Obligāta sejas masku valkāšana rada traumu miljoniem bērnu, it īpaši tiem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm

 

Skolotājs, Zigazoo & UClass dibinātājs, autors Zaks Ringelsteins dalījies ar saviem pētījumiem. Obligāta sejas masku valkāšana rada traumu bērniem, it īpaši tiem bērniem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm, raksta vietne forbes.com. Mums nezināmu iemeslu dēļ, portāls šo rakstu ir dzēsis. Taču raksts ir pieejams arī portālā UK Time News.

Savu izglītības karjeru esmu pavadījis, cīnoties pret standarta pārbaudēm un tās radītajiem postījumiem amerikāņu skolēnu, īpaši bērnu no maznodrošinātām ģimenēm, garīgajai veselībai un labklājībai. Pirms Covid-19 pandēmijas mūsu gadiem ilgā cīņa beidzot guva panākumus un visā valstī tikko sāka mainīt sarežģītos, augsts riska eksāmenus, citējot nodarīto kaitējumu veselībai, psihei un izglītību rezultātiem amerikāņu skolniekos. Tā vietā lai mācību galdi būtu rindā, viņi rekomendēja apaļus galdus. Tā vietā, lai uzdotu mājasdarbus ar vairākiem atbilžu variantiem, uzdot radošus, kopīgus projektus. Tā vietā, lai disciplinētu ar sodiem, iesaka mācīt bērniem socio-emocionālo attīstību.

Nākotne izskatījās gaiša attiecībā uz bezmaksas un liberālu izglītību visiem bērniem. Šķita, ka galu galā ne tikai turīgas ģimenes varētu atļauties atkāpties no ierobežojošiem pārbaudījumiem balstītiem akadēmiskiem apstākļiem. Tas bija līdz brīdim, kad Covid-19 sasniedza Amerikas krastus un vienas nakts laikā pārveidoja Amerikas sabiedrības izglītības sistēmu par kaut ko svešu: ierobežojumu un mandātu sistēma ir daudz represīvāka nekā ir standartizētie testi. Skolēniem lielākajā daļā Amerikas mācību stundā tagad ir jāvalkā sejas maskas un jābūt drošā attālumā no vienaudžiem visas dienas garumā. Vairākās skolās skolēni pārtraukuma laikā ir spiesti spēlēties vieni. Pat jaunākajiem skolēniem rakstāmgaldi ir atdalīti drošā attālumā no citu bērnu galdiem. Bērni nevar redzēt citu bērnu smaidus vai apgūt verbālās prasmes.

Frāze, ko es dzirdu atkal un atkal, lai attaisnotu masku valkāšanu ir: “Bērni ir izturīgi”. Bet kā pedagogs pamatskolā un doktorants, Kolumbijas universitātes students, kurš apmācīts traumu informētā izglītībā, baidos, ka šis apgalvojums ir pārāk vienkāršots un maldinošs. Mums vajadzētu teikt: “Maskas un sociālā distancēšanās izraisa traumas un tas bērnībā ir bīstami attīstībai, īpaši bērniem, kuri piedzīvo bieži stresa situācijas.“ Katrs bērna gads liek pamatu viņa pilngadībai, un šādi nestabilie pamati patiesībā ar laiku sabrūk un atstāj negatīvu iespaidu uz bērnu.

Saskaņā ar Maslova vajadzību hierarhiju, bērni bez pārliecības par savu personīgo drošību (piemēram, masku izraisīta sociālā trauksme un sociālā distancēšanās) bieži vien pieaugot nespēj atrast savu dzīves biedru un izveidot kontaktu ar cilvēkiem. Viņi nespēj savā dzīvē ielaist arī tēmas, kas skar intīmās attiecības. Neiroloģiskie pētījumi rāda, ka bērniem, kuri bērnībā piedzīvo šāda veida bailes un traumas, tiek veikta strukturāla un funkcionāla prefrontālās garozas pārstrukturēšana, kā rezultātā rodas emocionālas un kognitīvas problēmas. Šī trauma rada īpašas bažas bērniem, kuri aug nabadzībā un kuriem mājās vai starp saviem vienaudžiem ir dažādas problēmas un stresa situācijas. Pirms Covid-19 jau gandrīz puse no visiem amerikāņu bērniem savā dzīvē bija piedzīvojuši traumas.

Turklāt bērni, kuri ikdienā velkā maskas, kuri ir sociāli attālināti, visticamāk, mazkustīgi dzīvos, gan skolā, gan mājās, un tā rezultātā būs liekais svars un nomāktība. Aptaukošanās bērniem no nelabvēlīgas vides var izraisīt veselības problēmas, visa mūža garumā un tas bieži noved pie priekšlaicīgas nāves. Traģiski, ka klīniskās depresijas un trauksmes izplatība bērniem visā pasaulē kopš COVID-19 pandēmijas sākuma jau ir dubultojusies un, visticamāk, pasliktināsies, turpinot ierobežojumus.

Bērniem, masku dēļ, ir iespēja palaist garām svarīgos valodas attīstības pamatus, kas ir nepieciešami bērnu attīstībai bērnības gados, kur bērni no zema ienākuma ģimenēm jau ir salīdzinoši nelabvēlīgā situācijā.

Delta paveida dēļ Covid-19 saslimšanas gadījumi bērniem ir palielinājušies, taču saskaņā ar Amerikas Pediatrijas akadēmijas datiem pagājušajā nedēļā “0,00% līdz 0,03% no visiem Covid-19 gadījumiem bērniem izraisīja nāvi”. Neskatoties uz sensacionālajiem medijos atspoguļotajiem klikšķu rakstiem, pašreizējais bērna nāves risks no Covid-19 Amerikā ir mazāks nekā, risks nomirt no zibens spēriena, aizrijoties ar pārtiku vai nomirt autoavārijā.

Mums jāturpina sekot līdzi datiem, lai noskaidrotu, vai bērnu saslimstība un mirstība būs lielāka nekā pašlaik, un vajadzības gadījumā jāpielāgo ārstēšanas metodes. Bet mums ir jāpavaicā sev: vai masku un sociālās distancēšanās labvēlīgā ietekme patiešām ir būtiskāka par ilgtermiņa psiholoģisko, fizisko, sociālo un akadēmisko kaitējumu, ko mēs nodarām veselai Amerikas skolēnu paaudzei? Ja mums rūp taisnīgums un mūsu sabiedrības neaizsargātākie locekļi, mums vismaz nevajadzētu baidīties jautāt.