Tagad arī es esmu piedzīvojusi to drausmīgo sajūtu, kas pārņem, kad tevi apzog. Un tā pa īstam apzog. Vakardiena bija viena no manām visdīvainākajām dienām pēdējā laikā. No rīta mājai, kurā atrodas mūsu birojs, aizdegās jumts. Taču vakarā aplaupīja manu mašīnu, izsita tai stiklu un pilnībā nozaga visas manas un mana drauga mantas, kas tajā atradās.
Tagad, kad pagājusi nakts, es pat vairs īsti nezinu, kas man kremt visvairāk. Laikam jau vislielākās sirdssāpes sagādā tas, ka kāds svešinieks ir rakājies par tev mīļām mantām un atņēmis tev tās, kaut pašam nemaz tās nav vajadzīgas. Nu labi – nauda paliek nauda, bet, iedomājoties, kā tas cilvēks, kas man šo skādi nodarījis, šodien manā mp3 pleijerī klausās manu mīļāko dziesmu izlasi, fotoaparātā skatās atvaļinājuma bildes vai izpēta, kas ir manā kosmētikas maciņā, man tiešām no dusmām un skumjām sariešas acīs asaras. Nu kam viņam mani maģistra darba materiāli, kuros es pus gadu dienu no dienas esmu pasvītrojusi sev svarīgās rindkopas un nepieciešamās vietas!? Nu kam viņam mani Cosmo.lv lapas iesāktie projekti? Un manas puiša fotogrāfijas?
Lūk, meitenes, tā ir patiešām pretīga sajūta. Apzināties, ka izķidā tavas mantas, izvēlas vērtīgāko un pārējo izmet miskastē. Turklāt varu saderēt, ka patiesībā tās pašas mīļākās lietas zagļiem nemaz nešķiet tik dārgas. Protams, visus dokumentus jau ir iespējams atjaunot, atslēgas nomainīt, drēbes un apavus nopirkt, bet veco, mierpilno un harmonisko sajūtu jau neatgriezīsi – laiks saprast, ka ne visi cilvēki pasaulē ir jauki. Taču uz visu var lūkoties arī no pozitīvās puses – laikam jau man jābūt pateicīgai, ka tie nelieši vismaz manus vecos zābakus bija atstājuši. Sak, jaunās futbola kedas un skriešanas apavus savācam, tu vari turpināt staigāt ar pērnā gada zābakiem. 🙂
Zinu, ka nav prāts mūsdienās kaut ko tādu atstāt mašīnā. Es to godavārds darīju pirmo reizi. Uz zvēru, ka tā bija arī pēdējā. Un silti jums iesaku, mīļās lasītājas, nekad, nekur un neko savās automašīnās neatstāt. Un sargāt sev mīļās lietas, jo, tikai tad, kad tās pazūd, mēs saprotam, cik daudz visi šie sīkie nieciņi mums tomēr nozīmē.
Lai jums brīnišķīga diena!
Anda
