4 C
Rīga
piektdien, februāris 23, 2024

Dejas maģija viņa glāstos

 

Rosse vīna debesis….es stāvu un skatos kā tās lēnām kļūst tumšākā kontrastā. Tu uzliec Chris de Burgh “Lady in Red”. Soļi Tavi lēnām tuvojas. Tas nerātnais smaids paceļ manas lūpas un ķermeni. Tu pieskaries manam viduklim un slīdoši ar rokām to noglāsti līdz gurniem. Tad ar ātru, bet stipru tvērienu Tu pagriez mani pret sevi. 

Sākas maģija. 

Es viegli ar plaukstu noglaužu Tavus tumšos matus, tad pieskaros tavai sejai. Es redzu kā sajūti manu silto pieskārienu, aizverot acis. Tu paņem manu roku, to stipri satver un otru apliec man ap vidukli, es iztaisoju muguru un zinu, ka tagad rumbas nodarbības atmaksājas. Nosvērtās kustības un intīmais attālums liek elpai mazliet aizrauties, bet negribas atlaist, atlaist tik stipru tvērienu griezienu lidojumā līdz mani apstādina un pieglauž tik cieši, ka mēs nekustamies, bet deja neapstājas mūsu domās. Tik skatiens kaislīgs tieši manī, tieši manās acīs viņš redz, kā mirdz mana sarkanā kleita. Plate apstājas, bet viņa roka nobrauc manu kleitas lenci un lūpas viegli noskūpsta atslēgas kaulu, tad kaklu un sastopas ar manām lūpām, kas jau lūdzas pēc karsta skūpsta. Es klusi saku: “Baudi mani”. Viņš pasmaida un noskūpsta mani tik pareizi, tik droši. Viņš mani aiznes līdz gultai un ataisa manu kleitu lēni – pogu pa pogai, es jūtos kā konfekte viņa rokās. Kad konfešu papīrs ir novilkts un no likts uz rakstāmgalda, viņš skatās uz mani kā es smaidu stāvēdama melnajā korsetē un zeķturos, kas viegli pieglaužas manai tumšajai ādai. Pirmo reizi es redzu viņu samulstot, es uzlieku viņa roku sev uz vidukli un lēnām vadu to zemāk, zemāk līdz stipri ar viņa rokām sagrābju savu dibenu. Tālāk viss notiek kā dejā – viņš paceļ mani un manas kājas apvijas ap viņu. Skūpsti nebeidzas līdz viņš mani nogulda gultā un sāk glāstīt manu augumu. Es atpogāju viņa kleklu un nespēju pretoties vēlmei skūpstīt viņa spēcīgo augumu. Viņš iekarst un atbrīvo mani no korsetes, es ieelpoju un viņš satver manas krūtis un jūtu kā piebriest kaisle gan manī, gan viņā. Laika izjūta pazūd un es attopos jau kad viņš glāsta manu klēpi. Esmu punktā, ka ar kārdināšanu nepietiek, gribu vēl, girbu visu, gribu viņu sevī tagad! Un viņš lasa man no acīm, un tad es jūtu stipru grūdienu, sevī, kas patīkami pārņem manu ķermeni, neaprakstāmā sajūta, kad iekarsušās ādas viena gar otru glāstas un paceļ visu ķermeni augstākā līmenī par šo gultu un zemi. Viņa elpa un vieglie vaidi manā ausī ir kā ekstazīns, ko gribu vēl. Nekas tā neuzbudina, kā redzēt viņa svētlaimīgo skatienu, apziņa, ka viņš zaudē prātu no maniem glāstiem. Abiem vienlaicīgi kāpjot augstāk pa baudas kāpnēm līdz kulminācijai, tik cieši kopā savijoties apakaļ ceļa nav  kā izkliegt emocijas un  iekrampēties viņa miesā kamēr esam bezsvara baudas stāvoklī. Un viņš atkrīt atpakaļ uz manis. Noskūpsta mani, bet neatlaiž.

Mēs guļam viens uz otra, rosse debesis ir pārvērtušās tumsā, klusums tik mūsu elpu vilcieni dzirdami pēc kaislīgā deju maratona. 

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

Iepriekšējais rakstsJa vien tikai dažas stundas.
Nākamais rakstsSkaties Riga Fashion Mood!