Attiecības starp māti un meitu – vienas no pašām svarīgākajām katras sievietes dzīvē. Tas, kā māte veido attiecības ar meitenīti agrā bērnībā un sekojošajā pieaugšanas periodā, ietekmē viņas tālāko likteni! Vecāku loma bērnu audzināšanā – daudziem sāpīga tēma, un tas nav nekas pārsteidzošs.
Psihologs Mihails Labkovskis pastāstījis par galvenajām kļūdām, kuras pieļauj daudzas mammas. Kaut gan, nē, šķiet, ka tā rīkojas gandrīz visas…
Vecāku kļūdas
- Personīgā piemēra trūkums
Tā vietā, lai teiktu meitai: “Tev jāiemācās gatavot”, vajag teikt: “Uzvārīsim kopā garšīgu zupu!”. Un darīt to! Kad meitene redzēs, ka mammai sagādā prieku kāda darbība, arī viņa vēlēsies to iemācīties.
- Nosodoša attieksme pret seksu
Ja jau no bērnības meitenei iedveš nosodošu attieksmi pret vīriešiem, kam “visiem vajag tikai vienu”, viņa izaug ar sajūtu, ka visi vīrieši ir vardarbīgi, bet sekss – pretīga nodarbe.
- Paradoksālās pretrunas
It kā sekss – netīra lieta, bet katrai meitenei pieklājas apprecēties un dzemdēt bērnu, turklāt vēlams līdz 25 gadu vecumam. Šādu pretrunu rezultāts – bailes no jebkurām attiecībām kā tādām.
- Hiperaprūpe
Ja bērnībā mamma pārāk uzmācīgi aprūpē meitu, izaug nomākta personība bez sava personīgā viedokļa, ar kuru apkārtējie var manipulēt bez problēmām.
- Negatīvs tēva tēls
Ja meitai stāsta, ka tēvs ir “āzis”, meitene jūtas vainīga tajā, ka tieši šis cilvēks kļuvis par viņas tēti. Tikt galā ar šo vainas sajūtu sieviete nevar visu turpmāko dzīvi, cenšoties izpatikt apkārtējiem un pierādīt, ka viņai nav sliktas iedzimtības.
- Fiziska vardarbība
Miesassodi pazemo meitenes pat vēl vairāk, nekā zēnus. Ja meiteni sit, viņa izaug ar noslieci uz upura lomu un izvēlas sev par partneriem agresorus.
- Uzslavu trūkums
Ja meiteni nepietiekami slavē, viņa aug, nejūtot mīlestību pret sevi, un nevarēs kļūt par pilnvērtīgu partneri attiecībās.
- Strīdi bērna klātbūtnē
Strīdi bērna klātbūtnē – sitieni pa viņa psihisko veselību. Vērts atcerēties, ka bērns bieži uzņemas atbildību par visu, kas notiek ģimenē.
- Komunikācijas trūkums
Ja ar meitu maz komunicē, neatbild uz viņas muļķīgajiem jautājumiem, īpaši pusaudžu vecumā, viņa zaudē kontaktu ar vecākiem un jūtas pamesta. Komunikācija – tas, kā nekad nevar būt par daudz, kad runa ir par bērnu audzināšanu.
- Nepareiza dzīves “programmēšana”
Nedrīkst teikt meitenei, ka viņas dzīvē jāietilpst noteiktiem punktiem: laulībām, bērniem, tievēšanai, noteiktu darbu… Bērnam jāievieš ticība, ka viņam ir tiesības nodarboties ar to, ko viņš vēlas. Tikai tādā gadījumā izaugs pašpārliecināta un laimīga sieviete!
Šīs kļūdas bērnu audzināšanā – tas, par ko es noteikti izstāstīšu saviem draugiem… Būtu lieliski, ja audzināšanas modeļi, pie kuriem visi ir pieraduši, mainītos uz labo pusi.
Palasot šitādus murgus jābrīnās kā esmu nodzīvojusi ilgu un laimīgu mūžu neko ŠITĀDU nezinot!?!
Tad Tev tiešām paveicies! Bet man žel,ka mana mamma nav tādus rakstus lasījusi un/vai ņēmusi verā kaut 100daļu no visiem ieteikumiem. Manu bernību,jaunību un dzīvi ir stipri sakropļojusi mātes attieksme pret mani. Saprotu,ka taja visā ir viens vadmotīvs -iegūt sev pēc iespejas vairāk labuma no manis,valdīt par visu-manu laiku,domāšanu un protams,naudu. Bet panākt to var tikai manipulējot un iznīcinot manu pascieņu. Un tagad viņa ir veca un slima un protams ,ka palīdzēšu viņai un kopšu,taču viņa diez vai pārstās mani bakstīt ,nolikt,kritizēt,kontrolēt,izrīkot,pazemot u.t.t. Pat apziņa,ka tā laika kopa atlicis ir tiešām jau ne pārāk daidz,bet atņemt man visu dzīves spēku un enerģiju,tas mammai netraucē,pat otrādi,liekas,ka spēkus izdzīvot viņa grib dabūt izsūcot tos no manis.