Ko vīriem ir svarīgi zināt par savām sievām dekrētā

 

Daudzas problēmas cilvēku dzīvē notiek galvas dēļ. Galvā dzīvo dīvaini priekšstati, kas traucē cilvēkiem dzīvot.

Piemēram, dažiem vīriešiem galvā dzīvo interesants priekšstats: ja sieviete ir mājās ar bērniem, tad viņa visu laiku atpūšas un atslābinās.

Tāpēc vīrietis gaida, ka sieva viņu sagaidīs mājās no darba laimīga, neticami atpūtusies, svaiga, jautra, kaut kādā ziņā pat nogurusi atpūsties. Sagaidīs, saprotams, ar ideālām vakariņām, nomazgās kājas (pēc sengrieķu tradīcijām). Labi, par kājām es pārspīlēju, bet par pārējo gan nē.

Un vīrieti kaut kādā ziņā var arī saprast. Viņš strādā kā vergs, lielāko daļu naudas no šādas strādāšanas netērē pats priekš sevis, bet gan sievai un bērniem, tad nu viņš arī pieņem, ka no sievas puses ir pelnījis dievbijību. Lūk, citāti: “Kas, viņai grūti, vai? Es atnāku mājās, tad arī sagaidi mani, kā pienākas!”

Tā kā sieviete neko no augstākminētā nedara, vīrietim tā ir traģēdija un viņš ir apjucis. Rezultātā var rasties lēmums: “Viņa mani nemīl, viņa mani neciena, šajā mājā nav mīlestība!” Nu un tālāk – mīļākā, šķiršanās, grūtības saziņā ar bērniem un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk.

Būšana dekrētā ir grūtāks pārbaudījums, daudz grūtāks, nekā darbs.

Lūk, 5 pierādījumi:

1. Tu neko nekontrolē.

Pilnai laimei cilvēkam ir ļoti svarīgi kontrolēt savu dzīvi. Kontrole pār savu dzīvi vistiešākajā mērā ietekmē veselību, laimi un veiksmi cilvēka dzīvē. Bet, kas ir kontrole? Tas ir savu lēmumu pieņemšana, un sekošana tiem.

Sievietei, kura atrodas dekrētā, ir pat ļoti niecīga izvēles iespēja pieņemt savus lēmumus un tiem sekot. Lūk, izdomāja, ka viņa paēdīs pusdienas, kamēr bērns guļ, veiks vēdera preses vingrinājumus. Bet bērns še tev – neaizmiga. It kā jau staigāja, gan ēda, bet bērns neguļ, laimīgi dūdo.

Vai arī – sieviete nolēma piezvanīt draudzenei, kamēr bērns spēlejas ar savām mantiņām. Tikko viņa uzsākusi sarunu – bums! – kaut kas saplīst, bērns raud, vajag glābt.

Kaut kas tāds sievietei dekrētā notiek divreiz biežāk nekā vīrietim darbā, un tas briesmīgi nogurdina.

2. Tev nav rezultāta.

Darbā – darījums, noķerts noziedznieks, sataisīts krāns, iziets maršruts, bet mājās – nekas. Sieviete nomazgāja traukus, pēc pusstundas sakrājusies kaudze izlietnē. Izmazgāja grīdu – atkal bērni izlēja pienu un izsmērēja plastilīnu. Nekāda rezultāta.

Vēl vairāk, bieži vien sieviete nemaz nevar pabeigt iesākto lietu. Izņēma veļu no veļasmazgājamās mašīnas, nepaspēja izkarinat – vajag nomainīt autiņbiksītes. Nomainīja, nepaspēja atgriezties pie veļas, jo bērns gribēja ēst. Pabaroja – bērns lūdz paspēlēties, kā viņam atteiksi? Rezultātā veļa guļ grozā un žūst, kā nu vien prot.

Un, kad nav rezultāta, nav “dopamīna pastiprinājums”. Vienkāršāk sakot, organisms nesaņem apbalvojumu par savu darbu, un psihologu iemīļotais nosacījums nenotiek. Tas savukārt samazina motivāciju uz tādām lietām. Tas nospiež un viegli var veicināt visparastāko depresiju. 

3. Darbā – pateicība, bet mājās – nekas.

Labi, ja bērni ir vairāk vai mazāk izaugušu, un paši var saprast, ka mammai ir jāpasaka paldies. Bet, ja nav? Pateicība cilvēkam ir svarīgs stiprinājuma (tai skaitā augstāk minētais dopamīns) moments. Nav pateicības – nav arī motivācijas kaut ko darīt tālāk.

Īpaši slikti, ja arī vīrs nesaprot, ka sievietei dekrētā vajag pateikties trīs reizes biežāk nekā parasti. Tas tikai pastiprina depresijas rašanās apstākļus.

4. Darba ilgums – vairāk nekā 12 stundas.

Dekrēts – tas jau nav tikai spēlēties ar bērniem un dzīvoties. Tas nozīmē arī pa māju saimniekot – tur pagatavot, tur notīrit, to izmazgāt. Un turklāt arī naktīs celties, jo vīram rīt ir agri jāceļas, un viņam ir svarīgāk izgulēties (un tas kaut kādā ziņā tā arī ir). Tad arī sanāk, ka darba diena sievietei dekrētā ir daudz garāka nekā vīrietim. Kas, pēc manām domām, ir diezgan netaisnīgi.

5. Saskarsmes un atbalsta samazināšanās.

Sievietei dekrētā saskarsme ir maz. Tā tikai liekas, ka viņai plašs saziņas laiks – tās pašas māmiņas bērnu laukumā. Sieviete, aizejot dekrētā, izkrīt no ierastā saziņas lauka un, pirmkārt, kaut kādu laiku pierod pie šīs situācijas, un, otrkārt, ne vienmēr var atrast saziņu, kas būtu ar tādu pašu atklātību, kā tas bija agrāk. Biedrenes bērnu laukumā tomēr ne vienmēr otru laiž sev tuvu klāt un ļaujas atklātai sarunai no sirds.

Lūk arī sanāk, saziņa it kā ir daudz, bet tās kvalitāte manāmi pieklibo salīdzinājumā ar to, kas bija (varbūt, protams, arī pieaugt – tā arī notiek).

Ko gan vīriešiem ar to visu tagad darīt?

• Zināt, ka dekrēts – tas ir smags pārbaudījums. Jau šī fakta apzināšanās palīdz adekvāti izturēties pret visām šī perioda grūtībām un sarežģījumiem.

• Pēc iespējas vairāk atvieglot sievas dzīvi. Jā, vīrietim pēc darba gribas atpūsties, un sievietei taču arī. Būs tikai godīgi, ja abiem darba diena būs gara, kurā katrs dara pēc iespējas vairāk. Tāda ir audzināšana, bērniņ, te tā ir.

• Atcerēties, ka sievai īpaši nepieciešama pateicība un atbalsts, un dot to visu pēc iespējas vairāk.
• Regulāri iedor sievai “brīvdienas”, lai viņa varētu satikties ar draudzenēm vai vienkārši vienatnē pastaigāties pa parku (tāda pastaiga, starp citu, na tas sliktākais veids, kā palielināt kontroli pār savu dzīvi – gribu pastaigu, kaut vienu stundu nedēļā, bet kontrolēju!).
• Sievietēm: iedot vīram šo izlasīt. Uzreiz, protams, viņš nepiekritīs, bet pēc tam, kad visu apdomās, pieņems pareizo lēmumu.

avots: adme.ru