Ceturtā nedēļa : paplašināt robežas
Pamēģini dzīvot citādāk. Kaut vai sīkumos. Ej uz darbu pa citu ceļu. Ieej nepazīstamā kafejnīcā vai ļoti dārgā veikalā. Izmēģini jaunu sporta veidu. Mēģini darīt to, kas nekad nav darīts. Katru dienu, darot parastos darbus, pajautā sev – ko es varu darīt mazliet citādāk? Nepieciešams izveidot ieradumu izmēģināt jaunas lietas, neiet ierastos ceļus.
Izej no komforta zonas. Protams, ja visus iepriekšējos punktos patiešām realizē, tā jau ir diezgan spēcīga iziešana no komforta zonas. Bet mēs iesim vēl tālāk – ieskaties acīs savām bailēm. Un ne tikai tās saskatīsim, bet arī cīnīsimies ar tām. Šeit es esmu radikālu metožu atbalstītāja. Baidies no augstuma? Dodies lēkt ar izpletni. Baidies no šefa? Dodies pie viņa ar jauniem ierosinājumiem. Baidies no nepazīstamiem cilvēkiem? Uz priekšu, uz tikšanos ar nepazīstamajiem! Un dodies viena pati, lai nevarētu paslēpties sarunās ar draudzeni/draugu. Jāmācās šādos „kaujas” apstākļos.
Atpūties. Un kā tu domāji – vajag tikai strādāt? Uzrīko brīvdienas, kas ir “tikai brīvdienas” ar obligātu iziešanu no mājas, ar interneta atslēgšanu un vienmēr vienatnē. Un obligāta (un godīga!) tajā ir saruna ar sevi. Kas tas bija? Kā gāja, kādas izmaiņas ir notikušas? Un kā dzīvot tālāk?
Tas, kas gaida tevi šī ceļa vidū (nesaku beigās, jo tas ir bezgalīgs ceļš), notiekošais pārspēs tavas cerības. Izpildot šos (vienkāršos!) soļus ikdienā, iekļaujot tos savā dzīvē un tu sajutīsi harmoniju, spēku, saskatīsi gaismu tuneļa galā un taciņu, kas novedīs uz pareizā ceļa. Un laika gaitā taciņa pārvērtīsies ceļā”.
