Vecmāmiņa – mans eņģelis?
Daudziem doti ne vien Eņģeļi, bet arī pavadoņi – tie ir mūsu aizgājušie tuvinieki, paskaidro Maija Kadiķe. Kad viņi aiziet, augšā viņiem tiek dota izvēle: var iet tālāk mācīties dvēseles skolās un sagatavoties savai nākamajai dzīvei vai iziet to pašu attīrīšanās procesu, bet pēc tam atgriezties un būt savam tuviniekam it kā Eņģeļa vietā. Enerģētikas ziņā Sargeņģelis ar pavadoni ir ļoti tuvi, tikai pavadonis ir tuvāk matērijai, viņam piemīt tās īpašības un intereses, kas bija uz Zemes. Piemēram, kad vecāki agri aiziet no dzīves, viņi bieži izvēlas būt bērnam blakus kā pavadoņi, līdz viņš pieaug.
“Meditācijā Satikšanās ar Sargeņģeli mēs ejam pa kāpnēm augšup augstāko vibrāciju līmenī, lai spētu kontaktēties ar smalko pasauli,” garīgās prakses smalkumus atklāj Maija. “Ieejam Gaismas dārzā, notiek satikšanās ar vistuvāko enerģiju. Ļoti bieži tas ir pavadonis. Tā ir ļoti emocionāla tikšanās, kaut arī bieži jau intuitīvi nojaušam, ka šis cilvēks ir mums blakus: mirusī māmiņa, tētis, vecmāmiņa, krustmāte…” Taču par Eņģeli cilvēka dvēsele nekļūstot nekad – tā ir cita hierarhija. Eņģeļiem ir viņu ceļš, mums – mūsējais. “Domājams, nākotnē (varbūt ne šajā dzīvē un vēl ne nākamajā) mēs kļūsim par Eņģeļcilvēkiem.
Un tomēr tā būs mūsu izvēle. Tagad ir brīdis, kad esam iegājuši viszemākajā matērijas punktā,” atzīst Eņģeļu terapeite. “Pamazām jau mostamies, notiek spēcīga Gaismas ķermeņu aktivizācija.” Mums zvaigznēs ierakstīts ar Sargeņģeli kopā ejamais ceļš, uzdevumi, kas šajā dzīvē jāizpilda.
Tāpēc ļoti svarīgs ir kontakts diendienā un sadarbība, kas veidojas starp Eņģeli un cilvēku. Kontaktam ar Eņģeļiem ļoti palīdz arī gaismas vieta jeb altāris, ko varam izveidot paši. Tajā varam nolikt svecīti, kristālus, ziedus, kādu Eņģelīti. Kad iededzam sveci, pieaicinām savus Eņģeļus un, galvenais, atceramies, ka jāpateicas viņiem, jo Eņģeļi savu darbu veic visas dienas garumā nesavtīgi un ar mīlestību.
Sagatavots pēc izdevuma “Ezoterikas ceļvedis”
