Sievietes intīmā veselība ir jautājums, kam jāpievērš uzmanība ikvienai sievietei jebkurā vecuma posmā. Mainoties sievietei, mainās arī intīmās veselības aktualitātes, taču pats svarīgākais ir sekot līdzi savai veselībai, piefiksēt izmaiņas, regulāri apmeklēt ārstu un pārrunāt pat pašus delikātākos jautājumus. Kas notiek ar sievietes ķermeni 20, 30, 40, 50 un 60+ gados un kuri jautājumi visbiežāk ir īpaši aktuāli, stāsta sertificētā ārste ginekoloģe Vija Plūme un aptieku tīkla Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča. 

Sievietes intīmā veselība ir komplekss jēdziens, tāpēc ir būtiski regulāri doties pie speciālista, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā, un veiktu nepieciešamos izmeklējumus, kas ļauj sekot līdzi veselības izmaiņām un nepieciešamības gadījumā tās fiksēt un novērst. Tādēļ ir svarīgi negaidīt uzaicinājumu uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, bet vismaz reizi gadā doties pie ginekologa.

“Katrai sievietei neatkarīgi no vecuma jāseko līdzi maksts mikrofloras un pašsajūtas izmaiņām. Ja ir novērojami pastiprināti, nepatīkami maksts izdalījumi, nieze un apsārtums, sāpīga urinēšana vai citi simptomi, noteikti jāvēršas pie speciālista. Infekcijas mēdz kombinēties. Jūs varat iedomāties, ka jums ir cistīts, un lietot attiecīgos medikamentus, nekonsultējoties ar ginekologu, taču tādā veidā var nepamanīt un palaist garām kādas citas infekcijas vai slimības iespējamību,” brīdina ginekoloģe. 

20 gadi

Šajā vecumā aktuāla būs atbilstošas kontracepcijas izvēle, jo vairumam sieviešu jau ir aktīva dzimumdzīve. Svarīgi atcerēties, ka tikai prezervatīvi pasargā arī no seksuāli transmisīvām slimībām, bet vairums citu kontracepcijas līdzekļu, piemēram, tabletes, no iespējamas inficēšanās pasargāt nevar. Par seksuāli transmisīvu slimību tiek uzskatīts arī cilvēka papilomas vīruss, kas var veicināt izmaiņas dzemdes kakla un maksts gļotādā.

“Seksuāli transmisīvās slimības padodas ārstēšanai, taču nav iespējams paredzēt, vai tās neatstās kādas tālejošas sekas. Viena no seksuāli transmisīvo slimību blaknēm sievietēm ir grūtības palikt stāvoklī, kas būs ļoti svarīgi brīdī, kad nonāksiet līdz interesei par stabilas ģimenes veidošanu,” skaidro ginekoloģe Vija Plūme. 

30 gadi

Arī šajā vecumā aktuāla būs piemērotākās kontracepcijas metodes izvēle un rūpes par intīmo veselību un labsajūtu. Vairumam sieviešu šajā vecumā jau ir bērni, tādēļ bieži rūpes par sevi tiek pārceltas otrajā plānā, izlaižot ikgadējās vizītes pie ginekologa un tādējādi neizmantojot iespēju laicīgi atklāt veselības stāvokļa izmaiņas un uzsākt ārstēšanos.

Tāpat šajā vecuma posmā aktuāls kļūst jautājums par iegurņa muskulatūras trenēšanu un maksts tvirtuma atjaunošanu. Iecienīti ir, piemēram, Kēgela vingrinājumi, taču vien ar tiem būs par maz. Iegurņa muskulatūras trenēšanai un maksts tvirtuma atjaunošanai visefektīvāk palīdz vaginālie trenažieri (konusi vai bumbiņas ar dažādiem smagumiem). Muskuļu trenēšana jāveic ne mazāk kā divas reizes dienā, noturot izvēlēto vaginālo trenažieri makstī vismaz desmit līdz 15 minūtes, un tā vairākas dienas pēc kārtas, līdz esat gatava pāriet uz nākamo trenažieri ar lielāku smagumu.

40 gadi

Sievietēm šajā vecumā joprojām aktuāla būs piemērotākās kontracepcijas izvēle, ikgadējās vizītes, ginekoloģiskie un krūšu izmeklējumi (krūšu manuālā pārbaude, sonogrāfija un mamogrāfija), kā arī iegurņa muskulatūras trenēšana un maksts tvirtuma atjaunošana.

“Sasniedzot 40 gadu vecumu, pastiprināta uzmanība jāpievērš ikgadējiem izmeklējumiem, kā arī iegurņa muskulatūras trenēšanai. Šajā vecumā sievietēm bieži vien jau ir vairāki bērni, un arī smagumu cilāšanai var būt nopietnākas sekas nekā pirms desmit vai 15 gadiem. Būtu ieteicams necelt smagumus virs pieciem kilogramiem Arī liekais svars veicina maksts noslīdēšanu, tāpēc uzturiet sevi formā. Īpaši svarīgi ir veselīgi ēst, izvairīties no pārmērīgas cukura lietošanas uzturā un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, rūpējoties par organisma labsajūtu,” uzsver ginekoloģe.

50 gadi

Latvijā vidējais vecums, kad sievietēm iestājas menopauze, ir 52 gadi. Tuvojoties 50 gadu vecumam, mēnešreizes var palikt retākas un neregulārākas, tāpēc vēlams doties pie ginekologa, lai izvērtētu situāciju un vienotos par turpmākajiem risinājumiem. Līdz ar menopauzes iestāšanos mainās arī ādas stāvoklis, izmainās maksts gļotāda, kā arī iespējamas krasas garastāvokļa izmaiņas. Viens no risinājumiem, kas sievietēm pēc menopauzes iestāšanās palīdz saglabāt veselību, skaistumu, veselīgu seksuālo dzīvi un asu prātu, ir menopauzes hormonālā terapija. Šī terapija katrai sievietei pēc konsultācijas ar speciālistu tiek noteikta individuāli. 

“Mūsdienās sieviešu dzīves ilgums ir daudz garāks nekā senāk, tādēļ ir daudz dažādu iespēju, kā palīdzēt pārdzīvot premenopauzes, menopauzes un postmenopauzes periodu, ļaujot ilgstoši saglabāt dzīves kvalitāti. Svarīgi ir nebaidīties un doties pie speciālista, lai atrastu labāko risinājumu. Līdz ar menopauzes iestāšanos kontracepcija vairs nav aktuāla, taču joprojām nepieciešams sevi pasargāt no seksuāli transmisīvām slimībām, kā arī rūpēties par maksts mikrobiomu, lietojot labvēlīgās baktērijas laktobaciļus,” stāsta Vija Plūme.

60+ gadi

Arī sievietēm pēc 60 ieteicams trenēt iegurņa muskulatūru, lai uzlabotu maksts tvirtumu. Tāpat nepieciešams konsultēties ar ginekologu par menopauzes hormonālo terapiju un sekot līdzi intīmās veselības stāvoklim. Šajā laikā tāpat būtu ieteicams veikt ne tikai krūšu un dzemdes kakla izmeklējumus, bet arī kolonoskopiju un gastroskopiju.

“Menopauzes un postmenopauzes periodā maksts mikrobiomam nepieciešamas papildu rūpes. Ja sieviete lieto menopauzes hormonālo terapiju, tad makstī šiem labajiem mikrobiem – laktobaciļiem – patīk dzīvoties. Taču, ja hormonālā menopauzes terapija netiek lietota, jāveic papildu darbības mikrobiomas veselības uzlabošanai. Apmēram reizi mēnesī maksts mikrobioma jāatjauno, lietojot laktobaciļus saturošas maksts svecītes vai dzeramus laktobaciļu preparātus,” norāda ginekoloģe. 

Farmaceite Ilona Sinkeviča atgādina par intīmo kopšanu: “Maksts gļotādas pH līmenis atšķiras no ādas pH, tāpēc ikdienas kopšanai pareizi būtu izmantot atbilstošos intīmās kopšanas līdzekļus. Šie līdzekļi neizjauc gļotādas līdzsvaru, darbojas maigi un saudzīgi. Ir intīmās higiēnas līdzekļi, kas paredzēti lietošanai bērniem, pieaugušajiem, līdzekļi ar papildinātiem sastāviem, piemēram, īpaši jutīgai gļotādai, ar vieglu antibakteriālu, mitrinošu iedarbību – atkarībā no katra cilvēka vajadzībām. Maksts sausuma gadījumos ir pieejamas vaginālās sveces, kuru sastāvā ir augu ekstrakti un hialuronskābe, kas nomierina un mitrina gļotādu.  Diskomforta novēršanai tāpat palīdz vaginālās sveces ar labvēlīgo baktēriju celmiem vai pienskābi. Pastāv iespēja iekšķīgi dzert kapsulas ar labvēlīgo baktēriju celmiem, kas regulē un uzlabo maksts mikrobioma līdzsvaru. Dzerot kapsulas, efekts iestājas nedaudz vēlāk, nekā lietojot sveces, taču ir stipri noturīgāks.”

“Rūpes un kopšana ādai nepieciešama visos gadalaikos, tomēr tieši ziemas laikapstākļi, āra un iekštelpu temperatūras kontrasts ādai sagādā lielu stresu – tā kļūst sausāka, trauslāka, dažkārt pat plaisā,” teic “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un iesaka izvelēties ādai atbilstošu, kvalitatīvus kopšanas līdzekļus. 

Lūk, atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par ādas kopšanu ziemas sezonā!

Kādēļ ziemā āda ir gan jābaro, gan jāmitrina?

Farmaceite skaidro: “Ja āda ir dziļi mitrināta, tā ir elastīga un veiksmīgi tiek galā ar aizsargāšanos no ziemai raksturīgajām temperatūras svārstībām. 

Pareizā izvēle ir mitrinošo sejas krēmu klāt vakarā, barojošo – no rīta.”

Mitrinošs krēms saturēs ūdenī šķīstošas vielas, kas, uzklājot uz ādas, absorbē ūdeni. Mitrinātāji ir, piemēram, glicerīns, urīnviela, hialuronskābe, arī dažu augu ekstrakti. Barojoša krēma sastāvs atšķirsies, tur būs, piemēram, minerāleļļas, vazelīns, bišu vasks, sojas pupiņu eļļa, kas veido gaisu caurlaidīgu, aizsargājošu, caurspīdīgu plēvīti.

“Protams, ir svarīgi ņemt vēra savu ādas tipu un tā īpatnības. Piemēram, īpaši jutīgai un sausai sejas ādai mitrināšana nepieciešama gan vakarā, gan no rīta, un jāpatur prātā, ka starp mitrinoša un barojoša krēma uzklāšanu nepieciešams ievērot aptuveni 30 minūšu pauzi. Tās laikā var iedzert rīta kafiju un pabrokastot.” 

Kā pareizi attīrīt ādu? 

Pirms sejas krēma uzklāšanas nepieciešams veikt ādas attīrīšanu. Ziepes attīrīšanai nederēs, jo tās ādu sausina. “Labākie līdzekļi sejas ādas attīrīšanai ir micelārais ūdens vai losjons. Tikai pēc tam uz ādas drīkst uzklāt krēmu. Ja vasarā var doties ārā gandrīz uzreiz pēc krēma uzklāšanas, tad ziemā nepieciešams nogaidīt, lai krēms ir pilnībā iesūcies. Tā ādu var vislabāk pasargāt no apsaldēšanās. 

Rekomendēju sejas ādas kopšanai izvelēties dermatokosmētiku, kas pieejama aptiekās. Šie produkti ir dermatoloģiski pārbaudīti, droši, turklāt farmaceiti var sniegt konsultāciju par jebkuru ādas kopšanas līdzekli un palīdzēt saprast, kas tieši būtu piemērotākais konkrētam cilvēkam,” teic farmaceite.

Kā kopt lūpas, lai tās ir samtaini maigas?

Parasti tieši sausas un saplaisājušas lūpas ir pirmais signāls par problēmām, ar ko ziemā sastopas āda. “Pirms došanās ārā vajadzētu lietot barojošu un aizsargājošu lūpu balzāmu. Turklāt visiem – sievietēm, vīriešiem, bērniem. Nedrīkst aizmirst arī par mazuli, kurš guļ ratiņos un pastaigas laikā zīž māneklīti. Tas papildu kairina, tādēļ lūpiņas vajadzētu pasargāt ar speciāli maziem bērniem paredzētu aizsarglīdzekli.” 

Ko darīt, lai roku un pēdu āda nav raupja?

Dienā ikreiz pēc roku mazgāšanas ir jāuzklāj roku krēms, savukārt vakars ir laiks, kad parūpēties īpaši. Ērika Pētersone iesaka: “Roku un pēdu āda būs pateicīga, ja ziemā pirms gulēt iešanas ieviesīsiet katra vakara rituālu – bagātīga barojoša krēma uzklāšanu biezākā slānī. Šis būtu brīdis, kad noderēs krēms, kas, lietošanai dienas laikā, ir pārāk trekns un biezs. Parasti šāda krēma sastāvā ir vazelīns, kādas minerāleļļas, tādēļ tieši pirms miega tas būs ideāls – iesūksies pakāpeniski un sausajai roku un pēdu ādai sniegs dziļu aizsardzību.” 

Vai ziema ietekmē visa ķermeņa ādas stāvokli? 

Jā, ķermeņa āda ziemā kļūst sausāka, īpaši, pēdas, elkoņi, āda ap locītavām, tādēļ būtu jāparūpējas par visa ķermeņa ādas barošanu.
“Ērta un noderīga lietošanā var būt dušas eļļa – tā ādu vienlaikus gan mazgā, gan mitrina. Ja āda nav izteikti sausa, iespējams, pēc dušas eļļas lietošanas to nav nepieciešams papildus mitrināt. Ja tomēr ierasts lietot dušas želeju, tad gan pēc mazgāšanās vajadzētu uzklāt ķermeņa krēmu vai losjonu.” 

Cik nepieciešams ziemā ādu aizsargāt no UV stariem?

Lai gan Latvijā saule ziemā spīd ne pārāk bieži, ādu tomēr vajadzētu pasargāt arī no saules UV stariem. Tādēļ ir nepieciešams pārliecināties, vai ikdienas sejas krēms satur SPF aizsargfiltrus. Tie pasargā ādu no novecošanās un pigmentācijas veidošanās.

“Dienas grims, bez kā sievietes bieži vien ikdienā no mājas neiziet, ziemas laikā ir papildu priekšrocība – tonālais krēms un pūderis veido nelielu aizsargkārtiņu, kas ādu gan pasargā no apsaldēšanās un sausināšanas, gan piešķir vēl dažus aizsardzības slāņus. SPF ir teju visu tonālo krēmu sastāvā.” 

Kā rīkoties, ja āda jau tāpat ir problemātiska? 

Ja ir kādas ādas problēmas, ziemā tās var kļūt vēl izteiktākas. Parasti dermatologa pacienti to zina un prot par savu ādu parūpēties, laikus mazinot saasinājuma riskus. Farmaceite novērojusi, ka diezgan daudz cilvēku cieš no atopiskā dermatīta – ļoti sausas un jutīgas ādas, kā dēļ nereti jautā padomu aptiekā. “Ja siltajā sezonā šai problēmai ir raksturīga miera fāze, ziemā bieži vien novērojams saasinājums. Atopiskā dermatīta gadījumā ikdienā jālieto kāds no speciāliem krēmiem, kas palīdz mazināt slimības pazīmes. Ieteicams arī pārskatīt ikdienas paradumus un ēdienkarti, vajadzētu izvairīties no alkohola lietošanas, smēķēšanas, kas pastiprina atopiskā dermatīta pazīmes. Uzturā ieteicams lietot olbaltumvielām un vitamīniem bagātu, daudzveidīgu ēdienu. Ir atsevišķi pētījumi, kas pierāda, ka ādas veselību var uzlabot uztura bagātinātāji probiotiku veidā. Probiotikas palīdz samazināt arī atopiskā dermatīta akūto epizožu biežumu,” skaidro farmaceite un piebilst, ka tad, ja ikdienā ir paaugstināts stress, nepietiekams nakts miegs, ilgstošs nogurums, ādas problēmas visticamāk būs izteiktākas, tādēļ saspringtos dzīves posmos, kāds nenoliedzami daudziem ir arī šis, pandēmijas laiks, ieteicams palietot probiotikas vai kompleksos vitamīnus. 

Daži no mums sapņo visai reti, citi sapņus neatceras, bet nereti ir tā, ka pēc kāda murga nomoka nomācošas domas un sajūtas.

7 iemesli kādēļ redzam murgus:

1. Ja ir bijis neparasts sasprindzinājums vai raizes par kaut ko, tie var izraisīt murgus.
2. Ja murgiem ir tikai gadījuma raksturs, tie uzskatāmi par normālu parādību, par ko nav iemesls satraukties.
3. Ja murgi sākas pēc kāda nepatīkama pārdzīvojuma, piemēram, nelaimes vai nāves gadījuma, tie parasti izbeidzas dažu nedēļu laikā. Ja tas nenotiek, jākonsultējas ar ārstu.
4. Ja jūs pašlaik slimojat ar kādu somatisku slimību, piemēram, gripu vai citu ar augstu temperatūru saistītu slimību, tā ir parasta parādība.
5. Ja tikai nesen pārtraukta miega medikamentu lietošana, murgi ir parasta parādība, kas izzūd dažu dienu laikā.
6. Ja alkohols ir lietots vairāk nekā parasti vai arī dzeršana tikusi pēkšņi pārtraukta, var rasties murgi.
7. Daži medikamenti var radīt sliktus sapņus. Par to der pakonsultēties ar ārstu.

Jaunā gada sākumā tradicionāli atskatāmies uz aizvadītā gada laikā paveikto un izvirzām sev jaunus mērķus vai uzņemamies kādu apņemšanos. Kā pareizi izvirzīt mērķus, kas piemēroti tieši jums, un kā tos veiksmīgi sasniegt? Kas palīdzēs ceļā uz mērķu sasniegšanu? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4 preventīvās medicīnas klīnikas Anti-Aging Institute psiholoģe-maģistrante, ACSTH sertificēta personīgās izaugsmes trenere Zane Jankovska un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Jaunā gada apņemšanos un mērķu izvirzīšanu mēdzam uztvert divejādi – no vienas puses, var būt uzkrāta neveiksmīga pieredze no iepriekšējiem gadiem, kad kaut ko nav izdevies piepildīt, bet no otras puses – mūs mēdz piemeklēt nepārvarama vēlme sākt kaut ko jaunu, uzstādīt jaunus mērķus un izvirzīt apņemšanos. Kā skaidro Zane Jankovska, te ietekme ir tā saucamajam “jauna sākuma” efektam. Cilvēkiem patīk sadalīt savu dzīvi noteiktās daļās – posmos, gados, noteiktos pieturas punktos (piemēram, “universitātes laiks”, u. tml.), tādēļ arī jauns gads, mēnešu pirmie datumi un pirmdienas tiešām arī pētījumos parādās kā atskaites punkti, kad cilvēki uzsāk noteiktu mērķu sasniegšanu. Tā ir kā jaunas lapas pāršķiršana un iespēja psiholoģiski distancēties no pagātnes kļūdām, ja, piemēram, iepriekšējā gadā nav izdevies piepildīt kādas savas vēlēšanās vai apņemšanās. Tas ir kā jauns sākums un jauna motivācija, ka šajā gadā būs citādāk – veiksmīgāk. 

Kāpēc ir svarīgi izvirzīt mērķus?

Cilvēki ir intelektuālas būtnes, mēs nevaram dzīvot bez mērķiem. Mums visiem ir kādi mērķi – apzināti vai neapzināti. Lai arī mums bieži vien šķiet, ka uzstādītie mērķi un apņemšanās beidzas neveiksmīgi, tomēr pētījumi vēsta, ka 35% no tiem cilvēkiem, kas pieņem lēmums par apņemšanos, sasniedz rezultātu un veic pozitīvās izmaiņas. Tas nav maz, uzsver speciāliste. Ir vērtīgi izvirzīt jaunus mērķus un uzsākt apņemšanos, jo mērķu sasniegšana un apņemšanās izpildīšana veicina mūsu pašvērtējuma izaugsmi, motivē mūs un paaugstina pašefektivitāti.

Lai gan Covid-19 pandēmijas ieviestās izmaiņas mūsu ikdienā, īpaši neziņa un neskaidrība par nākotni un tās iespējām, var būt kā papildu demotivējošs faktors ceļā uz apņemšanos piepildīšanu un mērķiem, Z. Jankovska uzsver, ka jebkuros apstākļos visbūtiskākais ir apzināties, kas jums ir vajadzīgs. Ja mērķis jums tiešām ir svarīgs, tad apkārtējie apstākļi nav noteicošie un, visticamāk, jūs tāpat uzstādīsiet šo mērķi un daļēji vai pilnībā to piepildīsiet.

Kā pareizi definēt un īstenot mērķus?

Z. Jankovska iesaka pamatsoļus, kas jāievēro, lai izvirzītu reālistisku un sasniedzamu mērķi, kā arī nezaudētu motivāciju ceļā uz to. 

1. Izvērtējiet mērķi! Sāciet ar atbildi uz jautājumu: “Vai tas tiešām man ir vajadzīgs?” Ja jūsu apņemšanās būs izvirzīta citu cilvēku iespaidā, nevis vadoties pēc jūsu vēlmēm un vajadzībām, ir mazāk ticams, ka tā tiks izpildīta. Noskaidrojiet, vai šī vēlēšanās ir tas, kas jums tiešām ir vajadzīgs. Lai labāk izprastu un precīzāk uzstādītu sev atbilstošu mērķi, vizualizējiet, kā jūs jutīsieties, izskatīsieties, rīkosieties, kad mērķi sasniegsiet. Veidojiet prātā ļoti detalizētu ainu – tas palīdzēs saprast, vai izvirzītais mērķis jums tiešām ir saistošs. Ir svarīgi rast atbildi uz jautājumu: “Ko tas man dod? Ko tas mainīs manā dzīvē? Kā es jutīšos, to sasniedzot?” Veltiet laiku, lai uzrakstītu un izanalizētu savus mērķus. Varbūt kāds no tiem jau tiks atsijāts šajā procesā, tādējādi atstājot vietu vien vērtīgākajiem.
2. Izvēlieties ne vairāk kā vienu-divus mērķus vai apņemšanās. Pētījumi liecina – ja sev uzstādām vairākus mērķus, rezultātā tāpat fokusējamies uz vienu-diviem. Tādēļ nevajag sevi maldināt un uzstādīt daudz mērķu vienlaikus – tie mulsinās un demotivēs, jo būs par daudz. Ir svarīgi saprast, ka apņemšanās jau ir papildu slodze tam, ko mēs ikdienā darām. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties vienu tādu mērķi, ko jums būtu viegli ieviest savā ikdienā un kuram tiešām redzat vērtību un ieguvumu savā dzīvē.
3. Plānojiet konkrētus soļus. Lai būtu vieglāk mērķus un apņemšanās izpildīt, pārvērtiet mērķi praktiskā darbībā – saplānojiet to pa maziem soļiem: kad sāksiet, ko un kā darīsiet? Labi strādā, piemēram, pie ledusskapja pielikts kalendārs, kurā var atzīmēt paveikto progresu apņemšanās plānā.
4. Padariet mērķi viegli izpildāmu. Padomājiet, kā jūs varat sev palīdzēt mērķi sasniegt. Piemēram, ja esat apņēmies vakaros vingrot, bet jums ir gara darba diena, varbūt vingrošanu tomēr varat veikt no rīta? Ja esat apņēmies vingrot 20 minūtes, bet to nevarat iekļaut savā dienas plānā, pamēģiniet ieplānot 10 minūšu vingrošanu. Mērķim ir jābūt viegli pieejamam, ar mazu pretestību. Nevajag censties “sākt visu no jauna un pilnībā mainīt dzīvi”! Tās ir fantāzijas, kas, ja nepiepildās, var atstāt negatīvu ietekmi uz pašvērtējumu un pašefektivitāti kopumā. Savukārt jebkura mazāka vai lielāka mērķa sasniegšana vairo mūsu pašefektivitāti un uzlabo mūsu pašvērtējumu. Tiem nav jābūt lieliem sasniegumiem! Mūsu pašefektivitātes veicināšana rodas no mazām, ikdienišķām lietām. Ja ar tām sāk, ir vieglāk sasniegt arī lielos mērķus.
5. Izvairieties no aktivizētājiem jeb “trigeriem”. Piemēram, ja vēlaties atmest smēķēšanu, netiecieties ar tiem cilvēkiem vai nedodieties uz tādiem pasākumiem, kas radīs jums vēlmi smēķēt. Pieturieties šim principam, līdz jūtaties droši un stabili ceļā uz savu mērķi. Nākamais līmenis varētu būt – aizstāt šo negatīvo ieradumu ar citu pozitīvu vai neitrālu. Piemēram, ja runa ir par smēķēšanu – izprotiet, kas ir vajadzība, ko jūs apmierināt, veicot konkrēto darbību, piemēram, socializēšanās ar draugiem. Aizstājiet to ar citu aktivitāti kopā ar draugiem, kas potenciāli var kļūt par jaunu ieradumu vai tradīciju. Ja smēķēšana jums kalpo kā nomierinošs līdzeklis (kas patiesībā ilgtermiņā tā nav), to var aizstāt ar zāļu tējas tasi. Tās ir vienkāršas lietas, kas ir tepat mums apkārt, resursi, ko varam izmantot.
6. Sekojiet progresam, piefiksējiet izdarīto un apbalvojiet sevi par padarīto. Atrodiet kādu cilvēku, kas var jums palīdzēt šos mērķus sasniegt, kas atbalstīs un pieskatīs. Var uztaisīt kopīgu tiešsaistes dokumentu, kurā vienam otru motivēt, komentēt, sekot līdzi progresam. Sākumposmā šāds atbalsts būs ļoti vērtīgs. Priecājieties par savu progresu un paveikto!

Speciāliste uzsver – jebkuru ieradumu, neatkarīgi no tā, cik ļoti tas ir iesakņojies, ir iespējams mainīt. Tādēļ ir vērts izvērtēt savas vajadzības un izvirzīt mērķus, lai uzlabotu savu ikdienu.

Farmaceita padoms

Viena no izplatītākajām Jaunā gada apņemšanos vidū ir sākt ēst veselīgāk. Lai to būtu vieglāk īstenot, BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka precīzi saplānot dienas ēdienreizes, jo zinot, ko ēdīsiet, būs vieglāk izvairīties no našķiem. Kad jūtat kāri pēc saldumiem, izdzeriet glāzi ūdens. Savukārt ēdot vairāk proteīnu saturošus ēdienu, ātrāk sajutīsiet sāta sajūtu, līdz ar to samazinās vēlme pēc uzkodām. Jāņem vērā, ka nepietiekams miegs arī spēj izraisīt lielāku apetīti, tāpēc ir svarīgi sakārtot ikdienas ritmu un atvēlēt laiku kvalitatīvai atpūtai un miegam. Lai mazinātu tieksmi pēc saldumiem, ikdienā ieteicamās garšvielas ir kanēlis, krustnagliņas, raudene, ingvers, kardamons, kurkuma, muskatrieksts, melnie pipari, ķimenes un žeņšeņs. Var noderēt arī hromu saturoši uztura bagātinātāji. 

Ja jūsu Jaunā gada mērķis ir organisma attīrīšana, talkā var nākt ingvera un kurkuma tēja, kas bagāta ar antioksidantiem un regulē gremošanas trakta darbību, kā arī piparmētru tēja, kas satur dabīgo C vitamīnu. Turklāt tajā esošais mangāns ir antioksidants, kas cīnās ar brīvajiem radikāļiem. Tikmēr zaļā tēja satur daudz antioksidantu, bet citronu tējai piemīt dabiskas detoksikācijas īpašības. Arī ingvera tēja palīdz attīrīt organismu un uzlabo imunitāti. Savukārt aknu darbības uzlabošanai ieteicama pieneņu sakņu un sarkanā āboliņa tēja. Organisma attīrošas īpašības piemīt kumelīšu ziedu tējai, pasifloras un hibisa ziedu tējai, kā arī ehinācijas un rožu augļu tējai. Taču par tieši jums piemērotākās zāļu tējas izvēli konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jaunajā gadā vēlaties apņemties vairāk sportot, atcerieties – ja jums ir hroniskas saslimšanas, pirms uzsākt regulāri sportot, jākonsultējas ar ārstu. Tāpat, uzsākot sportot, ir jāizvirza reāli un sasniedzami mērķi un jāizprot, kāpēc ir vēlme sportot – vai tas ir liekais svars vai ikdienas režīma maiņa, vai tā ir gatavošanās nākamajai vasarai vai kādam nozīmīgam dzīves pasākumam? Palielinoties fiziskajai slodzei un aktivitātei, no minerālvielām aktuāls būs kalcijs, dzelzs, magnijs, nātrijs, kālijs un fosfors, bet no vitamīniem – B grupas vitamīni, D un K vitamīns, kā arī antioksidanti – C, A, E vitamīns.

Lai veiksmīga mērķu izvirzīšana un sasniegšana Jaunajā gadā!

Celulīts ir izplatīta problēma, ko ietekmē gan mūsu pašu dzīvesveids, gan ģenētika. Cīņai ar celulītu ir pieejami neskaitāmi kosmētiskie līdzekļi, taču ko darīt, lai tie tiešām būtu efektīvi? Ar kādiem ieradumiem un rīcībām mēs paši veicinām celulīta attīstību un ko darīt, lai no tā izvairītos? Stāsta BENU Aptiekas skaistuma konsultante Amanda Dārziņa.

Lai arī biežāk par celulītu sākam satraukties, tuvojoties vasarai un pludmales sezonai, patiesībā risināt celulīta problēmu, ja tāda parādījusies, jāsāk ļoti savlaicīgi. Turklāt, jo laicīgāk tiks sākti pretcelulīta pasākumi, jo veiksmīgāks būs rezultāts. Tādēļ nevajag ielaist celulītu, jo tā būs daudz grūtāk no tā atbrīvoties, kā arī jāpatur prātā, ka vieglas formas celulīts ir uzskatāms par normu, skaidro BENU Aptiekas skaistuma konsultante A. Dārziņa.

Celulīta parādīšanās

Celulīts ir ādas virsējā slāņa izskata izmaiņas, ko ietekmē nepareizas formas taukaudi zem ādas, kas parasti parādās noteiktās ķermeņa zonās – uz gurniem, augšstilbiem, vēdera, arī augšdelmiem. To veidošanos veicina gan mazkustīgs dzīvesveids un nepareiza diēta (piemēram, pārmērīga sāls, cukura lietošana uzturā, alkohols), gan vielmaiņas problēmas un ģenētika, vāja asins cirkulācija, limfas plūsma noteiktajās zonās un šķidruma aizture. Celulītu var ietekmēt arī hormonālās kontracepcijas lietošana un pārāk ciešs apģērbs. Turklāt, kā jau daudzus procesus mūsu ķermenī, arī celulīta veidošanos veicina stress.

Bieži vien, vēloties mazināt celulītu, paši radām pretēju efektu, piemēram, pievēršoties straujām un pārspīlētām diētām un atsakoties no pilnvērtīga, veselīga uztura. Jāatceras arī par pietiekamu ūdens uzņemšanu ikdienā! Īslaicīgas dzīvesveida izmaiņas nesniegs vēlamo rezultātu, bet tikai radīs papildu stresu.

Kā tikt vaļā no celulīta?

Lai mazinātu un novērstu celulītu, ir jāveicina kolagēna veidošanās organismā, kā arī jāsamazina taukaudi un jāveicina limfas plūsma, skaidro A. Dārziņa. Ūdens daudzums patiešām ir svarīgs celulīta samazināšanā. Ūdens mitrina ādu un palīdz izskalot toksīnus no organisma.

Palīdzēs arī pretcelulīta kosmētikas lietošana, kas efektīvi darbojas apvienojumā ar veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm. Izvēloties pretcelulīta līdzekļus, ir jāpievērš uzmanība to kvalitātei – tiem jābūt ar augstas kvalitātes sastāvdaļām, celulītu mazinošām un ādas elastību uzlabojošām īpašībām. Ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību produkta uzsūkšanās sistēmai, kam būtu jāveicina vajadzīgo izejvielu piegāde organisma šūnām, lai sasniegtu labu rezultātu. Parasti šo procesu nodrošina produkta uzklāšanas apvienošana ar masāžu pēc dušas uz siltas un mitras ādas. Celulīta krēmi veic lielu darbu, veicinot šķidruma izvadīšanu no šūnām un tauku šķelšanu audos zem ādas virsmas. Kvalitatīvi līdzekļi panāk redzamu uzlabojumu jau dažās nedēļās. Efektīvākās sastāvdaļas, kam pievērst uzmanību pretcelulīta līdzekļu sastāvā, ir greipfrūta ēteriskā eļļa, čili, ingvers, kanēlis, apelsīns, piparmētra un mentols.

Ieteikumi efektīvākai līdzekļu lietošanai

A. Dārziņa iesaka – pirms pretcelulīta līdzekļu uzklāšanas, izkarsējiet problēmzonas ar ļoti siltu ūdeni. Ja veidojas apsārtums, tas nozīmē, ka audi ir sasildīti un var veikt tālākās darbības, piemēram, uzklāt pretcelulīta krēmu. Lietojot vairākus pretcelulīta līdzekļus, ieteicams lietot viena ražotāja produktus.

Tāpat ieteicama skrubja lietošana divas līdz trīs reizes nedēļā, kārtīgi apstrādājot problēmzonas. Tad skrubi noskalo ar remdenu ūdeni, nosusina ādu un, ja ir iespēja, veic ietīšanos. Ietīšanos veic ne biežāk kā divas līdz trīs reizes nedēļā, parasti 30-40 minūtes. Šai procedūrai izmanto pārtikas plēvi, un ietīšanos vienmēr sāk ar labo kāju no potītes uz augšu. Ja veicat karsto ietīšanos, tā jānoskalo tikai ar vēsu ūdeni. Karsto ietīšanos nedrīkst veikt, ja ir cukura diabēts, esat stāvoklī vai barojat bērniņu ar krūti, ir varikoze, ginekoloģiskas slimības vai ādas un sirds asinsvadu slimības. Pēc ietīšanās procedūras beigām uzklāj ķermeņa krēmu vai eļļu. Taču, ja priekš ietīšanās nav laika, pēc noskrubēšanās noteikti jālieto mitrinošus pretcelulīta līdzekļus.

Tāpat ikdienā jāveic sausā masāža ar pretcelulīta birsti un jālieto mitrinošs krēms. Ir svarīgi pretcelulīta pasākumus veikt sistemātiski, katru dienu, tad arī vēlamais efekts neliks vilties.

Celulīta profilakse

Celulīta profilakse ir komplekss darbību un ieradumu kopums, stāsta skaistuma konsultante A. Dārziņa. Profilakse apvieno fiziskās aktivitātes, anticelulīta masāžas, sabalansētu uzturu un pietiekamu ūdens uzņemšanu, kā arī kvalitatīvu miegu. Palīdzēs arī elastīgu zeķu valkāšana, īpaši, ja ir ilgstoši stāvošs darbs.

Vairāki pētījumi liecina, ka zaļā tēja var palīdzēt samazināt svaru un tauku daudzumu, jo tā stimulē vielmaiņu, tādējādi tā ir ieteicama arī celulīta profilaksei.

Noderīga būs sausā masāža ar birsti, pēc kuras jāuzklāj mitrinošs krēmu vai anticelulīta eļļa, kas padarīs ādu elastīgu, pabaros un mitrinās to. Ieteicama arī Šarko duša, zemūdens un vakuuma masāža. Pamēģiniet arī eksfoliācijas ziepes ķermenim! Tās cīnīsies ar ādas nelīdzenumu, un abrazīvās daļiņas maigi atbrīvos ādu no atmirušajām šūnām. Arī skrubji līdzīgā veidā attīra ādu, mazina ādas nelīdzenumus, noņem atmirušās šūnas un sniedz mikromasāžas efektu, kas palielina limfātisko plūsmas cirkulāciju. Tādējādi no organisma tiek izvadīti toksīni un liekais šķidrums, bet aktīvās sastāvdaļas iekļūst dziļāk ādā un aktivizē tauku sadalīšanos, kā arī sagatavo ādu nākamajam solim.

Celulīta novēršanā un profilaksē var izmantot arī ēteriskās eļļas, piemēram, greipfrūtu, citronu, mandarīnu, citronzāles, ģerāniju vai rozmarīna. Tā kā ēteriskās eļļas ir spēcīgi biostimulatori, tās nedrīkst lietot tīrā veidā uz ādas! Ēteriskās eļļas ir jākombinē ar bāzes eļļu, piemēram, kokosriekstu eļļu, kura ir paredzēta lietošanai uz ādas, vai dažus pilienus pievienojot savam ikdienas ķermeņa kopšanas līdzeklim. Ļoti svarīgi ir izmantot  ēteriskās eļļas, kas ir 100% tīras, domātas ārstnieciskam nolūkam un bioloģiski sertificētas. Uzmanību – konsultējieties ar ārstu, pirms lietot ēteriskās eļļas, ja esat grūtniece, barojat bērnu ar krūti, ja jums ir hroniskas saslimšanas vai lietojat medikamentus!