3.8 C
Rīga
sestdien, 20 aprīlis, 2024

ĶERMEŅA VALODA, KAS PALĪDZ DABŪT DARBU

 

11

Ikviens zina, ka uz interviju kārtīgi un pieklājīgi jāapģērbjas, jāsakopj rokas un mati. Tāpat pilnīgi skaidrs, ka maksimāli daudz jāizzina par uzņēmuma, kurā gribat strādāt, specifiku un jābūt gatavam apliecināt savu kompetenci. Bet ir tikpat nozīmīgs, taču mazāk pieminēts intervijas aspekts – izturēšanās, ķermeņa valoda.

 

Kādus signālus jūs sūtāt ar veidu, kādā kāpjat pāri slieksnim, sniedzat roku rokasspiedienam un atbildat uz intervētāja jautājumiem? BBC ķermeņa valodas eksperti sniedz savus ieteikumus uzvedībai darba intervijas laikā.

2

1. Zelta vidusceļš

Pirmais intervējamā un intervētāja kontakts parasti ir rokasspiediens, un tas, uzskata ķermeņa valodas eksperts Deivids Alsema, var būt pirmais un izšķirošais faktors jūsu darba intervijā.

 

Alsema iesaka vadīties pēc intervētāja rokasspiediena stila – ja tas ir stingrs, tikpat stingri atbildiet, bet, ja viegls, nekādā ziņā nepārcentieties, jo šāds rokasspiediens norādīs, ka vēlaties dominēt.

3

2. Personīgā zona

Lai kādā kultūrā mēs dzīvotu, būtu intraverti vai ekstraverti, katram cilvēkam ir četras komforta zonas, no tālākās uz tuvāko: publiskā, sociālā, personīgā un intīmā. Vienīgās nozīmīgās lietas, kas notiek starp cilvēkiem, risinās personīgajā un intīmajā zonā,” norāda Bostonā strādājošais runas konsultants Niks Morgans. Viņš atgādina, ka līst intervētāja intīmajā zonā ir nepieļaujama rupjība, savukārt iekļūšana personīgajā – nepieciešamība.

Rokasspiediens ieved personīgajā zonā, proti, tieši tur, kur vēlamies nokļūt, turpretī standarta intervijas izkārtojums pie galda atbīda mūs tālāk, nekā gribētos. Tas ļauj intervētājam mūs vieglāk novērtēt un neiespaidoties, tādēļ ļoti neuzmācīgi un dabiski būtu jāmēģina pārkārtot situāciju sev par labu.

Morgans ieteic divus variantus – mazliet pārbīdīt savu krēslu, ja tas iespējams, vai, piemēram, ja interviju galds ir apaļš un nav acīmredzams, kurš krēsls paredzēts intervējamam, izvēlēties intervētājam tuvāku (bet ne blakus esošu) sēdekli.

 

Tomēr, ja nav šādas iespējas, var izmēģināt citus variantus. Morgans iesaka viegli paliekties uz priekšu, demonstrējot ieinteresētību, un nekādā ziņā nesakrustot rokas vai nesavīt pirkstus, bet gan turēt plaukstas brīvi.

4

3. Dvēseles spogulis

Acu kontakts ir svarīgs, norāda Alsema, un par daudz vai par maz šajā jomā var izrādīties izšķirošs trūkums, piebilstot: tieši acu kontaktu ir ļoti grūti “dozēt”. Alsema iesaka sekot tam, cik aktīvi acu kontaktu izmanto intervētājs, kā arī, ja intervētāji ir vairāki, veltīt līdzvērtīgu uzmanību visiem. “Skatieties uz cilvēku, kurš jums uzdevis jautājumu,” iesaka Alsema. “Vēršanās apkārt liecina par neieinteresētību.”

 

No otras puses, nevajag arī ļoti cieši un neatlaidīgi skatīties uz intervētāju, atgādina ķermeņa valodas eksperte Petija Vuda: “Ir normāli laiku pa laikam palūkoties citā virzienā, atbildot uz jautājumiem, jo jums taču nepieciešams apdomāties.” Taču, kad esat atbildējis, mierīgi palūkojieties uz intervētāju. Tas apliecinās, ka esat nopietni pievērsušies sarunai.

5

4. Elpojiet dziļi!

Labs ieteikums jebkuros apstākļos, bet saspringtā intervijā to sev vērts it sevišķi rūpīgi atgādināt.

Kad cilvēki nervozē, viņi sāk elpot ātri un sekli. Darba interviju tas var pilnīgi izbojāt, jo traucē skaidri domāt, tātad atbildes būs izplūdušas un nekonkrētas.

Ja jūtat, ka sākat uztraukties, apzināti pievērsieties elpošanai no vēdera – to vērts patrenēties iepriekš, ja, piemēram, regulāri neapmeklējat jogu vai peldēšanas nodarbības. Vuda gan iesaka labāk dziļi paelpot, gaidot interviju, – tas ļaus prātam norimt un arī pašā intervijā saspringums būs mazāks.

00

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.