sieviešu dienas SVĒTKU apli, kur savīsies skaņa, dziesma, ziedi un senas zināšanas par sievietes pilnību. Šī būs telpa sirdij, balsij un patiesai satikšanai ar sevi – maiga, bet jaudīga.
Ziedu MANDALA – kopīga radīšana kā ceremonijas sākums. Ar intuīcijas spēles palīdzību formulēsim nodomu, sinhronizēsimies elpā un ieiesim meditācijā, kas veltīta Mātei Zemei, atceroties savu sakni un spēka avotu.
Sakrālais kakao aplis – baudīsim autentisku džungļu kakao un atvērsim seno Vēdu zināšanu noslēpumus par sievietes pilnībām. Izzināsim “supersievietes” kvalitātes, sievietes pilnības īpašības, askēzes un iniciācijas ceļu – kā saglabāt, stiprināt un uzturēt savu iekšējo pilnību mūsdienu pasaulē, kā arī apzināt izaicinājumus šajā ceļā.
Dziesma un balss – mēs dziedāsim kopā, savienojot savas balsis lūgšanās un spēka dziesmās, kā to darījušas sievietes mūsu dzimtās jau gadsimtiem ilgi. Balss kā dziedināšana, balss kā atcerēšanās.
Šis vakars būs par ticības stiprināšanu sev, emociju dziedināšanu un atgriešanos savā sievietes spēkā – maigā, patiesā un pilnā.
“Šajā aukstajā ziemā vislabāk var sasildīties ar karstu zupu,” saka Rimi Bērniem eksperte, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Ziemā, kad drēgnais un tumšais laiks pārņem mūsu noskaņojumu, arī organisms biežāk saskaras ar nogurumu un vīrusiem. Šajā laikā silta maltīte ne tikai iepriecina prātu un piepilda vēderu, bet arī sniedz atbalstu imunitātei. Tieši tāpēc zupa ir viena no vērtīgākajām maltītēm ģimenes ikdienā – vienkārša, sildoša un viegli pielāgojama dažādām gaumēm.
Kāpēc zupa ir vērtīga?
Zupa ir viens no pateicīgākajiem ēdieniem uz ģimenes galda. Tā silda, nodrošina organismu ar šķidrumu un sniedz nepieciešamās uzturvielas. Ziemā, kad biežāk izjūtam nogurumu un par ūdens uzņemšanu mēdzam aizmirst, buljons palīdz uzturēt šķidruma līdzsvaru, savukārt dārzeņi, pākšaugi, graudaugi vai gaļa sniedz sāta sajūtu un enerģiju. Silts, termiski apstrādāts ēdiens aukstajā sezonā ir īpaši piemērots – tas ir saudzīgs gremošanai un palīdz organismam saglabāt siltumu.
Zupa ir lieliska izvēle ikdienai, jo vienu dienu tā var būt viegla un dārzeņiem bagāta, citu – sātīgāka ar pākšaugiem, kartupeļiem, gaļu vai krējumu. “Zupas ir lielisks veids, kā bērnu ēdienkartē iekļaut vairāk dārzeņu – šajā ēdienā var gudri apslēpt arī tos, no kuriem bērni citkārt atsakās. Tādējādi ģimenes ēdienkarte kļūst daudzveidīgāka un sabalansētāka,” saka Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Zupa – gudra izvēle ģimenes ziemas ēdienkartē
“Reizēm sarežģītākais nav pagatavot ēdienu, bet gan izdomāt – ko lai šodien gatavo? Tāpēc iesaku ieviest vienu konkrētu zupas dienu nedēļā – tad atliks tikai izvēlēties, kuru no iecienītajām receptēm gatavot. Mani bērni ir ļoti iecienījuši frikadeļu zupu, ķirbju biezzupu un biešu zupu ar rozmarīnu. Tie ir vienkārši un vienlaikus veselīgi ēdieni,” saka Rimi Bērniem eksperte.
Zupa ir arī praktiska izvēle ikdienas steigā – to var pagatavot lielākā daudzumā un nepieciešamības gadījumā vienkārši uzsildīt. Kad bērni pārnāk no skolas, viņiem ir iespēja ātri tikt pie siltas, pilnvērtīgas un gardas maltītes. Tāpēc, plānojot ziemas ēdienkarti, zupai patiešām ir vērts atvēlēt goda vietu – tā nav tikai tradīcija, bet pārdomāta un ģimenes labsajūtai draudzīga izvēle.
Krēmīgā itāļu desas zupa ar spinātiem – siltums un garšu burvība katrā karotē
Zupa ir ēdiens, ko var pagatavot no daudz un dažādām sastāvdaļām. Rimi Bērniem šefpavārs Normunds Baranovskis dalās krēmīgā itāļu desas zupas receptē, kas drēgnos ziemas vakaros sasildīs gan lielos, gan mazos. Šīs zupas pagatavošanai nepieciešama svaiga itāļu tipa desa, olīveļļa, sīpols, selerijas kāti, ķiploka daiviņas, kūpinātas paprikas pulveris, kartupeļi, tomāti, svaigi spināti, gaļas buljons, saldais krējums un sāls.
Lai pagatavotu šo sildošo zupu, vispirms nomazgā un sagriež svaigos dārzeņus. Pēc tam uzkarsētā olīveļļā sautē sīpolu, seleriju un ķiploku, līdz tie kļūst mīksti un aromātiski. Dārzeņiem pievieno itāļu desas pildījumu un apcep, līdz tā viegli apbrūnējusi. Pēc tam visam pievieno tomātus un kartupeļus, pārlej ar buljonu un papildina ar kūpinātas paprikas pulveri. Zupa jāvāra uz vidējas uguns aptuveni 15 minūtes, līdz kartupeļi kļūst mīksti. Noslēgumā pievieno svaigus spinātus, saldo krējumu un sāli pēc garšas.
Ikdienā rūpes par sevi nereti kļūst par apzinātu pieturas punktu – brīdi, kas ļauj sakārtot ne tikai ārējo izskatu, bet arī pašsajūtu. Gan sievietes, gan vīrieši arvien biežāk pārskata savus ieradumus, meklējot līdzsvaru starp funkcionalitāti, labsajūtu un pārliecību. Pārdomāta skaistumkopšanas un higiēnas rutīna kļūst par vērtīgu daļu no šī procesa, un tieši tādēļ “Lidl” ir apkopojis padomus, kas palīdz ikdienu padarīt apzinātāku un patīkamāku.
Pielāgošanās ikdienas ritmam
Ar pareizi izvēlētiem produktiem ikdienas skaistumkopšana kļūst vienkāršāka – labāk izvēlēties dažus kvalitatīvus bāzes produktus, nevis pārslogot vannasistabas plauktu ar lielu daudzumu kopšanas līdzekļu. Sejas kopšanu ieteicams pielāgot sezonai: siltākā laikā izvēlēties vieglas, gēlveida tekstūras ar hialuronskābi, aukstākā – bagātīgākus krēmveida līdzekļus, kas saglabā mitrumu un ādas dabiskās eļļas. Āda vislabāk reaģē uz regulāriem ieradumiem, nevis biežu produktu maiņu, un ja tiek izmēģināti jauni līdzekļi, tos ieteicams ieviest pakāpeniski, neaizmirstot par saules aizsardzību.
Arī matu veselībai regulāra aprūpe ir būtiska – intensīvāki līdzekļi vai rūpīgāka iknedēļas rutīna palīdz saglabāt elastību un spīdumu, īpaši, ja tiek lietoti matu ieveidošanas rīki. Papildus ieteicams regulāri apgriezt matu galus un pēc mazgāšanas matus saudzīgi nosusināt. Nelielas, bet pārdomātas izmaiņas ikdienas ieradumos sniedz ilgtermiņā redzamus rezultātus un uzlabo pašsajūtu.
Ja tomēr rodas vēlme izmēģināt jaunu rutīnu vai produktus, var sākt ar pamata līdzekļiem. Piemēram, šobrīd “Lidl” Skaistuma festivālā pieejams plašs sejas, matu un ķermeņa kopšanas produktu klāsts par maciņam draudzīgām cenām, kas ļaus droši eksperimentēt un uzlabot savu ierasto kopšanas rutīnu.
Smaržu izvēle un noturība
Aromāts ir neatņemama ikdienas tēla sastāvdaļa. Sievietēm bieži piestāv viegli saldenu ziedu un augļu aromāti, kas rada elegantu un maigu noskaņu, savukārt vīriešiem populāri ir koksnes, garšvielu, citrusaugļu vai svaigi aromāti, kas piešķir enerģisku un pārliecinošu sajūtu. Tomēr vislabākais aromāts ir tas, ar kuru cilvēks jūtas dabiski un ērti, tāpēc, meklējot sev piemērotu smaržu, ieteicams izmēģināt dažādus variantus uz ādas un ļaut aromātam atklāties vairāku stundu garumā. Noderīgi ir sākt ar vieglākām smaržām ikdienai un pakāpeniski atrast intensīvākus toņus īpašiem brīžiem, kā arī izvēlēties smaržu, kas saskan ar dzīvesveidu un personīgo stilu.
Lietojot smaržas, jāņem vērā, ka aromāts ilgāk noturas uz ādas, tāpēc to ieteicams izsmidzināt uz pulsa punktiem – plaukstu locītavām, kakla vai aiz ausīm, kur ķermeņa siltums palīdz smaržām pakāpeniski izgarot. Lai aromāts saglabātos ilgāk, to ieteicams uzklāt uz iepriekš mitrinātas ādas – krēms palīdz smaržām noturēties vienmērīgāk un ilgāk.
Sejas maskas un ādas kopšana
Sejas un acu maskas kļuvušas par vienu no vienkāršākajiem veidiem, kā ieviest miera sajūtu mājas apstākļos – tās palīdz atjaunot ādas mitruma līmeni, piešķir svaigumu un ļauj uz brīdi apstāties pēc garas darba dienas. Lai rituāls būtu patīkamāks, maskas lietošanas laikā var veltīt dažas minūtes mierīgai atpūtai, piemēram, izslēgt paziņojumus telefonā vai apvienot kopšanu ar vieglu sejas masāžu. Izvēloties masku, ir nepieciešams ņemt vērā ādas stāvokli – mitrinošas maskas noder sausākai ādai, attīrošas var palīdzēt taukainākai, bet nomierinošas piemērotas jutīgākos brīžos.
Lai maskas darbotos efektīvāk, ādu pirms to lietošanas ieteicams rūpīgi attīrīt – tas ļauj aktīvajām vielām iedarboties pilnvērtīgāk. Pēc maskas noņemšanas vēlams uzklāt vieglu mitrinošu krēmu vai serumu, lai palīdzētu saglabāt iegūto komforta sajūtu. Ieteicams izvairīties no vairāku intensīvu līdzekļu kombinēšanas vienlaikus – āda biežāk novērtē līdzsvarotu pieeju. Neliels, bet noderīgs knifs ir acu masku uzglabāšana ledusskapī – vēsums palīdz mazināt pietūkumu un piešķir papildu svaiguma sajūtu. Savukārt regulāra lietošana, piemēram, maskas uzklāšana reizi nedēļā, palīdz ilgtermiņā uzlabot ādas stāvokli un ļaut tai atpūsties.
Kārtība skaistumkopšanas piederumu atvilktnē
Ikdienas skaistumkopšanas rutīnu nosaka ne tikai paši produkti, bet arī tas, vai tie ir sakārtoti un ērti pieejami. Kad katrai lietai ir sava vieta, šis process kļūst mierīgāks un patīkams. Noderīgi ir izveidot vienkāršu sistēmu – biežāk lietotos produktus turēt acu augstumā, bet retāk izmantotos novietot atsevišķā vietā. Tāpat var izmantot nelielus trauciņus vai nodalījumus, lai otas, aksesuāri un citi piederumi būtu viegli atrodami un sakārtoti.
Praktiski ir sadalīt produktus pēc lietošanas – rīta rutīnai, vakara kopšanai vai ceļojumiem, lai ikdienā būtu skaidra un ātra piekļuve nepieciešamajam. Ieteicams regulāri pārskatīt kosmētikas plauktiņu, pievēršot uzmanību derīguma termiņiem un atbrīvojoties no produktiem, kas vairs netiek lietoti. Papildu ieradums var būt arī skaistumkopšanas piederumu tīrīšana – piemēram, otu mazgāšana reizi nedēļā un kosmētikas somiņas iztīrīšana, kas palīdz uzturēt gan kārtību, gan higiēnu.
Šādi ikdienas paradumi ir vērtīgi, jo tie ļauj sakārtot ne tikai ārējo tēlu, bet arī radīt mirkļus sev, kas palīdz atgūt līdzsvaru un labsajūtu pat steidzīgās dienās. Pat nelielas, regulāras rūpes par sevi – regulāra sejas un matu kopšana, masku lietošana vai kārtība piederumu atvilktnē – ilgtermiņā sniedz redzamus rezultātus un palīdz justies pārliecinātāk ikdienā.
Janvāra sākumā, iespējams, daudzi sev apsolīja: šogad tērēšu gudrāk, krāšu vairāk, dzīvošu apdomīgāk, taču tagad, februāra beigās, realitāte sāk iezīmēt īsto ainu – kādam apņemšanās turas, citam tās pakāpeniski izplēn, un tas ir normāli, norāda “Bigbank” Latvijas filiālē.
Naudas paradumus nosaka ne tikai ienākumi vai budžeta “Excel” tabula, bet arī katra paša personība, temperaments un ieradumi. Bankas konts ir kā spogulis – tajā atklājas gan ikmēneša ienākumi un izdevumi, gan ikdienas izvēles, impulsi un prioritātes.
Aplūko savu 2025. gada konta izrakstu un godīgi pajautā sev – kuram no četriem finanšu personības tipiem tu līdzinies visvairāk: pragmatiskajam plānotājam, dzīves baudītājam, impulsīvajam tērētājam vai gudrajam balansētājam? Runa nav par sevis šaustīšanu. Runa ir par uzvedības modeļu atpazīšanu – jo, tikai saprotot savus paradumus, iespējams tos mainīt.
Ja savas finanses pārvaldi regulāri un rūpīgi, balstoties detalizētā budžeta plānā, kur ienākumi tiek precīzi sadalīti un izdevumi rūpīgi izvērtēti – visticamāk, tu esi pragmatiskais plānotājs. Tas nozīmē, ka zini, kur palicis katrs iztērētais eiro, un reizēm pat saglabā čekus, lai varētu turēt roku uz pulsa. Tava mīļākā lietotne ir kalkulators, un starp iecienītākajiem rīkiem ir arī “Excel” tabulas un lojalitātes kartes, lai optimizētu tēriņus, krātu punktus, saņemtu atlaides un analizētu pirkumu vēsturi.
Tā kā tēriņu paradumi sasaucas ar Hipokrāta un Galēna definētajiem četriem temperamenta tipiem, katram no tiem iespējams atrast saderīgu pāri. Pragmatiskais plānotājs ir līdzīgs melanholiķim – apdomīgs, kārtīgs un disciplinēts. Viņam svarīga drošības sajūta, ko dod detalizēts plāns un ilgtermiņa mērķi.
Kāpēc tas ir labi? Pirmkārt, tu nemēdz pārtērēties, otrkārt – visticamāk, tev vienmēr ir “drošības spilvens”. Treškārt – šāda prakse ļauj saglabāt zemu stresa līmeni. Tomēr dzīve nav tikai nebeidzami skaitļi un budžets – ir tikai normāli dažkārt ļauties nelielai spontanitātei un mazām baudām. Viens no paņēmieniem, kā saglabāt finanšu kārtību, taču neieslīgt pārlieku lielā plānošanā, ir izveidot “prieka krājkontu” – tādu, kas paredzēts izklaidei un sevis palutināšanai, nevis tikai drošībai. Pirms izvēlies krājkontu vai noguldījumu, salīdzini aktuālās procentu likmes Latvijas Bankas tīmekļa vietnē.
Dzīves baudītājs: šodienas prieks bez raizēm par rītdienu
Dzīves baudītāja konta ainu var raksturot vienkārši: nauda ienāk un gandrīz uzreiz arī aiziet. Izpārdošana, piegāde mājās, vakariņas restorānā, koncerts un vīna vakars ar draugiem ir biežākie tēriņu iemesli. Algas diena tev nozīmē svētkus un iespēju sevi palutināt, nevis brīdi, kad pārskatīt konta atlikumu un tēriņus.
Šādi paradumi visbiežāk raksturīgi sangviniķiem, kuri ir optimistiski, sociāli un dzīvespriecīgi, viņi bauda dzīvi un bieži vien nav tik rūpīgi attiecībā uz plānošanu. Arī dzīves baudītājs atdodas mirklim un metas piedzīvojumos – bieži vien neatkarīgi no finansiālajām sekām.
No vienas puses uz to var raudzīties pozitīvi – tu dzīvo šeit un tagad un neļauj naudai noteikt tavu noskaņojumu. Tu izsver variantus un ieguldi pieredzēs, kuras padara tavu dzīvi pilnvērtīgu un aizraujošu. Tādējādi tu atbalsti vietējo ekonomiku, uzņēmumus un restorānus, arī pasākumus, kas nav mazsvarīgi.
Tomēr šāda pieeja ilgtermiņā var novest pie finanšu problēmām, ja netiek pievērsta uzmanība līdzsvaram starp tavām finansiālajām iespējām, izdevumiem un uzkrājumiem. Dzīvošana mirklim ir laba tikmēr, kamēr tā nebeidzas ar parādu, ko nevari atdot un kas vēlāk kļūst par finansiālu slogu. Tāpēc ir būtiski izveidot veselīgu balansu un ieviest disciplīnu, kas ļauj gan baudīt dzīvi, gan saglabāt stabilitāti. Vari ieviest noteikumu: pēc katriem trim pirkumiem atliec krājkontā summu, kas atbilst vienam “vidējam” pirkumam.
Impulsīvais tērētājs: emocionāli pirkumi kā pašterapija
Impulsīvais tērētājs visvairāk naudas izlieto saspringtos periodos – kad ir nesaskaņas darbā vai attiecībās, nogurums vai stress. Šajā gadījumā “kāds nieciņš sev”, spontāns pasūtījums “Wolt” vai kārtējais straumēšanas platformas abonements un desmitiem vai pat simtiem interneta veikalā iztērētu eiro ir kā īslaicīgs mierinājums. Nauda tiek izšķiesta, lai negatīvās emocijas vismaz uz mirkli nomainītu uz patīkamākām.
Nepārdomātu pirkumu veikšana mēdz būt raksturīga holeriķiem, kuri ir impulsīvi, enerģiski un viegli ļaujas emocijām, bet samilzušām problēmām meklē vieglus un ātrus risinājumus.
Impulsīvais tērētājs, iespējams, pat veido uzkrājumus, tomēr tas drīzāk ir labs nodoms, nevis reāla, veiksmīga prakse, jo iemaksas, visticamāk, nav regulāras un nauda nereti tiek iztērēta citam mērķim. Taču tas nenozīmē, ka atlikt nav vērts – finanšu disciplīna ir kā muskulis, ko vajag trenēt. Papildu atbalstam vari izmantot tehnoloģiju dotās priekšrocības un daļu naudas automātiski novirzīt krājkontā.
Tāpat ir svarīgi prast nošķirt vajadzības no vēlmēm. Pamēģini izveidot “sirdsmiera budžetu” – tie var būt, piemēram, 30 eiro mēnesī, ko vari iztērēt kaut kam, ko ļoti kāro. Tas ļaus tev justies labāk bez vainas apziņas. Savukārt mazināt impulsīvo iepirkšanos var palīdzēt “diennakts likums” – kad sajūti pēkšņu vēlmi veikt kādu nepārdomātu pirkumu, nogaidi 24 stundas. Pēc ilgāka laika vēlme bieži vien pāriet, un pirkums netiek veikts.
Gudrais balansētājs: līdzsvars starp kontroli un elastību
Tavi ienākumi tiek novirzīti konkrētiem izdevumiem: daļa rēķiniem, daļa uzkrājumiem, daļa izklaidei. Tu veido finanšu plānu, kas ir līdzsvarots un atbilst taviem mērķiem. Tu esi apzinīgs, lai nodrošinātu, ka ne tikai izdzīvo, bet arī būtu gatavs nākotnei. Vienlaikus tu neesi skops un atvēli finanses izklaidei, bet arī neizšķērdē tās. Ja atpazīsti šajā aprakstā sevi, apsveicam, tu esi gudrais balansētājs!
Šāds finanšu stils visvairāk sasaucas ar flegmatiķa temperamentu – mierīgu, līdzsvarotu un nosvērtu. Flegmatiķis nesteidzas ar lēmumiem, neļaujas krasām emociju svārstībām un izvēlas stabilitāti, nevis galējības. Arī gudrais balansētājs nekrīt panikā par katru izdevumu un neļaujas impulsīviem pirkumiem – viņš saglabā mieru un rīkojas konsekventi.
Šāda pieeja palīdz saglabāt zemu finanšu stresa līmeni – tu zini, ka vienmēr pietiks līdzekļu, lai segtu nepieciešamos izdevumus un vienlaikus veidotu uzkrājumus. Turklāt tava nauda “strādā”, pelnot procentus, jo izvēlies to noguldīt. Tas ļauj tev dzīvot pilnvērtīgi, nebaidoties no lielākiem pirkumiem, kad tādi nepieciešami, un tajā pašā laikā saglabāt ilgtermiņa finansiālu stabilitāti. Reizi ceturksnī vari izvirzīt jaunu mērķi un apbalvot sevi, kad tas sasniegts.
Lai ritmu saglabātu, regulāri pārskati budžetu – nevis tikai, “kad sanāk”, bet apzināti, lai pārliecinātos, ka neviens izdevums nav neplānots vai lieks. Tas palīdzēs tev saglabāt mieru un sekot līdzi progresam. Varbūt ir kādas saistības, ko vari apvienot vai refinansēt, lai samazinātu ikmēneša maksājumu slogu vai vismaz atvieglotu to pārvaldību.
Lai arī gudrā balansētāja tips ir maciņam visdraudzīgākais, katrs no mums ir unikāls. Neatkarīgi no tā, vai esi pragmatiskais plānotājs, dzīves baudītājs, impulsīvais tērētājs vai gudrais balansētājs, svarīgi atpazīt savus paradumus un pielāgot tos, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un līdzsvaru ilgtermiņā. “Ieviešot kaut vai nelielas izmaiņas savā ikdienā, iespējams atgūt vai panākt lielāku kontroli pār savām finansēm un dzīvi kopumā,” norāda bankā.
“Dacia” lielākais krosovers “Bigster” tika izlaists 2025. gada pavasarī un Eiropā tas jau paguvis uzrādīt visnotaļ labus tirdzniecības rādītājus. Turklāt “Bigster” bija starp finālistiem konkursos gan Eiropā, gan Latvijā.
“Dacia Bigster” konstrukcijas pamatā ir CMF-B platforma, un to var aprīkot ar šādiem spēka agregātiem:
· Hybrid 155 – full hybrid sistēma, kas apvieno jaudu un efektivitāti, pilsētā nodrošinot līdz pat 80% elektriskas braukšanas;
· Mild hybrid 140 – 48 V mild hybrid piedziņa, kurā apvienots 1,2 litru benzīna turbodzinējs ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu;
· Mild hybrid-G 140 – benzīna/LPG divdegvielu dzinēja un 48 V mild hybrid tehnoloģijas apvienojums, kas nodrošina augstāku efektivitāti, sniedzamību līdz pat 1450 km un par 10% mazāk CO₂ izmešu salīdzinājumā ar līdzvērtīgu nehibrīdu benzīna dzinēju;
· Hybrid-G 150 4×4 – jaunākā versija, kurā apvienota hibridizācija un divdegvielu benzīna/LPG sistēma, kas pilsētā nodrošina elektrisku braukšanu līdz pat 60%, 1500 km sniedzamību WLTP režīmā, inovatīvu elektrisko pilnpiedziņu un sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu.
Vadītāja vietas ergonomika, kā jau “Dacia” flagmanim pieklājas, ir gana augstā līmenī. Piemēram, “Journey” aprīkojuma versijai standartā ir elektriski regulējams vadītāja sēdekļa augstums un slīpums, kā arī manuāli regulējams balsts jostas līmenī. Jāatzīmē, ka “Journey” un “Extreme Hybrid” versijās standarta aprīkojumā ir arī adaptīvā kruīzkontrole.
Sistēma “YouClip”, tāpat kā šī zīmola citos modeļos, ļauj individuāli pielāgot interjeru, izmantojot atjautīgi veidotus, modulārus piederumus, kuru uzdevums ir vienkāršot ikdienu.
“Dacia” apgalvo, ka “Bigster” ir savā klasē labākais bagāžas nodalījums ar tilpumu līdz pat 667 litriem zem bagāžas nodalījuma pārsega.
Dalītais (40/20/40) aizmugurējais sēdeklis ļauj pārvadāt lielus priekšmetus, nemazinot pasažieru komfortu. Ja aizmugurē sēž tikai divi pasažieri, ērtības var vēl vairāk palielināt, nolokot atzveltnes centrālo daļu, kas tad veido roku balstu ar diviem glāžu turētājiem un tālruņa statīvu. Ja nolocītas visas atzveltnes, “Bigster” izveidojas plakana bagāžas nodalījuma grīda, kas ļauj pārvadāt līdz 2,7 metrus garus priekšmetus.
“Dacia Bigster” cena ir sākot no 23 490 eiro.
Konkursa “Latvijas Gada auto 2026” žūrijas atsauksmes
Jānis Bite, saimniecības pārvaldes vadītājs, “Latvijas Valsts meži” AS: “Tik līdzīgs, pavisam nedaudz augstāks un par 23 cm garāks – tāds ir “Bigster”, ja salīdzinām ar “Duster”. Lielākais ieguvums “Bigster” ir ietilpība – par apmēram 150 litriem vairāk bagāžas nodalījumā, bet ar nolocītām atzveltnēm – visi 300 litri vairāk… Un protams ērtības otrā rindā sēdošajiem būs nenoliedzamas.
“Dacia” Eiropas pircējiem ir pateikusi ardievas uzticamajam dīzelim, bet saglabājusi iespēju iegādāties ar benzīnu/LPG darbināmus spēka agregātus, kas varētu ļaut uzturēt zemākas pārvietošanās izmaksas vismaz ekonomiskā dīzeļa līmenī, bet nu tad būs jāiztiek bez rezerves riteņa…
Silta stūre, apsildāms vējstikls, panorāmas stikla jumts, bezvadu tālruņa uzlāde, oriģināls tālruņa turētājs, adaptīvā kruīzkontrole un vēl daudzi asistenti – tā ir izaudzis gadu gaitā “Duster” līdz “Bigster”!”
Jānis Vanks, autosportists, “Drošas braukšanas skolas” direktors: “Tagad, kad “Latvijas Gada auto 2026” rezultāti ir paziņoti un publiski arī izlikti katra žūrijas locekļa balsošanas rezultāti, pastāstīšu kāpēc es iedevu lielākos punktus tieši “Dacia Bigster”.
Galvenās īpašības:
· Tas vairs neliek justies kā autokompromiss. Ar šo auto braucot nejuties “ieekonomējis naudu savām ērtībām”. Tas ir forši braucams auto;
· Tas no dizaina viedokļa puses izskatās labi;
· Tas ir pietiekami liels, ietilpīgs un ērts;
· Tam ir liels klīrenss;
· Tam ir iespējamas versijas gan 2WD, gan 4WD. Hybrid versija un automātiskā ātrumkārba un, kas retums, arī pieejama manuālā ātrumkārba!
Īsāk sakot, racionālā izvēle vairs neizskatās un nejutās lēti. Un tas ir forši!”
Toms Timoško, auto žurnālists, žurnāls “Klubs”: “Lai arī šogad biju gatavs scenārijam, ka konkursa uzvarētājs varētu būt elektrisks, realitātē TOP 3 ieņēma tieši
iekšdedzes modeļi, un “Dacia Bigster” šo labāko trijnieku noslēdza ļoti simboliski. Domāju, ka daļai tas bija pārsteigums.
Ar “Bigster” man ir liela pieredze – ar šo auto esmu apceļojis Eiropu un nobraucis vairākus tūkstošus kilometru. Ja nepieciešams automobilis, kas bez stresa tiek galā ar sarežģītākiem ceļiem un apstākļiem, tad šī, manuprāt, ir labākā izvēle savā segmentā par šo naudu. Tas ir reāli utilitārs SUV, kas lieliski noderēs medniekiem, makšķerniekiem un visiem, kuri regulāri dodas dabā. Tajā pašā laikā jābūt godīgiem – kvalitātes ziņā “Bigster” stipri zaudē pilsētvidei orientētiem konkurentiem. Interjera plastmasas un skaņas izolācija ir vienkāršā līmenī, un daļu pircēju tas var arī atbaidīt.
Līdz šim “Dacia” modeļiem – “Sandero”, “Duster”, “Jogger” un “Spring” – cena vienmēr bijusi galvenais arguments, kas ļāvis piedot trūkumus. Ar “Bigster” man tas vairs nenāk tik viegli. Lai arī “Bigster” piedāvā patīkamus jauninājumus – elektriski atveramu bagāžnieku, panorāmas jumtu –, taču tālās gaismas joprojām ir halogēnas, bet “elektriskais” vadītāja sēdeklis faktiski jāregulē manuāli. Garākiem braucējiem nereti ir grūti atrast ideālu sēdpozīciju, un septiņu sēdvietu joprojām nav. Jā, “Dacia” skaidro, ka tas aizēnotu “Jogger”, taču atliek tikai padomāt, cik maksā citi SUV ar septiņām vietām un šādu caurgājamību – krietni vairāk. Protams, vietas “Bigster” ir daudz, 4×4 versija caur dubļiem iet pārliecinoši, un arī priekšpiedziņas klīrenss ikdienai ir pilnībā pietiekams. Tā vai citādi – “Dacia” iet tikai uz augšu!”
Konkursā “Latvijas Gada auto 2026” uzvarēja un 1.vietu izcīnīja “Cupra Terramar” , bet pērn par “Latvijas Gada auto 2025” kļuva “Škoda Kodiaq”.
Atbalsta: sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, LAMB, V4 motors.
Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka virtuvē ir viss nepieciešamais – sadzīves ierīces darbojas, ir pietiekami daudz vietas, tomēr kaut kas šķiet ne līdz galam pareizi. Šāda situācija nav retums – daudziem virtuves, pat ja tās lieliski pilda savu funkciju, vairs nav tikai telpa ēdiena gatavošanai. Nesen veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz 4 no 10 Latvijas iedzīvotājiem virtuvi izmanto ģimenes kopābūšanai vai viesu uzņemšanai, bet citi – darbam vai mierpilnam laikam vienatnē. Interjera dizainers skaidro, kādi ir biežākie iemesli, kāpēc virtuve var šķist novecojusi, un dalās ar pieejamiem risinājumiem, kas palīdz atsvaidzināt tās interjeru.
IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus saka, ka viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc virtuve vairs nešķiet tik aicinoša un ērta kā agrāk, ir tas, ka reiz izvēlētie risinājumi vairs neatbilst mūsdienu dzīvesveidam. “Dzīve mainās. Mainās ēšanas paradumi, ikdienas ritms un grafiks, kā arī vajadzības un gaume interjera dizainā un risinājumos. Daudzus gadus virtuves galvenā funkcija bija nodrošināt vietu ēdiena gatavošanai, bet mūsdienās tā ir kļuvusi par daudzu mājokļu centru – vietu, kur tiek pieņemti ģimenes lēmumi un tā kalpo arī darbam vai hobijiem,” viņš norāda.
Akcenti, kas līdzsvaros vizuāli piesātinātu interjeru
Interjera dizainers norāda, ka virtuve ar laiku var sākt šķist vizuāli smagnēja, ja tajā ir pārāk daudz dekoratīvu detaļu. “Izteiksmīgi ornamentētas skapīšu fasādes, spīdīgi rokturi vai mozaīkas flīzes – īpaši, ja tas viss apvienots vienā telpā – rada tā dēvēto vizuālo troksni, kas pastiprina nekārtības sajūtu un prasa vairāk kopšanas. Vizuāli tas arī mēdz samazināt telpu, jo īpaši tad, ja tā jau ir kompakta,” saka D. Rimkus.
Lai telpa varētu “elpot”, viņš iesaka atbrīvot darba virsmas, atstājot uz tām tikai ikdienā nepieciešamo. Eļļas, garšvielas un virtuves piederumus var sakārtot uz estētiskas paplātes vai vienotās kastītēs – tā viss izskatās pārdomāti, nevis haotiski. Līdzīgs princips attiecas arī uz atvērtiem plauktiem – sauso produktu uzglabāšana caurspīdīgās burkās vai glītu krūžu izvietošana piešķir telpai sakoptu un harmonisku izskatu. Vienlaikus interjeru palīdz līdzsvarot arī mīksti, bet praktiski tekstilizstrādājumi – virtuves dvielis vai mazgājams paklājiņš, kas vizuāli mīkstina masīvos skapīšus un aukstās flīzes. Savukārt tumšāku toņu fasādes lieliski papildina minimālistiski matēta metāla rokturi – tie piešķir telpai mūsdienīgu un vieglāku noskaņu.
Papildu apgaismojums – veids, kā atdzīvināt virtuvi
Ļoti liela nozīme noskaņas radīšanā ir apgaismojumam. Ar vienu griestu lampu bieži vien šķiet pietiekami, taču tā nereti rada ēnas uz darba virsmām – tieši tur, kur laba gaisma ir visvairāk nepieciešama. Ja gaisma nāk tikai no viena punkta, virtuve var šķist plakana pat tad, ja tās iekārtojums ir mūsdienīgs. “Lai ēdiena gatavošana kļūtu ērtāka, bet telpa kopumā – siltāka un dzīvīgāka, iesaku apvienot vispārējo apgaismojumu ar mērķētākiem risinājumiem. Piemēram, LED sloksnēm zem skapīšiem vai pat ar baterijām darbināmiem gaismekļiem, kurus var viegli piestiprināt bez urbšanas,” saka interjera dizainers.
Par maz kontaktligzdu, par daudz ierīču
Nepietiekams kontaktligzdu skaits dažādām virtuves ierīcēm ir vēl viens ļoti izplatīts izaicinājums daudzās virtuvēs. Tomēr interjera dizainers iesaka nepaļauties uz pagarinātājiem, bet meklēt citus, pārdomātākus risinājumus. “Ja kontaktligzdu ir maz, vērts domāt nevis par fiksētu iekārtojumu, bet par nelielām, elastīgām zonām. Šauri virtuves ratiņi var kļūt par mobilu darba staciju un vietu mazākajām virtuves ierīcēm. Tos var vienkārši novietot pie esošās rozetes, kad tiek izmantota tējkanna vai blenderis, un pēc tam pastumt malā, lai telpa saglabātu plašuma sajūtu,” iesaka D. Rimkus.
Praktiski risinājumi – vienmēr aktuāli
Aptaujas rezultāti rāda, ka 21 % Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā plāno atjaunot savu virtuvi. Interjera dizainers norāda, ka gan jaunas virtuves plānošanā, gan esošās atsvaidzināšanā galvenais ir praktiskums.
“Pirms pievērsties krāsām un apdares materiāliem, vērts dažas dienas vienkārši pavērot, kā virtuve tiek izmantota,” iesaka interjera dizainers. “Ievērojiet, kā pārvietojas ģimenes locekļi, kuros brīžos telpa ir visnoslogotākā, kuri risinājumi šķiet ērti un kuri – neērti. Kad atbildes uz šiem jautājumiem ir skaidras, sapņu virtuves plānošana kļūst daudz vienkāršāka.”
Šogad vides apsaimniekošanas uzņēma “Eco Baltia vide” un kokapstrādes uzņēmuma SIA “Baltic Wood trade” kopīgajā iniciatīvā “Lai Tava eglīte dāvā siltumu” iedzīvotāji Rīgā, Salaspilī, Ādažos, Mārupē, Liepājā, Saldū, Brocēnos un Siguldā kopā nodevuši 18 547 Ziemassvētku eglītes, lai tās pārtaptu kurināmajā materiālā un nonāktu pie cilvēkiem, kuriem šajā ziemā siltuma pietrūkst visvairāk.
Savāktās eglītes tiks pārstrādās kurināmajā materiālā, un tas tiks ziedots labdarībai. Ziedojums tiks novirzīts nodibinājumam “Fonds Agape” Liepājā, biedrībai “Cerību spārni” un labdarības organizācijai “ziedot.lv”, kas apkures materiālu tālāk nogādās cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās.
“Šī ziema ir bijusi īpaši skarba un tā vēl neatkāpjas, turklāt siltums nav komforts, bet reāla nepieciešamība. “Eco Baltia vide” ilgtspēja neapstājas tikai pie rūpēm par vidi. Tā nozīmē arī rūpes par cilvēkiem un kopienu, kurā dzīvojam. Tāpēc iniciatīva “Lai Tava eglīte dāvā siltumu” mums ir īpaši nozīmīga, jo vienā praktiskā darbībā varam apvienot abus – mazināt pēcsvētku atkritumu apjomu un vienlaikus pārvērst eglītes kurināmajā materiālā, kas nonāk pie tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Iedzīvotāju atsaucība pierāda, ka ilgtspējīgi risinājumi var būt arī cilvēcīgi un palīdzēt tieši tur, kur atbalsts nepieciešams visvairāk,” uzsver Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.
Kokapstrādes uzņēmuma SIA “Baltic Wood trade” valdes loceklis Kristaps Rūsa norāda, ka sašķeldotās eglītes tiks izmantotas kokskaidu granulu un brikešu ražošanā.
“Ziemassvētku eglīte ir sirsnīgs svētku simbols, tāpēc ir svarīgi, lai tās stāsts nebeidzas kārtējā atkritumu kaudzē. Šī ziema ir bijusi patiešām auksta, un līdz ar to pieprasījums pēc kurināmā materiāla ir augsts, tāpēc īpaši nozīmīgi ir izmantot vietējos resursus gudri un atbildīgi. Mums eglītes nav tikai biomasa. Tās ir iespēja svētkus pārvērst praktiskā labumā, vienlaikus samazinot atkritumus un dodot reālu atbalstu cilvēkiem, kam siltums ir nepieciešams visvairāk. “Baltic Wood Trade” vērtības balstās atbildīgā resursu izmantošanā un aprites pieejā, un šis projekts tam precīzi atbilst: pārstrādē eglītes pārtop kurināmajā materiālā, kas pēc tam palīdz nodrošināt siltumu,” stāsta Kristaps Rūsa, SIA “Baltic Wood Trade” valdes loceklis.
Eglīšu nodošanas akcija norisinājās vairākos “Eco Baltia vide” un “JUMIS” Siguldas pilsētas sabiedrība ar ierobežotu atbildību darbības reģionos. Vides apsaimniekošanas uzņēmums norāda, ka Rīgas un Pierīgas (Salaspils, Mārupes un Ādažu) reģionos pārstrādei nodotas 17 772 eglītes, tikmēr Liepājas iedzīvotāji nodevuši 575 eglītes, bet Siguldieši ap 200 eglītēm.
Hialuronskābe ir nozīmīga viela mūsdienu skaistuma un veselības nozarē, pateicoties tās spējai mitrināt audus, veicināt to atjaunošanos un uzlabot organisma funkcionālo līdzsvaru. Tā plaši tiek izmantota gan skaistumkopšanā, kur palīdz saglabāt ādas elastību un jauneklīgu izskatu, gan medicīnā, kur atbalsta locītavu veselību un atveseļošanās procesus. Par hialuronskābes ieguvumiem un pielietojumu skaistumkopšanā un medicīnā stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Hialuronskābe ir būtiska organisma viela, kas nodrošina ādas mitrināšanu, elastību un veicina audu atjaunošanos. Tā ietekmē šūnu dalīšanos un migrāciju, tādējādi sekmējot dziedināšanas procesus. Ar vecumu un nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekmē hialuronskābes daudzums organismā samazinās, kā rezultātā āda kļūst sausāka, samazinās tās elastība un veidojas grumbas. Tāpēc hialuronskābi plaši izmanto gan kosmētikā, gan uztura bagātinātājos, lai mazinātu novecošanās pazīmes, uzlabotu ādas, locītavu un gļotādu stāvokli, kā arī atbalstītu terapiju noteiktu veselības problēmu gadījumā.
Hialuronskābe skaistumkopšanā
Kosmetoloģijāizšķir trīs galvenos hialuronskābes veidus pēc molekulmasas – augstas, vidējas un zemas molekulmasas hialuronskābe. Katram no tiem ir atšķirīga iedarbība uz ādu un savs pielietojums estētiskajā medicīnā un ādas kopšanā, norāda BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Augstas molekulmasas hialuronskābe –sastāv no lielām molekulām, kas neiekļūst dziļajos ādas slāņos, bet veido uz ādas virsmas aizsargplēvi, efektīvi piesaistot un noturot mitrumu. Tās palīdz nodrošināt tūlītēju ādas gludumu un komforta sajūtu. To plaši izmanto injekcijās, kā arī mitrinošos krēmos un maskās. Šis hialuronskābes veids palīdz izlīdzināt ādas reljefu un uzlabot tās vizuālo izskatu.
Vidējas molekulmasas hialuronskābe –spēj daļēji iekļūt ādas virsējos slāņos, nodrošinot ilgstošāku mitrināšanu nekā augstas molekulmasas forma. Tā veicina ādas elastību un uzlabo tās struktūru.To izmanto injekciju metodēs, kā arī kosmētiskajos līdzekļos ikdienas ādas kopšanai. Efektīva sausas ādas, smalku grumbiņu un noguruma pazīmju mazināšanai.
Zemas molekulmasas hialuronskābe – sastāv no mazām molekulām, kas spēj iekļūt dziļāk epidermā. Stimulē ādas šūnas un dabiskās hialuronskābes sintēzi, taču pati par sevi notur mazāku mitruma daudzumu. Tā visbiežāk sastopama serumos, krēmos un koncentrātos. To lieto, lai uzlabotu ādas reģenerāciju, mazinātu dehidratāciju, uzlabotu tvirtumu un samazinātu smalkās līnijas ilgtermiņā.
Kombinācijas efektīvākai iedarbībai
Kolagēns un hialuronskābe ir divas no nozīmīgākajām un savstarpēji papildinošām aktīvajām vielām mūsdienu kosmētikā. Lietotas kopā, tās nodrošina gan intensīvu mitrināšanu, gan ādas tvirtuma un elastības uzlabošanu. Optimāla efekta sasniegšanai būtiski, lai abas sastāvdaļas kosmētikas formulās būtu bioloģiski pieejamā formā, kas ļauj tām efektīvi iedarboties uz ādas slāņiem, stāsta farmaceits.
Hialuronskābe piesaista un notur mitrumu, radot piemērotu vidi kolagēna darbībai, savukārt kolagēns palīdz stiprināt ādas struktūru, uzlabojot tās blīvumu un noturību. Šī kombinācija īpaši piemērota sausai, dehidratētai un novecojošai ādai.
Ne mazāk efektīva ir C vitamīna un hialuronskābes kombinācija. Hialuronskābe nodrošina dziļu mitrināšanu, kamēr C vitamīns stimulē kolagēna sintēzi, uzlabo ādas toni un piešķir tai mirdzumu. Kopā šīs vielas veido līdzsvarotu pieeju ādas atjaunošanai un aizsardzībai pret priekšlaicīgu novecošanos.
BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins skaidro – hialuronskābe lieliski sader arī ar vairākām citām aktīvām sastāvdaļām, kas pastiprina tās iedarbību un uzlabo kopējo ādas stāvokli.
Niacinamīds (B3 vitamīns) – stiprina ādas aizsargbarjeru, veicina mitruma saglabāšanu, mazina kairinājumu un uzlabo ādas elastību.
Keramīdi – atjauno ādas lipīdu barjeru, samazina transepidermālo mitruma zudumu un pastiprina hialuronskābes mitrinošo efektu.
Peptīdi – stimulē kolagēna un elastīna sintēzi, veicinot ādas atjaunošanos un pastiprinot pretnovecošanās iedarbību.
Pantenols (B5 vitamīns) – nomierina, veicina ādas dziedināšanu un nodrošina papildu mitrināšanu.
Antioksidanti (C un E vitamīns) – aizsargā ādas šūnas no brīvo radikāļu ietekmes, palīdz saglabāt ādas veselību, tonusu un jauneklīgu izskatu ilgtermiņā.
Jāuzsver, ka hialuronskābe ir saderīga ar lielāko daļu citu aktīvo vielu, tāpēc to var droši iekļaut gan rīta, gan vakara ādas kopšanas rutīnā. Izvēloties produktu ar hialuronskābi, būtiski novērtēt aktīvo vielu koncentrāciju – efektīvam un drošam lietojumam hialuronskābes saturs parasti ir 0,1–2 % robežās. Ne mazāk svarīgs ir arī produkta pH līmenis, kam ieteicams būt no 5,5 līdz 7, lai netiktu traucēts ādas dabiskais skābju–sārmu līdzsvars un tiktu samazināts kairinājuma risks. Tā kā hialuronskābe ir dabiski organismā sastopama viela, tā parasti ir labi panesama. Nevēlamas reakcijas un blakusparādības tās lietošanas laikā novērojamas reti un pārsvarā ir vieglas.
Hialuronskābe medicīnā un veselības uzturēšanā
Hialuronskābe ir bioloģiski aktīva viela, kas organismā darbojas kā dabisks mitruma rezervuārs – tā piesaista, uzkrāj un pēc nepieciešamības atbrīvo ūdeni audos, nodrošinot optimālu hidratāciju, skaidro farmaceits. Šī īpašība ir būtiska gan ādas, gan locītavu, gan gļotādu normālai funkcionēšanai. Turklāt hialuronskābe veicina kolagēna un elastīna sintēzi, kas ir galvenie ādas tvirtuma, elastības un jauneklīga izskata nodrošinātāji.
Lai gan hialuronskābi organisms sintezē dabiski, ar vecumu tās daudzums pakāpeniski samazinās. Tas negatīvi ietekmē ne tikai ādas izskatu (sausums, elastības zudums, grumbas), bet arī vispārējo pašsajūtu un locītavu veselību. Tāpēc hialuronskābi plaši lieto gan profilaktiski, gan ārstnieciskos nolūkos.
Medicīnā hialuronskābi īpaši plaši izmanto locītavu saslimšanu, tostarp osteoartrīta, terapijā. Tā uzlabo sinoviālā šķidruma kvalitāti, veicina locītavu eļļošanu, samazina berzi starp locītavu virsmām un mazina sāpes, tādējādi uzlabojot kustīgumu un dzīves kvalitāti.
Papildus tam hialuronskābi izmanto oftalmoloģijā, īpaši sausās acs sindroma mazināšanai, jo tā palīdz uzturēt acu gļotādas mitrumu un nodrošina ilgstošu komfortu. Ķirurģijā un brūču aprūpē hialuronskābe veicina audu dzīšanu, samazina iekaisumu un atbalsta reģenerācijas procesus.
Hialuronskābe uztura bagātinātājos
Iekšķīgi lietojama hialuronskābe pieder pie reģeneratīvo un reparatīvo līdzekļu grupas, jo tā veicina audu atjaunošanos, šūnu funkciju uzturēšanu un organisma dabisko atjaunošanās procesu, stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. Tās regulāra lietošana palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni audos, uzlabot saistaudu elastību un vispārējo audu veselību.
Lai panāktu noturīgus rezultātus, hialuronskābes kapsulas ieteicams lietot vismaz vienu mēnesi vai ilgāk, jo to iedarbība ir kumulatīva. Regulāra lietošana palīdz kompensēt dabiskās hialuronskābes zudumu, atbalstot ādas, locītavu un vispārējo organisma funkciju uzturēšanu. Par jums piemērotākā līdzekļa izvēli vienmēr konsultējieties ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu.
Atcerieties – uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Nozaudēta bagāža, atcelti vai aizkavējušies lidojumi, pēkšņa saslimšana vai trauma ceļojuma laikā – arī 2025. gadā ceļotāji saskārās ar virkni neparedzētu situāciju, kas būtiski ietekmēja gan atpūtas, gan darba braucienu norisi.Tomēr apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati liecina, ka biežākās ceļojumu likstas, par kurām saņemts visvairāk pieteikumu, ir saistītas veselību. Tā pērn 55% no visām ceļojumu apdrošināšanas atlīdzībām tika pieteiktas par medicīniskajiem izdevumiem ārvalstīs.
Veselība – pirmajā vietā
“Mainoties apkārtējai videi, uzturam, ikdienas ritmam un aktivitātēm, ceļotāji ārzemēs piedzīvo gan hronisku slimību saasināšanos, gan akūtas infekcijas, traumas un citas saslimšanas. Bieži vien tie ir dažādi vēdervīrusi, augšējo elpceļu slimības un ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, paslīdēšana un kritieni pie baseina, slēpošanas traumas ziemā un daudzas citas veselības likstas, kuru ārstēšanas izmaksas ārvalstu klīnikās mēdz būt neparedzamas,” skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.
Vidējā ERGO atlīdzība par medicīniskajiem izdevumiem ceļojumos pērn sasniedza 420 eiro, taču praksē izmaksas bieži bija ievērojami lielākas. Piemēram, 14 700 eiro atlīdzība tika izmaksāta kādam ceļotājam pēc potītes lūzuma Ēģiptē, kas tika gūts, nejauši paslīdot uz mitrām kāpnēm. Citā gadījumā cilvēkam lidojuma laikā pēkšņi sākās vemšana un notika barības vada gļotādas plīsums, par kura ārstēšanu klīnikā Filipīnās tika izmaksāta apdrošināšanas kompensācija 9998 eiro apmērā.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn sevišķi augsti rēķini par medicīniskajiem pakalpojumiem bija Turcijā un Ēģiptē, kas ir populāri Latvijas tūristu galamērķi rudenī un ziemā. “Šajās valstīs ceļotājiem veselības aprūpes iestādēs bieži tiek piemērots cits – krietni augstāks – cenrādis nekā vietējiem iedzīvotājiem. Tādējādi ārstēšanās izmaksas pēc vienkāršas saindēšanās ar ēdienu var sasniegt pat 3000 eiro. Turcijā un Ēģiptē jābūt ļoti uzmanīgiem – medicīnas iestādes izvēlē labāk nepaļauties vien uz vietējo iedzīvotāju ieteikumiem, bet konsultēties ar savu apdrošinātāju,” saka S. Rubene.
Ja pazūd bagāža vai jāatceļ ceļojums
Otrs atlīdzībām biežāk pieteiktais ceļojumu risks pērn bija bagāžas nozaudēšana, bojājumi vai aizkavēšanās, par ko saņemti 22% no visiem ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem. Vidējā izmaksātā kompensācija šajā riskā bija 180 eiro, bet lielākā atlīdzība sasniedza 1000 eiro – par gadījumu, kad kāda vīrieša bagāža vispirms aizkavējās tranzīta valstī, bet, saņemot to atpakaļ, tika konstatēts, ka soma ir atvērta un pazudis gandrīz viss tās saturs.
Savukārt 14% no atlīdzībām tika pieteiktas par ceļojumu anulēšanu. Ņemot vērā, ka šajā riskā tiek segti izdevumi par aviobiļetēm un naktsmītnēm, tajā bija visaugstākā vidējā atlīdzība – 765 eiro. Apjomīgākā izmaksa par vienu gadījumu sasniedza 4000 eiro, kas tika kompensēti kādai sievietei, kura slimības dēļ nevarēja doties ceļojumā uz Jaunzēlandi.
No apdrošinātajiem riskiem ceļotājiem aktuāla bija arī lidojumu aizkavēšanās vai atcelšana, ceļojumu dokumentu nozaudēšana, elektronikas un sporta inventāra apdrošināšana, kā arī privātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas visbiežāk bija noderīga gadījumos, kad nejauši tika sabojāts viesnīcas inventārs vai nomas auto.
Šī gada sākums atnesis krasas pārmaiņas elektroenerģijas tirgū, atgādinot, cik nozīmīga ikdienā ir spēja izprast un pārvaldīt savu elektrības patēriņu. Janvārī biržas cenas par elektroenerģiju pieauga par vairāk nekā 80%, un, ņemot vērā, ka ziema vēl nav beigusies, tehnoloģiju uzņēmums Samsung mudina iedzīvotājus arvien vairāk domāt par energoefektīvu risinājumu izvēli savās mājās, kas palīdz izmaksas samazināt.
Pieaugot elektroenerģijas cenām un svārstībām biržā, arvien lielāku nozīmi iegūst risinājumi, kas palīdz iedzīvotājiem ne tikai reaģēt uz rēķiniem, bet arī proaktīvi tos ietekmēt. Energoefektīva sadzīves tehnika, Wi-Fi savienojamība un vieda elektrības patēriņa uzraudzība kļūst par praktisku veidu, kā ikdienā samazināt tēriņus un justies drošāk arī par saviem izdevumiem ilgtermiņā.
To, ka Latvijas iedzīvotāji arvien nopietnāk domā par elektroenerģijas patēriņu, apliecina Samsung veiktais pētījums1. 82% norāda, ka energoefektivitāte, izvēloties jaunu sadzīves tehniku, viņiem ir būtiskāka, salīdzinot ar tādiem faktoriem kā cena, jauda vai dizains. Vienlaikus tikai 14 % iedzīvotāju šobrīd ļoti cieši seko līdzi savam elektroenerģijas patēriņam, kas norāda uz ietaupījuma potenciālu plašam iedzīvotāju lokam. Tāpēc Samsung uzsācis sadarbību ar elektroenerģijas tirgotāju Enefit, lai līdz ar atlaides piedāvāšanu elektrības rēķiniem, veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu un pāreju uz energoefektīvām ierīcēm.
“Janvāra sals spilgti pierādīja, cik strauji laikapstākļi var ietekmēt elektrības cenas un patēriņu. Īpaši to izjūt iedzīvotāji, kuri norēķinās pēc biržas cenas. Lai labāk kontrolētu savus izdevumus, gudrs patēriņš un energoefektīva sadzīves tehnika šobrīd ir aktuāla tendence visā Eiropā. Mūsu sadarbības ar Samsung mērķis ir sekmēt pāreju uz mūsdienīgām ierīcēm, padarot šo soli finansiāli izdevīgāku un motivējot ikvienu tiešā veidā samazināt ikdienas elektroenerģijas tēriņus,” norāda Enefit privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.
Tehnoloģijas, kas palīdz ietaupīt elektrību un naudu ikdienā
Mūsdienu sadzīves tehnika arvien biežāk piedāvā ne tikai energoefektīvus režīmus, bet arī iespēju sekot līdzi patēriņam un pielāgot to savas ikdienas vajadzībām. Tādas Samsung Bespoke AI viedās sadzīves tehnikas ierīces kā ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas, cepeškrāsnis un putekļsūcēji ar mākslīgā intelekta funkcijām un Wi-Fi savienojumu SmartThings lietotnē ļauj lietotājiem pārraudzīt elektroenerģijas patēriņu, analizēt ierīču darbību un pieņemt informētākus lēmumus par to lietošanu.
“Cilvēkiem šobrīd ir svarīgi ne tikai redzēt rēķinu, bet saprast, kā tas veidojas un kā to ikdienā iespējams ietekmēt. Tāpēc mūsu sadzīves tehnikā ir integrēti mākslīgā intelekta risinājumi, kas mācās no lietotāju paradumiem, pielāgojas viņu ikdienai un palīdz samazināt elektroenerģijas patēriņu automātiski – bez sarežģītiem iestatījumiem. Mums ir būtiski, lai viedā sadzīves tehnika būtu reāls atbalsts cilvēkiem, kuri vēlas lielāku kontroli pār saviem izdevumiem un mieru par ikdienas enerģijas patēriņu,” uzsver Līga Bite, Samsung korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā.
Aktivizējot AIEnergy režīmu SmartThings lietotnē, iespējams automātiski optimizēt ierīču darbību un samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 10%, nemazinot komfortu. Tas ir īpaši aktuāli laikā, kad cenas biržā svārstās un ikdienas paradumiem ir tieša ietekme uz rēķinu apmēru.
Automatizācija, kas ļauj vieglāk uzraudzīt mājās esošo ierīču elektrības patēriņu
40% Latvijas iedzīvotāju visvairāk vēlētos automatizēt tieši elektroenerģijas patēriņa uzraudzību un taupīšanu, apsteidzot mājokļa temperatūras kontroli vai drošības risinājumus. Tas apliecina, ka enerģijas patēriņš kļūst par vienu no būtiskākajiem ikdienas jautājumiem mājsaimniecībās. Vieda un enegroefektīva sadzīves tehnika ar Wi-Fi savienojumu, ko vienuviet var pārvaldīt SmartThings lietotnē jebkurā sev ērtā laikā un vietā, sniedz iespēju šo vēlmi īstenot praksē, padarot patēriņa kontroli vienkāršu, pārskatāmu un pieejamu ikvienam.
Gada pirmie mēneši ierasti ir laiks, kad daudzi izmēģina dažādus uztura izaicinājumus, atsakoties no konkrētiem produktiem vai to grupām. Lai gan rūpes par veselīgu uzturu, nenoliedzami, ir vērtīgas un nepieciešamas, aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa uzsver, ka straujas un nepārdomātas izmaiņas ēdienkartē var radīt nevajadzīgus riskus veselībai.
Brīdī, kad ierastā ēdienkarte piedzīvo pēkšņas pārmaiņas, organismā tiek ietekmēti vairāki būtiski procesi, tostarp vielmaiņas, zarnu mikrobioma un imūnsistēmas darbība. Praksē tas var izpausties kā pastāvīgs nogurums, garastāvokļa svārstības, izsalkums, gremošanas traucējumi un grūtības koncentrēties. Nereti sarežģījumi rodas tad, ja tiek izslēgtas veselas produktu grupas, bet to vietā netiek iekļauti pilnvērtīgi aizstājēji. Ēdienkarte šādās situācijās kļūst vienveidīga un nesabalansēta, ar nepietiekamu olbaltumvielu, šķiedrvielu un citu būtisku uzturvielu daudzumu.
„Jauni ēšanas paradumi prasa ne tikai apņēmību, bet arī izpratni par savām vajadzībām – jo stingrāki ir ierobežojumi ēdienkartē, jo lielāka nozīme ir apzinātai uzturvielu izvēlei un pilnvērtīgām maltītēm,” skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa, „cilvēki nereti koncentrējas uz to, kas ir jāierobežo, taču nepietiekami izvērtē, kas ar šīm izmaiņām tiek zaudēts. Vairumā diētu jau pirmajās nedēļās rodas problēmas ar olbaltumvielu uzņemšanu, kas ir būtiska muskuļu masas uzturēšanai, organisma atjaunošanās procesiem, stabilam cukura līmenim un normālai imūnsistēmas darbībai. Tāpēc ir svarīgi uzturā iekļaut dažādus olbaltumvielu avotus un to kombinācijas.”
B12 vitamīns, dzelzs un citi būtiski mikroelementi
Izmaiņas ēdienkartē ietekmē arī vitamīnu un minerālvielu daudzumu. Praksē visbiežāk tiek novērots B12 vitamīna un dzelzs deficīts. B12 trūkums var izpausties ar nespēku, reiboņiem un pat ģīboni, savukārt dzelzs deficīts – kā izteikts enerģijas zudums. Sievietēm dzelzs deficīta risks ir augstāks regulāru asins zudumu dēļ, turklāt tā uzsūkšanās var būt apgrūtināta, ja organismā vienlaikus trūkst B12 vitamīna.
„Uztura bagātinātāju lietošanai nevajadzētu būt pirmajam solim, jo organismam ir jādod laiks pielāgoties. Pēc trim līdz sešiem mēnešiem ieteicams nodot asins analīzes un izvērtēt, kas un kā ir mainījies. Tikai tad iespējams pieņemt pamatotu lēmumu par papildu preparātu nepieciešamību. Turklāt, veicot izvēli, ir būtiski pievērst uzmanību ne tikai to daudzumam, bet arī uzsūkšanās īpatnībām un to savstarpējai saderībai. Lai atrastu sev piemērotāko risinājumu, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu, īpaši gadījumos, ja cilvēkam ir ar gremošanu saistītas veselības problēmas,” stāsta Amanda Ozoliņa.
Atkarībā no izvēlētā uztura modeļa uzmanība jāpievērš arī citiem mikroelementiem – D vitamīnam, omega-3 taukskābēm, kā arī jodam, cinkam un selēnam, kas iesaistīti nervu sistēmas, hormonālā līdzsvara un imūnsistēmas darbībā.
Psiholoģiskais fons pārmaiņu laikā
Ēdienkartes maiņa ir ne tikai fizioloģisks, bet arī emocionāli izaicinošs process. Aizraušanās ar jaunu pieeju bieži rada vēlmi visu mainīt uzreiz, taču augstas gaidas var izraisīt papildu spriedzi, trauksmi un pašpārmetumus. Šādos apstākļos pieaug risks nonākt emocionālās ēšanas slazdā, kas var nopietni sarežģīt attiecības ar ēdienu un ietekmēt kopējo veselības stāvokli.
Lai mazinātu psiholoģisko slodzi, būtiska nozīme ir tam, kā cilvēks raugās uz izvēlēto diētu. Ja uzmanība tiek vērsta uz ieguvumiem, piemēram, labāku pašsajūtu, lielāku enerģiju vai veselības uzlabošanos, samazinās ar šo procesu saistītā spriedze. Reālistiski mērķi, pakāpeniskums un spēja pieņemt arī nepilnības palīdz izvairīties no stingras „pareizi-nepareizi” domāšanas, atbalsta stabilāku ieradumu veidošanos un līdzsvarotākas attiecības ar ēdienu ikdienā.
Lai kādi būtu apsvērumi uztura maiņai – veselība, vide vai personīga pārliecība –, svarīgi to darīt apzināti. Daudzveidīga ēdienkarte, regulāras medicīniskās pārbaudes un spēja ieklausīties savā organismā palīdz nodrošināt, ka pārmaiņas sniedz gaidīto ieguvumu, nevis otrādi. Savukārt šaubu gadījumā jākonsultējas ar uztura speciālistu, ārstu vai farmaceitu.
2026. gads iesākās ar īstu spelgoni, līdz ar to cilvēki izvēlas vairāk laika pavadīt mājās, kur viena no iecienītākajām nodarbēm ir televizora skatīšanās. Kā liecina Go3 skatīšanās dati, Baltijas valstu iedzīvotāji janvārī, patērējot dažāda veida Go3 saturu, pavadījuši 58 miljonus stundu, kas ir par 2 miljoniem vairāk nekā aizvadītā gada decembrī.
Janvārī Go3 skatītāji visās trīs Baltijas valstīs visvairāk laika veltīja TV kanāliem. Otrajā vietā bija seriāli, kam sekoja sports un filmas. Sagaidāms, ka šī tendence sezonas gaitā varētu mainīties – viens no iemesliem ir siltāka laika iestāšanās pavasarī, taču jāņem vērā arī Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskās spēles, kas būtiski ietekmē skatīšanās paradumus visā pasaulē.
“Analizējot 2025. gada vidējo skatīšanās laiku uz vienu lietotāju, mēs novērojām atšķirības arī starp Baltijas valstīm. Latvija skatīšanās laika ziņā ir reģiona līderis, par 4,6 procentiem apsteidzot Igauniju. Latviešu auditorija īpaši iecienījusi realitātes šovus, kā arī daudz laika pavada skatoties TV kanālus. Otrajā vietā ir Igaunija, kas Lietuvu apsteidz par 16 procentiem. Igauņi savā saturā visbiežāk izvēlas TV kanālus, seriālus un dokumentālo saturu. Lai arī lietuvieši vidēji pie TV pavada vismazāk laika, tieši viņiem aukstajā laikā ir vērojams visstraujākais skatīšanās laika pieaugums, visbiežāk izvēloties seriālus. Šīs atšķirības atspoguļo ne tikai kultūras īpatnības, bet arī to, kā katra valsts reaģē uz sezonālajām pārmaiņām – ziemas mēneši visos trīs tirgos radījuši ievērojamu izaugsmi,” stāsta Go3 satura vadītājs Justinas Docka.
Ņemot vērtā Janvāra skatīšanās datus, Go3 iesaka izbaudīt saturu, kas ziemas mēnešos Latvijā ir bijis īpaši populārs:
Realitātes šova “Šovs pēc šova” 2. sezona. Izteikts līderis, ko iecienījis plašs skatītāju loks. Go3 lietotāji ar aizrautību seko līdzi šova dalībnieku intrigām, flirtam un dažādām pārgalvībām Gruzijā.
Seriāla “Nemīlētie” 10. sezona. Kulta statusu ieguvušais seriāls izziņoja, ka šī būs noslēdzošā sezona, tādēļ nav pārsteigums, ka uzticamie seriāla fani ar interesi gaida, kā noslēgsies gadiem ilgušais stāsts.
Seriāls “Naftas Zeme” (“Landman”). Šobrīd populārākais ārvalstu seriāls, kura galvenie varoņi ir ASV naftas industrijas darbinieki. Nežēlīgā biznesa aizkulises, ģimenes attiecības un interesanti galvenie varoņi veido aizraujošu stāstu, kurš piesaistījis skatītāju interesi visā pasaulē.
Animācijas filma “Gārfiīds”. Janvārī īpašu interesi izpelnījusies 2004. gada animācijas filma, kas tikai apliecina, ka slinkā kaķa piedzīvojumi interesē ne tikai bērnus, bet arī viņu vecākus.
Seriāls “Praktiskā kokvilna”. Zanes Nuts populārā romāna ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja aizvadītajā gadā, taču arī šogad skatītāji turpina iepazīt romantisko stāstu.
Visās Baltijas valstīs ir izveidota jauna IKEA digitālā ekosistēma. Tā ir tapusi kā daļa no 4 miljonu eiro ieguldījuma uzņēmuma darbības attīstībā dažādos kanālos. Tagad Baltijas klientiem ir pieejama jauna tīmekļa vietne un mobilā lietotne, kas sasaistīta ar IKEA globālo platformu. Vietne un lietotne ir izstrādātas, lai sniegtu ērtāku digitālo pieredzi un pielāgotos klientu mainīgajiem iepirkšanās paradumiem visos trijos Baltijas tirgos.
“Klientu vajadzības nemitīgi attīstās, tāpēc IKEA turpina strādāt pie tā, lai iepirkšanās pieredze būtu vēl mūsdienīgāka un ērti pieejama daudziem. Līdz 2026. gada vasaras beigām mēs ieguldīsim 4 miljonus eiro, lai stiprinātu mūsu piedāvājumu dažādos kanālos un kļūtu tuvāki saviem klientiem visās Baltijas valstīs. Jaunā tīmekļa vietne un mobilā lietotne ir būtisks solis šajā ceļā. Pastāvīgi pilnveidojot mūsu klātienes un digitālās klientu apkalpošanas vietas, mēs uzlabojam klientu pieredzi un veidojam spēcīgu pamatu ilgtspējīgai izaugsmei ilgtermiņā,” saka IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Inga Filipova.
E-komercijas kanālu paplašināšana līdz ar klātienes klientu apkalpošanas vietu tīkla attīstību ir viens no galvenajiem IKEA globālas stratēģijas virzieniem, lai nodrošinātu pieejamību pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Baltijas valstīs e-komercija tika ieviesta vispirms Igaunijā (2019. gadā) pēc tam Latvijā un Lietuvā (2020. gadā).
Digitālā transformācija padara IKEA veikalu vēl pieejamāku daudziem, vienlaikus ik dienu turpinot piedāvāt zemas cenas un praktiskus mājokļa labiekārtošanas risinājumus. Jaunajā tīmekļa vietnē un lietotnē klienti var apskatīt iedvesmojošas idejas mājokļa labiekārtošanai, veidot vēlmju sarakstus atbilstoši konkrētām telpām, iegādāties lielāko daļu IKEA preču klāsta tiešsaistē un, tikai vienreiz pierakstoties, digitāli plānot individuālus mājokļa labiekārtošanas risinājumus, kā arī pieteikt pakalpojumus, piemēram, pasūtījuma saņemšanu veikalā, piegādi un finanšu pakalpojumus.
I. Filipova stāsta, ka IKEA tīmekļa vietnes apmeklētāju skaits ar katru gadu pakāpeniski palielinās un, lai arī IKEA sistemātiski turpināja ieguldīt digitālajos risinājumos, jaunā tīmekļa vietne un mobilā lietotne iezīmē pāreju uz globālo platformu. Jaunā IKEA mobilā lietotne ir pieejama bez maksas un to no šodienas var lejupielādēt visu operētājsistēmu lietotņu veikalos. Klienti, kuriem jau ir konts iepriekšējā lietotnē, var lejupielādēt jauno lietotni un pierakstīties tajā ar savu esošo lietotājvārdu un paroli.
Atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsgrēku nodarītajiem postījumiem mājokļos šā gada janvārī ir par 290% jeb gandrīz četras reizes lielāks nekā identiskā periodā pirms gada. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada decembri, tas pieaudzis par 160%, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.
Janvārī saņemti jau 39 atlīdzību pieteikumi par ugunsgrēkiem mājokļos, kuru kopējais zaudējumu apmērs pārsniedz 1 miljonu eiro. Apdrošinātājs norāda, ka statistika vērtējama kā ļoti traģiska – šomēnes saņemto pieteikumu skaits divas reizes pārsniedz līdzšinējo “rekordu”. Proti, pēdējo desmit gadu laikā lielākais vienā mēnesī saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsgrēka nodarītiem zaudējumiem bija 20.
Izteikti biežāk jeb 60% gadījumu ugunsnelaimes izcēlušās dzīvokļos. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, apdrošināšanas gadījumu pieteikumu skaits par ugunsgrēkiem dzīvokļos palielinājies 11 reizes.
Pie vainas – lielais aukstums un neuzmanīga rīcība ar uguni
Lai arī atsevišķu gadījumu izmeklēšana nav noslēgusies, BALTA Privātpersonu īpašuma produktu vadītājs Arnolds Linītis norāda, ka janvāra negadījumu tendences iezīmējas ļoti skaidri. Privātmājās ugunsgrēkus visbiežāk izraisīja elektrības īssavienojums un apkures sistēmas, tostarp bojātu apkures katlu lietošana, aizķepuši dūmvadi un neuzmanīga rīcība ar karstiem pelniem. Savukārt dzīvokļos katrs otrais negadījums izcēlies no ugunsgrēka kaimiņu īpašumos.
“Protams, negadījumu pieaugumu ir ietekmējuši laikapstākļi – cilvēki krāsnis kurina biežāk un apkures katlus darbina intensīvāk. Tāpat aukstā laikā elektriskie sildītāji tiek izmantoti vairāk, kas nereti rada elektrotīklu pārslodzi,” skaidro BALTA eksperts. “Nedaudz pārsteidzoši, bet šogad janvārī salīdzinoši liels ir arī sadzīves negadījumu izraisīto ugunsgrēku skaits. Kaut Ziemassvētki ir nosvinēti un gadu mija sagaidīta, mūsu dati rāda, ka sveces un brīnumsvecītes tiek aktīvi izmantotas joprojām – tās izraisījušas vairākus ugunsgrēkus. Vienā gadījumā privātmāja aizdegās, jo uz tās jumta nokrita salūta raķete,” atklāj BALTA eksperts.
Viņš piebilst, ka saskaņā ar uzņēmuma datiem ikdienā ugunsnelaimes mājokļos visbiežāk izceļas elektrības īssavienojumu dēļ. Salīdzinoši bieži tos izraisa arī ugunsgrēki kaimiņos, sadzīves negadījumi, piemēram, neuzmanīga rīcība ar uguni un citi iemesli.
Janvārī, februārī un aprīlī – lielākais risks ir apkure
Visvairāk jeb trešā daļa no gada laikā reģistrētajiem ugunsgrēkiem notiek trīs mēnešos – decembrī, janvārī un aprīlī. Gandrīz katrs otrais ugunsgrēks šajā laikā izceļas apkures sistēmu, piemēram, bojātu, netīrītu vai nepareizi izbūvētu dūmvadu dēļ, liecina BALTA dati.
“Decembris un janvāris – tie ir aukstie mēneši, pastāv pārkurināšanas risks un kopējais ugunsgrēku risks palielinās. Savukārt, aprīlis, pavasara mēnesis, ir bīstams apkures sistēmām, ja visu ziemu ir bijusi lēna kurināšana ar ilgdedzes krāsniņām, kas tiek kurinātas ilgāk par trīs stundām. Šādā gadījumā sodrēji mēdz nosēsties dūmvadā, un tas jau rada risku ugunsgrēkam,” stāsta sertificēts skursteņslaucītājs ar 20 gadu pieredzi, Latvijas Skursteņslauķu brālības biedrs Almants Bērziņš.
Primāri – novērst riskus, kas ir pašu kontrolē
Lai pasargātu sevi no zaudējumiem, primāri ir jāfokusējas uz lietām, kuras mēs varam kontrolēt, uzsver A. Linītis: “Piemēram, mēs nevaram ietekmēt kaimiņu rīcību, kas ne vienmēr ir ļaunprātīga – cilvēkiem ir raksturīgi kļūdīties. Tāpat mēs nevaram ietekmēt trešo personu rīcību. Piemēram, viens no janvāra ugunsgrēkiem izcēlās, jo kāds ļaunprātīgi aizdedzināja dzīvokļa durvis. Taču mēs varam rūpēties par apkures sistēmu, uzstādot sertificētas iekārtas, regulāri veicot apkopes, tīrot dūmvadus, nekurinot mājokli ar slapju malku u.tml.”
Dūmvadu regulāru tīrīšanu kā vienu no būtiskākajiem ugunsgrēka risku samazināšanas aspektiem akcentē arī A. Bērziņš, piebilstot, ka, kurinot mājokli ar ilgdedzes krāsniņām, tās ir jātīra ne tikai apkures sezonas sākumā – rudenī, bet arī sezonas vidū, lai izvairītos no tā, ka pavasarī dūmvads ir tik ļoti netīrs ar sodrējiem, ka kļūst par potenciālu ugunsgrēka iemeslu.
Ļoti nozīmīga loma ugunsgrēka riska mazināšanā ir arī dūmu detektoru uzstādīšanai, regulārai elektrosistēmu pārbaudei un to nepārslogošanai. Piemēram, BALTA novērojumi liecina, ka daudzi mājokļu īpašnieki diemžēl nezina, ka elektroinstalāciju pārbaudes jāveic vismaz reizi 10 gados, turklāt ne vien privātmājās, bet arī dzīvokļos.
Tāpat būtiska ir sadzīves risku mazināšana, piemēram, uzmanīgi rīkojoties ar atklātu liesmu un karstām ierīcēm, atbildīgi dedzinot sveces u.tml.
A. Linītis atzīst – arī tad, ja ievērojam mājoklī piesardzības pasākumus, nelaimes risks pastāv joprojām, jo ne visas situācijas iespējams paredzēt: “Ugunsgrēki rada vispostošākos bojājumus. Ja emocionālās vērtības atjaunot ir gandrīz neiespējami, īpašumam nodarītos zaudējumus var novērst, jo pat māju var uzbūvēt no jauna. Taču ir jārēķinās ar augstām izmaksām. Šādos negadījumos būtisks atspaids ir mājokļa apdrošināšana. Vairāku dzīvokļu mājās – arī kopīpašuma jeb jumta, kāpņu telpas u.c. apdrošināšana.”
Vai jaunieši apzinās cilvēka papilomas vīrusa (CPV) saistību ar vēzi? Kas nosaka attieksmi pretvakcināciju – ģimene, draugi, TikTok vide vai zinātniski fakti? Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 1. kursa studente, 19 gadus vecā Līna Zvirbule, dalās ar savu skatījumu par jauniešu domāšanu un informācijas avotiem.
Kāpēc esi izvēlējusies studēt tieši RSU Medicīnas fakultātē?
– Man vienmēr ir interesējis cilvēka organisms un tā sarežģītie mehānismi, kas ļauj mums dzīvot katru dienu. Ārsta profesijā mani saista problēmu risināšana, komandas darbs, komunikācija ar cilvēkiem un tas, ka katra diena ir kā jauns piedzīvojums.
Vai studijas ir mainījušas Tavu skatījumu uz veselības profilaksi un slimību novēršanu?
– Neskatoties uz to, ka studēju tikai pirmo semestri, iegūtās zināšanas liek aizdomāties, ka katra lieta, kas notiek ar mūsu ķermeni, nav nejaušība un tai ir izskaidrojums. Turklāt cilvēka ķermenis ir ļoti trausls – pat neliels homeostāzes disbalanss jeb organisma iekšējo mehānismu nespēja uzturēt stabilu līdzsvaru, var būtiski pazemināt dzīves kvalitāti vai pat izraisīt nāvi. Tāpēc ir jānovērtē katra diena un iespēja, kas mums dota, jo mūsu eksistence ir neskaitāmu precīzu bioloģisku procesu sakritība.
Cik daudz Tu pati zini par cilvēka papilomas vīrusu un tā saistību ar vēzi?
– CPV ir daudzveidīgs vīrusu tipu kopums, kas inficē ādu un gļotādas. Atkarībā no CPV tipa, vīruss var veidot gan labdabīgus, gan ļaundabīgus veidojumus. Daži CPV tipi izraisa šūnu izmaiņas, kas noved pie ļaundabīgiem audzējiem. CPV ir viena no visbiežāk sastopamajām seksuāli transmisīvajām infekcijām.
Vai atceries, kad pirmo reizi uzzināji par CPV vakcīnu?
– Atceros: par CPV vakcīnu uzzināju 14 gadu vecumā pie ģimenes ārsta. Sākotnējā informācija, ko saņēmu, bija par vakcīnu, kas spēj pasargāt sievietes no dzemdes kakla vēža.
Vai pati esi vakcinējusies?
– Esmu vakcinējusies un ieteiktu to darīt visiem – sievietēm un vīriešiem. Vīrusi nešķiro cilvēkus pēc dzimuma un ikviens var tikt ietekmēts. Noteicošie faktori, kas mani pārliecināja, bija informācija par CPV traģisko ietekmi uz veselību – lielākā daļa gļotādas vēžu ir saistīti ar CPV: dzemdes kakla, anālā kanāla, rīkles vēzis un citi.
Kāds ir Tavu vienaudžu redzējums par CPV vakcīnu?
– Man grūti runāt par visiem jauniešiem kopumā. Medicīnas fakultātē ir grūti atrast kādu, kurš neatbalstītu vakcināciju, bet tas nav biežs sarunu temats. Ārpus universitātes viedokļi ir ļoti dažādi – tikpat dažādi kā mēs paši, tāpēc es gribētu teikt, ka jaunieši ir atbalstoši, bet nevaru apstiprināt to kā faktu.
Kādi ir biežākie mīti vai aizspriedumi, ko esi dzirdējusi?
– Visbiežākie mīti: “pati CPV vakcīna izraisa dzemdes kakla vēzi”, “ir pārāk maza iespēja, ka es inficēšos ar CPV, tāpēc neredzu jēgu vakcinēties”, “CPV vakcīna ir priekš meitenēm, bet puišus un vīriešus neietekmē”…
Kāpēc jaunieši nevakcinējas pret CPV? Jo mamma nelika?..
– Es teiktu, ka pusaudžu viedokļi par CPV vakcināciju atspoguļo vecāku un ģimenes uzskatus par vakcināciju, un tas veido tālāku informācijas ķēdi: vecāku viedoklis ir bērnu viedoklis. Tāpat jauniešus ietekmē internetā plaši pieejamā informācija. Piemēram, viens TikTok video spēj mainīt jaunieša uzskatu par kādu tēmu, un bieži šī informācija ir saistīta ar veselības aprūpi. Sociālajos tīklos klejojošā informācija daudzos gadījumos ir nepārbaudīta vai maldinoša, tāpēc vislabāk būtu konsultēties ar ārstu. Problēma nav informācijas pieejamībā, bet vēlme lasīt, klausīties un kritiski izvērtēt.
Tātad jaunieši varbūt pat nezina, ka cilvēka papilomas vīrusam ir saistība ar vēzi?
– Manuprāt, zināšanas par CPV vispār nav pietiekamas, nemaz nerunājot par CPV sasaisti ar vēža veidošanos. Jauniešiem ir tieksme pretoties “uzspiestām zināšanām”, jo ir vēlme kļūt par personību, veidot savas prioritātes, kas nav saistītas ar vecāku norādījumiem vai skolā pasniegto informāciju. 21. gadsimtā problēma nav informācijas pieejamība, bet gan vēlme klausīties, lasīt, iedziļināties. Visiem ir jāatceras, ka zināšanas ir katra individuālā atbildība. Daudzi jūtas jauni, veseli un domā, ka veselības problēmas skar citus vai arī viņus skars daudz vēlāk. Diemžēl cilvēki mēdz uztraukties tikai tad, kad slimība skar viņus pašus vai tuviniekus.
Vai atšķiras puišu un meiteņu attieksme pret CPV vakcīnu? Kā labāk uzrunāt puišus?
– Vakcinācija ilgu laiku bija valsts atmaksāta tikai meitenēm, un, neskatoties uz to, ka vīruss ietekmē abus dzimumus. Galvenā mērķauditorija bija meitenes, tāpēc arī meitenes vairāk par to zina. Lai piesaistītu puišu auditoriju, ir jāinformē vecāki par vakcināciju pusaudžu gados. Svarīgi nevis vienkārši informēt, bet skaidri un interesanti stāstīt par pētījumiem, nosaukt iespējamās patoloģijas, ja nevakcinēsies, kā arī minēt konkrētus skaitļus, piemēram, cik daudzi nevakcinēti vīrieši ir saslimuši, cik viegli ir inficēties.
Kur jaunieši iegūst informāciju par veselību un vakcīnām?
– Domāju, ka informāciju par nepieciešamajām vakcīnām jaunieši paši nemeklē, bet to saņem no medicīnas speciālistiem, piemēram, pediatriem, ginekologiem, bet galvenais informācijas sniedzējs ir ģimenes ārsts. Tikai pēc tam, kad jaunieti informē par vakcīnas nepieciešamību, viņš sāk jautāt ģimenes locekļiem un meklēt sociālajos tīklos. Svarīgi vienmēr skatīties vairākus avotus un šaubu gadījumā konsultēties ar ārstu.
Gada sākumā mēdzam pārskatīt savus ieradumus un apņemties jaunajam posmam ko veselīgāku. Kādi ieradumi un soļi veselības labā var patiesi palīdzēt rūpēties gan par savu fizisko, gan emocionālo pašsajūtu? Noderīgos padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītie eksperti: ģimenes ārste Zane Zitmane un psihoterapeits Andris Veselovskis, kā arī BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Svētku laikā cilvēki bieži ir emocionāli pacilāti – gluži kā vieglā reibumā, laimes hormonu un adrenalīna ietekmē. Garastāvoklis ir paaugstināts, vēlmes pieaug, un rodas sajūta, ka iespējams paveikt ļoti daudz. Prātā jau tiek iztēloti nākamie sasniegumi, un cilvēks it kā iepriekš izbauda savas fantāzijas – pelnīšu vairāk, nometīšu lieko svaru, iepazīšos ar jauniem draugiem. Šo iedomāto nākotni ir patīkami izdzīvot, taču prāts kļūst pāruzbudināts, enerģija tiek iztērēta emocijās, un kādā brīdī seko emocionālais kritums – iedvesma izsīkst, un iecerētā realizācija nenotiek, skaidro psihoterapeits Andris Veselovskis. Kādi veselīgi ieradumi vai plāni būtu patiesi noderīgi, un kā nezaudēt motivāciju laika gaitā ceļā uz mērķi?
Veselīgam jaunajam gadam – reālistiski mērķi
Jāsāk ar reālistisku un nepārspīlētu pieeju saviem gada plāniem vai mērķiem. Būtu ieteicams reālistiski izvērtēt iepriekšējos gados paveikto un pieņemt sevi tādu, kāds esi. Nav jāuzbrūk sev un jācenšas kļūt par “superveiksminieku”. Labāk padomāt, kā reāli var attīstīties un kas patiesi var uzlabot jūsu dzīvi, iesaka psihoterapeits Andris Veselovskis. Esiet saudzīgāki pret sevi un pieņemiet, ka pārmaiņas nenotiek uzreiz. Piemēram, vienā dienā izveidot ideālas attiecības neizdosies, taču var pamazām mācīties veidot tās labāk. Vidusskolas izglītību iegūstam, izpildot tūkstošiem uzdevumu, tāpat ir jebkurā jomā. Arī lai kļūtu fiziski stiprāks, svarīgi izveidot ieradumu regulāri kustēties, mācīties izbaudīt to, ko jau protam, un pakāpeniski papildināt savas spējas.
Kas palīdzēs uzlabot fizisko un emocionālo pašsajūtu jaunajā gadā?
Sāciet ar maziem, izpildāmiem soļiem. Ģimenes ārste Zane Zitmane iesaka netiekties uz perfekciju, bet sākt ar mazumiņu – ieviest ikdienā vismaz vienu veselīgu ieradumu. Rūpes par veselību var vienkārši iekļaut ikdienas gaitās, piemēram, lifta vietā izvēloties kāpnes vai regulāri ieplānojot īsas izstaipīšanās pauzes. Neveselīgus paradumus vēlams pakāpeniski aizstāt ar veselīgākiem – piemēram, saldinātu dzērienu vietā izvēloties ūdeni, bet saldumu vietā – augļus vai dārzeņus. Ilgtermiņā šie mazie soļi var veidot patiesi noturīgus ieradumus un ievērojami uzlabot pašsajūtu. Turklāt svarīgi atcerēties, ka profilakse un ieradumu maiņa ir daudz efektīvāka un vieglāka nekā slimību ārstēšana tad, kad tās jau ir sākušās. Un no daudzām slimībām iespējams sevi pasargāt, piekopjot veselīgu dzīvesveidu.
Vairāk kustēties, bet bez pārspīlējumiem – sev piemērotā slodzē. Fiziskās aktivitātes kalpo kā daudzu saslimšanu profilaktisks līdzeklis, palīdz rūpēties par veselību – imunitāti, sirds un asinsvadu sistēmu, nervu sistēmu, elpošanas sistēmu, gremošanas traktu, vielmaiņu un veselīgu ķermeņa svaru. Tāpat fiziskās aktivitātes palīdz veidot pareizu stāju, uzlabo kustību koordināciju, stiprina muskulatūru un kaulus – tas ir nozīmīgi osteoporozes profilaksei. Turklāt sportošana mazina stresu, uzlabo miega kvalitāti, palīdz mazināt nogurumu un uzlabo garastāvokli, uzsver farmaceite Ilze Priedniece. Ieteicamais fizisko aktivitāšu apjoms ir vismaz 30 minūtes dienā, izvēloties sev piemērotu sportošanas veidu – staigāšanu, peldēšanu, braukšanu ar riteni, nūjošanu vai citu. Atcerieties, ka fiziskajām aktivitātēm jābūt piemērotām veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai. Sportošana jāsāk pakāpeniski un bez pārspīlējumiem.
Izvirziet veselīgu miegu kā vienu no pamata prioritātēm. Miegs ir neatsverams, lai uzturētu veselību un daudzu slimību profilaksei, kā arī emocionālai labsajūtai. Organismam nepieciešamas 7–8 stundas kvalitatīva miega ik dienu. Veselīgu miegu veicina vēdinātas telpas, svaigs gaiss, ērta guļvieta, klusums, tumsa, kā arī jācenšas iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, stāsta farmaceite Ilze Priedniece. Pirms gulētiešanas nevajadzētu ēst, lietot kofeīnu saturošus dzērienus un alkoholu, skatīties TV.
Ieplānojiet vizīti pie ģimenes ārsta un nepieciešamās pārbaudes.Ja gada laikā nav bijis nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta slimības dēļ, ieteicams doties uz bezmaksas profilaktisko apskati, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane. Tās laikā ģimenes ārsts noskaidros pašreizējo pašsajūtu, novērtēs vispārējo veselības stāvokli, kā arī pēc nepieciešamības veiks asinsspiediena un pulsa mērījumus, izklausīs sirds un plaušu darbību, iztaustīs vēderu, apskatīs limfmezglus, izvērtēs vairogdziedzera stāvokli, veiks krūšu dziedzeru apskati un iztaustīšanu. Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus, analīzes vai speciālistu konsultācijas, kā arī sniegt individuālas rekomendācijas par turpmāko veselības stāvokļa uzraudzību un riska faktoriem, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Šādas apskates ir svarīgas, jo daudzas slimības sākas bez simptomiem, uzsver ģimenes ārste.
Pieaugušajiem papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei noteiktos vecumposmos (40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā) tiek novērtēts sirds un asinsvadu slimību risks, veicot nepieciešamās anamnēzes ievākšanu, asinsspiediena mērījumus, holesterīna un citu asins rādītāju noteikšanu, kā arī sirdsdarbības izvērtēšanu, stāsta Z. Zitmane. Valsts apmaksātu skrīningu ietvaros sievietes var veikt krūts un dzemdes kakla vēža pārbaudes, personas vecumā no 50 līdz 74 gadiem – zarnu vēža skrīningu reizi divos gados, bet vīrieši vecumā no 50 līdz 75 gadiem – prostatas vēža profilaktiskos izmeklējumus. Ņemot vērā līdz ar vecumu pieaugošo cukura diabēta risku, cukura līmenis asinīs tiek pārbaudīts 40 gadu vecumā un turpmāk reizi trijos gados, ja nav papildu riska faktoru.
Rūpējieties par darba un brīvā laika līdzsvaru. Psihoterapeits Andris Veselovskis norāda, ka svarīgi ir izvērtēt aizvadīto gadu un mēģināt saprast, kuros brīžos ir strādāts ar pārlieku lielu jaudu un kuros – ar aptuveni 80 % jaudu. Veselīgākais režīms ir darbs 70–80 % robežās. Šāda slodze mūs attīsta un padara stiprākus. Savukārt, ilgstošs darbs ar pārmērīgu intensitāti agrāk vai vēlāk noved pie izdegšanas, prieka zuduma un pat veselības problēmām. Atskatoties uz pagātni, ir vērts piefiksēt brīžus, kuros būtu bijis nepieciešams samazināt tempu. Plānojot jauno gadu, svarīgi neiekrist tajā pašā pārstrādāšanās ciklā, apzināties savas reālās iespēju robežas, tās sajust un nepārsniegt. Šāds līdzsvars var kļūt par vērtīgu mērķi jaunajam gadam.
Veidojiet ieradumus, kas veicina labu emocionālo pašsajūtu.Rūpēm par emocionālo labsajūtu un veselību jaunajā gadā noderīgi ir ieradumi, kas palīdz attīstīt apzinātību, pieņemšanu un pacietību pret sevi, saka psihoterapeits Andris Veselovskis. Svarīgi mācīties izbaudīt ikdienas mirkļus, nenoniecināt sevi un neuzbrukt sev ar pārmērīgu kritiku, pieņemot, ka esi pietiekami labs. Dzīvē neizbēgami ir sastopamas grūtības, un būtiski ir tās pārvarēt pakāpeniski, bez steigas. Jāatceras, ka reālas un noturīgas pārmaiņas notiek lēni – katrs veselīgais ieradums ar laiku padara mūs stiprākus. Tāpēc nevajadzētu gaidīt tūlītējus rezultātus vai uzstādīt nereālistiski augstus mērķus, daudz vērtīgāk ir virzīties uz priekšu soli pa solim.
Klasiskais, bet nemainīgi aktuālais veselīga dzīvesveida pamatsolis – veselīgais uzturs. Gada mērķu izvirzīšana var būt labs brīdis arī uztura paradumu pārskatīšanai, atgādina farmaceite Ilze Priedniece. Lai veidotu veselīgu ēdienkarti, tajā jāiekļauj dažādi dārzeņi, augļi un ogas, zivis un jūras produkti, pilngraudu produkti, olīveļļa, rieksti, sēklas, liesa gaļa, piena produkti, kas nodrošina organismu ar uzturvielām, vitamīniem un minerālvielām. Ēst veselīgāk palīdzēs arī pārējo veselīga dzīvesveida pamatsoļu ievērošana, piemēram, pilnvērtīgs miegs un piemērotas fiziskās aktivitātes. Arī stresa kontrole un mazināšana var palīdzēt izvairīties no našķošanās un pārēšanās. Tāpat dienas laikā jāseko līdzi ūdens uzņemšanai atbilstoši katra vecumam, svaram, veselības stāvoklim un fiziskajām aktivitātēm, jo slāpes izjūtam vien tad, kad jau ūdens organismam ir nepieciešams. Tāpēc jāatceras padzerties savlaicīgi.
Nepietiekams un nepilnvērtīgs uzturs var veicināt to, ka netiek pilnvērtīgi uzņemti vitamīni un minerālvielas. Visu gadu, bet īpaši ziemā, aktuāls ir D vitamīns, kas UV staru ietekmē veidojas ādā un organismā tiek pārveidots bioloģiski aktīvā formā. Tas atrodams treknās zivīs, zivju aknās, olas dzeltenumā, sviestā un sierā, taču ar uzturu parasti netiek uzņemts pietiekamā daudzumā. Tāpēc ieteicams noteikt D vitamīna līmeni asinīs un nepietiekamības gadījumā to koriģēt ar papildu uzņemšanu. Vēl viens būtisks faktors ir omega-3 polinepiesātināto taukskābju uzņemšana, jo organisms pats tās nesintezē, tādēļ tās jāuzņem ar uzturu, galvenokārt lietojot treknās jūras zivis vismaz divas reizes nedēļā. Ja ar uzturu omega-3 tiek uzņemts nepietiekami, ieteicama zivju eļļas produktu lietošana. Šīs taukskābes ir svarīgas normālai redzei, smadzeņu darbībai, imūnsistēmai, sirds un asinsvadu veselībai, kā arī locītavu, ādas un matu stāvoklim. Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Sakārtojiet vidi sev apkārt. Arī neliela sakārtošana var motivēt, palīdzēt justies labāk un priecāties par paveikto. Sākt var ar nelieliem, bet svarīgiem soļiem. Piemēram, gada sākums var būt labs laiks, lai pārskatītu un sakārtotu savu mājas aptieciņu. Medikamenti kļūst nederīgi, ja ir beidzies to derīguma termiņš, nav zināms pielietojums vai nav salasāms nosaukums, tie ir nepareizi uzglabāti, mainījies to izskats, smarža vai garša, kā arī tad, ja ir bojāts iepakojums. Arī neatbilstoša neizlietotu zāļu glabāšana mājās var apdraudēt veselību, jo palielina saindēšanās vai nepareizas zāļu lietošanas risku. Atcerieties, ka neizlietotos un nederīgos medikamentus nedrīkst izmest kanalizācijā vai sadzīves atkritumos, bet jānodod aptiekā, no kurienes zāles tiek nogādātas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam un iznīcinātas videi drošā veidā. Šāda rīcība palīdz aizsargāt apkārtējo vidi un rūpēties par kārtību arī jūsu mājas aptieciņā.
Taču – kam būtu jābūt mājas aptieciņā? Dezinficējošiem līdzekļiem brūču apstrādei, pārsiešanas materiāliem (dažādu izmēru plāksteriem, marles saitei, salvetēm); īpaši saaukstēšanās sezonā aptieciņā vēlams iekļaut pretsāpju un temperatūru mazinošus līdzekļus. Noderēs arī medikamenti, ko lieto iesnu, kakla sāpju, klepus gadījumā. Noderīgi iekļaut līdzekļus pret gremošanas traucējumiem, caureju, arī rehidratācijas līdzekļus, piemēram, sāļu maisījumus, pretalerģijas līdzekļus iekšķīgai un ārīgai lietošanai, kā arī augu valsts nomierinošus līdzekļus (piemēram, ar māteri, baldriānu, melisu vai vilkābeli). Temperatūras mērīšanai mājās ir jābūt termometram, noder arī tonometrs – asinsspiediena kontrolei.
Saprast, kas palīdz justies labāk un laimīgāk.Psihoterapeits Andris Veselovskis norāda, ka ir svarīgi pieņemt sevi tādu, kāds esi, ar savām patikšanām un nepatikšanām – nav jābūt “kā visiem”. Emocionālajam līdzsvaram palīdz arī savas vietas atrašana dzīvē – apzināties, kur esam laimīgi un kur jūtamies labi.
Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka vismaz reizi nedēļā vai pat biežāk izmet pārtiku atkritumos. Tas nozīmē, ka daļa no tā, ko mēs nopērkam, pat nenonāk uz galda. Bieži tas ir tāpēc, ka ledusskapis ir pārpildīts un nepārskatāms – ir viegli aizmirst par maltīšu pārpalikumiem un produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas, un rezultātā pārtika tiek izmeta. Tāpēc ir vērts apdomāt, kuri produkti patiešām ir jāliek ledusskapī un kurus var tikpat labi glabāt pieliekamajā vai virtuves skapītī.
Pirmais solis uz pārtikas atkritumu samazināšanu – kārtīgi apdomāt, kam vispār jāatrodas ledusskapī. Ir daudz pārtikas produktu, kas saglabājas svaigi arī istabas temperatūrā, un, tos izņemot no ledusskapja, var atbrīvot vietu produktiem, kuriem patiešām ir nepieciešama atdzesēšana. Ja ledusskapis nav pārpildīts, tajā ir vieglāk orientēties, efektīvāk plānot maltītes un parūpēties, lai produkti tiktu laikā izlietoti, nevis izmesti.
“Mēs bieži pārblīvējam ledusskapi, domājot, ka tā pārtika saglabāsies svaiga ilgāk, taču notiek pretējais – ledusskapja saturs kļūst nepārskatāms, un līdz ar to produktus ir grūtāk laikus izlietot. Turklāt pārpildītā ledusskapī nav pietiekamas gaisa cirkulācijas, kas var paaugstināt temperatūru tā iekšpusē, veicinot produktu straujāku bojāšanos. Gudra pārtikas uzglabāšana palīdz izvairīties no daudziem pazīstamās situācijas, kad ledusskapis ir pilns, bet tāpat “nav ko ēst”,” skaidro IKEA Ēdināšanas nodaļas vadītājs Oļegs Soročins.
Produkti, kuri nav jāglabā ledusskapī
Daudziem produktiem, kurus parasti liekam ledusskapī, zema temperatūra patiesībā nemaz nenāk par labu. Pavisam vienkāršs veids, kā to noteikt: ja veikalā produkts neatrodas ledusskapī, tad, visticamāk, arī mājās tam nav nepieciešamības tur atrasties. Ja neesi pārliecināts, apskati etiķeti, kur norādīti uzglabāšanas ieteikumi – daži produkti ir jāliek ledusskapī tikai pēc atvēršanas.
“Ir produkti, kurus cilvēki ieraduma pēc liek ledusskapī, lai arī tas nav nepieciešams,” skaidro O. Soročins. “Labs piemērs ir UHT piens, kas apstrādāts, karsējot ultraaugstā temperatūrā, un to neatvērtu droši var glabāt istabas temperatūrā. Tas pats attiecas uz olām, kā arī neatvērtām mērcēm, etiķiem, ievārījumiem un marinējumiem.”
O. Soročins piebilst, ka daži augļi un dārzeņi, piemēram, tomāti, citrusaugļi, avokado un banāni, saglabā labāku tekstūru un garšu, ja tiek turēti istabas temperatūrā. Arī maizi, kas paredzēta tūlītējai lietošanai, jātur maizes kastē vai groziņā uz darba virsmas, bet maizi, ko plānots ēst vēlāk, labāk sasaldēt, nevis turēt ledusskapī.
Gudra glabāšana palīdzēs samazināt pārtikas atkritumu daudzumu
Labi sakārtots pārtikas skapītis var kļūt par uzticamu ledusskapja sabiedroto, pārņemot no tā daļu pārtikas glabāšanas pienākumu. Caurspīdīgos traukos produkti ir labi redzami, un tas rosina vispirms izlietot to, kas jau ir pieejams mājās. Etiķetes ar atzīmētu datumu ļauj vieglāk saprast, cik drīz produkts jāizlieto, bet grupēšana pa kategorijām padara ikdienas maltīšu gatavošanu ātrāku un intuitīvāku. Turot bieži lietotus produktus pa rokai, bet retāk nepieciešamos – augstākos plauktos, virtuvē ir vieglāk un ērtāk darboties. Parocīgi organizatori, piemēram, grozi un iekšējie plauktiņi, palīdz skapīšos saglabāt kārtību, lai visu būtu viegli aizsniegt, izmantot un atcerēties brīdī, kad plānosi nākamās maltītes.
“Lai virtuve būtu labi organizēta, nav nepieciešama liela telpa – svarīgākais ir esošo platību izmantot pārdomāti. Kārtīgi sakārtotā pārtikas skapītī var glabāt lielu daļu produktu, kurus citādi saliktu ledusskapī,” uzsver O. Soročins. “Tas ietaupa laiku gatavojot, samazina atkritumu daudzumu un padara virtuvi par patīkamāku vidi.”
Šodien, 15. janvārī, “Getliņi EKO” atklāja informatīvo kampaņu “Jāšķiro ir viss! Un viss.” ar preses konferenci, kurā tika prezentēti sabiedriskās domas pētījuma rezultāti, iepazīstināts ar kampaņas radošo koncepciju un turpmākajām aktivitātēm. Kampaņa ir vērsta uz sabiedrības izpratnes un zināšanu uzlabošanupar atkritumu šķirošanu un pārstrādi, kā arī praktiskas rīcības veicināšanu. Lai arī šķirošana Latvijā ik gadu uzlabojasdati rāda, ka iedzīvotāju zināšanas joprojām ir nepietiekamas – gandrīz puse jeb 47% iedzīvotāju atzīst, ka nav pietiekami informēti par pareizu atkritumu šķirošanu, un tikai 15% jūtas patiesi droši par savām zināšanām. Tas nozīmē, ka šķirošana daudzos gadījumos notiek, balstoties uz minējumiem, nevis skaidru izpratni, un tas tieši ietekmē pārstrādes efektivitāti un sistēmas izmaksas.
“Getliņi EKO” informatīvās kampaņas “Jāšķiro ir viss! Un viss.” mērķis ir šo situāciju mainīt – ne tikai motivēt šķirot, bet iemācīt to darīt pareizi, skaidri un praktiski. Sabiedriskās domas pētījumā* secināts, ka iedzīvotājiem ir šaubas par šķirošanas noteikumiem: 46% nav droši, ko drīkst mest stikla konteinerā, 57% – par plastmasas, metāla un papīra konteineriem, bet 52% – par BIO atkritumiem. Gandrīz puse iedzīvotāju nezina, kas notiek ar sašķirotajiem atkritumiem pēc nodošanas, un tikai 9% pārzina pārstrādes procesu. Šie dati apliecina, ka neziņa un mīti par šķirošanu – piemēram, ka viss nonāk vienā kaudzē vai nešķirotie atkritumi vēlāk tiek sašķiroti – joprojām kavē šķirošanas kvalitāti un uzticēšanos sistēmai.
Par kampaņas nozīmi pašvaldību un valsts vides politikas kontekstā preses konferencē runāja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija:
“Pēdējo divu gadu laikā nešķiroto atkritumu apjoms ir samazinājies par 30%, un tas apliecina, ka iedzīvotāju zināšanas un izpratne par šķirošanu aug. Tomēr mūsu mērķi ir vēl ambiciozāki – virzīties uz aprites ekonomiku, kur apglabājamo atkritumu apjoms tiek samazināts līdz minimumam un šķirošanas rezultātā atkritumi kļūst par otrreiz izmantojamām izejvielām. Lai to sasniegtu, ir būtiski, lai šķirošanas paradumi turpinātu pilnveidoties, tāpēc mēs atbalstām Getliņi EKO iniciatīvas, kas ilgtermiņā informē un izglīto iedzīvotājus.”
Kampaņa sniedz iespēju iedzīvotājiem iepazīt atkritumu šķirošanu ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Vietnē www.skirotprasme.lv/ ir pieejami bezmaksas tiešsaistes kursi, kuros soli pa solim var apgūt šķirošanas pamatprincipus, iepazīties ar dažādiem atkritumu veidiem un saprast, kā tie nonāk tālāk – pārstrādē vai otrreizējā izmantošanā.
“Mēs redzam, ka cilvēki noteikti nav vienaldzīgi pret vidi un atkritumu šķirošanu, taču bieži trūkst gan pārliecības, gan pietiekamu zināšanu par pareizo rīcību. Daudzos gadījumos šķirošana notiek ar jautājuma zīmi – vai tas ir pareizi, vai nepareizi? Ar šo kampaņu mūsu mērķis ir šo neskaidrību novērst un palīdzēt cilvēkiem iegūt drošu un skaidru izpratni par pareizu rīcību. Mēs vēlamies, lai jautājuma zīme pārtaptu par pārliecību un apzinātu rīcību ikdienā,” uzsver Dārta Grudule, “Getliņi EKO” Vides izglītības un komunikācijas daļas vadītāja.
Radītajā vietnē ir pieejami trīs kursa līmeņi ar atšķirīgu grūtības pakāpi un padziļinātu materiālu – Šķirošanas amatieris, Šķirošanas meistars un Šķirošanas doktors. Katrs līmenis sniedz iespēju ne tikai paplašināt zināšanas un praktiskās prasmes, bet arī saņemt sertifikātu kursa beigās, kas ļauj ikvienam pakāpeniski attīstīt savu izpratni par atkritumu šķirošanu.
Lai kursi būtu iedvesmojoši un uzticami, kā vēstneši iesaistīti pazīstami Latvijas sportisti – Sandis Ozoliņš, Aļona Ostapenko un Andrejs Gražulis. Viņi uzņemas šķirošanas “pasniedzēju” lomu, demonstrējot, ka šķirošana kļūst vienkārša, ja ir skaidras zināšanas un pareiza pieeja. Preses konferencē kā spilgts piemērs tika demonstrēts praktisks eksperiments – Sandis Ozoliņš kopā ar šķirošanas “neticīgo” Kristapu Skuteli praktiski apguva šķirošanas principus, pārbaudīja savas zināšanas testā un saņēma sertifikātu. Tas apliecina, ka ikviens var iemācīties šķirot pareizi, neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes vai attieksmes.
Konferencē prezentētie dati arī liecina, ka dzīvesvietas tips būtiski ietekmē paradumus – 62,3% privātmāju mājsaimniecību šķiro, daudzdzīvokļu namos – 55,8%, bet katra astotā mājsaimniecība Latvijā joprojām nešķiro vispār. Tikmēr tikai 26% iedzīvotāju skaidri apzinās vides ieguvumus no šķirošanas. Tas nozīmē, ka sabiedrībā vēl ir plaši izplatīta neizpratne un paradumu nevienlīdzība, kas rada nepieciešamību pēc sistemātiskas, praktiskas izglītošanas.
Signe Grūbe, Ropažu novada domes priekšsēdētāja, konferences laikā uzsvēra pašvaldību atbildību iedzīvotāju izglītošanā un šķirošanas paradumu veidošanā:
“Ropažu novads ir mājvieta “Getliņi EKO”, tāpēc atbildīga attieksme pret atkritumu šķirošanu ir mūsu ikdienas un nākotnes prioritāte. Mēs apzināti sākam ar pašiem mazākajiem – pirmsskolas vecuma bērniem. Visas Ropažu novada izglītības iestādes aktīvi iesaistās “EKO skolu” kustībā, mācot šķirošanu kā dabisku ikdienas ieradumu. Bērni kļūst par skolotājiem arī savās ģimenēs, palīdzot vecākiem izprast, ko nozīmē pareizi šķirot. Tieši caur izglītību un bērnu piemēru mēs veidojam ilgtspējīgu un atbildīgu Ropažu novada nākotni.”
Kampaņa “Jāšķiro ir viss. Un viss.” uzsver: šķirošana nav tikai par konteineriem. Tā ir par zināšanām, apzinātu izvēli un nākotni. Tikai tad, kad šķirošana kļūst pareiza, tā patiešām dod reālu labumu videi un sabiedrībai.
Ierasts domāt, ka Latvijas dārzos vieta ir tikai kartupeļiem, bietēm un āboliem. Bet pēdējos gados situācija ir krasi mainījusies. Arvien vairāk dārzkopības entuziastu vēlas savā pagalmā redzēt kaut ko neparastu un eksotisku. Klimats kļūst siltāks, un tehnoloģijas ļauj mums izveidot piemērotu vidi pat tiem augiem, kuriem agrāk mūsu platuma grādi šķita par skarbiem. Tas vairs nav tikai hobijs, bet gan veids, kā pārvērst savu dārzu par īstu miera oāzi ar dienvidu pieskaņu.
Lai šāds eksperiments izdotos, galvenais ir radīt augiem nepieciešamos apstākļus. Kvalitatīva un estētiska vide ir pamatnosacījums. Daudzi sāk ar to, ka izpēta, ko piedāvā gardenway.lv, jo tur atrodamie risinājumi palīdz kontrolēt temperatūru un mitrumu. Šāds palīgs dārzā ļauj audzēšanas sezonu sākt agrāk un beigt vēlāk, pasargājot jaunos dzinumus no pavasara salnām. Eksotiskie augi prasa uzmanību, bet rezultāts ir tā vērts, jo nekas nevar aizstāt pašu audzētu meloņu vai saldu vīnogu garšu.
Siltumnīcas loma eksotikas ienākšanā
Siltumnīca dārzā vairs nav tikai funkcionāla būve tomātiem. Šodien tā kalpo kā estētisks elements, kas papildina mājas arhitektūru. Tajā var audzēt ne tikai pārtiku, bet arī eksotiskus ziedus, kas mīl siltumu un mierīgu aizvēju. Polikarbonāta konstrukcijas ir īpaši pateicīgas, jo tās labi izkliedē saules gaismu un pasargā lapas no apdegumiem. Tas ir svarīgi augiem, kas pieraduši pie tropu vai subtropu apstākļiem, kur saule ir citādāka.
Tāpat šāda aizsargāta vide ļauj eksperimentēt ar garšaugiem un citrusaugļiem. Iedomājieties, ka varat noplūkt svaigu citronu vai laimu tepat savā pagalmā. Protams, ziemā šādiem podu augiem būs vajadzīga papildu aprūpe telpās, bet vasaras sezonā tie siltumnīcā jutīsies izcili. Tā ir lieliska iespēja iemācīties kaut ko jaunu par augu bioloģiju un sajust gandarījumu par katru jaunu lapiņu vai ziedu.
Vīnogas un melones: Saldie dienvidu viesi
Vīnogu audzēšana Latvijā jau sen vairs nav nekas neiespējams. Bet, ja vēlaties baudīt tiešām saldas un lielas ogas, tām ir vajadzīgs siltums un saulaina vieta. Daudzas šķirnes brīvā dabā pie mums nepaspēj pilnībā nogatavoties, tāpēc aizvējā vai stiklotā vidē tās jūtas daudz labāk. Vīnogulāji dārzam piešķir romantisku un nedaudz senatnīgu noskaņu, turklāt tie kalpo kā lielisks zaļais aizsegs.
Arī melones un arbūzi kļūst par arvien biežākiem viesiem mūsu dārzos. Galvenais noslēpums ir nodrošināt tiem siltas kājas un pasargāt no pārlieka mitruma uz lapām. Izmantojot modernas tehnoloģijas un pareizu augsni, var iegūt ražu, kas pēc garšas nekādi neatpaliek no dienvidos augušajiem augļiem. Tas ir lielisks veids, kā pārsteigt draugus un radiniekus dārza svētku laikā. Pašu audzēts arbūzs garšo pavisam citādāk, jo tajā nav nekādu lieku vielu, tikai tīra saules enerģija.
Eksotiskie ziedi un dekoratīvie augi
Ja pārtikas audzēšana nav tava prioritāte, vari pievērsties dekoratīvajiem eksotiem. Piemēram, bugenvillijas vai oleandri podos var radīt Vidusjūras noskaņu uz tavas terases. Šie augi mīl sauli un siltumu, tāpēc vasarā tie ir dārza galvenie akcenti. Svarīgi ir atcerēties par pareizu laistīšanu un mēslošanu, jo eksotiskie augi parasti ir ēdelīgāki nekā mūsu vietējās puķes.
Arī dāliju un liliju kolekcijas var papildināt ar retākām un kaprīzākām šķirnēm, kas prasa īpašu mikroklimatu. Dažreiz pietiek ar to, ka augs tiek novietots aizvējā pie dienvidu sienas vai zem pergolas, lai tas sāktu ziedēt krāšņāk nekā jebkad agrāk. Šāda rotaļāšanās ar formām un krāsām padara dārzkopību par radošu procesu, kas nebeidzas ar pavasara stādīšanu. Tā ir iespēja veidot savu unikālo ainavu, kas atspoguļo tavu personību un gaumi.
Kā rūpēties par augiem mainīgajos laikapstākļos?
Latvijas vasaras mēdz būt neparedzamas. Vienu dienu mums ir tveice, bet nākamajā jau līst un temperatūra strauji krītas. Eksotiskie augi šādas svārstības nemīl. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi laika prognozēm un laicīgi reaģēt. Ja plānojas vēsas naktis, augus podos labāk ienest aizvējā vai siltumnīcā. Tas palīdzēs izvairīties no stresa, kura dēļ augs var nomest ziedus vai pārtraukt augšanu.
Arī laistīšana ir māksla. Eksotiskajiem augiem bieži vien vajag vairāk mitruma, bet tie necieš stāvošu ūdeni. Svarīgi ir nodrošināt labu drenāžu un izmantot nostādinātu, siltu ūdeni. Auksts ūdens no krāna var izraisīt temperatūras šoku saknēm. Šādas mazas detaļas beigās izšķir to, vai tavs eksotiskais dārzs plauks un zels, vai arī augi tikai cīnīsies par izdzīvošanu. Bet, kad iemācies sajust savu dārzu, šīs rūpes kļūst par dabisku ikdienas sastāvdaļu, kas sagādā prieku.
Secinājumi par dārza pārvērtībām
Izveidot eksotisku dārzu Latvijā ir pilnīgi iespējams, ja vien pieiet šim procesam ar prātu un pacietību. Nav jāsāk ar sarežģītākajām šķirnēm. Sāc ar kaut ko vienkāršāku, kas piemērots mūsu klimatam, un pakāpeniski paplašini savu kolekciju. Galvenais ir atrast prieku tajā, ko dari, un nebaidīties no mazām neveiksmēm, jo tās ir daļa no mācību procesa.
Galu galā dārzs ir vieta, kur mēs atpūšamies un gūstam enerģiju. Ja tajā aug kaut kas neparasts un acīm tīkams, šī atpūta kļūst vēl vērtīgāka. Eksotiskie augi ienes mūsu ikdienā krāsas un smaržas, kas atgādina par ceļojumiem un siltām zemēm. Tas ir lielisks ieguldījums savā labsajūtā un mājas estētikā. Izmanto pieejamos risinājumus, meklē iedvesmu un radi savu paradīzes stūrīti tepat Latvijā. Tas ir pa spēkam ikvienam, kurš mīl dabu un skaistumu sev apkārt.
Jebkurā kosmētikas somiņā var atrast universālu līdzekli, kas noslēps nepilnības un iekļausies grima pamatos. Par šādu skaistumkopšanas produktu var uzskatīt konsīleru. Universālie konsīleri var sabojāt grimu, ja tos lieto nepareizi.
Konsīleri visbiežāk uzklāj virs tonālās bāzes, lai noslēptu nepilnības un tumšos lokus zem acīm. Bet tā vietā, lai izskatītos atpūtušies un svaigi, pat visefektīvākie un kvalitatīvākie konsīleri var izcelt grumbiņas, radīt maskas efektu un pelēkus plankumus zem acīm. Turpinājumā uzzināsiet, kā pareizi izvēlēties konsīlera toni un tekstūru, kādas ir izplatītākās kļūdas un kā pareizi uzklāt līdzekli, lai tas darbotos!
Nepareiza toņa un tekstūras izvēle
Sākt vajadzētu ar konkrēta līdzekļa izvēli. Konsīleri nav universāli visām vajadzībām, jo āda uz sejas un zem acīm ir atšķirīgas struktūras. Ja izmantojat blīvas matētas tekstūras, lai noslēptu pinnes, tad zem acīm šāds līdzeklis izskatīsies pārāk pamanāms. Savukārt viegli mitrinoši fluīdi neslēps iekaisumus un apsārtumus.
Lai nepieļautu kļūdu izvēlē, vispirms jāpievērš uzmanība tekstūrai un toņiem. Apskatīsim konkrētu skaistumkopšanas produktu piemērus:
Lai noslēptu sejas nepilnības, ir vērts izvēlēties blīvo Makeup Revolution Conceal and Define Concealer. Pigmentētā formula lieliski noslēps iekaisumus un apsārtumus.
Acu zonai ir labāk izvēlēties konsīleri, piemēram, Maybelline Instant Anti-Age Eraser Eye Concealer. Līdzeklis ir bagātināts ar kopjošām sastāvdaļām un ir aprīkots ar maigu aplikatoru, kas maskē nepilnības un vizuāli izlīdzina epidermu.
Lai iegūtu dabisku izskatu, ir vērts izmantot NYX Professional Makeup Bare With Me. Līdzeklis ir ļoti viegls un uzklājas uz ādas kā plāns plīvurs, neprasot rūpīgu izlīdzināšanu.
Svaigumam un maigam izskatam piemērots ir Clarins Instant Concealer. Tas atdzīvina nogurušo skatienu ar luksusa tekstūru.
Krāsas korekcijai zem acīm ir vērts izmantot Catrice Under Eye Brightener. Produkts ar maigu nokrāsu neitralizē zilumu zem acīm un maskē noguruma pazīmes.
Visi konsīleri ir paredzēti, lai koriģētu ādas toni, nevis vairāk izceltu nepilnības. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību gan tekstūrām, gan ādas toņiem. Neizvēlieties tumšus toņus, ja jums ir ļoti gaiša āda, un otrādi.
Kļūdas uzklājot un izlīdzinot
Populārākā problēma, izņemot konkrēta konsīlera izvēli, ir tā uzklāšanas metode. Ja izmanto pārāk daudz produkta, kā to rāda internetā, reālajā dzīvē tas izskatīsies smagi. Pārmērīgs konsīlera daudzums rada slāņveida kūkas efektu, kas ar laiku noslīd. Labākais risinājums šādai problēmai ir uzklāt līdzekli punktveidīgi uz acs iekšējā stūrīša un nedaudz uz ārējā.
Pēc tam ir nepieciešams kvalitatīvi izlīdzināt konsīleri. Daudzas formulas ātri fiksējas, tāpēc to nepieciešams izdarīt pēc iespējas ātrāk pēc uzklāšanas. Ja uzklāj produktu uz visas sejas un gaidīt, konsīlers ātri sacietēs plankumos, kurus nebūs iespējams izlīdzināt. Izlīdzināšanai var izmantot nedaudz mitras otas un sūkļus.
Kā izvairīties no sausuma un grumbu izcelšanas
Pat ja izvēlaties kvalitatīvu un efektīvu konsīleri, uz negatavotas ādas tas izskatīsies slikti. Maskojoša produkta uzklāšana uz sausas zonas ap acīm garantēti izcels vēl vairāk lobīšanos un sīkās grumbiņas. Tāpēc vispirms mitriniet ādu, un tikai tad uzklājiet grimu.
Tāpat nevajadzētu pārāk biezi pūderēt zonas ar konsīleri. Tas neļaus jums fiksēt grimu uz visu dienu. Tā vietā, lai iegūtu vēlamo efektu zem acīm, jūs iegūsiet tikai sausu garozu.
Pielietošanas paņēmieni dabiskam pārklājumam
Lai konsīlers darbotos tā, kā jums nepieciešams, ir vairāki vizāžistu noteikumi. Pirmkārt, līdzekli vajadzētu uzklāt ar rokām. Siltums padara līdzekli vēl šķidrāku un plastiskāku, tāpēc šādā gadījumā tas būs viegli izlīdzināms un uzklāsies bez plankumiem. Uzklājiet jebkuru no izvēlētajiem korektoriem uz plaukstas virspuses, sasildiet to ar pirkstiem un uzklājiet uz sejas ar piesitiena kustībām.
Lai nodrošinātu liftinga efektu ar konsīlera palīdzību, uzklājiet to uz augšupvērstām līnijām no ārējā acs stūrīša uz pieres. Šāds solis palīdzēs vizuāli pacelt seju. Un, lai neradītu plankumus un pārāk strauju toņu pāreju, līdzekli vajadzētu uzklāt dienasgaismā.
Produkti, kas palīdz uzlabot rezultātu
Lai ievērojami uzlabotu konsīlera uzklāšanas rezultātu, ir nepieciešami daži produkti. Pārpalikumu var viegli noņemt ar mitru sūklīti. Tas palīdzēs padarīt pārklājumu pēc iespējas plānāku un maigāku.
Lai precīzi maskētu iekaisumus, vislabāk izmantot mazu plakanu otu vai aplikatoru no sintētiskas šķiedras. Tas maigi izlīdzinās un noslēps nepilnības. Un, protams, pirms konsīlera uzklāšanas ir svarīgi mitrināt ādu ap acīm ar kvalitatīvu krēmu. Tas nodrošinās vienmērīgu uzklāšanu un komfortu visas dienas garumā.
Pulkstenim tikšķot arvien skaļāk, Vecgada vakars tuvojas ar visu, kas tam pienākas, – dzirkstošiem dzērieniem, jaunā gada sagaidīšanas sajūsmu, gavilēm piepildītiem saucieniem, salūtu debesīs, ballēm, atrakcijām un pasākumiem, kas nereti ievelkas līdz pat rīta gaismai. Taču daudzdzīvokļu mājās šī svētku nakts ir arī pārbaudījums kaimiņattiecībām. Kā svinēt skaisti un ar vērienu, vienlaikus saglabājot cieņu pret līdzcilvēkiem? Un ko darīt, ja Jaungada sajūsma kaimiņos pārvēršas par neizturamu troksni? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas (RPP) un “Bonava Latvija” eksperti.
Troksnis nav aizliegts, bet robežas pastāv
Viens no nepatīkamākajiem svētku svinēšanas un ballīšu blakusefektiem ir skaļš troksnis – mūzikas ritmi, kas savijas ar klaigām, smiekliem, sarunām un skaļu dziedāšanu līdzi iemīļotākajām dziesmu melodijām. Neraugoties uz to, ka daudzi vecgada vakarā pulcējas un svin līdz pusnaktij, spēkā joprojām ir iedzīvotāju tiesības uz naktsmieru no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00. Arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RPP) atgādina, ka trokšņošana pati par sevi nav tieši aizliegta darbība, tomēr tas nenozīmē, ka var ignorēt apkārtējos. Atbildība likumā noteikta netieši – par sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas detalizēti aprakstīta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.
Vienlaikus policijā atzīst, ka sabiedriskās kārtības traucēšana nav tikai svētku laika problēma, bet aktuāla visa gada garumā. 2024. gadā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija saņēmusi 460 iesniegumu par dažāda veida trokšņošanas gadījumiem – sākot no skaļas mūzikas un televizora līdz pat bērnu skraidīšanai kaimiņos. Par sabiedriskās kārtības traucēšanu pērn uzsākti 644 administratīvā pārkāpuma procesi, savukārt šogad līdz šim – 489 procesi. Vienlaikus policijas rīcībā esošā statistika neapliecina, ka tieši gada nogalē un svētku laikā šo gadījumu kļūtu vairāk, lai gan paši likumsargi norāda – ne visi iedzīvotāji par trokšņošanu izvēlas ziņot.
Brīdināt pirms ballītes – mazs solis, liels efekts
“Bonava Latvija” mājokļu eksperti norāda, ka nereti miera traucēšanas gadījumos kaimiņi izvēlas nevērsties policijā, ja skaļa ballīte notiek aiz sienas vai tuvumā. Viens no iemesliem – kaimiņi jau iepriekš ir savstarpēji pabrīdinājuši cits citu un vienojušies par svinību norisi un iespējamajām neērtībām, ko tās var sagādāt. Šāda pieeja liecina par veselīgām un cieņpilnām kaimiņattiecībām, turklāt ņemt piemēru nemaz nav grūti – pietiek savlaicīgi pabrīdināt kaimiņus par plānoto ballīti ar īsu ziņu kāpņu telpā, lapiņu pie paziņojumu dēļa vai ierakstu mājas čatā. Tomēr vislabāk strādā personiska saruna – cilvēki ir daudz iecietīgāki, ja zina, kas viņus sagaida. Tāpat svarīgi atcerēties, ka nakts laikā klusuma ievērošana nav tikai formāla prasība, bet cieņas apliecinājums tiem, kuri vēlas gulēt vai jauno gadu sagaida mierīgākā noskaņā.
Taču mēdz būt arī pretēja situācija – informācija par ballīti nav saņemta, tomēr kaimiņi apzināti izvēlas neiesaistīt likumsargus, jo atceras: Vecgada vakars ir īpašs, bet kaimiņi paliek tie paši arī 1. janvārī, februārī un visā pārējā gadā, un ar viņiem būs jāsadzīvo ilgtermiņā. Tieši tādēļ svētku laikā savstarpēja cieņa un spēja domāt par nākotni kļūst īpaši nozīmīga – ilgtermiņā vienpusēja piekāpšanās izsīkst un var pāraugt samilzušās konfliktsituācijās visas mājas iedzīvotāju lokā. Tāpēc būtiski izvērtēt situācijas nopietnību un pieņemt pārdomātu lēmumu par turpmāko rīcību, ja tas tomēr nepieciešams.
Ja kaimiņu svinības kļūst par problēmu
Ja Jaungada sagaidīšana kaimiņos kļūst pārāk skaļa, RPP primāri aicina pieklauvēt pie durvīm un pieklājīgi norādīt uz radušos situāciju, lūdzot to novērst. Policijas pieredze rāda, ka nereti cilvēki pat neapzinās, ka traucē apkārtējiem, un situāciju iespējams atrisināt ar vienkāršu sarunu.
Ja saruna nepalīdz vai kādu iemeslu dēļ nav iespējama, trokšņošanas brīdī aicināts zvanīt uz vienoto tālruni 112. Likumsargi ieradīsies notikuma vietā, veiks pārrunas un izvērtēs, vai kaimiņu rīcībā ir saskatāms pārkāpums. Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja vērsties pašvaldības policijā ar kolektīvu iesniegumu. Jāņem gan vērā, ka katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, jo traucējošs troksnis mēdz būt arī subjektīvs, un ne vienmēr tiek pieņemts lēmums par soda piemērošanu.
Ziemas sezona šogad sākusies ar īpaši mainīgiem laikapstākļiem. Ne tikai lietus, mitrums, pirmais sniegs un atkala rada papildu izaicinājumus ikdienas satiksmē,bet arī tumšie rīti un vakari šo sezonu autovadītājiem padara vēl sarežģītāku. Lai pārvietošanās šādos apstākļos būtu droša, būtiski savlaicīgi parūpēties par automašīnas tehnisko stāvokli. Neste ir apkopojusi galvenos ieteikumus, kas palīdzēs sagatavoties drošai braukšanai ziemas sezonā.
Pareizu ziemas riepu izvēle un uzglabāšana
Atbilstošas ziemas riepas ir viens no būtiskākajiem drošas braukšanas priekšnoteikumiem, īpaši apstākļos, kad ceļi kļūst slideni un neprognozējami. Svarīgi ņemt vērā, ka jau no 1. decembra līdz 1. martam ceļu satiksmē drīkst piedalīties tikai tie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar ziemas riepām, kas paredzētas braukšanai sniega un ledus apstākļos un marķētas ar simbolu “kalns un sniegpārsliņa”. Minimālais ziemas riepu protektora dziļums ir 4 mm, un nav ieteicams izmantot riepas, kas vecākas par pieciem vai sešiem gadiem, jo gumija ar laiku zaudē savas īpašības.
Savukārt vasaras riepas ieteicams uzglabāt sausā, vēsā un no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Vēlams izmantot riepu maisus vai statīvus, lai saglabātu to formu un materiāla kvalitāti līdz nākamajai sezonai. Pareizi uzglabātas riepas palīdz nodrošināt stabilu vadāmību ziemas apstākļos.
Auto kopšana ziemā un tās ietekme uz drošību
Aukstajā sezonā auto virsbūve un logi īpaši strauji pārklājas ar sāli, sniegu un netīrumiem, kas ievērojami pasliktina redzamību un apgrūtina drošu pārvietošanos. Netīri lukturi un logi var aizkavēt autovadītāja spēju savlaicīgi pamanīt šķēršļus un reaģēt mainīgajos ceļa apstākļos, tāpēc tīrs automobilis ziemā nav tikai vizuāls jautājums, bet būtiska drošības prasība.
Neste Easy Wash pašapkalpošanās automazgātava nodrošina kvalitatīvu un saudzīgu auto kopšanu dažādos mazgāšanas režīmos. Tā ir aprīkota ar modernām, virsbūvei draudzīgām birstēm, savukārt autovadītāju vidū īpaši iecienīts ir mazgāšanas režīms bez birstēm. Viss process aizņem tikai dažas minūtes, un pakalpojumu ērti var aktivizēt Neste mobilajā lietotnē, neizkāpjot no automašīnas.
Aizsvīduši un apledojuši logi – kā ietaupīt laiku no rīta?
Ziemas rīti visbiežāk sākas ar apledojušiem vai aizsvīdušiem logiem, tāpēc pirmā darbība ir rūpīgi notīrīt vējstiklu ar ledus skrāpi un slotiņu. Kad ledus mehāniski notīrīts, svarīgi pareizi noregulēt ventilāciju: pavērs gaisa plūsmu uz vējstiklu un logiem un sākumā uzturi zemu temperatūru. Ja uzreiz ieslēgsi karstu gaisu, tas var veicināt kondensāta veidošanos, savukārt vēsāks gaiss joprojām būs siltāks par stiklu un palīdzēs to nožāvēt. Ja automobilim ir kondicionieris, šis ir īstais brīdis to ieslēgt – kondicionieris efektīvi izvada lieko mitrumu no salona un ievērojami paātrina logu attīrīšanos. Šāds process nodrošina ātrāku redzamības atjaunošanu un drošu braukšanas sākumu ziemas rītos.
Ziemai atbilstošs vējstiklu šķidrums
Pareiza ziemas logu mazgāšanas šķidruma izvēle ir būtiska, lai nodrošinātu tīru vējstiklu un izvairītos no sistēmas aizsalšanas. Neste Easy Fill ziemas vējstiklu šķidrumam, kas pieejams Neste degvielas uzpildes stacijās, ir salizturība līdz –21 °C, un tas efektīvi noņem sāls, sniega un ceļa netīrumu nosēdumus. Easy Fill automāts ļauj ērti uzpildīt šķidrumu tieši logu šķīdumam paredzētajā tvertnē, samazinot plastmasas patēriņu un nodrošinot tīru un ērtu lietošanu ikdienā. Ziemas sezonā šķidrums tiek izmantots īpaši bieži, tādēļ ieteicams regulāri pārliecināties, ka tvertne ir pietiekami piepildīta.
Svētku galdi Latvijā tradicionāli ir bagātīgi, taču arvien vairāk mājsaimniecību pievērš uzmanību tam, kas notiek ar ēdienu, kad svinības beigušās. Jaunākā “Lidl Latvija” aptauja* atklāj, ka iedzīvotāji rīkojas atbildīgi – 63% pārpalikumus pārvērš nākamās dienas maltītēs, tādējādi mazinot pārtikas atkritumus un veicinot ilgtspējīgu patēriņu.
Svētku pārpalikumi: no rasola līdz desertiem
Lielākoties uz svētku galda paliek aukstie gaļas ēdieni, piemēram, rasols un pastētes (36%), kā arī dažādi salāti (27%). Vienlīdz bieži par daudz tiek sarūpēti Ziemassvētku vakara ēdieni kā pelēkie zirņi ar speķi, štovēti kāposti un citi, karbonādes kotletes un cita cepta gaļa, kā arī dažādi deserti – tā apgalvoja katrs piektais aptaujātais (21%).
Interesanti, ka ceturtā daļa aptaujāto (25%) norāda – viņu mājās nekas nepaliek pāri, kas liecina par rūpīgu plānošanu vai neieslīgšanu pārmērībās.
Iespēja, nevis problēma
Divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju (63%) pāri palikušos ēdienu izmanto nākamās dienas maltītēm, piemēram, gatavo sviestmaizes un uzkodas, siltos ēdienus vēlreiz uzsilda, bet salātus – izceļ no ledusskapja un liek galdā. Tikmēr krietni mazāk iecienīti paņēmieni ir dalīšanās ar tuviniekiem vai kaimiņiem (12%) vai pārpalikumu sasaldēšana, lai notiesātu vēlāk (3%).
Katrs piektais respondents (21%) atzina, ka viss tiek apēsts un pāri nepaliekot nekas, savukārt tikai 2% atzīst, ka ēdienu izmet – šie rezultāti kopumā iezīmē pozitīvu tendenci un apliecina, ka Latvijas sabiedrībā pieaug izpratne par pārtikas resursu taupīgu izmantošanu. Svētku maltītes tiek plānotas arvien apzinīgāk, un pārpalikumi tiek uztverti kā iespēja, nevis problēma. Tas ir būtisks solis ceļā uz ilgtspējīgu dzīvesveidu un pārtikas atkritumu samazināšanu.
Apzinātas izvēles arī ikdienā
Pārtikas neizšķērdēšana ir būtisks solis ceļā uz ilgtspējīgu dzīvesveidu. Tieši tāpēc arī šajā janvārī “Lidl” atbalsta iniciatīvu “Neapēd zemeslodi”, kas iedvesmo ikvienu plānot maltītes apzinātāk, kā arī iegādāties tikai nepieciešamo un izmantot pārpalikumus radoši. Mazāk atkritumu nozīmē vairāk rūpju par planētu – un tas ir ieradums, ko ir vērtīgi saglabāt ne tikai svētku laikā, bet arī ikdienā.
Tas bija kanāls, kas iemācīja pasaulei redzēt mūziku. Tas palaida karjeras, veidoja modi, noteica jauniešu kultūru un pārvērta dziesmas mirkļos, kas dzīvoja daudz ilgāk par radio ēteru. No vēlu vakara videoklipiem līdz neaizmirstamām pirmizrādēm — MTV ne tikai atskaņoja mūziku, tas radīja atmiņas.
MTV zīmols turpinās pastāvēt, taču nepārtrauktā mūzikas televīzija, kas mainīja visu, beidzas. Straumēšana un sociālie tīkli to ir aizstājuši, taču nekas īsti nespēj aizvietot sajūtu, kad pulksten 1 naktī nejauši atklāj dziesmu, kas izmaina tavu dzīvi.
Vesela paaudze uzauga ar MTV fonā savā ikdienā. Ekrāns var kļūt tumšs, bet ietekme nekad nepazudīs. Vai tu skatījies MTV? Kādas ir tavas atmiņas?
Jaunāko automobiļu konkursā “Latvijas Gada auto 2026” galveno titulu ieguvis automobilis, kā marka konkursa 27 gadu vēsturē uzvarējusi pirmo reizi – tas ir spāņu apvidus automobilis “Cupra Terramar”. Tāpat svinīgajā ceremonijā tika paziņoti uzvarētāji vēl 11 atsevišķajās nominācijās.
Tas tika noskaidrots ceturtdienas vakarā, 18. decembrī, kultūras centrā “Ulbrokas pērle” notikušajā konkursa noslēguma apbalvošanas ceremonijā, ko vadītāja autožurnālists un “Latvijas Gada auto” žūrijas priekšsēdētājs Normunds Avotiņš. Pasākums tika translēts TV un arī interneta video tiešraidē. Savukārt apbalvošanas ceremonijas apmeklētājus ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja dziedātāja Samanta Tīna.
Konkursa žūrijai, kuru šogad pārstāv 14 autožurnālisti un nozares profesionāļi, balsojot par finālā iekļuvušajiem septiņiem auto modeļiem, “Cupra Terramar” ieguva 67 punktus, aiz sevis otrajā vietā atstājot tā paša koncerna tehnisko līdzinieku “Volkswagen Tayron” (62 punkti). Pirmo trijnieku noslēdz “Dacia Bigster” (54), kas ir pagājušā gada konkursa dalībnieka “Dacia Duster” lielākais “brālis”.
Interesanti, ka visi fināla septiņniekā iekļuvušie četri elektromobiļi palika ārpus pirmā trijnieka. “Latvijas Gada auto 2026” balsojumā ceturtajā vietā palika “Renault 5 E-Tech” (52), piektajā – “Škoda Elroq” (47), sestajā – “Kia EV3” (35), bet fināla septiņnieku noslēdz “mazcenas” elektroauto “Hyundai Inster” (33).
Atgādinām, ka katrs no žūrijas locekļiem finālistiem balsojumā piešķir kopumā 25 punktus, izdalot to vismaz pieciem pretendentiem, bet nevienam vairāk par 10 punktiem.
“”Latvijas Gada auto” žūrijas mērķis ir izgaismot autobūves svarīgākās tendences, kuras ir pieejamas arī Latvijas tirgū. Tieši lokālais konteksts ir svarīgs. Tas, ka šogad žūrijas izvēlētajā fināla septiņniekā ir četri elektromobiļi, jau ir liels sasniegums. Un tā ir atšķirība no citiem Eiropas auto konkursiem, kas rietumu modes tendencē pārspīlēti uzslavē tieši elektroauto īpašības. Tomēr šogad varam droši teikt, ka elektromobiļi jau ir reāli pieejamāki plašākam sabiedrības lokam un vairs nav šauras nišas produkts,” norāda “Latvijas Gada auto” konkursa organizators Māris Ozoliņš.
“Pirmo reizi Latvijas konkursa vēsturē uzvarēja “Cupra” marka. Un tā iezīmē interesantu tendenci, ka liela autobūves koncerna (“Volkswagen”) apakšzīmols kļūst par vienu no būtiskākajiem un svarīgākajiem tās produktiem. Visticamāk, arvien retāk redzēsim jaunus SEAT automobiļus, no kuru sportiskajām modifikācijām arī tika atvasināts “Cupra” zīmols kā atsevišķa automašīnu marka un kuras spēkratus arvien biežāk redzam ielās,” uzsver M. Ozoliņš.
Kopumā konkursam “Latvijas Gada auto 2026” bija pieteikti 33 jaunākie auto modeļi, kas pretendēja arī uz tituliem konkursa atsevišķajās nominācijās.
Laureāti “Latvijas Gada auto 2026” papildu nominācijās:
“Gada Inovācijas balva 2026” – “Xpeng G9”
“Gada Modernizācijas auto 2026” – “Toyota Corolla Cross”
“Gada Mazais auto 2026” – “Renault 5”
“Latvijas Gada auto Dizaina balva 2026” – “Renault 5”
“Gada Ģimenes auto 2026” – “Volkswagen Tayron”
“Gada Sportiskākais auto 2026” – “Renault 5”
“Gada Bezceļu auto 2026” – “Toyota Land Cruiser”
“Gada Elektroauto 2026” – “Renault 5”
“Pilsētas Apvidus auto 2026” – “Cupra Terramar”
“Gada Premium auto 2026” – “Hyundai Ioniq 9”
“Latvijas Gada auto Tautas simpātija 2026” – “Audi Q5”.
Atšķirībā no citām nominācijām, par kurām balso tikai konkursa žūrija, “Tautas simpātijas” nominācijā savu viedokli varēja izteikt ikviens interesents, balsojot klātienē tirdzniecības centrā “Mols” vai konkursa mājaslapā GadaAuto.lv. Balsojuma “Tautas simpātija 2026” uzvarētājs “Audi Q5” saņēma kopumā 141 balsi, aiz sevis atstājot “Toyota Land Cruiser” (115) un “Audi A6” (108).
Kopumā konkursā bija pieteikti 33 jaunākie auto modeļi. Konkursam varēja pieteikt tikai jaunākos auto modeļus, kas Latvijas tirgū nonākuši pēc 2024. gada 1. oktobra. Finālā iekļuva septiņi pretendenti, kuri saņēma vislielāko žūrijas balsu skaitu pēc “Lielā testa brauciena”, kas norisinājās novembra sākumā. “Latvijas Gada auto” konkurss šogad notika 27. reizi savā pastāvēšanas vēsturē.
Ikdiena, darba stress, bērni un nebeidzamie pienākumi bieži vien ņem virsroku, un brīži, kas veltīti tikai sev un partnerim, kļūst arvien retāki. Mēs visas zinām to sajūtu, kad vakarā vienīgā vēlme ir iekrist spilvenā, nevis ļauties romantikai. Tomēr intīmā tuvība ir attiecību līme, un tās atstāšana novārtā var radīt plaisu pat visstiprākajās savienībās.
Labā ziņa – dzirkstelītes atgriešana neprasa radikālas izmaiņas. Bieži vien pietiek ar nelielu soli ārpus komforta zonas un vēlmi eksperimentēt. Lūk, daži padomi intīmās veselības un attiecību uzlabošanai.
Komunikācija ir seksīga
Pirms ķerties pie darbiem, ir jāsāk ar sarunu. Daudziem pāriem ir grūti runāt par savām fantāzijām vai vēlmēm, baidoties tikt pārprastiem. Sāciet ar mazumiņu – pajautājiet partnerim, kas viņam pēdējā laikā ir paticis visvairāk, un dalieties ar to, kas jūs satrauc vai interesē. Atklātība pati par sevi rada tuvības sajūtu.
Pieskārienu spēks un relaksācija
Bieži vien problēma nav vēlmes trūkums, bet gan nespēja atslābināties. Ja ķermenis ir saspringts, baudu gūt ir grūti. Ieviesiet rituālu – juteklisku masāžu nedēļas nogalē. Kvalitatīva masāžas eļļa vai aromātiska svece var paveikt brīnumus, palīdzot pārslēgties no “darba režīma” uz “mīļotās sievietes režīmu”.
Jaunu sajūtu iepazīšana
Mīts, ka pieaugušo rotaļlietas ir domātas tikai tiem, kam “kaut kas nesanāk”, ir sen pagātnē. Mūsdienās tā ir daļa no veselīga dzīvesveida un sevis izzināšanas. Pāriem, kuri vēlas dažādot savu intīmo dzīvi, piedāvājumā ir estētiski un moderni risinājumi – no vibrējošiem gredzeniem, kas sniedz baudu abiem, līdz attālināti vadāmām ierīcēm, kas piešķir azartu.
Svarīgi ir izvēlēties uzticamu vietu, kur iegādāties šīs preces. Latvijas interneta veikals LoveYou.lv piedāvā ne tikai plašāko klāstu, bet arī garantē 100% diskrētumu un ātru piegādi. Tā ir vieta, kur bez mulsuma var atrast gan masāžas eļļas, gan izsmalcinātus aksesuārus viņai un viņam.
Rūpes par intīmo veselību
Intīmā labsajūta nav tikai par baudu, bet arī par veselību. Iegurņa pamatnes muskuļu trenēšana (zināma arī kā Kēgela vingrinājumi) ir būtiska sievietes veselībai jebkurā vecumā – tas uzlabo tonusu, palīdz atgūties pēc dzemdībām un pastiprina izjūtas mīlēšanās laikā. Arī šim nolūkam ir pieejami speciāli trenažieri, kas procesu padara efektīvāku.
Nebaidieties eksperimentēt
Attiecības ir dzīvs organisms, kas prasa rūpes. Neatkarīgi no tā, vai tā ir jauna apakšveļa, lomu spēles vai kāda “interesanta mantiņa” no LoveYou.lv klāsta – galvenais ir darīt to ar prieku un abpusēju piekrišanu. Atļaujiet sev būt ziņkārīgām, jo bauda ir pelnīta dāvana, nevis pienākums.
Sācies konkurss “Latvijas Gada auto 2026”, un šogad sacensība solās būt īpaši spraiga — titulam pieteikti 33 jaunākie automobiļi, sākot no elektroauto un hibrīdiem līdz pilnizmēra SUV, sportiskām versijām un pat klasiskajiem 4×4 spēkratiem.
Apskati visus modeļus, kas šogad cīnās par vienu no prestižākajiem auto tituliem Latvijā, un izvērtē — kurš ir Tavs favorīts? Vai žūrijas izvēle sakritīs ar tautas simpātiju?
Tautas balsojums ir sācies!
Ikviens interesents tagad var nobalsot par savu favorītu un ietekmēt “Latvijas Gada auto 2026” tautas simpātijas titulu. Piedalies balsojumā un salīdzini savu viedokli ar profesionālās žūrijas vērtējumu!
Vieni no gada gaidītākajiem un jaukākajiem svētkiem neapšaubāmi ir Ziemassvētki. IKEA veiktajā Ziemassvētku aptaujā 36 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viens no veidiem, kā viņi gatavojas svētkiem, ir Ziemassvētku eglītes rotāšana. Katru gadu no jauna prātojam: kādu eglīti izvēlēties – dabisku vai mākslīgu? Lūk, interjera dizainera padomi.
“Ziemassvētku eglīte patiesi ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Ap to pulcējas ģimene, tā pilda mājas ar siltumu un rada to brīnumaino noskaņu, kas piemīt tikai Ziemassvētkiem,“ saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus. “Tas, vai izvēle ir par labu dabiskai vai mākslīgai eglītei, atkarīgs no dzīvesveida, telpas un gaumes, un abām izvēlēm ir savas priekšrocības un šarms.”
Dabiska eglīte: mūžīga vērtība un tradīciju smarža
Salīdzinot dabiskās egles ar mākslīgajām, interjera dizainers norāda uz vairākiem vērā ņemamiem aspektiem. “Īstas eglītes smaržu nevar aizstāt ar neko citu, tāpat tai piemīt dabisks skaistums, un daudzās ģimenēs tas ir jauks rituāls katru gadu doties eglītes meklējumos. Pēc svētkiem egles var pārstrādāt un nodot organisko atkritumu apsaimniekotājiem, tāpēc tā ir videi draudzīga izvēle, ja pret to izturas atbildīgi.”
Dabiska egle prasa arī zināmas rūpes – regulāru laistīšanu un rūpīgu uzkopšanu pēc svētkiem, kas steidzīgajā ikdienā var šķist neērti.
Mākslīgā eglīte: praktiska alternatīva
Mākslīga egle patiks tiem, kuri novērtē ērtības, ilgtspēju un rūpīgi plāno budžetu. “Mākslīga Ziemassvētku eglīte aiztaupa piņķerīgo uzkopšanu un skuju savākšanu, un to var lietot daudzus, jo daudzus gadus,” norāda D. Rimkus.
Izmērs un telpa. Noteikti jāizvērtē, cik daudz vietas ir mājās. Ir dažāda izmēra eglītes: no 6 cm dekoratīviem modeļiem līdz pat divmetrīgām eglēm. Lielās egles ir izjaucamas un ērti uzglabājamas.
Materiāli un ilgtspēja. Mākslīgo egļu skujas ir izgatavotas no vismaz 50–70 % pārstrādātas plastmasas, stumbra tērauda apdare nodrošina izturību un arī savienojumi un pamatne ir izgatavoti no daļēji pārstrādātiem materiāliem. Tas viss kopā nodrošina izturību, ilgmūžību un dabai draudzīgāku izvēli salīdzinājumā ar citām mākslīgo egļu alternatīvām.
Dekoratīvi elementi. Mākslīgās egles bieži vien jau ir komplektā ar podu, tāpat tās var papildināt ar egles paliktni vai paklāju, piemēram, no mākslīgās ādas, un tādējādi radīt jauku Ziemassvētku akcentu.
“Izvēloties kvalitatīvu mākslīgo egli un lietojot to desmit vai pat divdesmit gadus, vari būtiski samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus baudot ērtu un bezrūpīgu egles pušķošanu un uzturēšanu,” piebilst D. Rimkus.
Neatņemama sastāvdaļa – egles statīvs
Kad īstā eglīte ir izvēlēta, nedrīkst aizmirst arī par egles nostiprināšanu. Stabils egles statīvs ir būtisks drošībai, īpaši, ja mājās ir mazi bērni vai mājdzīvnieki. Dabiskai eglei vēlams tāds statīvs, kurā var ieliet ūdeni, lai ilgāk saglabātu egli svaigu, bet mākslīgajām eglēm vajadzētu izvelēties stabilu statīvu, lai izvairītos no apgāšanās.
Interjera dizainers norāda, ka pēdējos gados popularitāti ieguvuši Ziemassvētku egles paklājiņi, kam ir vairākas funkcijas: tie kalpo kā glīts akcents, nosedz statīvu, kā arī pasargā grīdas segumu. “Šāds paklājiņš rada pabeigtības sajūtu. Tas ir gan funkcionāls, gan dekoratīvs risinājums. Esam novērojuši, ka pircēji visbiežāk IKEA izvēlas egles paklājiņus tieši Ziemassvētku krāsās. Arī tos var lietot gadu no gada – stilīgi un ilgtspējīgi,” stāsta D. Rimkus.
Radi savus Ziemassvētkus
Nobeigumā D. Rimkus atzīst, ka gala lēmumu katrs pieņem, vadoties pēc savām prioritātēm. Citam svarīgas ir tradīcijas un dabiska eglīte ir neaizvietojama, cits novērtē ērtības un negrib katru gadu izvēlēties jaunu egli, vēl kādam noteicošais būs telpa un dzīvesveids.
“Neatkarīgi no tā, vai eglīte būs no meža vai tomēr mākslīga, galvenais to padarīt par savu. Izvēlies rotājumus, kas atspoguļo tavu personību, nes prieku ģimenei un rada tādu svētku atmosfēru, kuras dēļ ir vērts gaidīt Ziemassvētkus,” pauž D. Rimkus.
Latvijā periodiski pastāv kritiska situācija ar donoru asinīm. Valsts Asinsdonoru centrs (VADC) norāda, ka bieži krājumos iztrūkst viena vai vairākas asinsgrupas. Tas apdraud ne tikai tos, kuriem asinis nepieciešams nekavējoties – cilvēkus kuri cietuši negadījumos, grūtnieces dzemdību laikā u.c., – bet arī cilvēkus, kuriem asins pārliešana ikdienā svarīga plānveida operāciju, hronisku saslimšanu vai onkoloģijas ārstēšanas gadījumā. VADC uzsver, ka decembri un janvāri gaida ar īpašām bažām, jo svētku laikā donoru aktivitāte bieži samazinās. Pēdējos gados donoru skaits palielinājies, tomēr arī pieprasījums pēc asinīm pieaug. Tajā pašā laikā eksperti uzsver, ka paļauties tikai uz tradicionālo donoru asins piegādi nav ilgtermiņa risinājums – nepieciešams meklēt papildu alternatīvas un gudrāku pacientu asins pārvaldību.
“Asins pieprasījums un donoru aktivitāte Latvijā cieši saistās ar sezonāliem un svētku periodiem, kā arī ar pacientu skaitu slimnīcās. Bieži vien asins krājumi sarūk garo brīvdienu dēļ. Piemēram, pagājušonedēļ, pēc četrām brīvdienām valsts svētku sakarā krājumi bija zemi, jo slimnīcās bija smagi pacienti, un bija pieprasījums pēc asins komponentiem. Līdzīgi ir arī citos svētku periodos,” skaidro VADC direktore Egita Pole.
Šobrīd lielākā daļa donoru asiņu tiek izmantota akūtos gadījumos – neatliekamās medicīnas vajadzībām, dzemdību veiksmīgai nodrošināšanā u.c. Tomēr arī daudziem hroniskajiem pacientiem regulāri nepieciešama asins pārliešana. Piemēram, cilvēkiem ar ilgstošu anēmiju, kas radusies dažādu saslimšanu rezultātā. Tāpat regulāras asins pārliešanas kritiski nepieciešamas onkoloģijas pacienti – gan pirms ārstēšanās kursa, lai sagatavotu organismu terapijai, gan tās laikā, lai saglabātu dzīvības funkcijas.
Ārsti sarunas laikā apliecina, ka ar bažām gaida laiku pēc svētkiem, jo donoru aktivitāte šajā periodā samazinās. Tas rada izaicinājumus gan plānveida operācijām, gan hroniski slimajiem pacientiem. Slimnīcas rūpīgi un savlaicīgi plāno asins pārliešanu un VADC dara visu, lai šīs vajadzības piepildītu, bet dažkārt krājumu nepietiekamība apgrūtina darbu. Piemēram, cieš tieši hroniskie pacienti.
Donoru skaits un ziedojumu apjoms pakāpeniski pieaug. Tomēr, lai nodrošinātu stabilas asins rezerves, ir būtiski, lai donori iesaistītos regulāri, nevis tikai periodiski. Asins pieprasījums no slimnīcām pēdējo gadu laikā ir palielinājies. Lai arī donori ir atsaucīgi, tomēr joprojām asinis ziedo vien nepilni 4% iedzīvotāju. Tāpat, reti kurš zina, ka ziedotās asinis ir derīgas tikai relatīvi īsu laika posmu. Skābekļa apmaiņu nodrošinošie eritrocīti ir izmantojami 35 dienas pēc nodošanas, savukārt, trombocīti, kas atbild par asins recēšanu – vien 7 dienas. Šo iemeslu dēļ regulāra asins ziedošana burtiskā nozīmē izglābj cilvēku dzīvības. Diemžēl, svētku laikā, VADC nereti ir liels izaicinājums nodrošināt slimnīcas ar nepieciešamajiem asins krājumiem, jo donoru skaits samazinās. Donoru pieaugums redzams ap Ziemassvētku laiku, kad cilvēki vēlās izdarīt labu darbu, bet tas ņemot vērā asins “derīguma termiņu”, donoru pieaugums īsā termiņā nenodrošina nepieciešamo asins apjomu visiem klusajiem mēnešiem. Jo asins pieprasījums no slimnīcām ir neparedzams – nekad nevar zināt, cik pacientu slimnīcā nonāks pēc negadījumiem vai cik asins būs nepieciešamas operācijas laikā.
“Esam pateicīgi ikvienam donoram par atsaucību un ziedošanu. Donoru skaits pēdējos gados ir audzis, taču pieprasījums pēc asinīm aug vēl straujāk. Tāpēc ir svarīgi ne tikai palielināt donoru skaitu, bet arī meklēt ilgtermiņa risinājumus, piemēram, ieviest pacientu asins pārvaldības prakses, kas jau šobrīd aktīvi tiek pielietotas visā Eiropā,” iezīmē Egita Pole.
Pārdomāta asins resursu izmantošana un pacientu asins aprūpes pārvaldība jeb “Patient Blood Management” kļūst par arvien izplatītāku pieeju daudzās Eiropas valstīs. Šīs pieejas galvenais mērķis ir uzlabot hronisku slimību ārstēšanu un panākt, lai donoru asinis būtu pieejamas galvenokārt akūtiem un neatliekamiem gadījumiem. Šajā procesā iesaistās speciālisti no dažādām nozarēm – hematologi, veselības aprūpes profesionāļi, pacientu organizācijas, ekonomisti un slimnīcu vadības pārstāvji –, jo tikai kopīga sadarbība spēj nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus. Eiropā pacientu asins pārvaldībā tiek izmantotas vairākas metodes, piemēram, paša pacienta asins sagatavošana plānveida operācijām, medikamentu pielāgošana pirms operācijas (ja noteiktas zāles veicina pastiprinātu asiņošanu), kā arī medikamentoza terapija pacientiem ar regulārām asins pārliešanām. Šādu principu ieviešana arī Latvijā ilgtermiņā varētu palīdzēt mazināt pastāvošo asins deficītu.
Mēs ceram, ka donoru skaits ar laiku palielināsies un mūsu sabiedrība arvien vairāk iesaistīsies līdzcilvēku glābšanā. It īpaši, jo tas ir tik vienkārši, kā ziedot asinis. Tomēr realitātē saprotam, ka ar to vien nepietiks, lai mēs varētu bez bažām sagaidīt katru gada dienu. Tādēļ aicinām ne tikai donorus iesaistīties un ziedot, bet arī atbildīgās personas aizdomāties citu par ilgtermiņa risinājumu ieviešanu,” aicina Egita Pole.
Kad dienas kļūst īsākas un vakari – tumšāki, ģimenes laiks mājās iegūst pavisam citu nozīmi. Tieši tagad ir īstais brīdis izslēgt televizoru un telefonu, lai pievērstos kopā būšanai, kas vairo siltumu, tuvību un bērna drošības sajūtu. Idejas ģimenes ziemas vakariem iesaka Rimi Bērniem eksperte, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
“Ziemas vakari var būt brīnišķīgi, ja tos piepilda ar sarunām un kopīgām nodarbēm. Svarīgākais nav, ko tieši darāt, bet kā to darāt – ar 100 % klātbūtni un pozitīvu noskaņu,” saka Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Ieteikšu dažas aktivitātes, kas gadu gaitā ir guvušas atsaucību mūsu ģimenē.”
Spēlēt vecāku bērnības “bezmaksas” galda spēles
Kuģu lādēšana, Kartupelis, Blusas, Karātavas – katram pieaugušajam atmiņā noteikti ir kāda bērnības spēle, kuras spēlēšanai vajadzīgs vien papīrs un pildspalva. Iemāciet tās saviem bērniem! “Šīs vienkāršās spēles bērniem parāda, ka jautrība nav atkarīga no naudas, lietotnēm vai ierīcēm. Viņi redz, ka vecāki prot izklaidēties radoši – un tas iedvesmo,” norāda Rimi Bērniem eksperte.
Plānot ziemas nedēļas nogales kopā
Ziemas vakaros var uzbūvēt veselu sapņu karti – kur ziemā gribētos doties, ko kopā izmēģināt, ko iemācīties. “Plānošana pati par sevi ir sirsnīga saruna par vēlmēm un gaidām. Bērni jūtas iesaistīti un līdzvērtīgi, kad viņu idejas tiek uzklausītas un ierakstītas ģimenes plānā. Šādā veidā katrs ģimenes loceklis viens par otru var uzzināt arī ko jaunu,” uzsver Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Bērni māca gudrības vecākiem
Šis ir lielisks veids, kā kopā pavadīt laiku, kā arī nostiprināt zināšanas un vienlaikus pasmieties! Bērns var “spēlēt skolotāju” – uzdot vecākiem skolā nesen pildītus klases vai pārbaudes darbus, izdomāt jautājumus par apgūto mācību vielu, labot kļūdas. “Šī rotaļa palīdz bērnam stiprināt pašapziņu, savukārt vecākiem tā ir iespēja iejusties bērna pasaulē – redzēt, kas viņu aizrauj vai sagādā grūtības,” norāda eksperte.
Izveidot ģimenes “miera vakaru”
Vienu vakaru nedēļā var noteikt par “klusuma un mierīguma vakaru”: izslēdz visus ekrānus, iededz sveces, uzliek mierīgu mūziku, dzer tēju un sarunājas. Var kopā lasīt grāmatu, zīmēt vai vienkārši stāstīt, kas šodien bijis labs un kas – ne tik labs. “Klusums ģimenē palīdz atjaunoties – tas ir pretstats skaļajai un ātrajai ikdienai. Bērni ļoti izjūt, kad vecāki spēj būt mierīgi un klātesoši,” saka Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Kopīga gatavošana vai “vakariņu sacensības”
Kopā gatavotais ēdiens garšo vislabāk! Piešķir vakaram spēles elementu – katru reizi izvēlieties vienu “galveno sastāvdaļu” un sacentieties, kurš izdomās (vai atradīs internetā vai pavārgrāmatās), kā šo produktu visinteresantāk pagatavot. Vēl labāk – ja šis izvēlētais produkts līdz šim jūsu mājās nav bijis biežs viesis. “Ēdiena gatavošana bērniem māca atbildību, radošumu un pašpietiekamību. Tas, ka mamma vai tētis slavē viņu pagatavoto maltīti, stiprina bērna pārliecību un “es varu!” sajūtu,” uzsver Inga Akmentiņa-Smildziņa.
“Diemžēl Latvijā joprojām nav vienotas sistēmas cīņā ar bezsaimnieka kaķu pārprodukciju, tāpēc vairākās pašvaldībās šo dzīvnieku skaits turpina pieaugt,” informē Sindija Liepiņa, labdarības fonda “Sofi” vadītāja. Viņa uzskata, ka Latvijai būtu jāpārņem pasaules prakse, izveidojot nacionālu finansēšanas programmu bezsaimnieka kaķu sterilizācijai.
Latvijas normatīvie akti šobrīd paredz, ka patversmes drīkst nonāvēt dzīvniekus, kuriem 14 dienu laikā nav pieteicies saimnieks. Piecpadsmitajā dienā beidzas pašvaldības piešķirtais finansējums, un dzīvnieks ir vai nu jāuztur par ziedotāju līdzekļiem (kā daudzas patversmes to dara), vai arī to ir ļauts nogalināt. Labdarības fonda “Sofi” vadītāja Sindija Liepiņa: “Var ķerties klāt likuma grozīšanai, kas aizliegtu izmantot nonāvēšanu kā instrumentu dzīvnieku pārprodukcijas mazināšanai, bet, ja valstī netiks sakārtota sistēma, pēc kāda laika dzīvnieki sadzims atkal. Pirmkārt, ir jābūt vienotai izpratnei valstiskā līmenī par to, ka ielas kaķi nav norma – tie ir istabas dzīvnieki, kas cilvēku bezatbildības dēļ nonākuši uz ielas un tur savairojušies. Otrkārt, katrai pašvaldībai ir jābūt ieinteresētai sabiedrības izglītošanā un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem šo koloniju ierobežošanā. Lai gan pašvaldībām ir tieša atbildība par bezsaimnieka dzīvnieku populācijas kontroli, ir pašvaldības, kas dažādu iemeslu dēļ ilgstoši nav noslēgušas līgumus ar dzīvnieku patversmēm un citiem pakalpojumu sniedzējiem, faktiski atstājot problēmas risināšanu uz nevalstisko organizāciju un sabiedrības pleciem.”
Naudu tērē “ugunsgrēku” dzēšanai
Risināt bezsaimnieka kaķu pārprodukcijas problēmu kavē pašvaldību ierobežotie resursi un nesakārtotā pārvaldība. Tā kā pašvaldībām nav pienākuma veikt bezsaimnieka kaķu uzskaiti, tām trūkst informācijas par ielas kaķu skaitu, tāpēc lēmumi bieži tiek pieņemti bez objektīvas situācijas izpratnes un balstās pieņēmumos, nevis datos. “Problēma ir samilzusi – par to mūs informē dzīvnieku aizsardzības biedrības no visas Latvijas. It kā jau tā tiek risināta, jo pašvaldības dzīvnieku palīdzības pozīcijai ik gadu atvēl noteiktu budžetu, taču tas ir pārāk mazs. Atbildīgajiem darbiniekiem šis budžets ir jāsadala ne tikai ielas kaķu ķeršanai, transportēšanai un sterilizācijai, bet arī citām vajadzībām – piemēram, notriektu dzīvnieku savākšanai, suņu un kaķu izķeršanai, uzņemšanai patversmē un uzturēšanai,” norāda S. Liepiņa. Dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes, kam ir sadarbības līgumi ar pašvaldībām, ierobežotā budžeta ietvaros spēj reaģēt tikai uz izsaukumiem, nevis plānveidīgi risināt problēmu savā teritorijā. “Tādējādi problēma netiek risināta mērķtiecīgi – faktiski tikai “apdzēšot ugunsgrēkus”. Šāds scenārijs ilgtermiņā noved pie piešķirtā budžeta neefektīvas izlietošanas,” atzīst S. Liepiņa.
Tā kā pieejamā budžeta ietvaros pašvaldībām ir iespējams tikai “apdzēst ugunsgrēkus”, citas dzīvnieku aizsardzības biedrības un brīvprātīgie metas palīgā, jo nespēj vienaldzīgi noskatīties. S. Liepiņa: “Vietējās biedrības no privātajiem un ziedotāju līdzekļiem apmaksā sterilizāciju, koordinē dzīvnieku izķeršanu un aprūpi, kā arī runā ar sabiedrību. Tomēr ar pašvaldību un brīvprātīgo centieniem nav gana, lai pilnībā apturētu bezsaimnieka kaķu nekontrolētu vairošanos. Kamēr netiks ieviesta vienota sistēma valsts mērogā un nemainīsies sabiedrības attieksme pret kaķu sterilizāciju, Latvijā turpināsies cīņa ar sekām. Finansiāli un emocionāli tas ir daudz smagāk nekā problēmas sakārtošana pamatos.”
Labdarības fonds “Sofi” uzsācis pilotprojektus Latvijas mērogā
Šobrīd fondam ir aktīvas divas programmas, kuru mērķis ir ierobežot kaķu nekontrolētu vairošanos un veicināt atbildīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem. Pasaules prakse liecina, ka, lai ielas kaķu sterilizācijas programmas būtu sekmīgas, vienā teritorijā iespējami īsākā laikā nepieciešams sterilizēt vismaz 80% dzīvnieku. Izmantojot “noķer–sterilizē–atlaid” metodi, kaķi tiek noķerti, sterilizēti un atgriezti atpakaļ ierastajā teritorijā, tādējādi nodrošinot kolonijas pakāpenisku samazināšanos humānā veidā. Abos principos balstās arī labdarības fonda “Sofi” bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programma, ar kuru fonds jau ir palīdzējis Limbažu novadam un šobrīd turpina darbu Kuldīgas novadā, atbalstot Latvijas pašvaldības sistemātiski risināt ielas kaķu pārprodukcijas problēmu. Savukārt Latgalē izveidota pilotprogramma, lai mazinātu saimnieka kaķu ietekmi uz bezsaimnieka kaķu nekontrolētu vairošanos. Sindija Liepiņa skaidro: “Palīdzam Daugavpils un Augšdaugavas novadu iedzīvotājiem no sociālā riska grupām bez maksas sterilizēt savu kaķi, jo arī nesterilizēti saimnieka kaķi veicina ielas kaķu koloniju veidošanos. Tie brīvi pārvietojas ārpus savām mājām un rada jaunus metienus ielas kaķiem. Diemžēl daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ka kaķim, kurš dodas ārpus mājām, ir obligāti jābūt sterilizētam – to nosaka likums. Turklāt jāatzīst, ka Latgalē situācija ir vissliktākā. ”Labdarības fonds “Sofi” pakāpeniski turpinās savas programmas arī citos Latvijas novados, lai palīdzētu cīņā ar ielas kaķu pārprodukciju, taču uzsver – kamēr valsts mērogā nebūs vienotas pieejas gan seku likvidēšanā, gan sabiedrības izglītošanā, šī būs cīņa bez uzvaras.
Mongoļu tradicionālais ēdiens ir kā radīts dzīvei stepēs – vienkāršs, bet sātīgs, turklāt tas ir viegli pārnēsājams un samērā ilgi uzglabājams, tajā dominē gaļa, piens un milti – produkti, kas bijuši klejotāju ēdienkartē gadsimtiem ilgi, vēsta kanāls “National Geographic”.
Seno mongoļu vadonis Temudžins, kurš vēsturē labāk zināms kā Čingishans (dzimis ap 1155. vai 1162. gadu, miris 1227. gadā), bija leģendām apvīts karotājs, kurš no klejotāju ciltīm izveidoja milzīgu impēriju ar tolaik spēcīgāko armiju. Tā dažos desmitos gadu iekaroja vairāk zemju nekā Romas impērija četros gadsimtos. Čingishana karavīri bija pazīstami ar savu neticamo izturību, spēku un cīņassparu.
13. gadsimta hronikā “Slepenā mongoļu vēsture” jeb “Mongholyn niuca tobcijan” – neilgi pēc Čingishana nāves sarakstītajā episkajā vēstījumā par viņu un viņa dzimtu – ēdiens minēts kā būtisks karavīru spēka avots. Mongoļu karotāji dzīvoja nemitīgā kustībā, un viņu ēdienam bija jābūt viegli pārnēsājamam, ilgi glabājamam un sātīgam.
Mongoļi dzīvoja pārvietojamās mājās – jurtās – un audzēja kazas, zirgus un aitas, bet graudaugus, piemēram, rīsus, ieveda no citām mūsdienu Āzijas zemēm. Viņu uztura pamatā bija gaļa, piens un miltu izstrādājumi. Karagājienos viņi bieži ņēma līdzi žāvētas gaļas pulveri, ko sajauca ar ūdeni, vai raudzētu ķēves pienu – kumisu –, kas bija gan atspirdzinošs, gan barojošs, gan apreibinošs. Šodien mongoļu tradicionālās virtuves mantojums dzīvo tādos produktos kā kefīrs, jogurts un pat pelmeņi.
Dokumentālajā sešu raidījumu ciklā “Čingishans: Slepenā mongoļu vēsture”, kas skatāms sestdienās pulksten 16.15 kanālā “National Geographic”, var ne tikai iepazīt “visvareno valdnieku” Čingishanu – tieši to nozīmē viņa vārds –, bet arī viņa tautas dzīvesveidu.
Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” piedāvā iepazīt mongoļu tradicionālos ēdienus un aicina izmēģināt tos pagatavot arī savā virtuvē!
Tradicionālais mongoļu sautējums “Khorkhog”
Leģendārs mongoļu ēdiens, kas bieži tiek saistīts ar Čingishana karavīriem. Ceļā viņi gatavoja gaļu, izmantojot karstus akmeņus, kas tika ievietoti metāla traukā kopā ar gaļu un dārzeņiem. Tas palīdzēja gaļu izcept vienmērīgi. Mūsdienu versijā pietiks ar cepeškrāsni vai “wok” katlu.
Sastāvdaļas:
600 g jēra vai liellopa gaļas
3 kartupeļi
2 burkāni
1 sīpols
1 tējk. sāls, melnie pipari
1 glāze ūdens
Pagatavošana:
Sagriež un katlā kārto gaļas, kartupeļu, burkānu un sīpola gabalus.
Pievieno sāli, piparus un pārklāj ar ūdeni.
Uzliek vāku un sautē cepeškrāsnī 200°C temperatūrā ~1,5 stundas, līdz gaļa kļūst mīksta.
Pasniedz karstu ar miltu plāceņiem vai svaigiem dārzeņiem.
“Buuz” – mongoļu pelmeņi
Šis ir viens no populārākajiem mongoļu tradicionālās virtuves ēdieniem, kas tiek celts galdā svētkos, īpaši Jaunajā gadā.
Sastāvdaļas:
400 g maltas jēra gaļas
1 sīpols
½ tējk. sāls, šķipsniņa maltu melno piparu
200 g miltu
100 ml ūdens
Pagatavošana:
Pildījumam sajauc maltu gaļu ar smalki sagrieztu sīpolu, sāli un pipariem.
No miltiem un ūdens samīca elastīgu mīklu.
Izrullē mīklu, izgriež apļus, pilda ar gaļas masu.
Tvaicē uz lēnas uguns apmēram 15–20 minūtes.
Pasniedz ar skābo krējumu vai kefīru.
Tēja ar pienu un sāli “Suutei Tsai”
Šis dzēriens ir mongoļu ikdienas rituāls – to dzer brokastīs, vakariņās un piedāvā viesiem kā laipnības zīmi. Sildošs, maigs un nedaudz sāļš – īsta stepes garša.
Sastāvdaļas:
1 tējk. melnās tējas lapu
1 glāze ūdens
½ glāzes piena
Šķipsniņa sāls
Var pievienot mazliet sviesta vai medus
Pagatavošana:
Uzvāra ūdeni un tēju.
Pievieno pienu un sāli, vāra vēl 2–3 minūtes.
Izkāš un pievieno medu vai sviestu pēc vēlēšanās.
“Airag” jeb kumiss – kefīra priekštecis
Mongoļi “airagu” jeb kumisu gatavo no raudzēta ķēves piena, bet mājas versijā to var aizstāt ar govs pienu. Dzēriens ir nedaudz skābens, dzirkstošs un ar vieglu (ap 2%) alkohola saturu.
Sastāvdaļas:
1 l govs piena ar zemu tauku saturu
2–3 ēd. k. kefīra vai jogurta (ieraugam)
1 ēd. k. cukura vai medus
Pagatavošana:
Sajauc pienu ar ieraugu, pievieno cukuru vai medu.
Raudzē siltā vietā 12–24 h, līdz veidojas viegli skābena garša.
Pasniedz aukstu.
“Boortsog” – mongoļu sviesta cepumi
Tie ir kraukšķīgi, nedaudz saldi cepumi, kurus Mongolijā tradicionāli pasniedz kopā ar tēju.
Sastāvdaļas:
300 g miltu
2 olas
2 ēd. k. cukura
1 tējk. sviesta
Eļļa cepšanai
Pagatavošana:
Samīca mīklu no miltiem, olām, cukura un sviesta.
Izrullē mīklu, sagriež nelielos kvadrātiņos.
Katlā ielej un uzkarsē eļļu, cep, līdz mīkla kļūst zeltaina.
Atdzesē un pasniedz ar tēju.
Daudzi ēdieni, kurus mēs mūsdienās uzskatām par eiropeiskiem, savulaik radušies tieši stepēs. Katru reizi, kad dzeram kefīru vai ēdam pelmeņus, mēs patiesībā izgaršojam vēsturi – Eirāzijas stepju un klejotāju tautu zudušo pasauli, kas savienoja Austrumus ar Rietumiem. Ielūkoties šajā pasaulē piedāvā raidījums “Čingishans: Slepenā mongoļu vēsture”, kas skatāms sestdienās pulksten 16.15 kanālā “National Geographic”.
Trešdaļa jeb 32 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērniem skolā vislielāko stresu rada bailes pieļaut kļūdas un saņemt negatīvu vērtējumu, noskaidrots Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā*. Kā otrs biežākais iemesls, kas bērniem skolā rada stresu, minēta sociālā spriedze, piemēram, draugu trūkums – to norādījuši 19 % aptaujāto.
Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” pētījums atklāj arī citus iemeslus, kas, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, bērniem skolā rada stresu. Kā liecina rezultāti, 18 % aptaujāto uzskata, ka galvenais stresa avots ir pārmērīgs mājasdarbu daudzums, bet 10 % respondentu norādījuši, ka stresu rada publiska uzstāšanās klases priekšā. Savukārt retāk minēti tādi faktori kā nogurums un miega trūkums, kā arī laika trūkums atpūtai, hobijiem un darbam – šos iemeslus minējuši attiecīgi 8 % un 4 % respondentu.
Sanita Simtiņa, Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” direktore, norāda: “Interesanti, ka saskaņā ar pētījuma datiem jaunākajā auditorijā vecumā no 18 līdz 29 gadiem bailes pieļaut kļūdas un saņemt negatīvu vērtējumu norādījusi teju puse jeb 41 % aptaujāto. Šāds rezultāts, iespējams, liecina par respondentu personīgo pieredzi, kas savulaik nav pamanīta vai risināta. Līdz ar to vēlos uzsvērt, cik svarīga ir gan pedagogu, gan sociālo un speciālo pedagogu savlaicīga iesaiste, laikus identificējot problēmas, kas izglītojamajam rada stresa vai trauksmes sajūtu. Nereti secinām, ka izglītojamajam nepieciešams vien ilgāks laiks, lai pilnvērtīgi apgūtu mācību vielu un sagatavotos pārbaudes darbiem, un, kad izglītojamais ir ieguvis pārliecību par saviem spēkiem, likumsakarīgi uzlabojas arī sniegums mācībās un mazinās gan stress, gan baiļu sajūta.”
Viņa papildina, ka pētījuma rezultāti apliecina, ka izglītojamo vidū stresa situācijas var rasties dažādos veidos, proti, daļa to saista ar pārmērīgu mācību slodzi un mājasdarbu apjomu, savukārt citi ar publisku uzstāšanos vai vērtēšanas situācijām. Līdz ar to ir būtiski piedāvāt dažādas mācību formas, piemēram, tālmācībā bērns var apgūt mācību saturu sev atbilstošā tempā un drošā vidē mājās, kas nereti būtiski mazina stresu, kas saistās ar socializēšanos.
Papildu stresa cēloņi – arī mobings
Aptaujas dati norāda, ka vēl 9 % respondentu norādījuši vēl citus iemeslus, kas, viņuprāt, bērniem skolā rada stresu. Piemēram, visbiežāk respondenti norādījuši tādus aspektus kā nepraktisku pieeju mācībām un pārmērīgu informācijas apjomu, mobingu un disciplīnas trūkumu izglītības iestādēs.
Turpina Sanita Simtiņa: “Arī Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” pētījumā, ko veicām izglītojamo un viņu vecāku vidū, apliecina, ka nereti bērni, uzsākot mācības tālmācībā, to dara, jo iepriekšējā mācību vidē ir saskarušies ar mobingu vai veselības problēmām. Savukārt citi vecāki kā galveno iemeslu min pārmērīgu mācību slodzi – lielu mājasdarbu apjomu, garas stundas izglītības iestādē un pastāvīgu spiedienu uz mācību rezultātiem. Līdz ar to atšķirīgā vecāku pieredze apliecina, ka mūsdienās ir svarīgi piedāvāt dažādas mācību formas, kas pielāgotas bērna individuālajām vajadzībām. Piemēram, ir izglītojamie, kuri paralēli mācībām profesionāli attīstās sportā vai mākslā, apmeklē pulciņus vai īsteno savus hobijus. Tieši šādos gadījumos bērni un vecāki nereti izjūt pārslodzi un izvēlas tālmācību kā iespēju līdzsvarot mācības ar citām dzīves jomām.”
*Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” aptauja tika īstenota 2025. gada oktobrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Austrālijā dzimušais aktieris Kriss Hemsvorts jau vairāk nekā desmit gadus ir viens no atpazīstamākajiem Holivudas talantiem, taču aiz spožās un nesatricināmās ārienes slēpjas kas daudz dziļāks – izrādās, ka viņa pirmā mīlestība bija sērfošana, savu mūža svarīgāko lomu Kriss gandrīz zaudēja brālim un viņam ir desmitreiz lielāks risks saslimt ar demenci nekā vidēji cilvēkam, vēsta kanāls “National Geographic”.
42 gadus vecais Hemsvorts vislabāk zināms kā kareivīgais dievs Tors no “Marvel” filmu franšīzes ar tādu pašu nosaukumu – “Tors” (2011, 2013, 2017, 2022). Varoņstāsta četras daļas kļuvušas par vienām no visu laiku skatītākajām un pelnošākajām “Marvel” filmām.
Tieši dalība pirmajā “Tora” filmā bija Hemsvorta lielais izrāviens karjerā un pavēra jaunajam censonim ceļu uz daudzām citām lomām, tostarp vēl vienā “Marvel” supervaroņu grāvējā “Atriebēji” (2012, 2015, 2018, 2019) un zinātniskās fantastikas komēdijā “Vīri melnā: Globālie draudi” (2019).
2022. gadā sadarbībā ar “National Geographic” tapa dokumentāls stāsts sešās sērijās “Limitless”, kurā aktieris pārbaudīja savas fiziskās un mentālās robežas, meklējot zinātnē balstītus ceļus uz ilgmūžību – eksperimentējot ar aukstumu, badojoties, pakļaujot sevi ekstremālam stresam un pietuvojoties savu fizisko spēku limitam. 2025. gadā iznāca vēl trīs dokumentālā cikla sērijas – vienā no tām piedalījās arī Eds Šīrans.
Jaunākais aktiera darbs – dokumentālā filma “Kriss Hemsvorts: Neaizmirstamais ceļojums” – turpina “Limitless” iesākto tēmu, šoreiz aizvedot skatītājus daudz personiskākā ceļojumā – pie cilvēkiem, vietām un atmiņām, kas veidojušas viņa tēvu Kreigu, kuram nesen diagnosticēta Alcheimera slimība. Filmas pirmizrāde kanālā “National Geographic” sestdien, 29. novembrī, pulksten 19.10 ar atkārtojumu svētdien, 7. decembrī, pulksten 13.55, trešdien, 24. decembrī, pulksten 20.45 un ceturtdien, 25. decembrī, pulksten 10.55.
Gaidot pirmizrādi, kanāls “National Geographic” apkopojis desmit pārsteidzošus faktus par Krisu Hemsvortu!
#1 Nāk no aktieru ģimenes
In this intimate film, Chris goes on a road trip with his dad, who’s recently had an Alzheimer’s diagnosis, hoping to rekindle forgotten memories. (credit: National Geographic/Craig Parry)
Kriss piedzima 1983. gada 11. augustā Melburnā, Austrālijā, bet lielāko daļu bērnības pavadīja laukos valsts ziemeļos. Tieši tur sakņojas viņa mīlestība pret dabu, fiziskām aktivitātēm un veselīgu dzīvesveidu.
Aktiera vecāki Leonija un Kreigs laiduši pasaulē trīs dēlus – Krisu, Lūku un Liamu –, viņi visi kļuvuši par veiksmīgiem aktieriem. Lūkam patlaban ir 45 gadi, bet Liamam 35. Lūks spēlējis lomas tādās filmās kā “Ļaunuma zeme” (2024), “Nogalini mani trīsreiz” (2014), “Tors: Mīla un Pērkons” (2022) un citās. Savukārt jaunākais brālis Liams redzams “Vai tas nav romantiski?” (2019), “Duelis” (2016), kā arī leģendārajā filmu ciklā “Bada spēles”, kas aizsākās 2012. gadā, un daudz kur citur. Lielākā daļa Liamu zina kā popzvaigznes Mailijas Sairusas bijušo vīru, abi pēc desmit gadus ilgām attiecībām skandalozi izšķīrās 2020. gadā.
Arī Krisa sieva Elza Patakija ir aktrise un modele. Viņas ievērojamākā bijusi Elenas loma filmu franšīzē “Ātrs un bez žēlastības” (2011, 2013, 2015 un 2017). Pat Hemsvortu mamma Leonija filmējusies seriālā “The Hollowmen” (2008). Vienīgais “ne-aktieris” ģimenē ir tēvs Kreigs. Jaunībā Leonija strādāja par skolotāju, bet Kreigs – par sociālo darbinieku.
Hemsvortu ģimene ir ļoti saliedēta – brāļi bieži parādās uz sarkanā paklāja kopā, un arī vecāki joprojām ir klāt lielākajos dēlu profesionālajos notikumos.
#2 Pirms slavas strādājis “netīrus darbus”
Pirms kļuva slavens, Kriss Hemsvorts strādāja dažādus gadījuma darbus, tostarp celtniecībā un lauksaimniecībā. Intervijā medijam “Collider” 2015. gadā viņš atzina, ka reiz pat piestrādājis aptiekā, kur viņa pienākums bijis tīrīt krūts piena pumpjus. Aktieris bieži uzsver, ka šie darbi palīdzējuši viņam saglabāt pazemību un strādīga cilvēka attieksmi.
#3 Kļuva par aktieri, lai parūpētos par ģimeni
Hemsvorts nekad nav slēpis, ka izvēlējās aktiera karjeru, jo gribēja sniegt finansiālu atbalstu saviem vecākiem. Viņu ģimenei Austrālijā bija parādi, un Kriss solījās tos nomaksāt, ja viņam izdosies gūt panākumus.
2007. gadā, pēc tam, kad bija ieguvis atpazīstamību Austrālijā ar lomu seriālā “Mājas, kur atgriezties” (1988–pašlaik), viņš pārcēlās uz Ameriku, lai izmēģinātu spēkus Holivudā. Sākumā viņš piedalījās vairākās aktieru atlasēs bez panākumiem, līdz 2009. gadā ieguva lomu supervaroņu filmā “Zvaigžņu ceļš”.
Pēc vairākiem veiksmīgiem kino projektiem viņam izdevās izpildīt solījumu un nomaksāt visas vecāku saistības. Krisa brālis Liams intervijās atzinis, ka viņu tēvam tas bija viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē, jo viņš bija pārliecināts, ka parādus nāksies maksāt visu mūžu. Krisa panākumi kalpoja arī kā iedrošinājums un motivācija brāļiem sekot viņu sapņiem.
#4 Tora lomu gandrīz atņēmabrālis
Lai arī Krisa Hemsvorta un Tora tēli tā savijušies, ka šķiet nešķirami, sākotnēji uz šo lomu pretendēja arī viņa jaunākais brālis Liams. Aktieru atlases speciālisti gan secināja, ka Liams esot pārāk jauns, turpretim Krisa sniegums atlasē radošajai komandai tik ļoti iepatikās, ka viņu uzaicināja uz atkārtotu noklausīšanos.
Atlases otrā kārta Krisam izrādījās liktenīga – tolaik 26 gadus jaunais vīrietis nemaz nenojauta, ka tieši šī loma viņam atnesīs pasaules slavu. Hemsvorts saglabājis vairākus oriģinālos Tora āmurus no filmēšanas laukuma, un viens no tiem atrodas viņa mājās… vannas istabā!
#5 Kino laukumā kopā ar bērniem
Aktiera turpmākais ceļš kā personīgi, tā profesionāli veda tikai uz augšu. 2010. gadā viņš apprecējās ar spāņu modeli un aktrisi Elzu Patakiju, kura 2012. gadā laida pasaulē abu pirmdzimto – meitu Indiju Rouzu. Savukārt 2014. gadā ģimenei pievienojās divi dēli – dvīņi Saša un Tristens.
Arī viņu atvases jau agrā vecumā gājušas vecāku pēdās – gan meita, gan abi dēli redzami filmā “Tors: Mīla un Pērkons” (2022). Indija Rouza iejutās dievu slaktera Gora meitas Mīlas lomā, bet abi dēli spēlēja Toru jaunībā. Lielākās un mazākās lomās bija redzams arī Krisa vecākais brālis Lūks un sieva Elza. Hemsvorts paudis, ka šī pieredze ģimenei bija īpaši sirsnīga, jo ļāva pavadīt vairāk laiku kopā jau tā aizņemtajā grafikā.
#6 Sava zvaigzne Holivudas slavas alejā
Hemsvorta ieguldījums kino ticis novērtēts ar zvaigzni Holivudas slavas alejā. Atklāšanas ceremonijā 2024. gadā viņu pavadīja ģimene, filmas “Tors” komanda un vairāki “Marvel” kolēģi, un aktieris savā uzrunā pateicās gan faniem, gan vecākiem, kuri vienmēr bijuši viņa lielākie atbalstītāji.
#7 Aizraujas ar biškopību
Kriss sākumā dzīvoja un strādāja Amerikā, bet vēlāk kopā ar sievu un bērniem pārcēlās atpakaļ uz Austrāliju, lai baudītu mierīgāku dzīvi tuvāk dabai. 2020. gadā, kad pasaulē valdīja “Covid-19” pandēmija, Kriss līdzās citām slavenībām, tostarp bijušajam Anglijas futbola izlases kapteinim Deividam Bekhemam, pievērsās jaunam hobijam – biškopībai. Viņš savā “Instagram” kontā publicēja video, kā kopā ar bērniem ievāc medu.
#8 Ir kaislīgs sērfotājs
Brīvajā laikā aktieris aizraujas arī ar sērfošanu. Šā gada septembrī ekskluzīvā intervijā medijam “Surfer” Kriss pastāstīja, ka sērfošana viņam nav vienkārši hobijs, bet neatņemama dzīves sastāvdaļa. Viņš sērfot sācis jau bērnībā Austrālijā kopā ar saviem brāļiem, un ģimene vienmēr izvēlējusies dzīvot pēc iespējas tuvāk okeānam. Arī tagad Hemsvorts regulāri dodas uz Fidži, kur ar sievu un bērniem pavada vairākas nedēļas gadā.
Aktieris norādīja, ka arī viņa bērni ir iemīlējuši sērfošanu tikpat dedzīgi kā tētis – abi dēli piedalās vietējo sērfotāju klubu sacensībās, kur jau gūst panākumus. Viņš arī uzsver, cik svarīgi bērniem ļaut pie šī sporta nokļūt pašiem, nevis uzspiest to.
Intervijā aktieris atzina – ja viņam būtu iespēja pamainīt savu talantu, viņš labprātāk izvēlētos izcilu sērfotāja meistarību nevis aktierdotības. Katrs brauciens ar sērfa dēli viņam sniedzot tādu prieku un mieru, ko nespēj aizstāt pat veiksmīgākās lomas kino.
#9 Izstrādājis savu fitnesa zīmolu
Hemsvorts ir arī fitnesa zīmola “Centr” līdzradītājs. Šajā platformā viņš apvienojis trenerus, uztura speciālistus un zinātniekus, lai veidotu pieejamas un efektīvas treniņu programmas. Aktieris pats bieži testē jaunus produktus, un intervijās atzinis, ka filmām gatavojas ne tikai fiziski, bet arī mentāli, strādājot ar elpošanas tehnikām un stresa menedžmentu.
#10 Viņam ir paaugstināts risks sasirgt ar Alcheimera slimību
Filmējot “National Geographic” dokumentālo seriālu “Limitless”, Hemsvorts saņēma ģenētiskā testa rezultātus, kas atklāja paaugstinātu noslieci uz Alcheimera slimību – tā neatgriezeniski bojā galvas smadzeņu šūnas, novājinot prāta spējas un atmiņu. Slimību izārstēt nav iespējams, taču to var aizkavēt, un tieši šī atklāsme motivēja Krisu pievērsties mentālajai veselībai, regulāri trenēt atmiņu, uzlabot miega kvalitāti un mazināt stresu. Hemsvorts intervijās atzinis, ka šie jaunie paradumi kļuvuši par neatņemamu viņa ikdienas daļu un investīciju nākotnē.
Alcheimera slimība diagnosticēta viņa tētim. Kreiga saslimšana lēnām progresē, taču Kriss nolēmis neļaut slimībai uzvarēt – jaunajā dokumentālajā filmā “Kriss Hemsvorts: Neaizmirstamais ceļojums” aktieris pirmo reizi apzināti pagriež kameru prom no sevis, un tās centrā izvirza tēti. Intīmā un iedvesmojošā stāstā Kriss rada terapeitisku “ceļojumu laikā”, lai palīdzētu savam tēvam saglabāt un atdzīvināt nozīmīgākās atmiņas. Viņi dodas uz dzimto Austrāliju, lai pabūtu vietās, kas viņu ģimenei daudz nozīmējušas.
Ceļojums nav tikai sentimentāls, tas balstās zinātnē. Filmā Hemsvorts pēta sociālās saiknes ietekmi uz smadzeņu veselību un atklāj, ka sociālie kontakti un emocionālas attiecības ir būtisks, taču bieži nenovērtēts aizsargmehānisms pret demenci. Zinātnieki, ar kuriem Krisam izdodas tikties, skaidro, ka cieša saikne ar cilvēkiem palīdz palēnināt kognitīvo spēju pasliktināšanos, samazina demences risku un var pat pagarināt dzīvi.
Filmas pirmizrāde skatāma kanālā “National Geographic” sestdien, 29. novembrī, pulksten 19.10 ar atkārtojumu svētdien, 7. decembrī, pulksten 13.55, trešdien, 24. decembrī, pulksten 20.45 un ceturtdien, 25. decembrī, pulksten 10.55.
23.novembrī tirdzniecības centrā “Akropole Alfa” notika atvērtas diskusijas ar ekspertiem, kuru nosaukums bija “Ko es būtu gribējis zināt, kad biju jaunāks?”. Pasākumu iedvesmoja satraucoša statistika: 92% cilvēku atzīst, ka ādas izskats ir svarīgs labsajūtai, bet 74% jūtas spiesti ievērot noteiktus skaistuma standartus. Vienlaikus gandrīz puse pieaugušo Eiropā katru gadu saskaras ar dermatoloģiskām problēmām.
Pasākums notika īsu sarunu formātā, ļaujot visiem ieinteresētajiem apmeklētājiem uzdot jautājumus ekspertiem — publiski vai izmantojot mobilo lietotni. Diskusijā piedalījās dermatoloģe Anna Bērziņa, uztura speciāliste Viktorija Jansone, psiholoģe Kristīne Balode un influencere Rebeka Basina.
Eksperti bija vienisprātis: ikdienas paradumi būtiski ietekmē ādas novecošanās ātrumu un pareizi kopt ādu jāsāk jau jaunībā. Dermatologi uzsver, ka pirmie novecošanās procesi sākas aptuveni 25 gadu vecumā. Šūnu atjaunošanās kļūst lēnāka, kolagēna veidošanās katru gadu samazinās par 1%, pazeminās elastīna līmenis, āda kļūst sausāka, plānāka un jutīgāka pret saules stariem. Pakāpeniski parādās pirmās grumbiņas, samazinās ādas blīvums, parādās blāvums un nevienmērīgs tonis, tam seko dziļākas izmaiņas, piemēram, apjoma zudums, kontūru deformācija un izteiktas grumbas.
Šo pazīmju attīstību ietekmē gan iekšēji, gan ārēji faktori. Svarīgākie ārējie faktori ir:
— nesabalansēts uzturs un nepietiekama ūdens uzņemšana,
— vides piesārņojums,
— agresīva ādas kopšana vai nepiemērotu kosmētikas līdzekļu lietošana.
Nozīmīgi ir arī šādi iekšējie faktori: ģenētika, hormonālās izmaiņas, ar vecumu saistīta vielmaiņas palēnināšanās un zemādas audu blīvuma samazināšanās. Mūsdienu pētījumi izceļ arī epiģenētiku — mehānismus, kas ietekmē mūsu gēnu uzvedību — kā galveno faktoru, kas ir atbildīgs par mūsu ādas novecošanos laika gaitā.
Eksperti uzsver, ka konsekventa rutīna, SPF aizsardzība, maiga attīrīšana, aktīvās sastāvdaļas (antioksidanti, peptīdi, arktīns, epicelīns), sabalansēts uzturs un apzināta stresa pārvaldība ir tie rīki, kas palīdz būtiski palēnināt novecošanos un saglabāt ādu veselu, tvirtu un starojošu daudzu gadu garumā.
“Lai nākotnē izvairītos no agresīvām un invazīvām procedūrām, ir svarīgi savlaicīgi sākt rūpēties par ādu un izvēlēties produktus ar pierādītām aktīvajām sastāvdaļām. Antioksidanti palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa un palēnināt procesus, kuru dēļ āda zaudē blīvumu un veselīgu mirdzumu. Arktīns — dabisks diždadža ekstrakts — stimulē šūnu atjaunošanos un stiprina nobriedušu, plānu ādu. Augu izcelsmes peptīdi atbalsta dermas struktūru, padarot to tvirtāku un elastīgāku.
Regulāri lietojot, šie komponenti palīdz būtiski palēnināt redzamās novecošanās pazīmes. Jo agrāk mēs sākam veidot apzinātu ādas kopšanas rutīnu, jo ilgāk āda saglabā savu veselību un noturību pret ārējiem faktoriem,” skaidro pasākuma organizatore un Eucerin pārstāve Jurgita Čerņauskaite-Makarenko.
Ekspertu pasākums raisīja lielu apmeklētāju un influenceru interesi, tika reģistrēts liels dalībnieku skaits un augsta iesaiste jautājumu un atbilžu sesijās. “Mēs uzskatām, ka tas ir tāpēc, ka lielākajai daļai cilvēku sejas ādas izskats patiešām ir svarīgs — tā ir mūsu vizītkarte. Veselīga izskata āda ceļ pašapziņu. Tikmēr fragmentētās un bieži vien pretrunīgās informācijas apjoms, kā arī produktu pārpilnība aptieku un veikalu plauktos cilvēkiem rada apjukumu par to, ko izvēlēties un kā rīkoties. Tieši tāpēc tikšanās ar speciālistiem, kuri saprotami un kodolīgi visu izskaidro, ir tik vērtīga un guva tik lielu atsaucību Latvijas iedzīvotāju vidū,” piebilst pasākuma organizatore.
Raidījumā Vakariņas pa lēto pie šefpavāra Normunda Baranovska viesosies labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Kopā ar Normundu viņi kliedēs mītu, ka svētku sajūtai vienmēr nepieciešams liels budžets, un pierādīs, ka greznu un gardu desertu iespējams pagatavot arī izdevīgi. Abi gatavos ķiršu galeti, kuras vienas porcijas izmaksas nepārsniedz divus eiro.
Raidījuma laikā Normunds dalīsies praktiskos padomos, kā mīklai piešķirt īpašu kraukšķīgumu un panākt nevainojamu struktūru. Viņš skaidros, kāpēc ķiršus nav ieteicams atkausēt, vienkārši izņemot iepakojumu no saldētavas un atstājot to istabas temperatūrā uz galda. Šefpavārs atklās galvenās atšķirības starp kukurūzas un kartupeļu cietes izmantošanu desertu pagatavošanā un norādīs, kādā augstumā novietot pannu cepeškrāsnī, lai deserta apakša izceptos vienmērīgi.
Gatavojot, Rūta dalīsies pārdomās par sabiedrības attieksmes maiņu pret ziedošanu pēdējo 22 gadu laikā, kopš labdarības organizācijas Ziedot.lv izveides. Viņa uzsvērs, ka ziedošana nav pienākums, bet privilēģija, un atklāti stāstīs, ka nereti lūgt palīdzību ir daudz grūtāk nekā to sniegt.
Rūtas un Normunda kopīgi pagatavoto desertu baudīs Rūtas draudzene, rehabilitācijas centra Poga vadītāja Ilze Ošāne. Viņas sagaidīs arī neliels pārsteigums – šefpavāra sarūpēts uzdevums, kurā jāizveido Latvijas karogs no sarkanām un baltām pupiņām. Veicot uzdevumu, Ilze skaidros, kā ikdienas aktivitātes padarīt bērniem saistošākas un vieglāk uztveramas. Savukārt Rūta sniegs skatītājiem ieskatu centra Poga darbā un tā nozīmē bērnu rehabilitācijā.
Kādas sarunas raisīsies virtuvē un kā garšos greznā, bet izdevīgā ķiršu galete? To visu uzzini, skatoties Vakariņas pa lēto svētdienās pulksten 18.55 kanālā TV3 un Rimi Youtube kanālā: https://youtu.be/ZYTk8loj790
Ķiršu galete
4 personām
Pagatavošanas laiks: 2 stundas
Izmaksas četrām personām: 5,37 eiro
Izmaksas par vienu porciju: 1,34 eiro
Sastāvdaļas
Mīklai:
140 g kviešu miltu, Rimi;
50 g pilngraudu rudzu miltu, Rimi;
30 g cukura, Rimi Smart;
5 g sāls;
115 g sviesta, Rimi Smart;
60 ml paniņu.
Pildījumam:
400 g saldētu ķiršu bez kauliņiem, Rimi;
50 g cukura, Rimi Smart;
10 g kukurūzas cietes;
1-2 ēdamkarotes citrona sulas.
Apsmērēšanai:
ola, Rimi Iecavas kūtī dētas;
ēdamkarote cukura, Rimi Smart.
Pasniegšanai:
500 ml vaniļas saldējuma, Rimi Smart.
Pagatavošana
Bļodā samaisi sausās sastāvdaļas – miltus, cukuru un sāli. Pievieno mazos gabaliņos sagrieztu sviestu un paniņas. Ar pirkstiem saberz mīklu drupačās, pēc tam samīci līdz izveidojas viengabalaina mīkla. Ietin to pārtikas plēvē un liec ledusskapī vismaz uz stundu. Tikmēr bļodā atlaidini ķiršus, pievieno cukuru, kukurūzas cieti un citrona sulu, visu kārtīgi samaisi. Atdzesēto mīklu lēnām izrullē lielā aplī. Tā būs trausla, tāpēc, ja kādā vietā tā pārplīst, ar pirkstiem “salipini” to kopā. Mīklu pārceļ uz cepampapīra, tās centrā liec ķiršus, bet ārējās malas pārloki pāri ogām. Sakul vienu olu un viegli pārsmērē mīklu, pēc tam pārber maliņas ar cukuru. Galeti cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 190 °C apmēram 30 minūtes. Pavāra padoms: kraukšķīgāku mīklu iegūsi, ja galeti cepsi uz jau iepriekš uzkarsētas pannas. Galeti pasniedz vēl siltu kopā ar vaniļas saldējumu.
No slimības un nelaimes gadījumiem nav pasargāts neviens, it sevišķi atrodoties ārzemēs. Pirms doties sildīties uz valstīm kā Turcija vai Ēģipte, ir svarīgi atcerēties pie rokas vai telefona adrešu grāmatiņā turēt ceļojumu asistentu telefonu, lai nepieciešamības gadījumā tie palīdzētu ar padomu, kontaktiem un medicīnisko atbalstu.
Ceļojuma laikā, kad rodas veselības problēmas, būtiski ir ne tikai tas, vai ir iegādāta apdrošināšana, bet arī tas, kur tieši tiek meklēta medicīniskā palīdzība. Ārstniecības iestādes izvēle var būtiski ietekmēt ne tikai ārstēšanas kvalitāti, bet arī izmaksas. Īpaši uzmanīgiem jābūt situācijās, kad nav iespējams sazināties vietējā valodā – diemžēl ir gadījumi, kad šis apstāklis tiek izmantots, lai piedāvātu pacientiem nevajadzīgus izmeklējumus.
“Apdrošināšanas kompānijām klientu ērtībām ir sadarbības partneri, kas nodrošina medicīnisko pakalpojumu ērtāku un ātrāku saņemšanu ārzemēs. Arī saviem klientiem atgādinām, ka dodoties ceļojumā, noteikti nepieciešams saglabāt un turēt pa rokai mūsu ceļojumu apdrošināšanas partnera “OPS International” kontaktinformāciju – palīdzība tiek sniegta visu diennakti bez brīvdienām, turklāt saruna iespējama latviešu, angļu un krievu valodā, kas ir svarīgi, ja ceļojuma laikā noticis nelaimes gadījums vai saslimšana,” stāsta Gjensidige Latvija Veselības, ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību nodaļas vadītāja Zane Dilāne.
Tiem, kuri neiegādājās ceļojumu apdrošināšanu, ieteicams pašiem kritiski izvērtēt, vai viesnīcas ieteiktā privātā klīnika patiešām ir labākā izvēle, piemēram, nelielas saaukstēšanās gadījumā. Pat ar apdrošināšanu ir svarīgi sekot līdzi tam, kādi izmeklējumi tiek veikti un vai tie ir pamatoti. Ja paļaujamies tikai uz viesnīcas darbinieku ieteikto medicīnas iestādi un neiepazīstam tās pakalpojumu klāstu un cenrādi, varam nonākt nepatīkamā situācijā – piemēram, par palīdzību nelabuma ārstēšanā var nākties samaksāt vairākus tūkstošus eiro.
Kas var liecināt par to, ka izvēlētā ārstniecības iestāde varētu nebūt uzticama:
tās mājaslapā nav publiski pieejamas pakalpojumu cenas;
internetā ir atrodamas sūdzības par konkrēto iestādi no citiem klientiem;
jūsu apdrošinātājs vai tā sadarbības pārstāvis neiesaka sadarboties ar šo konkrēto iestādi.
Klimata un laika joslu maiņa var izraisīt miega traucējumus, paasināt hroniskas saslimšanas, turklāt ceļojuma laikā palielinās saskarsme ar vīrusu infekcijām, tādēļ der arī pašiem parūpēties par savu ceļojuma aptieciņu, lai pie pirmajām saslimšanas pazīmēm jau pa rokai būtu nepieciešamie medikamenti – par to, ko šajā aptieciņā likt, vislabāk ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu. Tāpat aicinām noskaidrot informāciju par ūdens un pārtikas drošību ceļojuma galamērķī, īpaši, ja plānots ceļojums ārpus ES.
Kas Latvijas iedzīvotājiem visvairāk asociējas ar nacionālo garšu? “Latvijas garša” iedzīvotājiem visbiežāk tiek saistīta ar paaudžu tradīcijām, vietējo produktu kvalitāti un mājās gatavotām maltītēm. Pārliecinošs līderis “Latvijas garšu” sarakstā ir rupjmaize, ko savā TOP 3 min lielākā daļa jeb 78% aptaujas dalībnieku, liecina Rimi veiktā aptauja* programmā Audzē Latviju, kurā šogad iesaistījies arī mūziķis Dons, atklājot, ka viņa Latvijas garša ir medus. Aptaujas otrajā vietā iedzīvotājiem ierindojas pelēkie zirņi ar speķi, bet trešajā – Jāņu siers, apliecinot, ka tradicionāli ēdieni joprojām veido būtisku mūsu identitātes daļu.
Latvijas iedzīvotāji kopumā ir ļoti uzticīgi vietējiem produktiem. Lielākā daļa (70%) aptaujāto apzināti izvēlas un iegādājas Latvijā ražotus produktus, ja tie ir pieejami. Katrs trešais (33%) norāda, ka viņu izvēle par labu vietējiem produktiem atkarīga no cenas un pieejamības. Savukārt izcelsmes valsts nav svarīga vien 3% Latvijas iedzīvotāju.
“Latvijas garša ir stāsts par mūsu saknēm un ikdienas izvēlēm. Vietējie produkti nav tikai ēdiens – tie ir ieradumi, kas veido kopīgu identitāti un stiprina mūsu valsti. Latvija ir mūsu cilvēki, tāpēc šogad esam apvienojuši spēkus ar mūziķi Donu, kopīgi atbalstot un uzrunājot gan vietējos ražotājus, gan iedzīvotājus. Ar programmu Audzē Latviju vēlamies izcelt šo vērtību un iedrošināt cilvēkus turpināt izvēlēties vietējo, vienlaikus nodrošinot, lai Latvijas produkti būtu pieejami un izdevīgi ikvienam – kā gudra izvēle ikdienas pirkumos,” norāda Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.
Programmas Audzē Latviju vēstnesis, mūziķis Dons, kura radošajā darbībā bieži skan stāsti par Latviju, uzsver: “Man Latvija ir cilvēki. Tie raksta mūsu valsts vēsturi un veido nākotni. Ne velti saka, ka kopā mēs esam spēks. Un spēks rodas no mūsu zemes, kurai ir īpaša garša un sajūta. Man Latvijas garša vienmēr saistās ar medu, kā arī citām latviskām garšām – biezpienu, saldskābmaizi un kūpinātām butēm. Tā ir sajūta, kas rodas no vietējiem produktiem, bērnības pieredzēm un cilvēkiem, kuri veido mūsu tradīcijas.”
Arī vietējo produktu izvēles motivācija ir pārliecinoša. Vismaz katrs ceturtais (26%) uzsver, ka priekšroku dod Latvijā ražotiem produktiem, jo, viņuprāt, vietējie produkti garšo labāk. Tikpat nozīmīga ir arī vēlme atbalstīt Latvijas ražotājus (25%), kas vairumam ir būtiska vērtība, sastādot ikdienas iepirkumu grozu. Savukārt vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju (21%) uzskata, ka vietējie produkti ir svaigāki un kvalitatīvāki.
Visbiežāk no vietējiem produktiem Latvijas iedzīvotāju iepirkumu grozā nonāk Latvijā ražota maize (84%), savukārt nākamā populārākā kategorija ir piens un piena produkti (66%), kas daudziem veido būtisku uztura daļu. Gandrīz puse iedzīvotāju (49%) regulāri iegādājas arī vietējos gaļas izstrādājumus, bet vairāk nekā trešdaļa (36%) priekšroku dod svaigiem Latvijas dārzeņiem un augļiem.
*Aptauju 2025. gada novembrī veica pētījumu centrs Norstat, aptaujājot 1343 visas Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
