SIEVIETE SARKANAJĀ KLEITĀ
Tomēr, pat tajā gadījumā, ja datori kļūst aizvien jaudīgāki, Visums var izrādīties pārāk sarežģīts, lai ietilptu vienā no tiem. Katrs no septiņiem miljardiem cilvēku ir pietiekami sarežģīts, lai konkurētu ar jebkuru iespējamo iztēloto datoru. Un mēs spējam iztēloties vien bezgalīgi mazu milzīgā Visuma daļiņu, kas ietver miljardiem galaktiku. Būs neiedomājami sarežģīti uzskaitīt visus mainīgos parametrus.
Bet modelētai pasaulei nav jābūt tik sarežģītai, kāda tā liekas. Lai kļūtu pārliecinošs, modelim nepieciešami daži sīkāki rādītāji un ļoti daudz virtuālo spēlētāju. Tas ir kā vienā no sērijas GTA datorspēlēm, kurā glabājas simtiem cilvēku, bet spēlētājs mijiedarbojas vien ar dažiem. Dzīve var būt ļoti līdzīga. Pastāvat jūs, jūsu tuvinieki, radinieki, bet visi tie, kurus jūs sastopat uz ielas, var būt vien virtuāls tēls. Tiesa, tiem var būt vārds, dažas domas, taču ieprogrammētajai identitātei noteikti nebūs emociju. “Cilvēki uz ielas” var izrādīties vien metonīmija, tēls, skice, tāpat kā “sieviete sarkanajā kleitā” no “Matriksa”.
Tādējādi mūsu Visums var izrādīties ne tik sarežģīts. Viss atkarīgs no spēlmaņa un, protams, programmētāja. Videospēles ietver sevī milzīgas pasaules, bet konkrētajā mirklī nozīme ir tikai spēlmaņa pašreizējai lokācijai, jo tieši tur noris darbība. Realitāte var noritēt pēc tāda paša scenārija. Esošais aiz uztveres robežām var glabāties atmiņā un izpausties vien nepieciešamības brīdī. Savukārt tālās vietas, kuras mēs nekad neapmeklēsim, piemēram, citas galaktikas, simulācijā vispār var nebūt ielaistas. Bet, ja nu mums radīsies vēlme uz tām paskatīties, programmu papildinās ar pārliecinošiem tēliem.
Tiesa, cilvēki uz ielām vai tālas zvaigznes ir viena lieta. Taču mums nav pierādījumu, ka mēs paši eksistējam tādā veidā, kādā esam sevi raduši iztēloties. Mēs uzskatām, ka pagātne notika, jo mums ir pieejamas tās liecības – atmiņas, fotoalbumi, vēstures grāmatas. Bet ja nu tas viss ir tikko uzrakstīts kods? Ja nu mūsu dzīve rekonstruējas ik mirkli, tiklīdz pamirkšķinām acis? Interesantākais ir tas, ka to nav iespējams ne pierādīt, ne atspēkot!
