Ja profesionāli sportisti, startējot svarīgās sacensībās, apvieno spēku, ķermeni un prātu, viņu rezultāti ir augstāki. Iespējams, treneris jums ir teicis: "Vingrini muskuļus "ar galvu"," – proti, domājot par muskuli, ar kura palīdzību tiek veikta kustība un kura attīstībai veltīts vingrojums. Ir vēl viens svarīgs moments, ko der apgūt. Tā ir "plūsmas" sajūta, kas liek vairāk koncentrēties vingrojumam.
Kā individuāli, tā grupas treniņā svarīgi noteikt prioritātes. Svarīgākais ir tas, uz ko vingrotājs koncentrē uzmanību un kāda ir šīs uzmanības pakāpe. Maikls Ksikšentmihals (Čikāgas universitāte, ASV) ir pētījis un formulējis elementus, kas ved pie "plūsmas" sajūtas iegūšanas. Lai pilnveidotu treniņu kvalitāti, var apzināti koncentrēt uzmanību konkrētam uzdevumam. Lūk, daži pamatelementi, lai gūtu "plūsmas" sajūtu.
Pirmais elements. Stimulējoša darbība, kam vajadzīgas noteiktas iemaņas.
"Plūsma" paredz iemaņas, ko pilnveido treniņos. Par veiksmīgu treniņa pamatelementu var saukt pareizu vingrojumu izpildes tehniku. Jāpiespiež sevi vingrojumu izpildīt pareizi, jo tikai kvalitāte attaisno pūles.
Otrais elements. Kustības un domas apvienošana.
Ja ir vēlme sasniegt "plūsmas" sajūtu, izpildot vingrojumus, nedrīkst atslēgt prātu. Ir jākoncentrē visi prāta spēki, lai saprastu, ko dara un kā darbojas vingrojumā iesaistītie muskuļi. Trenējot kādu muskuļu grupu, koncentrējoties trenē arī prātu. Koncentrēšanās daudz labāk attīsta kustības izjūtu un iesaista vingrojumā vajadzīgos muskuļus un to grupas.
Trešais elements. Skaidri (reāli) mērķi un atgriezeniskā saite.
"Plūsma" paredz, lai darbību ierobežo noteikumi, kas skaidri norāda uz mērķi un nodrošina atgriezenisko saiti. Jebkura vingrošanas pamatprogramma sniedz šo elementu, katrā vingrojuma daļā norādot konkrētus mērķus.
Ceturtais elements. Paradoksa kontrole.
"Plūsmas" sajūta paredz mainīgu darbību, ko nav iespējams pakļaut pilnīgai kontrolei pat tad, kad būs sasniegta augsta nodarbību/vingrojumu kvalitāte. Treniņā nedrīkst ieciklēties uz rezultātu, bet uzmanība jāvērš uz pašu treniņa procesu. Ar vēsu prātu jāuztver īslaicīgas neveiksmes, nedrīkst krist izmisumā un maksimāli jācenšas izmantot savu spēka potenciālu.
Piektais elements. Atteikšanās no paškritikas.
Ir jāatsakās no pašiznīcinošas sevis šaustīšanas. Nedrīkst spriest par to, kā tiek izpildīts konkrētais vingrojums tā pildīšanas brīdī. Jākoncentrējas uz pašu vingrojumu un jācenšas to izpildīt pēc iespējas labāk un ar pilnu atdevi. Ja ir izlaists kāds treniņš, neuzskatiet to par savu plānu "lauzēju" vai sava vājā rakstura pazīmi. Uz to jāskatās no citas puses: nākamajā treniņā būs vairāk spēka un enerģijas, kas, bez šaubām, ir pozitīvi.
Jāatceras – pat visu elementu apvienošana nenozīmē automātisku "plūsmas" sajūtas iegūšanu. Lai iegūtu šo sajūtu, ir jāstrādā ikvienā treniņā, pievēršot uzmanību katram elementam atsevišķi un visiem kopā.
Vēl svarīgs noteikums ir neizmantot nodarbību kā sevis sodīšanas veidu par nepareizu rīcību. Visbiežāk tas notiek neapzināti. Ja esat sātīgi paēduši un jūtaties smagi, ar vingrošanu situāciju neglābsiet. Tieši otrādi – smaguma sajūta nodarbības laikā pastiprināsies un liks just diskomfortu par savu nevarēšanu un šķitīs, ka viss apēstais "staigā pa vēderu un nevar atrast vietu". Nodarbībām ir jārada prieks, un visam, kas saistīts ar aktīvām kustībām, ir jābūt pozitīvam.
R. Upmanis "Vingro ar prieku"
Apgāds "Jumava", izdevums latviešu valodā, 2005
Ralfs Upmanis, teksts, 2005
