It īpaši beidzot izstāstīšu par piena rīsu putru. Kāpēc tā mājās nesanāk tāda pati kā bērnu dārzā? Tāpēc, ka tur putru vārīja tā: vārošā pienā pielika cukuru-sāli un iebēra rīsus. Vārīja, līdz putra sāka vārīties (ja apjoms neliels, tad vārīja vismaz minūti) un noņēma no plīts. Pielika sviestu un uzlika vāku. Pēc 20 – 30 minūtēm rīsi paši pietiekoši piebrieda. Beigu stadijā tas bija jau, kad uzlikām vāku.
Ja jūs mājās gribat pagatavot normālu piena putru tad necentieties to izvārīt uzreiz līdz gatavībai. Noņemier no plīts, pirms tā ir piedegusi J Jums tā būs vienkāršāk J
Izmantojiet vairāk pienu. Putraimus vāriet pienā, kas ir uzvārījies, vēl 1- 2 minūtes pēc vārīšanās, laiku pa laikam apmaisot. Pēc tam noņemiet katliņu no plīts un nolieciet siltā vietā. Var pat apklāt ar kaut ko. Pēc kāda laika putraimi piebriedīs, un jums būs garšīga un bieza putra. Bieza, un nevis ciets murskulis, kurā nevar apgriezt pat karotīti.
Es, piemēram, šad tad apleju griķus ar ūdeni – tie uzbriest, un no rīta es tikai uzvāru. Un viss, putra gatava.
Auzu pārslu putru es arī vāru ļoti šķidru – uz litru piena ņemu aptuveni 7- 8 ēdamkarotes pārslas Pēc tam uzreiz pārleju keramiskā traukā un zem plēves vai vāka. Atstāju uz nakti – no rīta man ir skaista un garšīga putra. Kuru var uzsildīt mikroviļņu krāsnī.
Mannā putra – uz vienu litru piena – 4 ēdamkarotes manna. Mannai pietiek pavārīties pāris minūtes un 20 minūtes pagaidīt pēc tam, kad ir noņemta no plīts.
Rīsu putra (putrai labāk ņemt apaļos rīsus) proporcijās: viena glāze rīsu uz vienu litru piena.
Reiz laukos ēdu satriecošu miežu putru. Noskatījos, kā Pēteronkulis to taisa. No sākuma izkurina plīti (turklāt ne jau lauku, bet gan gāzes plīti). Viņš nomazgā pāris saujas miežu, tad ieliek čuguna katliņā, turpat ūdeni, sāli, sviestu (ja ir gavēņa laiks, tad augu eļļu). Uzliek vāku un liek atdzisušajā krāsnī. Līdz rītam. Bet no rīta izņem brīnišķīgu, vēl siltu putru. Mēli var norīt!
AVOTS
