Laikā, kad BBC cikla “Dzīve uz zemes” sērija par kalnu gorillām kļuva par visskatītāko televīzijas raidījumu, par tikšanos dabā ar šiem dzīvniekiem nebija ko domāt. Šodien brauciens uz kādu no “gorillu paradīzes” valstīm Āfrikas centrālajā daļā un reto primātu vērošana var būt visaizraujošākais piedzīvojums dzīvē.
Kalnu gorillas savvaļā dzīvo tikai trīs valstīs – Ruandā, Ugandā un Kongo demokrātiskajā republikā. Aptuveni 490 dzīvnieku mīt Virungas vulkānisko kalnu sistēmā, kas pieejama no visām trijām valstīm, otra kopiena – aptuveni 300 dzīvnieku – mīt Bvindi necaurejamajā mežā Ugandā. Pasaulē savvaļā dzīvo ap 200 000 vairāku sugu un pasugu gorillu īpatņu.
Pasaule par šiem dzīvniekiem uzzināja, lielā mērā pateicoties pētnieces Diānas Fosijas darbam. Par viņas dzīvi un darbu stāsta arī miniseriāls “Diāna Fosija: noslēpumi miglā”, kas patlaban sestdienās skatāms “National Geographic”.
Fosijas popularitāte lika pamatus tūrisma nozares attīstībai šajās Āfrikas valstīs, un vēl joprojām ar naudu, kas iegūta no apskates atļauju tirgošanas, tiek finansēta gorillu aizsardzība un vietējās kopienas. Visās trijās valstīs sistēmas ir līdzīgas: atļauja ļauj doties pārgājienā un pavadīt stundu tuvu gorillām. Ugandā atļauja maksā 600 ASV dolāru, Ruandā – 1500 ASV dolāru, bet Kongo demokrātiskajā republikā – 400 ASV dolāru.
Plānojot šādu ceļojumu, jāņem vērā, ka tas ir jārezervē ļoti savlaicīgi, jo gorillu apskates atļauju skaits ir ierobežots. Pārgājienos atļauts doties no piecpadsmit gadu vecuma, un tie notiek parka uzraugu un gidu vadībā. Tas ir vienīgais veids, kā dzīvniekus apskatīt, jo apvidus ir pārāk bīstams, gorillas var būt kašķīgi, kaut arī ir radināti pie cilvēku klātbūtnes, bet reindžeri medī kontrabandistus un īpaši nešķiro neatļautās vietās satiktas personas.
Uganda
Uganda ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām Āfrikas valstīm un lielisks safari galamērķis. Tā ir arī šimpanžu paradīze un viena no labākajām vietām, kur tos apskatīt.
Gorillas mīt Bvindi necaurejamajā nacionālajā parkā Ugandas ziemeļos. Šis ir viens no senākajiem mežiem, kas saglabājies no pēdējā ledus laikmeta, to raksturo dramatiski līkumaini meži un liela bioloģiskā daudzveidība. Parks atrodas vienas dienas braucienā no Entebes vai galvaspilsētas Kampalas. Te ir četras vai, iespējams, pat vairākas gorillu grupas, kas ir radinātas pie tūristiem. Savvaļas dzīvnieku apskatei var būt nepieciešamas četras dienas. Pārgājieni pie gorillām sākas četros dažādos punktos un var būt dažāda ilguma. Sarežģītākie maršruti ir īsts izaicinājums. Parkā ir labiekārtotas naktsmītnes.
Nelielais Mgahinga nacionālais parks ir viens no trijiem, kas ietilpst Virungas aizsargājamajā reģionā kopā Vulkānu parku Ruandā un Virungas parku Kongo demokrātiskajā republikā. Parks atrodas dienas braucienā no Kampalas vai Kabales pilsētām. Mgahingā mīt viena apskatāma gorillu grupa, taču apmeklētāji var kāpt arī kādā no trijiem parka vulkāniem vai aplūkot zeltainos pērtiķus.
Viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Ugandā ir Karalienes Elizabetes nacionālais parks. Te apskatāmas desmit pērtiķu sugas un vairāk nekā 600 putnu sugas. No parka paveras brīnišķīgi skati uz gleznainajiem Ruvenzori kalniem, kā arī Kazinga kanālu, kura krastos ir sastopami nīlzirgi, bifeļi un ziloņi.
Teju jebkurš Ugandas safari nav iedomājams bez Kibales meža nacionālā parka. Te vērojama plašākā primātu daudzveidība Āfrikā un šī ir labākā vieta, kur satikt šimpanzes.
Ruanda
Gorillas mīt Vulkānu nacionālajā parkā, kas atrodas aptuveni divu stundu braucienā uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kigali. To raksturo labas kvalitāti galvenie ceļi un salīdzinoši attīstīta infrastruktūra. Diānas Fosijas darbu iespaidā šī ir pirmā izvēle, kur cilvēki mēdz skatīties kalnu gorillas.
Visi pārgājieni pie gorillām sākas Kinigi ciematā pie parka galvenās mītnes. Ekspedīcijai pietiks divām vai trijām dienām, pa ceļam pieejamas arī vairākas labas naktsmītnes. Labi pārvaldīta atļauju sistēma ļauj gorillas apmeklēt pat dažu cilvēku lielai grupai. Iespēju redzēt lielos dzīvniekus palielina relatīvi caurredzamā kalnu veģetācija. Salīdzinot ar Ugandu, Ruandā pārgājieni pie gorillām ir vieglāki, īsāki, laiks ir labāk plānojams.
Ruandā ir mazāk tūristiem domātu atrakciju nekā Ugandā, taču ir vērts apmeklēt Akageras nacionālo parku, kurā aplūkojamas 520 putnu sugas. Parks ir mītnes vietu ziemeļu robeža daudzām Zambezi dzīvojošām sugām, taču galvenais prieks ir sajūta, ka esat divatā ar dabu un dzīvniekiem. Jūs varat braukt stundām un nesatikt nevienu citu mašīnu, kas Āfrikā šodien jau ir reta parādība.
Zinātāji iesaka arī apmeklēt Ruandas genocīda upuru piemiņas memoriālu. Tā nav pati priecīgākā pieredze, bet var būt gana vērtīga. Tāpat var doties līdz skaistajam Kivu ezeram un Njugvi mežam, kur aplūkojamas šimpanzes un citisavvaļas zvēri.
Kongo demokrātiskā republika
Drošības apsvērumu dēļ Kongo demokrātiskā republika diemžēl nav visieteicamākais galamērķis, ja vien neesat absolūts avantūrists. Ārlietu ministrija šobrīd iesaka to neapmeklēt, izņemot Kinšasu, Bukavu un Gomu.
Gorillu tūrisms Kongo demokrātiskajā republikā sākās jau pagājušā gadsimta 70.gadu vidū. Vēl joprojām vienu no labākajām gorillu vērošanas tūrēm piedāvā Kahuzi Bjega nacionālais parks, kuru dēvē arī par austrumu zemieņu gorillu “cietoksni”. Virunga varētu būt izcila izvēle, ja Āfrikā būtu jāapmeklē tikai viens nacionālais parks. Te ir divi aktīvi vulkāni, liela kalnu gorillu populācija un kalnu grēda, kurā ir Āfrikas vienīgais ledājs. Parkā sastopamas arī ziemeļu gorillas un šimpanzes.
Gabona
Rūpējoties par ekonomikas dažādošanu, Gabonā ir izveidoti 13 nacionālie parki. Vienu no tiem – Lango nacionālo parku dēvē arī par Āfrikas pēdējo paradīzi. Te sastopama reta tropisko mežu un Atlantijas balto smilšu pludmaļu kombinācija: upēs peld nīlzirgi, okeānā lēkā vaļi un delfīni, bet mežos mīt gorillas, šimpanzes un meža ziloņi. Tiek uzskatīta par vienu no labākajām savvaļas dzīvnieku vērošanas vietām pasaulē.
Mokalabas – Dodo nacionālajā parkā, kurā mīt visvairāk gorillu, ekotūrisms ir aizsācies pavisam nesen. Tiesa, 2010.gadā tika slēgta zemieņu gorillu pieradināšanas programma Mikongas dabas aizsardzības centrā Lopes nacionālajā parkā, tādēļ tajā vairs nav pieejami pārgājieni pie gorillām, taču ir aplūkojami citi savvaļas dzīvnieki.
Zinātāji atzīst, ka pārgājieni pie gorillām ir visai intīms pasākums, kas drīzāk līdzinās ģimenes viesistabas apmeklēšanai, nevis safari. Jums ir dota privilēģija stundu aplūkot dzīvniekus ļoti tuvu. Primāti ir pieradināti pie cilvēku klātbūtnes, taču, ja tie vēlēsies pusdienot necaurredzamos džungļos, tad jums būs jāiet turp, lai gorillas satiktu.
Kopējais pārgājiena ilgums ir trīs līdz deviņas stundas, tādēļ ir skaidrs, ka būtu vēlamas kādas sportiskas iemaņas un nedrīkst aizmirst par pārgājieniem piemērotu, ūdensnecaurlaidīgu apģērbu. Dzīvnieku tuvumā nav atļauta fotografēšana ar zibspuldzi, tādēļ sagatavojieties fotografēšanai tumšos apstākļos. Un ejiet divreiz, ja varat to atļauties!
Ja prātojat par šādu ceļojumu, ir vērts izlasīt Diānas Fosijas grāmatu “Gorillas miglā”, Bila un Emijas Vēberu grāmatu “Gorillu karalistē”, “Bradt” izdotos ceļvežus par Ruandu un Ugandu, sameklēt arhīvos BBC 1979.gadā tapušā raidījuma “Dzīve uz Zemes” 12.sēriju “Dzīve kokos”, noskatīties “National Geographic” seriālu “Diāna Fosija: noslēpumi miglā”.
Ceļojumus uz Āfrikas valstīm, kuros iekļauti pārgājieni pie gorillām, piedāvā arī dažas Latvijas tūrisma aģentūras, tūres ir iespējams iegādāties internetā, vien iepriekš jānovērtē vietnes uzticamība. Savukārt, ja plānojat Āfriku apmeklēt saviem spēkiem, tad ieteicams ieskatīties Ārlietu ministrijas brīdinājumu sarakstā, lai zinātu, no kādiem riskiem izvairīties.
Autors: Public ID 15.12.2017
