Balss ikdienā pilda ļoti svarīgu funkciju, jo cilvēks pēc dabas ir sociāla būtne, kam nepieciešams komunicēt ar apkārtējiem. Tāpēc brīžos, kad balss aizsmok vai “pazūd pavisam”, jūtams izteikts diskomforts un pat ikdienišķas darbības kļūst grūtāk paveicamas. Visbiežāk aizsmakums ir simptoms kādai no elpceļu saslimšanām, un to pavada arī sauss klepus, taču tas nav vienīgais aizsmakuma cēlonis. Vairāk par to, kas rada aizsmakumu un ko darīt, lai balsi pēc iespējas ātrāk atgūtu, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Līga Cīrule.

“Aizsmakusi balss var izklausīties elpojoša, raupja, saspringta, var būt arī izmaiņas skaļumā vai tembrā. Jāatceras gan, ka balss aizsmakums ir simptoms, nevis slimība, un tā cēloņi var būt dažādi, tomēr, par laimi, visbiežāk tie nav nopietni un pazūd īsā laika posmā. Taču, ja aizsmakums saglabājas ilgāk par desmit dienām, ir nepieciešams konsultēties ar ārstu,” norāda farmaceite Līga Cīrule.

Laringīts – visbiezākais iemesls aizsmakumam

Visbiežāk aizsmakums saistīts ar balsenes iekaisumu jeb laringītu. Balsenes iekaisumu var izraisīt vīrusa infekcija jeb saaukstēšanās vīrusi, bakteriāla infekcija vai balss saišu pārpūlēšana, piemēram, kliedzot vai dziedot. Akūta vīrusa izraisīts laringīts ir pašlimitējošs, proti, tam nav nepieciešama speciāla ārstēšana, un tas pāriet desmit dienu laikā. Laringīta simptomi var būt arī kairinoša sajūta un sāpes kaklā, kā arī sauss klepus. Savukārt, ja laringīts norit ilgāk par trim nedēļām, tas uzskatāms par hronisku. 

Nozīme arī balsenes uzbūvei

“Saaukstēšanās vīrusi ir ļoti dažādi – ir vīrusi, kuri iedzīvojas balsenē un rada tur iekaisumu, bet ir tādi, kas tajā neiedzīvojas, un tāpēc ne visiem vienmēr pie saaukstēšanās ir arī aizsmakusi balss. Tāpat arī pie balss pārslodzes – ir cilvēki, kuri pēc skaļas dziedāšanas koncertā nākamajā dienā neizjutīs nekādas izmaiņas, bet kāds “paliks bez balss” – tas atkarīgs no katra cilvēka balsenes uzbūves, muskulatūras un balss saitēm,” skaidro farmaceite.

5 padomi, ko darīt, ja aizsmakusi balss

#1 Arī čukstēt nedrīkst!

Lai aizsmakums mazinātos, pats svarīgākais ir balseni atpūtināt. Pāris dienas jāizvairās no runāšanas, kliegšanas, dziedāšanas. Maldīgi uzskatīt, ka čukstēt drīkst, jo arī tā ir balss saišu nodarbināšana un nav mazāk kaitīga kā runāšana normālā balss tonī.

#2 Silti dzērieni

Ja balss aizsmakusi, nepieciešams kakla gļotādu mitrināt, dzerot daudz šķidruma. Vislabāk palīdzēs silti dzērieni, piemēram, tēja, buljons vai zupa, taču tie nedrīkst būt karsti, jo tas var radīt vēl lielāku pietūkumu.

#3 Sūkājamās tabletes

Palīdzēt pret balss aizsmakumu var arī sūkājamās pastilas, tabletes un konfektes, jo, sūkājot tās, izdalās siekalas un kakls tiek mitrināts.

#4 Inhalācija

Inhalācija mitrina balsenes gļotādu un mazina tūsku. Ir vairākas iespējas, kā to darīt – visdrošākais un ērtākais variants ir izmantot tvaika inhalatorus un elpot fizioloģisko šķīdumu. Taču, ja mājās nav inhalatora, var katliņā novārīt kumelītes ziedus, salvijas lapas vai priežu pumpurus un elpot to tvaikus. Ar inhalācijām mājas apstākļos gan jābūt uzmanīgiem, nedrīkst elpot pavisam karstus tvaikus, lai neapdedzinātu elpceļus. Kā arī starp inhalācijas trauku un seju jāievēro 20–30 centimetrus liels attālums. 

#5 Nē kafijai, alkoholam un cigaretēm

Kofeīns un alkohols vēl vairāk sausina kakla gļotādu, tāpēc jāizvairās no to lietošanas. Tāpat jāizvairās no smēķēšanas, jo tabakas dūmi ir vistiešākie balsenes kairinātāji. Smēķētājiem nereti ir piesmakusi balss, kas liecina par pastāvīgu balsenes kairinājumu.

Arī kuņģa skābes reflukss, alerģijas un stress var radīt aizsmakumu

Ja balss aizsmakums turpinās ilgāk par desmit dienām, jāapmeklē ārsts, lai izzinātu tā iemeslu. Aizsmakuma cēloņi var būt dažādi, piemēram, kuņģa skābes reflukss – kad kuņģa skābe ieplūst atpakaļ barības vadā. Tāpat to var izraisīt arī smēķēšana, pārmērīga klepošana, alerģija, psihogēnie faktori, piemēram, stress, vairogdziedzera slimības, rīkles bojājums, kā arī izaugumi uz balss saitēm (polipi), labdabīgie un ļaundabīgie audzēji.

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā nav veikuši D vitamīna analīzes, bet gandrīz tikpat jeb 47% atzīst, ka pēdējā gada laikā D vitamīna analīzes ir veikuši. Turklāt biežāk D vitamīna analīzes ir veikušas sievietes. Šādi secināts VIGANTOLVIT un GEMIUS Latvia veiktajā aptaujā.

Kā atklāj pētījums – no tiem aptaujātajiem, kas veikuši D vitamīna analīzes, gandrīz puse jeb 47% šādas analīzes veic reizi gadā, vēl 26% aptaujāto D vitamīna analīzes veic retāk nekā reizi gadā, savukārt 18% – reizi pusgadā un 6% vēl biežāk nekā reizi pusgadā.

Kā skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane, D vitamīna noteikšana nav rutīnas analīze. Taču tā būtu jāveic, ja pacientam ir riska faktori D vitamīna deficītam, piemēram, maz laika tiek pavadīts saules gaismā, tumša ādas krāsa, nieru saslimšanas, uzsūkšanās traucējumi kuņģa un zarnu traktā, Krona slimība, celiakija, striktas diētas un vegānisma gadījumā, kā arī – ja ir sūdzības par ilgstošu nogurumu, muskuļu sāpēm, biežām augšējo elpceļu saslimšanām, kaulu lūzumiem. Tāpat D vitamīna līmeni iesaka noteikt pirms šī vitamīna lietošanas uzsākšanas, kā arī trīs mēnešus pēc ārstniecisko devu saņemšanas, lai noteiktu, vai var turpināt balstdevas vai jākoriģē D vitamīna ārstnieciskās devas.

Lai noteiktu D vitamīna līmeni, nav nepieciešama īpaša sagatavošanās analīzēm. To var darīt jebkurā diennakts laikā, kā arī neatkarīgi no maltīšu ieturēšanas, uzsver ārste.

Biežāk analīzes veic sievietes

Pētījums atklāj, ka sievietes ievērojami biežāk norādījušas, ka ir veikušas D vitamīna analīzes pēdējā gada laikā. 56% aptaujāto sieviešu norāda, ka ir veikušas D vitamīna analīzes, kamēr no vīriešiem tie ir vien 39%. Savukārt atbildi, ka D vitamīna analīzes nav veiktas, ir sniegušas 40% aptaujāto sieviešu un 56% aptaujāto vīriešu.

Ģimenes ārste Z. Zitmane atzīst, ka arī praksē ir novērots, ka biežāk D vitamīna līmeni asinīs nosaka sievietes. To varētu skaidrot ar to, ka sievietes bieži vien ir vērīgākas pret savu veselību, salīdzinot ar vīriešiem, un biežāk lasa informatīvos materiālus par veselību, šajā gadījumā – par D vitamīna nozīmīgumu organismā. Tādēļ bieži vien šādas analīzes ir pašu pacienšu iniciatīva.

Visretāk D vitamīna līmeni pārbauda jaunieši

Biežāk D vitamīna analīzes ir veikuši respondenti 35-44 gadu vecumā, no kuriem 50% gada laikā ir veikuši D vitamīna līmeņa analīzes, bet visretāk 18-24 gadus veci respondenti, no kuriem 37% gada laikā ir veikuši šādas analīzes. Pēdējā gada laikā D vitamīna analīzes vecuma grupās no 55 līdz 74 gadiem ir veikuši 49% respondentu, bet vecuma grupās 25-34 un 45-54 gadi – 48% respondentu.

Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka D vitamīna noteikšanas ieteicamais biežums nav atkarīgs no vecuma grupas. Ir jāvērtē pacienta sūdzības, kā arī riska faktori D vitamīna deficītam, kas var būt aktuāli jebkurā vecumā.

Speciāliste atgādina – D vitamīnam ir būtiska loma organisma darbības uzturēšanā. Tas piedalās kaulu attīstībā un mineralizācijā, veicinot kalcija un fosfora absorbciju un tādējādi regulējot kalcija un fosfora līmeni serumā. D vitamīnam ir liela nozīme arī imūnsistēmas darbībā, tas kavē autoimūnu saslimšanu attīstīšanos, tam piemīt pretvēža darbība, turklāt tas samazina sirds un asinsvadu saslimšanu risku un 1. un 2. tipa cukura diabēta attīstīšanās risku, kā arī samazina insulīna rezistenci diabēta pacientam. Šis vitamīns ietekmē neirokognitīvās funkcijas (atmiņu, uzmanību, domāšanas procesus) un samazina muskuļu vājumu. Vairāku pētījumu dati liecina, ka atbilstoša D vitamīna deva labvēlīgi ietekmē visas orgānu sistēmas. 

Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT sadarbībā ar pētījumu centru Gemius Latvia šī gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1341 respondents.

VIGANTOLVIT ir pasaulē atzīts D vitamīna uztura bagātinātāju zīmols. VIGANTOLVIT ir D vitamīna uztura bagātinātāji, kas ir ražoti Itālijā un pieejami labākajās Latvijas aptiekās bez receptes. VIGANTOLVIT produktu oficiālais izplatītājs Latvijā ir medikamentu vairumtirgotājs TAMRO.

Latvijā katru gadu dzemdes kakla vēzis tiek atklāts aptuveni 250 sievietēm, un tā ir trešā biežāk sastopamā onkoloģiskā slimība sievietēm līdz 45 gadu vecumam, kuru >99% gadījumu izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Kopš 2010. gada meitenes no 12 līdz 18 gadu vecumam var saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un ir cerības, ka nākotnē vakcinācijas aptvere Latvijā sasniegs tādus apmērus, kad saslimstība ar dzemdes kakla vēzi un citām CPV izraisītām onkoloģiskām slimībām būtiski samazināsies, kā to jau tagad pierāda citu valstu pieredze. Ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina ir pārliecināta, ka vakcinācija pret CPV var glābt daudzas dzīvības, tai skaitā – vīriešu. 

Kas ir CPV vīruss, kāda ir tā būtība? Kopš kura laika šis vīruss ir zināms pasaulē? 

Hipotēzi par to, ka cilvēku papilomas vīrusam ir liela loma dzemdes kakla vēža attīstībā, 1976. gadā pirmo reizi izteica virusologs profesors Haralds Curhauzens. 80. gadu sākumā profesors ar kolēģiem atklāja vīrusa augsta riska onkogēnos 16. un 18. tipus. Par šo atklājumu 2009. gadā profesors ar kolēģiem saņēma Nobela prēmiju medicīnā.

Vīruss pēc izmēriem ir ļoti neliels, bet „gudrs”. Inficējoties ar šo vīrusu, sākotnēji ne sieviete, ne vīrietis nejutīs nekādus simptomus vai būtiskas izmaiņas organismā. Vīruss var iekļūt šūnās caur dzimumkontakta laikā radušos mikroplaisiņu dzimumorgānos. Līdz pirmajām šūnu pārmaiņām var paiet vairāki gadi, un cilvēks var nezināt, ka ir inficējies ar šo vīrusu. Vairumā gadījumu vīrusa infekcija ir pašlimitējoša, kas nozīmē, ka tas vienkārši izzūd no šūnas, būtiski to neietekmējot. Visbiežāk ir sastopamas vieglas pakāpes šūnu izmaiņas, un, vīrusam no šūnas izzūdot, arī pati šūna atgriežas sākotnējā stāvoklī, visbiežāk 6–24 mēnešu laikā. Kāpēc vienai sievietei attīstīsies šūnu izmaiņas, bet citai ne? Liela loma ir riska faktoriem. Smēķēšana un pastiprināta alkohola lietošana ir nopietns riska faktors orāla un/vai ģenitāla CPV persistencei jeb ilgstošai klātbūtnei šūnā, un tas arī ir galvenais riska faktors priekšvēža izmaiņu un vēža attīstībai. Riska grupā ir arī pacientes ar novājinātu imūno sistēmu, piemēram, pacientes, kuras blakusslimību dēļ lieto imunitāti nomācošus medikamentus. Protams, risku inficēties ar CPV palielina arī seksuālā uzvedība, t.i., vairāki dzimumpartneri dzīves laikā. Tiesa gan, pieredze rāda, ka dažreiz pietiek ar vienu dzimumaktu un vienu partneri mūžā, lai inficētos, ja šim partnerim tajā brīdī ir aktīva CPV infekcija. Monogāmās attiecībās (viens partneris mūža laikā) vīruss netiek atrasts. 

Vai ar CPV var inficēties un kļūt par tā nēsātāju, vienlaikus nesaslimstot? 

Jā, tā arī var būt. Mēs katrs varam būt inficēti ar šo vīrusu. Ir pierādīts, ka 80% seksuāli aktīvu sieviešu kaut reizi dzīves laikā ir inficējušās ar CPV, un 40% no viņām inficēšanās ir notikusi tieši pirmo divu gadu laikā pēc dzimumdzīves sākšanas. ~20% gadījumu attīstās dzemdes kakla priekšvēža slimība jeb CIN (cervikāla intraepiteliāla neoplāzija). Tomēr lielākā daļa inficēto nezina, ka ir jebkad ar šo vīrusu inficējušies vai ir tā nēsātāji. Ja runā par dzemdes kakla vēzi, kas ir biežākā slimība, ko izraisa CPV, tas mūsdienās ir pilnībā novēršams. 

Kopš 2009. gada Latvijā katra sieviete vecumā no 25 līdz 70 gadiem tiek aicināta veikt dzemdes kakla vēža skrīninga analīzi. Tā ir uztriepe no dzemdes kakla gļotādas, kas ļauj izvērtēt materiālā esošās šūnas mikroskopiski. Pašlaik esošajās vadlīnijās rekomendēts sievieti, kurai konstatētas mikroskopiskas šūnu izmaiņas, aicināt atkārtoti vērsties pie ginekologa CPV vīrusa analīzes veikšanai vai augstākas pakāpes šūnu izmaiņu gadījumā veikt kolposkopiju, kas ir detalizēta dzemdes kakla, maksts un vulvas apskate palielinājumā. 

Aktīva CPV infekcija ir nozīmīgs marķieris, lai izvērtētu, vai pacientei ir nepieciešama tālāka izmeklēšana, t.i., kolposkopijas veikšana. Kolposkopijas laikā ir iespēja izvērtēt reālo šūnu izmaiņu pakāpi un attiecīgi rīkoties. Ja tiek konstatētas vieglas pakāpes šūnu izmaiņas, tad mēs iesakām atkārtot analīzes un kolposkopiju pēc 6–12 mēnešiem atkarībā no bojājuma izmēriem, lokalizācijas utt. Šajos gadījumos tiek rekomendēta novērošanas taktika, jo >70% gadījumu šīs izmaiņas izzūd divu gadu laikā.

Vidēji smagas un smagas pakāpes šūnu izmaiņu gadījumā parasti tiek rekomendēta ārstēšana – bojājuma izgriešana, kas atbrīvo sievieti no saslimšanas 95–97% gadījumu. Ārstēšana lielākoties tiek veikta lokālā anestēzijā ambulatorās pieņemšanas laikā, un pēc šādas ārstēšanas sieviete var turpināt savas dienas gaitas kā plānots. Pašlaik šī ir vienīgā iespēja atbrīvoties no vidēji smagas vai smagas pakāpes šūnu bojājuma, jo specifisku medikamentu šādu gadījumu ārstēšanai nav.

Jau 10 gadus mums ir pieejama CPV vakcīna. Kā tā darbojas? Kāda ir vakcinācijas politika un kalendārs?

CPV vakcīna bērnu vakcinācijas kalendārā pirmo reizi tika iekļauta 2010. gadā, kad tika sākta 12–15 gadus vecu meiteņu vakcinācija. Vēlāk vakcinēto meiteņu grupa tika paplašināta līdz 18 gadu vecumam. Līdz 2020. gada 1. janvārim valstī bija pieejama divvalentā vakcīna, kas aizsargā pret visagresīvākajiem, biežāk sastopamajiem onkogēnajiem vīrusa tipiem – 16. un 18. tipu. Sākotnēji bija vērojama sabiedrības pretestība, cilvēki uzskatīja, ka vakcīna nav pietiekami izpētīta, jo tā ir jauna, bet tā nebija taisnība. Jau 1990. gadā pirmo reizi laboratorijā tika sintezētas vīrusam līdzīgās daļiņas, pēc kā arī tika iegūta atļauja sākt pašas vakcīnas izstrādi. Sākot no 2006. gada, vakcīna ir ieviesta vakcinācijas kalendāros lielākajā daļā Eiropas, ASV un Austrālijā. Mēs varam lepoties, jo Latvija ir to valstu vidū, kas savas jaunietes vakcinē ar vislabāko, kas šobrīd ir pieejams, – deviņvalento vakcīnu. Šīs vakcīnas sastāvā ir mākslīgi veidotas vīrusam līdzīgas daļiņas, kas izveido organismā antivielas pret septiņiem augsta riska onkogēniem CPV tipiem un diviem zema riska onkogēniem CPV tipiem, kuri visbiežāk veicina dzimumorgānu papilomu jeb kārpu veidošanos. CPV izraisītās papilomas nav ļaundabīgas, bet tā var būt ļoti nepatīkama problēma, kura nomāc gados jaunus pacientus, jo dzimumorgānu rajonā pastiprināti veidojas kārpiņas jeb papilomas, kas var vizuāli izmainīt dzimumorgānus, radīt nepatīkamus simptomus pacientiem un ārstēšana var būt apgrūtinoša, jo papilomu veidošanās mēdz atkārtoties.  

Tas nozīmē, ka tagad vakcinētie jaunieši ir aizsargātāki pret CPV nekā tie, kuri tika vakcinēti pirms 10 gadiem?

Vakcinējoties ar deviņvalento vakcīnu pirms dzimumdzīves sākšanas, efektivitāte var sasniegt pat 90%, divvalentās vakcīnas efektivitāte ir ap 70%. Jāpiebilst, ka neviena no CPV vakcīnām nav tā sauktā „dzīvā vakcīna”, kā jau iepriekš minēju, tās pamatā ir mākslīgi veidotas vīrusam līdzīgas daļiņas, kas, nokļūstot organismā, sekmīgi veicina antivielu veidošanos pret konkrētiem CPV tipiem. Blaknes pēc vakcīnas saņemšanas var būt sāpes un pietūkums injekcijas vietā, nogurums, nespēks, galvassāpes, kas spontāni izzūd dažu dienu laikā. Ir iespējama arī alerģiska reakcija pret vakcīnā esošām vielām, bet Pasaules Veselības organizācijas pētījuma dati liecina, ka tāda var būt 1,7 gadījumos uz miljonu devu. Vakcīna ir ļoti daudz pētīta, un dati liecina, ka tā tiešām ir efektīva. Piemēram, Austrālijā, kur vakcināciju sāka 2006. gadā, tagad uz 100 000 sieviešu ir septiņi dzemdes kakla vēža gadījumi, Eiropā vidēji – 13, bet Latvijā tikmēr – 25. Šī vakcīna ir mūsu bērnu iespēja nākotnē aizmirst par tādu slimību kā dzemdes kakla vēzis. 

Tās meitenes, kas pirmās tika vakcinētas valsts apmaksātajā programmā, tagad ir pieaugušas sievietes. Vai mēs varam jau runāt par vakcīnas efektivitāti Latvijā? 

2010. gadā, kad CPV vakcīna tika iekļauta valsts apmaksāto vakcīnu sarakstā, lielākā daļa vakcinējamo meiteņu bija 12 gadus vecas, un vakcinācijas aptvere pirmajos gados bija nedaudz virs 50%, bet 2016. gadā nokritās zem 50%, tāpēc tuvāko gadu laikā ievērojams uzlabojums attiecībā uz saslimšanas biežumu tikai vakcinācijas dēļ nav gaidāms. Diemžēl joprojām ir novērojama sabiedrības pretestība, kas nopietni ietekmē vakcinācijas aptveri. Ja mēs skatāmies pagājušā gada datus, tad vakcinācijas aptvere meitenēm no 12 līdz 18 gadiem ir nedaudz augusi, bet ne pietiekami, lai varētu runāt par pozitīvu ietekmi uz saslimstības mazināšanos tuvā nākotnē. Gribu ticēt, ka nākamo 7–10 gadu laikā mēs redzēsim labākus rezultātus attiecībā uz saslimstību. 

Ir nepamatots pieņēmums, ka ar CPV inficējas tikai sievietes. Ar CPV var inficēties arī vīrieši, un CPV infekcija vīriešiem var veicināt mutes/rīkles dobuma, anālā kanāla un dzimumlocekļa vēzi. Bieži ir dzirdēts, ka vakcīnu sauc par dzemdes kakla vēža vakcīnu, kas nav tiesa. Tā ir vakcīna pret dažādām CPV izraisītām saslimšanām gan vīriešiem, gan sievietēm. Pētījumi ir pierādījuši, ka, vakcīnu saņemot kaut vienam no partneriem, samazinās vīrusa transmisija jeb pārnešana. Liela daļa Eiropas, Austrālija, ASV un Lielbritānija vakcinē arī zēnus. Tas ir droši, efektīvi un ļoti ieteicami. Diemžēl Latvijā mums pagaidām nav valsts apmaksātas CPV vakcinācijas zēniem, bet cerams, ka tas drīz mainīsies.

Tiem, kas ir vecāki par 18 gadiem, vakcīnas izmaksas jāsedz no saviem līdzekļiem. Personām līdz 15 gadu vecumam iesaka divu devu vakcinācijas shēmu, pēc 15 gadu vecuma tiek rekomendētas trīs devas. Arī 55 gadu vecumā neviens neliedz vakcinēties, bet efektivitāte var būt zemāka nekā personām, kuras saņēmušas vakcīnu pirms dzimumdzīves sākšanas.

Kā pašlaik, Covid-19 laikā, notiek vakcinācija pret CPV vīrusu?

Visbiežāk ģimenes ārsti, viņu medmāsas vai ārstu palīgi informē konkrētas vecuma grupas pacientes vai viņu vecākus, ka ir pienācis laiks vakcinēties pret CPV, izskaidrojot vakcīnas drošumu un nozīmīgumu. Arī lielākie vakcinācijas kabineti un privātās iestādes piedāvā šādu pakalpojumu. 

Vai CPV vīruss sastopams arī pavisam maziem bērniem? 

Bērns ar šo vīrusu retos gadījumos var inficēties no mātes dzemdību laikā, kurai grūtniecības laikā, īpaši trešajā trimestrī, ir bijušas dzimumorgānu papilomas. Tomēr nevajadzētu celt paniku un uzskatīt, ka šādas patoloģijas dēļ nedrīkst dzemdēt pa dabiskiem dzemdību ceļiem. Tā nav, dzemdēt drīkst. Inficēšanās notiek reti, un bērniem sastopamas ir tikai labdabīgas izpausmes, piemēram, papilomas mutes/rīkles dobumā, biežāk balsenē. Bet arī šajā gadījumā uzsvars jāliek uz vakcināciju, jo sievietei, kura ir vakcinēta pret CPV tipiem, kas var izraisīt dzimumorgānu papilomas, šāds risks ir ļoti zems. Dzimumorgānu kārpas var ārstēt gan medikamentozi, gan operatīvi, piemēram, kārpas izgriež, lokāli atsāpinot, vai pacienti no tām atbrīvo, izmantojot krioterapiju.

Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonds

Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fondu mums izdevās nodibināt pagājušā gada augustā. Fonda galvenais mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi, kā to ir rekomendējusi arī Pasaules Veselības organizācija. Ar fonda palīdzību plānojam izglītot jomas speciālistus un vēlāk arī sabiedrību, jo, tikai visiem kopā strādājot, mums ir cerība sasniegt mērķi. 

Viens no fonda uzdevumiem ir vēl vairāk uzlabot pacientu aprūpes kvalitāti, tas attiecas ne tikai uz dzemdes kakla vēža skrīninga pilnveidošanu, bet arī uz citoloģijas jomu, datu apstrādi, pakalpojumu pieejamību, kas ir ļoti svarīgs posms, lai sievietes nenokļūst līdz dzemdes kakla vēža diagnozei. Labā ziņa ir tā, ka jebkurā no dzemdes kakla priekšvēža posmiem ir iespēja apturēt tālāku slimības attīstību ar vienkāršām ārstēšanas metodēm. Ir svarīgi, lai mums ir ne tikai izglītoti speciālisti, bet arī zinoša sabiedrība. Bieži ir situācijas, kad jauna meitene atnāk uz vizīti, lai iegūtu informāciju par CPV vakcīnu, jo mamma ir pateikusi: nē, tādu vakcīnu tu nesaņemsi, jo… un tad seko kāds no ne visai argumentētiem iemesliem. Te jāatgādina, ka cilvēks par savu vakcināciju ir lemtspējīgs no 14 gadu vecuma, nav jāprasa mammas atļauja – to nosaka Pacientu likuma 13. panta 2. punkts. 

Mūsu darbs ir panākt, lai šaubas par vakcīnas drošumu un efektivitāti sabiedrībā tiktu kliedētas uz visiem laikiem, kā tas ir, piemēram, Austrālijā, kur jauniešu vakcinācijas aptvere valstī ir virs 85%. Vakcinācija ir primārā profilakse cīņā ar dzemdes kakla vēzi. Sekundārā profilakse, bet ne mazāk svarīga, ir dzemdes kakla vēža skrīnings. Tāpēc aicinu ikvienu sievieti atsaukties Nacionālā veselības dienesta aicinājumam un vērsties pie ginekologa vai ģimenes ārsta, lai veiktu analīzi.

Simptoms, kas dzīves laikā mūs skar visai bieži, ir klepus. Tas var traucēt naktsmieru, radīt sāpes krūtīs un pa dienu radīt grūtības pat sarunāties, jo atkal jāklepo. Tāpat arī klepus radītās sekas var būt ne vien traucējošas pašam slimniekam, bet arī kaitinošas apkārtējiem. Kā atšķirt klepus dažādos veidus un to simptomus, kuriem jāpievērš uzmanība, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Sauss klepus

Sausu un kairinošu klepu, bez krēpām visbiežāk novēro saaukstēšanās sākuma stadijā. Tas rada palielinātu slodzi balss saitēm un kaklam, kas parasti ir arī iekaisis, kā arī tam pievienojas galvas sāpes un pat paaugstināts asinsspiediens. Sauss klepus ārstēšanas gaitā var kļūt par mitru klepu vai arī pasliktināt esošo situāciju un radīt balss aizsmakumu vai pat pāriet balss zudumā. Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, vai gadījumā sausu klepu nerada kāda alerģiska reakcija. Piemēram, pret ziedputekšņiem vai mājdzīvniekiem dienas laikā vai naktīs – pret mājas putekļu ērcītēm. 

Farmaceite norāda, ka sausa klepus gadījumā svarīgi lielot daudz šķidruma, kā arī ārstniecības augus vai ēteriskās eļļas preparātus, kas veicinātu atkrēpošanos. Piemēram, gan antibakteriālas, gan krēpu veidošanos veicinošas īpašības ir tādos preparātos kā deviņvīru spēka, liepziedu, piparmētru, priežu pumpuru, lakricas saknes vai līdzīgu augu ekstraktos. 

Sausa klepus gadījumā ieteicams arī inhalācijas. Lai tās veiktu, nepieciešama viena ēdamkarote sasmalcināta eikalipta lapu, viena ēdamkarote kliņģerīšu ziedu un viena ēdamkarote lakricas saknes, ko nepieciešams apliet ar glāzi karsta ūdens. Uzlējumam ļauj ievilkties no piecām līdz desmit minūtēm, tad garaiņus ieelpo. Farmaceite norāda, ka inhalāciju nedrīkst veikt maziem bērniem, savukārt pieaugušie to nedrīkst veikt pie ļoti augstas temperatūras. Farmaceite norāda, ka šobrīd aptiekās pieejami dažādi inhalatori, kas ir droši lietošanā elpošanas ceļu slimības simptomu mazināšanai. Tie palīdz uzņemt medikamentus un mitrināt elpceļus, tvaikā pārvēršot medikamentus un šķidrumus. Tie ir arī īpaši klusi un viegli, tāpēc inhalāciju iespējams veikt arī bērnam guļot.

Mitrs klepus

Parasti mitrs klepus seko pēc sausa klepus, kad ārstēšanās vai organisma imūnās sistēmas darbības rezultātā sāk parādīties gļotas jeb krēpas. Tās var rasties leikocītu darbības rezultātā – tie cīnās ar infekciju, tāpēc klepus kļūst mīksts un mitrs. Sasniedzot šo posmu, būtiski ir attīrīt elpceļus, tādēļ klepu nav ieteicams nomākt. Šādā gadījumā farmaceite rekomendē lietot daudz šķidruma, kā arī ārstniecības tējas, kas palīdzēs krēpas šķidrināt un veicināt to izdalīšanos, kā arī paplašinās bronhus, kas veicinās atkrēpošanos. 

Farmaceite skaidro, ka vairākumā mitra klepus gadījumu ir nepieciešama papildu atkrēpošanu vai atklepošanu veicinošu līdzekļu – sīrupu vai tablešu lietošana. Ja krēpas ir biezas, tad palīdz krēpu šķidrinošie līdzekļi, tās sašķaidot, palīdzot vieglāk atklepoties. Savukārt, ja ir pilnas plaušas un atklepošana nenotiek aktīvi, ir speciāli līdzekļi, kas to veicina. 

Savukārt, ja klepus ilgst vairāk nekā trīs dienas un nejūtam uzlabojumu un pat lietojot preparātus paliek tikai sliktāk, ieteicams konsultēties ar ārstu par tālāko ārstēšanu. 

Akūts un hronisks klepus 

Ja klepus ilgst līdz pat četrām nedēļām, tad tas ir uzskatāms par akūtu. Ja, turpinot ārstēšanu, ārsta uzraudzībā klepus nemitējas astoņu nedēļu laikā, tad to jau uzskata par hronisku un ir jāmeklē cēloņi. 

Farmaceite skaidro, ka pirmsskolas vecuma bērniem biežākie hroniska klepus ierosinātāji ir bakteriāls bronhīts, astma vai aizdegunes tecēšana. Tomēr klepus cēloņu spektrs ir visai plašs, tāpēc nepieciešami rūpīgi izmeklējumi speciālista uzraudzībā. 

Par hronisku klepu var tikt uzskatīts arī “smēķētāja klepus”. Ir cilvēki, kuri var smēķēt ilgstoši un nesaskarties ar “smēķētāju klepu”, savukārt citus tas var sākt mocīt jau neilgi pēc smēķēšanas sākšanas, parādoties regulārām klepus lēkmēm. 

Hronisks klepus var būt arī ļoti bīstamu saslimšanu, piemēram, plaušu tuberkulozes un plaušu vēža, simptoms, tāpēc farmaceite norāda, ka ir ļoti būtiski ilgstoša klepus gadījumā vērsties pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās veselības pārbaudes un noskaidrot patiesos klepus cēloņus. 

Neatstāj klepu bez ievērības

Klepus uzdevums ir attīrīt bronhus no dažādiem kairinātājiem – gan tiem, kas tajos iekļuvuši no ārpuses (putekļi, ziedputekšņi, pārtikas daļiņas), gan tiem, kas radušies organismā. Lai arī klepus ir visai bieži novērojams atrast tā cēloni ne vienmēr ir viegli. Lai piemeklētu atbilstošus preparātus klepus ārstēšanai, nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai noskaidrotu, kāda veida klepus ir, un lai piemeklētu nepieciešamos līdzekļus tā pareizai ārstēšanai. Savukārt, ja līdzekļus pērkam citam cilvēkam vai bērnam, pirms tam jānoskaidro, kāds klepus viņu moka. 

Farmaceite aicina neatstāt klepu bez ievērības, jo tas var būt nopietns slimības simptoms, kas var pāriet pat akūtā un hroniskā formā, ievērojami samazinot dzīves kvalitāti. Piemēram, klepojot saspringst krūškurvja, plecu un skausta muskuļi, tāpēc klepus dēļ nereti var sākt sāpēt visa muskulatūra gluži kā pēc trenažieru zāles apmeklējuma. Savukārt, ja klepus nerimstas jau vairākas dienas, kā arī ir paaugstināta temperatūra un, iespējams, arī citi saaukstēšanās simptomi,  nepieciešams konsultēties ar ārstu par tālāko ārstēšanu un iespējamu pārbaužu veikšanu uz Covid-19. 

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina iedzīvotājus nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Rīgā dzīvojošiem tiek nodrošināta ekspress piegāde, ka pasūtījums tiek piegādāts tajā pašā dienā, kā arī norēķināšanās par pakalpojumu būs iespējama piegādes brīdi. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Kā liecina uzņēmuma Fazer Latvija un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktais pētījums,* tad 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar pazeminātu D vitamīna līmeni organismā, savukārt tikai 27% norādījuši, ka savu D vitamīna līmeni organismā novērtē kā pietiekamu. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 99% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka D vitamīnam ir neatsverama loma cilvēka veselības nodrošināšanā un tas atbild par nozīmīgu funkciju pildīšanu mūsu organismā. 

Vaicāti par kādu funkciju nodrošināšanu mūsu ķermenī atbild D vitamīns, 43% no aptaujātajiem atzina, ka uzskata, ka D vitamīns mūsu ķermenī nodrošina normālu imūnsistēmas darbību. Savukārt, 21% minēja, ka D vitamīns palīdz uzturēt zobu veselību. 23% aptaujāto respondentu uzskatīja, ka D vitamīns palīdz nodrošināt normālu smadzeņu darbību, atbild par stipriem un spēcīgiem kauliem un palīdz uzturēt normālu muskuļu darbību (37%), kā arī palīdz ķermenim cīnīties ar infekcijām (34%) un gādā par možumu un labsajūtu (33%). 57% no aptaujātajiem atzina – D vitamīns nodrošina visu augstāk minēto funkciju darbību mūsu ķermenī. 

“Aptaujas rezultāti liecina par to, ka cilvēki ir informēti, ka D vitamīns ir būtisks mūsu ķermeņa pilnvērtīgai darbībai vairākos aspektos. Protams, galvenais virziens ir tas, ka D vitamīns veicina kalcija un fosfora uzsūkšanos organismā, kas ir ļoti būtiski, lai būtu stipri kauli un zobi. Tas ir ļoti svarīgi augošā vecumā bērniem, lai notiktu adekvāta skeleta veidošanās, kā arī vecākiem cilvēkiem osteoporozes profilaksei. Papildus tam D vitamīns pilda arī citas svarīgas funkcijas, piemēram, nodrošina normālu imūnsistēmas darbību. Tāpat arī garastāvoklis, darba spējas, nogurums, apātija vai depresija savā ziņā arī saistīta ar D vitamīna pietiekamību ēdienkartē. Kopumā svarīgas ir visas šīs funkcijas un, lai tās nodrošinātu, ikvienam cilvēkam dienā būtu jāuzņem 10 mikrogrami (µg) jeb 400 SV D vitamīna,” skaidro Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs un diētas ārsts Dr. Andis Brēmanis.

“Sekojot līdzi aktualitātēm, kad Latvijas iedzīvotājiem rudens – ziemas periodā bieži vien ir nepieciešams papildus uzņemt D vitamīnu, mēs Fazer turpinām radīt inovāciju maizes tirgū un vienai no pircēju iemīļotām produktu līnijām receptūrā esam pievienojuši D vitamīnu, un jau pavisam drīz pircējiem būs iespēja meklēt jaunos produktus veikalu plauktos. Fazer mērķis ir radīt produktus ar pievienoto vērtību, rūpējoties par ikviena labsajūtu un pilnvērtīgu maltīti, tādēļ ceram, ka gaidāmā produktu līnija ne vien iepriecinās gardēžus un padarīs mūsu ikdienu labāku, bet arī vērsīs uzmanību uz D vitamīna nozīmīgumu veselības un labas pašsajūtas nodrošināšanā,” stāsta “Fazer Latvija” mārketinga vadītāja Zane Bērziņa.

*Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījums veikts laika posmā no 22.12.2020. – 30.12.2020., un tajā piedalījās 500 respondenti.