Internetā klīst daudz noteikumu par to, kā būtu pareizi dzīvot. Problēma gan ir tāda, ka tie ir rakstīti kaut kādam pārcilvēkam, kurš nevienu brīdi nejūtas vājš. Psiholoģe Polīna Gaverdovskaja ir uzrakstījusi vienkāršu un patiesu tekstu par to, kas tiešām būtu jāatceras brīžos, kad nolaižas rokas un kad šķiet, ka pasaulē vairs nekā nav.

Reiz tu sapratīsi, ka esi palikusi viena. Patiesībā tu vienmēr esi bijusi viena, vienkārši ik pa laikam tavā dzīvē kāds uzrodas. Vecāki ir, pēc tam viņu nav. Vīrs vienu brīdi var būt, otru brīdi vai aiziet pie citas. Bērni izaug un aiziet savā dzīvē. Nav svarīgi, kas no tā visa notiek. Svarīgi ir atcerēties, ka vientulība vienmēr „elpo pakausī”, un var gadīties, ka tev neizdosies no tās izvairīties. Briedums – tā ir spēja palikt vienai, nedramatizējot.

Visus, izņemot tuvākos cilvēkus, var iemainīt. Nekas un neviens nav vienā eksemplārā. Ielaid savā dzīvē jaunus cilvēkus, pat, ja tu vēl nezini, vai jums vispār ir kaut kas kopīgs. Tas tevi izglābs, kad būsi palikusi viena.

Vienmēr izmēģini jaunu: ēdienu, apģērbu, maršrutus, ierīces, aktivitātes, filmas, teorijas, grāmatas… Cilvēka smadzenes pēc dabas ir slinkas. Jo tālāk, jo vairāk tās grib atrasties vienās un tajās pašās vietās, darīt vienu un to pašu, bet pārējam likt izgaist. Neļauj tam notikt. Vienmēr izmēģini jaunu, it īpaši, kad tev ir slinkums, bailes vai negribas. Tas tevi izglābs, kas būsi palikusi viena.

Piedod visiem, kam var, bet pārējos aizmirsti. Aizmirstība ir labākais sods un labākās zāles. Un nevajag strīdēties. Labāk aizej un uztaisi sev manikīru.

Nav kur steigties. Viss, kas notiek ātri, dzīvo neilgi. Ja tu patiesi kaut ko vēlies, izdarīsi. Ja vairs nevēlies, tas nozīmē, ka nebija nemaz vajadzīgs. Riskantas vēlmes un rīcību atliec un ļauj tām „nostāvēties”. Dari kaut ko, par ko neesi pārliecināta vien tad, ja vēlme nepamet arī pēc ilgāka laika.

Nepadodies, kamēr kaut ko gribi. Panākumi – tā ir pieredze un atkārtošanās. Neveiksme – pieredzes trūkums. Drosme un risks – tā ir pieredze. Izturība, pacietība, prasme piedot, izturība un neatkarība – tas viss ir pieredze. Galvenais ir nepadoties, ja kaut ko patiesi vēlies.

Nekas nav beigas. Pat beigas – tas viss ir tikai plūsma. Atceries par to izmisuma brīdī, bēdās, dusmās. Noteikti pienāks diena, kad teiksi: „Tas viss uz labu!”.

Dari, ko vēlies, bet rūpējies par savu ķermeni, citādi tas negaidīti tev atriebsies. Ja tu nekad neieklausies savā ķermneī un nezini, kā tas runā, sāc ar vienkāršām lietām – pastaigām, peldēšanu, jogu. Tālākais notiks pats par sevi: ķermenis gaida, kad tajā ieklausīsies.

Pēdējais, par ko vajadzētu satraukties: ko par tevi domās apkārtējie. Cilvēki pamatā domā par sevi un, protams, arī par tevi (salīdzinot ar sevi). Dari, ko vēlies.

Saudzē draugus. Draugi ir tas, ko dzīves laikā vajag krāt. Reiz, kad tu paliksi viena, atnāks draugi un teiks: „Tu esi aptrakusi? Tev esam mēs!” Un tā ir patiesība.

 

Autors: Dieviete.lv

 
Ko Tu par to saki?

Komentē

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, [email protected] 2018

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?