6.1 C
Rīga
ceturtdien, 18 aprīlis, 2024

Sievietēm autovadītājām raizes sagādā braukšana ziemā un pa nezināmu maršrutu

 

Trešdaļai sieviešu autovadītāju vislielākās raizes sagādā automobiļa vadīšana ziemā pa apledojušiem ceļiem, bet 20% satrauc braukšana pa nezināmu maršrutu. Savukārt gandrīz pusi Latvijas vīriešu uztrauc citu šoferu agresīva vai tieši pretēji – pārāk lēna braukšana.

Tā noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības ERGO aptaujā internetā, kurā piedalījās vairāk nekā 1500 autovadītāju.

Arī stiprā dzimuma pārstāvjiem braukšana apgrūtinātos apstākļos, piemēram, lietū vai putenī ir izaicinājums – to atzīst 17%. Taču sievietes daudz mazāk nekā vīriešus satrauc citu šoferu rīcība, braucot agresīvi vai pārāk lēni un tādējādi radot potenciāli bīstamas situācijas uz ceļiem – to atzīst tikai nepilni 20% dāmu.

“Vīrieši ir vairāk tendēti vērtēt un kritizēt citu autovadītāju braukšanas prasmes un stilu. Aptauja kopumā parāda, ka autovadītāji drīzāk tic, ka visriskantākās situācijas rada faktori, ko viņi paši nespēj ietekmēt, piemēram, laika apstākļi vai citu šoferu rīcība. Savukārt, novērtējot situācijas, kas atkarīgas no paša vadītāja prasmēm un iemaņām, šoferi jūtas daudz pārliecinātāki,” komentē ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Piemēram, automobiļa novietošana stāvvietā vai izbraukšana no tās, kā arī kreisā pagrieziena manevrs rada satraukumu vien 4% aptaujāto. Savukārt par savām prasmēm pārvietoties apļveida krustojumos, neuzskatot to par pārāk sarežģītu situāciju, pārliecināti gandrīz visi aptaujātie.

Tajā pašā laikā, kā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati, tieši skrambas un bojājumi, kas gūti stāvvietās un veicot sarežģītākus pagrieziena manevrus, ir biežākais iemesls KASKO atlīdzību pieteikumiem. “Fakts, ka abu dzimumu autovadītājus situācijas autostāvvietās un krustojumos satrauc daudz mazāk nekā auto vadīšana pa apledojušu ceļu, varētu būt loģiska un skaidrojama ar to, ka automobiļa novietošana stāvvietā vai izbraukšana no tās un pagriezieni krustojumos tiek veikti daudz mazākā ātrumā. To nevar teikt par situāciju, kad, piemēram, mašīna traucas ar ātrumu 90 kilometri stundā un saslīd uz apledojušas šosejas,” norāda Ivars Vismanis.

Raksts sadarbībā ar:  

Avots:  ergo.lv

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.