Aizvainojums – nenobriedušas personības pazīme

 

Absurda situācija, taču esmu pārliecināta, ka arī jūsu dzīvēs ir bijušas situācijas, kad esat apvainojušās par tamlīdzīgiem niekiem.

Aizvainojums, tāpat kā daudzas citas negatīvas emocijas, ir pazīme tam, ka mūsu personība ir nenobriedusi. Ka neesam gatavi uzņemties atbildību par savu dzīvi, nemaz nerunājot par citu cilvēku dzīvēm.

Kad mēs apvainojamies uz kādu, tad mēs vienkārši atdodam atbildību par savu dzīvi svešās rokās, mēs ļaujam citiem cilvēkiem rīkoties ar mūsu likteni, mūsu noskaņojumu, mūsu emocijām, mēs izvēlamies būt par upuri!

Ja Jūs var satraukt tas, kā ar Jums runāja trolejbusa konduktors vai arī tas, „ka vīrs nepaskatījās uz Jūsu pusi tad, kad to gaidījāt”, vai mamma kaut ko ne tā pa telefonu pateica, vai draudzene uz Jums izgāza savas negatīvās emocijas, un Jūs par to satraucāties, nošļukāt, no acīm pazuda motivācija, tad sakiet, lūdzu, kurš valda pār Jūsu dzīvi? Jūs vai šie cilvēki?

Tagad, lūdzu, atceraties situācijas, kas izraisa Jūsos aizvainojumu, dusmas, aizkaitinājuma sajūtu?

Kas šie ir par cilvēkiem?

Kas tie ir par notikumiem?

Tikai atceraties. Kāpēc? To Jūs uzzināsiet vēlāk.

Kad es mācījos psiholoģijas skolā, mans viedais skolotājs, pateica lietu, kuru es labi iegaumēju:

„Mūsu karma (liktenis) ir ieslēgts mūsu prātā. Mēs pēc karmas dzimstam ar noteiktu prātu, kurš arī veido mūsu tālāko likteni. Uz vienu un to pašu situāciju divi cilvēki reaģē pilnīgi atšķirīgi. Kāds krīt panikā un pārstāj censties, bet cits pasmaida un saskata tajā Dieva mācību. Daudzi notikumi mūsu liktenī ir iepriekš nolemti, taču mūsu brīvība ir tajā, kā mēs uz tiem reaģējam. Tieši tā mēs veidojam savu karmu. Starp stimulu un reakciju vienmēr ir vairāki mirkļi, kuros mēs esam brīvi izvēlēties savu reakciju.”

Atcerieties, kad Jums viss sanāk labi, Jums ir brīnišķīgs noskaņojums, un pēkšņi uz ielas kāds Jūs pagrūž vai kaut ko pasaka. Jūs apvainojaties? Vai vispār ievērojat to? Vai tas Jums būs kas vērtīgs?

Jo, ja mēs nevēlamies apvainoties, tad, lai cik ļoti kāds censtos, mūs nevar apvainot. Vārds apvainoties rodas no diviem vārdiem „Apvainot sevi”, īsais variants ir apvainoties.

Lasīt tālāk