2017. gadā aviokompānijas pārvadāja gandrīz četrus miljardus pasažieru. Ja kāds šo faktu būtu minējis tālajos, pagājušā gadsimta 50-tajos gados neviens tam neticētu. 20. gadsimta vidus tiek dēvēts par aviācijas ceļojumu zelta laikiem, tādēļ par godu Starptautiskai Tūrisma dienai, ko ik gadu svin 27. septembrī, piedāvājam ielūkoties, kā pagājušā gadsimta zelta laiki atšķiras no situācijas mūsdienās.
Pirms iedziļināties pašos lidojumos, salīdzināsim aviācijas reklāmas nozari. Mūsdienu reklāmas koncentrējas uz pieejamību, vienlīdzību un atbildību, savukārt reklāmās 50. un 60. gados viss bija par dārgu dzīvesstilu, komfortu un piedzīvojumiem.
Pēc tam, kad reklāmām bija izdevies likt cilvēkiem iemīlēties idejā par lidošanu, zelta laikmeta cilvēkiem bija vien divas iespējas, kā iegādāties aviobiļetes – zvanīt pa tiešo aviokompānijām vai sazināties ar ceļojumu aģentiem pa pastu vai telefonu. Mūsdienās aviobiļetes ir pieejamākas nekā jebkad – internetā, vien pāris klikšķu attālumā jebkurā diennakts laikā, ar iespēju salīdzināt cenas un izvēlēties izdevīgāko variantu.
Lidojumu cenas kopš Zelta laikmeta ir samazinājušās vairāk nekā par 40%, un zemo cenu lidojumu kompāniju popularitāte dod iespēju ceļot arī cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. 20. gadsimta 50-tajos gados avioceļojumi bija pieejami tikai turīgiem cilvēkiem.
Iekāpšana lidmašīnās agrāk bija daudz vienkāršāka, jo drošības pārbaudes lidostās ieviesa vien 1973. gadā. Uzrādot trīs daļīgu biļeti aģentiem un dodoties uz norādīto vietu, pat nebija nepieciešams uzrādīt identifikācijas dokumentu. Mūsdienās drošības pārbaude var aizņemt pat vairākas stundas un ieviestie drošības pasākumi ir svarīgāki nekā jebkad.
Mūsdienās, kad lidmašīna ir sasniegta, pirmie cilvēki, kurus satiekam pie lidmašīnas ir stjuarti – draudzīgi, pozitīvi un sakopti vīrieši un sievietes. Vairāk nekā 50 gadus atpakaļ tikai sievietes varēja strādāt par stjuartēm, turklāt viņām bija jābūt jaunām un skaistām. Stjuartes devās penijā 32 gadu vecumā un arī laulības tika uzskatīta par došanos pensijā.
Lidojumi tika uzskatīti par greznu piedzīvojumu ar ērtībām, kas mūsdienās būtu pat neiedomājamas. Bāri, galdi un pat klavieres, lai sniegtu visaugstvērtīgāko pieredzi. Lidmašīnu sēdvietās bija pietiekami daudz vietas, lai ne tikai varētu ērti izstiept kājas, bet pat dejot!
Pārtika lidmašīnās ļoti atšķīrās no šī brīža situācijas. Mūsdienās var saņemt bezmaksas uzkodu, bet zelta laikmetā maltītes lidmašīnā bija greznība. Maltītes servēja Ķīnas porcelānā ar sudraba galda piederumiem. Ēdienkartē bija viss – no salātiem līdz pat omāram un protams glāze gardākā brendija vai šampanieša. Alkohola lietošana lidojumu laikā bija ļoti populāra, jo lidmašīnā nebija plašu izklaides iespēju. Daži lasīja grāmatas, rakstīja pastkartes vai spēlēja šahu, bet citi izvēlējās lietot alkoholu. Mūsdienās savukārt ir pieejami daudz dažādi elektroniskie rīki – telefoni, planšetes, kas izklaidē ceļotājus visa lidojuma laikā.
Lidmašīnās 50. un 60. gados bija diezgan brīvi noteikumi arī attiecībā uz smēķēšanu. Vienīgais aizliegums bija smēķēt pirms lidmašīnas pacelšanās. Smēķēšanas aizliegums lidmašīnās tikai ievests tikai 90-to gadu beigās.
Lai gan ceļojumi 50. un 60. gados izklausās krāšņi un jautri, tie bija daudz bīstamāki nekā mūsdienās – nebija droši piezemēties miglā, notika neskaitāmas avārijas nolaišanās brīdī un pat tehniskas problēmas, atrodoties gaisā. Arī turbulence, kas tagad vairuma gadījumu tikai nedaudz pabiedē pasažierus, bija īpaši bīstama 50-tajos gados, jo lidmašīnas kratīšanās varēja savainot cilvēkus.
Avioceļojumi 50. un 60. gados arī bija diezgan lēni. Saskaņā ar Aer Lingus lidojumu grafiku 1952. gadā, lidojums no Dublinas uz Londonu aizņēma trīs stundas un no Dublinas uz Parīzi četras stundas un 25 minūtes. Tagad tie paši lidojumi ilgst stundu un 35 minūtes, un stundu un 45 minūtes. Daudz ir mainījies kopš 1950. gada, taču nenoliedzami, ka šobrīd aviācijas nozare ir savas attīstības augstākajā punktā un varam tikai minēt, kāda būs avioceļošana nākotnē.
