SMADZENES AKVĀRIJĀ
Zinātniekiem ar vienkāršu eksperimentu pārliecinoši izdevies pierādīt, ka vairums mūsu pieņēmumu par tā dēvēto objektīvo realitāti jau pēc definīcijas ir aplami. Eksperimentu sauc “Smadzenes kolbā”. Zinātniekiem izdevies pilnībā neskartas cilvēka smadzenes pārvietot no galvaskausa kolbā ar barojošo šķīdumu. Šo eksperimentālo smadzeņu neironus pieslēdza datoram, kas ģenerē elektriskos impulsus, kuri ir identiski tiem, kādus saņemtu smadzenes, atrodoties ķermenī. Tādā veidā cilvēks, kuram pieder smadzenes, neskatoties uz ķermeņa trūkumu, joprojām sevi turpina apzināties kā esošu un iesaistītu apkārtējās pasaules norisēs. Tā kā impulsi, kurus saņem neironi, jebkuram cilvēkam ir vienīgā iespēja mijiedarboties ar apkārtējo realitāti, no smadzeņu redzespunkta nav iespējas droši apgalvot, vai tās atrodas galvaskausā vai kolbā.
Ričs Terils no NASA Reaktīvās kustības laboratorijas ķērās pie šā eksperimenta, lai izklāstītu visnotaļ oriģinālu uzskatu par Visuma dabu. Viņš uzskata, ka mēs visi atrodamies kāda dievišķa datora iekšienē, bet mūsu tā dēvētās identitātes – personības – ir tikai mākslīgā saprāta darbības blakusprodukts. Savas teorijas argumentācijā Ričs Terils atsaucies uz Gordona Mūra likumu, kura pamatā ir novērojums, ka datoru izskaitļošanas jauda dubultojas ik pāris gadu. Saglabājot tādus tempus, pēc 30 gadiem 100 miljoni datoru spēs modelēt visas cilvēciskās dzīves ar visiem domāšanas procesiem un iespaidiem. Ja kas tāds kļūs iespējams, tad kādēļ gan nepieņemt, ka tas jau reiz noticis, bet mēs ar visām mūsu domām un sajūtām esam iedarbinātas datora programmas daļa?
