Saruna ar Dievu – stāsts liek aizdomāties

 

-Dievs, varu Tev ko jautāt?

-Droši.

-Apsoli, ka nedusmosies.

-Apsolu.

-Kāpēc Tu ļāvi ar mani šodien notikt tik daudz sliktām lietām?

-Ko tu ar to domā?

-Es aizgulējos.

-Jā.

-Auto iedarbināšana aizņēma veselu mūžību.

-Labi.

-Pusdienās manu sviestmaizi pagatavoja nepareizi un man bija ilgi jāgaida.

-Hmmm.

-Mājupceļā man izlādējās telefons, tikko es gatavojos atbildēt uz zvanu.

-Labi.

-Un tam visam kā punkts uz “i” – atgriezos mājās un gribēju relaksējoties, izmantojot jauno pēdu masažieri, bet tas nedarbojās! Šodien viss gāja greizi. Kāpēc Tu man to nodarīji?

-Nu tad tā. Šorīt tavā gultā bija Nāves Eņģelis, man bija jāsūta viens no maniem Eņģeļiem, lai cīnītos par tavu dzīvību. Es ļāvu tev cīņas laikā pagulēt.

Neļāvu iedarboties tavam auto, jo uz ceļa tavā maršrutā bija piedzēries šoferis. Ja tu būtu bijis ceļā uz darbu, tu ciestu avārijā.

Pirmais cilvēks, kas gatavoja tavu sviestmaizi bija slims, negribēju, lai tu saķer to slimību, zināju, ka nevari atļauties kavēt darbu.

Tavs telefons izlādējās, jo cilvēks, kas zvanīja, gribēja sniegt melīgu informāciju par to, ko tu esi teicis sarunas laikā. Negribēju ļaut tev ar viņu pat uzsākt sarunu, lai tu būtu drošībā.

-Ak, skaidrs.

-Ak, un pēdu masažieris. Tam bija īssavienojums, kas būtu izsitis drošinātājus, tādēļ līdz rītam būtu jādzīvo tumsā. Nedomāju, ka tu to gribēji.

-Piedod, Dievs.

-Neatvainojies, vienkārši iemācies man uzticēties gan labajās gan sliktajās lietās.

-Es Tev uzticēšos.

-Un nešaubies par manu plānu, tas vienmēr ir labāks par tavējo.

-Nešaubīšos. Paldies par visu, ko šodien darīji manā labā.

-Lūdzu. Tā bija vēl viena diena kā Dievam, un es mīlu sargāt un uzmanīt savus Bērnus.