Tie visi ir dažādos izmēros, krāsās un formās. Sēklas – augu dīgļi ar starta uzturvielu komplektu. Augi tērē ne mazums laika un resursu, lai izaudzētu katru sēklu un piepildītu to ar augstāko koncentrāciju vitamīnu, minerālu, olbaltumvielu, ēteriskajām eļļām un īslaicīgi neaktīvajiem fermentiem. Ja jūs vēlaties iekost kaut ko lietderīgu, veselīgu un ļoti barojoš– sēklām nav konkurences.Zemāk norādīts saraksts ar visnoderīgākajām sēklām un to izmantošanas iespējām. Sēklas– tā ir dzīve. Dzīvs ēdiens. Neapstrādātas sēklas ir ļoti barojošas. Visvairāk kaloriju cilvēks saņem tieši no pārtikas graudiem un sēklām, piemēram, no pupiņām vai riekstiem. Saulespuķu sēklas ir augu eļļas, garšvielu un minerālvielu piedevu avots. Atkarībā no sēklu veida, visvairāk uzturvielu būs vai nu daļā no dīgļa vai no endospermas (uzglabāšanas audiem). Olbaltumvielas, kas glabājas embrionālajos audos un endospermā , atšķiras pēc aminoskābju komplekta un īpašībām. Izmantošanas iespējas: Vienīgais veids kā no sēklām iegūt maksimālo – ēst tās neapstrādātas. Termiskā apstrāde izraisa toksīnu veidošanos un vitamīnu, minerālvielu un ēterisko eļļu denaturēšanos. Kaltētas sēklas vairs nav dzīvs ēdiens. Nevienas sēklas pasaulē nevar izturēt siltumu un cepšanu, saglabājot to uzturvērtību. Svarīgi vienmēr atcerēties, ka sēklas ēst nepieciešams to dabiskā stāvoklī –neapstrādātas. Tās var mērcēt, sasmalcināt, samalt, it īpaši, ja sēklas apvalks zobiem ir pārāk ciets . Nepieciešams izvēlēties neapstrādātās un nesālītās sēklas. Jāizvairās no kaltētām un glazētām sēklām. Nevajag ēst to sukādes
(Ieteicamā deva: puse glāzes)
Granātābolu sēklas ir bagātas ar antioksidantiem. Šīs vielas aizsargā organisma šūnas no brīvajiem radikāļiem un novērš priekšlaicīgu novecošanu. Citiem vārdiem sakot, granātābolu sula „uzkačā” asinīs skābekli. Antioksidanti ne tikai cīnās ar brīvajiem radikāļiem, bet arī novērš asins recekļu veidošanos. Tie uzlabo asinsriti un bagātina asinis ar skābekli. Granātābolu sēklas ir īpaši bagātas ar polifenoliem. Šīs sugas antioksidanti samazina risku attīstīties vēzim un sirds saslimšanām. Granātābolu sula, saturot noderīgas miecvielas, antociānu un ellagskābes, atšķiras ar daudz lielāku antioksidantu aktivitāti, nekā zaļā tēja un sarkanvīns. Kaulu granātābolu sēklas pārklātas ar ēdamu, sulīgu apvalku. Granātāboli ir bagāti ar vitamīniem C un kāliju, tie ir mazkaloriju (tikai 80 kcal uz porciju, tas ir par vienu trešdaļu mazāk, nekā vairumam augļu) un bagāti ar šķiedrvielām.Antioksidanta īpašības granātābolu sēklās palīdz novērst oksidāciju zema blīvuma lipoproteīnam. Tas novērš asinsvadu sieniņu sašaurināšanos ar taukskābju nogulumiem un palīdz asinīm piesātināties ar antioksidantiem. Ārsts – pētnieks Klaudio Napoli no Neopoles medicīnas institūta stāsta: „Pelēm, kuras dzirdījuši ar granātābolu sulu, ateroskleroze progresējusi par 30 procentiem lēnāk.”Granātābols noderīgs kaulu sistēmai – tas samazina artrīta izpausmes skrimšļu bojājumos. Šis auglis samazina iekaisumu intensitāti un novērš skrimšļu fermentu iznīcināšanu.
(Ieteicamā deva: 1-2 ēdamkarotes sasmalcinātā veidā)
Šķiedrvielas linu sēklās samazina asins lipīdu un regulē apetīti. Saskaņā ar zinātniekiem no Kopenhāgenas universitātes, linu sēklas samazina ēstgribas sajūtu un palīdz cīņā ar lieko svaru.Lini tiek audzēti jau gadsimtiem ilgi, un to izmantošana ir plaši pazīstama. Hipokrāts aprakstījis linsēklu lietošanu vēdera sāpju mazināšanai, savukārt franču imperators Karlis I Lielais tik ļoti mīlēja linu sēklas, ka izdeva īpašu pavēli par to plašu izmantošanu. Linu sēklu derīgās īpašības sastāv no linolenskābes piesātinājuma, augsto šķiedrvielu satura un lignīna pārpilnības. Ēteriskā linolenskābe – spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis. Tā samazina iekaisuma vielu veidošanos un samazina C-reaktīvā proteīna līmeni asinīs. Apvienota lignīna un linolenskābes darbība kavē audzēju augšanu dzīvniekiem, kas var samazināt vēža attīstību arī cilvēkiem. Lignīns ir ar fitoestrogēnu un satur īpašības līdzīgi kā estrogēns (sieviešu dzimuma hormonu). Tiem piemīt antioksidanta īpašības. Fitoestrogēns palīdz stabilizēt hormonu līmeni, atvieglot menstruālā cikla sindromu un menopauzes simptomus, var palīdzēt novērst krūts vēža attīstību un prostatas vēzi. Šķiedrvielas linu sēklās atbalsta normālu zarnu darbību. Viena ēdamkarote veselu linsēklu satur tik pat daudz šķiedrvielu, cik pusglāze auzu kliju. Šķīstošā šķiedra samazina holesterīna līmeni asinīs un samazina risku attīstīties infarktam vai insultam. Samaltas linsēklas noderīgākas nekā veselas. Linsēklas var samalt kafijas dzirnaviņās vai blenderī un pievienot graudaugiem, cepešiem un augļu kokteiļiem.
(Ieteicamā deva: pusglāze)
Tās ir vienīgās sēklas, kas veido asinsainu sārmainu. Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā to, ka lielākā daļa mūsdienu diētas veido skābu vidi. Ķirbju sēklas bagātas ar olbaltumvielām. 100 g šo sēklu nodrošina 54 procentus no dienas proteīnu normas.Daudzi cilvēki lieto vitamīnus, lai aizstātu B grupas vitamīnus. Ķirbju sēklas var veiksmīgi aizstāt sintētiskās vielas. Šīs sēklas satur visus B grupas vitamīnus – tiamīnu (B1), riboflavīnu(B2), niacīnu (nikotīnskābe), pantotēnskābe, piridoksīna (B6) un tā sāļu folijskābes. Cilvēkiem ar sliktu garastāvokli ķirbju sēklas palīdzēs tikt vaļā no depresijas. Sastāvdaļa L – triptofāns palīdz uzlabot garastāvokli. Regulāra ķirbju sēklu lietošana var novērst nierakmeņu veidošanos. Balstoties uz izmeklēšanas rezultātiem, ķirbju sēklas novērš nierakmeņu veidošanos, jo to sastāvā ir kalcija oksalāts. Vēl viena šo sēklu priekšrocība – tās izvada no organisma parazītus, it īpaši lenteņus.
(Ieteicamā deva: ceturtdaļa glāzes)
Aprikožu kauliņos ir ne mazāk barības vielu, kā dažādos riekstos un sēklās. Papildus citām sastāvdaļām, aprikozes kodols satur amigdalīnu, jeb vitamīnu B17. Šis vitamīns uzbrūk vēža šūnām un var novērst audzēja izplatīšanos. Amigdalīnu var atrast simtiem dažādos produktos, taču tas nedominē pusfabrikātos un ātrās ēdināšanas produktos. Cilvēki ar sabalansētu un tradicionālu (nacionālā virtuve) maltīti ir mazāk pakļauti riskam saslimt ar vēzi, tajā skaitā lietojot produktus, kuri satur vitamīnu B17 (amigdalīnu).Papildus aprikožu kauliņa kodolā amigdalīns atrodams rūgtajās mandelēs. Tieši amigdalīns dod tam rūgto garšu. Tādēļ, ja aprikožu kauliņa kodolam nav rūgtenas piegaršas, tad vitamīna B17 tajā nav. Amigdalīns sastopams ābolu un vīnogu kauliņos, prosā, dārza pupās, dažādās ogās, maniokā un citās sēklās, pupiņās, graudos un pākšaugos. Izņēmums ir dažādas hibrīdu šķirnes. Runājot par slimību profilaksi, jāpievērš uzmanība ārsta Ernsta Krebsa – jaunākā izgudrotajām zālēm „Laetrils” (koncentrēts amigdalīns). Pēc viņa teiktā, cilvēks, kurš ikdienā uzturā lieto no 10-12 aprikožu kauliņu kodolus ir gandrīz uz 100 % aizsargāts no saslimšanas ar vēzi, pat ja atradīsies Černobiļas zonā.
(Ieteicamā deva: ceturtdaļa glāzes)
Sezama sēklas – viena no vecākajām cilvēcē pazīstamajām garšvielām. Tās tiek novērtētas ar eļļas saturu, kurš ļoti labi uzglabājas.Sezams ir īpaši vērtīgs kā mangāna un vara avots. Tas ir bagātīgs ar kalciju, magniju, dzelzi un fosforu. Sezama sēklās ir daudz vitamīna B1, cinka, un diētisko šķiedrvielu. Papildus jau uzskaitītajām, sezams satur divas unikālas vielas – sezamīns un sezamolīns. Abi pieder pie lignīna. Šīs vielas samazina holesterīna līmeni cilvēka asinīs. Dzīvniekiem tās novērš augstu asinsspiedienu un audos palielina vitamīna E piesātinājumu. Sezamīns pasargā aknu šūnas pret antioksidantiem.
(Ieteicamā deva: ceturtdaļa glāzes)
Šīs sēklas ir lielisks dabisks taukos šķīstošo antioksidantu E vitamīnu avots. Vitamīns E neitralizē brīvos radikāļus. Tas novērš tauku molekulu struktūras bojāšanos – šūnu membrānu, smadzeņu šūnu un holesterīna. Saulespuķu sēklas ir ļoti bagātīgas ar fitosteronu. Šī viela ir strukturāli līdzīga holesterīnam. Mēreni lietojot, fitosterons samazina holesterīna līmeni asinīs. Tas stiprina imunitāti, kā arī samazina risku saslimt ar dažādām vēža formām. Saulespuķu sēklās ir daudz magnija. Pētījumi ir pierādījuši, ka magnijs samazina astmas simptomus, pazemina asinsspiedienu, novērš migrēnas sāpes, kā arī kavē sirdslēkmes un insulta attīstību.
(Ieteicamā deva: viena ēdamkarote)
Ķimenes izmantoja jau senatnē. Tā ārstnieciskās īpašības tiek izmantotas simtiem gadu. Ķimenes ir noderīgas gremošanas traucējumu profilaksei. Tām ir antiseptiskas īpašības. Ķimeņu sēklas ir bagātīgas ar dzelzi, kas uzlabo aknu funkcijas. Ķimenes palīdz samazināt saaukstēšanās simptomus. Ja rodas sāpes kaklā, ieteicams dzert ķimeņu ūdeni, kuram pievienots sausais ingvers, tas samazina sāpes. Ķimeņu sula ir ļoti tonizējoša. Ir pierādījumi, ka tas nedaudz palielina ķermeņa temperatūru, uzlabojot vielmaiņu. Ķimenes labvēlīgi ietekmē aknu un nieru darbību, kā arī nostiprina imūnsistēmu.
(Ieteicamā deva: viena līdz divas ēdamkarotes)
Vīnogu kauliņi ir bagāti ar vitamīnu E, flavonoīdiem, polifenoliem un linolenskābi. Vīnogu kauliņu ekstrakts var novērst sirds un asinsvadu problēmas: paaugstinātu asinsspiedienu un palielinātu holesterīna līmeni asinīs. Fenoli ierobežo tauku oksidēšanos, tādējādi novērš trombu rašanos un samazina iekaisumu intensitāti. Žurnāls „Kancerogenitāte” publicējusi datus par vīnogu sēklu ekstraktu spēju nogalināt plakanšūnu karcinomas (audzēju tipa audus). Veselās šūnas paliek neskartas. Eksperimentos ar Norovīrusa surogātiem, vīnogu sēklu ekstrakts samazināja tā invazīvās spējas.
