10.1 C
Rīga
sestdien, 18 maijs, 2024

Kāpēc jāzina savs asinsspiediens un kā to uzturēt normas robežās?

Apotheka
 

Asinsspiediens ir viens no galvenajiem cilvēka veselības rādītājiem – jebkuras novirzes no normas var būtiski ietekmēt veselību un pašsajūtu. Paaugstināts asinsspiediens veicina virkni dažādu saslimšanu, īpaši negatīvi ietekmējot sirds un asinsvadu veselību, savukārt pazemināta asinsspiediena gadījumā iespējams novērot tādus simptomus kā nogurumu, reiboņus un grūtības koncentrēties. Kāpēc ir svarīgi zināt asinsspiediena rādītājus, kā pareizi mērīt asinsspiedienu un ko iespējams darīt, lai to saglabātu normas robežās, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele. 

Asinīm cirkulējot organismā, uz artēriju sieniņām veidojas asins plūsmas spiediens, proti, asinsspiediens. Šo rādītāju ietekmē sirds muskuļa spēks un asinsvadu elastība, kā arī daudzi citi faktori, piemēram, iedzimtība, vecums, nieru un nervu sistēmas stāvoklis, ikdienas ieradumi, fizisko aktivitāšu intensitāte un citi. Asinsspiediens pastāvīgi mainās atbilstoši ķermeņa vajadzībām – viszemākais tas ir naktī, bet visaugstākais – stresa un slodzes apstākļos. Ja asinsspiediena rādītāji ilgstoši ir paaugstināti vai tieši pretēji – pazemināti –, ievērojami palielinās dažādu saslimšanu risks un pasliktinās cilvēka dzīves kvalitāte. Īpaši bīstams ir paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija – tās ietekmē palielinās sirds un asinsvadu slimību iespējamība, var tikt nodarīts kaitējums dzīvībai svarīgiem orgāniem, tostarp smadzenēm un nierēm, reizēm iespējams novērot reiboņus, trokšņus ausīs, galvassāpes, trauksmi, hronisku nogurumu un sāpes sirds apvidū. Savukārt par pazeminātu asinsspiedienu var signalizēt izteikts nogurums, galvassāpes un reiboņi, nervozitāte un grūtības koncentrēties.

„Augsts asinsspiediens var ilgstoši noritēt bez vērā ņemamiem simptomiem, vienlaikus izraisot nopietnas veselības problēmas, savukārt zems asinsspiediens ir skaidrāk sajūtams, taču nav tik bīstams. Tomēr nevienu no šiem stāvokļiem nedrīkst atstāt bez ievērības. Jāņem vērā arī tas, ka mūsdienu straujā dzīvesveida ietekmē paaugstināts asinsspiediens arvien biežāk novērojams arī jaunu cilvēku vidū. Ikvienam, neatkarīgi no vecuma un kopējā veselības stāvokļa, asinsspiedienu vajadzētu pārbaudīt vismaz pāris reizes gadā, tādējādi ļaujot laikus diagnosticēt izmaiņas un piemērot atbilstošu terapiju,” norāda Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Kāds ir normāls asinsspiediens?

Asinsspiediena rādītājus veido divi lielumi – augšējais jeb sistoliskais spiediens, kas rodas brīdī, kad sirds saraujas, iepludinot asinis artērijās, un apakšējais jeb diastoliskais spiediens, kas rodas brīdī, kad sirds atslābinās. Lai noteiktu, vai asinsspiediens ir atbilstošs normas robežām, mērījumi jāveic atkārtoti atšķirīgās dienās. Nolasot asinsspiediena rādītājus, tiek izmantota dzīvsudraba staba milimetra spiediena mērvienība – mmHg.

  • 120/80 mmHg – normāls asinsspiediens.
  • 100/60 mmHg – pazemināts asinsspiediens.
  • Līdz 130/85 mmHg – asinsspiediens ir normas robežās, taču to iespējams uzlabot, atsakoties no kaitīgiem ieradumiem, lietojot veselīgāku uzturu un vairāk laika veltot fiziskām aktivitātēm.
  • 130 līdz 139/85 līdz 89 mmHg – augsti normāls asinsspiediens, ko nepieciešams pastāvīgi kontrolēt, bet paaugstināšanās gadījumā – vērsties pie ārsta.
  • 140 līdz 159/90 līdz 99 mmHg – viegla hipertensija.
  • 160 līdz 179/100 līdz 109 mmHg – mērena hipertensija.
  • 180/110 un vairāk mmHg – stipra hipertensija.

Kā pareizi mērīt asinsspiedienu?

  1. Aptuveni 30 minūtes pirms spiediena mērīšanas ieteicams atturēties no smēķēšanas, bagātīgas maltītes un fiziskām aktivitātēm. Tāpat nevajadzētu lietot stimulējošus dzērienus – tēju, kafiju, alkoholu un enerģijas dzērienus. Aptuveni piecas minūtes pirms mērījumu veikšanas mierīgi jāpasēž, atslābinot ķermeni.
  2. Roka jānovieto uz līdzenas virsmas, ar plaukstu uz augšu, ķermenim un rokai jābūt atslābinātiem, mugurai – atspiestai pret krēsla atzveltni. Asinsspiediena mērījumu veikšanas laikā nevajadzētu kustēties, sarunāties vai sakrustot kājas.
  3. Tonometra manšete jānovieto aptuveni piecus līdz septiņus centimetrus virs elkoņa. Precīza vieta, kur novietojama manšete, norādīta ierīces lietošanas instrukcijā, neskaidrību gadījumā iespējams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kuri labprāt palīdzēs apgūt pareizu un precīzu tonometra lietošanu.
  4. Jānogaida līdz tonometra ekrānā parādīsies spiediena indikatori un jāfiksē mērījuma dati.
  5. Ja nepieciešams, asinsspiediena mērījumi jāveic atkārtoti, ievērojot divu minūšu intervālu.

Biežākās kļūdas, veicot asinsspiediena mērījumus

Veicot asinsspiediena mērījumus, ķermenis un roka nedrīkst būt saspringti, roka jātur mierīgi, to nedrīkst celt. Lai iegūtu precīzus rādītājus, tonometra manšete ir jānovieto tieši sirds augstumā – ja tā atradīsies pārlieku augstu, asinsspiediena rādītāji būs zemāki nekā patiesībā, bet, ja pārāk zemu – tie būs augstāki nekā ir īstenībā. Jāņem vērā, ka tonometra manšetei jābūt rokai atbilstoša izmēra. Ja tā ir pārāk plata vai šaura, mērījumu rezultāti var būt kļūdaini. Mērījumu visbiežāk veic uz kreisās rokas, tomēr ir cilvēki, kuriem asinsspiediens abās rokās mēdz atšķirties – īpaši bieži tas novērojams gados vecāku pacientu vidū. Šajā gadījumā mērījumi jāveic uz tās rokas, kurā asinsspiediena mērījumu rezultāts ir augstāks.

Līdzekļi pret paaugstinātu un pazeminātu asinsspiedienu

„Ja asinsspiediena rādītāji ir normas robežās, taču nedaudz pārsniedz vēlamos, asinsspiedienu, iespējams, varēs normalizēt paša spēkiem. Ikdienā nepieciešams vairāk fizisko aktivitāšu, jāvelta pietiekami daudz laika miegam, kā arī jācenšas ierobežot kaitīgos ieradumus un stresu. Tāpat iespējams ņemt talkā aptiekā pieejamos uztura bagātinātājus un papildināt ēdienkarti ar produktiem, kas satur vērtīgus vitamīnus un minerālvielas,” stāsta Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Normalizēt paaugstinātu asinsspiedienu palīdzēs sirds pilieni, kas satur asinsspiedienam labvēlīgus ārstniecības augus, piemēram, sirds māteri, vilkābeli, baldriānu vai piparmētru. Māteri iespējams lietot arī tinktūras veidā – tā iedarbojas nomierinoši, normalizējot un palēninot sirdsdarbību. Sirdij un asinsvadiem tāpat vērtīga būs vilkābeles tinktūra, kā arī aroniju tabletes. Pateicoties aroniju spējai paplašināt asinsvadus un nostiprināt to sieniņas, šo vērtīgo ogu sula būs ne vien gards, bet arī veselīgs dzēriens. Ēdienkartē noteikti vēlams iekļaut ķiplokus, kas labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu veselību, vienlaikus uzlabojot imunitāti. Aptiekā iespējams iegādāties arī ķiploku tabletes un kapsulas, tiesa, lietojot ķiploku preparātus, nepieciešams ievērot piesardzību, ja ir traucēta asins recēšana vai vienlaikus tiek lietoti asinis šķidrinoši medikamenti. Lai uzturētu asinsspiedienu normas robežās, ikdienas uzturā nepieciešams iekļaut pietiekamu daudzumu omega-3 taukskābju – vismaz divas reizes nedēļā ēdienkarte jāpapildina ar treknām zivīm, piemēram, foreli, lasi vai skumbriju, augu un riekstu eļļām, piemēram, linsēklu vai valriekstu eļļu. Ja nav pārliecības, ka nepieciešamās taukskābes izdodas uzņemt ar uzturu, iespējams papildus lietot zivju eļļu, kas pieejama arī kapsulu veidā.

Savukārt gadījumā, ja asinsspiediens ir nedaudz pazemināts, var palīdzēt tase stipras kafijas – tiesa, tā jālieto ar mēru –, jādzer vairāk ūdens, regulāri jāietur maltītes, dodot priekšroku nelielām porcijām. Asinsriti palīdzēs uzlabot fiziskās aktivitātes un kontrastdušas. Noderīgi var būt arī uztura bagātinātāji, kas uzlabo kopējo ķermeņa tonusu, piemēram, žeņšeņu vai guaranu saturoši preparāti.

„Ja asinsspiediena rādītāji regulāri ir paaugstināti vai pazemināti, noteikti jāvēršas pie palīdzības pie ārsta. Ir jānoskaidro problēmas cēlonis, kam speciālists noteiks atbilstošu ārstēšanu,” piekodina Apotheka farmaceite Mārīte Šukele. 

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.