-2.8 C
Rīga
sestdien, 13 decembris, 2025
Home Blog

10 lietas, ko laimīgi pāri dara pirms gulētiešanas

Ir ļoti svarīgi pavadīt kādu laiku kopā ar partneri, pirms dodaties gulēt. Nav svarīgi, cik daudz laika jūs pavadīsiet kopā – stundu vai tikai dažas minūtes.

Pārslēdziet tālruņus klusajā režīmā un novietojiet tos prom.
Atkarība no sociālajiem medijiem nomāc oksitocīna izdalīšanos jūsu ķermenī. Šis hormons ir atbildīgs par emocionālo tuvību un saikni. Psihoterapeite Kerola Kerija iesaka ievērot vienkāršu likumu: izslēdziet tālruņus vai nolieciet tos uz pāris stundām.

Aizmirstiet par darbu.
Mēģiniet aizmirst par darbu un pārtrauciet pārbaudīt savu darba e-pastu, kad atrodaties gultā. Ir daudz labāk pavadīt to laiku kopā un nedaudz atpūsties, lai rīt darbā varētu būt produktīvs. Spilvena saruna emocionāli savieno pārus, palīdz aizmirst par problēmām un liek justies relaksētam. Izvairieties runāt par darbu, finansiālām problēmām vai jebko citu, kas varētu likt jūsu partnerim justies slikti.

Ej gulēt vienlaikus ar partneri.
Daudzi pāri visu dienu neredzas, un viņiem ir ieradums iet gulēt dažādos laikos. Pēc psihologa Kurta Smita teiktā, laimīgi pāri vienlaikus tīra zobus un dodas gulēt. Tas viņiem palīdz saglabāt savu attiecību siltumu un tuvību!

Ievērojiet rutīnu.
Katru dienu tās pašas gulētiešanas režīma ievērošana palīdz labāk gulēt. Ievērojot pazīstamu rutīnu, jūsu smadzenes saņem signālu par tuvojošos gulētiešanas laiku un sagatavo ķermeni gulēšanai. Ja jūs kopā ar partneri ievērosiet to pašu rutīnu, tas padarīs jūsu attiecības intīmākas un uzticamākas.

Runājiet no sirds uz sirdi.
Pievērsiet uzmanību otra jūtām. Jums nav nepieciešams sniegt padomu vai rast tūlītējus problēmu risinājumus. Dažreiz mēs vienkārši vēlamies runāt un sajust tuvinieku rūpes un atbalstu.
Psihologs Raiens Hovess iesaka dažas minūtes pirms gulēšanas veltīt pozitīvu jūtu izteikšanu partnerim. Tas palīdzēs dienu noslēgt ar pozitīvu noti un ļaus justies labāk. Tas pozitīvi ietekmē arī jūsu vispārējo noskaņojumu.
Mēģiniet aizmirst par visu, kas tajā dienā notika, un atstājiet visas savas problēmas un rūpes ārpus guļamistabas durvīm. Pastāstiet savam partnerim, cik ļoti jūs viņu mīlat.

Nestrīdies un neieslīgsti asās sarunās.
Kurts Smits atgādina, ka pirms gulēšanas mēģiniet neiesaistīties karstos strīdos. Jums abiem būs grūti aizmigt, un nākamajā dienā jūs jutīsities nomākti.

Guļamistaba bez bērniem.
Saskaņā ar psihologa Maikla Vinera-Deivisa teikto, vienīgais laiks, kad jūs varat ļaut bērniem gulēt savā gultā, ir tas, kad viņi murgo. Pārējā laikā jūsu guļamistabai vajadzētu būt jūsu privātajai telpai. Jums ir jābūt šai vietai, lai jūs divi varētu uzturēt savu tuvību.

Nedaliet gultu ar saviem mājdzīvniekiem.
Kā ziņo Kanzasas universitātes pētījumi, 63% cilvēku, kuri guļ kopā ar saviem mājdzīvniekiem, neguļ pietiekami daudz. Jūsu dzīvnieki nevar gulēt visu nakti un bieži traucē jūsu miegu. Papildus tam, ja mājdzīvnieks atrodas jūsu gultā, jūsu guļamistabā tiek pārkāpts “noteikums 2”.

Veiciet viens otram masāžu.
Nacionālā miega fonda speciālisti apstiprina, ka viegla un relaksējoša masāža pirms gulētiešanas uzlabo jūsu miega kvalitāti, mazina trauksmi un tuvina pārus.

Neaizmirstiet par apskāvieniem un skūpstiem.
Neaizmirstiet noskūpstīt savu partneri pirms gulēšanas, kā arī pāris minūtes, kad jau gulējat, pieglausties. Tas ir ļoti relaksējoši un raisa pozitīvas emocijas.

Tests: Uzzini savas spilgtākās rakstura īpašības

FOTO: Leonid Khan

Psihobiologs un Nobela prēmijas laureāts Rodžers V. Sperijs atklāja, ka smadzeņu 2 puslodes – pa kreisi un pa labi – darbojas atšķirīgi, un tas, kā jūs domājat, ir atkarīgs no tā, kura no pusēm ir dominējošā. Balstoties uz viņa pētījumu, ir daudzi testi, kas var noteikt jūsu domāšanas procesu un personības iezīmes. Izpildiet šo testu un uzzināt nedaudz vairāk par sevi. Ātri apskatiet fotogrāfiju.

Kuru dzīvnieku jūs redzējāt vispirms?

Rezultāti:

Tīģera galva

Jūsu smadzeņu kreisā puslode ir aktīvāka nekā labā. Jūs esat analītisks cilvēks, ļoti mērķtiecīgs un organizēts. Saskaroties ar problēmu, jūs mēdzat būt loģisks, aprēķinošs un objektīvs. Tomēr dažreiz, tā kā jūs zināt, ka jūsu pieņemtais lēmums tika pieņemts pēc ilgas domāšanas, jūs mēdzat būt spītīgs. Ieteicams ieklausīties citu viedoklī un arī to ņemt vērā!

Jūsu personības iezīmes

Korekts: jūs darāt lietas pareizi plānotā veidā, piemēram, pēc uzdevumu saraksta.

Precīzs: precīzi noteikti mērķi un jums ir skaidrs ceļš, kas ejams, lai tos sasniegtu.

Racionāls: emocijas un jūtas netraucē jums sasniegt savus mērķus.

Spēja loģiski domāt: jums piemīt dabas dotas spējas matemātikā un zinātnē.

Reālistisks: jūsu pasaule ir ļoti reāla. Tajā nav vietas pasakām un daiļliteratūrai. Lai arī cik lieli jūsu mērķi varētu šķist citiem, jūs zināt, ka tie ir reāli un sasniedzami.

Pērtiķis

Jūsu smadzeņu labā puslode ir aktīvāka. Jūs esat radošs cilvēks, kurš ir pilns ar novatoriskām idejām. Saskaroties ar problēmu, jūs vairāk paļaujaties uz savu intuīciju (kas parasti ir pareiza), nevis uz kritisko domāšanu. Jūs lieliski zināt, ka katrs solis, ko sperat savā dzīvē, jums ir mācība, un tajā pat zaudēšana ir solis uz savu mērķu sasniegšanu. Jums ceļojums ir svarīgāks par mērķi. Tā kā jūs esat sapņotājs, jūs bieži apmaldāties savā sapņu zemē. Jums ir svarīgi ik pa laikam saņemt realitātes pārbaudi un nedaudz vairāk uzmanības veltīt apkārtējai pasaulei.

Jūsu personības iezīmes

Impulsīvs: jūs darāt lietas spontāni.

Emocionāls: Jūs pavadāt laiku apdomājot un rīkojoties, balstoties uz jūtām.

Radošs un māksliniecisks: jūs esat prasmīgs mūzikas, mākslas un citās radošās nodarbēs.

Intuitīvs: jūs neveidojat darāmo darbu sarakstu un neiet cauri noteikumu grāmatai. Jūs intuitīvi risināt problēmas.

Sapņains: jums ir sapņi par dzīvi, nevis mērķi, un jūs pieliekat pūles, lai sasniegtu šos sapņus, bieži vien gūstot panākumus.

Atcerieties, ka 2 smadzeņu puslodes nedarbojas atsevišķi, drīzāk tās darbojas kopā un papildina viena otru. Tātad, lai arī jums varētu šķist vairāk iezīmju, kas identificējamas ar kādu no puslodēm, jums noteikti piemīt arī iezīmes no otras puslodes. Tātad, kuru attēlu jūs redzējāt vispirms? Tīģera galvu vai pērtiķi? Vai jūsu personības iezīmes sakrīt?

Psiholoģiskais tests: Uzmini, kurā attēlā nav redzama īsta ģimene!

FOTO: depositphotos

Vai zinājāt, ka attiecības ir tikpat svarīgas jūsu fiziskajai veselībai, kā diēta un regulāri vingrinājumi? Izrādās, ka antisociāliem cilvēkiem, jeb tiem, kuri maz socializējas, ir tāds pats veselības pasliktināšanās risks, kā tiem, kuri ir fiziski neaktīvi.

Pirmās attiecības ar ģimeni vienmēr veidojas bērnībā un bieži nosaka, kā mēs skatāmies uz pasauli. Ar šo psiholoģisko testu varēsi uzzināt, kā jūsu pašu pirmās attiecības ir veidojušas jūsu personību. Rūpīgi apskatiet attēlus, kura ģimene, jūsuprāt, nav īsta? Nedomājiet par to pārāk ilgi. Kad esi pabeigusi testu, tad aplūko zemāk redzamās fotogrāfijas un katrā atradīsi skaidrojumu, šis tests tev palīdzēs uzzināt nedaudz vairāk par sevi!

Rezultāti:

FOTO: depositphotos

Ja jūsu atbilde ir ģimene Nr. 1, jūs, iespējams, neesat uz ģimeni orientēta persona – vismaz ne tradicionālā nozīmē. Jūs izturaties pret draugiem kā pret savu īsto ģimeni, un palīdzība viņiem padara jūs laimīgu. Jūs vienmēr cenšaties ienest kaut ko labu ikviena cilvēka dzīvē. Varbūt jūs uzaugāt bez spēcīgas tēva figūras, tāpēc jūs vienmēr darāt visu iespējamo, lai būtu blakus cilvēkiem, kuriem jūs esat vajadzīgs – tāpat kā jūsu mamma. Šī ģimene, iespējams, nav pati laimīgākā, taču joprojām ir īsta ģimene. Māte acīmredzami rūpējas par savu bērnu, turot viņu aiz rokas un pasargājot viņu no nerūpīgā tēva. Jūs nevēlaties, lai citi augtu tāpat kā jūs, tāpēc jūs izvēlējāties šo ģimeni kā viltus.

FOTO: depositphotos

Ja jūsu atbilde ir ģimene Nr. 2, jūs esat ļoti orientēts uz ģimeni – jums nekas nav svarīgāks par jūsu ģimeni. Jūs ticat stabilu un noturīgu attiecību veidošanai, kuru pamatā ir uzticēšanās un apņemšanās. Jūs vispirms izvirzāt savas ģimenes vajadzības, dažkārt pat ignorējot savas, ja tas nozīmē, ka jūs varat iepriecināt savus mīļos. Jūs droši vien pamanījāt, ka attēlā redzamie cilvēki patiesībā neizskatās pēc ģimenes. Pieaugušie nepievērš uzmanību bērnam un arī bērns nemēģina turēt rokas – viņi var būt arī svešinieku grupa, kas staigā kopā. Būdams īsts ģimenes cilvēks, jūs uzreiz varējāt pamanīt viltus ģimeni.

FOTO: depositphotos

Ja jūsu atbilde ir ģimene Nr. 3, jūs, iespējams, esat no disfunkcionālas ģimenes. Traumatiskās bērnības dēļ jums ir grūti uzticēties cilvēkiem. Jūs esat noraizējies, un saskarsme ar citiem jums bieži ir izaicinājums. Pastāvīgi noraizējies par nākotni, jūs mēdzat pārdomāt lietas. Attēlā redzamie cilvēki izskatās kā mīloša, laimīga ģimene. Viņi ir īsta ģimene. Vecāki staigājot gandrīz apskāvušies, un tēvs tur bērna roku. Pieaugot disfunkcionālā ģimenē, jūsu uzskati zināmā mērā veidojās un radīja aizdomas par veselīgām attiecībām. Jūs neticat, ka kaut kas tāds patiešām pastāv, tāpēc jūs izvēlējāties šo ģimeni kā viltus.

Vai uzminēji kura nav īsta ģimene? Lūdzu, dalies savos rezultātos komentāros.

Horoskops: Katras horoskopa zīmes iecienītākie hobiji

Jau sen ir skaidrs, ka ikviens mēs esam atšķirīgs, līdz ar to arī intereses ir atšķirīgas. Katrs no mums izklaidējas citādāk – kāds stundām ilgi sarunājas ar draugiem pa telefonu, kāds ceļo vai nodarbojas ar sportu, kāds cits glezno vai lasa grāmatas. Kādām izklaidēm dod priekšroku tavas zodiaka zīmes pārstāvji?

Auns

Izklaides jomā viņš bieži paļaujas uz draugu, radinieku vai kolēģu gaumi un izvēli. Auns ar prieku piekrīt tam, kas patīk viņam tuviem cilvēkiem – vienās brīvdienās viņi līdz spēku izsīkumam var nodarboties ar sportu, bet jau nākamajās doties uz bāru un uzrīkot dejas uz bāra letes. Ja Aunu neviens nekur neuzaicina, viņš, visticamāk, brīvajā laikā nodarbosies ar pasaules iekarošanas plānu sastādīšanu vai vismaz izstrādās stratēģiju, lai iegūtu sev tīkamas personas sirdi.

Vērsis

Vērsis bieži izklaidējas, nodarbojoties ar kaut ko lietderīgu. Brīvo laiku viņš velta rokdarbiem, remontdarbiem vai sava budžeta analīzei. Vērsis labprāt apmeklē kultūras pasākumus – viņam ir visnotaļ izsmalcināta gaume, tāpēc starp šīs zīmes pārstāvjiem ir daudz dedzīgu teātra, kino un izstāžu fanu. Turklāt Vērsis ir gardēdis, tāpēc viņam patīk pasēdēt kafejnīcās ar lielu desertu izvēli un restorānos ar labu virtuvi, kā arī mājās gatavot dažādus sarežģītus ēdienus. Vērsim patīk arī izbraucieni pie dabas un viņš cenšas daudz laika pavadīt svaigā gaisā, tālāk no pilsētas burzmas.

Dvīņi

Dvīņi dievina skaļas ballītes lielā kompānijā. Dvīņiem patīk kustība un intelektuālas spēles, dejas, dažāda veida zibakcijas. Turklāt kolosālu gandarījumi Dvīņi gūst no azartiskām diskusijām un var līdz spēku izsīkumam strīdēties par kādu pilnīgi nesvarīgu jautājumu. Dvīņiem tīkamas ir arī gastronomiskās izklaides. Nereti šīs zīmes pārstāvji rīko ballītes ar picas vai suši gatavošanu, kuru laikā pagatavo un notiesā neiedomājami lielu ēdiena daudzumu.

Pieci izplatītākie mīti par sievietēm, kurām nav attiecību

Vientulība daudzu cilvēku prātos tiek likta vienā plauktiņā ar nelaimīgu dzīvi. Viņi domā, ka dzīve bez vīrieša sievietei nav iespējama, un ar grūtībām spēj noticēt tam, ka viena pati sieviete var būt vēl laimīgāka. Kādi ir izplatītākie mīti par vientuļajām sievietēm?

„Viņas nevēlas būt vienas”

Ap vientuļajām sievietēm kaut kādā neizprotamā veidā pulcējas cilvēki, kuri visādos veidos izraisa spiedienu: kāds draudzīgu, bet kāds pārlieku uzmācīgu. Runas par bioloģisko pulksteņu tikšķēšanu plūst nepārtraukti. Ja tu bez vīrieša jūties labi, tad pasaki uzmācīgajiem cilvēkiem kādu stingrāku vārdu. Nevienam nav tiesību kritizēt tavu izvēli.

„Augstā pašvērtējuma dēļ viņas ir pārāk izvēlīgas”

Vieni to sauc par izvēlīgumu, citas par latiņu. Atkarīgs, no kuras puses uz to raugās. Kāpēc ir jābūt kopā ar cilvēku, kurš it nemaz nesaista un uz dzīvi skatās citādāk? Tikai tāpēc, lai var teikt, ka esi attiecībās? Apzinies savu vērtību un nemazini to pat tad, kad uz tevi tiek izdarīts spiediens.

„Viņas nezina, ko vēlas”

Pirmkārt, ir kārtīgi jāiepazīst sevi, un tikai tad jādibina attiecības ar kādu citu. Ja tu neesi tikusi cauri pirmajam posmam, tad kāpt otrajā nav jēgas. Apkārtējiem šķiet, ka tu slīgsti galējībās un atsakies no komunikācijas ar pretējo dzimumu. Taču, ja paraugās uz situāciju no citas puses, tad tu vienkārši koncentrējies sev, un vīrietis tādā gadījumā var tikai traucēt.

„Viņām ir nepareizas dzīves prioritātes”

Nav jāpievērš uzmanība cilvēkiem, kuri mēģina pārliecināt, ka dzīve bez vīrieša nav dzīve. Kāpēc vispār attiecībām ir jābūt prioritātei? Ja tu esi viena, tas nenozīmē, ka tu iznieko savas dzīves gadus. Iespējams, ka tavas dzīves galvenais mērķis ir pašattīstība, nevis princis baltā zirgā.

„Viņas ir nelaimīgas”

Laime tas ir stāvoklis, kurš ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, kuri, starp citu, var arī nebūt saistīti ar vīrieti. Sabiedrība automātiski uzliek tev zīmogu „brāķis”, ja tev nav attiecību. Ja tev dāvā smaidu mīļākā mūzika austiņās, saules zaķīši matos vai rīta skrējiens, tas nenozīmē, ka tu esi nelaimīga.

Šogad ūdeņi laupījuši jau 83 dzīvības: Vai tiešām proti peldēt? Uzdod sev 6 kontroljautājumus!

Aizvadītajā nedēļas nogalē no Latvijas ūdenstilpēm izcelti divi noslīkuši cilvēki, paziņojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Šogad ūdeņi laupījuši jau 83 dzīvības. Vairums iedzīvotāju peldēt iemācās pašmācības ceļā, bet eksperti atgādina – ar prasmi peldēt taisni var nepietikt, lai izdzīvotu kritiskā situācijā. Lai pārliecinātos par savu peldētprasmi – kontrolētu elpošanu, pasīvo peldēšanu, orientēšanos ūdenī, peldēšanu zem ūdens utt., apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) sadarbībā ar biedrību “Peldēt droši” aicina ikvienu kritiski novērtēt savu ūdens kompetenci, atbildot uz sešiem kontroljautājumiem.

“Eiropas statistikā Latvija diemžēl ieņem skumjo pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā. BALTA veiktā aptauja, vaicājot cilvēkiem, kā tie vērtē savas peldētprasmes, skaidri iezīmēja problemātiku – ūdenī dodas arī tie, kuri nejūtas droši vai nemāk peldēt. Neskatoties uz ūdens kompetences trūkumu, peldēties dodas 89% iedzīvotāju, no kuriem vien 27% ūdenī jūtas droši. Satraukumu rada arī cilvēku neapdomīgā rīcība uz ūdens – trešā daļa (33%) iedzīvotāju atzīst, ka ir peldējušies alkohola reibumā. Neatkarīgi no reibuma pakāpes alkohola lietošana un peldēšana, ūdens transportlīdzekļu vadīšana, ūdenssports vai atrašanās ūdens tuvumā nav savienojamas lietas,” uzsver Ludmila Ščegoļeva, AAS BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja.

Lai gan Latvijas iedzīvotāji savu peldētprasmi vērtē samērā augstu, biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze atgādina: saskaņā ar definīciju peldētprasme ir spēja ielēkt ūdenī, nirt un nopeldēt vismaz 200 metru, to skaitā 50 metru uz muguras, taču tās nebūt nav vienīgās prasmes, kas veido ūdens kompetenci. Tajā ietilpst 15 pamatelementi, tādi kā spēja droši iekļūt un izkļūt no ūdens, spēja kontrolēt elpošanu un mierīgi gulēt uz ūdens, ienirt, objektīvi novērtēt savu peldētprasmi, apstākļus un iespējamos riskus. 

“Ūdens kompetenci nevar iegūt, biedējot sabiedrību ar skarbu noslīkušo statistiku, ūdens kompetence ir jāapgūst. Tās ir dažādas prasmes, kas tāpat kā braukšana ar riteni vai sprādzēšanās automašīnā ir jāiemācās jau bērnībā. Tādām lietām kā savu spēju izvērtēšana, peldēšanās tikai labi zināmās vietās vai atturēšanās no alkohola ūdens tuvumā ir jābūt pašsaprotamām ikvienam. Zināšanas un atbildīga rīcība var glābt dzīvību,” uzsver Zane Gemze.

BALTA un “Peldēt droši” aicina ikvienu izvērtēt savu ūdens kompetenci, atbildot uz sešiem kontroljautājumiem.

Vai peldot proti kontrolēt elpošanu?

Cilvēki slīkst tāpēc, ka nespēj elpot. Elpošanas kontrole tiek uzskatīta par vissvarīgāko fiziskās izdzīvošanas kompetenci. Cilvēks, kam piemīt ūdens kompetence, spēj peldēt un mierīgi elpot, gan turot galvu virs ūdens, gan atrodoties ar galvu ūdenī un to izceļot tikai ieelpas veikšanai. 

Vai vari mierīgi gulēt uz ūdens?

Gulēšana uz ūdens miera stāvoklī un turēšanās ūdenī vertikāli ir būtiska situācijās, kad jāgaida palīdzība, un ir cieši saistīta ar elpošanas kontroli. Peldspēja piemīt teju ikvienam, tāpēc visbiežāk nespēja mierīgi nogulēt uz ūdens ir saistīta ar prasmju trūkumu vai bailēm. Savukārt turēties ūdenī vertikāli ir iespējams, vienmērīgi un apzināti kustinot kājas un/vai rokas tā, lai nodrošinātu nekustīgu ķermeņa pozīciju. Tā ir vieglāk ilgstoši noturēt galvu virs ūdens. 

Vai vari bez grūtībām mainīt peldēšanas veidu un virzienu?

Pagriešanās no krūtīm uz muguras un atpakaļ vai virziena maiņa – pa labi un pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ – ir prasmes, kas šķiet elementāras, taču pētījumi liecina, ka ne vienmēr peldētājs spēj to izdarīt bez lieka stresa un minstināšanās. Atklātās ūdenstilpēs peldētājs var saskarties ar dažādiem šķēršļiem, no kuriem jāizvairās, un tad ar prasmi peldēt tikai taisni var nepietikt.

Vai proti peldēt zem ūdens?

Prasme peldēt un spēja noturēties uz ūdens negarantē spēju ienirt un peldēt zem ūdens. Prasme ienirt un pārvietoties vēlamajā virzienā var pasargāt no noslīkšanas, ja peldētājs atrodas grimstošā peldlīdzeklī, nokļūst peldlīdzekļa ceļā, nonāk zem ledus vai apgāzušās laivas. Vienlīdz svarīgi ir prast gan ienirt, gan pārvietoties zem ūdens dziļuma, ūdens spiediena un samazinātas redzamības apstākļos, kam nepieciešama laba elpas un peldspējas kontrole. 

Vai proti peldēt apģērbā?

Nereti cilvēki slīkst, nokļūstot ūdenī nejauši, kad nav plānojuši peldēties un ir pilnībā apģērbušies. Šādos apstākļos apģērbs ir papildu slogs. Pētījumi liecina, ka pat viegls apģērbs apgrūtina pārvietošanos ūdenī, radot papildu slodzi, un par apmēram trešo daļu samazina peldēšanas ātrumu – īpaši cilvēkiem ar vājāku peldētprasmi. Vienlaikus viegls apģērbs var samazināt iespējamo ķermeņa siltuma zudumu un palīdzēt izdzīvot ilgstošākā laika posmā. Daudzās pasaules valstīs bērnu peldēšanas apmācībā tiek iekļauti uzdevumi, kas jāveic apģērbā, apgūstot iemaņas droši rīkoties šādos gadījumos.

Vai zini, kā palīdzēt slīkstošam cilvēkam?

Lai gan vairumā gadījumu noslīkšanu var novērst, tam vajadzīga citu cilvēku palīdzība. Kā rāda pētījumi un praktiskie novērojumi, nepietiekamas zināšanas un prasmes, sniedzot palīdzību slīkstošajam, ne vien apgrūtina glābšanu, bet arī apdraud paša glābēja dzīvību. Šādos gadījumos nelaimi veicinoši cēloņi ir nespēja adekvāti novērtēt riskus, savu spēju pārvērtēšana un impulsīva un neapdomīga lēmumu pieņemšana. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā saprast, ka cilvēks patiešām slīkst, un kā sniegt drošu palīdzību.

Papildu informāciju meklē biedrības “Peldēt droši” mājaslapas sadaļā “ESI ZINOŠS”.

Kādēļ tavs vīrietis sāk no tevis attālināties?

Pastāv daudz iemeslu, kāpēc vīrietis varētu zaudēt interesi pret tevi un jūsu attiecībām. Un, lai gan daži no tiem nekādi nav saistīti ar tevi, tev tomēr ir iespēja no daudziem izvairīties. Zemāk ir apkopoti pieci populārākie iemesli, kāpēc vīrietis sāk no tevis attālināties (tevis pašas dēļ):

Tu steidzini notikumus

Lielākajā daļā gadījumu sievietes attīsta attiecības daudz ātrāk nekā vīrietis vēlas un ir gatavs. Iespējams tas ir tāpēc, ka sievietes jau tāpat attīstas ātrāk un ir mērķtiecīgākas. Viņām svarīgs ir rezultāts, bet vīriešiem – pats process.

Problēma ir tāda, ka tad, kad sieviete vīrietī investē vairāk, nekā viņš viņā, tas atgrūž. Vīriešiem patīk par sievieti pacīnīties un „medīt”, nevis saņemt gatavu, pasniegtu uz šķīvja. Tāpēc nevajag steigties notikumiem pa priekšu! Nevajag viņam jau otrajā randiņā izrādīt to, ka esi iemīlējusies. Lai viņam paliek kāda mīkla. Lai viņš arī sper kādus soļus pretīm.

Tu neesi tāda, kādu viņš tevi iztēlojās

Pirmkārt, bieži vien, tiklīdz sievietes iegūst ilgi gaidīto vīrieti, viņas kļūst citādākas. Otrkārt, kad vīrietim pāriet rozā briļļu periods, viņš tevi ierauga tādu, kāda tu patiesībā esi.

Kad pirmais punkts satiekas ar otru, sanāk ne visai iepriecinošs rezultāts. Tu vīrietim vairs nepatīc. Viņš grib to interesanto, koķeto skaistulīti, ar kuru iepazinās, nevis to čīkstošo un smadzenes skalojošo sievieti, kuru viņš tagad redz katru dienu.

Tu viņam pārāk pieķeries

Vīrietis vēlas just, ka sievietei ir vajadzīgs, bet ne tik ļoti, ka viņa bez viņa pat uz tualeti nevar aiziet. Viņš vēlas, lai viņai būtu sava dzīve, draugi, darbs, aizraušanās un kaislības. Viņš vēlas, lai viņa ir tāda pati, kā pirms sāka tikties ar viņu – jo tieši tādu, viņš viņu iemīlēja.

Jūs kopā nedarāt neko interesantu

Ikdienas rutīna ir spējīga jūs aprīt (it īpaši, ja kopā esat jau ilgāku laiku). Jūs atkal un atkal darāt vienu un to pašu ne tikai darba dienās, bet arī brīvdienās. Lai tu spētu attīstīt gan attiecības, gan savu personību, jums kopā ir jādara kaut kas jauns, jāapmeklē jaunas vietas un jārod jauni iespaidi.

Jums nav tās „jūtu ķīmijas”, kas bija iepriekš

Sekss ir svarīga attiecību sastāvdaļa. Visi to zina, bet maz pāru cenšas seksuālo dzīvi uzturēt aktīvu un interesantu. Jā, varbūt jūs vairs tik bieži ar seksu nenodarbojaties, bet kvalitātei un vēlmei nav jāzūd. 

Autors: Dieviete.lv

 

Horoskops: Zodiaka zīmes, kuras domā, ka viņām vienmēr ir taisnība

„Vai nu būs tā, kā es vēlos, vai vispār nekā!” – šādu frāzi no cilvēkiem var dzirdēt ik pa laikam. Izrādās, ka to nereti saka vienas zodiaka zīmes pārstāvji, un nav nekā nepatīkamāka par to, ka cilvēks domā, ka viņam vienmēr un it visā ir taisnība. Tu arī tā domā?

Auns

Šīs zodiaka zīme no savas patiesības neatkāpsies ne par ko. Pat tad, kad viņam pašam jau ir skaidrs, ka viņš kļūdās. Nesagaidīsi, Auns nepadosies. Citu zodiaka zīmju pārstāvji var piekāpties, bet ne Auns. Labāk ir likt viņu mierā – lai viņš paliek viens ar savu skatpunktu.

Vērsis

Neveselīgi ietiepīgais Vērša raksturs liek domāt, ka viņam vienmēr ir taisnība. Tomēr, viņam piemīt arī veselais saprāts, un retos gadījumos Vērsis pat ir spējīgs atzīt, ka ir kļūdījies pēc tam, kad viņa priekšā noliek neapgāžamus faktus. Vērši ir pārāk uzstājīgi, lai tā vienkārši atkāptos.

Dvīņi

Dvīņu problēma ir viņu dubultajā personībā, kad viens Dvīnis ir pārliecināts par to, ka viņam ir taisnība, bet otrs Dvīnis manāmi šaubās. Pie tam, pirmais Dvīnis ir spējīgs apklusināt otru. Ja lieta nonāks līdz cīņai par taisnību, tad uzvarēs pirmais Dvīnis. Vienkārši viņš vienmēr pieņem vēlamo par esošo.

Vai zini, kuras zīmes vēl ir šajā sarakstā? 

Tests: Tas, ko tu attēlā ieraudzīji pirmo, atklāj, kas tev attiecībās ir svarīgs

Interneta dzīlēs ir atrodams liels daudzums informācijas, kas varētu tev palīdzēt saprast, kas ir tas, ko tu vēlies no dzīves un attiecībām. Portāls „Yourtango” piedāvā kādu testu, kas palīdzēs šo jautājumu atrisināt ātri. Atliek tikai apskatīt attēlu un saprast, kas tavās acīs „iekrita” pirmais.

VĪRIEŠA SEJA

AITAS

PUISIS PIE KOKA

BŪDIŅAS

Tests: Izvēlies suni un uzzini, kāds vīrietis tev ir vajadzīgs

Nav nekāds noslēpums, ka dažādām sievietēm piemēroti ir dažāda tipa vīrieši.Mēs piedāvājam šo nelielo testu, kurā tev ir jāizvēlas viens suns, kurš tev vislabāk patīk. Taču, ja no šiem tev nepatīk neviens,nesatraucies, jo arī tādam gadījumam skaidrojums ir.

1.Aristokrātiskais retrīvers

2.Uzticīgais vācu aitu suns

3.Mīļais terjers

4.Mierīgais pitbuls

5.Neviens suns

​Tabu tēmas, par kurām klusējam: Kāpēc pieaugušo rotaļlietas patiesībā uzlabo attiecības. 

​​Ikdiena, darba stress, bērni un nebeidzamie pienākumi bieži vien ņem virsroku, un brīži, kas veltīti tikai sev un partnerim, kļūst arvien retāki. Mēs visas zinām to sajūtu, kad vakarā vienīgā vēlme ir iekrist spilvenā, nevis ļauties romantikai. Tomēr intīmā tuvība ir attiecību līme, un tās atstāšana novārtā var radīt plaisu pat visstiprākajās savienībās. 

​Labā ziņa – dzirkstelītes atgriešana neprasa radikālas izmaiņas. Bieži vien pietiek ar nelielu soli ārpus komforta zonas un vēlmi eksperimentēt. Lūk, daži padomi intīmās veselības un attiecību uzlabošanai. 

  1. ​Komunikācija ir seksīga 

Pirms ķerties pie darbiem, ir jāsāk ar sarunu. Daudziem pāriem ir grūti runāt par savām fantāzijām vai vēlmēm, baidoties tikt pārprastiem. Sāciet ar mazumiņu – pajautājiet partnerim, kas viņam pēdējā laikā ir paticis visvairāk, un dalieties ar to, kas jūs satrauc vai interesē. Atklātība pati par sevi rada tuvības sajūtu. 

  1. ​Pieskārienu spēks un relaksācija 

Bieži vien problēma nav vēlmes trūkums, bet gan nespēja atslābināties. Ja ķermenis ir saspringts, baudu gūt ir grūti. Ieviesiet rituālu – juteklisku masāžu nedēļas nogalē. Kvalitatīva masāžas eļļa vai aromātiska svece var paveikt brīnumus, palīdzot pārslēgties no “darba režīma” uz “mīļotās sievietes režīmu”. 

  1. ​Jaunu sajūtu iepazīšana 

Mīts, ka pieaugušo rotaļlietas ir domātas tikai tiem, kam “kaut kas nesanāk”, ir sen pagātnē. Mūsdienās tā ir daļa no veselīga dzīvesveida un sevis izzināšanas. Pāriem, kuri vēlas dažādot savu intīmo dzīvi, piedāvājumā ir estētiski un moderni risinājumi – no vibrējošiem gredzeniem, kas sniedz baudu abiem, līdz attālināti vadāmām ierīcēm, kas piešķir azartu. 

​Svarīgi ir izvēlēties uzticamu vietu, kur iegādāties šīs preces. Latvijas interneta veikals LoveYou.lv piedāvā ne tikai plašāko klāstu, bet arī garantē 100% diskrētumu un ātru piegādi. Tā ir vieta, kur bez mulsuma var atrast gan masāžas eļļas, gan izsmalcinātus aksesuārus viņai un viņam. 

  1. ​Rūpes par intīmo veselību 

Intīmā labsajūta nav tikai par baudu, bet arī par veselību. Iegurņa pamatnes muskuļu trenēšana (zināma arī kā Kēgela vingrinājumi) ir būtiska sievietes veselībai jebkurā vecumā – tas uzlabo tonusu, palīdz atgūties pēc dzemdībām un pastiprina izjūtas mīlēšanās laikā. Arī šim nolūkam ir pieejami speciāli trenažieri, kas procesu padara efektīvāku. 

​Nebaidieties eksperimentēt 

Attiecības ir dzīvs organisms, kas prasa rūpes. Neatkarīgi no tā, vai tā ir jauna apakšveļa, lomu spēles vai kāda “interesanta mantiņa” no LoveYou.lv klāsta – galvenais ir darīt to ar prieku un abpusēju piekrišanu. Atļaujiet sev būt ziņkārīgām, jo bauda ir pelnīta dāvana, nevis pienākums. 

​ 

Visi 33 jaunie pretendenti — Latvijas Gada auto 2026 pilnais saraksts!

Sācies konkurss “Latvijas Gada auto 2026”, un šogad sacensība solās būt īpaši spraiga — titulam pieteikti 33 jaunākie automobiļi, sākot no elektroauto un hibrīdiem līdz pilnizmēra SUV, sportiskām versijām un pat klasiskajiem 4×4 spēkratiem.

Apskati visus modeļus, kas šogad cīnās par vienu no prestižākajiem auto tituliem Latvijā, un izvērtē — kurš ir Tavs favorīts? Vai žūrijas izvēle sakritīs ar tautas simpātiju?

Tautas balsojums ir sācies!

Ikviens interesents tagad var nobalsot par savu favorītu un ietekmēt “Latvijas Gada auto 2026” tautas simpātijas titulu.
Piedalies balsojumā un salīdzini savu viedokli ar profesionālās žūrijas vērtējumu!

Skaties jauno video par konkursu:

https://www.youtube.com/watch?v=LGhOBoDAIBY&t=1s

Mākslīgu vai dabisku? Interjera dizainera padomi eglītes izvēlei 

Vieni no gada gaidītākajiem un jaukākajiem svētkiem neapšaubāmi ir Ziemassvētki. IKEA veiktajā Ziemassvētku aptaujā 36 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viens no veidiem, kā viņi gatavojas svētkiem, ir Ziemassvētku eglītes rotāšana. Katru gadu no jauna prātojam: kādu eglīti izvēlēties – dabisku vai mākslīgu? Lūk, interjera dizainera padomi.  

“Ziemassvētku eglīte patiesi ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Ap to pulcējas ģimene, tā pilda mājas ar siltumu un rada to brīnumaino noskaņu, kas piemīt tikai Ziemassvētkiem,“ saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus. “Tas, vai izvēle ir par labu dabiskai vai mākslīgai eglītei, atkarīgs no dzīvesveida, telpas un gaumes, un abām izvēlēm ir savas priekšrocības un šarms.” 

Dabiska eglīte: mūžīga vērtība un tradīciju smarža 

Salīdzinot dabiskās egles ar mākslīgajām, interjera dizainers norāda uz vairākiem vērā ņemamiem aspektiem. “Īstas eglītes smaržu nevar aizstāt ar neko citu, tāpat tai piemīt dabisks skaistums, un daudzās ģimenēs tas ir jauks rituāls katru gadu doties eglītes meklējumos. Pēc svētkiem egles var pārstrādāt un nodot organisko atkritumu apsaimniekotājiem, tāpēc tā ir videi draudzīga izvēle, ja pret to izturas atbildīgi.” 

Dabiska egle prasa arī zināmas rūpes – regulāru laistīšanu un rūpīgu uzkopšanu pēc svētkiem, kas steidzīgajā ikdienā var šķist neērti. 

Mākslīgā eglīte: praktiska alternatīva 

Mākslīga egle patiks tiem, kuri novērtē ērtības, ilgtspēju un rūpīgi plāno budžetu. “Mākslīga Ziemassvētku eglīte aiztaupa piņķerīgo uzkopšanu un skuju savākšanu, un to var lietot daudzus, jo daudzus gadus,” norāda D. Rimkus. 

Izvēloties mākslīgo egli, interjera dizainers iesaka izvērtēt šādus aspektus.  

  • Izmērs un telpa. Noteikti jāizvērtē, cik daudz vietas ir mājās. Ir dažāda izmēra eglītes: no 6 cm dekoratīviem modeļiem līdz pat divmetrīgām eglēm. Lielās egles ir izjaucamas un ērti uzglabājamas. 
  • Materiāli un ilgtspēja. Mākslīgo egļu skujas ir izgatavotas no vismaz 50–70 % pārstrādātas plastmasas, stumbra tērauda apdare nodrošina izturību un arī savienojumi un pamatne ir izgatavoti no daļēji pārstrādātiem materiāliem. Tas viss kopā nodrošina izturību, ilgmūžību un dabai draudzīgāku izvēli salīdzinājumā ar citām mākslīgo egļu alternatīvām. 
  • Dekoratīvi elementi. Mākslīgās egles bieži vien jau ir komplektā ar podu, tāpat tās var papildināt ar egles paliktni vai paklāju, piemēram, no mākslīgās ādas, un tādējādi radīt jauku Ziemassvētku akcentu. 

“Izvēloties kvalitatīvu mākslīgo egli un lietojot to desmit vai pat divdesmit gadus, vari būtiski samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus baudot ērtu un bezrūpīgu egles pušķošanu un uzturēšanu,” piebilst D. Rimkus. 

Neatņemama sastāvdaļa – egles statīvs 

Kad īstā eglīte ir izvēlēta, nedrīkst aizmirst arī par egles nostiprināšanu. Stabils egles statīvs ir būtisks drošībai, īpaši, ja mājās ir mazi bērni vai mājdzīvnieki. Dabiskai eglei vēlams tāds statīvs, kurā var ieliet ūdeni, lai ilgāk saglabātu egli svaigu, bet mākslīgajām eglēm vajadzētu izvelēties stabilu statīvu, lai izvairītos no apgāšanās.  

Interjera dizainers norāda, ka pēdējos gados popularitāti ieguvuši Ziemassvētku egles paklājiņi, kam ir vairākas funkcijas: tie kalpo kā glīts akcents, nosedz statīvu, kā arī pasargā grīdas segumu. “Šāds paklājiņš rada pabeigtības sajūtu. Tas ir gan funkcionāls, gan dekoratīvs risinājums. Esam novērojuši, ka pircēji visbiežāk IKEA izvēlas egles paklājiņus tieši Ziemassvētku krāsās. Arī tos var lietot gadu no gada – stilīgi un ilgtspējīgi,” stāsta D. Rimkus.  

Radi savus Ziemassvētkus 

Nobeigumā D. Rimkus atzīst, ka gala lēmumu katrs pieņem, vadoties pēc savām prioritātēm. Citam svarīgas ir tradīcijas un dabiska eglīte ir neaizvietojama, cits novērtē ērtības un negrib katru gadu izvēlēties jaunu egli, vēl kādam noteicošais būs telpa un dzīvesveids. 

“Neatkarīgi no tā, vai eglīte būs no meža vai tomēr mākslīga, galvenais to padarīt par savu. Izvēlies rotājumus, kas atspoguļo tavu personību, nes prieku ģimenei un rada tādu svētku atmosfēru, kuras dēļ ir vērts gaidīt Ziemassvētkus,” pauž D. Rimkus. 

 Latvijā asinis ziedo vien 4% iedzīvotāju. VADC aicina sabiedrību atsaukties 

Latvijā periodiski pastāv kritiska situācija ar donoru asinīm. Valsts Asinsdonoru centrs (VADC) norāda, ka bieži krājumos iztrūkst viena vai vairākas asinsgrupas. Tas apdraud ne tikai tos, kuriem asinis nepieciešams nekavējoties – cilvēkus kuri cietuši negadījumos, grūtnieces dzemdību laikā u.c., – bet arī cilvēkus, kuriem asins pārliešana ikdienā svarīga plānveida operāciju, hronisku saslimšanu vai onkoloģijas ārstēšanas gadījumā. VADC uzsver, ka decembri un janvāri gaida ar īpašām bažām, jo svētku laikā donoru aktivitāte bieži samazinās. Pēdējos gados donoru skaits palielinājies, tomēr arī pieprasījums pēc asinīm pieaug. Tajā pašā laikā eksperti uzsver, ka paļauties tikai uz tradicionālo donoru asins piegādi nav ilgtermiņa risinājums – nepieciešams meklēt papildu alternatīvas un gudrāku pacientu asins pārvaldību. 

“Asins pieprasījums un donoru aktivitāte Latvijā cieši saistās ar sezonāliem un svētku periodiem, kā arī ar pacientu skaitu slimnīcās. Bieži vien asins krājumi sarūk garo brīvdienu dēļ. Piemēram, pagājušonedēļ, pēc četrām brīvdienām valsts svētku sakarā krājumi bija zemi, jo slimnīcās bija smagi pacienti, un bija pieprasījums pēc asins komponentiem. Līdzīgi ir arī citos svētku periodos,” skaidro VADC direktore Egita Pole.  

Šobrīd lielākā daļa donoru asiņu tiek izmantota akūtos gadījumos – neatliekamās medicīnas vajadzībām, dzemdību veiksmīgai nodrošināšanā u.c. Tomēr arī daudziem hroniskajiem pacientiem regulāri nepieciešama asins pārliešana. Piemēram, cilvēkiem ar ilgstošu anēmiju, kas radusies dažādu saslimšanu rezultātā. Tāpat regulāras asins pārliešanas kritiski nepieciešamas onkoloģijas pacienti – gan pirms ārstēšanās kursa, lai sagatavotu organismu terapijai, gan tās laikā, lai saglabātu dzīvības funkcijas.  

Ārsti sarunas laikā apliecina, ka ar bažām gaida laiku pēc svētkiem, jo donoru aktivitāte šajā periodā samazinās. Tas rada izaicinājumus gan plānveida operācijām, gan hroniski slimajiem pacientiem. Slimnīcas rūpīgi un savlaicīgi plāno asins pārliešanu un VADC dara visu, lai šīs vajadzības piepildītu, bet dažkārt krājumu nepietiekamība apgrūtina darbu. Piemēram, cieš tieši hroniskie pacienti. 

Donoru skaits un ziedojumu apjoms pakāpeniski pieaug. Tomēr, lai nodrošinātu stabilas asins rezerves, ir būtiski, lai donori iesaistītos regulāri, nevis tikai periodiski. Asins pieprasījums no slimnīcām pēdējo gadu laikā ir palielinājies. Lai arī donori ir atsaucīgi, tomēr joprojām asinis ziedo vien nepilni 4% iedzīvotāju. Tāpat, reti kurš zina, ka ziedotās asinis ir derīgas tikai relatīvi īsu laika posmu. Skābekļa apmaiņu nodrošinošie eritrocīti ir izmantojami 35 dienas pēc nodošanas, savukārt, trombocīti, kas atbild par asins recēšanu – vien 7 dienas. Šo iemeslu dēļ regulāra asins ziedošana burtiskā nozīmē izglābj cilvēku dzīvības. Diemžēl, svētku laikā, VADC nereti ir liels izaicinājums nodrošināt slimnīcas ar nepieciešamajiem asins krājumiem, jo donoru skaits samazinās. Donoru pieaugums redzams ap Ziemassvētku laiku, kad cilvēki vēlās izdarīt labu darbu, bet tas ņemot vērā asins “derīguma termiņu”, donoru pieaugums īsā termiņā nenodrošina nepieciešamo asins apjomu visiem klusajiem mēnešiem. Jo asins pieprasījums no slimnīcām ir neparedzams – nekad nevar zināt, cik pacientu slimnīcā nonāks pēc negadījumiem vai cik asins būs nepieciešamas operācijas laikā.  

“Esam pateicīgi ikvienam donoram par atsaucību un ziedošanu. Donoru skaits pēdējos gados ir audzis, taču pieprasījums pēc asinīm aug vēl straujāk. Tāpēc ir svarīgi ne tikai palielināt donoru skaitu, bet arī meklēt ilgtermiņa risinājumus, piemēram, ieviest pacientu asins pārvaldības prakses, kas jau šobrīd aktīvi tiek pielietotas visā Eiropā,” iezīmē Egita Pole.  

Pārdomāta asins resursu izmantošana un pacientu asins aprūpes pārvaldība jeb “Patient Blood Management” kļūst par arvien izplatītāku pieeju daudzās Eiropas valstīs. Šīs pieejas galvenais mērķis ir uzlabot hronisku slimību ārstēšanu un panākt, lai donoru asinis būtu pieejamas galvenokārt akūtiem un neatliekamiem gadījumiem. Šajā procesā iesaistās speciālisti no dažādām nozarēm – hematologi, veselības aprūpes profesionāļi, pacientu organizācijas, ekonomisti un slimnīcu vadības pārstāvji –, jo tikai kopīga sadarbība spēj nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus. Eiropā pacientu asins pārvaldībā tiek izmantotas vairākas metodes, piemēram, paša pacienta asins sagatavošana plānveida operācijām, medikamentu pielāgošana pirms operācijas (ja noteiktas zāles veicina pastiprinātu asiņošanu), kā arī medikamentoza terapija pacientiem ar regulārām asins pārliešanām. Šādu principu ieviešana arī Latvijā ilgtermiņā varētu palīdzēt mazināt pastāvošo asins deficītu. 

Mēs ceram, ka donoru skaits ar laiku palielināsies un mūsu sabiedrība arvien vairāk iesaistīsies līdzcilvēku glābšanā. It īpaši, jo tas ir tik vienkārši, kā ziedot asinis. Tomēr realitātē saprotam, ka ar to vien nepietiks, lai mēs varētu bez bažām sagaidīt katru gada dienu. Tādēļ aicinām ne tikai donorus iesaistīties un ziedot, bet arī atbildīgās personas aizdomāties citu par ilgtermiņa risinājumu ieviešanu,” aicina Egita Pole.  

Ko darīt garajos ziemas vakaros kopā ar bērnu – idejas bez ekrāniem 

Kad dienas kļūst īsākas un vakari – tumšāki, ģimenes laiks mājās iegūst pavisam citu nozīmi. Tieši tagad ir īstais brīdis izslēgt televizoru un telefonu, lai pievērstos kopā būšanai, kas vairo siltumu, tuvību un bērna drošības sajūtu. Idejas ģimenes ziemas vakariem iesaka Rimi Bērniem eksperte, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. 

“Ziemas vakari var būt brīnišķīgi, ja tos piepilda ar sarunām un kopīgām nodarbēm. Svarīgākais nav, ko tieši darāt, bet kā to darāt – ar 100 % klātbūtni un pozitīvu noskaņu,” saka Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Ieteikšu dažas aktivitātes, kas gadu gaitā ir guvušas atsaucību mūsu ģimenē.” 

Spēlēt vecāku bērnības “bezmaksas” galda spēles  

Kuģu lādēšanaKartupelisBlusasKarātavas – katram pieaugušajam atmiņā noteikti ir kāda bērnības spēle, kuras spēlēšanai vajadzīgs vien papīrs un pildspalva. Iemāciet tās saviem bērniem! “Šīs vienkāršās spēles bērniem parāda, ka jautrība nav atkarīga no naudas, lietotnēm vai ierīcēm. Viņi redz, ka vecāki prot izklaidēties radoši – un tas iedvesmo,” norāda Rimi Bērniem eksperte. 

Plānot ziemas nedēļas nogales kopā 

Ziemas vakaros var uzbūvēt veselu sapņu karti – kur ziemā gribētos doties, ko kopā izmēģināt, ko iemācīties. “Plānošana pati par sevi ir sirsnīga saruna par vēlmēm un gaidām. Bērni jūtas iesaistīti un līdzvērtīgi, kad viņu idejas tiek uzklausītas un ierakstītas ģimenes plānā. Šādā veidā katrs ģimenes loceklis viens par otru var uzzināt arī ko jaunu,” uzsver Inga Akmentiņa-Smildziņa. 

Bērni māca gudrības vecākiem  

Šis ir lielisks veids, kā kopā pavadīt laiku, kā arī nostiprināt zināšanas un vienlaikus pasmieties! Bērns var “spēlēt skolotāju” – uzdot vecākiem skolā nesen pildītus klases vai pārbaudes darbus, izdomāt jautājumus par apgūto mācību vielu, labot kļūdas. “Šī rotaļa palīdz bērnam stiprināt pašapziņu, savukārt vecākiem tā ir iespēja iejusties bērna pasaulē – redzēt, kas viņu aizrauj vai sagādā grūtības,” norāda eksperte. 

Izveidot ģimenes “miera vakaru” 

Vienu vakaru nedēļā var noteikt par “klusuma un mierīguma vakaru”: izslēdz visus ekrānus, iededz sveces, uzliek mierīgu mūziku, dzer tēju un sarunājas. Var kopā lasīt grāmatu, zīmēt vai vienkārši stāstīt, kas šodien bijis labs un kas – ne tik labs. “Klusums ģimenē palīdz atjaunoties – tas ir pretstats skaļajai un ātrajai ikdienai. Bērni ļoti izjūt, kad vecāki spēj būt mierīgi un klātesoši,” saka Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa. 

Kopīga gatavošana vai “vakariņu sacensības” 

Kopā gatavotais ēdiens garšo vislabāk! Piešķir vakaram spēles elementu – katru reizi izvēlieties vienu “galveno sastāvdaļu” un sacentieties, kurš izdomās (vai atradīs internetā vai pavārgrāmatās), kā šo produktu visinteresantāk pagatavot. Vēl labāk – ja šis izvēlētais produkts līdz šim jūsu mājās nav bijis biežs viesis. “Ēdiena gatavošana bērniem māca atbildību, radošumu un pašpietiekamību. Tas, ka mamma vai tētis slavē viņu pagatavoto maltīti, stiprina bērna pārliecību un “es varu!” sajūtu,” uzsver Inga Akmentiņa-Smildziņa. 

Labdarības fonds “Sofi”: valstī nav vienotas sistēmas cīņā ar bezsaimnieka dzīvnieku pārprodukciju 

“Diemžēl Latvijā joprojām nav vienotas sistēmas cīņā ar bezsaimnieka kaķu pārprodukciju, tāpēc vairākās pašvaldībās šo dzīvnieku skaits turpina pieaugt,” informē Sindija Liepiņa, labdarības fonda “Sofi” vadītāja. Viņa uzskata, ka Latvijai būtu jāpārņem pasaules prakse, izveidojot nacionālu finansēšanas programmu bezsaimnieka kaķu sterilizācijai.  

Latvijas normatīvie akti šobrīd paredz, ka patversmes drīkst nonāvēt dzīvniekus, kuriem 14 dienu laikā nav pieteicies saimnieks. Piecpadsmitajā dienā beidzas pašvaldības piešķirtais finansējums, un dzīvnieks ir vai nu jāuztur par ziedotāju līdzekļiem (kā daudzas patversmes to dara), vai arī to ir ļauts nogalināt. Labdarības fonda “Sofi” vadītāja Sindija Liepiņa: “Var ķerties klāt likuma grozīšanai, kas aizliegtu izmantot nonāvēšanu kā instrumentu dzīvnieku pārprodukcijas mazināšanai, bet, ja valstī netiks sakārtota sistēma, pēc kāda laika dzīvnieki sadzims atkal. Pirmkārt, ir jābūt vienotai izpratnei valstiskā līmenī par to, ka ielas kaķi nav norma – tie ir istabas dzīvnieki, kas cilvēku bezatbildības dēļ nonākuši uz ielas un tur savairojušies. Otrkārt, katrai pašvaldībai ir jābūt ieinteresētai sabiedrības izglītošanā un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem šo koloniju ierobežošanā. Lai gan pašvaldībām ir tieša atbildība par bezsaimnieka dzīvnieku populācijas kontroli, ir pašvaldības, kas dažādu iemeslu dēļ ilgstoši nav noslēgušas līgumus ar dzīvnieku patversmēm un citiem pakalpojumu sniedzējiem, faktiski atstājot problēmas risināšanu uz nevalstisko organizāciju un sabiedrības pleciem.” 

Naudu tērē “ugunsgrēku” dzēšanai 

Risināt bezsaimnieka kaķu pārprodukcijas problēmu kavē pašvaldību ierobežotie resursi un nesakārtotā pārvaldība. Tā kā pašvaldībām nav pienākuma veikt bezsaimnieka kaķu uzskaiti, tām trūkst informācijas par ielas kaķu skaitu, tāpēc lēmumi bieži tiek pieņemti bez objektīvas situācijas izpratnes un balstās pieņēmumos, nevis datos. “Problēma ir samilzusi – par to mūs informē dzīvnieku aizsardzības biedrības no visas Latvijas. It kā jau tā tiek risināta, jo pašvaldības dzīvnieku palīdzības pozīcijai ik gadu atvēl noteiktu budžetu, taču tas ir pārāk mazs. Atbildīgajiem darbiniekiem šis budžets ir jāsadala ne tikai ielas kaķu ķeršanai, transportēšanai un sterilizācijai, bet arī citām vajadzībām – piemēram, notriektu dzīvnieku savākšanai, suņu un kaķu izķeršanai, uzņemšanai patversmē un uzturēšanai,” norāda S. Liepiņa. Dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes, kam ir sadarbības līgumi ar pašvaldībām, ierobežotā budžeta ietvaros spēj reaģēt tikai uz izsaukumiem, nevis plānveidīgi risināt problēmu savā teritorijā. “Tādējādi problēma netiek risināta mērķtiecīgi – faktiski tikai “apdzēšot ugunsgrēkus”. Šāds scenārijs ilgtermiņā noved pie piešķirtā budžeta neefektīvas izlietošanas,” atzīst S. Liepiņa. 

Tā kā pieejamā budžeta ietvaros pašvaldībām ir iespējams tikai “apdzēst ugunsgrēkus”, citas dzīvnieku aizsardzības biedrības un brīvprātīgie metas palīgā, jo nespēj vienaldzīgi noskatīties. S. Liepiņa: “Vietējās biedrības no privātajiem un ziedotāju līdzekļiem apmaksā sterilizāciju, koordinē dzīvnieku izķeršanu un aprūpi, kā arī runā ar sabiedrību. Tomēr ar pašvaldību un brīvprātīgo centieniem nav gana, lai pilnībā apturētu bezsaimnieka kaķu nekontrolētu vairošanos. Kamēr netiks ieviesta vienota sistēma valsts mērogā un nemainīsies sabiedrības attieksme pret kaķu sterilizāciju, Latvijā turpināsies cīņa ar sekām. Finansiāli un emocionāli tas ir daudz smagāk nekā problēmas sakārtošana pamatos.” 

Labdarības fonds “Sofi” uzsācis pilotprojektus Latvijas mērogā 

Šobrīd fondam ir aktīvas divas programmas, kuru mērķis ir ierobežot kaķu nekontrolētu vairošanos un veicināt atbildīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem. Pasaules prakse liecina, ka, lai ielas kaķu sterilizācijas programmas būtu sekmīgas, vienā teritorijā iespējami īsākā laikā nepieciešams sterilizēt vismaz 80% dzīvnieku. Izmantojot “noķer–sterilizē–atlaid” metodi, kaķi tiek noķerti, sterilizēti un atgriezti atpakaļ ierastajā teritorijā, tādējādi nodrošinot kolonijas pakāpenisku samazināšanos humānā veidā. Abos principos balstās arī labdarības fonda “Sofi” bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programma, ar kuru fonds jau ir palīdzējis Limbažu novadam un šobrīd turpina darbu Kuldīgas novadā, atbalstot Latvijas pašvaldības sistemātiski risināt ielas kaķu pārprodukcijas problēmu. Savukārt Latgalē izveidota pilotprogramma, lai mazinātu saimnieka kaķu ietekmi uz bezsaimnieka kaķu nekontrolētu vairošanos. Sindija Liepiņa skaidro: “Palīdzam Daugavpils un Augšdaugavas novadu iedzīvotājiem no sociālā riska grupām bez maksas sterilizēt savu kaķi, jo arī nesterilizēti saimnieka kaķi veicina ielas kaķu koloniju veidošanos. Tie brīvi pārvietojas ārpus savām mājām un rada jaunus metienus ielas kaķiem. Diemžēl daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ka kaķim, kurš dodas ārpus mājām, ir obligāti jābūt sterilizētam – to nosaka likums. Turklāt jāatzīst, ka Latgalē situācija ir vissliktākā. ”Labdarības fonds “Sofi” pakāpeniski turpinās savas programmas arī citos Latvijas novados, lai palīdzētu cīņā ar ielas kaķu pārprodukciju, taču uzsver – kamēr valsts mērogā nebūs vienotas pieejas gan seku likvidēšanā, gan sabiedrības izglītošanā, šī būs cīņa bez uzvaras. 

Garšu ceļojums stepēs: Čingishana impērijas tradicionālās receptes 

Mongoļu tradicionālais ēdiens ir kā radīts dzīvei stepēs – vienkāršs, bet sātīgs, turklāt tas ir viegli pārnēsājams un samērā ilgi uzglabājams, tajā dominē gaļa, piens un milti – produkti, kas bijuši klejotāju ēdienkartē gadsimtiem ilgi, vēsta kanāls “National Geographic”. 

Seno mongoļu vadonis Temudžins, kurš vēsturē labāk zināms kā Čingishans (dzimis ap 1155. vai 1162. gadu, miris 1227. gadā), bija leģendām apvīts karotājs, kurš no klejotāju ciltīm izveidoja milzīgu impēriju ar tolaik spēcīgāko armiju. Tā dažos desmitos gadu iekaroja vairāk zemju nekā Romas impērija četros gadsimtos. Čingishana karavīri bija pazīstami ar savu neticamo izturību, spēku un cīņassparu. 

13. gadsimta hronikā “Slepenā mongoļu vēsture”  jeb “Mongholyn niuca tobcijan” – neilgi pēc Čingishana nāves sarakstītajā episkajā vēstījumā par viņu un viņa dzimtu – ēdiens minēts kā būtisks karavīru spēka avots. Mongoļu karotāji dzīvoja nemitīgā kustībā, un viņu ēdienam bija jābūt viegli pārnēsājamam, ilgi glabājamam un sātīgam. 

Mongoļi dzīvoja pārvietojamās mājās – jurtās – un audzēja kazas, zirgus un aitas, bet graudaugus, piemēram, rīsus, ieveda no citām mūsdienu Āzijas zemēm. Viņu uztura pamatā bija gaļa, piens un miltu izstrādājumi. Karagājienos viņi bieži ņēma līdzi žāvētas gaļas pulveri, ko sajauca ar ūdeni, vai raudzētu ķēves pienu – kumisu –, kas bija gan atspirdzinošs, gan barojošs, gan apreibinošs. Šodien mongoļu tradicionālās virtuves mantojums dzīvo tādos produktos kā kefīrs, jogurts un pat pelmeņi. 

Dokumentālajā sešu raidījumu ciklā “Čingishans: Slepenā mongoļu vēsture”, kas skatāms sestdienās pulksten 16.15  kanālā “National Geographic”, var ne tikai iepazīt “visvareno valdnieku” Čingishanu – tieši to nozīmē viņa vārds –, bet arī viņa tautas dzīvesveidu.  

Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” piedāvā iepazīt mongoļu tradicionālos ēdienus un aicina izmēģināt tos pagatavot arī savā virtuvē! 

Tradicionālais mongoļu sautējums “Khorkhog” 

Leģendārs mongoļu ēdiens, kas bieži tiek saistīts ar Čingishana karavīriem. Ceļā viņi gatavoja gaļu, izmantojot karstus akmeņus, kas tika ievietoti metāla traukā kopā ar gaļu un dārzeņiem. Tas palīdzēja gaļu izcept vienmērīgi. Mūsdienu versijā pietiks ar cepeškrāsni vai “wok” katlu. 

Sastāvdaļas: 

  • 600 g jēra vai liellopa gaļas  
  • 3 kartupeļi 
  • 2 burkāni 
  • 1 sīpols 
  • 1 tējk. sāls, melnie pipari 
  • 1 glāze ūdens 

Pagatavošana: 

  1. Sagriež un katlā kārto gaļas, kartupeļu, burkānu un sīpola gabalus. 
  1. Pievieno sāli, piparus un pārklāj ar ūdeni. 
  1. Uzliek vāku un sautē cepeškrāsnī 200°C temperatūrā ~1,5 stundas, līdz gaļa kļūst mīksta. 
  1. Pasniedz karstu ar miltu plāceņiem vai svaigiem dārzeņiem. 

“Buuz” – mongoļu pelmeņi 

Šis ir viens no populārākajiem mongoļu tradicionālās virtuves ēdieniem, kas tiek celts galdā svētkos, īpaši Jaunajā gadā. 

Sastāvdaļas: 

  • 400 g maltas jēra gaļas 
  • 1 sīpols 
  • ½ tējk. sāls, šķipsniņa maltu melno piparu 
  • 200 g miltu 
  • 100 ml ūdens 

Pagatavošana: 

  1. Pildījumam sajauc maltu gaļu ar smalki sagrieztu sīpolu, sāli un pipariem. 
  1. No miltiem un ūdens samīca elastīgu mīklu. 
  1. Izrullē mīklu, izgriež apļus, pilda ar gaļas masu. 
  1. Tvaicē uz lēnas uguns apmēram 15–20 minūtes. 
  1. Pasniedz ar skābo krējumu vai kefīru. 

Tēja ar pienu un sāli “Suutei Tsai” 

Šis dzēriens ir mongoļu ikdienas rituāls – to dzer brokastīs, vakariņās un piedāvā viesiem kā laipnības zīmi. Sildošs, maigs un nedaudz sāļš – īsta stepes garša. 

Sastāvdaļas: 

  • 1 tējk. melnās tējas lapu 
  • 1 glāze ūdens 
  • ½ glāzes piena 
  • Šķipsniņa sāls 
  • Var pievienot mazliet sviesta vai medus 

Pagatavošana: 

  1. Uzvāra ūdeni un tēju. 
  1. Pievieno pienu un sāli, vāra vēl 2–3 minūtes. 
  1. Izkāš un pievieno medu vai sviestu pēc vēlēšanās. 
     

“Airag” jeb kumiss – kefīra priekštecis 

Mongoļi “airagu” jeb kumisu gatavo no raudzēta ķēves piena, bet mājas versijā to var aizstāt ar govs pienu. Dzēriens ir nedaudz skābens, dzirkstošs un ar vieglu (ap 2%) alkohola saturu. 

Sastāvdaļas:  

  • 1 l govs piena ar zemu tauku saturu 
  • 2–3 ēd. k. kefīra vai jogurta (ieraugam) 
  • 1 ēd. k. cukura vai medus 

Pagatavošana: 

  1. Sajauc pienu ar ieraugu, pievieno cukuru vai medu. 
  1. Raudzē siltā vietā 12–24 h, līdz veidojas viegli skābena garša. 
  1. Pasniedz aukstu. 

“Boortsog” – mongoļu sviesta cepumi 

Tie ir kraukšķīgi, nedaudz saldi cepumi, kurus Mongolijā tradicionāli pasniedz kopā ar tēju. 

Sastāvdaļas: 

  • 300 g miltu 
  • 2 olas 
  • 2 ēd. k. cukura 
  • 1 tējk. sviesta 
  • Eļļa cepšanai 

Pagatavošana: 

  1. Samīca mīklu no miltiem, olām, cukura un sviesta. 
  1. Izrullē mīklu, sagriež nelielos kvadrātiņos. 
  1. Katlā ielej un uzkarsē eļļu, cep, līdz mīkla kļūst zeltaina. 
  1. Atdzesē un pasniedz ar tēju. 

Daudzi ēdieni, kurus mēs mūsdienās uzskatām par eiropeiskiem, savulaik radušies tieši stepēs. Katru reizi, kad dzeram kefīru vai ēdam pelmeņus, mēs patiesībā izgaršojam vēsturi – Eirāzijas stepju un klejotāju tautu zudušo pasauli, kas savienoja Austrumus ar Rietumiem. Ielūkoties šajā pasaulē piedāvā raidījums “Čingishans: Slepenā mongoļu vēsture”, kas skatāms sestdienās pulksten 16.15 kanālā “National Geographic”. 

Aptauja: 32 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērniem skolā vislielāko stresu rada bailes pieļaut kļūdas un negatīvs vērtējums  

Trešdaļa jeb 32 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērniem skolā vislielāko stresu rada bailes pieļaut kļūdas un saņemt negatīvu vērtējumu, noskaidrots Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā*. Kā otrs biežākais iemesls, kas bērniem skolā rada stresu, minēta sociālā spriedze, piemēram, draugu trūkums – to norādījuši 19 % aptaujāto.  

Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” pētījums atklāj arī citus iemeslus, kas, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, bērniem skolā rada stresu. Kā liecina rezultāti, 18 % aptaujāto uzskata, ka galvenais stresa avots ir pārmērīgs mājasdarbu daudzums, bet 10 % respondentu norādījuši, ka stresu rada publiska uzstāšanās klases priekšā. Savukārt retāk minēti tādi faktori kā nogurums un miega trūkums, kā arī laika trūkums atpūtai, hobijiem un darbam – šos iemeslus minējuši attiecīgi 8 % un 4 % respondentu. 

Sanita Simtiņa, Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” direktore, norāda: “Interesanti, ka saskaņā ar pētījuma datiem jaunākajā auditorijā vecumā no 18 līdz 29 gadiem bailes pieļaut kļūdas un saņemt negatīvu vērtējumu norādījusi teju puse jeb 41 % aptaujāto. Šāds rezultāts, iespējams, liecina par respondentu personīgo pieredzi, kas savulaik nav pamanīta vai risināta. Līdz ar to vēlos uzsvērt, cik svarīga ir gan pedagogu, gan sociālo un speciālo pedagogu savlaicīga iesaiste, laikus identificējot problēmas, kas izglītojamajam rada stresa vai trauksmes sajūtu. Nereti secinām, ka izglītojamajam nepieciešams vien ilgāks laiks, lai pilnvērtīgi apgūtu mācību vielu un sagatavotos pārbaudes darbiem, un, kad izglītojamais ir ieguvis pārliecību par saviem spēkiem, likumsakarīgi uzlabojas arī sniegums mācībās un mazinās gan stress, gan baiļu sajūta.” 

Viņa papildina, ka pētījuma rezultāti apliecina, ka izglītojamo vidū stresa situācijas var rasties dažādos veidos, proti, daļa to saista ar pārmērīgu mācību slodzi un mājasdarbu apjomu, savukārt citi ar publisku uzstāšanos vai vērtēšanas situācijām. Līdz ar to ir būtiski piedāvāt dažādas mācību formas, piemēram, tālmācībā bērns var apgūt mācību saturu sev atbilstošā tempā un drošā vidē mājās, kas nereti būtiski mazina stresu, kas saistās ar socializēšanos. 

Papildu stresa cēloņi – arī mobings  

Aptaujas dati norāda, ka vēl 9 % respondentu norādījuši vēl citus iemeslus, kas, viņuprāt, bērniem skolā rada stresu. Piemēram, visbiežāk respondenti norādījuši tādus aspektus kā nepraktisku pieeju mācībām un pārmērīgu informācijas apjomu, mobingu un disciplīnas trūkumu izglītības iestādēs.  

Turpina Sanita Simtiņa: “Arī Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” pētījumā, ko veicām izglītojamo un viņu vecāku vidū, apliecina, ka nereti bērni, uzsākot mācības tālmācībā, to dara, jo iepriekšējā mācību vidē ir saskarušies ar mobingu vai veselības problēmām. Savukārt citi vecāki kā galveno iemeslu min pārmērīgu mācību slodzi – lielu mājasdarbu apjomu, garas stundas izglītības iestādē un pastāvīgu spiedienu uz mācību rezultātiem. Līdz ar to atšķirīgā vecāku pieredze apliecina, ka mūsdienās ir svarīgi piedāvāt dažādas mācību formas, kas pielāgotas bērna individuālajām vajadzībām. Piemēram, ir izglītojamie, kuri paralēli mācībām profesionāli attīstās sportā vai mākslā, apmeklē pulciņus vai īsteno savus hobijus. Tieši šādos gadījumos bērni un vecāki nereti izjūt pārslodzi un izvēlas tālmācību kā iespēju līdzsvarot mācības ar citām dzīves jomām.” 

*Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” aptauja tika īstenota 2025. gada oktobrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

Kriss Hemsvorts tuvplānā: kas slēpjas aiz slavas un muskuļiem? 

Austrālijā dzimušais aktieris Kriss Hemsvorts jau vairāk nekā desmit gadus ir viens no atpazīstamākajiem Holivudas talantiem, taču aiz spožās un nesatricināmās ārienes slēpjas kas daudz dziļāks – izrādās, ka viņa pirmā mīlestība bija sērfošana, savu mūža svarīgāko lomu Kriss gandrīz zaudēja brālim un viņam ir desmitreiz lielāks risks saslimt ar demenci nekā vidēji cilvēkam, vēsta kanāls “National Geographic”. 

42 gadus vecais Hemsvorts vislabāk zināms kā kareivīgais dievs Tors no “Marvel” filmu franšīzes ar tādu pašu nosaukumu – “Tors” (2011, 2013, 2017, 2022). Varoņstāsta četras daļas kļuvušas par vienām no visu laiku skatītākajām un pelnošākajām “Marvel” filmām.  

Tieši dalība pirmajā “Tora” filmā bija Hemsvorta lielais izrāviens karjerā un pavēra jaunajam censonim ceļu uz daudzām citām lomām, tostarp vēl vienā “Marvel” supervaroņu grāvējā “Atriebēji” (2012, 2015, 2018, 2019) un zinātniskās fantastikas komēdijā “Vīri melnā: Globālie draudi” (2019). 

2022. gadā sadarbībā ar “National Geographic” tapa dokumentāls stāsts sešās sērijās “Limitless”, kurā aktieris pārbaudīja savas fiziskās un mentālās robežas, meklējot zinātnē balstītus ceļus uz ilgmūžību – eksperimentējot ar aukstumu, badojoties, pakļaujot sevi ekstremālam stresam un pietuvojoties savu fizisko spēku limitam. 2025. gadā iznāca vēl trīs dokumentālā cikla sērijas – vienā no tām piedalījās arī Eds Šīrans. 

Jaunākais aktiera darbs – dokumentālā filma “Kriss Hemsvorts: Neaizmirstamais ceļojums” – turpina “Limitless” iesākto tēmu, šoreiz aizvedot skatītājus daudz personiskākā ceļojumā – pie cilvēkiem, vietām un atmiņām, kas veidojušas viņa tēvu Kreigu, kuram nesen diagnosticēta Alcheimera slimība. Filmas pirmizrāde kanālā “National Geographic” sestdien, 29. novembrī, pulksten 19.10 ar atkārtojumu svētdien, 7. decembrī, pulksten 13.55, trešdien, 24. decembrī, pulksten 20.45 un ceturtdien, 25. decembrī, pulksten 10.55. 

Gaidot pirmizrādi, kanāls “National Geographic” apkopojis desmit pārsteidzošus faktus par Krisu Hemsvortu! 

#1 Nāk no aktieru ģimenes 

In this intimate film, Chris goes on a road trip with his dad, who’s recently had an Alzheimer’s diagnosis, hoping to rekindle forgotten memories. (credit: National Geographic/Craig Parry)

Kriss piedzima 1983. gada 11. augustā Melburnā, Austrālijā, bet lielāko daļu bērnības pavadīja laukos valsts ziemeļos. Tieši tur sakņojas viņa mīlestība pret dabu, fiziskām aktivitātēm un veselīgu dzīvesveidu. 

Aktiera vecāki Leonija un Kreigs laiduši pasaulē trīs dēlus – Krisu, Lūku un Liamu –, viņi visi kļuvuši par veiksmīgiem aktieriem. Lūkam patlaban ir 45 gadi, bet Liamam 35. Lūks spēlējis lomas tādās filmās kā “Ļaunuma zeme” (2024), “Nogalini mani trīsreiz” (2014), “Tors: Mīla un Pērkons” (2022) un citās. Savukārt jaunākais brālis Liams redzams “Vai tas nav romantiski?” (2019), “Duelis” (2016), kā arī leģendārajā filmu ciklā “Bada spēles”, kas aizsākās 2012. gadā, un daudz kur citur. Lielākā daļa Liamu zina kā popzvaigznes Mailijas Sairusas bijušo vīru, abi pēc desmit gadus ilgām attiecībām skandalozi izšķīrās 2020. gadā. 

Arī Krisa sieva Elza Patakija ir aktrise un modele. Viņas ievērojamākā bijusi Elenas loma filmu franšīzē “Ātrs un bez žēlastības” (2011, 2013, 2015 un 2017). Pat Hemsvortu mamma Leonija filmējusies seriālā “The Hollowmen” (2008). Vienīgais “ne-aktieris” ģimenē ir tēvs Kreigs. Jaunībā Leonija strādāja par skolotāju, bet Kreigs – par sociālo darbinieku.  

Hemsvortu ģimene ir ļoti saliedēta – brāļi bieži parādās uz sarkanā paklāja kopā, un arī vecāki joprojām ir klāt lielākajos dēlu profesionālajos notikumos. 

#2 Pirms slavas strādājis “netīrus darbus” 

Pirms kļuva slavens, Kriss Hemsvorts strādāja dažādus gadījuma darbus, tostarp celtniecībā un lauksaimniecībā. Intervijā medijam “Collider” 2015. gadā viņš atzina, ka reiz pat piestrādājis aptiekā, kur viņa pienākums bijis tīrīt krūts piena pumpjus. Aktieris bieži uzsver, ka šie darbi palīdzējuši viņam saglabāt pazemību un strādīga cilvēka attieksmi. 

#3 Kļuva par aktieri, lai parūpētos par ģimeni 

Hemsvorts nekad nav slēpis, ka izvēlējās aktiera karjeru, jo gribēja sniegt finansiālu atbalstu saviem vecākiem. Viņu ģimenei Austrālijā bija parādi, un Kriss solījās tos nomaksāt, ja viņam izdosies gūt panākumus.  

2007. gadā, pēc tam, kad bija ieguvis atpazīstamību Austrālijā ar lomu seriālā “Mājas, kur atgriezties” (1988–pašlaik), viņš pārcēlās uz Ameriku, lai izmēģinātu spēkus Holivudā. Sākumā viņš piedalījās vairākās aktieru atlasēs bez panākumiem, līdz 2009. gadā ieguva lomu supervaroņu filmā “Zvaigžņu ceļš”. 

Pēc vairākiem veiksmīgiem kino projektiem viņam izdevās izpildīt solījumu un nomaksāt visas vecāku saistības. Krisa brālis Liams intervijās atzinis, ka viņu tēvam tas bija viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē, jo viņš bija pārliecināts, ka parādus nāksies maksāt visu mūžu. Krisa panākumi kalpoja arī kā iedrošinājums un motivācija brāļiem sekot viņu sapņiem.  

#4 Tora lomu gandrīz atņēma brālis 

Lai arī Krisa Hemsvorta un Tora tēli tā savijušies, ka šķiet nešķirami, sākotnēji uz šo lomu pretendēja arī viņa jaunākais brālis Liams. Aktieru atlases speciālisti gan secināja, ka Liams esot pārāk jauns, turpretim Krisa sniegums atlasē radošajai komandai tik ļoti iepatikās, ka viņu uzaicināja uz atkārtotu noklausīšanos.  

Atlases otrā kārta Krisam izrādījās liktenīga – tolaik 26 gadus jaunais vīrietis nemaz nenojauta, ka tieši šī loma viņam atnesīs pasaules slavu. Hemsvorts saglabājis vairākus oriģinālos Tora āmurus no filmēšanas laukuma, un viens no tiem atrodas viņa mājās… vannas istabā!  

#5 Kino laukumā kopā ar bērniem 

Aktiera turpmākais ceļš kā personīgi, tā profesionāli veda tikai uz augšu. 2010. gadā viņš apprecējās ar spāņu modeli un aktrisi Elzu Patakiju, kura 2012. gadā laida pasaulē abu pirmdzimto – meitu Indiju Rouzu. Savukārt 2014. gadā ģimenei pievienojās divi dēli – dvīņi Saša un Tristens. 

Arī viņu atvases jau agrā vecumā gājušas vecāku pēdās – gan meita, gan abi dēli redzami filmā “Tors: Mīla un Pērkons” (2022). Indija Rouza iejutās dievu slaktera Gora meitas Mīlas lomā, bet abi dēli spēlēja Toru jaunībā. Lielākās un mazākās lomās bija redzams arī Krisa vecākais brālis Lūks un sieva Elza. Hemsvorts paudis, ka šī pieredze ģimenei bija īpaši sirsnīga, jo ļāva pavadīt vairāk laiku kopā jau tā aizņemtajā grafikā. 

#6 Sava zvaigzne Holivudas slavas alejā 

Hemsvorta ieguldījums kino ticis novērtēts ar zvaigzni Holivudas slavas alejā. Atklāšanas ceremonijā 2024. gadā viņu pavadīja ģimene, filmas “Tors” komanda un vairāki “Marvel” kolēģi, un aktieris savā uzrunā pateicās gan faniem, gan vecākiem, kuri vienmēr bijuši viņa lielākie atbalstītāji. 

#7 Aizraujas ar biškopību 

Kriss sākumā dzīvoja un strādāja Amerikā, bet vēlāk kopā ar sievu un bērniem pārcēlās atpakaļ uz Austrāliju, lai baudītu mierīgāku dzīvi tuvāk dabai. 2020. gadā, kad pasaulē valdīja “Covid-19” pandēmija, Kriss līdzās citām slavenībām, tostarp bijušajam Anglijas futbola izlases kapteinim Deividam Bekhemam, pievērsās jaunam hobijam – biškopībai. Viņš savā “Instagram” kontā publicēja video, kā kopā ar bērniem ievāc medu. 

#8 Ir kaislīgs sērfotājs 

Brīvajā laikā aktieris aizraujas arī ar sērfošanu. Šā gada septembrī ekskluzīvā intervijā medijam “Surfer” Kriss pastāstīja, ka sērfošana viņam nav vienkārši hobijs, bet neatņemama dzīves sastāvdaļa. Viņš sērfot sācis jau bērnībā Austrālijā kopā ar saviem brāļiem, un ģimene vienmēr izvēlējusies dzīvot pēc iespējas tuvāk okeānam. Arī tagad Hemsvorts regulāri dodas uz Fidži, kur ar sievu un bērniem pavada vairākas nedēļas gadā. 

Aktieris norādīja, ka arī viņa bērni ir iemīlējuši sērfošanu tikpat dedzīgi kā tētis – abi dēli piedalās vietējo sērfotāju klubu sacensībās, kur jau gūst panākumus. Viņš arī uzsver, cik svarīgi bērniem ļaut pie šī sporta nokļūt pašiem, nevis uzspiest to. 

Intervijā aktieris atzina – ja viņam būtu iespēja pamainīt savu talantu, viņš labprātāk izvēlētos izcilu sērfotāja meistarību nevis aktierdotības. Katrs brauciens ar sērfa dēli viņam sniedzot tādu prieku un mieru, ko nespēj aizstāt pat veiksmīgākās lomas kino. 

#9 Izstrādājis savu fitnesa zīmolu 

Hemsvorts ir arī fitnesa zīmola “Centr” līdzradītājs. Šajā platformā viņš apvienojis trenerus, uztura speciālistus un zinātniekus, lai veidotu pieejamas un efektīvas treniņu programmas. Aktieris pats bieži testē jaunus produktus, un intervijās atzinis, ka filmām gatavojas ne tikai fiziski, bet arī mentāli, strādājot ar elpošanas tehnikām un stresa menedžmentu. 

#10 Viņam ir paaugstināts risks sasirgt ar Alcheimera slimību 

Filmējot “National Geographic” dokumentālo seriālu “Limitless”, Hemsvorts saņēma ģenētiskā testa rezultātus, kas atklāja paaugstinātu noslieci uz Alcheimera slimību – tā neatgriezeniski bojā galvas smadzeņu šūnas, novājinot prāta spējas un atmiņu. Slimību izārstēt nav iespējams, taču to var aizkavēt, un tieši šī atklāsme motivēja Krisu pievērsties mentālajai veselībai, regulāri trenēt atmiņu, uzlabot miega kvalitāti un mazināt stresu. Hemsvorts intervijās atzinis, ka šie jaunie paradumi kļuvuši par neatņemamu viņa ikdienas daļu un investīciju nākotnē. 

Alcheimera slimība diagnosticēta viņa tētim. Kreiga saslimšana lēnām progresē, taču Kriss nolēmis neļaut slimībai uzvarēt – jaunajā dokumentālajā filmā “Kriss Hemsvorts: Neaizmirstamais ceļojums” aktieris pirmo reizi apzināti pagriež kameru prom no sevis, un tās centrā izvirza tēti. Intīmā un iedvesmojošā stāstā Kriss rada terapeitisku “ceļojumu laikā”, lai palīdzētu savam tēvam saglabāt un atdzīvināt nozīmīgākās atmiņas. Viņi dodas uz dzimto Austrāliju, lai pabūtu vietās, kas viņu ģimenei daudz nozīmējušas. 

Ceļojums nav tikai sentimentāls, tas balstās zinātnē. Filmā Hemsvorts pēta sociālās saiknes ietekmi uz smadzeņu veselību un atklāj, ka sociālie kontakti un emocionālas attiecības ir būtisks, taču bieži nenovērtēts aizsargmehānisms pret demenci. Zinātnieki, ar kuriem Krisam izdodas tikties, skaidro, ka cieša saikne ar cilvēkiem palīdz palēnināt kognitīvo spēju pasliktināšanos, samazina demences risku un var pat pagarināt dzīvi. 

Filmas pirmizrāde skatāma kanālā “National Geographic” sestdien, 29. novembrī, pulksten 19.10 ar atkārtojumu svētdien, 7. decembrī, pulksten 13.55, trešdien, 24. decembrī, pulksten 20.45 un ceturtdien, 25. decembrī, pulksten 10.55. 

92% cilvēku rūpējas par savas ādas izskatu: eksperti skaidro, kas patiesībā liek ādai novecot ātrāk 

23.novembrī tirdzniecības centrā “Akropole Alfa” notika atvērtas diskusijas ar ekspertiem, kuru nosaukums bija “Ko es būtu gribējis zināt, kad biju jaunāks?”. Pasākumu iedvesmoja satraucoša statistika: 92% cilvēku atzīst, ka ādas izskats ir svarīgs labsajūtai, bet 74% jūtas spiesti ievērot noteiktus skaistuma standartus. Vienlaikus gandrīz puse pieaugušo Eiropā katru gadu saskaras ar dermatoloģiskām problēmām. 

Pasākums notika īsu sarunu formātā, ļaujot visiem ieinteresētajiem apmeklētājiem uzdot jautājumus ekspertiem — publiski vai izmantojot mobilo lietotni. Diskusijā piedalījās dermatoloģe Anna Bērziņa, uztura speciāliste Viktorija Jansone, psiholoģe Kristīne Balode un influencere Rebeka Basina. 

Eksperti bija vienisprātis: ikdienas paradumi būtiski ietekmē ādas novecošanās ātrumu un pareizi kopt ādu jāsāk jau jaunībā. Dermatologi uzsver, ka pirmie novecošanās procesi sākas aptuveni 25 gadu vecumā. Šūnu atjaunošanās kļūst lēnāka, kolagēna veidošanās katru gadu samazinās par 1%, pazeminās elastīna līmenis, āda kļūst sausāka, plānāka un jutīgāka pret saules stariem. Pakāpeniski parādās pirmās grumbiņas, samazinās ādas blīvums, parādās blāvums un nevienmērīgs tonis, tam seko dziļākas izmaiņas, piemēram, apjoma zudums, kontūru deformācija un izteiktas grumbas. 

Šo pazīmju attīstību ietekmē gan iekšēji, gan ārēji faktori. Svarīgākie ārējie faktori ir: 

— ultravioleto staru iedarbība (galvenā fotonovecošanās izraisītāja), 

— hronisks stress, 

— miega trūkums, 

— smēķēšana, 

— nesabalansēts uzturs un nepietiekama ūdens uzņemšana, 

— vides piesārņojums, 

— agresīva ādas kopšana vai nepiemērotu kosmētikas līdzekļu lietošana. 

Nozīmīgi ir arī šādi iekšējie faktori: ģenētika, hormonālās izmaiņas, ar vecumu saistīta vielmaiņas palēnināšanās un zemādas audu blīvuma samazināšanās. Mūsdienu pētījumi izceļ arī epiģenētiku — mehānismus, kas ietekmē mūsu gēnu uzvedību — kā galveno faktoru, kas ir atbildīgs par mūsu ādas novecošanos laika gaitā. 

Eksperti uzsver, ka konsekventa rutīna, SPF aizsardzība, maiga attīrīšana, aktīvās sastāvdaļas (antioksidanti, peptīdi, arktīns, epicelīns), sabalansēts uzturs un apzināta stresa pārvaldība ir tie rīki, kas palīdz būtiski palēnināt novecošanos un saglabāt ādu veselu, tvirtu un starojošu daudzu gadu garumā. 

“Lai nākotnē izvairītos no agresīvām un invazīvām procedūrām, ir svarīgi savlaicīgi sākt rūpēties par ādu un izvēlēties produktus ar pierādītām aktīvajām sastāvdaļām. Antioksidanti palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa un palēnināt procesus, kuru dēļ āda zaudē blīvumu un veselīgu mirdzumu. Arktīns — dabisks diždadža ekstrakts — stimulē šūnu atjaunošanos un stiprina nobriedušu, plānu ādu. Augu izcelsmes peptīdi atbalsta dermas struktūru, padarot to tvirtāku un elastīgāku. 

Regulāri lietojot, šie komponenti palīdz būtiski palēnināt redzamās novecošanās pazīmes. Jo agrāk mēs sākam veidot apzinātu ādas kopšanas rutīnu, jo ilgāk āda saglabā savu veselību un noturību pret ārējiem faktoriem,” skaidro pasākuma organizatore un Eucerin pārstāve Jurgita Čerņauskaite-Makarenko. 

Ekspertu pasākums raisīja lielu apmeklētāju un influenceru interesi, tika reģistrēts liels dalībnieku skaits un augsta iesaiste jautājumu un atbilžu sesijās. “Mēs uzskatām, ka tas ir tāpēc, ka lielākajai daļai cilvēku sejas ādas izskats patiešām ir svarīgs — tā ir mūsu vizītkarte. Veselīga izskata āda ceļ pašapziņu. Tikmēr fragmentētās un bieži vien pretrunīgās informācijas apjoms, kā arī produktu pārpilnība aptieku un veikalu plauktos cilvēkiem rada apjukumu par to, ko izvēlēties un kā rīkoties. Tieši tāpēc tikšanās ar speciālistiem, kuri saprotami un kodolīgi visu izskaidro, ir tik vērtīga un guva tik lielu atsaucību Latvijas iedzīvotāju vidū,” piebilst pasākuma organizatore. 

Vakariņas pa lēto: Rūta Dimanta gatavo ķiršu galeti 

Raidījumā Vakariņas pa lēto pie šefpavāra Normunda Baranovska viesosies labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Kopā ar Normundu viņi kliedēs mītu, ka svētku sajūtai vienmēr nepieciešams liels budžets, un pierādīs, ka greznu un gardu desertu iespējams pagatavot arī izdevīgi. Abi gatavos ķiršu galeti, kuras vienas porcijas izmaksas nepārsniedz divus eiro. 

​​Raidījuma laikā Normunds dalīsies praktiskos padomos, kā mīklai piešķirt īpašu kraukšķīgumu un panākt nevainojamu struktūru. Viņš skaidros, kāpēc ķiršus nav ieteicams atkausēt, vienkārši izņemot iepakojumu no saldētavas un atstājot to istabas temperatūrā uz galda. Šefpavārs atklās galvenās atšķirības starp kukurūzas un kartupeļu cietes izmantošanu desertu pagatavošanā un norādīs, kādā augstumā novietot pannu cepeškrāsnī, lai deserta apakša izceptos vienmērīgi. 

Gatavojot, Rūta dalīsies pārdomās par sabiedrības attieksmes maiņu pret ziedošanu pēdējo 22 gadu laikā, kopš labdarības organizācijas Ziedot.lv izveides. Viņa uzsvērs, ka ziedošana nav pienākums, bet privilēģija, un atklāti stāstīs, ka nereti lūgt palīdzību ir daudz grūtāk nekā to sniegt. 

Rūtas un Normunda kopīgi pagatavoto desertu baudīs Rūtas draudzene, rehabilitācijas centra Poga vadītāja Ilze Ošāne. Viņas sagaidīs arī neliels pārsteigums – šefpavāra sarūpēts uzdevums, kurā jāizveido Latvijas karogs no sarkanām un baltām pupiņām. Veicot uzdevumu, Ilze skaidros, kā ikdienas aktivitātes padarīt bērniem saistošākas un vieglāk uztveramas. Savukārt Rūta sniegs skatītājiem ieskatu centra Poga darbā un tā nozīmē bērnu rehabilitācijā. 

Kādas sarunas raisīsies virtuvē un kā garšos greznā, bet izdevīgā ķiršu galete? To visu uzzini, skatoties Vakariņas pa lēto svētdienās pulksten 18.55 kanālā TV3 un Rimi Youtube kanālā: https://youtu.be/ZYTk8loj790 

Ķiršu galete 

4 personām 

Pagatavošanas laiks: 2 stundas 

Izmaksas četrām personām: 5,37 eiro 

Izmaksas par vienu porciju: 1,34 eiro 

Sastāvdaļas  

Mīklai: 

140 g kviešu miltu, Rimi

50 g pilngraudu rudzu miltu, Rimi

30 g cukura, Rimi Smart

5 g sāls; 

115 g sviesta, Rimi Smart

60 ml paniņu. 

Pildījumam: 

400 g saldētu ķiršu bez kauliņiem, Rimi

50 g cukura, Rimi Smart

10 g kukurūzas cietes; 

1-2 ēdamkarotes citrona sulas. 

Apsmērēšanai: 

ola, Rimi Iecavas kūtī dētas

ēdamkarote cukura, Rimi Smart. 

Pasniegšanai: 

500 ml vaniļas saldējuma, Rimi Smart

Pagatavošana 

Bļodā samaisi sausās sastāvdaļas – miltus, cukuru un sāli. Pievieno mazos gabaliņos sagrieztu sviestu un paniņas. Ar pirkstiem saberz mīklu drupačās, pēc tam samīci līdz izveidojas viengabalaina mīkla. Ietin to pārtikas plēvē un liec ledusskapī vismaz uz stundu. Tikmēr bļodā atlaidini ķiršus, pievieno cukuru, kukurūzas cieti un citrona sulu, visu  kārtīgi samaisi. Atdzesēto mīklu lēnām izrullē lielā aplī. Tā būs trausla, tāpēc, ja kādā vietā tā pārplīst, ar pirkstiem “salipini” to kopā. Mīklu pārceļ uz cepampapīra, tās centrā liec ķiršus, bet ārējās malas pārloki pāri ogām. Sakul vienu olu un viegli pārsmērē mīklu, pēc tam pārber maliņas ar cukuru. Galeti cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 190 °C apmēram 30 minūtes. Pavāra padoms: kraukšķīgāku mīklu iegūsi, ja galeti cepsi uz jau iepriekš uzkarsētas pannas. Galeti pasniedz vēl siltu kopā ar vaniļas saldējumu.  

Saslimi ārzemēs? Ko svarīgi ņemt vērā, saņemot medicīnisko palīdzību 

No slimības un nelaimes gadījumiem nav pasargāts neviens, it sevišķi atrodoties ārzemēs. Pirms doties sildīties uz valstīm kā Turcija vai Ēģipte, ir svarīgi atcerēties pie rokas vai telefona adrešu grāmatiņā turēt ceļojumu asistentu telefonu, lai nepieciešamības gadījumā tie palīdzētu ar padomu, kontaktiem un medicīnisko atbalstu. 

Ceļojuma laikā, kad rodas veselības problēmas, būtiski ir ne tikai tas, vai ir iegādāta apdrošināšana, bet arī tas, kur tieši tiek meklēta medicīniskā palīdzība. Ārstniecības iestādes izvēle var būtiski ietekmēt ne tikai ārstēšanas kvalitāti, bet arī izmaksas. Īpaši uzmanīgiem jābūt situācijās, kad nav iespējams sazināties vietējā valodā – diemžēl ir gadījumi, kad šis apstāklis tiek izmantots, lai piedāvātu pacientiem nevajadzīgus izmeklējumus. 

“Apdrošināšanas kompānijām klientu ērtībām ir sadarbības partneri, kas nodrošina medicīnisko pakalpojumu ērtāku un ātrāku saņemšanu ārzemēs. Arī saviem klientiem atgādinām, ka dodoties ceļojumā, noteikti nepieciešams saglabāt un turēt pa rokai mūsu ceļojumu apdrošināšanas partnera “OPS International” kontaktinformāciju – palīdzība tiek sniegta visu diennakti bez brīvdienām, turklāt saruna iespējama latviešu, angļu un krievu valodā, kas ir svarīgi, ja ceļojuma laikā noticis nelaimes gadījums vai saslimšana,” stāsta Gjensidige Latvija Veselības, ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību nodaļas vadītāja Zane Dilāne.   

Tiem, kuri neiegādājās ceļojumu apdrošināšanu, ieteicams pašiem kritiski izvērtēt, vai viesnīcas ieteiktā privātā klīnika patiešām ir labākā izvēle, piemēram, nelielas saaukstēšanās gadījumā. Pat ar apdrošināšanu ir svarīgi sekot līdzi tam, kādi izmeklējumi tiek veikti un vai tie ir pamatoti. Ja paļaujamies tikai uz viesnīcas darbinieku ieteikto medicīnas iestādi un neiepazīstam tās pakalpojumu klāstu un cenrādi, varam nonākt nepatīkamā situācijā – piemēram, par palīdzību nelabuma ārstēšanā var nākties samaksāt vairākus tūkstošus eiro. 

Kas var liecināt par to, ka izvēlētā ārstniecības iestāde varētu nebūt uzticama: 

  • tās mājaslapā nav publiski pieejamas pakalpojumu cenas; 
  • internetā ir atrodamas sūdzības par konkrēto iestādi no citiem klientiem; 
  • jūsu apdrošinātājs vai tā sadarbības pārstāvis neiesaka sadarboties ar šo konkrēto iestādi. 

Klimata un laika joslu maiņa var izraisīt miega traucējumus, paasināt hroniskas saslimšanas, turklāt ceļojuma laikā palielinās saskarsme ar vīrusu infekcijām, tādēļ der arī pašiem parūpēties par savu ceļojuma aptieciņu, lai pie pirmajām saslimšanas pazīmēm jau pa rokai būtu nepieciešamie medikamenti – par to, ko šajā aptieciņā likt, vislabāk ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu. Tāpat aicinām noskaidrot informāciju par ūdens un pārtikas drošību ceļojuma galamērķī, īpaši, ja plānots ceļojums ārpus ES. 

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji par īsto “Latvijas garšu” sauc rupjmaizi  

Kas Latvijas iedzīvotājiem visvairāk asociējas ar nacionālo garšu? “Latvijas garša” iedzīvotājiem visbiežāk tiek saistīta ar paaudžu tradīcijām, vietējo produktu kvalitāti un mājās gatavotām maltītēm. Pārliecinošs līderis “Latvijas garšu” sarakstā ir rupjmaize, ko savā TOP 3 min lielākā daļa jeb 78% aptaujas dalībnieku, liecina Rimi veiktā aptauja* programmā Audzē Latviju, kurā šogad iesaistījies arī mūziķis Dons, atklājot, ka viņa Latvijas garša ir medus. Aptaujas otrajā vietā iedzīvotājiem ierindojas pelēkie zirņi ar speķi, bet trešajā – Jāņu siers, apliecinot, ka tradicionāli ēdieni joprojām veido būtisku mūsu identitātes daļu. 

Latvijas iedzīvotāji kopumā ir ļoti uzticīgi vietējiem produktiem. Lielākā daļa (70%) aptaujāto apzināti izvēlas un iegādājas Latvijā ražotus produktus, ja tie ir pieejami. Katrs trešais (33%) norāda, ka viņu izvēle par labu vietējiem produktiem atkarīga no cenas un pieejamības. Savukārt izcelsmes valsts nav svarīga vien 3% Latvijas iedzīvotāju. 

“Latvijas garša ir stāsts par mūsu saknēm un ikdienas izvēlēm. Vietējie produkti nav tikai ēdiens – tie ir ieradumi, kas veido kopīgu identitāti un stiprina mūsu valsti. Latvija ir mūsu cilvēki, tāpēc šogad esam apvienojuši spēkus ar mūziķi Donu, kopīgi atbalstot un uzrunājot gan vietējos ražotājus, gan iedzīvotājus. Ar programmu Audzē Latviju vēlamies izcelt šo vērtību un iedrošināt cilvēkus turpināt izvēlēties vietējo, vienlaikus nodrošinot, lai Latvijas produkti būtu pieejami un izdevīgi ikvienam – kā gudra izvēle ikdienas pirkumos,” norāda Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. 

Programmas Audzē Latviju vēstnesis, mūziķis Dons, kura radošajā darbībā bieži skan stāsti par Latviju, uzsver: “Man Latvija ir cilvēki. Tie raksta mūsu valsts vēsturi un veido nākotni. Ne velti saka, ka kopā mēs esam spēks. Un spēks rodas no mūsu zemes, kurai ir īpaša garša un sajūta. Man Latvijas garša vienmēr saistās ar medu, kā arī citām latviskām garšām – biezpienu, saldskābmaizi un kūpinātām butēm. Tā ir sajūta, kas rodas no vietējiem produktiem, bērnības pieredzēm un cilvēkiem, kuri veido mūsu tradīcijas.” 

Arī vietējo produktu izvēles motivācija ir pārliecinoša. Vismaz katrs ceturtais (26%) uzsver, ka priekšroku dod Latvijā ražotiem produktiem, jo, viņuprāt, vietējie produkti garšo labāk. Tikpat nozīmīga ir arī vēlme atbalstīt Latvijas ražotājus (25%), kas vairumam ir būtiska vērtība, sastādot ikdienas iepirkumu grozu. Savukārt vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju (21%) uzskata, ka vietējie produkti ir svaigāki un kvalitatīvāki. 

Visbiežāk no vietējiem produktiem Latvijas iedzīvotāju iepirkumu grozā nonāk Latvijā ražota maize (84%), savukārt nākamā populārākā kategorija ir piens un piena produkti (66%), kas daudziem veido būtisku uztura daļu. Gandrīz puse iedzīvotāju (49%) regulāri iegādājas arī vietējos gaļas izstrādājumus, bet vairāk nekā trešdaļa (36%) priekšroku dod svaigiem Latvijas dārzeņiem un augļiem. 

*Aptauju 2025. gada novembrī veica pētījumu centrs Norstat, aptaujājot 1343 visas Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

Četrkājaino pasažieru drošība: kas jāņem vērā, pārvadājot mājdzīvniekus 

Mājdzīvnieki, suņi un kaķi, mūsdienās ir gluži kā ģimenes locekļi, cilvēka labākie draugi un ļoti bieži – arī ikdienas ceļabiedri tuvākos un tālākos izbraucienos ar auto. Ja par sevis un bērnu piesprādzēšanu automašīnā atceramies automātiski, četrkājaino pasažieru drošība nereti paliek otrajā plānā. Suns lēkā pa salonu, purniņš tiek izbāzts pa logu un ausis plīvo vējā, kļūstot par izklaidi pasažieriem. Taču, lai brauciens būtu drošs, par dzīvniekiem jārūpējas ne mazāk kā par cilvēkiem. 

Kaķis uz auto stūres 

“Arī suns vai kaķis ir jāuztver kā pilnvērtīgi pasažieri, kuru dzīvība atkarīga no tā, kā tie tiek pārvadāti. Kopš 2024. gada Latvijā ieviesti stingrāki mājdzīvnieku pārvadāšanas noteikumi, kas paredz, ka autobraucējiem ir jāparūpējas, lai dzīvnieks braukšanas laikā nevarētu brīvi pārvietoties pa auto salonu. Kaut arī saimniekiem bieži vien šķiet, ka viņu mīlulis tādā veidā tiek ierobežots, radot četrkājainajam draugam diskomfortu, ir būtiski noteikumus ievērot – ne vien paša dzīvnieka veselībai, bet arī vadītāja, pasažieru un kopējai satiksmes drošībai,” uzsver ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.  

Viņš norāda, ka ERGO klientu praksē ir bijuši gadījumi, kad mājdzīvnieka pārvietošanās pa automašīnu izraisījusi negadījumus: “Piemēram, kaķim pēkšņi uzlecot uz auto stūres, saimnieks pārbijies un vairs nav ticis galā ar auto vadību, izraisot avāriju. Ja par dzīvnieka pārvadāšanas drošību ir atbildīgs cilvēks, tad par finansiālo drošības spilvenu ir iespējams parūpēties ar KASKO apdrošināšanu. ERGO KASKO standarta segumā ir iekļauta mājdzīvnieku – suņu un kaķu – apdrošināšana, kas kompensē izdevumus, ja dzīvnieks cieš satiksmes negadījumā.” 

No traumām līdz dzīvnieka pazušanai 

“Strauji bremzējot vai nelielas sadursmes laikā mājdzīvnieks var tikt izsviests uz priekšu, gūt smagas traumas vai traumēt cilvēkus. Tāpat suns vai kaķis, meklējot saimnieka tuvumu, var traucēt vadītājam – kāpt klēpī, ierobežot redzamību vai piekļūt pedāļiem. Šie riski bieži netiek novērtēti, taču tieši neapdomīga pārvadāšana var kļūt par cēloni smagām situācijām, tostarp avārijām vai dzīvnieka pazušanai, kad tas pēc negadījuma ir šoka stāvoklī,” saka suņu uzvedības speciāliste un “The Woof Academy” suņu skolas vadītāja Andra Pašujeva

Aiz kakla siksnas – nē! 

Drošai braukšanai jāizvēlas piemērots aprīkojums atbilstoši suņa izmēram, raksturam un automašīnas uzbūvei, skaidro speciāliste. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir būris vai konteiners, kas nostiprināts ar drošības jostām, taču var izmantot arī īpašas suņu siksnas, kas stiprināmas pie iemauktiem – nekādā gadījumā ne pie kakla siksnas. Lielāku suņu pārvadāšanai piemērots būs arī bagāžas nodalījums, ja tas no salona ir droši atdalīts ar režģi. Savukārt kaķus vai citus mazākus dzīvniekus, pārvadājot automašīnā, jāievieto tiem piemērotā somā, konteinerā vai būrī, kas jānostiprina ar drošības jostu. 

A. Pašujeva uzsver: “Svarīgākais ir izvērtēt, kur suns jutīsies visdrošāk un mierīgāk – katram dzīvniekam tas būs individuāli. Tāpat svarīgi pie izvēlētā pārvadāšanas veida suni pieradināt pakāpeniski, nevis gaidīt, ka viņš automātiski jutīsies droši būrī vai piesprādzēts salonā. Šī pieradināšana sākas mājas vidē, padarot būri par patīkamu vietu, un tikai tad tālāk pāriet uz auto, sākot ar īsiem, pozitīviem izbraucieniem. Neatkarīgi no suņa izmēra drošības prasības ir vienādas, jo sadursmes brīdī jebkura izmēra dzīvnieks var kļūt par bīstamu trieciena objektu.” 

Ko darīt, ja sunim bail? 

Suni, kuram automašīnā ir bailes vai diskomforts, būs grūti pieradināt vienkārši, braucot biežāk. Šādā gadījumā jāīsteno pakāpeniska asociāciju maiņa, sākot ar atrašanos pie mašīnas, pēc tam iekāpšanu, piesprādzēšanu un tikai tad – īsu izbraucienu. Katrs nākamais solis jāveic tad, kad suns pie iepriekšējā jūtas pārliecināts un mierīgs. Speciāliste uzsver, ka ļoti svarīga ir pozitīva pieredze – kārumi, līdzgaitnieka klātbūtne un mērķtiecīgi mazināts stress. Jebkura sasteigta rīcība var nostiprināt bailes vēl vairāk. Īpaši svarīgi tas ir suņiem, kuri jau iepriekš piedzīvojuši negatīvu pieredzi saistībā ar automašīnu, piemēram, braucienus tikai pie vetārsta. 

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc suņiem nepatīk braukt automašīnā, ir nelabums, kas īpaši bieži novērojams kucēniem. Šo problēmu nedrīkst ignorēt. Lai mazinātu diskomfortu, braukšanas dienā suni nevajadzētu barot, turklāt ieteicams sākt ar īsiem un mierīgiem izbraucieniem, izvēloties maršrutus ar pēc iespējas mazāku līkumu skaitu un piedomājot pie lēzenas bremzēšanas. Ja nelabums turpinās, noteikti jāmeklē veterinārārsta padoms par piemērotiem medikamentiem. Ar pacietību un piemērotu pieeju saimnieks var palīdzēt sunim iemācīties braucienus izturēt mierīgi un bez stresa, skaidro A. Pašujeva. 

Plānojot garākus braucienus, suņu uzvedības speciāliste iesaka vidēji ik pēc divām stundām ieplānot pauzi, lai dzīvnieks var izkustēties, padzerties un atpūsties. Līdzi jāņem ne tikai ūdens un bļoda, bet arī pazīstama sega, kārumi, mīļākā rotaļlieta vai košļājamais priekšmets, kas palīdzēs mazināt stresu un padarīs braucienu patīkamāku. 

Seši padomi, kā “Ziemassvētku rūķim” nepalikt ar tukšu maku 

Decembris jau klauvē pie durvīm, un līdz ar pirmajām sniegpārslām klāt arī ikgadējais dāvanu drudzis. Par klasiku kļuvusi iepirkšanās pēdējā brīdī, tomēr ar nelielu plānošanu svētku gaidīšana var būt mierīgāka, dāvanas – pārdomātākas, un maciņš – pilnāks, skaidro “Bigbank” Latvijas filiālē. 

Vairāk nekā trešdaļa jeb 37 % Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanas iegādājas pēdējā brīdī – vien dažas dienas pirms svētkiem. Puse tās sarūpē jau laikus, savukārt 7 % apsveikumus gatavo paši, bet 4 % vislabprātāk dāvina pieredzes nevis lietas, liecina “Bigbank Latvija” šā gada novembra sākumā veiktā aptauja. 

Lai šogad izvairītos no steigas un neplānotiem tēriņiem, vērts laikus izveidot plānu, kas palīdzēs saglabāt mieru un finanses līdzsvarā. “Bigbank” eksperti apkopojuši sešus padomus, kas var lieti noderēt, ja māc bažas, ka šogad dāvanu dēļ var nākties savilkt jostu ciešāk. 

#1 Sāc ar sarakstu – ne tikai cilvēku, bet arī budžeta 

Pirms dodies iepirkties, izveido sarakstu. Uzskaiti ne tikai cilvēkus, kuriem plāno iegādāties dāvanas, bet arī summu, ko vari katram atvēlēt. Piemēram – 30 eiro bērna dāvanai, 20 eiro – drauga, bet par desmit eiro vari sarūpēt nelielu pārsteigumu kolēģim. Šāda pieeja palīdz saglabāt kontroli pār kopējo budžetu – vēl labāk, ja dāvanām atvēlēto summu jau laikus atliec krājkontā, lai nerastos kārdinājums to iztērēt citam mērķim un vienlaikus varētu nopelnīt procentus. 

Latvijas Bankas dati liecina, ka patlaban vidējā kredītiestāžu piedāvātā procentu likme krājkontam ir 1,77 %, un “Bigbank” ir līderis ar 2,5 % likmi pirmajiem diviem mēnešiem. Noguldot naudu krājkontā, tā ir viegli pieejama, taču vienlaikus arī pelna procentus. Turklāt līdzekļu uzglabāšana atsevišķā kontā var uzlabot disciplīnu, un ir vieglāk sekot līdzi, cik naudas atlicis dāvanu iegādei. 

#2 Pērc mazliet agrāk – lētāk un ar lielāku izvēli 

Ziemassvētku dāvanu iegāde pēdējā brīdī bieži nozīmē ne tikai lielāku steigu un piegāžu “sastrēgumus”, bet arī ierobežotu izvēli un augstākas cenas. Savukārt, ja sāc iepirkšanos jau novembrī, vari ne tikai izvairīties no burzmas un impulsīviem pirkumiem, bet arī ietaupīt. Novembra pirmajā pusē cenas vēl nav sasniegušas svētku maksimumu un labākie piedāvājumi vēl nav “izķerti”. Tas ir arī brīdis, kad vari nesteidzīgi salīdzināt preces, akcijas un piegādes termiņus – īpaši, ja dāvanas plāno pirkt internetā. 

Iecienīta izvēle dāvanām ir biļetes uz kādu kultūras pasākumu, piemēram, teātri vai koncertu. Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulatora dati rāda, ka pērn cenas atpūtas un kultūras pakalpojumiem no novembra līdz janvārim pieauga par 1,7 %. Savukārt nepārtikas preču – piemēram, sveču, elektroierīču vai rotaļlietu – cenas šajā periodā pieauga par 0,4 %, bet pārtikas un bezalkoholisko dzērienu – par 1,7 %. 

Savlaicīga dāvanu iegāde ļauj saglabāt mieru – vari vēsu prātu plānot budžetu, izvairīties no spontāniem pirkumiem un izvēlēties pārdomātas, personalizētas dāvanas ar jēgu. Tā ir vienkārša, bet efektīva pieeja, kā svētkus pārvērst par priecīgu notikumu, nevis kārtējo strespilno skrējienu. 

#3 Dāvini ar jēgu, ne cenu – idejas pašdarinātām dāvanām 

Uzdāvināta pieredze, kopīgas aktivitātes vai paštaisītas lietas bieži paliek atmiņā ilgāk nekā dārgas mantas.  

Pētnieki apstiprina – cilvēki vairāk novērtē personiskas dāvanas, kas rada kopības sajūtu, nevis materiālu vērtību. Saņēmējs novērtē ieguldīto darbu, un tas kalpo kā apstiprinājums, ka dāvinātājs viņu pazīst un izprot viņa vēlmes, kas sniedz devumu arī savstarpējās attiecībās un stiprina saikni, liecina 2024. gadā akadēmiskajā žurnālā “Psychology & Marketing” publicētais pētījums. 

Pašdarinātas dāvanas var gan samazināt izmaksas, gan arī sniegt radīšanas prieku pašam dāvinātājam, tāpēc šī noteikti ir pieeja, ko vērts apsvērt. Visizdevīgāk būs, ja tās izgatavosi vairumā, jo izmaksas uz vienu vienību būs mazākas un daļu iegādāto materiālu (piemēram, lenti saiņošanai) varēsi izmantot vairākkārt. 

Pirmā ideja: ziemas miera komplekts 

Kad ārā snieg un galva “dūc” svētku steigā, vislabākā dāvana ir miers. “Ziemas miera komplekts” var būt neliela kastīte vai maisiņš ar paša savāktu tēju, žāvētiem augļiem, nelielu, pašdarinātu sveci un aromātiskām garšvielām. Pielāgo dāvanas saturu cilvēkam, kuram to dāvini – izvēlies sveci ar viņa mīļāko aromātu vai tēju, kas viņam šķiet visgardākā vai raksturo kādu viņa personības šķautni. 

Otrā ideja: pašizgatavota svece 

Smaržīga, silta un personīga. Veikalā iegādāta svece var izmaksāt apmēram piecus līdz pat 30 eiro. Pašdarināta svece var būt izdevīgāks variants, ja pieej procesam īpaši radoši vai gatavo vairumā, sagādājot uzreiz vairākas dāvanas. Lai izgatavotu sveci, nepieciešams trauciņš, deglis un vasks. Kā trauciņu var izmantot to, kas mājās jau ir – piemēram, kādu nelielu ievārījuma burciņu vai virtuves plaukta dziļumos piemirstu tasīti. Pirms iegādāties sojas vai bišu vasku vai parafīnu un degļus, svarīgi izpētīt piedāvājumus un salīdzināt cenas. 

Gatavojot sveci, degli ievieto izvēlētajā trauciņā, kuru pēc tam piepilda ar vasku vai parafīnu. Svecei var pievienot arī citus dabīgus materiālus – smalkas, izkaltētas ziedlapiņas, zāļu tējas lapiņas vai sēkliņas. Tai var pievienot arī dažus pilienus ēteriskās eļļas (piemēram, apelsīnu, priežu sveķu vai rožu), tomēr jārēķinās, ka tās būs papildu izmaksas. Sveci var izgatavot arī no mājās uzkrātiem sveču atlikumiem – tā ir vēl ekonomiskāka pieeja, taču aizvien saglabā personiskumu un rūpes. 

Trešā ideja: miers burciņā 

Šī ir dāvana tiem, kas novērtē siltumu, patīkamu smaržu un mieru. Sajauc jūras sāli ar dažiem pilieniem lavandas vai rožu eļļas, pievieno kaltētus ziedus, piemēram, lavandas vai rožlapiņas, un iepilda glītā burciņā – relaksējošs vannas sāls gatavs! Ja pievieno mazliet vīnogu kauliņu eļļas, tas kļūst par skrubi, ko var izmantot ne tikai vannā, bet arī dušā. Burciņai var ar lenti piesiet lapiņu – personalizētu etiķeti ar uzrakstu, piemēram, “Vannas brīnums” vai “Miers burciņā”. Veikalos piedāvāto skrubju un vannas sāls cenas svārstās no pieciem līdz pat 40 eiro, taču izgatavot to pašam ir izdevīgāk.  

Ceturtā ideja: piparkūka ar vēstījumu 

Izcep piparkūku ar personalizētu vēstījumu – uzraksti to ar glazūru. Tas var būt kaut kas ļoti vienkāršs, bet sirsnīgs, piemēram: “Mīlu tevi” vai “Paldies, ka esi!”. Pēcāk piparkūku glīti iesaiņo un pasniedz, paliec zem eglītes vai iekarini tajā kā rotājumu. 

Piektā ideja: piedzīvojumu kuponi 

“Vakara pastaiga parkā”, “Brokastīs – pankūkas”, “Kafija gultā” vai “Filmu vakars ar popkornu” – šīs ir tikai dažas no idejām paštaisītiem kuponiem, radošai dāvanai, kas simbolizē vēlmi pēc kopā būšanas. Tos var sagatavot virtuāli, piemēram, MS “Word” vai “Canva”, un izdrukāt, vai arī uzrakstīt ar roku uz sagrieztām papīra loksnēm. Kuponus var izkrāsot vai papildināt ar zīmējumiem un pasniegt glītā aploksnē vai vienkārši apsietus ar lentīti. Saņēmējs var tos iztērēt, kad vien vēlas, pasniedzot kuponu dāvinātājam, kurš savukārt parūpējas, lai ideja tiktu īstenota.  

Sestā ideja: mājās gatavotu ievārījumu komplekts 

Izmanto to, kas jau ir pieliekamajā – saldētus augļus un ogas, cukuru, burciņas. Otrs variants ir aplūkot veikalos esošo piedāvājumu un iegādāties saldētas ogas vai augļus tad, kad tiem ir atlaide. Jāsagādā arī vāciņi. Dažnedažādas ievārījumu receptes atrodamas interneta blogos vai vecmāmiņas recepšu krājumos, taču princips visām ir vienkāršs – svaigas un mazgātas vai saldētas ogas vai augļus liek katlā un uzvāra, pievieno cukuru un turpina vārīt trīs līdz desmit minūtes, atkarībā no ogu veida. Pēcāk nosmeļ putas un lej ievārījumu siltās, tīrās burkās. Tās aizvāko un uzglabā vēsumā. Sarūpētās ievārījuma burciņas var apsiet ar lenti un pievienot tām mazu zīmīti ar novēlējumu. 

Septītā ideja: dekupāžas tehnikā izrotāts dekors 

Te var likt lietā mājās putekļus krājošus traukus – šķīvjus, krūzītes vai glāzes, kas vairs nav vajadzīgas, vai iegādāties jaunus. Lētākus variantus var meklēt lietoto preču veikalos. Dekupāžas tehnikā var apdarināt arī vāzes, lādītes vai vecas vīna pudeles, ko pēcāk var izmantot kā dekoru. Galvenais, lai izvēlētais priekšmets ir vienkrāsains – vislabāk balts vai caurspīdīgs. Nepieciešamas arī salvetes ar zīmējumiem vai rakstiem un PVA līme. 

Izgriež vēlamo motīvu no salvetes, atdala augšējo, plānāko kārtu un viegli pielīmē pie priekšmeta virsmas. Kad līme nožuvusi, to pārklāj ar vēl vienu vai divām līmes kārtām, lai attēls kļūtu noturīgs un spīdīgs. Tam var izmantot arī laku, ko iespējams iegādāties rokdarbu veikalos, taču PVA līme būs ekonomiskāks variants. 

Ar nelielu ieguldījumu iespējams radīt vairākas oriģinālas dāvanas, kas izskatās kā no dizaina veikala, bet tapušas mājās pāris stundās. 

Astotā ideja: rotaslietu vai atslēgu trauciņš 

Pašcietējošā modelēšanas masa ir viegli lietojams un pieejams materiāls, ar kuru var izgatavot nelielas, elegantas dāvanas – piemēram, trauciņu rotaslietām vai atslēgām. Pietiek ar nelielu masas gabaliņu, ko ar rullīti vai stikla pudeli izrullē līdz vēlamajam biezumam, izgriež formu (ar piparkūku formiņu, bļodiņu vai glāzi) un liek nožūt 24 līdz 48 stundas (precīzākas norādes būs instrukcijā uz masas iepakojuma). Lai trauciņš iegūtu formu, to var nožāvēt uz bļodas vai šķīvja, kas piešķir vieglu izliekumu. Kad masa sacietējusi, virsmu var nokrāsot ar akrila krāsām, piešķirot trauciņam zeltainu maliņu vai maigus toņus. 

Devītā ideja: pašgatavota šokolādes tāfelīte 

Vienkārša, garšīga un ļoti ekonomiska dāvana. Atliek vien nopirkt kvalitatīvu šokolādi – piena, tumšo vai balto – un izkausēt to ūdens peldē. Masai var pievienot riekstus, žāvētus augļus, grauzdētas auzu pārslas vai mazliet kanēļa svētku garšai – iespējams, kaut kas no tā mājās jau glabājas. Pēc tam šokolādi lej formiņā vai uz cepampapīra, izlīdzina un dekorē ar dažādām ogām vai kokosriekstu skaidiņām. Kad tā sacietējusi, aptin ar cepampapīru un pārsien ar lentīti. 

Desmitā ideja: eglītes rotājumi 

Pašdarināti eglītes rotājumi ir ne tikai lēta, bet arī sirsnīga dāvana, kas ienesīs saņēmēja mājās svētku noskaņu. Tos var izgatavot no visa, kas jau pieejams – piemēram, žāvētām apelsīnu šķēlēm vai papīra. Apelsīnu šķēles var izžāvēt cepeškrāsnī un dekorēt ar kanēļa standziņu un aukliņu. Savukārt no papīra var izgriezt eņģeļus vai arī jau tradicionālās sniegpārsliņas. Šāda dāvana izmaksā vien pāris eiro, taču rezultāts ir unikāls, silts un piemērots gan eglītei, gan dāvanas noformēšanai. 

Ja radošas domas nerosās, tās var smelties arī interneta platformā vai lietotnē “Pinterest”, rokdarbu grāmatās vai interneta portālos, vai piesaistīt mākslīgā intelekta rīkus, piemēram, “ChatGPT”. Dalīties idejās var lūgt arī draugiem un paziņām – iespējams, ir kāds, kurš dāvanas saņēmēju pazīst vēl labāk un var dot labus ieteikumus. 

#4 Izmanto “viena dāvana nedēļā” principu 

Sirdsmieru dāvanu maratonā var dot arī pieeja “viena dāvana nedēļā”. Šis ritms ļauj katrai dāvanai veltīt vairāk uzmanības – padomāt, ko cilvēks tiešām novērtēs, rūpīgāk pārskatīt piedāvājumus vai izgatavot dāvanu pats. Ja plāno dāvanas iegādāties internetā, sāc ar tām, kurām paredzēta ilgāka piegāde. Tā vietā, lai decembra pēdējās dienās skrietu pa veikaliem ar sarakstu rokās, ja sāksi jau novembrī, līdz decembra vidum viss būs sarūpēts bez papildu stresa, rindām un steigā pieņemtiem lēmumiem. 

Turklāt šis ieradums palīdz saglabāt svētku sajūtu, jo katra mazā dāvana kļūst par īpašu notikumu, nevis pienākumu. Kad Ziemassvētki beidzot pienāk, viss jau ir gatavs, un tu vari tos izbaudīt nevis noguris, bet mierīgs – veltīt laiku sev un savējiem. 

#5 Dāvanas tikai bērniem vai loterija 

Dāvināšana var būt gan sirsnīga, gan vienkārša – īpaši, ja ģimenē vai draugu lokā vienojas, ka dāvanas šogad pasniedz un saņem citādā formā – ar uzmanību, kopīgi pavadītu laiku vai kādu mazāku vai lielāku pārsteigumu ārpus svētkiem. Tas būtiski samazina izdevumus, bet svētku sajūta un dāvināšanas prieks paliek. Lai mazajiem ķipariem neatņemtu ticību svētku brīnumam, pieaugušie var vienoties, ka šogad rūķis zem eglītes dāvanas atstāj tikai bērniem. 

Ja tomēr gribas saglabāt apdāvināšanas tradīciju, lielisks risinājums ir Ziemassvētku loterija. Ģimene, draugu pulks vai darba kolektīvs izlozē, kurš kuram šogad sarūpēs dāvanu, nosakot arī vienotu summu, kas paredzēta tās iegādei, piemēram, 15 eiro. Tā katrs saņem vienu, labi pārdomātu dāvanu un dāvināšana kļūst par aizraujošu un personisku svētku daļu, nevis finansiālu slogu. 

#6 Atvēli nelielu summu neparedzētiem pirkumiem 

Atceries novirzīt nelielu daļu no sava budžeta neparedzētiem pirkumiem. Svētkos gandrīz vienmēr gadās kāds papildu izdevums – neplānota (aizmirsta) dāvana, pēkšņs ciemiņš vai neliela ballīte darbā. Ja jau iepriekš ieplāno 10 % līdz 15 % rezervi, šādi pārsteigumi nesagādās stresu un neizjauks kopējo budžetu. 

Lai šī rezerve “neizkūpētu” ikdienas tēriņos, var to noguldīt krājkontā, kur tā pelnīs procentus. Tā būs pieejama, ja patiešām vajadzēs, bet nevilinās iztērēt naudu impulsīvi. Un, ja gada beigās paliek pāri – tas būs patīkams pārsteigums pašam sev. Šī summa var kļūt par pirmo ieguldījumu nākamā gada uzkrājumam vai vienkārši simbolisku balvu sev par apdomīgumu un gudru plānošanu. 

Vakariņas pa lēto: Kristīne Pāže gatavo ķirbja krēma pastu 

Kas ir slapjā gatavošana un kāpēc ķirbis jācep ar visu mizu? Šoreiz raidījumā Vakariņas pa lēto pie šefpavāra Normunda Baranovska virtuvē viesojās mūziķe un grupas Kautkaili vokāliste Kristīne Pāže. Kopā ar šefpavāru viņa gatavos sātīgo un rudenīgo ķirbja krēma pastu, kuras pagatavošana ir ne tikai vienkārša, bet arī izdevīga – viena porcija izmaksā nedaudz vairāk nekā eiro. 

Gatavojot maltīti, Kristīne pārsteigs Normundu ar noderīgu padomu – kā notīrīt sīpolu tā, lai tas nekairinātu acis. Savukārt Normunds dalīsies praktiskos ieteikumos, kā pareizi pagatavot ķirbi saglabājot tā tekstūru, un kā no tā pagatavot bezglutēna miltus. 

Kristīnei Pāžei ar grupu Kautkaili ir sākusies elektroakustiskā tūre Kur klusums zied. Koncerttūres laikā klausītājiem būs iespēja baudīt vibrofona skanējumu, kas ir īpašs meditatīvs mūzikas instruments. Raidījuma laikā viņa atklās, kā radies grupas nosaukums un dalīsies pieredzē par to, kā grupa ir augusi un attīstījusies.  

Gatavojot Kristīne pastāstīs, no kurienes gūst iedvesmu dziesmām, kā tiek sadalīti darbi grupā, vai koncertos ir gadījies aizmirst dziesmu vārdus un kad gaidāms grupas jaunākais albums. Tāpat viņa atklās, kā izdodas saglabāt attiecības ar dzīvesbiedru un skatuves kolēģi Didzi Bardovski, un kur ir robeža starp darbu un mājām. To visu uzzini, skatoties Vakariņas pa lēto svētdienās pulksten 18.55 kanālā TV3 un Rimi Youtube kanālā: https://youtu.be/dN-cqAsAeGU 

Ķirbju krēma pasta 

4 personām 

Pagatavošanas laiks: 30 minūtes 

Izmaksas četrām personām: 4,10 eiro 

Izmaksas par vienu porciju: 1,03 eiro 

Sastāvdaļas  

400 g pastas; 

1 sīpols; 

2 daivas ķiploka; 

50 g sviesta 82 %, 

450 g ķirbja; 

1 buljona kubiņš ar vistas garšu, Rimi

100 ml saldā krējuma 35 %, Rimi

50 g cietā siera, 37 % 12 mēneši, Rimi

Šķipsna pētersīļu; 

Olīveļļa un sviests cepšanai 

Pagatavošana 

Ķiploku un sīpolu sakapā, bet ķirbi nomizo un sagriež nelielos gabalos. Katliņā uzsilda 0,5 l ūdens un tajā izšķīdina buljona kubiņu. Atsevišķā katlā uzsilda eļļu un sviestu, nedaudz apcep sīpolu un ķiploku, pēc tam pievieno arī ķirbi. Kad viss viegli apcepies, pievieno buljonu un uz nelielas uguns vāra, līdz ķirbis ir gatavs. Pēc tam ķirbi sablendē un pievieno saldo krējumu. Iegūto krēmu liek sildīties uz mazas uguns, pievienojot garšvielas pēc izvēles. Tikmēr sarīvē sieru. Kad tas izdarīts, lielā ūdens daudzumā liek vārīties pastu un gatavo to pēc norādēm uz iepakojuma. Kad pasta gatava, nokāš lieko ūdeni un liek mērces katlā, pievienojot daļu sarīvētā siera un pētersīļus, pēc tam visu samaisa. Pasniedz, pārkaisot ar sieru un svaigiem pētersīļiem. 

Vairāk nekā pusei šoferu bezmaksas pārbaudē problēmas ar kvēpu filtru; katram desmitajam vēl vasaras riepas 

Bojāts, nefunkcionē vai arī vispār nav – bezmaksas kvēpu filtru pārbaude atklāj ainu latviešu autoparkā 

Vairāk nekā pusei (55%) autovadītāju, kas bija ieradušies bezmaksas kvēpu filtru un riepu protektoru pārbaudē, DPF filtrs neatbilda tādām prasībām, lai no nākamā gada stājoties spēkā jaunajām prasībām, kas tiks stingrāk kontrolētas no nākamā gada janvāra. Savukārt novembra sākumā vēl aizvien katra desmitā automašīna bija aprīkota ar vasaras riepām. 

Tāda aina atklājās aizvadītajās brīvdienās Biķerniekos notiekošajās kvēpu filtru un riepu protektoru bezmaksas pārbaudēs, ko organizēja interneta veikals IC24.lv sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD). Jāņem vērā, ka šo iespēju noteikti vairāk izmantoja tie autovadītāji, kuriem jau bija aizdomas, ka ar automašīnai varētu būt kādas problēmas, piemēram, ar DPF filtru, norāda organizatori. 

Jau ziņots, ka līdz ar pārejas perioda noslēgumu dīzeļauto kvēpu filtra (DPF) kontrolei, Biķernieku trasē aizvadītajā sestdienā notika cieto daļiņu filtru bezmaksas pārbaude. No šī gada CSDD ir uzsākusi cieto daļiņu pārbaudi jeb DPF filtra funkcionalitāti un vēl šajā gadā ir spēkā noteikumi – ja cieto daļiņu koncentrācija atgāzēs pārsniedz pieļaujamo normu, automobiļa tehniskajā pārbaudē tiek likts pirmais vērtējums, taču jau no 2026. gada janvāra tiks likts otrais vērtējums. Tas paredz atklātā defekta novēršanu viena mēneša laikā, pretējā gadījumā piedalīšanās ceļu satiksmē ar šādu automašīnu tiks liegta. 

Liela daļa šoferu DPF problēmu risinās pēdējā brīdī 

“No visām automašīnām, kas bija ieradušās uz bezmaksas pārbaudi, 55% tā dēvētais kvēpu filtrs bija bojāts, nefunkcionēja vai arī tā vispār automašīnā nebija,” stāsta Ivars Klints, pasākuma organizatoru IC24.lv pārstāvis. 

Tāpat kā pirmajā bezmaksas pārbaudē, kas notika vasaras beigās, arī šoreiz aptuveni ceturtā daļa apmeklētāju bija ar tādām automašīnām, uz kurām jaunās prasības nebūs attiecināmas, proti, ar vecākām par 2013. gadu vai pat ar benzīna dzinēju. “Tas liecina par to, ka cilvēku informētība par jaunajām prasībām nav mainījusies, kā arī lielākā daļa šoferu, kurus skar šīs prasības, tomēr nav gatavi izmaiņām un problēmas risināšana tiek atlikta līdz pēdējam,” stāsta I. Klints. 

Tikmēr daļa cilvēku jau zināja, ka viņu automašīnai ir problēma ar DPF, ko bija noskaidrojuši tehniskajā apskatē, un uz šo pasākumu jau ieradās konkrēti pēc konsultācijas. 

Katrs desmitais – aizvien ar vasaras riepām 

Līdztekus DPF filtru pārbaudei un konsultācijām, autovadītāji Biķerniekos varēja pārbaudīt arī riepu protektora dziļumu. Pārbaudēs atklājās – katra desmitā automašīna novembra sākumā vēl brauca ar vasaras riepām. “Savukārt katrai piektajai automašīnai, kas jau bija aprīkota ar ziemas riepām, protektora atlikums bija no 4 mm līdz 5,5 mm, kas nozīmē, ka sniegam un ledum riepas nav piemērotas,” stāsta Gundars Liekne, Inter Cars Latvija vieglo automašīnu riepu pārdošanas vadītājs. 

Eksperts stāsta, ka svarīgāk par precīzu datumu riepu nomaiņā ir laikapstākļi. “Riepas mainīt vajadzētu tad, kad temperatūra pastāvīgi turas ap +7 grādiem,” stāsta G. Liekne. 

Tāpat eksperts iesaka pārbaudīt arī riepu spiedienu vismaz reizi mēnesī — īpaši pēc riepu maiņas, kad tās “nostājas”. Dažkārt pietiek ar pāris minūtēm pie degvielas uzpildes stacijas, lai brauciens kļūtu drošāks un riepas kalpotu ilgāk. 

Retā slimība, no kuras mira Stīvs Džobs. Ko par to zinām šodien? 

Šonedēļ visā pasaulē atzīmē Starptautisko neiroendokrīno audzēju (NET) dienu, lai pievērstu uzmanību šai retajai, bet arvien biežāk diagnosticētajai slimībai. NET ir ļoti viltīgi audzēji – to simptomi ir nespecifiski un bieži līdzinās citām slimībām, piemēram, astmai, diabētam, kuņģa darbības traucējumiem vai menopauzei. Tādēļ nereti cilvēki tiek diagnosticēti kļūdaini vai saslimšana atklāta vēlīnās stadijās, kad palīdzības iespējas ir ierobežotas. Latvijā šī saslimšana ik gadu tiek atklāta vien 200 – 300 cilvēkiem, taču statistika liecina, ka reālais skaits varētu būt divas līdz trīs reizes lielāks. No NET miruši tādas slavenības kā “Apple” zīmola dibinātājs Stīvs Džobss, kā arī dziedātāja Areta Franklina. Lai izglītotu Latvijas sabiedrību un mediķus par šo reto saslimšanu, Latvijā dibināts “Zebru klubs”, kas šogad svin 10 gadu jubileju. Tā biedri ir vairāku specialitāšu ārsti, kā arī NET pacienti.  

NET ir reta saslimšana, kas veidojas no neiroendokrīnajām šūnām, kuras mūsu organismā ir izvietotas visos audos – ādā, plaušās, gremošanas traktā, smadzenēs un citur. Tie var attīstīties ļoti lēni, neradot būtiskus simptomus, tādēļ bieži tiek atklāti tikai pēc vairākiem gadiem vai nejauši – plānveida izmeklējumu vai operāciju laikā.  

Pacientiem ar NET var būt tādi simptomi kā nespēks, sāpošs vēders, vēdera izejas traucējumi, it īpaši neizskaidrojama caureja, klepus, pastiprināta svīšana, vai raksturīgais sejas pietvīkums – pat it kā bez īpaša iemesla. Šie simptomi šķiet tik ikdienišķi, ka tiem bieži vien netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Simptomi ir sastopami pie citām slimībām, kā, piemēram, astmas, diabēta vai vai kairinātas zarnas sindroma. Diemžēl, tas nozīmē, ka daudziem pacientiem pareizā diagnoze tiek noteikta novēloti, kad audzējs jau ir izplatījies. Bieži vien pacients gadiem tiek ārstēts pavisam no citas slimības, tas ir – ārstēts nepareizi. Pētījumi liecina, ka gandrīz puse NET gadījumu tiek diagnosticēta vēlīnā stadijā – ar metastāzēm. Savukārt, ja audzēju izdodas atklāt laicīgi, pacientiem ir ievērojami labākas izredzes dzīvot ilgāk un ar labu dzīves kvalitāti. 

“Zebru klubs” savu vārdu ieguvis pateicoties slimības unikālajai gaitai. NET var būt ļoti dažādi – atšķiras gan to atrašanās vieta, gan augšanas ātrums, gan simptomi. Tieši šī daudzveidība ir iemesls, kāpēc par slimības simbolu izvēlēta zebra – dzīvnieks, kuram, tāpat kā NET pacientiem, nav divu vienādu svītru jeb slimības izpausmju. Tāpat, tas ārstiem atgādina par “domāšanu ārpus kastes”– kad dzirdi dārdam pakavus, domā par zebrām, nevis zirgiem. 

Kas mainījies pēdējo 10 gadu laikā 

Latvijā neiroendokrīno audzēju ārstēšana tiek nodrošināta Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur pacientus aprūpē multidisciplināras speciālistu komandas. Tajās darbojas ķirurgi, onkologi ķīmijterapeiti, gastroenterologi, endokrinologi u.c. speciālisti. Audzēja specifikas dēļ, ārstu kopdarbs ir kritiski svarīgs pacienta dzīvības glābšanai.   

NET diagnosticēšanas iespējas Latvijā ir būtiski augušas, tomēr joprojām daudziem pacientiem slimība tiek atklāti tikai vēlīnās stadijās. “Ja salīdzinām ar situāciju pirms desmit gadiem, tad tagad mēs šos audzējus atpazīstam daudz biežāk. Diagnostikas tehnoloģijas ir kļuvušas pieejamākas – gan attēldiagnostika, gan laboratoriskās metodes. Jāsaka gan, ka ne visas radioloģiskās “mašīnas” atpazīst šos audzējus. NET audzēja metabolitāte ir citāda, ja salīdzinām ar “standarta” vēzi. Šo audzēju atpazīšanā ir vajadzīga specifiska kontrastviela, kas izgaismo šo audzēju receptorus radioloģiski. Baltijas valstīs šāda Gallija kontrastviela ir pieejama tikai Lietuvā, kur arī savus pacientus ar aizdomām par NET diagnozi nosūtam. Tomēr vēl arvien daudz NET gadījumu paliek nepamanīti, jo slimība var slēpties aiz citu diagnožu simptomiem. Gadās, ka pacientu ārstē pat no citas onkoloģiskas saslimšanas. Tieši tik viltīgi un grūti atklājami ir šie audzēji,” skaidro Dr. med. Aija Geriņa, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja. 

Neiroendokrīnie audzēji bioloģiski un klīniski “uzvedas” savādāk nekā vairums citu audzēju. Tie var būt lēni augoši un mazāk agresīvi, bet nepadodas ārstēšanai ar standarta ķīmijterapijas metodēm. Ja audzējs atklāts agrīnās stadijās un ir pilnībā izoperējams, papildus terapija parasti nav nepieciešama. Taču problēmas sākas metastātiskas slimības gadījumā, jo Latvijā nav nodrošināta nekāda kompensējama mērķterapija, kas šiem pacientiem būtu nepieciešama, bet tikai simptomu mazinoša terapija. Ārsti uzsver, ka tā ir kritiska situācija, jo pareizi ārstējot, pacientu, varētu nodzīvot pat vairākus desmitus gadu. Tādēļ gan ārstu, gan sabiedrības informētība par šo audzēja veidu un tā simptomiem var sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan savlaicīgā diagnostikā, kas sekmētu veiksmīgu agrīnas ārstēšanās procesu, gan metastātisku audzēju ārstēšanas modeļa maiņā. Pēc Eiropas un citām starptautiskām vadlīnijām, NET audzēju grupa onkoloģijā tiek izdalīta atsevišķi, tas dod iespēju šos audzējus ārstēt ņemot vērā tā morfoloģiju jeb uzbūvi. Ārstējot NET audzēju ar pareizām zālēm, pat pie izplatītas slimības, pacientam ir iespēja turpināt būt kopā ar saviem mīļajiem, būt sabiedriski aktīvam un darba tirgū noderīgam.  

Tomēr ir pamats cerībai. Ilgais “Zebru kluba” darbības laiks pierāda, ka katrs gads ved solis tuvāk tam, lai NET kļūtu par slimību, kas vairs nepārsteidz ar vēlu diagnozi. Ar sabiedrības un speciālistu informētību, laicīgu diagnostiku un mērķtiecīgu, valsts atbalstītu ārstēšanu, arvien vairāk cilvēku varētu saņemt palīdzību un saglabāt dzīves kvalitāti.  

Labsajūta sākas zarnās – kas patīk un kas nepatīk mikrobiomam? 

Zarnu mikrobioms pēdējos gados kļuvis par vienu no populārākajiem veselības pētniecības tematiem, un ne velti – tajā mīt miljardiem mikroorganismu, kas ietekmē ne vien gremošanu, bet arī imunitāti, garastāvokli un pat enerģijas līmeni ikdienā. To, vai šī neredzamā pasaule palīdz, vai gluži pretēji – rada problēmas –, lielā mērā nosaka mūsu ēdienkarte. Kādi produkti palīdz uzturēt zarnu vidi līdzsvarā un kas var izjaukt šo trauslo harmoniju, stāsta Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

„Zarnu mikrobiomu var salīdzināt ar ekosistēmu – ja tajā dominē daudzveidība un līdzsvars, cilvēks jūtas enerģisks un veselīgs. Ja vide kļūst vienveidīga vai to izjauc nelabvēlīgi faktori, var pasliktināties ne tikai gremošana, bet arī imunitāte, miega kvalitāte un pat emocionālā labsajūta. Zinātniskie pētījumi arvien vairāk apliecina, ka mikrobioma stāvoklis ir cieši saistīts ar hronisku iekaisumu risku un dažādu slimību attīstību, tostarp aptaukošanos, 2. tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī depresiju,” stāsta Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa. 

Mikrobioma draugi, kas stiprina veselību 

Zarnu mikrobioma līdzsvara uzturēšanā īpaši nozīmīgi ir fermentētie produkti. Tie nodrošina dzīvas baktērijas un bioloģiski aktīvus savienojumus, kas palīdz papildināt un dažādot mikrofloru. Ikdienas uzturā vērts iekļaut kefīru, jogurtu ar dzīvajām kultūrām, paniņas, kā arī skābētus dārzeņus, piemēram, kāpostus, gurķus vai kimči. Ne mazāk vērtīgi ir arī fermentēti sojas produkti, tostarp tempe un miso. 

Svarīga loma mikrobioma veselībā ir arī šķiedrvielām un prebiotikām – vielām, kas kalpo par barības avotu labvēlīgajām baktērijām. Tās lielākoties atrodamas šķiedrvielām bagātos produktos: dārzeņos, sakņaugos, lapu zaļumos, augļos un ogās. Prebiotiku daudzveidība uzturā palīdz bagātināt mikrobioma sastāvu un uzlabo tā spēju aizsargāt organismu. 

Papildu ieguvumus sniedz pākšaugi – pupiņas, zirņi, lēcas –, kā arī pilngraudi, piemēram, auzas, rudzi, griķi un brūnie rīsi. Uztura bagātināšana ar riekstiem un sēklām nodrošina gan šķiedrvielas, gan vērtīgos taukus, savukārt sīpoli, ķiploki, sparģeļi, artišoki un krustziežu dzimtas dārzeņi – brokoļi, kāposti, ziedkāposti – darbojas kā spēcīgi prebiotisko vielu avoti. Šāds uzturs vienlaikus sniedz būtiskas barības vielas un rada labvēlīgu vidi, kurā „labās baktērijas” var attīstīties un stiprināt veselību. 

„Mikrobioma veselību neietekmē tikai ēdiens, bet arī dzīvesveids kopumā. Kvalitatīvs miegs, zems stresa līmenis, regulāras kustības, svaigs gaiss un pietiekama ūdens uzņemšana rada vidi, kurā labvēlīgās baktērijas spēj attīstīties un saglabāt daudzveidību. Gadījumā, ja neizdodas nodrošināt organismu ar sabalansētu uzturu, papildu atbalstam var lietot arī uztura bagātinātājus – probiotikas, prebiotikas, šķiedrvielu preparātus vai Omega-3 taukskābes, kuru iedarbība labvēlīgi ietekmē gan zarnu vidi, gan vispārējo veselību,” papildina aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

 
Mikrobioma ienaidnieki, kas izjauc līdzsvaru 

Viens no lielākajiem mikrobioma kaitniekiem ir cukurs un ar to bagātinātie produkti – saldumi, konditorejas izstrādājumi, limonādes un citi saldinātie dzērieni. Tie ne tikai izraisa straujas cukura līmeņa svārstības, bet arī veicina nelabvēlīgo baktēriju pārsvaru mikrobiomā. Tāpat līdzsvaru izjauc pārstrādāti produkti un dažādi pusfabrikāti. Piemēram, frī kartupeļi, burgeri, desas vai cīsiņi satur pārmērīgi daudz piesātināto tauku, sāls un bieži arī transtaukskābes, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmē mikrobiomu. 

„Mikrobioma veselībai būtiski ir izvairīties no liekām pārtikas piedevām un pārmērīga pusfabrikātu patēriņa,” uzsver aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane, „īpaši bīstamas ir transtaukskābes, kas ne tikai īstermiņā spēj izjaukt zarnu mikrobioma līdzsvaru, bet ilgtermiņā palielina onkoloģisko slimību risku. Negatīvu ietekmi atstāj arī smēķēšana, pārmērīgs alkohola patēriņš un lielas kofeīna devas – šie faktori kopumā vājina mikrobiomu un samazina tā spēju aizsargāt organismu.” 

Kā norāda Dr. Laila Siliņa, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī mākslīgajiem saldinātājiem – lai gan tie samazina cukura kaloriju daudzumu, pētījumi rāda, ka ilgtermiņā tie var mainīt zarnu baktēriju sastāvu un nelabvēlīgi ietekmēt vielmaiņu. 

5 padomi drošākai niršanai – kā tehnoloģijas var palīdzēt saglabāt mieru zem ūdens 

Ekstrēmie sporta veidi – sākot no kalnu kāpšanas līdz niršanai – prasa ne tikai fizisku sagatavotību, bet arī uzticamus rīkus, kas palīdz sekot līdzi drošībai un ķermeņa stāvoklim. Šīm vajadzībām pielāgojas arī tehnoloģijas, tāpēc modernās viedierīces sniedz ne vien ērtības, bet arī reālu atbalstu brīžos, kad vide kļūst izaicinoša – gan uz sauszemes, gan ūdens dzīlēs. 

Niršana apvieno mieru, skaistumu un disciplīnu, kur drošība vienmēr ir pirmajā vietā. Niršanas entuziasts Uģis Brencis uzsver, ka viedpulkstenis niršanā ir kļuvis par praktisku palīgu: “Viedpulkstenis rāda dziļumu, niršanas laiku un citus būtiskus rādītājus, kas palīdz kontrolēt niršanas procesu un uzturēt drošību. Man tas dod pārliecību, ka viss notiek kā plānots – varu baudīt zemūdens vidi un tajā pašā laikā zināt, ka tehnika uzticami seko līdzi maniem datiem.” 

Viņš pastāsta, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem zem ūdens ir tieši orientēšanās laikā un dziļumā. Niršanas laikā viegli pazaudēt laika izjūtu, īpaši, ja vide ir mierīga un fascinējoša. Viedpulkstenis šeit ir neaizstājams – tas precīzi seko līdzi niršanas laikam, dziļumam un spiediena izmaiņām, palīdzot izvairīties no dekompresijas riskiem. 

Otrs būtisks izaicinājums ir drošības protokolu ievērošana, īpaši, ja niršana notiek lielākos dziļumos vai aukstā ūdenī. Viedpulksteņi ar temperatūras sensoriem un spiediena indikatoriem ļauj reāllaikā novērtēt apstākļus un pielāgot niršanas plānu. 

Trešais – saziņa ar partneri. Zem ūdens tradicionālā komunikācija ir ļoti ierobežota, tāpēc jebkura iespēja nodot ziņu – brīdināt, informēt vai vienkārši apstiprināt, ka viss ir kārtībā – ir ārkārtīgi nozīmīga. Šāda savstarpēja sapratne un signālu apmaiņa var būt izšķiroša drošības un uzticēšanās ziņā, īpaši sarežģītos vai neparedzētos apstākļos. 

Un visbeidzot – fiziskā pašsajūta. Niršana ietekmē sirdsdarbību, skābekļa patēriņu, ķermeņa reakciju uz spiedienu. Viedpulkstenis ar biometriskiem sensoriem sniedz datus, kas palīdz saprast, kad ir laiks beigt niršanu vai veikt pauzi. 

Vairāk kā 500 testa braucienu, lai noteiktu “Latvijas Gada auto 2026” uzvarētājus

Aizvadītajā nedēļas nogalē, pēc konkursa “Latvijas Gada auto 2026” pretendentu kopējās fotografēšanas uz AB dambja, tikai jaunākās Latvijas tirgū pieejamās automašīnas, kas pieteiktas konkursam, tika nodotas auto žurnālistu un auto nozares ekspertu vērtēšanai konkursa nozīmīgākajā pasākumā – “Lielajā testa braucienā”.

Par bāzes vietu jau vārākus gadus ir viesnīca un restorāns “Porto Resort” Medzābakos, Lilastes ezera krastā. Automobiļu testa braucieni norisinājās galvenokārt Ādažu un Saulkrastu apkārtnē, kur ir plaši pieejami dažādas nozīmes un seguma ceļi. Savukārt kārtīgi apvidus auto papildus tika izmēģināti arī īpaši smilšainos un paugurainos meža celiņos, kas pielīdzināmi vieglam bezceļam.

Konkursa žūrijai šīs ir saspringtākās un atbildīgākās dienas, kad jāsalīdzina visi pretendenti un jāsaprot katra auto modeļa vieta savā personīgajā vērtējumā. Šajā nebūt ne tik vieglajā uzdevumā palīdz diskusijas ar kolēģiem un arī dīleru sniegtā informācija. Tādēļ piektdienas vakarā tiek organizētas dīleru prezentācijas “Porto Resort” konferenču zālē, bet sestdienas vakarā tradicionāli notiek žūrijas apaļā galda diskusija.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2026” piedalās 33 jaunākie auto modeļi: “Alfa Romeo Junior”, “Audi A5”, “Audi A6”, “Audi A6 e-tron”, “Audi Q5”, “Citroën C3 Aircross”, “Cupra Tavascan”, “Cupra Terramar”, “Dacia Bigster”, “Fiat Grande Panda”, “GWM Wey 03”, “Hyundai Inster”, “Hyundai loniq 9”, “Kia EV3”, “Kia EV4″‘, “Kia Sportage”, “Lynk & Co 01”, “MG 3”, “MG HS”, “MG ZS”, “Opel Grandland”, “Opel Frontera”, “Peugeot 5008”, “Renault 4”, “Renault 5”, “Subaru Forester”, “Škoda Elroq”, “Toyota Corolla Cross”, “Toyota Land Cruiser”, “Volkswagen Tayron”, ” Volkswagen Transporter”, “Voyah Courage” un “Xpeng G9”.

Katram žūrijas biedram līdz “Lielā testa brauciena” noslēgumam obligāti ir jāizbrauc ar visiem konkursam pieteiktajiem automobiļiem, citādi nekvalificējas dalībai balsojumā.

Ar daļu no šiem auto žūrija jau ir iepazinusies konkursa pavasara un vasaras testa braucienos, kā arī individuālajos testos.

Pēc “Lielā testa brauciena” konkursa žūrija balsos, lai noteiktu septiņus automobiļus, kas iekļūs finālā un turpinās sacensību par titulu “Latvijas Gada auto 2026” titulu, kā arī laureātiem papildu nominācijās. To, kurš auto kļūs par uzvarētāju un kuri modeļi iegūs apbalvojumus papildu nominācijās, paziņos apbalvošanas ceremonijā 18. decembrī TV un interneta tiešraidē.

Bet uzvarētāju nominācijā “Latvijas Gada auto 2026 Tautas simpātija” varēs noteikt ikviens, sākot ar 13.novembri piedaloties balsojumā internetā gadaauto.lv vai apmeklējot lielformāta foto izstādi tirdzniecības centrā “Mols”. Pērn par uzvarētāju šajā nominācijā kļuva “Audi Q7”, savukārt žūrijas balsojumā par “Latvijas Gada auto 2025” kļuva “Škoda Kodiaq”. Vairāk skatīties https://www.youtube.com/watch?v=1Sp016ltskk

Ne tikai siltums, bet arī drošība: eksperti skaidro, kāpēc jāveic gāzes katla apkope 

Apkures sezona jau rit pilnā sparā, un daudzas mājsaimniecības šobrīd izjūt, cik svarīgi ir, lai apkures sistēma darbotos uzticami un efektīvi. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai mājoklī būtu silti, droši un energoefektīvi, ir regulāra gāzes apkures katla apkope. Kaut arī daudziem tā var šķist nebūtiska vai tikai tehniska formalitāte, patiesībā ikgadējā apkope ir ļoti būtiska gāzes katla drošai un efektīvai darbībai, kā arī sniedz finansiālu ieguvumu tā lietotājiem. Enerģētikas uzņēmuma “Elenger” dati liecina, ka regulāra gāzes katla apkope var samazināt dabasgāzes patēriņu un nodrošināt līdz pat 100-200 eiro ietaupījumu apkures sezonā

Par to, kādi ir gāzes katlu apkopes galvenie ieguvumi, ko lietotājs var paveikt pats un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība, stāsta enerģētikas uzņēmuma “Elenger” un apkures risinājumu nodrošinātāja “SB” eksperti. 

Kāpēc nepieciešama regulāra gāzes katla apkope? 

Gāzes apkures katls ir sarežģīta tehniska ierīce, kas darbojas ar augstu temperatūru un spiedienu. Laika gaitā tajā var uzkrāties putekļi, kvēpi vai nogulsnes, kas samazina siltummaiņa efektivitāti. Tāpat arī sensori, degļa sprauslas un ventilācijas sistēma var zaudēt precizitāti. Regulāra apkope nodrošina, ka katls darbojas optimāli un droši – bez lieka gāzes patēriņa vai sadegšanas traucējumiem. 

“Mūsu pieredze rāda, ka, veicot gāzes katla apkopi vismaz reizi gadā, mājsaimniecība var ietaupīt līdz pat 10 % jeb 100-200 eiro pie vidēja dabasgāzes patēriņa apkures sezonas laikā. Tas nozīmē jūtamu ietaupījumu ģimenes budžetā visas aukstās sezonas periodā. Turklāt regulāra apkope palīdz savlaicīgi pamanīt nolietojumu vai defektus, pirms tie rada dārgus remontus,” saka lielākā privātā enerģētikas uzņēmuma Baltijas un Somijas reģionā “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte. “Pareizi uzturēts katls patērē mazāk gāzes, kalpo ilgāk un samazina bojājumu risku ziemas vidū, kad apkure ir visvairāk nepieciešama, kā arī var novērst potenciālos bojājumus. Ņemot to vērā, aicinu ikvienu, kas izmanto gāzes apkuri, pievērst uzmanību regulārai katlu apkopei.” 

Ko cilvēks pats var paveikt, bet kur nepieciešama profesionāļu palīdzība? 

Ir lietas, ko gāzes katla lietotājs var paveikt patstāvīgi: 

  • regulāri pārbaudīt spiedienu sistēmā un nepieciešamības gadījumā to koriģēt; 
  • attīrīt katla ārpusi un ventilācijas atveres no putekļiem; 
  • sekot līdzi, vai nav neparastu trokšņu, smaku vai gāzes noplūdes pazīmju; 
  • uzturēt telpu, kur atrodas katls, labi vēdinātu. 

Taču jebkādu iekšējo tīrīšanu, degļa regulēšanu vai automatizācijas diagnostiku drīkst veikt tikai sertificēts speciālists. Neprofesionāla iejaukšanās var sabojāt iekārtu vai radīt apdraudējumu drošībai. 

Ko ietver gāzes katla apkope? 

Profesionāla apkope nav tikai katla notīrīšana, uzsver “SB Siltumtehnika”, vadošais apkures risinājumu nodrošinātājs Latvijā ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi apkures, santehnikas tirdzniecības un uzstādīšanas jomā. Gāzes katla apkope ir rūpīga pārbaude, kuras laikā tiek: 

  • iztīrīts deglis un siltummainis no kvēpiem un nogulsnēm; 
  • pārbaudīta vilkme un ventilācija; 
  • testēta automātikas un drošības sistēmu darbība; 
  • pārbaudīts gāzes spiediens un sadegšanas parametri; 
  • novērtēta siltuma atdeve un efektivitāte; 
  • sagatavots tehniskais ziņojums par katla stāvokli. 

“Novērojam, ka daļa iedzīvotāju par apkures iekārtu apkalpošanu domā tikai tad, kad katls jau sāk darboties ar traucējumiem vai vispār apstājas. Tomēr profilaktiska apkope ir daudz lētāka un drošāka par steidzamu remontu – tā ļauj izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem aukstākajās ziemas dienās un nepalikt bez siltuma. Pat ja gāzes katls šķiet strādā nevainojami, regulāra apkope ir būtiska. Tīrs un pareizi noregulēts deglis nozīmē ne tikai mazāku gāzes patēriņu, bet arī tīrāku sadegšanu un mazākas emisijas. Savukārt aizsērējis siltummainis – katla daļa, kas nodod siltumu no liesmas (sadegšanas gāzēm) uz apkures sistēmas ūdeni – vai bojāts sensors var būt par iemeslu gan pārlieku lielam patēriņam, gan drošības riskam,” stāsta SIA “SB” apkures nodaļas speciālists Jānis Grašs. 

Kādi ir riski, ja apkope netiek veikta? 

Neveicot regulāru katla apkopi, var rasties virkne problēmu: 

  • lielāks gāzes patēriņš un līdz ar to lielāki rēķini; 
  • samazināta siltuma jauda – mājoklis neuzsilst pietiekami; 
  • nepilnīga sadegšana, kas palielina oglekļa monoksīda veidošanos – tā ir ļoti indīga gāze, kas var uzkrāties telpā, ja ventilācija ir nepietiekama vai katls darbojas bojātā režīmā, un radīt nopietnus saindēšanās riskus; 
  • ātrāks detaļu nolietojums un dārgi remonti; 
  • potenciāli bīstamas situācijas, ja tiek bojāta gāzes vai ventilācijas sistēma. 

Apkope reizi gadā ir neliels ieguldījums, kas garantē drošu, efektīvu un ilgmūžīgu katla darbību. Regulāra gāzes katla apkope samazina patēriņu un apkures izmaksas, paildzina iekārtas kalpošanas laiku, uzlabo drošību un apkures kvalitāti, kā arī palīdz rūpēties par tīrāku vidi. 

Atcerieties – ja parādās neparasta smaka vai jūtams gāzes aromāts, vai dzirdat svilpošanu vai sprādzienveida trokšņus, nekavējoties izslēdziet gāzes katlu, aizveriet gāzes padevi, atveriet logus un izsauciet sertificētu servisa speciālistu. Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt iedarbināt vai izjaukt gāzes katlu pašrocīgi. Regulāra profesionāla apkope ir labākais veids, kā novērst bīstamas situācijas. 

Šobrīd – īstais brīdis gāzes katla apkopei un gāzes līgumu pārskatīšanai 

“Apkures sezona ir sākusies, un, ja vēl nav veikta gāzes apkures katla regulārā apkope, aicinu to izdarīt pēc iespējas drīzāk. Šobrīd ir arī īstais brīdis pārskatīt noslēgtos gāzes līgumus. Gāzes cena ir kritusies līdz 2021. gada līmenim, tāpēc klienti, kas automātiski pagarina esošos līgumus, neizvērtējot alternatīvus piedāvājumus, bieži vien būtiski pārmaksā. Mūsu aprēķini rāda, ka mājsaimniecības ar vidēju gāzes patēriņu, mainot piegādātāju, šajā apkures sezonā varētu ietaupīt aptuveni 200-300 eiro.

Vai tev ar cukuru viss ir labi? Pasaules diabēta dienas ietvaros bez maksas veic cukura līmeņa pārbaudi Apotheka aptiekās 

Pasaules diabēta dienas ietvaros no 13. līdz 15. novembrim 28 Apotheka aptiekās Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Cēsīs, Ventspilī, Rēzeknē, Ķekavā, Mārupē un Zilupē ikviens ir aicināts bez maksas pārbaudīt savu cukura līmeni asinīs. Pārbaude ir ātra un vienkārša, taču to vislabāk veikt no rīta, tukšā dūšā vai vismaz 2 stundas pēc ēšanas. Cukura līmeņa noteikšana notiek ar glikometru, kurā ievietota teststrēmele, no pirksta tiek paņemts neliels asins paraugs, un rezultāti redzami vien dažu sekunžu laikā. 

Diabēts kļūst arvien jaunāks, pārāk bieži netiek laikus diagnosticēts  

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem ar diabētu šobrīd dzīvo 830 miljoni cilvēku, proti, teju katrs desmitais pasaules iedzīvotājs. Savukārt Latvijā reģistrēto cukura diabēta pacientu skaits pērn sasniedza 103 tūkstošus, no kuriem 40 % ir vīrieši, bet 60 % – sievietes1. Diabēts ir nopietna saslimšana, kas būtiski ietekmē organisma funkcijas un cilvēka dzīves kvalitāti, turklāt, laikus neuzsākot ārstēšanu, diabēts veicina sirds un asinsvadu slimības, neiroloģiskus traucējumus, nieru mazspēju un citas veselības problēmas. Statistika apliecina, ka mūsdienās diabēts ik gadus kļūst arvien jaunāks un bieži vien netiek laikus diagnosticēts – sākotnēji cilvēks jūtas labi un turpina ierasto dzīves ritmu, kamēr organismā jau ir sākušās pārmaiņas, kas ilgtermiņā rada būtisku kaitējumu veselībai. Tāpēc ir būtiski sekot līdzi glikozes līmeņa rādītājiem asinīs, laikus diagnosticēt izmaiņas un veikt nepieciešamās korekcijas dzīvesveidā, tādējādi novēršot diabēta attīstību.  

Vairāk nekā puse diabēta slimnieku neārstējas  

Pēc PVO apkopotās informācijas šobrīd vairāk nekā puse cilvēku, kas dzīvo ar diabētu, nesaņem ārstēšanu vai nelieto medikamentus slimības kontrolei. Daļa no viņiem nemaz nenojauš par saslimšanu – cukura līmenis ir ievērojami paaugstināts, taču pašsajūta ir laba, kā rezultātā viņi nejūt nekādu vajadzību veikt papildu pārbaudes. Diemžēl praksē joprojām pārlieku bieži novērojamas situācijas, kad diabēts jau ir veicinājis dažādas veselības problēmas, un tikai tad, kad veikti padziļināti pētījumi, atklājas, ka saslimšanu  cēlonis ir laicīgi nediagnosticēts cukura diabēts. 

Kāpēc statistikas rādītāji šobrīd ir tik augsti? Daļēji tas skaidrojams ar mūsu ikdienas uzturu, jo cukurs mūsdienās tiek pievienots teju katram produktam – gataviem ēdieniem, mērcēm, maizei, jogurtiem, konserviem un citiem produktiem. Pat šķietami veselīgi pārtikas produkti, piemēram, olbaltumvielu batoniņi, var saturēt pārsteidzošu cukura devu. Līdz ar to arī cilvēki, kuri sevi neuzskata par saldumu cienītājiem, bieži uzņem vairāk cukura nekā apzinās. 

Turklāt arī citi faktori, kā stress, nepietiekams miegs un mazkustīgs dzīvesveids, arī ietekmē organisma spēju noturēt stabilu cukura līmeni – pat tad, ja uzturs šķiet veselīgs un sabalansēts. 

Riska grupā var būt ikviens 

Mūsdienu dzīvesveids, pārtikas industrijas ietekme un vides faktori diabētu padara par realitāti, kas var skart ikvienu. Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka riska grupā ir tikai cilvēki ar lieko svaru, pētījumi rāda, ka aptaukošanās pati par sevi nebūt nav diabēta galvenais cēlonis. Pēc PVO aplēsēm aptuveni 30 miljoniem ASV iedzīvotāju ar lieko svaru nemaz nav insulīna rezistences. Tas nozīmē, ka problēmas saknes meklējamas dziļāk – visbiežāk traucētos vielmaiņas procesos. Tamdēļ tieši slaidi cilvēki nereti pat ir apdraudēti vairāk – ārēji viss šķiet kārtībā, simptomu nav, kā rezultātā netiek veiktas atbilstošas pārbaudes un slimība netiek atklāta laikus.  

Arvien biežāk diabēts sastopams arī bērnu un pusaudžu vidū. Starptautiskās Diabēta federācijas dati rāda, ka ar kādu no diabēta formām pasaulē jau dzīvo vairāk nekā divi miljoni bērnu un jauniešu, un šis skaitlis aizvien turpina pieaugt.  

Klusais brīdinātājs – prediabēts 

Vēl pirms attīstījies diabēts, organisms piedzīvo stāvokli, par ko runā salīdzinoši retāk – prediabētu. Tas nozīmē, ka cukura līmenis asinīs jau ir paaugstināts, bet slimība vēl nav attīstījusies.  

Kā izpaužas prediabēts? Organisms sāk zaudēt spēju efektīvi izmantot cukuru. Ja parasti cukurs no asinīm nonāk šūnās un tiek pārvērsts enerģijā, tad šajā posmā, cukura līmenim pakāpeniski paaugstinoties, šis process kļūst arvien lēnāks. Aizkuņģa dziedzeris to cenšas kompensēt, ražojot vairāk insulīna (hormona, kas palīdz cukuram nonākt šūnās), tomēr, ja slodze turpinās ilgi, ar laiku dziedzeris „nogurst“ un sāk attīstīties 2. tipa diabēts. Šajā brīdi neizmantotais cukurs pārvēršas taukos, kas uzkrājas ap iekšējiem orgāniem – sirdi, aknām, zarnu traktu – un traucē to normālai darbībai. 

Labākā profilakse ir regulāras pārbaudes  

„Stāsts par cukuru patiesībā ir stāsts par uzmanību pret sevi un savu veselību. Regulāra cukura līmeņa pārbaude ļauj laikus pamanīt izmaiņas un pasargāt veselību. Diabēts ir slimība, ko iespējams kontrolēt, ja to atklāj agrīnā stadijā. Tieši tāpēc aicinām visus izmantot bezmaksas pārbaudes iespēju Apotheka aptiekās no 13. līdz 15. novembrim. Farmaceiti palīdzēs izprast rezultātus un sniegs ieteikumus tālākai rīcībai,” aicina aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte. 

Cukura līmeni ieteicams pārbaudīt vismaz reizi trīs gados, bet, ja ir liekais svars, paaugstināts asinsspiediens vai ģimenē bijuši diabēta gadījumi – vismaz reizi gadā.  

Bezmaksas cukura mērījumi pieejami Apotheka aptiekās no 13. līdz 15. novembrim* 

Rīga 

  • Brīvības gatve 230-1 
  • Mazā Stacijas iela 2A 
  • Hipokrāta iela 28 (TC SKY) 
  • Ieriķu iela 3 
  • Gustava Zemgala gatve 74 
  • Latgales iela 400 (TC Zoom) 
  • Andreja Saharova iela 30 
  • Augusta Deglava iela 110 
  • Mūkusalas iela 71 (TC Rīga Plaza) 
  • Jaunmoku iela 21 (TC Spice) 
  • Augusta Deglava iela 160A 
  • Kurzemes prospekts 1A (TC DAMME) 
  • Stirnu iela 26 
  • Tērbatas iela 59/61-1A 
  • Brīvības gatve 201 
  • Ģertrūdes iela 15/17 

Jelgava 

  • Satiksmes iela 35 

Liepāja 

  •  Kārļa Zāles laukums 8  (TC Ostmala) 

Cēsis 

  • Valmieras iela 17A 

Rēzekne 

  • Atbrīvošanas aleja 114 

Ķekava  

  • Rīgas iela 22A 
  • “Džutas”, Krustkalns, Ķekavas pag., Ķekavas nov. 

Mārupe 

  • Daugavas iela 27 

Ventspils 

  • Jāņa Poruka iela 5 
  • Aleksandra iela 16 
  • Lielais prospekts 26-1B  

Zilupe 

  • Brīvības iela 11, Zilupe, Ludzas novads 

*Pirms dodies veikt cukura mērījumu uz Apotheka aptieku, apskaties darba laikus šeit. 

Vakariņas pa lēto: Jānis Jarāns gatavo paelju ar vistu un garnelēm 

Šoreiz raidījumā Vakariņas pa lēto pie šefpavāra Normunda Baranovska viesojās brīnišķīgais aktieris Jānis Jarāns, kuru skatītāji labi pazīst kā iemīļoto tēlu Miedziņu no leģendārā LTV raidījuma Miedziņš nāk. Raidījuma laikā viņš kopā ar šefpavāru gatavo paelju ar vistu un garnelēm, pierādot, ka jūras veltes var pagatavot ne tikai gardi, bet arī izdevīgi.  

Raidījumā Normunds dalīsies praktiskos padomos, kā pareizi atkausēt produktus, tostarp garneles, lai saglabātu to tekstūru un garšu. Savukārt Jānis Jarāns, gatavojot maltīti, atklāti stāstīs par savu radošo ceļu, draudzību ar kolēģi Andri Mucenieku un abu atkalapvienošanos pēc 20 gadu pauzes. Tāpat viņš dalīsies atmiņās par savulaik populāro raidījumu Miedziņš nāk un atklās, kā deviņdesmitajos gados ticis pie retām multfilmām un kāpēc visus savus jokus vienmēr radījis pats. 

Aktieris ļaus skatītājiem ielūkoties arī savā personīgajā dzīvē. Viņš stāstīs par iepazīšanos ar sievu, 50 kopdzīves gadiem un ilgām pēc meitām, ar kurām darba dēļ nav pavadījis tik daudz laika, cik būtu vēlējies. 

Vai Jānim Jarānam nekad nav apnicis, ka viņu joprojām dēvē par Miedziņu? Kur pazuduši visi Miedziņš nāk raidījumi? Ko viņš darītu citādāk, ja būtu iespēja sākt dzīvi no jauna? To visu uzzini, skatoties Vakariņas pa lēto svētdienās pulksten 18.55 kanālā TV3 un Rimi Youtube kanālā: https://youtu.be/RT6ldraLQOY 

Paelja ar vistu un garnelēm 

4 personām 

Pagatavošanas laiks: 35 minūtes 

Izmaksas četrām personām: 7,72 eiro 

Izmaksas par vienu porciju: 1,93 eiro 

Sastāvdaļas  

400 g cāļa stilbi, bez locītavas, Rimi

200 g saldētas garneles, Rimi

1 burkāns; 

1 sīpols; 

3 daivas ķiploka; 

1 bunte pētersīļu;  

2 tējkarotes kūpinātas paprikas pulvera; 

1 ēdamkarote tomātu pastas; 

1 buljona kubiņš ar vistas garšu, Rimi

1 citrons; 

1 čili pipars; 

200 g saldētu zaļo zirnīšu, Rimi

300 g apaļgraudu rīsu, Rimi

Pagatavošana 

Sīpolu, burkānu un papriku sagriez kubiņos, ķiploku smalki sakapā. Katliņā lej litru ūdens, uzvāri un tajā izšķīdini buljona kubiņu. Pannā uzkarsē eļļu un viegli apcep cāļa stilbiņus, līdz tie kļūst zeltaini. Pievieno sīpolu, burkānu un ķiploku, ik pa brīdim apmaisot. Sakapā čili piparu un pievieno pannā kopā ar paprikas pulveri un papriku – visu mazliet pasautē. Pannā ieber rīsus, pievieno buljonu un uz lēnas uguns turpina sautēt apmēram 15 minūtes, ik pa brīdim viegli apmaisot. Pa to laiku sakapā pētersīļus. Kad rīsi gandrīz gatavi, pa virsu uzber zaļos zirnīšus, garneles un sakapātus pētersīļus. Pannai uzliek vāku un turpina sautēt, līdz viss ir gatavs. Pasniedz ar daivās sagrieztu citronu.  

Gatavošanās ceļojumam: ko iekļaut savā pirmās palīdzības aptieciņā 

Ceļojot, medicīnisko aprūpi var būt izaicinošo saņemt pat ar ceļojuma apdrošināšanu. Tāpēc vislabākais veids kā sevi pasargāt no ekstremālām situācijām ir sapakot pirmās palīdzības aptieciņu. Latvijā vadošais tūroperators TEZ TOUR Latvija ir pārliecināts – tās saturs ir atkarīgs no gadalaika, izvēlētā galamērķa un ceļotāju vecuma, taču visa pamatā ir visiem ierastie medikamenti, kuri atrodami mūsu katru māju plauktos.  

“Ir vairāki faktori, kas ceļojuma laikā var būtiski ietekmēt jūsu veselību – piemēram, klimatiskās un temperatūras pārmaiņas, dehidratācija, jaunu ēdienu izmēģināšana, mainīgs miega režīms, kukaiņu un augu izraisītas infekcijas, kā arī stress. Tādēļ plānojot ceļojuma aptieciņu, ir svarīgi ņemt vērā galamērķi, gadalaiku un plānotā atvaļinājuma veidu,” skaidro Latvijā vadošā tūrisma operatora TEZ TOUR Latvija komunikācijas pārstāve Gabriela Ūdre. Piemēram, plānojot pirmās palīdzības komplektu pludmales atvaļinājumam, tajā noteikti jāiekļauj rehidratācijas šķīdumi. Šie šķīdumi palīdz novērst dehidratāciju. Ja plānojat doties pārgājienā uz mežu vai nakšņot teltī tropos, noteikti iekļaujiet kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus un antihistamīnus, lai novērstu iespējamās alerģiskās reakcijas. 

Pirmās palīdzības piederumi (pārsēji, antiseptiķi, sterilas salvetes) 

Pārsēji palīdz novērst infekciju nelielās brūcēs un tulznās – tie ne tikai aizsargā no netīrumiem, bet arī veido barjeru starp bojāto ādu un ārējo vidi. Antiseptiķi, piemēram, ūdeņraža peroksīds vai hlorheksidīns, ir būtiski griezumu tīrīšanai un dezinfekcijai, jo šie līdzekļi iznīcina baktērijas un samazina infekcijas risku. Sterilas salvetes visbiežāk izmanto, lai notīrītu brūci pirms antiseptiķa uzklāšanas vai pārsēja uzlikšanas. G. Ūdre uzsver, ka tas attiecas ne tikai uz nopietnām brūcēm, bet arī uz ikdienišķām traumām, piemēram, līdz asinīm noberztu celi bērnam, jo nereti tieši šādas brūces, kurām netiek pievērsta gana liela uzmanība un kas var šķist kā sīkums, vēlāk var būt cēlonis nopietnām infekcijām. 

Pretsāpju un pretdrudža līdzekļi 

Pretdrudža līdzekļi jāizvēlas, ņemot vērā atpūtnieku vecumu. Ja grupā ir gan bērni, gan pieaugušie, vislabāk ir ņemt līdzi divu veidu medikamentus – ibuprofēnu un paracetamolu, lai nepieciešamības gadījumā lietotu tos pārmaiņus Šie paši līdzekļi var būt noderīgi traumu, galvassāpju vai zobu sāpju gadījumā. Ja atpūtniekiem nav slimību, kuru ārstēšanai nepieciešami specifiski medikamenti, pretsāpju gadījumā būs piemēroti gan standarta pretsāpju līdzekļi, piemēram, iepriekš minētie ibuprofēns un paracetamols, aktīvā viela metamizols, naproksēns, kofeīns, drotaverīns un feniramīns, gan nimesulīds un ketorolaktrometamols, kas var mazināt pat stipras sāpes. 

Antihistamīni 

Pat ja iepriekš neesat saskārušies ar alerģijām, ceļojums uz eksotisku vai karstāku klimatu var radīt jaunas saskarsmes: jauna augu un ziedputekšņu flora, palielināta kukaiņu aktivitāte, citi ēdieni un ūdens, kā arī klimata un vides maiņas – visas šīs situācijas var aktivizēt imūnsistēmu un izraisa alerģiskas reakcijas. Šādos gadījumos noderīgi ir līdzi ņemt arī atbilstošus līdzekļus – piemēram, antihistamīnus, kā arī nazālos sprejus vai acu pilienus. Šie līdzekļi būtu jātransportē rokas bagāžā, izceļot to oriģinālajā iepakojumā un, ja iespējams, ar ārsta izziņu. 

Zāles pret zarnu infekcijām 

Neatņemama atvaļinājumu daļa ir eksperimentēšana ar jauniem ēdieniem. Ceļojot, īpaši uz vietām ar citādām higiēnas un pārtikas apstrādes paradumiem, ir relatīvi augsts risks saskarties ar kuņģazarnu trakta diskomfortu. Tāpēc ieteicams ceļojuma pirmās palīdzības aptieciņā iesaiņot zāles, piemēram, aktivēto ogli vai kalmes sakni.  

“Pirms ceļojuma uz citu valsti ir ieteicams iepazīties ar konkrētiem noteikumiem un ierobežojumiem attiecībā uz medikamentu importu un eksportu. Ir jātur prātā, ka ceļojot uz citu valsti, ir svarīgi atcerēties, ka dažās valstīs noteiktu medikamentu imports un eksports ir ierobežots vai pat aizliegts. Piemēram, daudzas arābu valstis aizliedz noteiktu pretsāpju līdzekļu importu. Tādēļ, ja jūsu aptieciņā ir recepšu medikamenti, jums ir jābūt līdzi arī ārsta receptei, ko nepieciešamības gadījumā uzrādīt lidostā,” skaidro Gabriela Ūdre. 

TEZ TOUR Latvija pārstāve uzsver, ka iepriekš minētie padomi ir vispārīgi ieteikumi, un tie nav pielāgoti konkrētam gadījumam vai indivīda veselības stāvoklim. Par to, vai jūs drīkstat lietot kādu konkrētu zāļu līdzekli – kā arī par devām, drošību un kontrindikācijām – vienmēr ir jārunā ar ārstu vai kvalificētu farmaceitu. Speciālists veiks pārbaudi, pārskatīs jūsu slimības vēsturi un ieteiks, kādas zāles lietot atkarībā no jūsu veselības stāvokļa. Ja nepieciešams, ārsts izrakstīs vakcināciju – tas ir īpaši svarīgi, ja plānojas ceļojums uz eksotiskām vietām.  

No rotājumiem logos līdz svinībām ar kaimiņiem jeb kā radīt īpašu valsts svētku noskaņu mājās 

Tuvojoties Patriotu nedēļai, kas sākas 11. novembrī – Lāčplēša dienā – un noslēdzas ar Latvijas Neatkarības pasludināšanas gadadienu 18. novembrī, pilsētas ielas, nami un parki iemirdzas svētku noskaņā. Goda vietā tiek celts sarkanbaltsarkanais karogs, bet rudens vakarus izgaismo lampiņu virtenes un svecīšu gaisma. Nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperti dalās vienkāršos un praktiskos padomos, kā svinīgajai un sirsnīgajai noskaņai ļaut ienākt arī mājoklī – un, pats svarīgākais, ģimenē. 

Iedvesmojies no Latvijas dabas krāsām 

Lai ieviestu svētku noskaņu mājās, nebūt nav nepieciešams veikt remontu vai piesaistīt interjera dizaineru – svētku sajūtu var radīt arī ar vienkāršiem, paša spēkiem īstenojamiem risinājumiem. Eksperti aicina iedvesmu smelties novembra Latvijas ainavā, kur dabas piezemētie toņi atklājas visā krāšņumā – no rudiem saulrietiem un pelēkbrūniem mežiem līdz baltās putās mutuļojošām upēm. Šīs nianses var ienest arī interjerā, izvēloties tekstilizstrādājumus, dekorus un traukus zemes toņos un pievienojot dažus akcentus sarkanbaltsarkanā vai tumši zaļā krāsā.  

Piemēram, Patriotu nedēļas noskaņās svētku galdu var rotāt ar dabisku kompozīciju no egļu vai priežu skujām, pīlādžu zariem un LED svecēm vai ar smalku lampiņu virteni, kas ienesīs omulīgu gaismu un siltumu drēgnajos novembra vakaros. Savukārt apņēmīgākie var izmēģināt roku latviska salmu puzura veidošanā – tas kalpos ne tikai kā tradicionāla rota, bet arī simbolizēs gaismu un saticību mājās. 

Iepriecini arī citus! 
Iespējams, mājoklī radītā svētku noskaņa var iepriecināt un iedvesmot arī citus. Kā? Pavisam vienkārši! Izmantojot sniegpārsliņu griešanas tehniku, vari izveidot latvju rakstu ornamentus sarkanbaltsarkanās krāsās un iekarināt tos logos, radot īpašu noskaņu ne tikai sev, bet arī kaimiņiem un garāmgājējiem. Uz palodzes var izkārtot zaru kompozīciju, ko rotā svētku toņos krāsoti čiekuri un nelielas lentītes ar Lielvārdes jostas vai Latvijas karoga motīviem. Savukārt čaklākie var izrotāt balkonu vai dārzu ar laternām, lampiņu virtenēm un nelielām svecīšu kompozīcijām. Tā būs lieliska dāvana sev un pilsētai, Patriotu nedēļu sagaidot.  

Īpaši latviska svētku garša 

Ne vienmēr svētku maltītei jābūt bagātīgai – daudz svarīgāk, lai tā celta galdā ar mīlestību. Tā vietā, lai dotos uz greznām vakariņām restorānā, aicini mīļos uz sirsnīgu maltīti mājās un uzbur latvisku noskaņu, gatavojot ēdienus ar īpašu stāstu. Vienā ģimenē tie var būt pīrāgi pēc vecmāmiņas receptes, citā – krāsnī cepti āboli ar drumstalām gluži kā bērnībā, bet vēl kādā – pelēkie zirņi ar speķi un sīpoliem. Atsauc atmiņā garšas, kas tev saistās ar Latviju, mājām, bērnību un ģimeni, – tās piepildīs vakaru ar patiesu siltumu un kopības sajūtu.  

Arī galda klājumā dod priekšroku lina galdautam, bet ēdienus pasniedz uz koka dēlīšiem vai māla bļodās. Pievieno nelielu zīmīti ar recepti vai ēdiena stāstu – mazu, bet sirsnīgu akcentu, kas ļaus viesiem omulīgo vakariņu noskaņu paņemt sev līdzi.  

Lieliska iespēja svinēt kopā 

Drošības un piederības sajūta ir viena no laimīgas dzīves pamatiem, un svētki ir ideāls laiks, lai stiprinātu kaimiņattiecības arī savā mājā, apkaimē vai ielā. Lai cik kautrīgi būtu kaimiņi, bieži pietiek ar vienu vienkāršu soli, lai kopā pavadītu skaistus un sirsnīgus valsts svētkus. Varat organizēt kopīgu karoga pacelšanu pagalmā, izveidot Latvijas kontūru ar svecītēm zālienā vai sarīkot nelielu tējas pēcpusdienu ar pašceptām smalkmaizītēm. Īpaši patriotisku noskaņu radīs bērnu zīmējumu izstāde kāpņu telpā par tēmu “Mana Latvija”: tā ne tikai sniegs gandarījumu mazajiem māksliniekiem, bet arī aizkustinās citus mājiniekus. Iespējams, šis būs sākums ne vien skaistiem svētkiem, bet arī jaunai, ikgadējai tradīcijai kaimiņu lokā! 

73 gadu vecumā vīriešu ir par 45% mazāk nekā sieviešu. Kungus aicina rūpēties par savu veselību 

Novembris visā pasaulē un arī Latvijā tiek atzīmēts kā vīriešu veselības mēnesis. Tā galvenais mērķis ir atgādināt kungiem, ka rūpes par sevi ir nevis vājuma, bet gan brieduma un spēka pazīme. Tas ir īpaši būtiski, jo, salīdzinot ar sievietēm, vīriešu vidējais dzīves ilgums ir ievērojami īsāks. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, piemēram, 73 gadu vecuma vīriešu ir par 45% mazāk nekā sieviešu. Tādēļ Latvijas Urologu asociācija aicina ikvienu vīrieti parūpēties par savu veselību, neatliekot to uz vēlāku laiku.  

Samazinās ne tikai dzīves ilgums, bet arī kvalitāte 

“Pēdējo gadu laikā novērojam pozitīvu tendenci vīriešu veselības jautājumos – daļa kungu pie ārsta ir sākuši vērsties savlaicīgāk, negaidot nopietnus simptomus vai esošu slimību saasinājumus. Un tieši šiem kungiem varam veiksmīgi palīdzēt ne tikai atveseļoties, bet arī saglabāt un uzlabot kopējo vīrišķās dzīves kvalitāti. Tomēr, kā redzam, statistika joprojām ir nepielūdzama un cienījamā vecumā daudzas sievietes paliek vienas, bez partnera. Tas saistīts ne tikai ar novēlotu ārsta apmeklējumu, bet arī rūpēm par sevi. Vīrieši nereti biežāk patērē alkoholu, smēķē, piekopj neveselīga uztura paradumus. Tas ietekmē kopējo veselību, kā arī onkoloģisko saslimšanu attīstību,” skaidro Latvijas Urologu asociācijas prezidents. Dr. med. Juris Plonis.  

Par vīriešu dzīves kvalitāti runā arī Eiropas Urologu asociācija. Dati liecina, ka vīriešiem Eiropas Savienībā ir par 16 % augstāks vēža saslimstības līmenis un par 43 % augstāks mirstības līmenis nekā sievietēm. Tas lielā mērā izriet no zemākas veselības pratības un novēlotas diagnostikas, tajā skaitā dēļ valsts uzstādījumiem. Piemēram, vīrieši nesaņem regulāru uzaicinājumu uz prostatas vēža skrīningu, no kura dzīvību ik gadu zaudē gandrīz 300 kungu.  

Prostatas vēzis – klusais drauds vīriešu veselībai 

“Prostatas vēzis ir viens no biežākajiem audzējiem vīriešu vidū, bet, atklājot agrīni, to var izārstēt pilnībā. Slimības viltība ir tās nemanāmajā sākumā – sākotnējās stadijās tai nav simptomu. Tiem parādoties, audzējs nereti jau ir progresējis. Regulāra, valsts apmaksāto PSA asins analīžu veikšana pēc 50 gadu vecuma, kā arī ikgadēji urologa apmeklējumi ļauj slimību atklāt laikus. Tas nereti nozīmē saudzējošu ārstēšanu un samazinātu komplikāciju risku. Piemēram, urīna nesaturēšanas vai erekcijas traucējumu. Ja ģimenē bijis prostatas vēzis, analīzes ieteicams veikt no 45 gadu vecuma,” uzsver Juris Plonis. 

Ārsti arī atgādina, ka daļā no gadījumiem, prostatas vēzi nav nepieciešams ārstēt, tikai regulāri pārbaudīt slimības attīstību pie ārsta.  

Tomēr, ja vīrietis saskaras ar kādu no šiem simptomiem, ieteicams griezties pie ārsta: 
 

  • biežāka urinēšana, īpaši naktīs; 
  • sāpes vai dedzinoša sajūta urinējot; 
  • asins piejaukums urīnā; 
  • sāpes muguras lejasdaļā, gurnos vai iegurnī. 

Šie simptomi ne vienmēr nozīmē vēzi – tie var būt saistīti arī ar labdabīgu prostatas palielināšanos vai citām saslimšanām. Taču tos noteikti nevajag ignorēt.  

Vīrieša veselība – ne tikai tur lejā 

Latvijas Urologu asociācija atgādina, ka ikviena vīrieša veselība ir komplekss process un tajā jābūt iesaistītiem vairākiem veselības aprūpes speciālistiem. 

“Vienkāršākais solis, kuru jebkurš vīrietis var izdarīt savas veselības labā, ir reizi gadā atrast laiku ģimenes ārsta apmeklējumam. Atkarībā no vecuma, vīrietim tiks nozīmētas gan nepieciešamās veselības pārbaudes un analīzes, gan ieteikts, kurus speciālistus nepieciešams apmeklēt. Visi mūsu orgāni ir savstarpēji saistīti un var gadīties, ka, piemēram, sirds un asinsvadu slimības vai cukura diabēts ietekmē arī veselību “tur lejā””, iezīmē Juris Plonis.  

Tāpat jāatceras, ka veselība sevī ietver ne tikai fizisko pašsajūtu, bet arī emocionālo līdzsvaru. Pārmērīga slodze darbā, miega trūkums un nomācošas emocijas var būtiski ietekmēt ne tikai garastāvokli, bet arī imūnsistēmu, sirds un asinsvadu veselību. 

Rūpēties par savu fizisko un emocionālo veselību nozīmē apzināti iekļaut ikdienā mazas, bet nozīmīgas darbības, kas palīdz uzturēt līdzsvaru: 

  • gulēt 6 līdz 8 stundas dienā; 
  • regulāri kustēties – ieteicamais sasniedzamais sporta un fizisko aktivitāšu apmērs ir mazāk intensīvas kustības 5 reizes nedēļā vai ļoti intensīvas kustības 3 reizes nedēļā. Mērķis būtu katram cilvēkam katru dienu veikt vismaz stundu fizisku aktivitāšu; 
  • atrast laiku hobijiem un aktivitātēm, kas sniedz gandarījumu; 
  • nepieciešamības gadījumā nebaidīties vērsties pie speciālista, tajā skaitā psihologa vai psihiatra. 

Pats svarīgākais, jāatceras, ka rūpējoties par savu veselību, vīrietis rūpējas ne tikai par sevi, bet arī par tiem, kuriem viņš ir svarīgs – par ģimeni, bērniem, draugiem.  

Pētījums: Latvijas sievietes ģimenes un bērnu labklājību liek augstāk par savu veselību   

Latvijas sieviešu galvenā prioritāte ir ģimenes un bērnu labklājība, ko savu dzīves prioritāšu pirmajā trijniekā ierindo 87% respondentu, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības ERGO, fonda “Rozā vilciens” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā*, kas veikta krūšu veselības kampaņas “Rozā zvērests” ietvaros. Otra svarīgākā prioritāte sievietēm ir veselība, ko augstu novērtē 79%, bet trešajā vietā ar 51% ierindojas attiecības ar partneri. 

Pētījums, kurā Latvijas sievietes tika aicinātas sarindot deviņas dažādas prioritātes to svarīguma secībā, liecina, ka veselības nozīme viņu dzīvē pakāpeniski palielinās līdz ar gadiem – ja 20-29 gadu vecumā to starp trim svarīgākajām dzīves prioritātēm ierindo 57% Latvijas sieviešu, tad vecumā virs 60 gadiem šī proporcija pieaug līdz pat 89%. Turpretī attiecības ar partneri, pieaugot sieviešu vecumam, pakāpeniski zaudē nozīmi, kamēr ģimenes un bērnu labklājība ir vienlīdz svarīga visos vecumos, liecina pētījuma rezultāti. 

“Aptauja, ko veicām, lai noskaidrotu sieviešu dzīves prioritātes, tostarp attieksmi pret savu veselību, parāda, ka Latvijas sievietes ir izteikti gādīgas un vērstas uz rūpēm par ģimeni. Arī veselība vērtību skalā kopumā ieņem augstu vietu, tomēr bažas rada fakts, ka jaunākā vecumā tai tiek pievērsta mazāka uzmanība nekā vecumdienās, kad sievietes, visticamāk, jau saskaras ar reālām veselības problēmām. Tas ir būtisks signāls daudzu slimību, tostarp krūts vēža profilakses kontekstā, jo rūpes par sevi un regulāras pārbaudes ir svarīgas visos vecumos. Gādājot par tuvajiem un esot ikdienas skrējienā, jāpatur prātā, ka bez veselības citu prioritāšu pilnvērtīgs piepildījums vienkārši nav iespējams,” uzsver Kaspars Neivalds, ERGO Veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā

Ceturto vietu būtiskāko dzīves prioritāšu sarakstā Latvijas sievietēm ieņem karjera, darbs vai mācības (37%), kam seko pašizaugsme (16%). Sesto un septīto vietu šajā skalā dala attiecības ar draugiem (12%) un rūpes par savu ārējo izskatu (12%), bet prioritāšu topu noslēdz mājas uzturēšana kārtībā (10%) un hobiji (9%). 

Zīmīgi, ka attiecības ar draugiem, kā arī attiecības ar partneri vissvarīgākās ir gados jaunākām sievietēm – līdz 30 gadu vecumam. Līdzīgi ir ar darbu, karjeru un mācībām. Tikmēr pašizaugsme nezaudē prioritāti arī, sievietēm kļūstot vecākām. 18-29 gadu vecumā trīs galveno dzīves prioritāšu sarakstā to iekļauj 16% sieviešu, bet vecumā virs 60 gadiem – vairāk jeb 20%, liecina aptaujas dati. 

71% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieka pamešanai ir jābūt krimināli sodāmai 

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (71%) uzskata, ka mājdzīvnieka pamešana būtu jāuzskata par krimināli sodāmu pārkāpumu, atklāj modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktā sabiedrības aptauja*. Eksperti aicina iedzīvotājus pirms dzīvnieka pieņemšanas izpētīt un iedziļināties visos ar uzturēšanu saistītajos aspektos, tajā skaitā, cik izmaksā dzīvnieka uzturēšana mēnesī.  

Vairums Latvijas iedzīvotāju (69%) uzskata, ka valstij būtu daudz stingrāk jāuzrauga dzīvnieku iegāde un uzturēšana, lai novērstu bezatbildīgu rīcību un nodrošinātu, ka katrs mājdzīvnieks nonāk gādīgās rokās. 70% aptaujāto pauž pārliecību, ka katram, kurš vēlas iegādāties vai adoptēt dzīvnieku, būtu jāiziet apmācība par dzīvnieka uzturēšanu un aprūpi. Iedzīvotāji arī norāda uz lielāku nepieciešamību pēc valsts iesaistes dzīvnieku aizsardzībā – septiņi no desmit iedzīvotājiem piekrīt, ka no valsts budžeta būtu jāfinansē dzīvnieku patversmes, lai nodrošinātu pamestajiem dzīvniekiem ilgtermiņa aprūpi, drošību un pienācīgu dzīves kvalitāti.  

“Mēs redzam, ka sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem pamazām mainās – cilvēki kļūst atbildīgāki un izglītotāki par dzīvnieku labturību. Tomēr patversmēs joprojām nonāk pārāk daudz dzīvnieku, kuri reiz bijuši kādam piederīgi. Tāpēc mēs aicinām ikvienu uzņemties atbildību un, izvēloties dzīvnieku,  rūpēties par viņa veselību un drošību. Tajā pašā laikā aicinām atbalstīt patversmes darbu ar ziedojumiem vai brīvprātīgo palīdzību. Katrs labais darbs nozīmē vēl vienu iespēju patversmē nonākušam dzīvniekam atrast drošas un mīlošas mājas,” saka Slokas dzīvnieku patversmes vadītājs Oskars Mellers. 

Iedzīvotāji visvairāk tērē veterinārajai aprūpei 

Lielākā daļa (38%) aptaujāto iedzīvotāju savā mājsaimniecībā mēnesī tērē līdz 50 eiro viena mājdzīvnieka uzturēšanai, kas ietver ēdienu, veterināro aprūpi un citus izdevumus. Sievietes biežāk izvēlas tērēt nedaudz lielākas summas mājdzīvnieka uzturēšanai nekā vīrieši. Savukārt vairāk kā trešdaļa (35%) Latvijas iedzīvotāju kā visdārgāko mājdzīvnieka uzturēšanas daļu min veterināro aprūpi, kurā ietilpst gan regulāras vizītes pie veterinārārsta, attārpošana un citas ar veselības aprūpi saistītas procedūras. Bet 21% aptaujāto lielākie izdevumi saistīti ar mājdzīvnieku barību, kas nereti tiek izvēlēta, ņemot vērā gan kvalitāti, gan dzīvnieka īpašās vajadzības. 

“Rīga Plaza” aicina ziedot patversmes dzīvniekiem 

Lai palīdzētu Slokas dzīvnieku patversmē nonākušajiem dzīvniekiem, kuri ar cerību gaida savas īstās mājas un saimnieku, uzsākta labdarības kampaņa “Sasildi ķepaiņus!”. Līdz 13. novembrim “Rīga Plaza” 1. stāvā pie informācijas centra atradīsies  kampaņas ziedojumu kaste, kurā ikviens varēs ievietot praktiskus ziedojumus suņiem un kaķiem – kvalitatīvu barību un našķus, pavadas un kakla siksnas, nagu asināmos, guļvietas, rotaļlietas, tekstilizstrādājumus un citas lietas. Vietā, kur atradīsies ziedojuma kaste, blakus būs “Sasildi ķepaiņus!” izstāde, kurā redzami Slokas patversmes dzīvnieku portreti, kuri meklē mājas. Fotogrāfiju autore ir Viktorija Pavļučenko, kura aktīvi iesaistās un palīdz, lai patversmēs esošie dzīvnieki ātrāk atrastu savas mājas.  

“Dzīvnieks ir ilgtermiņa atbildība, nevis mirkļa emociju vadīts lēmums. Priecē, ka sabiedrība arvien vairāk to apzinās un vēlas rīkoties atbildīgi – gan izglītojoties, gan atbalstot patversmēs nonākušos dzīvniekus,” saka “Rīga Plaza” vadītāja Irīna Toropova. 

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju plāno Ziemassvētkus svinēt mājās – kā sagatavot virtuvi viesu uzņemšanai 

Tuvojoties svētku sezonai, virtuvēm visā Latvijā tiks pievērsta aizvien pastiprinātāka uzmanība, jo 46% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku laikā gatavojas uzņemt viesus. Uzņemot pie sevis viesus, prasības pret mūsu mājokļa virtuvēm šajā laikā strauji pieaug. Taču ar pārdomātu plānošanu un vienkāršiem pielāgojumiem pat vismazākās telpas var kļūt par mājīgu un efektīvu svētku svinēšanas vietu. 

Nesen veiktas aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa cilvēku par Ziemassvētkiem nopietni sāk domāt vien tuvu gada izskaņai – divi no trim respondentiem svētkiem sāk gatavoties tikai pēc novembra vidus, bet 41% aptaujāto nogaida līdz pat decembrim. Taču ap to laiku mēs virtuvē sākam jau aktīvi rosīties – plānot darbus, pārdomāt viesu uzņemšanu. 43% respondentu atzīst, ka mājokļa tīrīšana un sagatavošana rada lielākos izaicinājumus šajā laikā. 

Izveido papildu vietu 

Iegādājoties svētkiem nepieciešamās izejvielas un aizvien papildinot plānoto viesu sarakstu, darbiem pieejamā vieta virtuvē kļūst aizvien svarīgāka. Lai iegūtu vairāk vietas visu nepieciešamo darbu paveikšanai, varam izmantot sienas. Piemēram, izvietojot metāla sliedi vai stangu pie sienas, iegūsim vietu, kur uzglabāt krūzītes, virtuves piederumus vai mazus groziņus garšaugiem, tādējādi atbrīvojot vietu uz darba virsmas un vienlaikus nodrošinot, ka mums nepieciešamās lietas atrodas rokas stiepiena attālumā. 

“Pie sienas stiprināmā sliežu sistēma ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā atbrīvot vietu uz virtuves letes, neupurējot kopējo stilu. Ziemassvētku laikā tā var kļūt pat par dekoratīvu elementu, ja to izrotā ar gaismiņām vai svētku zaļumiem. Pēc svētkiem šie uzglabāšanas risinājumi sniedz iespēju rast jaunu, ērtāku virtuves iekārtojumu ikdienas priekšmetiem,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus. 

Viņš norāda, ka gadījumā, ja joprojām ir nepieciešama plašāka vieta visiem sagatavošanās darbiem, tad praktisks papildinājums var būt saliekami galdi vai ratiņi, kas arī pēc svētkiem var būt ļoti funkcionāli. Šos risinājumus iespējams izmantot kā papildu vietu ēdienu gatavošanai, desertu izvietošanai vai pat kā servēšanas ratiņus, kad ierodas viesi. 

Viens no četriem aptaujātajiem vēlētos, lai viņam būtu vairāk servēšanas trauku, un līdzīgs skaits cilvēku apgalvo, ka viņiem trūkst pietiekami daudz pārtikas kārbu ēdiena uzglabāšanai, lai process noritētu raiti un organizēti. Savlaicīga sagatavošanās un piemēroti ēdienu pagatavošanas piederumi var haosu pārvērst mierā. 

Fokusējies uz virtuves funkcionalitāti 

Gada noslogotākajās maltīšu pagatavošanas dienās skaidra un efektīva darba plūsma starp sagatavošanas, ēdienu pagatavošanas un tīrīšanas zonām ir ļoti svarīga. Virtuves dēlīšus, nažus un bļodas turi tuvu sagatavošanas zonai, bet katlus, pannas, eļļas un piederumus – pie plīts. Tīra izlietne ar jauniem sūkļiem, ziepēm un viegli pieejamu atkritumu tvertni atvieglo virtuves satīrīšanu, lai virtuvē nevaldītu haoss pat Ziemassvētku trakuma laikā. 

Kā saka Rimkus, “aptaujas dati liecina, ka 79% cilvēku Ziemassvētku ēdienu gatavošanai velta piecas vai vairāk stundas, bet 32% respondentu atzīst, ka maltīšu plānošana un pagatavošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem svētku laikā. Ar skaidri noteiktām sagatavošanas, pagatavošanas un tīrīšanas zonām pat ilgas stundas virtuvē var būt patīkamas.” 

Viņš iesaka domāt par virtuvi kā par deju grīdu – katram solim jābūt dabiskam. Ja instrumenti atrodas pareizajās vietās, viss maltīšu pagatavošanas ritms kļūst vieglāks un patīkamāks. Mazākās virtuvēs šāda funkcionālā zonējuma pieeja palīdz radīt plašākas un kontrolētākas telpas sajūtu. 

Praktiski sagatavošanās darbi, kurus sākt jau šodien 

Tuvojoties decembrim, savlaicīga sagatavošanās samazinās steigu svētku laikā. Sāc ar ledusskapja un saldētavas iztīrīšanu, lai atbrīvotu vietu lielākiem produktiem. Pārliecinies, vai svarīgākie svētku laikam nepieciešamie priekšmeti ir labā stāvoklī, un nomaini visu, kas vēlāk varētu radīt satraukumu. 

Interjera dizainers ir novērojis, ka laba sagatavošanās ir svarīgs priekšnosacījums mierīgiem Ziemassvētkiem. “Kad visam ir sava vieta un viss ir laicīgi saplānots, tu patiesībā vari izbaudīt pat visu procesu, ne tikai rezultātu. Pirms veikali ir cilvēku pārpildīti, iegādājies tādas izejvielas kā milti, cukurs, sviests un garšvielas. Ja vēlies sagatavoties vēl vairāk, savlaicīgi sasmalcini un sasaldē tādas sastāvdaļas kā sīpoli, ķiploki un garšaugi. Ja šīs sastāvdaļas būs jau gatavas lietošanai, iespējams ietaupīt dārgo laiku, kad tiek gatavotas lielas maltītes un vienlaikus uzņemti viesi.” 

Rimkus atgādina, ka prieku virtuvē nerada tieksme pēc pilnības – to nodrošina savlaicīga plānošana, miers un mūsu dzīvē svarīgi mirkļi. Ar nelielu organizēšanu, dažām atjautīgām uzglabāšanas idejām un svētku noskaņu ikviena virtuve – neatkarīgi no tās lieluma – var kļūt par svētku svinēšanas centru, kas šajos Ziemassvētkos piepildīts ar siltumu, gaismu un gardiem aromātiem. 

Kā sagatavot auto ziemas sezonai? 

Lai gan šoruden mūs lutina salīdzinoši silts laiks un par ziemu vēl negribas domāt, tā tomēr strauji tuvojas – un, laikus sagatavojoties, varam to sagaidīt bez raizēm. Neste jau ir uzsākusi ziemas dīzeļdegvielas pārdošanu visā savā staciju tīklā, lai autovadītāji varētu droši un savlaicīgi sagatavoties aukstajai sezonai. Lai nodrošinātu ērtu un drošu braukšanu, svarīgi ne tikai izvēlēties aukstajam laikam piemērotu degvielu, bet arī iepriekš parūpēties par automašīnas tehnisko stāvokli. Neste dalās ar praktiskiem ieteikumiem, kas palīdzēs sagatavoties gada aukstākajam laikam.

Neste plašais degvielas uzpildes staciju tīkls ar gandrīz 77 stacijām visā Latvijā piedāvā plašu augstas kvalitātes degvielu klāstu. Jau šobrīd Neste degvielas uzpildes stacijās (DUS) ir pieejama Neste Futura dīzeļdegviela ar salizturību jeb aukstā filtra nosprostošanās punktu (CFPP) līdz -20ºC, pakāpeniski pārejot uz CFPP līdz -32ºC. Tāpat pieejama Neste Pro Diesel dīzeļdegviela ar CFPP līdz -37ºC, nodrošinot drošu braukšanu pat skarbākajos laikapstākļos.  

Tāpat Neste piedāvā arī Neste atjaunojamo dīzeļdegvielu (HVO100), kas ražota no 100% atjaunojamām izejvielām un, salīdzinot ar fosilo dīzeļdegvielu, visā degvielas dzīves ciklā var samazināt transportlīdzekļu radītos siltumnīcefekta gāzu izmešus līdz pat 90%*. Neste MY atjaunojamā dīzeļdegviela ir saderīga ar esošajiem dīzeļdzinējiem, un to var izmantot tīrā veidā vai sajaucot ar parasto dīzeļdegvielu. Turklāt tās salizturība ir līdz pat -30ºC.  

Papildus kvalitatīvajai degvielai Neste degvielas uzpildes stacijās ir pieejams arī Neste Easy Fill ziemas vējstiklu šķidrums, kas nodrošina aizsardzību pret salu līdz –21ºC un ir pieejams automātos ērtā uzpildes veidā. Tas ļauj samazināt plastmasas iepakojuma patēriņu, vienlaikus nodrošinot ērtu lietošanu ikdienā. 

Pirms ziemas iestāšanās pārliecinies, ka auto ir gatavs – noderēs šie padomi: 

  • Savlaicīgi uzliec ziemas riepas – no 1. decembra tās ir obligātas, un protektora dziļumam jābūt vismaz 4 mm. 
  • Pārbaudi, vai nepieciešama vējstikla slotiņu maiņa, lai nodrošinātu labu redzamību. 
  • Izmanto ziemas logu mazgāšanas šķidrumu, kas nesasalst zemās temperatūrās. Neste Easy Fill automāti, kas pieejami Neste degvielas uzpildes stacijās, ļauj ērti uzpildīt ziemas logu mazgāšanas šķidrumu un samazina plastmasas iepakojuma patēriņu. 
  • Pārbaudi dīzeļdegvielas filtru stāvokli – nolietoti filtri aukstumā var kavēt degvielas padevi. 
  • Pārliecinies, ka darbojas ESP un ABS sistēmas, kā arī pārbaudi bremžu šķidrumu un ritošo daļu. 
  • Pievērs uzmanību akumulatoram – vājāks akumulators aukstumā var radīt problēmas ar dzinēja iedarbināšanu. 
  • Apstrādā durvju blīves ar silikona līdzekli, lai tās nesasaltu un durvis ziemā viegli atvērtos. 
  • Aukstajā sezonā neatstāj degvielas tvertni gandrīz tukšu – pilnāka bāka palīdz izvairīties no kondensāta veidošanās un iespējamām degvielas padeves problēmām 

*) Eiropā – aprēķina metode EU RED III (pārskatītā RED EU/2018/2001) 

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums atšķiras atkarībā no konkrētā reģiona normatīvajiem aktiem, kas nosaka aprēķina metodoloģiju, kā arī no izejvielu maisījuma, kas tiek izmantots produkta ražošanai katram tirgum. 

Sācies balsojums par XII  mūzikas  konkursa  “Ineses Galantes talanti”  finālistiem 

Ir zināmi XII klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti 2025” finālisti. Šo godpilno statusu ieguva 32 dalībnieki: divpadsmit vokālisti, septiņi mūziķi kategorijā “Taustiņinstrumentu spēle”, seši stīgu instrumentālisti un septiņi mūziķi, kuri sacentīsies kategorijā “Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle”.  

Konkursa rīkotāji priecājas, ka šogad interese par projektu ievērojami pieaugusi – saņemts būtiski vairāk pieteikumu nekā pērn, un dalībai pieteikušies jaunie talanti ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm. Par uzvaru finālā sacentīsies talantīgi vokālisti un instrumentālisti vecumā no 9 līdz 33 gadiem. 

Projekta oficiālajā vietnē ir sācies balsojums, kas noteiks uzvarētāju kategorijā “Publikas simpātija”. Konkursa organizatori – Ineses Galantes fonds sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējiem un ar labdarības fonda “Nākotnes atbalsta fonds” atbalstu aicina klasiskās mūzikas cienītājus atbalstīt jaunos izpildītājus un nobalsot par sev tuvāko muzikālo priekšnesumu konkursa vietnē http://inesesgalantestalanti.lv/tautas-balsojums-2025/ 

Konkursa fināls un laureātu apbalvošana notiks 30.novembrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē.   

Noslēgusies filmu pieteikšana Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” 

31. oktobrī noslēdzās filmu pieteikšana Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps”. Šogad balvai ir iesniegts ievērojams skaits pieteikumu. Pieteiktas 85 filmas, kas atspoguļo Latvijas filmu daudzveidību, vairākās kategorijās gaidāms spēcīgs konkurss. 

Pieteiktie darbi aptver dažādu veidu, žanru un garuma filmas, demonstrējot nozares daudzveidību, radošumu un ražošanas kvalitāti. Izvērtēšanai iesniegtas 6 pilnmetrāžas spēlfilmas, 5 daudzsēriju filmas, 11 mazākuma kopražojuma filmas, 14 īsmetrāžas spēlfilmas, 11 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, 8 īsmetrāžas dokumentālās filmas, 3 animācijas filmas, no tām 1 pilnmetrāžas filma, kā arī 27 studentu filmas.  

Pieteikto filmu izvērtēšanas procesu veiks ekspertu komisijas, kas pārstāv profesionālas filmu nozares organizācijas. Šogad būs divas atsevišķas komisijas: viena spēlfilmām un animācijai, otra dokumentālajām filmām. Spēlfilmu un animācijas filmu komisijā darbosies kino kritiķe, RigaIFF radošā direktore Sonora Broka, režisore Dzintra Geka, režisore Krista Burāne, režisors Uģis Olte, operators Dainis Juraga, filmu māksliniece Laura Dišlere, kino kritiķe Ieva Augstkalna, režisore Lizete Upīte, kino pētniece PhD Zane Balčus. Savukārt dokumentālo filmu komisijā būs scenārists Art.D Ivo Briedis, scenāriste, producente Līga Gaisa, režisors Staņislavs Tokalovs, operators Kaspars Braķis, kino kritiķe Anita Uzulniece, kino žurnāliste Kristīne Matīsa.  

Nominanti tiks paziņoti līdz 2026. gada 9. janvārim. Galīgos laureātus noteiks neatkarīga starptautiska žūrija. Svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija, kad tiks godinātas labākās filmas un profesionāļi, kā arī tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā un citas īpašās balvas, notiks 1. martā.  

Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” rīko biedrība “Latvijas Kinematogrāfistu savienība” sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un Latvijas Republikas Kultūras ministriju. 

Pēc 10 gadu pauzes “Latvijas Gada auto” pretendenti atgriežas uz AB dambja!

Šogad pirmajā lielā testa braucienā piedalījās 33 automobiļi, kas cīnīsies par titulu “Latvijas Gada auto 2026”.
Skaties video no notikuma šeit 👇
🎥 https://www.youtube.com/watch?v=R90DSxpX3mQ

Pārsteigumi, kas uzlabo ikdienu – kā plānot mīļus brīžus, neiztērējot daudz? 

Ikdiena ir rutīna, taču neliels pārsteigums spēj dienu padarīt gaišāku. Mīļi pārsteigumi ikdienā var būt tikpat nozīmīgi kā dārgas dāvanas svētkos. Ja domā, kā iepriecināt savu otro pusīti, tev var noderēt radošas dāvanu idejas vīriešiem, kas neprasa lielus ieguldījumus. Bieži vien tieši mazās, sirsnīgās lietas spēj uzlabot garastāvokli un stiprināt attiecības, neiztērējot daudz. 

Mazie ikdienas pārsteigumi – liela nozīme 

Ikdienas steigā nereti piemirstam izrādīt savas jūtas un novērtējumu tuvākajiem, tomēr regulāri mazie pārsteigumi ievērojami uzlabo attiecību kvalitāti, piemēram, negaidīta ziņa vai zvans dienas vidū, pēkšņi pasniegts pašu ceptu smalkmaizīšu groziņš vai vienkārši apskāviens bez īpaša iemesla – var pilnībā izmainīt noskaņojumu.  

Negaidīti pozitīvi pārsteigumi veicina laimes hormonu izdalīšanos organismā, kas uzlabo garastāvokli abām pusēm – gan tam, kurš saņem pārsteigumu, gan tam, kurš to sarūpē. Padomā, cik patīkami ir pēc garas darba dienas pārnākt mājās un atrast, ka tavs cilvēks jau uzlicis vārīties ūdeni tējai vai sagatavojis siltu vakariņu šķīvi. 

2025.gadā, kad daudzi no mums ir pārslogoti ar darbu un tehnoloģiju piepildītu ikdienu, šādi mazie pārsteigumi kļūst vēl nozīmīgāki. Tie palīdz atslābināties no stresa, jo uz brīdi ļauj apstāties un sajust patiesu prieku. Turklāt mūsdienu digitālajā laikmetā personiska, reāla uzmanības izrādīšana – it īpaši bez ekrānu starpniecības – ir kļuvusi par īstu vērtību.  

Mīļi brīži bez lieliem tēriņiem 

Lai sagādātu mīļus brīžus, nav jātērē milzu nauda – padomā, kas tavam vīrietim patīk un ko jūs varētu izdarīt, izmantojot to, kas jau ir pieejams. 

Piemēram, ja tavs budžets ir pavisam neliels, vari izgatavot kaut ko pati. Personiski gatavota apsveikuma kartīte ar kopīgu fotogrāfiju un mīļu novēlējumu nemaksās neko, taču būs sirsnīga un unikāla. Tāpat vari sarīkot “randiņu mājās” – izslēdziet telefonus, uzklājiet galdu sveču gaismā un pagatavojiet vakariņas. 

Svarīgi ir izmantot to, kas ir jūsu rīcībā: varbūt dzīvojat netālu no skaista parka vai jūras krasta? Tad bezmaksas pārsteigums var būt romantiska pastaiga saulrietā vai pikniks dabā ar līdzpaņemtiem našķiem. Ja vīrietim patīk mūzika, uztaisiet īpašu kolekciju ar dziesmām, kas jums abiem daudz nozīmē – arī tā ir dāvana, kas neprasa naudu, bet ir ļoti personiska. 

2025. gadā pieejamas arī daudzas bezmaksas vai lētas izklaides iespējas. Internets ļauj atrast pasākumus, kas notiek jūsu pilsētā par brīvu – piemēram, brīvdabas koncertus, izstādes vai kopīgas sporta aktivitātes parkā. 

Praktiskas idejas sirsnīgiem pārsteigumiem 

Lūk, piecas idejas, kā sagādāt mīļus mirkļus ikdienā, neiztērējot gandrīz neko: 

  • Sirsnīga zīmīte – atstāj viņam mīļu vēstulīti tur, kur viņš to negaidīs, piemēram, makā, automašīnā vai uz datora klaviatūras.  
  • Brokastis gultā – pārsteidz viņu ar gardām brokastīm vēl pirms modinātāja. Tas var būt tik vienkārši kā kafijas tase un sviestmaize, pasniegta gultā ar smaidu – šāds rīts noteikti uzlabos noskaņojumu jums abiem.  
  • Pārsteigums darba dienas vidū – ja viņam ir grūta diena, aizved pusdienās bez iepriekšēja brīdinājuma vai atved viņa mīļāko kafiju uz darbavietu. 

Atceries, ka galvenais ir pārsteiguma moments, un, pat vismazākās rūpes sagādā lielu prieku, ja vien tās parāda patiesu mīlestību un uzmanību.  

Lukturu ābece – drošība tumšajā sezonā 

Yellow headlight and road in the dark while heavy raining.

Rudenī, kad darba dienas noslēdzas un satiksme kļūst intensīvāka, dienasgaismu nereti jau ir nomainījusi krēsla. Samazinātā redzamība šajās stundās palielina negadījumu risku. Kā liecina publiski pieejamie CSDD dati, 2024. gada rudens mēnešos Latvijā reģistrēti 10 504 ceļu satiksmes negadījumi. Šādos apstākļos darba kārtībā esoši lukturi kļūst par svarīgu drošības priekšnoteikumu, tādēļ apdrošināšanas kompānija “Gjensidige” aicina autovadītājus rūpīgi sekot to tehniskajam stāvoklim un pareizai lietošanai. 

Tumšās sezonas riski 

2024. gada rudens mēnešos ceļu satiksmes negadījumos cieta 903 cilvēki, un šis skaitlis skaidri parāda, cik nozīmīgi tumšajā sezonā ir drošības pasākumi. Negadījumu skaitu ietekmē īsās dienas, straujā krēslas iestāšanās, kā arī mainīgie laikapstākļi – lietus, migla, slapjas lapas uz brauktuves un apledojums. Tas viss samazina redzamību un pagarina bremzēšanas ceļu, radot risku, ka vadītāji laikus nepamanīs gājējus vai velobraucējus. 

Papildu apgrūtinājumu rada arī nepietiekami izgaismota infrastruktūra – daudzviet ielas un lauku ceļi nav aprīkoti ar kvalitatīvu apgaismojumu, tādēļ bieži vien vienīgais drošības instruments vadītāja rīcībā ir paša transportlīdzekļa lukturi. Šādos apstākļos pat šķietami nelielas tehniskas nepilnības, piemēram, bojāti vai nepareizi noregulēti lukturi, var izšķirt, cik ceļš būs drošs. 

Kontrolsaraksts drošākai braukšanai tumsā 

Lukturi ir automašīnas “acis”, un drošas braukšanas pamatā ir rūpes gan par to tehnisko stāvokli, gan pareizu lietošanu. Pirms braukšanas uzsākšanas vienmēr ir nepieciešams pārbaudīt, vai darbojas viss  sekojošais apgaismojums: 

  • Tuvās gaismas; 
  • Tālās gaismas; 
  • Miglas lukturi; 
  • Pagrieziena un bremžu signāli; 
  • Numura zīmes apgaismojums.  

Pārliecinoties, ka lukturi darbojas, neaizmirstiet, ka katrs no tiem paredzēts savai funkcijai. Turklāt neatkarīgi no tā, cik jauna ir jūsu automašīna, tās aprīkojums un tehniskais stāvoklis nosaka, kādus lukturus nepieciešams lietot. Dienas laikā vispirms jāizmanto dienas gaitas lukturi, jo tie nodrošina, ka jūs citiem ceļu satiksmes dalībniekiem esat labi redzams. Taču, ja automašīnai dienas gaitas lukturu nav, tad nepieciešams pārvietoties ar tuvās gaismas lukturiem, un, ja gadījumā ar tie ir bojāti vai nav darba kārtībā – var slēgt priekšējos miglas lukturus un pārvietoties ar tiem. Savukārt tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos, piemēram, miglā, lietū vai sniegputenī, obligāti jāizmanto tuvās gaismas kopā ar gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumu. Priekšējos miglas lukturus šajos apstākļos var lietot papildus, lai nodrošinātu labāku redzamību. Ja redzamība kļūst vēl sliktāka, piemēram, biezā miglā vai stiprā sniegputenī, nepieciešams ieslēgt arī aizmugurējos miglas lukturus, lai citi vadītāji jūs pamanītu. Tālās gaismas palīdz redzēt ceļu labāk, bet tās izmanto tikai tumšos, neapgaismotos ceļa posmos ārpus apdzīvotām vietām, un nekavējoties jāpārslēdz uz tuvajām, ja pretī braucošais transportlīdzeklis ir tuvāk par 150 metriem vai pastāv risks apžilbināt citus vadītājus. 

Ne mazāk svarīgs ir arī lukturu staru regulējums, jo pareizi noregulēti stari nodrošina drošu redzamību un neapžilbina citus satiksmes dalībniekus. Ja stari spīd pārāk zemu, redzamība samazinās un palielinās risks kaut ko nepamanīt, savukārt, ja tie spīd pārāk augstu, tiek apžilbināti pretimbraucošie. Staru augstums var mainīties ne tikai nolietojuma dēļ, bet arī atkarībā no automašīnā esošās kravas daudzuma – ja braucat ar smagu kravu, lukturu stari var pacelties augstāk. Tāpēc regulāri jāparūpējas par lukturu staru pārbaudi un nepieciešamības gadījumā to pielāgošanu, ko var izdarīt gan autoservisā, gan tehniskās apskates laikā. 

Pamani nolietojumu laikus 

Arī tīri lukturi ir būtisks drošības faktors, jo netīrumi, putekļi, sāls vai mitrums var samazināt gaismas spilgtumu pat par 30–40%, kas tumsā un sliktos laikapstākļos var liegt vadītājam savlaicīgi ieraudzīt apdraudējumu uz ceļa. Lukturus ieteicams regulāri tīrīt, īpaši pēc braucieniem pa slapju ceļu. Ja auto ir lukturu mazgāšanas funkcija, svarīgi neaizmirst papildināt arī mazgāšanas šķidrumu. Tomēr ir būtiski atcerēties, ka ar laiku lukturi nolietojas. To virsmu ietekmē gan saule un ultravioletais starojums, gan sniegs, lietus un sāls uz ceļa, kas pakāpeniski nodīrā lukturu plastmasas slāni. Ja šķiet, ka braucot redzamība ir sliktāka, bet spuldzes ir darba kārtībā, tas bieži vien liecina par pašu lukturu nolietojumu. Šādos gadījumos jāsaprot, ka ir pienācis brīdis rīkoties – vai nu veikt lukturu pulēšanu, vai nu tos mainīt, ja bojājumi ir pārāk dziļi. Jauni lukturi ne tikai uzlabos redzamību, bet arī veicinās drošības sajūtu uz ceļa. 

“Autovadītāji bieži rūpējas par riepām vai bremzēm, bet aizmirst, ka arī lukturi ar laiku zaudē savu efektivitāti,” norāda Sanita Glovecka, Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja. “Parūpēties par to, ko varam paredzēt, ir vienkārši – regulāri pārbaudot lukturus, riepu stāvokli, eļļas un dzesēšanas šķidruma līmeni un citus būtiskus tehniskos elementus. Taču dzīvē notiek daudz neparedzētu situāciju, tāpēc, lai justos drošāk, der padomāt arī par KASKO apdrošināšanu. Ja OCTA nodrošina pamata aizsardzību, tad KASKO palīdz arī tādās situācijās, kas ir mazāk paredzamas, piemēram, sedzot dzīvnieku radītos bojājumus, ja tomēr tumsā ir bijis grūti pamanīt meža zvēru, kas pēkšņi izskrien uz ceļa.” 

Pārvietošanās tumsā prasa arī piesardzīgākus braukšanas paradumus. Lukturu izgaismotais ceļa posms ir ierobežots, tāpēc, palielinoties ātrumam, bremzēšanas ceļš var izrādīties garāks par redzamības zonu. Lai neradītu bīstamas situācijas, vadītājus mudinām pielāgot ātrumu laikapstākļiem. Iesakām palielināt distanci līdz priekšā braucošajam un izvairīties no straujiem manevriem. Jo sarežģītāki laikapstākļi un sliktāka redzamība, jo lielāku nozīmi iegūst apdomīga un uzmanīga braukšana. 

Tumšā sezona autovadītājiem nes daudz izaicinājumu, tāpēc piesardzīga braukšana un rūpes par auto tehnisko kārtību kļūst īpaši svarīgas. Drošību uz ceļa veido ne tikai vadītāja modrība, bet arī pārliecība, ka neparedzēti notikumi neradīs liekas galvassāpes.  

Kā parūpēties par acu veselību mūsdienu dzīves ritmā: farmaceita ieteikumi 

Kā parūpēties par acu veselību mūsdienu dzīves ritmā: farmaceita ieteikumi 

Acu veselība ir cieši saistīta ar mūsu ikdienas paradumiem — no skatīšanās uz ekrāniem līdz uzturam un higiēnai. Mūsdienās, kad acu noslodze arvien pieaug, ir īpaši svarīgi laikus pievērst uzmanību acu labsajūtai un ievērot vienkāršus, bet būtiskus profilakses pasākumus. Oktobrī, kad tiek atzīmēta Pasaules redzes diena, ar praktiskiem ieteikumiem par acu veselības saglabāšanu dalās BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. 

Acu veselību negatīvi ietekmē vairāki ikdienā bieži sastopami faktori. Farmaceits Konstantīns Čerjomuhins skaidro, ka pārmērīga viedierīču lietošana un ilgstošs darbs pie datora bez pārtraukumiem var izraisīt acu sasprindzinājumu, sausumu un nogurumu, kas veicina redzes pasliktināšanos. Farmaceits norāda, ka svarīgi ir pievērst uzmanību arī lasīšanas paradumiem — lasīšana tumsā, guļus stāvoklī, pārāk tuvu monitoram (tuvāk par 45 cm) vai bez regulārām pauzēm rada papildu slodzi acīm. Ne mazāk būtiska ir acu higiēna, jo intensīva acu berzēšana, īpaši ar nemazgātām rokām, var sabojāt radzeni un izraisīt apsārtumu. 

Praktiski ieteikumi acu veselības saglabāšanai 

Lai palīdzētu nogurušām acīm, ir svarīgi ievērot regulārus pārtraukumus darba laikā, veikt redzes vingrinājumus, lietot mitrinošus acu pilienus, kā arī nodrošināt pietiekamu miegu un sabalansētu uzturu, uzsver BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. 

Ļaujiet acīm atpūsties: pareizi organizēta darba vide būtiski ietekmē redzes labsajūtu — jānodrošina labs apgaismojums un pietiekams gaisa mitrums telpā. Strādājot pie ekrāniem, farmaceits iesaka ik pēc 20–30 minūtēm ieturēt pārtraukumu un paskatīties tālumā, lai mazinātu acu slodzi. Tāpat svarīgi nodrošināt piemērotu apgaismojumu un samazināt laiku, kas tiek pavadīts pie ekrāniem, jo ilgstoša zilās gaismas iedarbība var kaitēt redzei. 

Ievērojiet pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu: acu veselībai nepieciešams sabalansēts uzturs, kas bagāts ar vitamīniem un minerālvielām — īpaši karotīnu un C vitamīnu. Uzturā ieteicams iekļaut augļus un dārzeņus, bet no kaitīgiem ieradumiem, tostarp smēķēšanas, vēlams atteikties, jo nikotīns negatīvi ietekmē asinsriti un var veicināt acu slimību attīstību, skaidro farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.  

Sargājiet acis no apkārtējās vides ietekmes: ārā uzturoties, lietojiet saulesbrilles ar kvalitatīvu UV aizsardzību, kā arī ievērojiet acu higiēnu: nelasiet guļus stāvoklī, nelietojiet zemas kvalitātes kosmētiku un ievērojiet kontaktlēcu lietošanas noteikumus. 

Stipriniet redzi un rūpējieties par profilaksi: regulāri acu vingrinājumi palīdz uzlabot asinsriti, mazināt nogurumu un veicina barības vielu piegādi acs audiem, kā arī profilaktiskas acu pārbaudes palīdz savlaicīgi atklāt un novērst redzes problēmas, nodrošinot acu veselību ilgtermiņā. Tomēr pie pirmajām diskomforta pazīmēm — apsārtuma, sausuma vai neskaidras redzes — farmaceits iesaka nekavējoties vērsties pie oftalmologa.  

Vitamīnu nozīme 

Visu nepieciešamo vitamīnu nodrošināšana organismam ir būtiska, lai atbalstītu normālu tīklenes darbību, pasargātu acis no bojājumiem, veicinātu redzes nerva darbību un uzlabotu asinsriti. Svarīgākie acu veselībai nepieciešamie vitamīni ir: 

  • A vitamīns – piedalās rodopsīna veidošanā; 
  • C un E vitamīni – antioksidanti, aizsargā acu audus no brīvo radikāļu iedarbības; 
  • B grupas vitamīni – uzlabo nervu vadītspēju un veicina labāku asinsriti. 

Tāpat nozīmīgi ir karotinoīdi – luteīns un zeaksantīns, kas aizsargā acis no ultravioletā starojuma, kā arī omega-3 taukskābes, kas palīdz novērst sausās acs sindromu un uztur acu gļotādas veselību. 

Acu vitamīni un uztura bagātinātāji ir īpaši ieteicami gados vecākiem cilvēkiem, kā arī tiem, kuriem ir diagnosticētas acu slimības (piemēram, katarakta, tīklenes deģenerācija), biroja darbiniekiem vai cilvēkiem, kuriem ir iedzimta nosliece uz redzes problēmām. Tie ir noderīgi arī cilvēkiem, kuri ikdienā saskaras ar augstu redzes slodzi.  

Regulāra vitamīnu lietošana palīdz palēnināt ar vecumu saistītās izmaiņas, mazināt acu nogurumu, uzlabot audu apasiņošanu un samazināt komplikāciju risku, tādējādi veicinot acu veselības saglabāšanu ilgtermiņā. Tomēr farmaceits Konstantīns Čerjomuhins atgādina, ka acu labsajūtas saglabāšana iespējama tikai kopumā ievērojot līdzsvarotu dzīvesveidu — nodrošinot pietiekamu atpūtu, pilnvērtīgu uzturu, mazinot kaitīgos ieradumus un veicot regulāras profilaktiskas pārbaudes. 

Atcerieties! Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! 

5-gadīgajam Markam nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu nopietnu operāciju ārzemēs 

Piecgadīgs puisēns joprojām nespēj staigāt patstāvīgi. Viņa diagnoze – cerebrālā trieka.  Operācija specializētajā ortoklīnikā Barselonā ir viņa iespēja pilnvērtīgai dzīvei un kustību brīvībai. 

Šajā ģimenē aug divi zēni – Marks un Alekss. Viņi ir dvīņi. 30. jūnijā brālīšiem apritēja 5 gadi. Svešiniekam viņi šķiet līdzīgi kā divas ūdens lāses. Taču mamma viņus viegli atšķir un piebilst, ka zēni ir pilnīgi atšķirīgi arī pēc rakstura un ieradumiem. Vecāki viņus ļoti mīl. Bet liktenis jau piecu gadu garumā pārbauda šīs ģimenes izturību. 

Ilgi gaidītie un mīlētie bērni piedzima priekšlaicīgi, 32. grūtniecības nedēļā. Nācās taisīt ķeizargriezienu. Marks piedzima pirmais un svēra tikai 1916 gramus. Kopš dzimšanas viņam ir vairākas nopietnas diagnozes – bērnu cerebrālā trieka (BCT), spastiska tetraparēze, astigmatisms. 

Aleksam, kurš piedzima otrais, ar veselību viss ir kārtībā. 

Visticamāk, Markam veselības problēmas radušās dzemdību traumas dēļ, taču šobrīd cēloni vairs nav iespējams noskaidrot. Tajā brīdī mammai nebija laika meklēt atbildes. Divas nedēļas bērniņš pavadīja inkubatorā ar pieslēgtu mākslīgo elpināšanu, barojot caur zondi. Pēc tam Marks vēl mēnesi atradās Bērnu slimnīcā, līdz sāka patstāvīgi elpot un ēst no pudelītes. Mamma visu šo laiku bija līdzās kopā ar otro dēliņu. 

Grūti pat iedomāties, ko jūt mamma, kurai vienlaikus jāparūpējas par diviem zīdaiņiem un jāizdzīvo šāds trieciens, kad visa ierastā dzīve apgriežas kājām gaisā. Laura nekad skaļi nesūdzas un visas emocijas glabā sevī. Pat tagad, pēc vairākiem gadiem atskatoties uz notikušo, neļauj sev atslābt. 

“Es nevaru atļauties būt emocionāla. Tad man būs ilgi jāvāc sevi kopā. Bet bērniem mani vajag katru brīdi un viņiem nav jāredz raudoša mamma,” – saka Laura. 

“Mēs ar vīru esam pielāgojuši dzīvi tā, lai bērni redzētu pēc iespējas vairāk pozitīvā – cenšamies neizolēties, iziet sabiedrībā, doties ārpus mājas. Jā, Marks gandrīz nestaigā, bet mēs tomēr dodamies. Es ļoti negribu, lai mans dēls justos nepilnvērtīgs, redzot līdzjūtīgus skatienus. Es darīšu visu, lai viņam būtu vieglāk,” – uzsver mamma. 

Lūgt palīdzību svešiem cilvēkiem Laurai ir ļoti grūti. Taču jautājums ir par bērna nākotni. Operācija, kas veikta pēc īpašas tehnoloģijas, Markam dos iespēja sākt staigāt un uzlabot veselību. Tāpēc mamma pārkāpj sev pāri. Ja to nedarīt tagad, kamēr viņš vēl ir maziņš, vēlāk būs daudz sarežģītāk. 

Latvijā šādu operāciju veikt nav iespējams. Barselonas klīnikā ir izstrādāta unikāla miotenofasciotomijas metode, kas tieši Markam var palīdzēt – pagarināt muskuļus labajā kājā un atgriezt ekstremitāšu kustīgumu, to paveicot bez plašām operācijām. 
Laura atrada šo klīniku pēc citu vecāku ieteikuma, kuri saskārušies ar līdzīgām problēmām. 

Pēc operācijas Markam būs jāiziet nopietna (un arī maksas) rehabilitācija Rīgā, lai nostiprinātu rezultātu, atjaunotu muskuļu tonusu, kustīgumu un koordināciju. 

Mamma sapņo par to, lai Marks uz pirmo klasi varētu doties pats. Cerība pastāv. Taču šī cerība maksā ļoti dārgi. Tāpēc puisēnam nepieciešama palīdzība. 

*** 

Marks sāka rāpot 1 gada un 2 mēnešu vecumā. Diagnozi – bērnu cerebrālā trieka – viņam noteica 2 gadu vecumā. Visu šo laiku vecāki pašaizliedzīgi un varonīgi cīnās par dēla veselību. Nepieciešami neskaitāmi izmeklējumi, konsultācijas un nodarbības ar ergoterapeitu, fizioterapeitu, dietologu, neirologu, ortopēdu, oftalmologu, rehabilitologu – tas viss ir nepieciešams pastāvīgi. 

Papildus tam jāveic nodarbības arī mājās. Nelielajā dzīvoklī nodarbībām ir daudz speciālu palīglīdzekļu,  bumbu  un trenažieru. “Mums nav citu variantu,” – saka Laura. – “Ar to ir jāstrādā.” 

Ļoti palīdzēja nodarbības īpašā programmā maziem bērniem, kurā Markam paveicās iekļūt. Programmas ietvaros viņš izgāja rehabilitācijas kursu rehabilitācijas centrā “Poga” Rīgā, kur pieejamas modernākās iekārtas bērniem ar kustību traucējumiem. 

“Pēc nodarbībām “Pogā” Marks sāka mēģināt staigāt. Savus pirmos, vēl nedrošos solīšus viņš spēra šovasar smiltīs, kurp es viņu speciāli vedu. Tas bija kā brīnums,” – stāsta mamma. Ir jāturpina! 

*** 

Laura pēc profesijas ir grāmatvede. Kopš bērnu dzimšanas viņa nestrādā, pilnībā veltot visu laiku bērnu audzināšanai un dēla ārstēšanai. Ar vīru Mārtiņu viņi kopā jau 18 gadus. Sen jau kļuvuši par īstu komandu, kurā saprot un atbalsta viens otru. Viņu mājās valda siltums un mājīgums. Bērni šajā ģimenē ir ļoti gaidīti un mīlēti. 

Kopš septembra Marks apmeklē bērnudārzu – mamma nolēma ļaut viņam socializēties, lai gan ļoti uztraukusies, kā viņš spēs pielāgoties. Otrais dēliņš bērnudārzu apmeklē jau no 3 gadu vecuma. Sākumā bija grūti, bet pēc tam Marks pierada un tagad ar prieku komunicē ar citiem bērniem. Viņš ir atvērts, zinātkārs un laipns zēns. Ļoti mīl ciparus – veiksmīgi rēķina kopā ar sešgadniekiem. “Kad biju stāvoklī, strādāju līdz pēdējam – un tieši ar skaitļiem. Droši vien tas ir atstājis iespaidu,” – smejas Laura. 

Marks pazīst arī burtus. Patīk spēlēties ar lego, zīmēt un dziedāt. Bērnudārzā Marks pašlaik apgūst dziesmiņu par rudeni. Abi brāļi ļoti mīl pasakas, kuras mamma viņiem lasa pirms gulētiešanas. Pasakas ir ļoti sirsnīgas – par sunīti Karameliti, par vardulēnu, kurš grib būt tāds kā visi, par mazu pingvīnu, kurš ceļo pa pasauli un saprot, ka vislabākā vieta pasaulē ir mājas. Bērni šīs pasakas zina no galvas, bet joprojām katru vakaru lūdz mammu tās lasīt. 

Savukārt pati Laura parasti ilgi nevar aizmigt – domās pārskata darbus, kas jāpaveic nākamajā dienā, un to vienmēr ir ļoti daudz. Tie visi saistīti ar bērniem. Sev laika vairs neatliek. 

 
“Taču es ne par ko nežēlojos un rokas nenolaižu. Cenšos visu pieņemt un smaidīt, lai bērni redzētu priecīgu un mierīgu mammu. Man ir ļoti svarīgi iemācīt Markam dzīvot tādam, kāds viņš ir, un mēs viņu ļoti mīlam. Tāpēc ir svarīgi izdarīt visu iespējamo, lai viņš sāktu staigāt, un abi mani dēli būtu laimīgi.” 

Kā palīdzēt 

Jau 10. novembrī Marku gaida Barselonas klīnikā. Operācija un turpmākā rehabilitācija centrā “Poga” izmaksās  13 000 eiro. Ģimenē strādā tikai tētis. Šāda summa Marka vecākiem nav iespējam. Taču tā ir liela iespēja puisītim. Nepieciešama mūsu palīdzība. 

Ziedojumu tālrunis – 90006384 darbojas Markam līdz 21. oktobrim. Zvans maksā 1,42 eiro. Katrs zvans ir svarīgs – kopā tie veido nozīmīgu summu. Labdarības fonds BeOpen atvēris Markam kontu mērķziedojumiem. Fonds BeOpen no ziedojumiem neietur nekādu komisijas maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk tam paredzētajam mērķim. 

Kad mājās ieslēdz apkuri, uz ceļiem vasara beigusies: visbiežāk autovadītāju pieļautās kļūdās riepu maiņā  

Kad temperatūra nokrīt zem +7C, vērts apsvērt riepu nomaiņu 

Kad mājās sāk sildīt radiatorus, uz ceļiem vasaras riepas kļūst bīstamas. Gumija sacietē, saķere pazūd, un pietiek ar pāris mitrām lapām uz asfalta, lai auto kļūtu nevadāms. “Daudzi joprojām gaida pirmo sniegu, bet tajā brīdī jau ir par vēlu,” brīdina Gundars Liekne, “Inter Cars Latvija” vieglo riepu pārdošanas vadītājs. “Brīdī, kad temperatūra stabili nokrīt zem +7 °C, vasaras riepas vairs nespēj droši kalpot.” 

Riepu maiņas jautājumos drošāk ir agrāk nekā vēlāk 

Viens no izplatītākajiem mītiem – ziemas riepas nodilst, ja tās uzliek pārāk agri. Patiesībā tas ir maldīgs pieņēmums,” uzsver G. Liekne. “Mūsdienu riepu maisījumi ir daudz izturīgāki nekā agrāk, un, ja nebraucat lielus attālumus katru dienu, riepas necieš. Protams, ja cilvēks mēnesī nobrauc vairākus tūkstošus kilometru pa eiropas ceļiem, tad tās var ātrāk nolietoties. Bet, ja braucat ikdienas režīmā tepat Latvijā – uz darbu, uz veikalu vai bērnudārzu –, tam nav būtiskas nozīmes.” 

Eksperts atgādina, ka svarīgāk par precīzu datumu ir laikapstākļi. “Riepas mainīt vajadzētu tad, kad temperatūra pastāvīgi turas ap +7 grādiem. Daudzi autovadītāji to intuitīvi jūt – kad mājās pieslēdz apkuri, arī uz ceļa vasara ir beigusies,” viņš saka. Tieši tad, kad dienas kļūst mitrākas un vēsākas, vasaras riepas zaudē elastību. “Labāk pāris nedēļas pabraukt ar ziemas riepām siltākā laikā, nekā vienu dienu par ilgu ar vasaras. Pēdējais var maksāt ļoti dārgi,” brīdina G. Liekne. 

Skandināvijas, Eiropas vai radžotās – kā izvēlēties piemērotākās riepas 

Riepu izvēlē svarīgākais ir – kur un kā jūs braucat. “Eiropas tipa riepas ir domātas maigākam klimatam – slapjam asfaltam, sniegam, mazāk ledum.” skaidro G. Liekne. “Savukārt Skandināvijas tipa riepas paredzētas mainīgiem, aukstākiem apstākļiem – tās saglabā elastību salā un labāk turas uz ledus.” 

Radžotās riepas ir īpaša kategorija. Tās nodrošina vislabāko saķeri uz ledus, taču ir skaļākas.“ Ja pārsvarā braucat pa Rīgu, radzes nav nepieciešamas, bet laukos vai kalnainos apvidos tās var būt lielisks drošības garants,” norāda eksperts. 

Viņš atgādina: riepas jāpieskaņo nevis kalendāram, bet reāliem ceļa apstākļiem. Nav jēgas izvēlēties riepas, kas domātas Norvēģijas ziemeļiem, ja lielāko daļu laika pavadāt uz pilsētas ielām. 

Kad riepa izskatās laba, bet vairs nav droša 

Riepa var izskatīties teicami – spīdīga, ar redzamu protektoru –, taču tas vēl nenozīmē, ka tā ir droša. “Gumija noveco arī ķīmiski: tā kļūst cieta un zaudē elastību, pat ja protektors vēl ir redzams,” skaidro G. Liekne. 

Īpaši riskantas ir riepas ar piecu milimetru protektoru. “Daudzi nodomā – vēl šo ziemu izbraukšu. Bet, kad sākas sniegs, šie autovadītāji ir pirmie, kas meklē jaunas riepas, jo ar vecajām vienkārši nevar pabraukt,” viņš stāsta. 

Drošai braukšanai ziemā protektora dziļumam jābūt vismaz sešiem līdz septiņiem milimetriem. Taču pat riepa ar pilnu protektoru nebūs droša, ja gumija zaudējusi saķeres īpašības un kļuvusi stīva. “Riepa noveco tāpat kā cilvēks – no ārpuses vēl izskatās stingra, bet iekšpusē elastību jau zaudējusi,” piebilst eksperts. 

Spiediens un apkope – sīkums, kas nosaka visu 

Rudenim iestājoties, temperatūra strauji krītas, un līdz ar to mainās arī spiediens riepās — katri desmit grādi zemāk nozīmē aptuveni 0,1 bar mazāk. Pat ja vasarā viss bijis ideāli, oktobrī riepas var būt pamatīgi mīkstākas. “Zems spiediens palielina degvielas patēriņu un pagarina bremzēšanas ceļu,” skaidro G. Liekne. “Tas ietekmē auto vadāmību, riepu nodilumu un spēju noturēties līkumos.” 

Viņš iesaka pārbaudīt spiedienu vismaz reizi mēnesī — īpaši pēc riepu maiņas, kad tās “nostājas”. Dažkārt pietiek ar pāris minūtēm pie degvielas uzpildes stacijas, lai brauciens kļūtu drošāks un riepas kalpotu ilgāk. 

Drošība sākas ar attieksmi 

Riepas daudz ko pasaka par vadītāju. Cilvēks, kurš par tām rūpējas, brauc mierīgāk un pārliecinātāk — tā ir daļa no kopējās satiksmes kultūras, nevis tikai mehānika. 

Katru rudeni redzams viens un tas pats: tie, kas par riepu maiņu padomā savlaicīgi, bez stresa sagaida pirmo sniegu. Tie, kas atliek, stāv garās rindās un cer, ka vēl paspēs. “Bet fiziku neapmānīsi,” saka G. Liekne. “Riepas ir vienīgais, kas notur automašīnu uz ceļa. Ja tās nav kārtībā, nekas cits vairs nepalīdzēs.” 

Mierīgs prāts un drošas riepas – labākā kombinācija ziemai 

“Neviens negadījums nenotiek tāpēc, ka riepas bija pārāk labas, bet daudzi – tāpēc, ka kāds nogaidīja vienu dienu par ilgu,” atgādina G. Liekne. Kad riepas ir piemērotas sezonai, ne sniegs, ne lietus, ne ledus vairs nav iemesls satraukumam. Sagatavots auto ļauj braukt mierīgi un droši, pat tad, kad ceļš kļūst neparedzams — un tas, galu galā, ir ziemas braukšanas lielākais komforts. 

Latvijas dzīvojamo nekustamo īpašumu fondam – potenciāls turpmākai attīstībai

Neliels dzīvokļu māju komplekss Ķīnā!

Latvijas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus joprojām saglabā stabilu izaugsmes potenciālu. Eksperti norāda, ka investīcijas dzīvojamā fonda attīstībā var kļūt par nozīmīgu virzienu tuvākajos gados, īpaši, ja tiek apvienota ilgtspējīga būvniecība un mūsdienīgs dizains.

Interesanti, ka šīs tendences novērojamas arī ārpus Latvijas – piemēram, neliels dzīvokļu māju komplekss Ķīnā piesaista uzmanību ar savu arhitektūru un plānojumu, atspoguļojot to, kā nākotnē varētu attīstīties arī vietējais dzīvojamais fonds.

📹 Skaties video: https://www.youtube.com/watch?v=KkxbF3Cuwmo

Jau nākamgad sāksies “Latvijas Gada auto 2026” aktīvā vērtēšanas sezona

Nosūtām jaunāko ziņu par auto pasaules aktualitātēm!
Jau nākamgad sāksies “Latvijas Gada auto 2026” aktīvā vērtēšanas sezona, kurā būs skatāmi jauni auto modeļi, jauni zīmoli un arī jauni rekordi.

Pasākumā pulcēsies auto entuziasti, žurnālisti un ražotāju pārstāvji, lai klātienē iepazītu plašu automašīnu klāstu – no ikdienas lietošanai paredzētiem modeļiem līdz iespaidīgiem elektroauto un sportiskām jaunumiem.


🎥 Skaties arī video: https://www.youtube.com/watch?v=mS_5n0HKk4g

Visvairāk saules paneļu bojājumi līdz šim – Kurzemē un Vidzemē; finansiāli smagākie – Latgalē 

Vētras ir biežākais saules paneļu bojājumu iemesls; pārspriegums – finansiāli postošāks 

Visvairāk zaudējumi, kas saistīti ar saules paneļu bojājumiem Latvijā pēdējo trīs gadu laikā, reģistrēti Kurzemē un Vidzemē, taču finansiāli smagākie gadījumi fiksēti Latgalē, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) apkopotā statistika. Lai gan saules paneļu “bums” ir nedaudz pierimis, pieprasījums pēc tiem visā Latvijā saglabājas augsts, norāda saules paneļu inženieris Edmunds Zālīte. 

Visbiežāk saules paneļu un to sistēmu bojājumus izraisa vētras, krītoši koki, krusa un pārspriegums tīklā, apliecina apdrošināšanas sabiedrība BALTA. “Uz jumtiem uzstādītajiem paneļiem raksturīgākie bojājumi rodas vētru laikā – ja stiprinājumi neiztur vēja spēku, paneļi var izkustēties. Savukārt uz zemes novietotās sistēmās ir gadījumi, kad vēja brāzmas “savērpj” paneļu sekcijas. Ir arī pieteikti gadījumi, kuros uz paneļiem nokrīt koks, nodarot ievērojamus zaudējumus,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības BALTA Mājokļu apdrošināšanas produktu vadītājs Arnolds Linītis. Lai gan šādi gadījumi nav bieži, tie uzsver kvalitatīvu stiprinājumu un apdrošināšanas seguma nozīmi. 

Lai arī biežākais saules paneļu bojājumu cēlonis ir dabas stihijas, gandrīz piektdaļa gadījumu saistīta ar pārspriegumu. Tas var liecināt par kļūdām sistēmas uzstādīšanā vai ekspluatācijā. “No datiem redzams, ka gandrīz katrs piektais negadījums varētu būt novēršams ar rūpīgāku pieeju. Daļu no šiem bojājumiem būtu iespējams novērst, ja tiktu uzstādītas papildus pārsprieguma aizsardzības ierīces. Ar minimālo prasību ievērošanu ne vienmēr pietiek,” secina A. Linītis. 

Vidzemē un Kurzemē – skaitliski visvairāk, Latgalē – finansiāli smagākie gadījumi 
Visbiežāk saules paneļu bojājumi laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam reģistrēti Vidzemē un Kurzemē, liecina BALTA apkopotā statistika. “Katrs otrais saules paneļu bojājumu pieteikums bijis no Vidzemes, kur kopējā atlīdzību summa sasniegusi 53 256 eiro. Kurzemē pieteikumu skaits bijis divreiz mazāks, taču vidējie zaudējumi īpašniekiem – būtiski lielāki, kopā sasniedzot 36 448 eiro,” norāda A. Linītis. 

Tikmēr Latgalē, lai arī bojājumu īpatsvars veidojis vien 7% no visiem Latvijā pieteiktajiem bojājumu pieteikumiem, vidēji tie radījuši lielākās finansiālās sekas – 2842 eiro, kas ir augstākais vidējās atlīdzības apmērs starp Latvijas reģioniem. 

Vislielākie zaudējumi Kurzemē reģistrēti Tukuma novadā, bet Vidzemē – Ogres, Madonas un Salaspils novados. Latgalē ievērojamākie atlīdzības gadījumi fiksēti Rēzeknes un Krāslavas novados. 

Kopumā vidējā atlīdzība par saules paneļu bojājumiem pēdējo trīs gadu laikā bijusi 1621 eiro par gadījumu. Nozīmīgākie postījumi reģistrēti divos gadījumos 2023. gadā un pērn, kad spēcīgas vasaras vētras būtiski skāra saules paneļu sistēmas – attiecīgi ar 7761 eiro un 6112 eiro lieliem zaudējumiem par katru gadījumu. 

“Investīcija savas saules paneļu sistēmas drošībā ir ieguldījums enerģētiskā un ilgtspējīgā neatkarībā,” uzsver BALTA pārstāvis. Apdrošināšana kļūst par būtisku instrumentu investīciju aizsardzībai pret neparedzētiem zaudējumiem, īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītā ekstremālo laikapstākļu riska pieaugumu.  

Jo vairāk autonomo energosistēmu, jo drošāk 

SIA “Saules Grauds” valdes loceklis un galvenais saules paneļu inženieris Edmunds Zālīte norāda, ka, lai gan “bums” mazinājies, interese par saules paneļiem joprojām ir augsta. “Pārdomāta saules paneļu integrācija Latvijā būtu būtisks elements valsts enerģētiskās drošības stiprināšanā. Mājsaimniecības un uzņēmumi, kas aprīkoti ar saules paneļiem, spēj nodrošināt elektroapgādi kritiskos brīžos,” viņš uzsver. 

E. Zālīte min arī Ukrainas pieredzi – tur saules paneļi un akumulatori nodrošina elektrību ne tikai pašu mājsaimniecībām, bet arī palīdz kaimiņiem, stiprinot enerģētisko neatkarību un drošību tīkla traucējumu gadījumā. “Valstij tas ir drošības jautājums – jo vairāk autonomo sistēmu, jo labāk,” viņš piebilst. 

Speciālists norāda, ka šāda pieeja kļūst arvien nozīmīgāka globālās enerģētiskās nestabilitātes apstākļos – gan ģeopolitisko konfliktu, gan tīkla pārslodzes risku dēļ. Saules paneļi ar akumulatoriem ļauj saglabāt elektroapgādi, uzlādēt ierīces un saglabāt komfortu pat elektroapgādes pārrāvumu gadījumos. Latvijas apstākļos šāda autonomija iegūst aizvien lielāku vērtību. 

Biržas cenas maina spēles noteikumus 

E. Zālīte norāda, ka šobrīd lielākais izaicinājums saules paneļu īpašniekiem ir pielāgošanās jaunajai uzskaites sistēmai. “Dienas vidū, kad saules paneļi ražo visvairāk, biržas cena bieži ir ļoti zema – pat tuvu nullei, kas rada problēmas īpaši lielajiem saules parkiem,” viņš skaidro. 

Šī situācija rosina ražotājus meklēt veidus, kā optimizēt saražotās enerģijas izmantošanu. “Jaunajiem ražotājiem, kas saules paneļu sistēmas ievieš tagad, ieteicams uzstādīt akumulatorus,” saka Zālīte. 

Akumulatoru izmantošana kļūst arvien pieejamāka, jo to cenas samazinās. Tie ļauj uzkrāt dienā saražoto enerģiju un izmantot to vakaros, kad elektroenerģijas cenas ir augstākas, tādējādi uzlabojot investīciju atdevi. “Valsts atbalsta programmas darbojas efektīvi – akumulatoru uzstādīšana tiek atbalstīta, padarot saules paneļus vēl izdevīgākus,” viņš piebilst. 

  

Praktiski risinājumi saules paneļu īpašniekiem 

Lai samazinātu riskus un veicinātu saules paneļu efektivitāti, apdrošināšanas sabiedrība BALTA un saules paneļu inženieris Edmunds Zālīte iesaka vairākus praktiskus risinājumus: 

  • Pārdomāts paneļu novietojums: Ieteicams izvietot paneļus tā, lai tie vairāk ražotu elektroenerģiju no rīta un vakarā – laikā, kad cenas biržā ir augstākas. 
  • Akumulatoru izmantošana: Uzkrājot dienas laikā saražoto enerģiju un patērējot to vakarā, iespējams optimizēt patēriņu un samazināt izmaksas. 
  • Regulāras pārbaudes: Lai novērstu bojājumus vētru laikā, svarīgi veikt regulāras paneļu un to stiprinājumu pārbaudes. 

Kā atpazīt un palīdzēt – speciālistu padomi depresijas ārstēšanā 

Garīgā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā, tomēr sabiedrībā par to joprojām runā daudz piesardzīgāk. Pasaules garīgās veselības diena, kas tiek atzīmēta 10. oktobrī, ir atgādinājums, ka depresija nav vājuma pazīme, bet gan slimība, kuru ir iespējams ārstēt un pārvarēt. Ar padomiem, kā atpazīt depresiju un palīdzēt tās ārstēšanā, dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, psihiatre Sandra Pūce un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Depresija – profesionāli ārstējama slimība 

Depresija ir viena no visizplatītākajām psihiskajām saslimšanām, kas var skart jebkuru cilvēku neatkarīgi no vecuma vai dzīves apstākļiem. Tā bieži sākas nemanāmi – kā nogurums, skumjas vai tukšuma sajūta, kas nepāriet. Psihiatre Sandra Pūce skaidro, ka depresiju var salīdzināt ar “saules aptumsumu – brīdi, kad viss liekas pelēks, drūms un neinteresants. Neiepriecina agrāk mīļas vietas un nodarbes, un arī miegs vai ēdiens vairs nesniedz atvieglojumu.” 

Ja šāds stāvoklis ilgst ilgāk par divām nedēļām, tas vairs nav tikai garastāvokļa kritums, bet signāls meklēt palīdzību. Depresijas simptomi var būt dažādi – pazemināts garastāvoklis, neadekvāta vainas sajūta, intereses zudums, enerģijas trūkums, koncentrēšanās grūtības, neizlēmība, miega vai apetītes izmaiņas, kā arī fiziskas sāpes bez redzama iemesla. Smagākos gadījumos var parādīties arī domas par nāvi vai pašnāvību. 

Kādi var būt depresijas cēloņi? 

Depresija parasti neveidojas viena iemesla dēļ – tās attīstībā nozīme ir gan bioloģiskiem, gan psiholoģiskiem un sociāliem faktoriem. To var veicināt ilgstošs stress, tuvinieka zaudējums, šķiršanās, bezdarbs vai vientulība. “Depresiju biežāk novēro cilvēkiem ar paškritisku vai perfekcionistisku raksturu, zemu pašvērtējumu vai tiem, kas ilgstoši dzīvo stresa apstākļos,” norāda psihiatre. 

Ceļš uz atveseļošanos – atbalsts, terapija, medikamenti 

Depresija pati no sevis parasti nepāriet, tāpēc savlaicīgi jāmeklē speciālista palīdzība. Vieglākos gadījumos palīdz sarunas ar psihoterapeitu, miega un dienas režīma sakārtošana, fiziskas aktivitātes un tuvinieku atbalsts, bet smagākos – medikamentu terapija. 

“Mūsdienu antidepresanti ir efektīvi un droši, ja tos lieto pēc ārsta norādījumiem. Tie palīdz nostāties uz kājām, kad spēka pašam vairs nav,” uzsver Sandra Pūce. 

Kā atpazīt depresiju citos un kā palīdzēt 

Depresiju ne vienmēr ir viegli pamanīt – tā var izpausties kā noslēgšanās, nogurums, bezmiegs vai intereses trūkums par ierastām lietām. Cilvēks kļūst klusāks, izvairās no sabiedrības vai bieži saka, ka “nekam nav jēgas”. 

Svarīgākais ir nepārmest un neuzspiest – nepalīdz frāzes “saņemies” vai “domā pozitīvi”. Vairāk palīdz klusa klātbūtne, ieinteresēta saruna un viegls iedrošinājums meklēt profesionālu palīdzību. Dažkārt pietiek ar vienkāršu teikumu: “Es redzu, ka tev grūti. Esmu tev blakus. Mēs to kopā pārdzīvosim.” Arī rūpējoties par citiem, jāatceras par sevi – atbalstīt cilvēku ar depresiju var tikai tad, ja pašam pietiek spēka. 

Farmaceits – ikvienam pieejams atbalsta avots 

Bieži tieši farmaceits ir pirmais, pie kura cilvēki vēršas pēc padoma slimības gadījumā. BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece norāda, ka farmaceits var sniegt atbalstu, iedrošinot cilvēku meklēt speciālista palīdzību un skaidrojot pareizu medikamentu lietošanu. 

Viena no biežākajām kļūdām ir ārstēšanas pārtraukšana vai tās neuzsākšana, baidoties no blakusparādībām. Antidepresantu iedarbība parasti nav tūlītēja – paiet vairākas nedēļas, līdz var just uzlabojumu, tāpēc svarīgi ievērot ārsta nozīmēto ārstēšanas plānu un nemainīt zāļu lietošanu pašrocīgi. Tāpat būtiski ievērot ārsta ieteikumus par dzīvesveida maiņu un papildu terapiju. 

Ikdienas ieradumi emocionālajam līdzsvaram 

Farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka arī ikdienas ieradumi spēlē lielu lomu emocionālajā veselībā. Regulāras fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgs uzturs, svaigs gaiss, pietiekams miegs un laiks ar tuviniekiem palīdz uzturēt emocionālo līdzsvaru. Nervu sistēmas darbībai nepieciešami vitamīni un minerālvielas – C, D un B grupas vitamīni, kā arī magnijs –, kurus var uzņemt ar uzturu vai uztura bagātinātājiem. Taču jāattceras, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. 

Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz mazināt nogurumu, uzlabo garastāvokli un palielina enerģiju, jo veicina “laimes hormona” endorfīna izdalīšanos. 

Fiziska vai garīga – slimību ārstēšanā jādodas pie speciālista 

Lai gan sabiedrībā arvien vairāk tiek runāts par garīgo veselību, daudzi cilvēki joprojām baidās meklēt palīdzību. Tomēr depresija ir ārstējama, un profesionāla palīdzība ir ļoti nozīmīgs atlabšanas priekšnosacījums. Abas speciālistes uzsver: garīgā veselība nav tabu tēma – tā ir daļa no cilvēka kopējās labsajūtas. 

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. 

BENU Aptiekas

Arī Latvijā varēs apdrošināt jaundzimušos pret nelaimes gadījumiem bez maksas 

Katram jaundzimušajam Latvijā iespēja bez maksas iegūt nelaimes gadījumu apdrošināšanu 

Turpmāk jaundzimušo vecākiem Latvijā būs iespēja bez maksas apdrošināt savas atvases pret nelaimes gadījumiem. Šo unikālo iespēju piedāvā apdrošināšanas sabiedrība BALTA. Šāds pakalpojums līdz šim Latvijā nav bijis pieejams, taču līdzīgas iniciatīvas jau ir guvušas atzinību vairākās pasaules valstīs, tostarp Lietuvā, Šveicē un Singapūrā. 

“Bērna piedzimšana ir brīdis, kad vecāku pasaule apgriežas kājām gaisā – tā nes līdzi milzīgu prieku, bet arī daudz jaunu rūpju. Šajā laikā vecākiem vajadzīgs miers – pārliecība, ka palīdzība būs pieejama, ja notiks nelaime. Mēs vēlamies šo drošības sajūtu dot ikvienam, neatkarīgi no ģimenes ienākumiem vai dzīvesvietas,” uzsver AAS BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis. 

Viņš piebilst, ka šī iniciatīva ir daļa no uzņēmuma plašākas korporatīvās atbildības stratēģijas atbalstīt jaunos vecākus un veicināt bērnu drošību Latvijā. “Rūpes par jaunajām ģimenēm ir viena no BALTA prioritātēm, jo mēs ticam, ka sabiedrības ilgtspēja sākas ar veseliem un laimīgiem bērniem. Šī iniciatīva nav tikai emocionāls solis. Tas ir ieguldījums Latvijas nākotnē – sabiedrības drošības, vienlīdzības un labklājības sekmēšanā,” uzsver I. Savickis. 

Zīdaiņi ir īpaši ievainojami – pat neliela trauma var būt nopietna 

Zīdaiņu pirmie dzīves mēneši ir īpaši jutīgs laiks – bērnam vēl nav attīstījušies aizsardzības refleksi, un pat neliela trauma var prasīt nopietnu ārstēšanu. Traumatoloģe Dr. Rita Turkina-Brāle norāda, ka mazuļu traumas visbiežāk notiek pilnīgi ikdienišķos apstākļos – piemēram, kad bērns tiek atstāts uz pārtinamā galda, gultas vai dīvāna, no kura var viegli nokrist, pirmajā laikā, kad ģimenē ir ienācis jaundzimušais, neviens no mājiniekiem nav pieradis pie tā, ka mājās atrodas mazs un trausls cilvēks.   

“Mazuļa apdrošināšana šajā vecumā vecākiem dotu finansiālu atbalstu, kas dotu rīcības brīvību papildu valsts nodrošinātajiem medicīnas pakalpojumiem – sākot ar medikamentu iegādi un beidzot ar maksas speciālistu piesaisti,” uzsver ārste. 

Viņa piebilst, ka ļoti bieži negadījumi notiek nevis vecāku nolaidības, bet gan pieredzes trūkuma dēļ. “Līdz ar to vecākiem, kuru bērnam atgadījies nelaimes gadījums, līdztekus sirdsapziņas pārmetumiem par notikušo šajā brīdī būtu iespēja savu uzmanību sakoncentrēt uz nedalītām rūpēm par bērna labsajūtu un veidiem, kā notikušo vērst par labu, neuztraucoties par potenciāliem izdevumiem vai zaudējumiem, kas radīsies, darbavietā paņemot brīvu dienu, “ saka dr. R. Turkina-Brāle. 

Kā saņemt apdrošināšanu? 

 
Bezmaksas apdrošināšana ir pieejama visiem Latvijā dzimušajiem bērniem. To var noformēt BALTA tīmekļvietnē 90 dienu laikā no bērna dzimšanas brīža. 

 
Polise ir spēkā vienu gadu, nodrošinot aizsardzību dažādos nelaimes gadījumos – sākot ar traumām, kas tiek vienkārši ārstētas mājas apstākļos, un beidzot ar situācijām, kad nepieciešama stacionāra ārstēšana. 

“Katrs bērns ir pelnījis augt drošā vidē, un katram vecākam ir jābūt pārliecībai, ka spēj savu bērnu pasargāt. Mēs vēlējāmies izveidot sistēmu, kur palīdzība pieejama ikvienam – vienkārši, ātri un bez liekas birokrātijas. Lai vecāki zina, ka izaicinošos brīžos, viņi nav vieni,” norāda Ingus Savickis. 

Drošības ieteikumi jaunajiem vecākiem 

Traumatoloģe uzsver, ka lielākā daļa nelaimes gadījumu ar zīdaiņiem notiek ikdienišķās situācijās, kuras iespējams novērst ar dažiem vienkāršiem ieradumiem. 

“Ja mājās gaidāms vai nesen ieradies pirmais bērns, drošākais risinājums ir pārcelt lielāko daļu aktivitāšu uz grīdas – tur risks nokrist un gūt galvas traumas ir vismazākais,” norāda ārste. Novietojot bērnu uz jebkuras virsmas, kas nav grīda, labāk viņu nolikt perpendikulāri malai –  tādējādi bērns veļoties uzreiz nenokritīs uz grīdas, bet gan paliks turpat. 

Viņa iesaka vecākiem, īpaši karsto dzērienu cienītājiem, lietot drošas termokrūzes ar pretizlīšanas mehānismu un būt īpaši uzmanīgiem, kad mājās viesojas cilvēki bez bērniem – viņi ne vienmēr apzinās, cik ātri mazulis var nokļūt bīstamā situācijā, piemēram, pie durvīm vai galda malas. 

Vecākajiem bērniem nepieciešams regulāri un saprotami atgādināt, kāpēc mazuļa tuvumā jābūt mierīgākiem un kādas rotaļas izvēlēties, lai neapdraudētu mazāko brāli vai māsu. 

Bērna pārvadāšanā svarīgi atcerēties: autokrēsliņā mazulis vienmēr jāpiesprādzē cieši un bez virsdrēbēm, citādi pastāv risks izslīdēt no jostām. Pirms pacelšanas jāpārliecinās, ka rokturis ir nofiksēts drošā pozīcijā. 

Tāpat jāuzmanās ar ratiņiem – pat šķietami stabili rati var sašķiebties uz apmales vai nelīdzenas virsmas, un tos nedrīkst atstāt bez uzraudzības, īpaši rotaļu laukumos. 

“Nelaimes gadījumi notiek vienā mirklī, bet lielāko daļu no tiem var novērst. Vecākiem jābūt klātesošiem un mierīgiem – šis ir laiks, kad visa bērna pasaule un drošība ir viņu rokās,” atgādina R. Turkina-Brāle. 

Kāpēc un kā  miega trūkums ietekmē sirds veselību 

Kad runājam par sirds veselību un tās uzturēšanu, kā labākā profilakse vienmēr tiek nosaukts veselīgs dzīvesveids. Pirmā doma, kas parasti iešaujas prātā, ir uzturs un kustības. Taču nedrīkstam aizmirst, ka tikpat nozīmīgs ir arī trešais faktors – miegs. Sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone sīkāk raksturo, kā miega trūkums skar sirdi un kādas ir melatonīna bioloģiskās funkcijas organismā.  

Cik daudz mums jāguļ?  

Bezmiegs attiecas uz grūtībām aizmigt, saglabāt miegu vai abiem. Viens no diviem pieaugušajiem kādā dzīves brīdī piedzīvo īslaicīgu bezmiegu, un viens no desmit var piedzīvot ilgstošu bezmiegu. Lielākajai daļai pieaugušo naktī nepieciešamas vismaz 7 stundas miega. Tomēr, pārlūkojot attīstīto valstu datus, izrādās, ka, piemēram,  ASV vairāk nekā viens no trim pieaugušajiem apgalvo, ka tiem visai bieži neizdodas izgulēties. Regulāri nepietiekams miegs laika gaitā var izraisīt nopietnas veselības problēmas un negatīvi ietekmēt noteiktus veselības stāvokļus vai pasliktināt hronisku slimību gaitu. 

Kādi veselības stāvokļi ir saistīti ar miega trūkumu? 

“Pieaugušie, kuri guļ maz un kam neizdodas izgulēties, biežāk ir ziņojuši, ka viņiem bijušas veselības problēmas, tostarp sirdslēkme, astmas saasinājumi un depresija,” stāsta sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. To apstiprina arī literatūras dati, turklāt farmaceite aptiekā novērojusi, ka līdzteku medikamentiem kādas slimības kontrolei, nereti tiek taujāts par iespējam veicināt veselīgu miegu. Un otrādi – pastāvīgie klienti, kas izmēģinājuši dažādus veidus, piemēram, iemigšanai, tostarp meklējot miega speciālista palīdzību, nereti ar laiku sāk iegādāties ārsta izrakstītās zāles kādai, iespējams, hroniskai veselības problēmai. Farmaceite lēš, ka, ja jau abi procesi ir saistīti, tad ir rūpīgi jāuzrauga, vai ar hroniskajām slimībām sirgstošie pietiekami izguļas, kā arī īpaši jāpievērš uzmanību tiem, kuri ir acīmredzamā miega badā, kas vēlāk var rezultēties zaudētā veselībā.   

Kā miega trūkums skar sirdi?  

“Mēs jau sen zinām, ka miega trūkums ir slikts sirdij, taču zinātnieki aizvien labāk sāk saprast, kā tieši tas nodara kaitējumu,” stāsta Juta Namsone. Upsalas Universitātes (Zviedrija) nesen veiktā pētījumā atklāts, ka tikai trīs ierobežota miega naktis (aptuveni četras stundas naktī) izraisīja izmaiņas asinīs, kas saistītas ar lielāku sirds slimību risku. 

Papētīsim, kā miega trūkums palielina sirds slimību, sirdslēkmes un insulta risku.  

Augsts asinsspiediens  

Normāla miega laikā asinsspiediens pazeminās. Miega problēmu dēļ asinsspiediens ilgāku laiku saglabājas paaugstināts. Savukārt augsts asinsspiediens ir viens no galvenajiem sirds slimību un insulta riskiem.  

2. tipa cukura diabēts 

Slimība, kā rezultātā asinīs uzkrājas cukurs, un tā šī kaite var bojāt asinsvadus. Cukura diabēta saikne ar sirds-asinsvadu slimībām ir dokumentēta. Tomēr daži pētījumi liecina, ka pietiekami daudz laba miega var palīdzēt uzlabot cukura līmeņa kontroli asinīs. 

Miega apnoja  

Tā rodas, ja miega laikā elpceļi atkārtoti tiek bloķēti, izraisot īslaicīgu elpošanas apstāšanos. Miega apnoju var izraisīt, piemēram, aptaukošanās, sirds mazspēja. Miega apnoja ietekmē to, cik daudz skābekļa organisms saņem miega laikā, un palielina daudzu veselības problēmu, tostarp paaugstināta asinsspiediena, sirdslēkmes un insulta risku.  

Aptaukošanās 

Miega trūkums var izraisīt neveselīgu svara pieaugumu. Tas jo īpaši attiecas uz bērniem un pusaudžiem, kuriem nepieciešams vairāk miega nekā pieaugušajiem. Nepietiekams miegs var ietekmēt smadzeņu daļu, kas kontrolē izsalkumu.  

Laika gaitā slikts miegs var izraisīt neveselīgus ieradumus, kas var kaitēt sirdij, tostarp augstāku stresa līmeni, mazāku motivāciju būt fiziski aktīvam un neveselīgas pārtikas izvēli. 

Kur mūsu organismā mīt miegs?  

Vai esat dzirdējuši par čiekurveida dziedzeri? Izcilais pagātnes filozofs Dekarts esot teicis, ka čiekurveida dziedzeris ir dvēseles mītne. Savukārt mūsdienu pētījumi atklājuši, ka tam ir galvenā loma ikdienas miega un nomoda cikla (diennakts ritma) noteikšanā. Melatonīns – hormons, ko izdala čiekurveida dziedzeris, ir ļoti svarīgs veselīga diennakts ritma uzturēšanai, un tā augstākais līmenis asinīs parasti tiek novērots tumsā.  

Tomēr pacientiem ar sirds slimībām bieži ir arī zems melatonīna līmenis un miega un nomoda ciklu traucējumi. Nakts melatonīna līmeņa samazināšanās varētu būt palaidējfaktors ar to saistītiem miega traucējumiem, tostarp grūtībām uzsākt un uzturēt miegu. Proti, sirds disfunkcija izraisa imūnsistēmas izraisītu melatonīna izdalīšanās zudumu čiekurveida dziedzerī un tādējādi sirdskaite var izraisīt bezmiega naktis. 

Tomēr mehānismi, kas ir šīs parādības pamatā, joprojām nav pilnīgi skaidri, bet tiek uzskatīti par perspektīvu pētniecības virzienu. 

Čaklais melatonīns – ko tas dara?  

Tradicionālā melatonīna funkcija varētu būt darbošanās kā diennakts un sezonālo ritmu sinhronizatoram, kas modulē miega modeļus. Melatonīnam piemīt daudzas citas bioloģiskas funkcijas, piemēram, pretiekaisuma, antioksidanta, prettrauksmes, imūnmodulējoša, vielmaiņas un vazomotorā aktivitāte. Interesanti, ka melatonīnam, iespējams, piemīt pat pretnovecošanās iedarbība. Jo īpaši endogēnajam melatonīnam ir nozīmīga loma sirds un asinsvadu veselības uzturēšanā.  

  • Melatonīns var ietekmēt vairākas sirds un asinsvadu funkcijas, piemēram, sirds izsviedi, asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu un sezonālos ritmus.  
  • Melatonīns veic reaktīvo skābekļa sugu (ROS ir nejauki vēža izraisītāji!) iznīcināšanas funkciju mitohondrijos, ietekmējot išēmisku sirds slimību un novēršot tās izraisītus miokarda bojājumus.  
  • Melatonīnam ir terapeitiska iedarbība nikotīna izraisītas vaskulopātijas gadījumā. 
  • Ir dati, ka melatonīnam piemīt aizsargājoša iedarbība pret zāļu izraisītu kardiotoksicitāti. Saskaņā ar šiem pētījumiem melatonīns varētu ievērojami uzlabot ķīmijterapijas efektivitāti. 
  • Melatonīns šķiet svarīga, droša un pieejama molekula sirds mazspējas ārstēšanai, uzlabojot sirds aizsardzības mehānismus, kas atjauno miokarda funkciju, mazina muskuļu masas zudumu un sirds kaheksiju.  
  • Saskaņā ar daudzu klīnisko pētījumu rezultātiem melatonīns ir noderīgs nakts hipertensijas mazināšanai 

Labais dakteris melatonīns 

Esam nonākuši pie jautājuma, kā varam palīdzēt gan uzturēt veselu sirdi, gan to ārstēt, vienkārši nodrošinot sev kārtīgu izgulēšanos.  

Melatonīna labvēlīgā ietekme dažādu slimību ārstēšanā ir plaši pētīta. Jau sen ir zināms, ka sirds un asinsvadu sistēmu ietekmē diennakts ritmi, un tagad ir atklāta šīs saiknes terapeitiskā nozīme. 

“Melatonīnu organisms sintezē pats, bet vienlaikus tas ir visur esoša uztura sastāvdaļa un ir plaši pieejams arī kā uztura bagātinātājs,” uzsver farmaceite Juta Namsone.  Lai gan daudzi melatonīnu saturošu preparātu pielietojumi ir vērsti uz miega modeļu normalizēšanu, laika joslu maiņas un bezmiega ārstēšanu, melatonīna ieguvumi citu slimību gadījumā kļūst arvien pašsaprotamāki. Un, kaut gan pētījumi par melatonīna lomu sirds un asinsvadu slimībās ir sākti salīdzinoši nesen, šī tēma ir paplašinājusies tiktāl, ka to pat grūti aptvert! Piemēram, melatonīns var arī palīdzēt regulēt asinsspiedienu un sirds aritmiju un tam ir pozitīva ietekme uz sirds un asinsvadu fizioloģiju un miokarda bojājumu novēršanu pēc sirdslēkmes. “Tā kā melatonīns ir lēts un netoksisks, lietojot saprātīgā daudzumā, tas patiešām varētu būt labs veids, kā stabilizēt miegu un vienlaikus stiprināt sirdi,” uzskata speciāliste. 

Ar tableti vien nepietiks 

Parādoties grūtībām iemigt, noteikti vajadzētu aprunāties ar vispieejamāko veselības aprūpes speciālistu – farmaceitu. Līdztekus, piemēram, tējai, visticamāk, tiks ieteikti arī kādi nelielu melatonīna devu saturoši preparāti. Tomēr, tie ne nieka nelīdzēs, ja neievēro miega higiēnu. Lūk, kas ir svarīgi! 

  • Ievērojiet regulāru miega grafiku – katru vakaru ejiet gulēt vienā un tajā pašā laikā un katru rītu celieties vienā un tajā pašā laikā. Arī nedēļas nogalēs! 
  • Nodrošiniet pietiekamu dabisko apgaismojumu, it īpaši dienas sākumā. Mēģiniet doties pastaigā no rīta vai pusdienlaikā. 
  • Dienas laikā veiciet fiziskas aktivitātes, taču nevingrojiet dažas stundas pirms gulētiešanas. 
  • Izvairieties no mākslīgā apgaismojuma, īpaši dažas stundas pirms naktsmiera. Datorā vai viedtālrunī izmantojiet zilās gaismas filtru. 
  • Neēdiet un nedzeriet dažas stundas pirms gulētiešanas, jo īpaši izvairieties no alkohola un pārtikas produktiem ar augstu tauku vai cukura saturu. 
  • Uzturiet savu guļamistabu vēsu, tumšu un klusu. 

Atcerieties, ka teju katrs šis ieteikums palīdz ne tikai miegam, bet arī sirdij! 

Miegs un jauni cilvēki 

“Runājot par nepietiekamu izgulēšanos un sirds veselību, kā mērķauditoriju gribam iztēloties vidējās un vecākās paaudzes cilvēkus, taču tā nav,” stāsta farmaceite. “Gan pētījumi, gan pieredze vēsta, ka izmaiņas sirdsdarbībā var notikt pat jauniem, veseliem pieaugušajiem, turklāt jau pēc dažām slikta miega naktīm, vienalga, vai to izraisījis bezmiegs vai citi faktori. Ne vienmēr tās ir ballītes vai datorspēlēs vadītais laiks. Pasaules dati liecina, ka aptuveni katrs ceturtais cilvēks strādā maiņās, kas izjauc miega režīmu. Tādējādi, lai gan mūsdienu modernais dzīvesveids bieži mudina miegu aizstāt ar produktivitāti, socializēšanos vai laiku pie ekrāna, gan jau piedzīvotās, gan vēl paredzamās sekas liek sevi manīt un atgādina, ka mūsu organisms fiksē rezultātu klusi un bez kompromisiem.” 

Svarīgi fakti! 

Veicinot izpratni un zināšanas par sirds veselības profilaksi “Mēness aptieka” atgādina  – asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē un, lai gan mirstības līmenis pašlaik samazinās, šo slimību izplatība joprojām ir pārāk augsta. 

Sirds un asinsvadu slimības ietver, piemēram, koronāro artēriju slimību, miokarda infarktu, stenokardiju, hipertensijas izraisītu sirds slimību, sirds mazspēju, kardiomiopātiju, aritmiju, iedzimtu sirds slimību, vārstuļu slimību, aortas aneirismu, kardītu, reimatisku sirds slimību, vēnu trombozi, trombembolisku slimību, perifēro asinsvadu slimību.  

Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kuras šoruden piedzīvos pozitīvas pārmaiņas 🍁

Rudens vienmēr ir pārmaiņu laiks — daba maina krāsas, cilvēki maina ieradumus un dzīve iegriežas jaunā virzienā. Šoruden īpaši spilgtas un labvēlīgas pārmaiņas gaida četras horoskopa zīmes, kurām zvaigznes sola jaunu enerģiju, iespējas un iedvesmu.


Jaunava (23. augusts – 22. septembris)

Jaunavas šoruden sajutīs, ka viss beidzot sāk nostāties savās vietās. Lielais darbs, ko esi ieguldījusi pēdējos mēnešos, sāks nest rezultātus. Iespējamas jaunas profesionālās iespējas vai neliels karjeras pavērsiens, kas dos stabilitāti un gandarījumu.
Arī personīgajā dzīvē iestāsies miers – beidzot vari apstāties, ievilkt elpu un baudīt to, kas tev jau ir. Zvaigznes iesaka nebaidīties no mazām spontānām izmaiņām – tās var izrādīties ļoti pozitīvas.


Svari (23. septembris – 22. oktobris)

Svariem rudens nesīs līdzsvaru un jaunu vieglumu sirdī. Šī ir lieliska sezona, lai atjaunotu attiecības vai atvērtu durvis kaut kam jaunam. Iespējams, kāds cilvēks, ar kuru sen neesi runājusi, pēkšņi parādīsies tavā dzīvē un ienesīs gaišu enerģiju.
Darbā un ikdienas lietās Svariem veiksies, ja tiks saglabāts miers un iekšējais līdzsvars – nesteidzies, ļauj notikumiem ritēt dabiskā gaitā. Zvaigznes sola patīkamus pārsteigumus.


Strēlnieks (22. novembris – 21. decembris)

Strēlnieki šoruden atgūs sev raksturīgo dzīvesprieku un avantūristisko garu. Pēdējie mēneši varēja šķist nedaudz vienmuļi, bet tagad gaidāms jauns sākums.
Iespējams, ceļojums, jauns projekts vai jauna aizraušanās, kas liks smaidīt plašāk nekā iepriekš. Mīlestībā iespējams negaidīts pavērsiens – zvaigznes saka: “Esi atvērta tam, kas nāk!”
Strēlnieka brīvības gars rudens enerģijā jutīsies kā mājās.


Zivis (19. februāris – 20. marts)

Zivīm šis rudens būs kā mierīgs, bet emocionāli bagāts posms. Tu vairāk ieklausīsies sevī, sapratīsi, kas tev patiesi ir svarīgi, un spēsi atbrīvoties no liekā.
Zvaigznes sola iedvesmu un jaunus radošus sākumus – ja esi domājusi par jaunu hobiju, mākslu vai pat profesijas maiņu, šis ir īstais brīdis sākt.
Tāpat iespējama kāda liktenīga satikšanās – cilvēks, kurš ienesīs gaismu tavā ikdienā un palīdzēs saskatīt dzīvi citā krāsā.

Rudens 2025. gadā ir laiks, kad zvaigznes aicina pārmaiņām atvērt sirdi. Jaunavai, Svariem, Strēlniekam un Zivīm priekšā ir iespējas, kas var mainīt skatījumu uz dzīvi – ar pateicību, drosmi un ticību sev. 🍂

Aptauja: 80% iedzīvotāju skrejriteņus uzskata par bīstamiem satiksmē 

Lielākā daļa jeb 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata elektriskos skrejriteņus par bīstamiem satiksmē, un teju 40% norāda, ka paši vai viņu tuvinieki ir piedzīvojuši situācijas, kurās skrejritenis radījis apdraudējumu, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja*. Savukārt kā lielāko ieguvumu, ko sniegs elektroskrejriteņu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) ieviešana no 1. jūlija, aptaujātie visbiežāk min cietušajam garantēto kompensāciju. 

Iedzīvotāju bažas pieaugušas 

Pēdējos gados pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei, ir palielinājies arī iedzīvotāju satraukums par šo braucamrīku ietekmi uz satiksmes drošību. Salīdzinājumam – 2019. gadā ERGO veiktajā aptaujā 73% respondentu norādīja, ka elektroskrejriteņi, viņuprāt, ir bīstami satiksmē, bet šogad šādu viedokli pauž jau 80%. 

Bažas lielā mērā balstītas personiskajā pieredzē – ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto atzīst, ka viņi vai viņu tuvinieki ir vairākkārt pieredzējuši situācijas, kad elektroskrejriteņi radījuši apdraudējumu, bet 15% respondentu to piedzīvojuši vismaz vienu reizi. 

OCTA iegāde – jau pirms 1. jūlija 

“Gan situācijas ielās, gan aptaujas rezultāti liecina, ka skrejriteņu radītais risks apkārtējiem un pašiem to vadītājiem ir pavisam reāls, līdz ar to ir pieaugusi nepieciešamība arī pēc skaidrākiem drošības principiem un atbildības mehānismiem. Skrejriteņu OCTA darbosies līdzīgi kā OCTA automašīnām, nodrošinot atlīdzību cietušajai pusei, ja skrejriteņa vadītājs būs izraisījis negadījumu un radījis zaudējumus citiem transportlīdzekļiem, cilvēkiem, tostarp gājējiem, vai īpašumam,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis

Lai elektroskrejriteņu īpašnieki apdrošināšanu varētu iegādāties laikus un 1. jūlijā dotos ceļā bez satraukuma par polises esamību, ERGO elektroskrejriteņu OCTA tirdzniecību tiešsaistē sākusi jau 10. jūnijā. 

OCTA neattieksies uz gadījumiem, kad skrejriteņa vadītājs nodarīs bojājumus pats savam braucamrīkam vai savas vainas dēļ gūs traumas. Taču, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu jeb sadursmi ar gājēju, velosipēdu, citu skrejriteni vai kādu no elektromobilitātes rīkiem, mopēdu, motociklu, automašīnu vai arī braucot sabojās īpašumu, piemēram, mājas žogu, elektroskrejriteņu OCTA kompensēs zaudējumus cietušajai pusei. Tieši to – atlīdzību cietušajam – visvairāk iedzīvotāju (39%) uzskata par galveno ieguvumu, ko sniegs skrejriteņu OCTA ieviešana. 

Savukārt 27% respondentu pauž pārliecību, ka OCTA veicinās skrejriteņu vadītāju atbildīgāku braukšanu, bet 12% sagaida, ka pēc OCTA ieviešanas kopumā uzlabosies satiksmes drošība un mazināsies negadījumu un cietušo skaits. Tikmēr 21% aptaujāto domā, ka elektroskrejriteņu OCTA neko nemainīs. 

Saskaņotais paziņojums  

“Piedzīvojot iepriekš minētos negadījumus satiksmē, ikreiz aicinām izvērtēt situāciju un to, vai nepieciešams saukt policiju. Ja negadījums nav smags, ieteicams aizpildīt saskaņoto paziņojumu, kas ir ērti izdarāms Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja mobilajā lietotnē. To var darīt tad, ja negadījumā nav cietušo, transportlīdzekļi var turpināt ceļu un nav nepieciešama to evakuācija, kā arī nav nodarīts bojājums trešās personas mantai, piemēram žogam vai ēkas stiklojumam. Pretējā gadījumā situācijas fiksēšanai ir jāizsauc policija, bet cietušo glābšanai un traumu ārstēšanai – neatliekamā medicīniskā palīdzība,” uzsver R. Čaklis. 

Tāpat viņš atgādina par pasākumiem, kas jāievēro satiksmes un katra personīgajai drošībai: “Līdz 17 gadu vecumam obligāti lietot aizsargķiveri, uz skrejriteņa nepārvadāt pasažierus, nepārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu, kas ir 25 km/h, un ievērot citus satiksmes noteikumus, tostarp nebraukt reibumā un nepamest ceļu satiksmes negadījuma vietu. Tas viss ir ļoti būtiski mūsu kopējai drošībai, bet pēdējās divas lietas – arī OCTA atlīdzības izmaksai. Proti, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu, braucot reibumā, vai pametīs negadījuma vietu, ir jārēķinās gan ar sodu, gan OCTA atlīdzības regresu. Tādēļ pat it kā nevainīgos gadījumos, piemēram, kad elektroskrejritenis garāmbraucot saskrāpē stāvošu automašīnu, nedrīkst pamest notikuma vietu, ir jāsagaida cietušā auto īpašnieks, lai noformētu saskaņoto paziņojumu, vai jāinformē policija.” 

Līdz 30. jūnijam ERGO piedāvā īpaši izdevīgu cenu elektroskrejriteņu OCTA – apdrošināšana uz 6 mēnešiem tikai par 1 eiro. Plašāka informācija šeit! 

Aptauju pēc ERGO pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat”, 2025.gada maijā Latvijā tiešsaistē aptaujājot 1010 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

Par ERGO 

Lielākā daļa jeb 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata elektriskos skrejriteņus par bīstamiem satiksmē, un teju 40% norāda, ka paši vai viņu tuvinieki ir piedzīvojuši situācijas, kurās skrejritenis radījis apdraudējumu, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja*. Savukārt kā lielāko ieguvumu, ko sniegs elektroskrejriteņu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) ieviešana no 1. jūlija, aptaujātie visbiežāk min cietušajam garantēto kompensāciju. 

Iedzīvotāju bažas pieaugušas 

Pēdējos gados pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei, ir palielinājies arī iedzīvotāju satraukums par šo braucamrīku ietekmi uz satiksmes drošību. Salīdzinājumam – 2019. gadā ERGO veiktajā aptaujā 73% respondentu norādīja, ka elektroskrejriteņi, viņuprāt, ir bīstami satiksmē, bet šogad šādu viedokli pauž jau 80%. 

Bažas lielā mērā balstītas personiskajā pieredzē – ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto atzīst, ka viņi vai viņu tuvinieki ir vairākkārt pieredzējuši situācijas, kad elektroskrejriteņi radījuši apdraudējumu, bet 15% respondentu to piedzīvojuši vismaz vienu reizi. 

OCTA iegāde – jau pirms 1. jūlija 

“Gan situācijas ielās, gan aptaujas rezultāti liecina, ka skrejriteņu radītais risks apkārtējiem un pašiem to vadītājiem ir pavisam reāls, līdz ar to ir pieaugusi nepieciešamība arī pēc skaidrākiem drošības principiem un atbildības mehānismiem. Skrejriteņu OCTA darbosies līdzīgi kā OCTA automašīnām, nodrošinot atlīdzību cietušajai pusei, ja skrejriteņa vadītājs būs izraisījis negadījumu un radījis zaudējumus citiem transportlīdzekļiem, cilvēkiem, tostarp gājējiem, vai īpašumam,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis

Lai elektroskrejriteņu īpašnieki apdrošināšanu varētu iegādāties laikus un 1. jūlijā dotos ceļā bez satraukuma par polises esamību, ERGO elektroskrejriteņu OCTA tirdzniecību tiešsaistē sākusi jau 10. jūnijā. 

OCTA neattieksies uz gadījumiem, kad skrejriteņa vadītājs nodarīs bojājumus pats savam braucamrīkam vai savas vainas dēļ gūs traumas. Taču, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu jeb sadursmi ar gājēju, velosipēdu, citu skrejriteni vai kādu no elektromobilitātes rīkiem, mopēdu, motociklu, automašīnu vai arī braucot sabojās īpašumu, piemēram, mājas žogu, elektroskrejriteņu OCTA kompensēs zaudējumus cietušajai pusei. Tieši to – atlīdzību cietušajam – visvairāk iedzīvotāju (39%) uzskata par galveno ieguvumu, ko sniegs skrejriteņu OCTA ieviešana. 

Savukārt 27% respondentu pauž pārliecību, ka OCTA veicinās skrejriteņu vadītāju atbildīgāku braukšanu, bet 12% sagaida, ka pēc OCTA ieviešanas kopumā uzlabosies satiksmes drošība un mazināsies negadījumu un cietušo skaits. Tikmēr 21% aptaujāto domā, ka elektroskrejriteņu OCTA neko nemainīs. 

Saskaņotais paziņojums  

“Piedzīvojot iepriekš minētos negadījumus satiksmē, ikreiz aicinām izvērtēt situāciju un to, vai nepieciešams saukt policiju. Ja negadījums nav smags, ieteicams aizpildīt saskaņoto paziņojumu, kas ir ērti izdarāms Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja mobilajā lietotnē. To var darīt tad, ja negadījumā nav cietušo, transportlīdzekļi var turpināt ceļu un nav nepieciešama to evakuācija, kā arī nav nodarīts bojājums trešās personas mantai, piemēram žogam vai ēkas stiklojumam. Pretējā gadījumā situācijas fiksēšanai ir jāizsauc policija, bet cietušo glābšanai un traumu ārstēšanai – neatliekamā medicīniskā palīdzība,” uzsver R. Čaklis. 

Tāpat viņš atgādina par pasākumiem, kas jāievēro satiksmes un katra personīgajai drošībai: “Līdz 17 gadu vecumam obligāti lietot aizsargķiveri, uz skrejriteņa nepārvadāt pasažierus, nepārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu, kas ir 25 km/h, un ievērot citus satiksmes noteikumus, tostarp nebraukt reibumā un nepamest ceļu satiksmes negadījuma vietu. Tas viss ir ļoti būtiski mūsu kopējai drošībai, bet pēdējās divas lietas – arī OCTA atlīdzības izmaksai. Proti, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu, braucot reibumā, vai pametīs negadījuma vietu, ir jārēķinās gan ar sodu, gan OCTA atlīdzības regresu. Tādēļ pat it kā nevainīgos gadījumos, piemēram, kad elektroskrejritenis garāmbraucot saskrāpē stāvošu automašīnu, nedrīkst pamest notikuma vietu, ir jāsagaida cietušā auto īpašnieks, lai noformētu saskaņoto paziņojumu, vai jāinformē policija.” 

Cilvēks kā izmēģinājuma trusītis: četri eksperimenti, kas šokēja pasauli 

Psiholoģijas vēsture ir pilna drosmīgu mēģinājumu izprast cilvēka dabu – taču daži no eksperimentiem ir pārkāpuši ētikas robežas un atstājuši dziļas rētas ne vien dalībnieku dzīvēs, bet arī sabiedrības uztverē par to, kur beidzas zinātne un sākas nežēlība, vēsta kanāls “National Geographic”. 

Eksperimenti ar cilvēkiem, viņu prātu, psihi un sirdsapziņu nav joks. Katram pētniekam rūpīgi jāizsver ne tikai zinātniskie ieguvumi, bet arī iespējamais kaitējums, ko pielietotās metodes var nodarīt eksperimenta dalībniekiem.  

Arī zinātnei ir savas ēnas puses, un nepareizajās rokās tā var kļūt par bīstamu ieroci – nevis izpratnes un zinātkāres rosinātāju, bet manipulācijas un kontroles rīku. Vēsture rāda, ka nereti zinātnisko interesi no nežēlības šķir tikai viens nepārdomāts lēmums. 

“National Geographic” jaunais dokumentālais raidījums “Stenfordas cietuma eksperiments: Atklājot patiesību” vēsta par kādu šokējošu pētījumu pirms vairāk nekā 50 gadiem. Šodien tā dalībnieki beidzot ir gatavi runāt un atklāt brīžiem noklusēto, brīžiem izpušķoto patiesību. Raidījumā iekļauti arī vēl nepubliskoti arhīvu materiāli, fragmenti no oriģinālajām videolentēm, kā arī intervijas ar pieredzējušiem psiholoģijas ekspertiem. 

Raidījuma pirmizrāde uz ekrāniem nonāca 12. jūnijā, bet jaunas sērijas un iepriekšējo sēriju atkārtojumi būs skatāmi katru jūnija ceturtdienu, pulksten 21.00, kanālā “National Geographic”.  

Gaidot nākamo sēriju, kanāls “National Geographic” aicina iepazīt četrus šokējošus psiholoģiskos pētījumus – no bērniem, kuriem mākslīgi radīja runas traucējumus, līdz studentiem, kuri pārtapa par tirāniem mākslīgā cietumā, un skolotājiem, kuri bija gatavi nogalināt, jo viņiem tā pavēlēja! 

Mazais Alberts, kuram iemācīja baidīties no žurkas 

1920. gadā amerikāņu psihologs Džons B. Votsons un viņa asistente Rozālija Reinere veica eksperimentu, lai pierādītu, ka cilvēkam iespējams iemācīt bailes. Šī ideja balstījās krievu zinātnieka Ivana Pavlova pētījumos, kuros viņš, veicot eksperimentus ar suņiem, atklāja, ka dzīvniekiem var iemācīt noteiktā veidā reaģēt uz kādu neitrālu lietu, piemēram, zvana skaņu, ja tā tiek atkārtoti sasaistīta ar kaut ko kārdinošu, piemēram, ēdienu.  

Votsons vēlējās pierādīt, ka līdzīgi var iemācīt arī emocionālas reakcijas – tostarp bailes. Eksperimenta objekts bija zīdainis ar pseidonīmu Mazais Alberts. Sākumā deviņus mēnešus vecajam Albertam tika parādīti dažādi objekti: balta žurka, trusis, pērtiķis, maskas un degošas avīzes. Viņš pret tiem neizrādīja nekādas bailes.  

Nākamajā reizē, kad mazulim tika parādīta žurka, Votsons aiz viņa galvas ar āmuru uzsita pa metāla stieni, radot skaļu troksni. Dabiski, ka zēns nobijās un sāka raudāt. Pēc vairākkārtējas šādas pieredzes Alberts sāka baidīties no žurkas, to vienkārši redzot – bez jebkāda pavadošā trokšņa. Zinātnieki dokumentēja, ka viņš raudāja, grūstījās un mēģināja aizbēgt. Kas pārsteidzoši, Alberts sāka baidīties ne tikai no žurkas, bet arī no citiem pūkainiem un baltiem objektiem, tostarp trušiem, kokvilnas un vates bumbiņām un pat Ziemassvētku vecīša bārdas.  

Eksperiments saņēma spēcīgu kritiku – gan metodoloģisku, gan ētisku. Alberts nekad nesaņēma pretreakcijas terapiju, lai atbrīvotos no iemācītajām bailēm. Nebija arī objektīvu mērījumu sistēmu – reakcijas vērtēja tikai pētnieki paši. Eksperiments pārkāpa visas mūsdienās atzītās ētikas normas.  

Alberta īstā identitāte ilgi bija noslēpums un joprojām oficiāla versija nav apstiprināta. 2009. gadā tika izvirzīta hipotēze, ka tas bijis zēns vārdā Duglass Merits, kurš nomira sešu gadu vecumā no hidrocefālijas. 2014. gadā citi pētnieki norādīja, ka īstais mazulis varētu būt bijis Viljams Alberts Bārgers, zēns, kurš piedzima vienā dienā gan ar Duglasu, gan eksperimenta Mazo Albertu un kurš nodzīvoja garu mūžu, un nomira tikai 2007. gadā. 

Stostīšanās eksperiments, kas traumatizēja veselus bērnus 

1939. gadā Aiovas Universitātes profesors Vendels Džonsons kopā ar savu studenti Mēriju Tjūdoru uzsāka eksperimentu ar mērķi izprast stostīšanās cēloņus. Viņi strādāja ar 22 bērniem no bērnu nama, sadalot tos divās grupās: vieniem tika sniegta pozitīva runas terapija, bet otriem – negatīva, proti, veseliem bērniem tika teikts, ka viņi stostās, un tika kritizēta katra runas nianse. 

Eksperiments uz bērniem atstāja ilgstošas emocionālas sekas. Daži, kuriem iepriekš nebija problēmu ar runu, pēc “terapijas” sāka stostīties. Vairākiem zuda pašapziņa un viņi izteikti sāka sociāli distancēties. Daži bērni atteicās runāt klasē, viens zēns pirms katra vārda apstājās, jo juta, ka “skaņa neiznāks”. Eksperiments vēlāk izpelnījās milzu kritiku un tēlaini tika nosaukts par “Briesmoņa pētījumu”, jo tika veikts uz neaizsargātiem bērniem. 

Interesanti, ka Džonsons, kurš pats bērnībā stostījās, sākotnēji studēja šī runas defekta cēloņus, izmantodams pats sevi kā “izmēģinājuma trusīti”. Viņš, piemēram, ietina savu roku ģipša saitēs, lai noskaidrotu, vai dominējošās rokas imobilizēšana (pēc teorijas – smadzeņu signālu pārslodze) varētu ietekmēt runu. Viņš arī pētīja, vai pārsteiguma moments ietekmē stostīšanos, šim nolūkam izmantojot pēkšņus šāvienu trokšņus un pat elektrošoku.  

Viņa mērķis bija pierādīt, ka stostīšanās nav iedzimts defekts, bet gan apgūta, iemācīta uzvedība. Pēc Džonsona pārliecības, “Briesmoņa pētījumam” vajadzēja šo viņa hipotēzi apstiprināt, taču ironiski, ka eksperimenta dati liecināja pilnīgi pretējo – vairāki bērni, neskatoties uz radītajām bailēm un uzvedības izmaiņām, reāli nestostījās. 

Šis baisais pētījums gadu desmitiem tika noklusēts, un tikai 2000. gados sabiedrība uzzināja par šokējošajiem notikumiem. Daži no eksperimentā iesaistītajiem bērniem vēlāk atzina, ka tas “izpostīja viņu dzīvi”. Piemēram, Mērija Niksone – viena no eksperimenta dalībniecēm – atklāja, ka nekad nav varējusi par to runāt ar savu vīru. 

Cik tālu cilvēks ir gatavs iet, sekojot pavēlēm 

1961. gadā amerikāņu psihologs Stenlijs Milgrams Jēlas Universitātē veica šokējošu pētījumu, lai izprastu, cik tālu cilvēks ir gatavs iet, pakļaujoties autoritātei. Eksperimentu iedvesmoja nacistu kara noziegumu tiesas pēc Otrā pasaules kara, kurās īpaši populāra atruna bija – “es tikai pildīju pavēles”. Milgrama mērķis bija noskaidrot, vai parasti cilvēki var kļūt par cietsirdības instrumentiem, ja to pieprasa augstāka autoritāte. 

Milgrama paklausības eksperimentā piedalījās 40 vīrieši vecumā no 20 līdz 50 gadiem, kuri bija pieteikušies “mācību pētījumam” apmaiņā pret nelielu atlīdzību. Katrs dalībnieks tika testēts individuāli un ieņēma “skolotāja” lomu. Viņam tika paskaidrots, ka eksperimenta mērķis ir izpētīt sāpju ietekmi uz mācīšanos, un viņa uzdevums bija sodīt “skolēnu” (aktieri) ar elektrošoku par katru kļūdainu atbildi. Realitātē neviens netika pa īstam ietekmēts ar elektrošoku, bet “skolēns” tikai tēloja sāpes un ciešanas. 

“Skolotājam” ar katru nākamo kļūdu tika lūgts paaugstināt strāvas stiprumu. Tā tas tika turpināts līdz pat 450 voltiem – līmenim, kas tiek apzīmēts kā “bīstami spēcīgs” un realitātē var būt pat nāvējošs. Kad dalībnieki sāka šaubīties vai atteikties, eksperimenta vadītājs stingrā tonī mudināja turpināt: “Eksperimentam ir jānotiek”, “Nav citas izvēles – jums jāturpina”.  

Rezultāti bija biedējoši – 65% dalībnieku izpildīja visas pavēles un īstenoja maksimālo elektrošoku, neskatoties uz “skolēna” agonijas kliedzieniem. Tas deva šokējošu atklāsmi: cilvēks ir gatavs darīt netikumīgas, nežēlīgas lietas, ja nejūtas personiski atbildīgs vai ir pakļauts autoritātei. 

Eksperiments izraisīja plašu sabiedrības rezonansi un morālu sašutumu. Daži kritizēja emocionālo stresu, kam dalībnieki tika pakļauti, jo viņi ticēja, ka nodara reālu kaitējumu. Citi aizstāvēja Milgramu, norādot, ka pētījums atklāja neērtu, bet svarīgu patiesību par cilvēka dabu. Šis joprojām tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem eksperimentiem sociālajā psiholoģijā un tiek bieži pieminēts, apspriežot pakļaušanos autoritātēm, masu uzvedību un kolektīvo bezatbildību. 

Sešas dienas, kas pārvērta studentus par tirāniem  

1971. gadā amerikāņu zinātnieks, Stenfordas Universitātes profesors Filips Zimbardo uzsāka vienu no pretrunīgākajiem psiholoģiskajiem eksperimentiem mūsdienu vēsturē. Viņš universitātes pagrabā mākslīgi radīja “cietumu”, uzaicināja 24 brīvprātīgos studentus un pēc nejaušības principa sadalīja viņus “ieslodzītajos” un “sargos”. Viņa mērķis bija izpētīt, kā sociālās lomas un vara ietekmē uzvedību. 

Eksperiments iesākās nevainīgi, taču jau pēc dažām dienām “sargi” kļuva arvien brutālāki. Viņi pazemoja “ieslodzītos”, noteica viņiem fiziskus sodus, ierobežoja miegu un ēdienu, lika kailiem tīrīt tualetes un vienatnē izolēja atsevišķus dalībniekus. Savukārt “ieslodzītie” kļuva pasīvi, emocionāli salūza un pakļāvās autoritātei.  

Pats Zimbardo ieņēma “cietuma priekšnieka” lomu un tikai pēc ārējas kritikas saņemšanas sešas dienas vēlāk apturēja pētījumu, lai gan sākotnēji bija plānots, ka tas ilgs divas nedēļas. Starpgadījums sabiedrībā rosināja diskusiju par ētiku un kontroli. Tika apgalvots, ka Zimbardo ļāva notikt varmācībai un nepietiekami aizsargāja dalībniekus. Neskatoties uz apsūdzībām, eksperiments atnesa pētniekam pasaules slavu un kalpoja par spēcīgu pamatu viņa vēlākai zinātniskajai karjerai.  

Vienlaikus tas spilgti parādīja, cik ātri cilvēks pielāgojas sociālajām lomām un cik viegli vara var pārvērsties par vardarbību. Vairāki eksperimenta dalībnieki vēlāk atzina, ka šī pieredze viņus satricināja un atstāja psiholoģiskas sekas uz visu turpmāko dzīvi. Pētījums iedvesmoja ne vienu vien kultūras darbu, piemēram, 2015. gada filmu “The Stanford Prison Experiment” un vācu 2001. gada trilleri “Das Experiment”.  

“National Geographic” ir nācis klajā ar dokumentālu raidījumu ciklu “Stenfordas cietuma eksperiments: Atklājot patiesību”, kurš ļaus dziļāk ielūkoties eksperimenta norisē, atklājot patiesību pa tiešo no pirmavota – studentiem, kuri pirms vairāk nekā 50 gadiem, pašiem to pat nenojaušot, brīvprātīgi kļuva par daļu no skandalozākā psiholoģiskā pētījuma mūslaiku vēsturē.  

Raidījuma “Stenfordas cietuma eksperiments: Atklājot patiesību” pirmizrāde uz ekrāniem nonāca 12. jūnijā, bet jaunas sērijas un iepriekšējo sēriju atkārtojumi būs skatāmi katru jūnija ceturtdienu, pulksten 21.00, kanālā “National Geographic”! 

Aktīvs dzīvesveids prasa vairāk – vai nodrošini organismam nepieciešamos resursus? 

Uzsākot aktīvāk sportot vai būtiski palielinot fizisko slodzi ikdienā, ķermenis patērē ne tikai vairāk enerģijas, bet arī lielāku daudzumu dažādu mikroelementu. Ja neuzņemsi tos pietiekami, organisms nespēs pilnvērtīgi nodrošināt muskuļu atjaunošanos un optimālu imunitāti, turklāt iespējams piedzīvot pāragru nogurumu un citus nepatīkamus simptomus. Kuri vitamīni un minerālvielas ir īpaši nozīmīgi aktīva dzīvesveida piekritējiem, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

„Fiziskās aktivitātes stiprina sirds un asinsvadu veselību, uzlabo vielmaiņu, palielina muskuļu un kaulu izturību, samazina hronisku slimību risku un veicina labu pašsajūtu – gan fiziski, gan emocionāli. Vienlaikus tā ir papildu slodze organismam – fizisko aktivitāšu laikā paātrinās vielmaiņa, pieaug ķermeņa svīšana, tiek aktīvi patērētas organisma rezerves, un tai pašā laikā arī pastiprinās atjaunošanās procesi. Tā rezultātā palielinās ķermeņa vajadzība pēc noteiktiem mikroelementiem. Piemēram, pārejot no mazkustīga dzīvesveida uz aktīviem treniņiem trīs četras reizes nedēļā un neparūpējoties par atbilstošu uzturvielu un mikroelementu uzņemšanu, jau pāris nedēļu laikā var parādīties tādi simptomi kā nogurums, vājums, muskuļu krampji, samazināta izturība, turklāt būs arī grūtāk sasniegt iecerēto progresu. Šī iemesla dēļ, uzsākot vai pastiprinot fizisko slodzi, ir nepieciešams kompleksi izvērtēt, vai tiek nodrošināts sabalansēts uzturs, pietiekama ūdens uzņemšana, kā arī veltīts gana daudz laika miegam un atjaunošanās procesiem,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

Kādi ir svarīgākie vitamīni un minerālvielas aktīvam dzīvesveidam? 

Magnijs ir būtisks muskuļu kontrakcijai, nervu impulsu pārvadei un enerģijas ražošanai. Sportojot tas palīdz novērst muskuļu krampjus, samazina muskuļu nogurumu un uzlabo atjaunošanos. 

Dzelzs palīdz nogādāt muskuļiem skābekli un sekmē izturību. Nepietiekams dzelzs līmenis var paātrināt noguruma iestāšanos, vājināt izturību un mazināt treniņu efektivitāti. 

D vitamīns atbalsta kaulu veselību un ir svarīgs visām muskuļu grupām, palīdzot vairot izturību, spēku, sasniegt lielāku ātrumu un jaudu. Ja organismā trūkst D vitamīna, mazinās izturība un palielinās traumu, tostarp lūzumu, risks. 

Kalcijs, līdzīgi kā D vitamīns, ir būtisks kaulu stiprumam un traumu profilaksei. Tāpat tam ir nozīme arī muskuļu saraušanās un nervu signālu pārvades procesos. 

Kālijs ir svarīgs muskuļu darbībai, nervu impulsu pārvadei un šķidruma līdzsvara uzturēšanai organismā. Pēc treniņa uzņemot ar kāliju bagātus produktus, piemēram, banānus un avokado, paātrinās atjaunošanās procesi un retāk tiek piedzīvots nespēks. 

Cinks atbalsta imūnsistēmu, audu atjaunošanu un piedalās tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Tāpat cinks ietekmē arī hormonālo līdzsvaru, tostarp testosterona līmeni, kas ir nozīmīgs muskuļu augšanas un atjaunošanās procesā. 

B grupas vitamīni – jo intensīvāka fiziskā slodze, jo vairāk organismam nepieciešami B2, B6 un citi B grupas vitamīni, kas piedalās gan hemoglobīna sintēzē, gan vajadzīgi nervu sistēmas, aknu funkciju uzturēšanā un muskuļaudu vielmaiņas procesu nodrošināšanā, samazinot nogurumu un nodrošinot normālu enerģijas ieguvi. 

C vitamīns – lai gan tas ir pazīstams galvenokārt kā vitamīns imunitātes spēcināšanai, noguruma mazināšanai un kolagēna sintēzei, patiesībā C vitamīns ir nozīmīgs visos sportam būtiskos bioķīmiskajos procesos, tostarp stiprina imunitāti un izturību. Uzņemot C vitamīnu pēc fiziskas slodzes, iespējams mazināt oksidatīvo stresu un iekaisuma reakciju. 

Lielāko daļu vajadzīgo vitamīnu un minerālvielu ir iespējams uzņemt ar daudzveidīgu un sabalansētu uzturu. Taču pie intensīvas fiziskās slodzes organisma vajadzības var ievērojami palielināties un optimālai uzturvielu devai var būt nepieciešami uztura bagātinātāji, piemēram, gadījumā, ja laboratorijas analīzēs ir konstatēts kādas vielas deficīts.   

„Turklāt jāņem vērā, ka indivīda vajadzības var atšķirties – tās atkarīgas ne tikai no organisma specifikas, sporta veida un fiziskās slodzes, bet arī cilvēka fizioloģiskajiem un hormonālajiem faktoriem, kas sievietēm un vīriešiem var būt dažādi. Piemēram, sievietēm reproduktīvā vecumā ir lielāks dzelzs deficīta risks menstruāciju dēļ. Tāpat pēc 30 gadu vecuma sievietēm samazinās kaulu blīvums, kas nozīmē, ka ir nepieciešama papildu kalcija un D vitamīna uzņemšana, lai mazinātu osteoporozes attīstību. Savukārt vīriešiem biežāk tiek uzsvērta cinka nozīme, jo šis minerāls ir saistīts ar testosterona līmeni, kas ir būtisks muskuļu augšanai, spēkam un vispārējai vitalitātei. Intensīvas fiziskās aktivitātes laikā vīriešiem bieži vien ir nepieciešams arī vairāk magnija un kālija, lai veicinātu muskuļu atjaunošanos pēc treniņiem. Lai nodrošinātu organismam nepieciešamās vielas, būtiski ir sekot līdzi savai pašsajūtai, konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu un vismaz reizi gadā veikt asins analīzes,” piebilst aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

Jaunā luksusa definīcija: kā Z  paaudze un  mileniāļi  pārveido augstās modes pasauli  

Luksuss vairs nav tas, kas tas bija agrāk. Patiesa greznība neslēpjas tikai glancētos logotipos, prestižās atrašanās vietās un izsmalcinātos materiālos. To skaidri signalizē jaunās paaudzes – Z un mileniāļi – kuru izvēles būtiski maina to, kā luksusa nozare izskatās un kā tā uzrunā savus klientus. Viņiem svarīgākas kļuvušas vērtības, pieredze un autentiskums, nevis cena vai statuss. Par to, kā jaunās paaudzes maina luksusa definīciju sīkāk šajā rakstā stāsta Publicis Groupe zīmolu stratēģe Lelde Rassa-Apsīte. 

Statusa simbols vai vērtību apliecinājums? 

Saskaņā ar Business Insider prognozēm, līdz 2030. gadam 80% no visiem luksusa pirkumiem pasaulē veiks tieši jaunākās paaudzes – mileniāļi (dzimuši 1981–1996), Z (1997–2010) un augošā Alfa paaudze (pēc 2010). Līdz ar to tieši viņu priekšstati pārdefinē, kas mūsdienās tiek uzskatīts par luksuss.  

Lielākā daļa šo pircēju vairs neskatās uz luksusu kā statusa simbolu. GWI aptauja ASV atklāja, ka Z un mileniāļu auditorija vairāk par izsmalcinātību vai mantojamību vērtē ilgtspēju, drosmi un aizraujošu zīmolu. Šīs paaudzes vēlas luksusu, kas ir atbildīgs un iedvesmojošs, nevis elitārs un attālināts. 

Mazāk, bet labāk: pārdomāts patēriņš 

Patērētāju izvēles atspoguļo tendenci virzīties no kvantitātes uz kvalitāti. Pēc Global Web Index datiem 2024. gadā 55% Z un mileniāļu pārstāvju dod priekšroku dažām augstas kvalitātes luksusa precēm, nevis lielam daudzumam ātrās modes. Vēl interesantāk – šo uzskatu pauž 50% cilvēku ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Tas apliecina: luksuss kļūst par apzinātu izvēli, nevis sociālu privilēģiju. 

Tāpat pieaug interese par pakalpojumiem, kas ļauj piekļūt luksusam bez nepieciešamības to iegādāties īpašumā. Piemēram, ASV uzņēmums Vivrelle piedāvā iznomāt augstās modes zīmolu kā, piemēram, Chanel, Gucci un Dior somas par mēneša maksu no 45 līdz 309 ASV dolāriem. Luksuss tiek uztverts nevis kā kaut kas, kam jāpieder, bet kā pieredze, ko iespējams izbaudīt, turklāt domājot par ilgtspēju.  

Digitālā greznība TikTok un Roblox laikmetā 

Jaunās paaudzes pavada lielu daļu sava laika tiešsaistē, un arī luksusa zīmoli tam pielāgojas. Piemēram, zīmols Loewe veiksmīgi izmanto TikTok brīvo un rotaļīgo valodu, lai uzrunātu Z paaudzi. Tikmēr Gucci digitālā pasaule Roblox platformā – Gucci Town – piedāvā lietotājiem interaktīvu zīmola pieredzi, kas balstīta radošumā un kopienas izjūtā.  Virtuālais luksus ir pieejama visiem un ļauj piedzīvot to, kas reālajā pasaulē nebūtu sasniedzams. 

Luksuss ikdienas mirkļos 

Luksusa pieejamība paplašinās arī fiziskajā pasaulē. Tā vietā, lai uzturētu ekskluzivitāti, daļa augstās modes zīmolu izvēlas piesaistīt plašāku auditoriju, sniedzot pieredzi ar zīmolu, piedāvājot to caur citām produktu vai servisu kategorijām. Labs piemērs ir Tiffany Blue Box Café Londonā, kas piedāvā brokastis un saldumus greznā interjerā par pieejamām cenām, ļaujot luksusa sajūtu ikdienā baudīt plašākam sabiedrības lokam. 

Masu tirgus piedāvā savu luksus definīciju 

Mums tik zināmais IKEA zilais Frakta iepirkumu maisiņš ir spilgts piemērs tam, kā ikdienišķs priekšmets var iegūt īpašu statusu. Pagājušā gada oktobrī Londonas Oksfordstrītā IKEA atklāja pop-up veikalu “Hus of Frakta” (Frakta nams), kas bija iedvesmots no luksusa modes galerijām. Šajā veikalā tika izcelti produkti, kas godināja Frakta somas mantojumu un tās raksturīgo zilo krāsu. IKEA pārvērta vienkāršo iepirkumu maisiņu par kultūras un estētiskas simbolu, kas spēcīgi rezonēja ar Z un mileniāļu  paaudžu izpratnēm par luksusu. Tādejādi zīmols skaidri iezīmēja savu luksusa definīciju. 

Luksusa nākotne – daudzveidīga un personīga 

Luksusa nākotne nav vienveidīga — tā ir elastīga un atvērta dažādiem attīstības ceļiem gan zīmoliem, gan patērētājiem. Luksuss kļūst arvien personiskāks — katram tas izpaužas atšķirīgi. Kādam tā ir izvēle par labu ētiski ražotam apģērbam, citam – iespēja virtuāli apmeklēt modes skati vai iznomāt dizainera somu uz mēnesi. Tāpēc jaunā luksusa definīcija iezīmē kultūras maiņu — pretim jaunām vērtībām, pieredzei un autentiskumam, neatkarīgi no ienākumiem vai sociālā statusa.