Ķīniete Emija Čua, kura 2011. gadā izdeva grāmatu “Tīģermātes cīņas himna”dažādiem vecāku audzināšanas principiem piešķir dzīvnieku vārdus. Ja šajā zoodārzā sevi neatrodat, izdomāsim pašus savus variantus!
Māte-tīģeriene
Galvenais mātes-tīģerienes mērķis ir iemācīt bērnus noķert medījumu. Tas ir, nospraust tiem skaidrus mērķus dzīvē un likt tos sasniegt. Vissvarīgākais, protams, ir izglītība un disciplīna. Un šeit noder visi līdzekļi: var rāt, šantažēt, atstāt bērnus bez pusdienām. Tīģerienes, nežēlojot spēkus, velk savus tīģerēnus uz gaišo nākotni, rūcot un skrāpējoties. Un bērni parasti saņem savus diplomus un atzinības rakstus, bet psihologa konsultācijas pēc tam apmaksā paši.
Pie pusdienām māte-tīģeriene pateiks: kamēr šķīvis nav tukšs, no galda prom netiksiet.
Tētis-vilks
Plēsīgais tēviņš, tāpat kā tīģeriene, pirmajā vietā liek disciplīnu, izglītību un karjeru. Bet, atšķirībā no viņas, nepakustinās ne pirkstiņa, lai bērnam nodrošinātu drošus apstākļus. Galu galā, izdzīvo stiprākie. Viņa mazulis pagaršos sadzīves ķīmiju, ratos brauks nepiesprādzēts un peldēsies ledainā ūdenī. Brīvība. Ka tik ne arī. Tiko sāksies mācību periods, vilks bērnu burtiski ar varu iedzīs visprestižākajā universitātē. Miesas sodi viņam atrodas zem kategorijas nevis “var”, bet gan “vajag”. Savādāk ar vilcēniem nekā.
Pie pusdienām tētis-vilks teiks: aiziet, piecelies no galda un atnes man siksnu.
Mamma-delfīns
Tāda mamma, visticamāk, nav lasījusi nekādus pedagoģiskus izdevumus. Dzīvē viņa ir ienirusi kā delfīns ūdenī, vadoties tikai pēc savas spēcīgās intuīcijas. Viņai galvenais ir, lai bērni būtu veseli un laimīgi, un viņa ar viņiem vairāk sadarbojas nekā komandē. Kaut gan, protams, zina par likumiem un neļaus bērniem iepeldēt tur, kur nevajag. Bet nepagrūdīs, jo, lūk, uz pulciņiem un kursiem viņas delfīnēni pierakstās paši. Vai arī nepierakstās un mācās uz trijniekiem ar divniekiem. Bet sevi apkalpot gan māk, to iemācās ātri un dzīvē nepazudīs.
Pie pusdienām mamma-delfīns teiks: ēdiens ir ledusskapī.
Tētis-panda
Tētis-panda tik ļoti mīl bērnus, ka ir pilnībā gatavs mājās aizstāt mammu. Tiesa, mājvietā valdīs haoss, bet kontrolējams haoss. No pandas viedokļa, visa pasaule ir viens kontrolējams haoss, un tajā orientēties ir ļoti jautri. Panda ar bērniem negarlaikojas, viņš labprāt tos apķer un izklaidē, rakājas pa smilškasti un laiž gaisā gaisa pūķus. Bet mājasdarbu mācīšanos bērniem neuzspiež. Galvenais ir labs noskaņojums un vesela psihe. Par laimi, viņš ir pietiekoši uzmanīgs un spēcīgs, lai aizsargātu bērnus no reālām briesmām.
Pie pusdienām tētis-panda teiks: ei, atstājiet arī mammai nedaudz ketčupu!
Mamma-medūza
Galvenā mammas-medūzas iezīme ir tā, ka viņu ir ļoti viegli apcelt. Viņa it kā saka “Nē”, “Nedrīkst”, bet vajag tikai bērnam iečīkstēties, kad izrādās, ka “jā”un “var”. Bērni ļoti ātri iemācās viņu vispār neklausīt, darīt visu, kas viņiem sagribas. Vienīgais, ko mammai-medūzai neatņemt nekā, tā ir mīlestība un labsirdība. Kad viņas bērni neizbēgami nonāk sadursmē, viņi uzreiz tiek apgādāti ar plāksteri, “zeļonku”, apskāvieniem un “ak, tu mana mazā saulīte!”
Pie pusdienām mamma-medūza teiks: vispirms ir jāapēd zupa! Vai, vai, vai, nu labi, ņem arbūzu, tikai neraudi.
Mamma-pūķis
Šim nosaukumam ir skumīga izcelsme. Tas parādījās Emīlijas Rappas, sievietes, kuras dēlam retas saslimšanas rezultātā nebija lemts nodzīvot līdz trīs gadiem, rakstā. Mamma-pūķis ir neganta, uzticīga un bezgala mīloša. Ne par kādām universitātēm un savu bērnu kāzām tādas mammas pat nedomā. Galvenais – būt ar bērnu šeit un tagad. Mamma-pūķi nomet malā visus pedagoģiskos materiālus un izbauda tuvību ar bērniem pēc pilnas programmas. Un nekad nesniedz padomus citiem vecākiem.
Pie pusdienām mamma-pūķis teiks: pusdienās mums ir tas visgaršīgākais.
avots: marketium.ru
