KAS IR VISS UN KUR TAS IR?
Mūsu planēta – viena no daudzām, kas spējīga uzturēt dzīvību, un mūsu Saule ir salīdzinoši jauna attiecībā pret visu Visumu. Acīmredzot dzīvībai jābūt visur – gan uz planētām, kur dzīve sāka attīstīties vienlaikus ar mūsējo, gan arī uz tām, kas radās agrāk. Pastāv miljards galaktiku, kas ir par miljardiem gadu vecākas par mūsējo, tātad vismaz vienai bija jākļūst par “vardi ceļotāju”. Tā kā uz Zemes ir visi nosacījumi dzīvībai, mūsu planēta vispār varētu noteiktā brīdī kļūt par kolonizācijas mērķi. Ja reiz esam iedrošinājušies iziet kosmosā, tad arī citām civilizācijām tādai domai vajadzētu ienākt prātā. Tomēr nekādas pēdas, mājienu vai citas saprātīgas dzīves liecības Visumā neesam atraduši. Kur ir viss?
Modelēšanas teorija var sniegt dažus atbilžu variantus. Ja dzīvībai jābūt visur, bet pastāv tikai uz Zemes, atbilde ir šāda: mēs atrodamies simulācijā. Tas, kurš ir atbildīgs par modelēšanu, vienkārši nolēma pavērot, kā ļautiņi darbojas vienatnē. Multiversa teorija apgalvo, ka dzīvība uz citām planētām pastāv (vairumā visuma modeļu). Mums, iespējams, ir ļoti paveicies, jo dzīvojam mierīgā simulācijā – tādi vientulīši visumā. Varam secināt, ka visums radīts tikai mums.
Cita teorija, planetārija hipotēze, piedāvā vēl vienu iespējamo atbildi. Modelēšana paredz lielu daudzumu apdzīvotu planētu, no kurām katra iedomājas, ka tā ir viena tāda visā visumā. Iespējams, tādas simulācijas mērķis – “uzaudzēt” atsevišķas civilizācijas ego un pavērot, kas notiks.
Bet kas gan atrodas aiz Visuma robežām? Saskaņā ar modelēšanas teoriju, atbilde būtu – superdators, ap kuru sasēdušas attīstītas būtnes. Taču iespējamas arī neprātīgākas lietas. Tie, kuri pārvalda modeļus, var būt tikpat neīsti kā mēs. Var būt vairāki simulācijas slāņi. Britu filosofs Niks Bostroms pauž, ka “post-ļaudis”, kas izstrādājuši mūsu simulāciju, var arī paši izrādīties modelēšanas produkts tāpat kā viņu radītāji, un var būt daudzi realitātes līmeņi, un to daudzums laika gaitā var palielināties.
Aktuāls paliek jautājums: kurš radījis patieso visumu? Šī ideja ir tik tāla no mūsu dzīves, ka liekas pat neiespējami par to spriest. Tomēr, ja modelēšanas teorija vismaz var paskaidrot mūsu Visuma ierobežoto izmēru un saprast, kas atrodas aiz tā robežām, iespējams, tas ir labs sākums esamības dabas izziņā.
