Siltie vasaras vakari ir lieliska iespēja vairāk laika pavadīt dabā – pastaigāties pa mežu, atpūsties piemājas pagalmā vai pie kādas ūdenstilpes. Diemžēl prieku par silto laiku var aizēnot dažādi asinssūcēji, kas pilnvērtīgi neļauj izbaudīt atpūtu un var kaitēt kā veselībai, tā pašsajūtai. Turklāt kukaiņu pētnieki jeb entomologi norāda, ka šogad ir bijis īpaši silts un mitrs pavasaris, kas veicinājis pastiprinātu insektu vairošanos. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro, kā izvēlēties piemērotāko aizsardzības līdzekli pret vasaras nelūgtajiem viesiem.

„Ir jāpiesargās no odiem, dunduriem un knišļiem, jo to radītie kodumi rada diskomfortu, niezi un pietūkumu, bet īpaši svarīgi parūpēties par maziem bērniem, jo viņiem alerģiskas reakcijas no dažādu insektu kodumiem mēdz būt izteiktākas. Savukārt ērces ir tās, no kurām ir jāuzmanās pilnīgi visiem, jo to kodums var būt bīstams arī tiem, kuri ir vakcinēti pret ērču encefalītu. Kā zināms, ērces izplata arī citas bīstamas slimības, piemēram, Laimas slimību un ērlihiozi, pret ko vakcīnu nav. Parasti aptiekās pieejamie līdzekļi ir piemēroti pret visu veidu asinssūcējiem – ērcēm, odiem, dunduriem, knišļiem –, tomēr ir pieejama arī specifiski ērcēm paredzēta aizsardzība,” stāsta farmaceite.

Produktu veidi un piemērotība

Līdzīgi kā ar medikamentiem arī līdzekļiem pret insektiem ir dažādi veidi un variācijas, tāpēc svarīgi izvēlēties sev piemērotāko. Zīdaiņiem līdz sešu mēnešu vecumam farmaceite iesaka nelietot nekādus aizsardzības līdzekļus, kas saskaras ar ādu, jo tik maziem bērniem āda ir ļoti jutīga un šie preparāti var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Dabiskie preparāti. Tie vislabāk ir piemēroti bērniem no sešu mēnešu vecuma, grūtniecēm, māmiņām, kuras zīda bērniņu, vecāka gadagājuma cilvēkiem un alerģiskākiem cilvēkiem. Šie preparāti ir veidoti uz dabisko eļļu bāzes, parasti tā ir citroneikaliptu eļļa. Tomēr arī dabisko līdzekļu gadījumā jāatceras, ka tie var izraisīt alerģiskas reakcijas, tāpēc pirms jebkura līdzekļa lietošanas ir ieteicams pārbaudīt tā ietekmi uz neliela ādas laukuma. Ja alerģiska reakcija neparādās, tad līdzekli var droši lietot. Tā kā parasti šie līdzekļi izdala dažādus aromātus, jāpavēro, vai konkrētā smarža ir pieņemama un ilgstoši varēsi to izturēt. Aptiekās ir pieejami dažādu veidu pūšamie līdzekļi ar atšķirīgu intensitāti, parasti to uzklāšana ir jāveic atkārtoti ik pēc četrām, sešām vai deviņām stundām, un aizsardzību regulāri atjaunot ir ļoti būtiski Šī tipa preparāti ir veidoti uz gaistošu vielu bāzes, kuru efektivitāte ar laiku būtiski samazinās, tāpēc ir ļoti rūpīgi jāizlasa līdzekļa darbības laiks, un pēc tam tas jāuzklāj atkārtoti. Lai sasniegtu labāku rezultātu, dabiskos preparātus ir ieteicams lietot tieši uz ādas un viegli ieberzēt.

Ķīmiskie aerosoli. Pēc bērna trīs gadu vecuma sasniegšanas var lietot arī dažādus ķīmiskos līdzekļus, kas parasti ir veidoti uz ķīmisko vielu DEET un permetrīna bāzes, ar tilpumu no 50 līdz 200 mililitriem. Šie ir populārākie aizsardzības līdzekļi pret insektiem, ko var uzklāt gan tieši uz ādas, gan izpūst uz drēbēm. Grūtniecēm un jaunajām māmiņām ir jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju par konkrētā līdzekļa piemērotību, jo ne visi preparāti šajā situācijā var būt atbilstoši.

Aproce. Jau pāris gadus aptiekās var iegādāties arī pretodu-ērču aproci, ko var lietot arī bērni no divarpus gadu vecuma un grūtnieces. Tās iekšējā daļā ir iestrādāta lentīte, kas aizsargā ādu no tiešas saskares ar aktīvo vielu, un tai ir ērti pielāgojams izmērs. Aproci var likt ap roku vai ap potīti, un tā būs derīga vienu mēnesi. Tikai jāatceras to noņemt roku mazgāšanas laikā un pēc lietošanas ievietot atpakaļ noslēgtā maisiņā. Aproces lietošanas gadījumā nebūs regulāri jāatceras par līdzekļa atjaunošanu, kas ir būtiska priekšrocība. 

Ultraskaņas ierīces. Šīs ierīces ērču atbaidīšanai ir bez ķimikālijām vai aromatizētājiem, tāpēc tās ir drošas lietošanai ikvienam. Ierīce izstaro ultraskaņas impulsus, ko cilvēks vai dzīvnieks nejūt, bet tie traucē ērču spējām orientēties telpā, piespiežot tās doties prom. Šīs ierīces var ērti novietot pie mazu bērnu ratiņiem, tā mazuli pasargājot no insektu kodumiem. Tās var piestiprināt arī pie virsēja apģērba vai pie apaviem vai somām. Ultraskaņas ierīču darbības diapazons ir no pusotra līdz divarpus metriem (atkarībā no ierīces modeļa),  un tās ir piemērotas arī ļoti alerģiskiem cilvēkiem.

Kā un kad uzklāt?

Farmaceite Alīna Fleišmane iesaka ar dabisko vai ķīmisko līdzekli nopūst visas atklātās ādas vietas, izņemot seju, lai izvairītos no līdzekļa iekļūšanas acīs un elpceļos. To ieteicams darīt tieši pirms došanās dabā un visefektīvāk būs līdzekli uzklāt tieši uz ādas. Lai pasargātu pret insektu kodumiem arī seju , no sākuma līdzeklis jāuzklāj uz plaukstām un pēc tam to uzmanīgi var uzklāt arī uz sejas. Pūšot līdzekli uz drēbēm, no sākuma vajadzētu pārbaudīt, vai tas neatstāj plankumus.

Ir jāpievērš uzmanība līdzekļa derīguma termiņam, īpaši, ja tas ir iegādāts pirms vairākiem gadiem. Parasti derīguma termiņi šiem preparātiem ir salīdzinoši ilgi, tomēr pēc to beigām darbības efektivitāte var būtiski samazināties.

Ja dodies uz vietu, kur zāles garums pārsniedz 10 centimetrus, pat ja tas ir piemājas dārziņš, līdzekļa lietošana ir ļoti ieteicama. Piesardzība pret ērcēm ir jāievēro ne tikai tajos Latvijas reģionos, kur to daudzums ir īpaši liels, bet visā Latvijā, tajā skaitā pilsētu parkos.

Ja tomēr esi sakosts

Ja no insektu kodumiem tomēr nav izdevies pasargāties, ir jālieto kāds iekšķīgi lietojams vai uz ādas uzziežams pretalerģijas līdzeklis.

„Īpaši nepatīkama reakcija var rasties tad, ja nelielā ādas laukumā bijuši vairāki kodumi. Šādā gadījumā pretalreģijas līdzekļi samazinās niezi un pietūkumu un uzlabos kopējo pašsajūtu. Tomēr, ja ir piesūkusies ērce, tad tā uzmanīgi jāizņem, vislabāk ar speciāli tam paredzētu ierīci, kas ir nopērkama aptiekā. Ērces izvilkšanai nekādā gadījumā nedrīkst lietot eļļu vai sviestu. Pēc ērču koduma pāris nedēļas noteikti jāvēro koduma vieta, kā arī jāseko vispārējam ķermeņa stāvoklim. Noteikti jāpievērš uzmanība tādiem simptomiem kā galvassāpes, muskuļu vājums, augsta temperatūra un nespēks un nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie ārsta,” uzsver farmaceite.

Strauji tuvojas tradicionālākie no tradicionālajiem latvju svētkiem – vasaras saulgriežu atbalss Jāņu vakara veidolā. Programmā dejas, ugunskura kuršana, lēkšana tam pāri – atkarībā no liesmas augstuma un katra individuālās riska uzņēmības – Jāņu siers un, nebūt nav izslēgts, ka arī papardes zieda meklēšana. Katrs kombinē un papildina ar izklaidēm pēc saviem ieskatiem.

Ir, protams, arī aspekti, no kuriem mēs šajos svētkos labprāt izvairītos. Odi. Lietus kā pa Jāņiem. Bravūrīgi mēģinājumi sēsties pie stūres, lai papildinātu izsīkušos alus krājumus. Nerimtīga šķaudīšana līdz rīta ausmai. Jāņi ir svētki visiem, kuri vēlas tos svinēt. Arī cilvēkiem ar siena drudzi (polinozi, putekšņu alerģiju). Te nu rodas izaicinājums – kamēr visi bauda, tu raudi. Un ne tāpēc, ka paparde novītusi, bet no alerģiju uzbrukuma. Siena drudzis ir sezonas slimība, kas parādās augu ziedēšanas laikā, jo to izraisa zālaugu, koku, krūmu, nezāļu, graudzāļu un citu augu ziedputekšņi. Nav pārāk aizraujoši, ja svētkus pārtrauc iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, nātrene un drudzis. Ar siena drudzi slimo 3-4% Latvijas iedzīvotāju. Tātad, no simts jāņubērniem vismaz trīs šos svētkus pavadīs ar īpašu piesardzību. Bet ko darīt? Svētkus taču kaut kā jāsvin.

Daži veidi, kā aiztaupīt sev asaras

1. Jāņuzāļu vākšana, protams, ir sena un nekaitīga tradīcija, bet, ja to putekšņi apgrūtina mūsu vakara baudīšanu, pārējie mums visdrīzāk piedos, ja nebridīsim līdz krūtīm aizaugušā pļavā. Sevi varam mierināt ar domu, ka nebūsim noplūkuši Sarkanajā grāmatā iekļautu augu un samazinājuši arī iespējamību, ka pa ceļam savācam kādu ērču izcelsmes pasažieri. Bez tā mēs varam iztikt.

• Vainagu pīšana. Ja mūs aicina piedalīties šajā nodarbē, atbildam ar izjustu, dvēselē tēmētu: “Vai tu gribi, lai es raudu?” Dramatiskākam efektam trenējamies pie spoguļa jau iepriekš. Varam eksperimentēt ar kosmētiku, lai uzsvērtu patieso sāpi acu skatienā.

• Ja nu kāds ir uzņēmies salasīt zāles mūsu vietā un tagad jau starojošām acīm nāk mums likt vainagu galvā, veikli izvairāmies. Iespējams, ir vērts jau laikus sākt apgūt kādus noderīgus manevrus, lai tas svētku vakarā izdotos cēlāk, veiklāk un ne tik izmisīgi. Ja nav austrumu cīņu pieredzes, var mācīties no kaķa!

• Ozollapās varbūt nav putekšņu, bet esam acīgi – iespējams, nolūkā to padarīt krāšņāku, kāds ozola vainagā ir iepinis madaru. Tam visam mēs arī sakām nē. Tā ticami, lai nedomā, ka jokojamies. Bet maigi, lai neapvainojas. Veiksmi!

• Gulēšana siena šķūnī. Gulēšana, protams, nav darbs, un sienā īsti svaigu putekšņu vairs nav, bet ir nelielas aizdomas, ka labāk no tā nebūs. Ja nekādi nevaram vai negribam izvairīties, vismaz paklājam apakšā kārtīgu segu. Un piemīcam pamatu, lai nepamostos krāterī.

• Ja esam nolēmuši savā Jāņu vakara programmā iekļaut arī papardes zieda meklēšanu, būs daudz vienkāršāk, ja atradīsiet sevī dziļu pārliecību, ka papardes pļavā nezied, zied tikai tās papardes, kuras ir iekšā mājā. Tas varētu būtiski samazināt tuvību ar odiem un citiem kustoņiem, kā arī vajadzību skaidrot to, kāpēc tagad ir vai nav īstais brīdis raudāšanai. Bet varam, protams, arī izmantot to lēmumu pieņemšanā – it īpaši, ja patiesībā nevēlamies nonākt tik tuvu tiem, kas nav gatavi mūsu asarām. Vai deguna niezēšanai. Vai atkārtotai šķaudīšanai.
• Visbeidzot, ir arī vienkāršs – kaut arī, iespējams, ne tik izklaidējošs – risinājums. Antihistamīna līdzekļi. Protams, ja vēlamies jāņot līdz rītausmai, būtu vērts izvēlēties līdzekli, no kura strauji nesāk nākt brangs miegs – piemēram, Fenkarol. To gan jūs droši vien jau zinājāt.

Priecīgus Jāņus bez alerģijām!

Raksta tapšanā konsultēja Medicīnas zinātņu doktors, alergologs Māris Bukovskis.

Jāņu svinības ir īpašs laiks – ar tradīcijām, maģiskiem nostāstiem un visdažādākajām aktivitātēm, tai skaitā svētku galda gatavošanu un Jāņu zāļu vākšanu. Kā baudīt svētkus pēc iespējas veselīgāk un izvairīties no tā, ka slikta pašsajūta izjauc svētku prieku? Noderīgos padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Vāciet Jāņu zāles pareizi – nekaitējot sev un dabai! Daudzas no iecienītākajām Jāņu zālēm, ko pinam vainagos, ir arī ārstniecības augi, kā arī tieši vasaras saulgriežu laiks ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Jāņu zāles tāpat kā ārstniecības augi ir jāvāc rīta pusē, kad rasa nožuvusi, vai vakarpusē. Šos augus nevajadzētu vākt dienas karstākajā un saulainākajā laikā, jo tad augi ātri novītīs. Atcerieties, ka daba jāsaudzē – nav pieļaujama augu audžu postīšana un raušana ar visām saknēm! Ievāciet augus tīrās vietās. Kā ārstniecības augiem, tā Jāņu zālēm un vainagu pīšanai ievāc tikai zināmus augus, lai izvairītos no indīgo un aizsargājamo augu ievākšanas riska. Izplatītākie indīgie augi Latvijā ir latvānis (tam nedrīkst pat pieskarties, jo tas izsauc smagus ādas apdegumus), gundega (izsauc ādas iekaisumus, apdegumus), arī velnarutks, kas ir ļoti indīgs. Neplūciet aizsargājamos augus, piemēram, savvaļas orhidejas, Sibīrijas skalbes, gada staipekni, un neizpostiet šos augus, vācot Jāņu zāles!

Jāņuzālēm un vainagiem der dažādi augi, kas atrodami pļavās un laukos – madaras, āboliņš, margrietiņas, rudzupuķes, magones, pelašķi, vīgriezes, nārbuļi, baldriāns, papardes un citi, kalmes var izmantot svētku vainagu pamatam. Vainagā iepīta melisa, ugunspuķe vai vīgrieze palīdzēs pret galvassāpēm, savukārt mundrumam noderēs piparmētra, bet mieram – baldriāns, vīgrieze, melisa un kumelīte. Savukārt no ārstniecības augiem jūnijā var ievākt pelašķa, mārsila un raskrēsliņa lakstus, aveņu un ceļtekas lapas, liepu un rudzupuķu ziedus, sarkanā āboliņa ziedus un lakstus, ugunspuķes, vīgriezes un vērmeles lakstus. Dārzā ievācami kumelīšu, kliņģerīšu un deviņvīruspēka ziedi, kā arī piparmētras, salvijas un melisas lapas.

Plānojiet svētku galdu laicīgi! Gatavojoties svētkiem, ir svarīgi saprast, kas mums katram ir Zāļu vakars un Jāņi, saka uztura speciāliste L. Sondore. Vai svinēsim svētkus pēc senču tradīcijām – dziedāsim, iesim rotaļās, aplīgosim kaimiņus, pavadīsim un sagaidīsim sauli, vai būsim pie galda, cepsim gaļu vai skatīsimies TV? Lai kāda būtu izvēle, laikus jādomā, kā plānot mielastu, kā lietderīgi pagatavot ēdienus un kā ēdienu neizmest ārā pēc svētkiem. Te viens no svarīgākajiem soļiem ir nenopirkt par daudz – ja jūs uzņemat viesus, sadaliet pienākumus, arī pārtikas iegādi. Saplānojiet jau iepriekš, kurš sagādās vai sasies sieru, ceps pīrāgus, plātsmaizes, sagādās dārzeņus, gatavos pamatēdienu. Nepērciet ēdienu vairāk, kā ir plānoti cilvēki! Bieži vien ledusskapī nav pietiekami vietas, kur visu pagatavoto ēdienu uzglabāt, un nākamajā rītā nereti kaut kas ir jāizmet, un tā ir produktu nelietderīga izšķērdēšana. Tādēļ ieplānojiet, ko pagatavosiet no atlikušā ēdiena – no dārzeņu plates pāri palikušajiem dārzeņiem gatavojiet nākamajā dienā zupu, sautējumu. Ja ir maizes, bulciņu un kliņģeru pārpalikumi, uzsildiet tos cepeškrāsnī, maizītes sacepiet ar pienu un kanēli – tā neizmetīsim pārtiku.

Arī svinot, atcerieties par mērenību – svētkiem izvēlieties vieglāku maltīti, kurā vairāk iekļaujiet augļus un dārzeņus, bet bagātīgākai ēdiena garšai un smaržai izmantojiet garšvielas un garšaugus, iesaka farmaceite I. Priedniece. Neaizraujieties ar alkoholiskiem dzērieniem!

Apdomājiet stratēģiju aizsardzībai pret odiem un ērcēm. Dodoties dabā, piemēram, vākt Jāņu zāles, ērču un odu kodumu risks ievērojami palielinās. Lai ērces nepiesūktos, padomājiet par atbilstošu apģērbu – pieguļošu, gaišās krāsās, ar garām piedurknēm un garās bikses, kuru gali sabāzti zeķēs vai zābakos, uzsver farmaceite I. Priedniece. Atcerieties arī par galvassegu! Ik pa laikam apskatiet, vai pa apģērbu nerāpo kāda ērce. Atnākot mājās, jāapskatās, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Ērču, arī odu atbaidīšanai izmanto repelentus, kuri ir sintētiskas vai dabiskas izcelsmes. Sintētisko līdzekļu sastāvā ir, piemēram, dietiltoluamīds (DEET) vai ikaridīns (KBR3023.) Dabīgo līdzekļu sastāvā izmanto augu ekstraktus, ēteriskās eļļas vai to sastāvdaļas. Odiem un ērcēm nepatiks krustnagliņu, lavandas, tējaskoka, eikalipta, rozmarīna, timiāna, ģerānijas, piparmētras ēterisko eļļu smarža. Pirms repelentu lietošanas noteikti izlasiet norādījumus, kā arī to, no kāda vecuma līdzeklis izmantojams bērniem. Vispopulārākie ir repelenti aerosolu veidā, ko izsmidzina uz ādas, apģērba un apaviem. To iedarbības ilgums no 2 līdz pat 12 stundām. Pieejamas arī aproces, kas atbaida gan odus, gan ērces. Ērti izmantojamas ir ultraskaņas repelenta ierīces bērniem, pieaugušajiem un mājdzīvniekiem, kas izstaro pulsējošus ultraskaņas impulsus ērču atbaidīšanai.

Atcerieties par ūdens dzeršanu! Ikvienam ir nepieciešams ūdens – dienas laikā apmēram 1,5-2 litri.  Mūsu organismā ir aptuveni 75% ūdens, un mēs to arī aktīvi patērējam. Svētku steigā nereti aizmirstam dzert ūdeni, kas var ietekmēt mūsu pašsajūtu – rodas nogurums, galvassāpes, vēdera aizcietējumi un citas problēmas, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Padomājiet arī par siltu zāļu tēju nakts laikā! Īpaši par ūdens dzeršanu atgādiniet bērniem un senioriem. Reizēm mēs savas slāpes neatpazīstam un noturam tās par izsalkumu. Dzert ūdeni ieteicams divdesmit minūtes pirms ēšanas un pusstundu pēc ēšanas, lai neatšķaidītu kuņģa sulas, bet ir jāatceras arī padzerties visas dienas garumā! Pievienojiet ūdenim piparmētru lapiņas, zemenes, citrona šķēlīti – būs koši un gardi!

Neļaujiet ādai apdegt saulē! Ādas aizsardzība vasarā ir ļoti būtiska, arī apmākušās dienās, tādēļ izvēlieties sev un bērniem piemērotus aizsardzības līdzekļus. Saules aizsargkrēmus jāuzklāj ādai 15-30 minūtes pirms atrašanās saulē, kā arī atkārtoti ik pēc 2 stundām un pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. No pulksten 10.00-16.00 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē, kā arī ir jāvelk atbilstošs apģērbs un jāatceras par galvassegu un saulesbrillēm.

Esiet aktīvi – nesēdiet visu laiku pie galda un izvairieties no pārēšanās! Svētku pavadīšana, tikai sēžot pie galda, ir viens no galvenajiem soļiem, kas veicina pārēšanos un sliktu pašsajūtu, jo tādējādi biežāk apēdam daudz gaļas, treknus salātus, konditorejas izstrādājumus, saldumus, taču neizkustamies. Uztura speciāliste L. Sondore uzsver, ka, ja cilvēki ir fiziski aktīvi, risks pārēsties ievērojami samazinās. Bet, ja ir gadījies apēst vairāk kā vajadzētu, aizejiet pastaigāties pa mežu, salasiet meža zemenes, izbrauciet ar riteni, izdomājiet kādas aktivitātes, kur var iesaistīt arī citus viesus, dejojiet, bet nesēdiet nekustīgi!

Ja jūtat, ka apēsts ir par daudz un tas apgrūtina pašsajūtu, palīdzēs drogas gremošanas  veicināšanai, piemēram, piparmētras lapu, raudenes, pelašķu lakstu tēja vai ķimenes augļi, var lietot arī enzīmu preparātus kapsulu vai tablešu veidā, saka farmaceite I. Priedniece. Savukārt caurejas vai saindēšanās gadījumā noderēs aktivētā oglīte, pulveri ar diosmektītu vai silīcija gels kuņģa un zarnu traktam.

Sagatavojiet savu svētku aptieciņu! Tā ļaus justies drošāk un palīdzēs dažādos neparedzētos gadījumos. BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece iesaka aptieciņā ielikt dezinficējošos līdzekļus, pārsienamos materiālus (plāksterus, marles saites un salvetes), saules aizsardzības un pretodu līdzekļus, mitrās salvetes, pretalerģijas medikamentus (tabletes, gelus niezes mazināšanai pie ādas reakcijām pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem), medikamentus pret gremošanas traucējumiem un caurejas gadījumā (aktivēto ogli, diosmektīta vai silīcija gela līdzekļus), kā arī pretsāpju un temperatūru mazinošos līdzekļus. Pirms brīvdienām jāatceras laicīgi sarūpēt un paņemt līdzi medikamentus, ko ārsts jums nozīmējis patstāvīgai lietošanai hronisku slimību gadījumā.

Atcerieties, ka zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Lai skaisti, veselīgi un skanīgi Jāņi!

Justies droši mājās ir mūsu pamatvajadzība. Jaunākais pētījums par dzīvi mājās liecina, ka mājokļa drošība vairs nesaistās tikai ar tādām praktiskām lietām kā mājokļa aizslēgšana vai signalizācijas uzstādīšana, bet arī ar savstarpējām attiecībām starp kaimiņiem. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka kaimiņa pazīšana stiprina viņa drošības sajūtu. Tomēr ļoti bieži, it īpaši dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, mēs nepazīstam savus kaimiņus un labākajā gadījumā tikai sasveicināmies viens ar otru. Kāds ir iemesls, kāpēc bieži vien nepazīstam savus tuvākos kaimiņus, un kā šo situāciju uzlabot – iesaka psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

Psiholoģe norāda, ka ciešāku un labāku attiecību veidošana ar kaimiņiem sniedz daudz pozitīvu ieguvumu. Tādējādi tiek veicināta piederības un drošības sajūta, kā arī pozitīvas emocijas pat īslaicīgas saskarsmes laikā. Turklāt viņa atzīst, ka arī palīdzīgas rokas sniegšana citiem padara mūs laimīgākus. Pozitīvas attiecības ar kaimiņiem sniedz iespēju apmainīties mazām laipnībām un uzlabo mūsu pašsajūtu. Tas sniedz emocionālu atbalstu grūtos brīžos un palīdz vieglāk atrisināt konfliktus. Un otrādi – tas, ka ar kaimiņiem esam svešinieki, palielina konfliktu rašanās iespējamību.

“Domstarpības ir neizbēgamas jebkurā kopdzīvē, arī ar kaimiņiem. Cieņpilna, atklāta komunikācija, iejūtība pret citu vajadzībām un gatavība meklēt kompromisus var mazināt spriedzi. Ja tomēr spriedze rodas, vislabāk to mierīgi pārrunāt, ar cieņu paust savas vajadzības un koncentrēties uz risinājumu meklēšanu. Respektējot kaimiņu vajadzības, pastāv lielāka iespēja, ka viņi atbildēs ar pretimnākšanu, tādējādi novēršot konfliktu saasināšanos,” saka K. Dūdiņa.

Kā izveidot draudzīgākas attiecības ar kaimiņiem

Psiholoģe uzskata, ka mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem nav pašsaprotamas, bet gan mūsu pūļu rezultāts. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem.

“Pozitīvām attiecībām, jo īpaši, ja tiek dalītas koplietošanas telpas, svarīga nozīme ir cieņai un citu cilvēku vajadzību ievērošanai. Kaimiņu cienīšana ietver laipnu, izpalīdzīgu komunikāciju un izvairīšanos no tādiem traucēkļiem kā troksnis, jo sevišķi naktī. Svarīgi ir arī rūpēties par saviem mājdzīvniekiem, uzturēt koplietošanas telpas un taisnīgi sadalīt tādus koplietošanas resursus kā autostāvvietas. Der atzīt, ka citiem var būt atšķirīgas vajadzības pēc klusuma un kārtības. Kamēr mēs mīlam suņus, kāds cits to tuvumā var nejusties ērti. Izpratne par šīm atšķirībām un pielāgošanās tām ir ļoti svarīga. Pozitīvu attiecību veidošana ar kaimiņiem ir personīga izvēle, taču tā rada pozitīvāku dzīves vidi ikvienam,” saka K. Dūdiņa.

Vēlme laipni uzņemt jaunus kaimiņus un vēlme, lai jaunie kaimiņi viņus laipni uzņemtu, ir kaut kas tāds, kam var piekrist ikviens, kurš pārceļas uz jaunu mājokli. Kā norāda IKEA interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus, pētījums par dzīvi mājās atklāj, ka, kaimiņos dzīvojošo cilvēku pazīšana, ne tikai būtiski ietekmē mūsu drošības sajūtu, bet arī sniedz apziņu, ka varam lūgt palīdzību kaimiņiem (20%) vai ar satiekot aprunāties (13%), sniedz mums piederības sajūtu. Tāpēc viņš dalās ar dažām idejām, kā veicināt draudzību ar kaimiņiem.

“Dažās Skandināvijas valstīs ir ierasts jaunajiem kaimiņiem dāvināt mājās ceptu maizi. Kāpēc gan neizmantot šo piemēru un nepamēģināt pašiem izcept maizi, pīrāgu, bulciņas vai cepumus un tos jauki iepakot, kas būs arī kā papildu dāvana, ko saņēmējs varēs izmantot ilgāk par tās saturu. Piemēram, maizi var iesaiņot virtuves dvielī, cepumus uzlikt uz jauka šķīvja vai bulciņas ielikt maizes groziņā,” interjera dizainers dalās ar idejām.

Vēl viena patīkamas dāvanas ideja – dekoratīvie akcenti mājai. Piemēram, vāze ar ziediem palīdzēs atdzīvināt jebkuru telpu un stiprināt attiecības. Un tai nav jābūt dārgai – svarīgs ir nodoms.

Kad esat viens otru nedaudz iepazinuši, satiekoties ikdienā, Dariuss Rimkus mudina iepazīt kaimiņus vēl tuvāk: “Piemēram, reizi gadā sarīkojiet dārza svētkus, lai kaimiņi varētu satikties un iepazīt viens otru labāk. To iespējams viegli realizēt, ja dzīvojat pilsētā – sarīkojiet tos mājas pagalmā, vai, ja dzīvojat mazākā ciematā, vienu gadu rīkotājs var būt viens kaimiņš, citu gadu – otrs. Uzaiciniet kaimiņus atnest ēdienu savos līdzi paņemtajos traukos. Izkārtojiet dārzā segas un gatavojieties patīkamai laika pavadīšanai kopā. Nekas tik ļoti neveicina piederības sajūtu kā maigas mūzikas skaņas un draudzīgas sarunas vai mājās gatavota ēdiena smarža dārza gaismu mirdzumā.”

*Par pētījumu “Dzīve mājās”

Kvantitatīvo pētījumu IKEA uzdevumā veica starptautiskā pētījumu un datu analīzes grupa YouGov. Aptauja tika veikta, izmantojot tiešsaistes paneļus. Latvijā aptaujā piedalījās 1005 iedzīvotāji.

Ik gadu Eiropas, tostarp Latvijas, atkritumu poligoni piepildās ar aizvien jaunām izmestām mantām – apģērbu, elektroniku, mēbelēm –, jo mūsdienās reti kurš izvēlas labot salauzto, bet pērk jaunu, neraugoties uz to, ka tas nepavisam nav ilgtspējīgi, saka “CleanR Grupas” valdes locekle Agita Baltbārde.

2021. gadā Eiropas Savienības valstīs uz vienu iedzīvotāju vidēji tika savākti 11 kilogrami elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu. Eiropieši gadā iegādājas 26 kilogramus tekstilizstrādājumu un no tiem katru gadu izmet apmēram 11 kilogramu – 87% lietotā tekstila sadedzina vai noglabā atkritumu poligonos.

Viena Eiropas Savienības iedzīvotāja apģērbu un apavu patēriņam vidēji nepieciešami deviņi kubikmetri ūdens un 400 kvadrātmetru zemes, kā arī 391 kilograms citu izejvielu. Mazāk nekā puse lietoto drēbju tiek savāktas pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, un tikai 1% apģērba tiek pārstrādāts jaunai ražošanai.

“Tomēr patērētāju uzvedība pamazām sāk mainīties, piemēram, “Deloitte” dati  liecina, ka 2023. gadā patērētāji sākuši pievērst vairāk uzmanības ilgtspējīgam iepakojumiem un produktiem,” stāsta Baltbārde.

Kā kļūt par ilgtspējīgāku patērētāju? Vispirms ir jāatceras pamatprincips – “reduce, reuse, recycle” jeb pērc mazāk, izmanto atkārtoti un šķiro. Eksperti dod padomus tiem, kas vēlas mainīt ieradumus un vienlaikus ietaupīt naudu.

Apsvērt vajadzības

Mēs dzīvojam “ātro” preču pasaulē. Veikalu plaukti ir pilni ar salīdzinoši lētiem apģērbiem, kas reti iztur ilgāk nekā vienu sezonu, tikpat lētām mēbelēm, kas arī nekalpo ilgi, un elektroierīcēm, kuras arī var nomainīt jebkurā laikā.

“Pirmais solis uz apzināti patērēšanu ir apsvērt savas vajadzības un iemācīties tās atšķirt no iegribām. Proti, pirms pirkt kārtējo krekliņu vai somiņu, padomāt, vai tas ir nepieciešams. Ja tomēr gribas papildināt garderobi, ilgtspējīgāk būtu izvēlēties kvalitatīvāku preci, kas maksās dārgāk, taču kalpos ilgāk, vai doties “pērļu medībās” uz lietoto preču veikalu,” iesaka “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Nesen presē vēstīts, ka Holivudas zvaigzne Kristena Stjuarte, kura šobrīd Latvijā uzņem savu pirmo filmu kā režisore, kādā Rīgas lietoto preču veikalā iegādājās drēbes filmēšanas vajadzībām. Jāpiebilst, ka ārzemju slavenības un karalisko ģimeņu pārstāvji, kuriem ir teju neierobežoti finanšu resursi, arī aizvien biežāk publiskajiem pasākumiem izvēlas jau reiz uzvilktas drēbes, nevis pērk jaunas.

Šī nedēļa vides izglītības konceptvietā “Šūna”, kas līdz 21. jūnijam atvērta K. Valdemāra ielas skvērā starp Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju, tēma ir “Atbildīgs patēriņš un ražošana”. Svētdien pulksten 13.00 norisināsies “Ilgtspējīgas modes radošā darbnīca – šuj, glezno, radi”, kurā interesenti varēs iejusties dizainera lomā un radīt drēbes un aksesuārus sev. Ieeja bez maksas.

Vēl viens solis uz apzinātu patērēšanu ir doties uz veikalu ar savu auduma somu, nevis katru reizi pirkt vienreizlietojamos maisus. Arī ūdeni var uzpildīt savā pudelē gan mājās, gan daudzās sabiedriskās vietās. Līdzīgi arī ar kafiju – to var ņemt no mājām, bet, ja gribas iedzert karsto dzērienu pa ceļam, daudzi veikali piedāvā ieliet to pircēja krūzē un vēl atlaidi.

Salabot un turpināt lietot

Daudziem atmiņā vecākās paaudzes stāsti par laikiem, kad nebija iespējams bieži pirkt jaunas lietas ne tikai naudas trūkuma, bet arī ierobežota piedāvājuma dēļ. Cilvēki rūpīgāk izturējās pret mantām, kas kalpoja viņiem ilgus gadus. Ja kaut kas salūza, to nesa remontēt, nevis izmeta.

Arī mūsdienās arvien vairāk cilvēku sāk izvēlēties salauztās ierīces vai mēbeles labot. Arī saplēstas drēbes var salabot vai pāršūt, pirms doties uz veikalu pēc jaunām. Ja šādu iemaņu pietrūkst, tās var iemācīties. Piemēram, katra mēneša pirmajā svētdienā Lastādijā notiek pasākums “Repair cafe” jeb mantu labotavas, kurā meistaru vadībā katrs var iemācīties salabot savas saplēstās mantas pats.

Jau vairāk nekā 10 gadus Nīderlandē aizsāktā kustība “Repair cafe” visā pasaulē pulcē ikvienu interesentu uz izglītojošiem pasākumiem, kur satikt lokālos lietpratējus, kā arī atrast visus instrumentus jaunu prasmju apguvei. “Repair Cafe” kustība uzsver, cik nozīmīga ir vēlme lietas labot un pievērsties atbildīgākam patēriņam.

Iepazīties ar šīs filozofijas pārstāvjiem varēja arī plaši apmeklētajās radošajās darbnīcās vides izglītības konceptvietā “Šūna”. Arī šonedēļ “Šūna”  gaida uz aizraujošiem pasākumiem, piemēram, 6. jūnijā tika atklāta 3. Starptautiskā simpozija zibizstāde “Pazaudētais un atrastais”, kas turpināsies arī šodien, 7. jūnijā.

Šķirot, šķirot un vēlreiz šķirot

Tāpat kā tagad obligāti ir jāšķiro bioloģiski noārdāmie atkritumi, plastmasa, vieglais iepakojums un stikls, no 2025. gada Eiropas Savienībā tekstila šķirošana būs obligāta. Arī Latvijā ir pieejami tekstila šķirošanas konteineri. Taču cilvēki mēdz “grēkot” ar to, ko ievieto šajos konteineros: tur nonāk ne tikai apģērbs un cits tekstils, bet arī trauki, podiņi, bērnu auto sēdeklīši, rotaļlietas un sporta inventārs.

Lai apģērbus, palagus, paklājus un citus izstrādājumus no kokvilnas, viskozes, poliestera un citiem materiāliem varētu pārstrādāt vai izmantot atkārtoti, tie vispirms pareizi ir jāsašķiro. Atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” Latvijā ir uzstādījis vairāk nekā 320 tekstila šķirošanai paredzētu konteineru.

“Tekstila šķirošanas konteinerā var ievietot visu veidu apģērbu, apavus un mājas tekstilu, piemēram, palagus, aizkarus vai dvieļus, kas pašam ikdienā vairs nav nepieciešami, taču vēl ir lietojami. Ir pieļaujams tekstils ar nelielu traipu vai caurumu, ko var viegli novērst,” skaidro Rumpane.

Viņa arī atgādina, ka jau vairāk nekā gadu darbojas apmaiņas punkts “Nomalēs”, kur katrs var atstāt sev nevajadzīgās elektroierīces, interjera priekšmetus vai to, kas palicis pāri no remontdarbiem, un pretī paņemt sev nepieciešamo. To, kas ir pieejams apmaiņas punktā, var uzzināt arī tīmekļa vietnē lietovelreiz.lv

Regulāri tiek rīkotas arī “Tīrmājas” akcijas, kad speciāli furgoni brauc pie iedzīvotājiem, kuri bez maksas var atbrīvoties no jebkura veida un izmēra neizjauktas elektrotehnikas, piemēram, matu fēniem, printeriem, ledusskapjiem, gludekļiem, mikroviļņu krāsnīm; tekstila, piemēram, apģērba, gultasveļas, aizkariem, dvieļiem. Tāpat šajās akcijās var atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem, makulatūras, riepām vai stikla iepakojuma.

“Ilgtspēja nav tikai par klimata pārmaiņām, tā ir uzvedības maiņa, kas sākas ar katru no mums – izmantot lietas ilgāk, salabot to, ko var salabot, pirkt mazāk un pārstrādāt to, ko var pārstrādāt. Tik vienkārši, taču tas prasa apzinātu rīcību. Un ieguvēji būs gan paši cilvēki, gan apkārtēja vide,” ir pārliecināta Baltbārde.

Vasaras tuvošanās un ziedu smarža tā vien aicina sēsties pie mašīnas stūres un doties piedzīvojumos. Tomēr pirms lēkt iekšā auto un būt ceļa jūtīs, būtiski pārbaudīt auto tehnisko stāvokli, lai izbraucienu neizjauktu nelāgi pārsteigumi un ķibeles. Atkārtošana ir zināšanu māte, tādēļ zīmola “Total Energies” eksperti atgādina četras pamatlietas, kuras likt aiz auss ikvienam autovadītājam pirms došanās tālākos izbraucienos, lai auto ripotu droši un uzticami!

1. Riepu maiņa ir obligāts uzdevums

Jautāsiet – vai tiešām kāds to vēl nezināja? Tomēr pieredze rāda, ka daļa autovadītāju savu uzskatu vadīti riepas nemaina katru sezonu, un šis nav stāsts par vissezonas riepām. Lai gan satiksmes noteikumi neparedz obligātu ziemas riepu nomaiņu pašā pavasara sākumā, braukšana ar ziemas riepām siltajā sezonā ir ne tikai ekonomiski neizdevīga, bet arī diezgan bīstama. Ziemas riepas, kas izgatavotas no mīkstāka gumijas maisījuma, ātrāk dilst un pagarina bremzēšanas ceļu, tādējādi apdraudot savu un citu drošību.

“Par biežu vilcināšanās iemeslu kļūst fakts, ka braukšana ar riepām bez radzēm vasaras sezonā ceļu satiksmes noteikumos nav aizliegta, tomēr es vienmēr uzsveru, ka ziemas riepas ir izgatavotas no mīkstāka gumijas maisījuma, tādēl tās ne tikai ātrāk sadils, bet arī pagarinās transportlīdzekļa bremzēšanas ceļu, kas ir īpaši bīstami lietainā laikā un spilgtas saules apstākļos. Mēs nedrīkstam taupīt uz savas drošības rēķina!” uzmanību vērš automehāniķis Prans Mitkus.

2. Riteņu savirze = stabilas braukšanas pamats

Vai esi saskāries ar situāciju, ka, mainot ziemas vai vasaras riepas, servisa speciālisti norāda, ka riepu protektoru nodilums nav vienmērīgs? Tas nozīmē, ka automašīnai nepieciešama savirzes regulēšana. Ikdienas braukšanas apstākļi, piemēram, nelīdzeni asfalti, asas bedres, akas un grunts segums var ietekmēt riteņu savirzi. Ja riteņu savirze ir neprecīza, tad tā samazina automašīnas manevrēšanas spējas, palielina riepu nolietojumu un pat degvielas patēriņu. “Velk” uz vienu pusi? Pārbaudi savirzi!

3. Auto tīrīšana – korozijas novēršanai

Ziemā uz ceļiem izmantotā sāls var nopietni kaitēt automašīnas virsbūvei, tādēļ vasarā būs īstais laiks, kad veikt rūpīgu automašīnas mazgāšanu, īpaši pievēršot uzmanību automašīnas aizmugurei un dzinēja nodalījumam, kur mēdz uzkrāties visvairāk putekļu. Regulāra tīrīšana ne tikai uzlabos automašīnas izskatu, bet arī novērsīs korozijas veidošanos, kas var rūgti atspēlēties ziemā, radot nopietnas tehniskās problēmas.

4. Šķidrumu pārbaude tehnisko problēmu novēršanai

Automašīnas šķidrumu pārbaude nereti aizmirstas, bet pirms došanās tālākos izbraucienos to ir ļoti būtiski atcerēties, lai izvairītos no tehniskām ķibelēm. Pārbaudes laikā jāpārliecinās, ka bremžu, dzesēšanas sistēmas, stūres pastiprinātāja, logu mazgāšanas šķidrumi un motoreļļa ir pietiekamā līmenī. Pārbaudām arī, kad pēdējo reizi veikta motoreļļas nomaiņa un atceramies, ka biezākas eļļas izmantošana ne vienmēr ir labāka. Andrejs Hudžidzskis, zīmola “Total Energies” vadošais eksperts uzsver, ka motoreļļas ar augstāku viskozitāti ne vienmēr ir piemērotas jaunākajiem dzinējiem, jo tās var pasliktināt dzinēja dzesēšanu. “Ievērojam ražotāja norādījumus par motoreļļas izvēli un nepaļaujamies uz mītiem, lai pasargātu savu auto no pārkaršanas riska un braukt drošu sirdi.”

Pasaulē lielākajā pētījumā par dzīvi mājās* noskaidrots, ka viens no būtiskākajiem elementiem, kas ļauj mums justies mājās labi, ir sajūta, ka kontrolējam savu dzīvi. Tomēr viens no šķēršļiem katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam, kas liedz to izjust un justies labi, ir sajūta, ka mājas darbi nekad nebeidzas. Eksperti dalās praktiskos padomos, kā līdzsvarot mājās paveicamos darbus un atvēlēt laiku arī atpūtai.

IKEA ikgadējā pētījuma “Dzīve mājās” rezultāti atklāj arī to, ka atpūta (34 %) un tīrība un kārtība (35 %) ir svarīgākie elementi, kas palīdz uzturēt garīgo labsajūtu.

“Kopumā kārtības uzturēšana var pasargāt cilvēkus no nevajadzīga stresa, ko rada nekārtība un netīrība. Nekārtīga vide var radīt sajūtu, ka visa ir par daudz, turpretī kārtīgas telpas veicina atslābināšanos, jo tajās mums nav sajūtas, ka kaut kas ir palicis nepadarīts. Kārtība rada mums sajūtu, ka kontrolējam savu vidi un ka spējam to ietekmēt. Daudziem cilvēkiem kārtīgā vidē ir vieglāk koncentrēties un būt produktīviem. Arī pati kārtošana var būt nomierinoša, īpaši, ja haoss nav pārlieku liels,” skaidro psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

Ieplāno konkrētu laiku mājas darbiem

Psiholoģe uzsver, ka nekārtīgā mājoklī var būt grūti atpūsties, rodas iekšējā trauksme un uzspiesta pienākuma sajūta. Par laimi, ir dažādas stratēģijas, kā ieviest kārtību pat tad, ja trūkst enerģijas.

“Nosaki mājas darbu prioritātes atkarībā no to potenciāla uzlabot situāciju un kopējo labsajūtu. Ieplāno konkrētu laiku, piemēram, 15 minūtes, ko atvēlēt mājas darbiem, un šai laikā paveic tik daudz, cik vien iespējams. Nepārmet sev – pirms atkal ķeries pie darba, ir nepieciešams pārtraukums,” K. Dūdiņa saka.

Visbeidzot psiholoģe atgādina, ka arī laiks, ko pavadām atpūšoties un neko nedarot, ir sava veida kārtošana, tikai savā prātā. Plānojot laiku mājās veicamajiem pienākumiem, darbam un atpūtai, mūsu prātā notiek līdzīgi procesi kā fiziski kārtojot un noliekot lietas īstajās vietās.

Sadali mājas darbus mazākos darbiņos

Lai liela daļa nedēļas nogales nebūtu jāvelta kārtošanai un tīrīšanai. Lai paliktu laiks atpūtai un citām sirdij tuvām aktivitātēm, kuras ir svarīgas mūsu labsajūtai, mājas darbus ieteicams plānot visas nedēļas garumā. “Piemēram, pirmdienas vakarā var pusstundu sūkt grīdu ar putekļusūcēju, otrdien atvēlēt pusstundu pamatīgai vannasistabas tīrīšanai, trešdien pievērsties virtuvei un tā tālāk. Šādi mēs katru dienu veltīsim mājoklim tikai pusstundu, bet iegūsim veselu dienu brīvdienās,” iesaka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus.

Dizainers iesaka arī izdarīt sīkumus uzreiz, lai tie nesakrātos. Piemēram, pēc ēdiena gatavošanas virtuvi var sakārtot uzreiz. Pa ceļam uz dušu var ieslēgt veļas mazgājamo mašīnu, bet gaidot, kad uzvārīsies ūdens tējai – noslaucīt virtuves galdu vai darba virsmu.

Atbrīvojies no lietām, kuras tev vairs nepatīk

Interjera dizainers uzsver, ka ir svarīgi turēt mājās tikai tādas lietas, kas mums patiešām patīk, un atvadīties no tām, kuras mums vairs nav tuvas. Viņš ierosina šādas mantas pārdot vai ziedot, jo tās tikai aizņem vietu un laupa mums laiku un enerģiju.

“Nekārtība ir prieka un veselīga mājokļa lielākā ienaidniece. Ja apkārt ir lietas, kuras mums patīk, tas mūs iepriecina, jo atgādina par dzīves laimīgajiem mirkļiem. Bet nekārtības efekts ir pretējs. Nevienu nepriecē salauztas, nemīlētas lietas, lietas, ko esam paturējuši “katram gadījumam”, dāvanas, ko glabājam pienākuma pēc, un mantas, kas nedarbojas. Tās izsūc mums enerģiju un lieki aizņem plauktus. Lai virzītos uz sakārtotāku dzīvi, no šīm lietām jātiek vaļā vispirms,” D. Rimkus uzsver.

Kā panākt, lai būtu jākārto retāk

Interjera dizainers iesaka knifu, kas ļaus ietaupīt mājokļa kārtošanai nepieciešamo laiku. Mantas ir jāsakārto tā, lai katrai būtu sava noteikta vieta, kur to var viegli atrast. Kad esi atbrīvojies no nevajadzīgā, tad sašķiro pāri palikušās lietas un saliec tās kastēs.

“Pat tad, ja mantas glabā atvilktnēs, tās aizņems mazāk vietas un būs vieglāk atrodamas, ja būs kastēs. Vaļējos plauktos ir ērti lietot lielākus grozus rotaļlietām, plediem un citām mantām. Plauktos viena stila kastes ir arī lielisks veids, kā paslēpt nekārtību.”

*Par IKEA pētījumu “Dzīve mājās”

Kvantitatīvo pētījumu IKEA Group uzdevumā veica starptautiskā pētījumu un datu analīzes grupa YouGov. Aptauju veicām no 2023. gada maija līdz jūnijam, izmantojot tiešsaistes paneļus katrā valstī. Latvijā tika aptaujāti 1005 iedzīvotāji.