23.9 C
Rīga
svētdien, 19 maijs, 2024
Home Blog Page 105

Britu”Vogue” žurnāla vākam nofotografēta žurnāla vēsturē visvecākā modele! Kas viņa ir? (+VIDEO)

Šī gada britu žurnāla “Vogue” jūnija numura vāku rotā kinozvaigzne Džūdija Denča, kurai ir 85 gadi! Džudija nu  kļuvusi par visvecāko sievieti, kāda jebkad ir bijusi uz šī žurnāla vāka!

Žurnāla “Vogue” sociālajos tīklos teikts, ka mirkli pirms tam, kad Covid-19 pandēmija apturēja visu pasauli un ieslodzīja mūs mājās, žurnāliste satikās ar aktrisi viņas mājās, kura atrodas Sari grāfistē (Anglijā). Intervijā tika runāts pat dzīvi, likteni un karjeru. Interesanti, ka aktrise ir kļuvusi arī par sociālo tīklu zvaigzni pati nebūdama reģistrējusies nevienā no sociālajiem medijiem.

Vislielāko pasaules atpazīstamību Džūdijai Denčai nodrošināja filmēšanās vairākās Džeimsa Bonda sērijās.

Video

Foto

View this post on Instagram

Introducing the June 2020 issue of #BritishVogue where Dame Judi Dench, at 85, makes history as the oldest person ever to star on the cover of Vogue. Before the coronavirus pandemic forced the world into lockdown, @GilesHattersley visited her home in deepest Surrey to discuss everything from why retirement is completely out of the question, to how she has become a social media phenomenon – without being on social media herself. Click the link in bio to read the interview and see the full story in the new issue, on newsstands and available for digital download on Thursday 7 May. #JudiDench wears a trench coat by @DolceGabbana. Photographed by @Nick_Knight and styled by @KPhelan123, with hair by @SamMcKnight1, make-up by @TheValGarland, nails by @MikePocock and set design by @TomoTattle.

A post shared by British Vogue (@britishvogue) on

View this post on Instagram

After six decades on screen and stage, it’s safe to say Judi Dench commands public affection on an industrial scale. In the June 2020 issue, Dench invited #BritishVogue inside her Surrey home to discuss love and marriage (she’s had four proposals), her expansive repertoire of awards (including 11 BAFTAs and one Oscar), and a brief fling with rap music, delivering a message of hope at a time when we need it most. Read the full interview with @GilesHattersley at the link in bio, and see the full story in the new issue on newsstands and available for digital download Thursday 7 May. #JudiDench wears a coat by #GiorgioArmaniPrivé and dress by @_LA_Collection_. Photographed by @Nick_Knight and styled by @KPhelan123, with hair by @SamMcKnight1, make-up by @TheValGarland, nails by @MikePocock and set design by @TomoTattle.

A post shared by British Vogue (@britishvogue) on

 

Autors: Dieviete.lv

Šokējoša ziņa: ASV piecgadīgs zēns pieķerts pie auto stūres uz šosejas! (+VIDEO)

Apturot aizdomīgu automašīnu uz šosejas, policists ASV Jūtas štatā šonedēļ sev par pārsteigumu atklājis, ka pie auto stūres sēž piecgadīgs puika.

Zēns policistam sacījis, ka pametis mājas pēc strīda ar mammu, kura atteikusies pirkt viņam luksusa automobili “Lamborghini”.

“Viņš nolēma, ka paņems automašīnu un brauks uz Kaliforniju, lai pats sev tādu nopirktu,” tviterī pavēstīja policija, piebilstot, ka šādam pirkumam zēnam gan būtu nedaudz pietrūcis naudas, jo viņam kabatās bijuši tikai trīs dolāri.

Video, kas uzfilmēts ar policista kameru, redzams, kā auto šķībi brauc pa šoseju, bet piestāj malā, kad policists iedarbina sirēnu.

Tuvojoties automašīnai, policists sapratis, ka notiek kaut kas dīvains, jo nav spējis saskatīt šofera galvu.

Policija atklāja, ka zēnam bija izdevies nobraukt trīs līdz piecus kilometrus, pirms viņš tika apturēts un par notikušo paziņots viņa vecākiem.

Vecāki bija atstājuši piecgadnieku sava vecākā bērna aprūpē, kurš bija aizmidzis, un puika pa to laiku paņēmis auto atslēgas un aizbraucis.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Toms Krūzs plāno filmēties Starptautiskajā kosmosa stacijā! (+VIDEO)

Holivudas aktieris Toms Krūzs plāno piedalīties kinolentē, kuras filmēšana notiks Starptautiskajā kosmosa stacijā, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

“NASA priecājas sadarboties ar Tomu Krūzu pie filmas, [kas tiks uzņemta] kosmosa stacijā,” tviterī otrdien ierakstījis NASA administrators Džims Braidenstains.

Video

“Mums ir nepieciešami populārie mediji, lai iedvesmotu jaunu inženieru un zinātnieku paaudzi un padarītu NASA ambiciozos plānus par realitāti,” piebildis NASA vadītājs.

Krūzs projektā gatavojas iesaistīt Īlona Maska kompāniju “Space X”, kas drīzumā gatavojas piedāvāt privātos ceļojumus kosmosā, ziņo vietne “Deadline.com”.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ februārī Itālijā tika pārtraukta filmas “Neiespējamā misija 7” (“Mission: Impossible 7”) ar Krūza piedalīšanos uzņemšana. Savukārt kinolentes “Labākais šāvējs” (“Top Gun”) turpinājuma pirmizrāde ASV atlikta līdz decembrim.

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

06.05.2020.

Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai

Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai, mikroblogošanas vietnē “twitter” pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šodien Kariņš videokonferencē ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli vienojušies par iekšējo robežu atvēršanu no 15.maija un brīvu Baltijas valstu iedzīvotāju kustību. 

Vienlaikus Kariņš piebilda, ka tiem, iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no citām valstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Ārkārtējās situācijas laikā robežkontrole no Latvijas puses uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām nav atjaunota, kas nozīmē, ka uz robežas ar Lietuvu un Igauniju nekādi ierobežojumi vai ceļošanas aizliegumi no Latvijas puses nav ieviesti. 

Lai arī kopš 17.marta Latvija ir atcēlusi starptautiskos pasažieru pārvadājumus, šķērsot Latvijas robežu ar privāto transportu vai kājām nav aizliegts. Aizliegums šķērsot robežu attiecas tikai uz ārējo robežu, proti, ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr atbildīgas amatpersonas var lemt par izņēmumiem.

Autors: nozare.lv

06.05.2020.

Aizvadītajā diennaktī reģistrēti 4 jauni Covid-19 gadījumi

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti četri jauni Covid-19 gadījumi, lai arī vēl diennakti iepriekš jauni saslimušie netika konstatēti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 2477 testi, bet Latvijā kopumā līdz šim veikti 68 627 izmeklējumi, ar Covid-19 saslimušas 900 personas,. 464 izveseļojušās, bet mirušas 17.

Pēdējās diennakts laikā stacionēts viens Covid-19 pacients. Kopā stacionāros ārstējas 30 ar jauno koronavīrusu sasirgušie – 27 pacienti ar vidēji smagu, bet trīs ar smagu slimības gaitu. Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīti 102 Covid-19 pacienti.

Autors: nozare.lv

06.05.2020.

Valdība sola lemt par pakāpenisku izeju no Covid-19 ārkārtējās situācijas! (+VIDEO)

Latvijā būs ilgi jāsadzīvo ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, tomēr valdība lems par pakāpenisku izeju no ārkārtējās situācijas, otrdien žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Latvijā Covid-19 izplatība joprojām tiek kontrolēta, tomēr citviet pasaulē šī slimība joprojām plosās un vēl nav radītas zāles cīņai pret šo vīrusu.

Video

Kariņš atzina, ka Latvijā ir jāstrādā atbildīgi, lai varētu pakāpeniski atvērt ekonomiku, nodrošinot sabiedrības veselību un drošību.

“Šo ceturtdien valdība plāno skatīt jautājumu par ārkārtējās situācijas termiņu – to pagarināt, nepagarināt, uz cik ilgu laiku, kas varētu notikt ar pulcēšanās ierobežojumiem. Bet galvenais ir – kā varam iemācīties ilgtermiņā sadzīvot ar Covid-19, kas jāmaina kopīgajā uzvedībā, lai varētu atjaunot ekonomiku un ļautu cilvēkiem strādāt, vienlaikus pasargājot no saslimšanas. Meklēsim pareizāko līdzsvaru tam, kā pakāpeniski iziet no ārkārtējās situācijas, zinot, ka vīruss pasaulē nav uzvarēts,” pauda Kariņš.

Lūgts konkretizēt savu pozīciju jautājumā par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, Kariņš norādīja, ka šis jautājums ir saistīts ar virkni citu jautājumu, piemēram, valsts pabalstu krīzē cietušajiem, kas ar ārkārtējās situācijas beigām tiktu pārtraukts.

“Skatīsimies uz to, ko varam mīkstināt ierobežojumos. Juristi valdībā runā, kā būtu pareizāk – iet ātrāk uz ārkārtējās situācijas atcelšanu un turpināt ierobežojumus vai arī turpināt ārkārtējo situāciju kopumā. Šodien uzklausījām ekspertus, lai saprastu, kādus soļus varam spert. Te no svara būs tas, ko dara [Baltijas valstu] kaimiņi. Mēs varētu atvērt gaisa satiksmi, bet, ja lidmašīnai nebūs kur nosēsties… Strādāsim ar kaimiņiem, lai nonāktu pie kopīga redzējuma. Es paredzu, ka visur tiks ievērots pakāpeniskums,” sacīja Ministru prezidents.

Premjers informēja, ka rīt viņam plānota saruna ar Baltijas valstu premjerministriem, lai spriestu par Baltijas valstu telpas atvēršanu cilvēku kustībai, saglabājot zināmus ierobežojumus, kas būtu līdzīgi visās Baltijas valstīs.

Kariņš atgādināja, ka patlaban visi valstī noteiktie ierobežojumi ir spēkā, bet ceturtdien, 7.maijā, valdība lems par dzīvi pēc 12.maija.

Aizvadītājās brīvdienās Latvijā bija vērojamas pozitīvas tendences Covid-19 izplatības statistikā, preses konferencē vērtēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc politiķes vārdiem, brīvdienas parādīja dažas iepriecinošas tendences, no kurām viena bija tas, ka pēdējās diennakts laikā netika konstatēts neviens jauns Covid-19 inficētais. Tikpat būtiski vērtējams arī tas, ka trīs dienas pēc kārtas slimnīcā netika ievietots neviens ar Covid-19 sasirgušais, uzsvēra ministre.

Ministre atzīmēja, ka patlaban Covid-19 inficēšanās līkne samazinās lēzeni, kas, viņasprāt, apliecina, ka Latvijas sabiedrībā ierobežojumi, iespējams, netiek ievēroti pilnā apmērā.

Raugoties uz citu valstu pieeju, ministre minēja Spāniju un Somiju, piebilstot, ka, viņasprāt, Somijas pieeja “šķiet simpātiskāka”. Viņa izteicās, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu tikšot domāts, kā ierobežojumu mīkstināšanu atainot vizuāli.

Ministre uzsvēra, ka noteikti ierobežojumi saglabāsies neatkarīgi no dažādiem apstākļiem, piemēram, prasība pēc regulāras roku dezinfekcijas un distances ievērošanas, tostarp veikalos un pasākumos. “Lai cik plats vai šaurs būs tas solis, jāapzinās, ka tas var tikt koriģēts abos virzienos,” pauda ministre.

Vaicāta par 4×4 pieejā iekļauto ideju ierobežojumu noteikšanai vērtēt “kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju” un kā to mērīt, ministre izteicās, ka tas līdz šim nav darīts pietiekamā apmērā, bet, lai to darītu, “ir jājautā viedoklis tiem, kuri spēj izveidot tieši dizainu”, piemēram, sociālajiem antropologiem, kuri spētu veikt sabiedrības noskaņojuma pētījumus vai socioloģiskās aptaujas.

“Pretējā gadījumā mēs riskējam pieņemt ierobežojumus, kurus sabiedrība varētu neņemt pretī,” sacīja Viņķele.

“Ceturtdienas valdības sēde būs atbildīgu un izsvērtu jautājumu sēde,” sacīja Viņķele, atgādinot, ka tiks skatīts jautājums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā arī ierobežojumu pārskatīšanu.

Viņķele iepriekš tika stāstījusi, ka turpmāko ierobežojumu mīkstināšanu valdība vērtēs atbilstoši četriem parametriem četru nedēļu laika posmā.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.

Autors: Nozare.lv/Panorāma

06.05.2020.

Dailes teātris mēģina panākt vienošanos ar diviem aktieriem par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu!

Dailes teātra vadība mēģina panākt vienošanos ar diviem aktieriem par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, aģentūrai LETA pavēstīja teātra direktors Juris Žagars.

Aprīļa beigās Žagars apstiprināja, ka teātrī notiek izmaiņas štatā un notiek pārrunas ar četriem aktieriem par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu. “Patlaban nav papildus informācija par diviem aktieriem, kam piedāvāts vienoties par darba attiecību pārtraukšanu un kam nav atvērtas slimības lapas. Esam procesā par vienošanos vai, ja nevarēsim vienoties, par štata vietu samazinājumu,” skaidroja Žagars.

Dailes teātris bija uzsācis sarunas par iespējamu darba attiecību sākšanu ar Valmieras drāmas teātra aktieriem Imantu Stradu un Elīnu Vāni. Šobrīd arī šis jautājums ir procesā, sacīja Žagars, norādot, ka pastāv cerība līdz maija beigām darba attiecības noformēt arī rakstiski.

“Uzaicinātie aktieri aizņems divas pozīcijas aktieru štatā, kas atbrīvojās, man aizejot no aktieru štata un beidzoties terminētajam darba līgumam ar aktieri Ediju Zalaku,” teica teātra direktors.

Žagars uzsvēra, ka abi procesi, proti, vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu ar četriem aktieriem un divu jaunu aktieru pieņemšanu darbā, nav savstarpēji saistīti.

Kā vēstīts, aprīlī Dailes teātris uzsāka sarunas par iespējamu darba attiecību sākšanu ar Valmieras drāmas teātra aktieriem Stradu un Vāni, lai gan paralēli tam tika vērtēta iespēja par atsevišķu teātra aktieru atlaišanu.

Aicināts atbildēt uz jautājumu, vai patiesībai atbilst izskanējusī neoficiālā informācija, ka Dailes teātris no četrdesmit aktieriem atlaidis četrus, proti, aktrises Aiju Dzērvi un Sarmīti Rubuli, kā arī aktierus Kasparu Zāli un Mārtiņu Poču, direktors norādīja, ka viņš var tikai apstiprināt, ka notiek izmaiņas teātra štatā.

Savukārt teātra mākslinieciskais direktors un režisors Viesturs Kairišs iepriekš sacīja, ka teātrī ienāk jauna vadība un tas nes līdzi arī minimālas izmaiņas personāla sastāvā.

“Cilvēciski tie nav vienkārši lēmumi un situācija nav vienkārša. Pie jebkuras jaunas vadības notiek zināma kustība aktieru ansamblī, kas nozīmē, ka teātris ir dzīvs organisms,” norādīja Kairišs.

Aprīļa sākumā Dailes teātra direktors pavēstīja, ka tiek apsvērta iespēja samazināt teātra štatu par desmit procentiem.

Vēl pirms jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes, Dailes teātra vadība veikusi “atsevišķas personāla korekcijas uz vienošanās pamata”, kas bijušas plānotas iepriekš.

“Kopīgais darbinieku samazinājums nav plānots lielāks par 10%. Tā nebūs kolektīvā atlaišana. Pašreiz notiek vērtēšanas un sarunu process ar atsevišķiem tehniskā, mākslinieciskā un administrācijas personāla darbiniekiem,” iepriekš skaidroja Dailes teātra direktors.

Autors: nozare.lv

05.05.2020.

Filmas “Bille” izrādīšanas tiesības iegādājusies televīzijas grupa “HBO Europe” (+VIDEO)

Filmu studijas “Deviņi” un režisores Ināras Kolmanes veidotās Simtgades spēlfilmas “Bille” izrādīšanas tiesības Eiropas valstīm iegādājusies starptautiskā televīzijas un interneta platformu (VOD) grupa “HBO Europe”.

Kā pavēstīja filmas producente Marta Romanova-Jēkabsone, šis ir pirmais gadījums, kad kāda Latvijas spēlfilma iegādāta izrādīšanai televīzijas grupā, kurā ietilpst televīzijas kanāli teju visā Eiropā.

Sadarbojoties ar starptautisko filmu pārdošanas kompāniju “TVCO”, filma būs pieejama arī televīzijās un interneta platformās Latīņamerikā, Meksikā, Brazīlijā, Ķīnā, Spānijā un citviet.

Tāpat filma “Bille” joprojām tiek izrādīta un piedalās starptautiskos filmu festivālos un konkursos, tādējādi kļūstot par vienu no visvairāk ceļojošām Simtgades programmas filmām, kas piedalījusies vairāk nekā 30 festivālos Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Balvu kā labākā spēlfilma “Bille” ieguvusi Starptautiskajā bērnu un jauniešu festivālā Isfahanā, Irānā.

Latvijā “Bille” skatāma filmu platformā “Shortcut” un nopērkama arī DVD formātā. Režisores Kolmanes veidotā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi gan Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma, gan saņēmusi Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu “Kilograms kultūras” kategorijā “Kino”.

Filma tapusi pēc rakstnieces Vizmas Belševicas daļēji autobiogrāfiskā romāna “Bille” motīviem. Kinodarbs skatītājus ieved 30.gadu Latvijā, kur mazā meitene Bille par spīti grūtajai ikdienai un vecāku mīlestības trūkumam nezaudē dzīvesprieku un apņēmību dzīvē izsisties uz augšu, pavēstīja Romanova-Jēkabsone.

Titullomu filmā atveido Rūta Kronberga, Billes mammas lomā iejutusies Elīna Vāne, savukārt tēvu spēlē Artūrs Skrastiņš.

Filma tapusi kā Latvijas, Lietuvas un Čehijas kopražojums, pamata finansējumu saņemot Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Pirmo reizi diennakts laikā nav reģistrēts neviens Covid-19 saslimšanas gadījums, lai gan viens saslimušais miris

Pēdējās diennakts laikā nav reģistrēts neviens Covid-19 saslimšanas gadījums, kamēr kopumā testi veikti 686 personām, bet viens saslimušais stacionārā miris, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Tikmēr aizvadītajā diennaktī stacionārā miris Covid-19 pacients vecumā no 85 līdz 90. SPKC informē, ka pacientam bijušas vairākas hroniskas saslimšanas.

Latvijā kopumā līdz šim veikti 66 150 izmeklējumi, saslimušas 896 personas un 348 izveseļojušās, bet 17 mirušas.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionēti pacienti ar Covid-19. Tomēr līdz šim stacionāros ievietoti 33 pacienti – 29 pacienti ar vidēji smagu, savukārt četri pacienti ar smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāra izrakstīti 98 pacienti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

05.05.2020.

Friezieris komentē: Vīrieši griež matus savām draudzenēm. Varbūt labāk doties pie frieziera? (+VIDEO)

Karantīnas laiks dara savu, internetā var atrast ne mazums izaicinājumu. Ko darīt, ja sapņo par īsiem matiem, bet nevēlies doties pie friziera? Paprasīt, lai matus nogriež tavs draugs. Vai tā ir laba ideja? 

Video

Autors: Dieviete.lv

Lietuvā ar Covid-19 mirušo skaits sasniedzis 48

Lietuvā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid19 miruši vēl divi cilvēki, līdz ar to mirušo skaits sasniedzis 48, pavēstījis Nacionālais sabiedrības veselības centrs.

Pēc tā sniegtajām ziņām, otrdien Klaipēdas Universitātes slimnīcā mirusi vairāk nekā 80 gadus veca paciente, kas slimnīcā nogādāta no veco ļaužu aprūpes nama Kretingas rajona Kartenas mazpilsētā. Otrdien reģistrēts vēl viens nāves gadījums – – miris vairāk nekā 60 gadus vecs Jonišķu rajona iedzīvotājs, kuram bez Covid19 bijušas vēl citas slimības.

Iepriekš Nacionālais sabiedrības veselības centrs informējis, ka Kartenas veco ļaužu aprūpes namā jaunais korovavīruss diagnosticēts 24 iemītniekiem un pieciem darbiniekiem.

Jau ziņots, ka inficēšanās ar jauno koronavīrusu Lietuvā konstatēta 1423 cilvēkiem.

Autors: nozare.lv

05.05.2020.

Egils Levits: Arī šoreiz mēs atradīsim pareizo ceļu izejai no krīzes (+VIDEO)

Līdzīgi kā citos izšķirošajos brīžos, arī šoreiz mēs atradīsim pareizo ceļu izejai no šīs krīzes, Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas uzrunā pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents atzina, ka tautas likteņgaitās ir vēsturiski brīži, kad summējas pats būtiskākais, kad cilvēks ir eksistenciālas izvēles priekšā.

“Tas, ko mēs paveicam, tas, ko mēs izdarām, uz ilgu laiku nosaka, kā nācijai būt, kā tautai būt, kā valoda un kā mūsu kultūra spēj pastāvēt un attīstīties. Šāds brīdis bija pirms 102 gadiem, kad kara izpostītajā Latvijā un vācu okupētajā Rīgā 38 Tautas padomes locekļi proklamēja Latvijas valsti,” teica Levits.

Viņš atgādināja, ka viņiem toreiz nebija laika rīkot referendumu un tautas aptaujas, un Tautas padomes locekļi vadījās no pārliecības par to, ka latviešiem ir neatņemamas tiesības uz savu valsti un pašiem sava likteņa lemšanu.

“Latvieši sava zemē ir dzīvojuši gadu tūkstošiem, bet pirmo reizi vēsturē latvieši nodibināja paši savu vienotu valsti. Un šāds eksistenciāls brīdis bija arī tieši pirms 30 gadiem, kad 138 Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Viņi uzskatīja, ka latvieši tikai savā valstī spēj nodrošināt savas tautas, valodas, kultūras, pastāvēšanu,” klāstīja Levits.

Pēc viņa paustā, Augstākās Padomes deputāti tikai izpildīja tautas gribu, ko tā bija paudusi grandiozajās demonstrācijās Daugavmalā un Baltijas ceļā, lai izteiktu, ka vēlas brīvību, savu valsti, grib paši lemt savu likteni.

Levits savā uzrunā pateicās Latvijas Tautas frontes dalībniekiem, vadībai un vietējām nodaļām, Latvijas nacionālajai kustībai un visām nacionālajām organizācijām un kustībām, kā arī visiem cilvēkiem, kuri padarīja 4.maiju un Latvijas neatkarības atjaunošanu par iespējamu.

“Pirms 30 gadiem mēs, latvieši, Latvijas tauta, mainījām Eiropas vēsturi un mainījām arī pasaules karti. Baltiešu izlaušanās no padomju impērijas satricināja tās pamatus, un beigās tas noveda pie impērijas sabrukuma. Baltijas ceļš bija priekšvēstnesis vēlākai Berlīnes mūra krišanai un vēlākai apvienotajai Eiropai. Mēs varam būt lepni par to,” aicināja amatpersona.

Viņš uzskata, ka tauta spēj izšķirošajos brīžos vienoties un pieņemt pareizos lēmumus, lai nodrošinātu nākotni un arī atrast izeju no krīzes.

“Esmu pārliecināts, ka arī šoreiz mēs atradīsim pareizo ceļu izejai no šīs krīzes. Sveicu mūs visus šajos valsts atjaunošanas svētkos! Ir labi atcerēties, cik daudz spēka slēpjas mūsu tautā, cik daudz enerģijas, cik daudz gudrības un tālredzības mūsos ir, lai mēs varētu veidot paši savu likteni, kā mēs to vēlamies un kā mums būtu labāk. Saules mūžu Latvijai!” novēlēja Levits.

Kā ziņots, pirmdien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 30.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās Padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā Padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Video 

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

04.05.2020.

Paliec mājās: Pēdējā diennaktī atklāti 17 jauni Covid-19 gadījumi

Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā reģistrēti 17 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir divreiz vairāk nekā diennakti iepriekš, liecina Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 testi veikti 1219 personām, bet līdz šim kopumā – 65 464 personām.

Tādējādi Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu skaits diennakts laikā pieaudzis par 1,93%, turpretim diennakti iepriekš šis pieaugums bija 0,92%.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, aizvadītās diennakts laikā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret diennaktī veiktajiem testiem bijis 1,39%, kas ir augstākais rādītājs kopš 19.aprīļa, kad diennakts laikā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret diennaktī veiktajiem testiem bija 1,52%.

Savukārt līdz 3.maijam kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu diennakts laikā saglabājies nemainīgs – 1,37%, liecina aģentūras LETA aprēķini, kas veikti, balstoties uz SPKC datiem.

Latvijā Covid-19 līdz šim konstatēts 896 cilvēkiem, 348 no viņiem izveseļojušies, bet 16 nomiruši.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati, pēdējās diennakts laikā Latvijā stacionēti divi ar Covid-19 sasirgušie, bet kopumā stacionāros patlaban ārstējas 34 Covid-19 pacienti – 30 ar vidēji smagu, bet četri ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 98 jaunā koronavīrusa pacienti, liecina NVD dati.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

04.05.2020.

Aprit 30 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas!

Šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 30.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Autors: nozare.lv

04.05.2020.

Populārā seriāla “Game of Thrones” aktieris Bjornsons uzstāda jaunu pasaules rekordu! (+VIDEO)

Populārā seriāla “Game of Thrones” aktieris Haftors Bjornsons sestdien savā dzimtenē Islandē labojis pasaules rekordu vilkmes vingrinājumā, spējot virs zemes pacelt 501 kilogramu.

Pazīstamais aktieris, kurš seriālā tēlo iespaidīgo milzi Gregoru Kleganu “Kalnu”, Islandē bāzētajā “Thor’s Power Gym” virs zemes pacēla 501 kilogramu, ka nu jau ir jauns pasaules rekords.

Iepriekšējais pasaules rekords piederēja Edijam Holam no Lielbritānijas, kurš 2016.gadā vilkmē pacēla 500 kilogramus.

Bjornsona sniegums tiešraidē tika translēts ESPN kanālā. 31 gadu vecais spēka vīrs pacēla ar svariem apkrauto un jau saliekušos svara stieni, noturēdams nedaudz vairāk nekā pustonnu teju divas sekundes. 

Aptuveni 205 centimetrus garais aktieris un spēka vīrs 2018.gadā tika kronēts par pasaulē spēcīgāko vīru.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Pēdējā diennaktī Covid-19 atklāta 8 cilvēkiem

Pēdējā diennaktī reģistrēti astoņi jauno Covid-19 pacienti, no kuriem četri saistīti ar vienu inficēšanās vietu, liecina Slimību un profilakses kontroles centra apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 testi veikti 1143 personām, bet līdz šim kopumā – 64 245 personām.

Latvijā Covid-19 līdz šim konstatēts 879 cilvēkiem, 348 no viņiem izveseļojušies, bet 16 nomiruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens ar Covid-19 sasirgušais nav stacionēts, bet kopumā stacionāros patlaban ārstējas 33 Covid-19 pacienti – 29 ar vidēji smagu, bet četri ar smagu slimības gaitu. Nacionālā veselības dienests dati liecina, ka līdz šim no stacionāra izrakstīti 97 jaunā koronavīrusa pacienti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

Ukrainas ugunsdzēsēji jau mēnesi dzēš ugunsgrēkus pie Černobiļas!

Ukrainas ugunsdzēsēji jau mēnesi cenšas apdzēst ugunsgrēkus netālu no bijušās Černobiļas atomelektrostacijas (AES) un piektdien cīņā ar liesmām piedalās vairāk nekā 200 ugunsdzēsēju.

Pēc satelītuzņēmumiem aplēsts, ka ugunsgrēki skāruši 11 500 hektārus meža.

Vides eksperti bažījās, ka ugunsgrēki varētu atsegt radioaktīvos pelnus, kas saglabājušies augsnē.

“Radiācijas fons Kijevā, Kijevas reģionā un aizliegtajā zonā ir dabīgā fona radītāju robežās,” piektdien paziņoja Valsts Ārkārtas dienests.

Černobiļas AES katastrofa 1986.gada 26.aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku mira vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.

30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 000 cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Taču aptuveni 200 cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.

Foto: Attēlam ir ilustratīva nozīme

Autors: nozare.lv

02.05.2020.

LU Botāniskajā dārzā gaidāms magnoliju pilnzieda laiks!

Vadoties pēc ziedu plaukšanas ātruma, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza kokaugu eksperti paredz, ka tūlīt varētu sākties magnoliju pilnzieds.

Magnoliju ziedēšana katru gadu esot gaidīts notikums LU Botāniskajā dārzā, kas iezīmē aktīvās kolekciju ziedēšanas sezonas sākumu. Pēc LU paustā, Latvija ir viens no tālākajiem ziemeļu punktiem, kur magnolijas iespējams audzēt āra apstākļos, tiesa, tikai izturīgākās sugas un šķirnes.

Tāpat universitāte uzsver, ka magnoliju kolekcija, kas apskatāma LU Botāniskajā dārzā, ir senākā magnoliju kolekcija Latvijā – vecākās magnolijas sasniegušas jau 60 gadu vecumu un lielu koku izmērus.

Kopumā botāniskā dārza brīvdabas ekspozīcijā ir apskatāmas 19 magnoliju sugas, šķirnes un varietātes.

LU informēja, ka paleobotānikas pētījumi liecina, ka magnolijas ir vieni no senākajiem segsēkļiem-ziedaugiem pasaulē un zinātnieki uzskatot, ka magnoliju lielie, iespaidīgie ziedi ir saistīti ar seno augu izcelsmes vēsturi – laikā, kad radās magnolijas, bites vēl nebija gana daudz, lai kokus apputeksnētu, un par galvenajiem magnoliju apputeksnētājiem kļuvušas vaboles.

Lai vaboles ar savu relatīvi lielo izmēru un svaru ziedus nenolauztu, tie esot attīstījušies lieli un izturīgi un šīs īpašības magnoliju ziedi ir saglabājuši līdz pat mūsdienām.

Pēc universitātes paustā, arī mūsdienās magnoliju ziedus apputeksnējot galvenokārt dažādas vaboles, kā arī vējš.

Šobrīd visas pazīmes liecina, ka magnoliju kolekcija varētu sasniegt savu pilnziedu tuvākajā laikā. To, cik ilgi pilnzieds turpināsies, dārza ekspertiem paredzēt esot grūti, jo magnoliju ziedēšanas ilgumu stipri ietekmē laikapstākļi.

LU Botāniskā dārza āra teritorija ir gana plaša, lai to varētu apmeklēt droši, pauda LU, tomēr tiek atgādināts, ka botāniskā dārza apmeklējuma laikā ir jāievēro visi noteiktie Covid-19 vīrusa ierobežošanas piesardzības pasākumi un jāizvairās no drūzmēšanās.

LU Botāniskā dārza siltumnīcas apmeklētājiem līdz 12.maijam ir slēgtas un apmeklētājiem pieejama tikai āra teritorija.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

02.05.2020.

 

Eiropā ar jauno koronavīrusu inficējušos cilvēku skaits pārsniedzis pusotru miljonu

Eiropā ar jauno koronavīrusu inficējušos cilvēku skaits sestdien pārsniedzis pusotru miljonu – nepilnu pusi no kopējā pasaulē inficēto cilvēku skaita, liecina ziņu aģentūras AFP  apkopotie dati.

Līdz sestdienas rītam Eiropā vīruss atklāts kopumā 1 506 853 cilvēkiem, un no tā izraisītās slimības Covid-19 miruši 140 260 cilvēki, līdz ar to Eiropa ir pandēmijā vissmagāk cietušais kontinents. Visā pasaulē ir reģistrēti 3 350 224 inficēšanās gadījumi, un slimība prasījusi 238 334 upurus.

Piecās Eiropas valstīs oficiāli apstiprinātais inficēšanās gadījumu skaits pārsniedz 150 000 – Spānijā 215 216 inficēšanās gadījumi un 24 824 mirušie, Itālijā 207 428 inficēšanās gadījumi 28 236 mirušie, Lielbritānijā 177 454 inficēšanās gadījumi un 27 510 mirušie, Francijā 167 346 inficēšanās gadījumi un 24 594 mirušie un Vācijā 161 703 inficēšanās gadījumi un 6575 mirušie.

Šie AFP apkopotie dati ietver valsts iestāžu un Pasaules Veselības organizācijas (PVO)  sniegto informāciju, bet iespējams, atspoguļo tikai nelielu daļu no faktiskā inficēšanās gadījumu skaita, jo daudzās valstīs testi tiek veikti tikai nopietnākajos gadījumos.

Autors: nozare.lv

02.05.2020.

Pēdējās diennakts laikā reģistrēts tikai viens jauns Covid-19 slimnieks!

Pēdējās diennakts laikā Latvijā saslimšana ar Covid-19 atklāta vienam cilvēkam, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti kopumā 1982 Covid-19 testi, kas gan ir par 1252 testiem mazāk nekā dienu iepriekš. 

Līdz šim Latvijā kopā veikti 63 102 izmeklējumi, saslimušas 871 personas un 348 izveseļojušās, bet 16 mirušas.

Pēdējās diennakts laikā neviens Covid-19 slimnieks slimnīcā nav ievietots. Kopā stacionāros ārstējas 34 pacienti – 32 ar vidēji smagu, bet divi ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra līdz šim izrakstīti 96 pacienti.

Kā vēstīts, nākamnedēļ valdība plāno sākt pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus.

Ja šajās brīvdienās samazināsies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits, valdība varētu diskutēt par “2×2” principa mīkstināšanu, ceturtdien preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

“2×2” princips paredz, ka Covid-19 ierobežošanai kopā var pulcēties līdz divi cilvēki, turklāt cilvēkiem publiskajā telpā jāievēro vismaz divu metru distance.  

Nākamnedēļ, vērtējot ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu, valdība ņems vērā datus par Covid-19 izplatību brīvdienu laikā, tādējādi, novērojot pieaugumu jaunatklāto gadījumu skaitā, ierobežojumi paliks, sacīja ministre.

Trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Viņķele sacīja, ka Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti rudenī prognozē Covid-19 otro vilni, vienlaikus ar gripas sezonu. “Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,” sacīja Viņķele. 

Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis norādījis – ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas daļas zinātnieku paustā varētu būt vēl grūtāka, tāpēc nepieciešami nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa risinājumi Covid-19 ierobežošanai.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

02.05.2020.

Sarunu festivāls LAMPA šogad norisināsies digitālā formātā (+VIDEO)

Lai gan vasaras tuvošanās iedvesmo cerēt, ka tikšanās ar draugiem un domubiedriem atkal būs iespējama klātienē, neparedzamā situācija liek pieņemt grūtus, bet atbildīgus lēmumus. Visticamāk, cilvēki jaunus iespaidus turpinās gūt, paliekot mājās, taču attālums nav šķērslis vērtīgām sarunām! Tāpēc Sarunu festivāls LAMPA šogad notiks no 2. līdz 5. septembrim tiešsaistē. 

“Vēl tikai pirms mēneša pārcēlām LAMPAS norises laiku, taču tagad ir skaidrs, ka šogad varēsim tikties pārsvarā tiešsaistē. Šis lēmums nav bijis viegls. Mēs ļoti gribētu atkal pulcēties un sarunāties Cēsu pils parkā, taču cilvēku veselība ir svarīgāka par visu, tādēļ tikšanās klātienē droši vien būs iespējamas tikai šaurā lokā. Bet LAMPA būs, tikai šogad citāda, nekā ierasts, jo mēs sarunāsimies lielākoties digitāli,” atklāj festivāla direktore Ieva Morica. 

Video

Lai iesildītos sarunām par svarīgāko un apgūtu sarunāšanos digitālā formātā, jau aprīļa beigās startēs Sarunu vieta LAMPA – sarunu un satikšanās telpa fiziskās distancēšanās laikā, kur ar ZOOM starpniecību videozvana formātā ikviens interesents varēs sarunāties par iepriekš noteiktām tēmām. Pirmā tikšanās “Pīrādziņu nedigitalizēsi, bet kā ar īstām sarunām?” veiksmīgi aizritējusi 28. aprīlī, savukārt nākamā gaidāma jau 8. maijā plkst. 16.00, dalībniekus aicinot sarunāties par  demokrātisku izvēļu sarežģītību. 

“Mēs, LAMPAS komanda, strādājam, lai izveidotu aizraujošu festivāla programmu un saglabātu LAMPAS garu arī digitālā formātā. Šis ir laiks, kad tiek pārbaudīta draudzība, tāpēc esam ļoti pateicīgi ikvienam, kas mums palīdz finansiāli, atbalsta ar resursiem un dalās padomos, ikvienam, kurš kopā ar mums ir pieņēmis izaicinājumu veidot digitālo LAMPU. Festivāls šogad notiks, un LAMPA spīdēs visā Latvijā!” apliecina Ieva Morica.

2021. gadā festivāls atkal notiks Cēsu pils parkā, kā ierasts, bet LAMPA neļaus palikt tumsā, gaidot nākamo gadu! Sarunu festivāls bija un būs visiem pieejams jebkurā formātā – bez maksas. Vairāk informācijas par festivālu šeit.

Festivāla komandu veido Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, Cēsu novada pašvaldība, British Council pārstāvniecība Latvijā, komunikācijas vadības aģentūra Deep White un reklāmas aģentūra Armadillo.  Festivāla norisi arī atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Atvērtās sabiedrības fondi, Eiropas kultūras fonds, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, uzņēmumi Latvijas Finieris, Enefit un Ekorija.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

01.05.2020.

Miris vēl viens Covid-19 slimnieks, bet saslimšana atklāta 12 cilvēkiem

Pēdējās diennakts laikā Latvijā miris vēl viens Covid-19 slimnieks, bet saslimšana atklāta 12 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Mirušais bijis vecumā no 50 līdz 55 un inficējies no ģimenes locekļa.

Pēdējās diennakts laikā Covid-19 testi veikti kopumā 3234 iedzīvotājiem.

Līdz šim Latvijā kopā veikti 61 120 izmeklējumi, saslimušas 870 personas, no tām 348 izveseļojušās, bet 16 mirušas.

Pēdējās diennakts laikā no jauna stacionētu Covid-19 pacientu nav bijis, bet kopā stacionāros ārstējas 34 pacienti – 32 ar vidēji smagu un divi ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra līdz šim izrakstīti 96 pacienti.

Pēdējā diennaktī Rīgā reģistrēti pieci un Valmierā trīs jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Savukārt vēl pa vienam jaunam inficētajam – Limbažu un Siguldas novados.  

Infekcija joprojām konstatēta kopumā 69 pašvaldībās, proti, Aizkraukles, Aizputes, Amatas, Alojas, Alūksnes, Alsungas, Ādažu, Babītes, Baldones, Bauskas, Beverīnas, Burtnieku, Carnikavas, Cēsu, Dagdas, Dobeles, Durbes, Engures, Garkalnes, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles Jelgavas, Kocēnu, Kokneses, Krustpils, Kuldīgas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mazsalacas, Mālpils, Mārupes, Mērsraga, Ogres, Olaines, Ozolnieku, Pārgaujas, Preiļu, Priekules, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes, Ropažu, Rūjienas, Salacgrīvas, Salaspils, Saldus, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, Skrīveru, Smiltenes, Stopiņu, Talsu, Tukuma, Valkas, Vecumnieku un Ventspils novados, kā arī lielajās pilsētās – Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī.

Veselības ministrija aicina nezaudēt modrību, uzsverot, ka ikviens var inficēties un tālāk inficēt citus.

“Covid-19 nav tikai gados vecu cilvēku slimība. Vairāk nekā trešdaļa inficēto Latvijā ir vecumā no 20 līdz 39 gadiem,” uzsver ministrijā, piebilstot, ka arī jauni un veselīgi cilvēki mēdz saslimt smagākā formā un Covid-19 dēļ zaudēt dzīvību.

Kā vēstīts, nākamnedēļ valdība plāno sākt pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus.

Ja gaidāmajās brīvdienās samazināsies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits, valdība varētu diskutēt par “2×2” principa mīkstināšanu, ceturtdien preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

“2×2” princips paredz, ka Covid-19 ierobežošanai kopā var pulcēties līdz divi cilvēki, turklāt cilvēkiem publiskajā telpā jāievēro vismaz divu metru distance.  

Nākamnedēļ, vērtējot ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu, valdība ņems vērā datus par Covid-19 izplatību brīvdienu laikā, tādējādi, novērojot pieaugumu jaunatklāto gadījumu skaitā, ierobežojumi paliks, sacīja ministre.

Trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Viņķele sacīja, ka Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti rudenī prognozē Covid-19 otro vilni, vienlaikus ar gripas sezonu. “Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,” sacīja Viņķele. 

Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis norādījis – ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas daļas zinātnieku paustā varētu būt vēl grūtāka, tāpēc nepieciešami nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa risinājumi Covid-19 ierobežošanai.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

01.05.2020.

Tu viegli padodies citu viedoklim? Pastāstīsim, kā atpazīt un iznīcināt šo netikumu!

Lai gūtu panākumus, ir svarīgi prast pareizi uzvesties savā un apkārtējo cilvēku sabiedrībā. Ja tu būsi pārāk pielaidīga, tad nonāksi līdz tam, ka risināsi citu cilvēku problēmas, bet tavas intereses netiks ņemtas vērā. Ja tu baidies izteikt savu viedokli un sekot savam mērķim, tu pazemo sevi un apspied savu potenciālu.

Lūk, pāris pazīmes, kas liecina par to, ka tu esi pārāk viegli iespaidojams cilvēks:

Darbaholisms

Dažkārt viegli iespaidojami cilvēki vēlas citu acīs parādīt savu patieso vērtību. Tā rezultātā tu sāc darīt lietas, kuras it nemaz negribas, jo tu baidies, ka tevi nosodīs par nepietiekamu centību.

Kad cilvēki jūt, ka tu par visām varītēm centies viņiem izdabāt, viņi zaudē cieņu pret tevi. Atslābsti un dari savu darbu, un, lai citi dara savu daļu. Vienatnē visu kvalitatīvi paveikt nav iespējams. Iemācies pateikt „nē”, un par to nejusties vainīga.

Klusēšana

Katru reizi, kad tu neizsaki savu viedokli vai neatbildi uz aizvainojumu, tu cilvēku acīs zaudē nozīmi, un viņi vienkārši skatās tev cauri. Nekautrējies teikt patiesību.

Lai kaut ko dzīvē sasniegtu, ir jāsaprot, ka dažkārt konflikts ir neizbēgams. Iemācies būt drosmīga.

Nepārliecinātība par sevi

Met pie malas ieradumu lūgt apkārtējiem atļauju tad, kad tas nemaz nav nepieciešams. Bieži vien tā notiek tad, kad vēlamies citu acīs izskatīties pieklājīgi. Diemžēl, kad mēs nespējam patstāvīgi rīkoties, mēs izskatāmies muļķīgi un nožēlojami. Iemācies pieņemt lēmumus patstāvīgi pat tad, kad nejūties par sevi pārliecināta. Ja cilvēki redz drosmīgu rīcību, viņi tai seko.

 Ieradums visu laiku atvainoties

 Ja tu katru teikumu sāc ar „es atvainojos”, tad cilvēki domās, ka tu sevi necieni. Nevajag atvainoties par savu eksistenci. Iemācies teikumu sākt ar vārdu „paklausieties”.

Cīnies ar visiem šiem nejaukajiem ieradumiem, un tu manīsi, kā dzīve mainās!

Piekāpīgums

Tu regulāri mīkstini vai pilnībā maini savu pozīciju, jo baidies, ka apkārtējiem tavi patiesie nodomi varētu nepatikt. Lai gūtu panākumus, tev ir jāprot stingri pieturēties pie sava viedokļa, un nebaidīties to izteikt.

Citu piekrišanas meklēšana

Tu izjūti nepieciešamību gūt citu piekrišanu kaut ko darīt. Tas var būt diezgan nomācoši, tāpēc nevajag gaidīt, ka tavā vietā vienmēr būs kāds, kas izlems ko darīt. Visu laiku paliekot otrajā plānā, tu panākumus negūsi. Tev ir jānotic pašas spēkiem un biežāk jāspēj pieņemt patstāvīgus lēmumus.

Šaubīgums

Ja tu regulāri centies citiem teikt un darīt labu, tas var liecināt par nepārliecinātību par sevi. Sākot un beidzot sarunu ar komplimentiem, tu citos vari raisīt šaubas un domas par iespējamu manipulāciju. Tu zini, ka patiesībā tu vienkārši vēlies atstāt labu iespaidu uz cilvēku, taču, diemžēl, otrs tā var arī nedomāt.

Aizsardzības pozīcija

Parasti šī pozīcija liecina par vājumu. Dzīvē tev nāksies saskarties ar to, ka cilvēki nepiekritīs tavam viedoklim. Ja katras mazākās grūtības tevī raisa trauksmes un sarūgtinājuma sajūtu, tad panākumus tu noteikti negūsi. Ir jāiemācās pieņemt kritiku un tai pat laikā neierauties sevī.

Meli

Mēģinot izdabāt citiem, tu arī melo. Piemēram, piekrīti otram, lai gan sirds dziļumos domā citādāk. Ja tu visu laiku tikai seko citu cilvēku skatapunktam, tad ir skaidrs, ka neviens nevar iepazīt patieso tevi, novērtēt tavas idejas un viedokli. Tu negribi melot, bet tā vienkārši notiek. Ja gribi kaut ko sasniegt, ir jāsaņem drosme iesaistīties konfliktā vai pateikt nepatīkamo viedokli tieši sejā.

Autors: Dieviete.lv

Atceļ 9.klašu eksāmenus un samazina to skaitu 12.klases beidzējiem

Valdība ceturtdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos noteikumu grozījumus, kas šajā mācību gadā paredz atcelt valsts pārbaudes darbus 9.klašu skolēniem un samazināt 12.klašu skolēniem obligāti kārtojamo centralizēto eksāmenu skaitu.

Valsts pārbaudes darbi, beidzot 9.klasi, nenotiks, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmā. Šo eksāmenu izglītojamais varēs kārtot, ja to vēlēsies.

Skolēniem, kuri vēlas to kārtot, eksāmena rakstu daļa notiks 10.jūnijā, bet mutvārdu daļa – 10.jūnijā un 11.jūnijā. Turpretī tiem skolēniem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenu noteiktajā laikā un kuri vēlas to kārtot, eksāmens notiks 2.jūlijā.

Minētie grozījumi arī paredz, ka centralizētie eksāmeni par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2019./2020. mācību gadā notiks no 2.jūnija līdz 30.jūlijam.

Tā kā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas mācību process notiek attālināti un valsts pārbaudes darbu norisē jāievēro veselības drošības pasākumi, tajā skaitā jāierobežo iespējamo izglītojamo pulcēšanās reižu skaits, vidusskolēniem tiks samazināts obligāto valsts pārbaudījumu skaits.

Obligāti eksāmens būs jākārto vienā svešvalodā pēc izvēles, rakstisks eksāmens latviešu valodā un rakstisks eksāmens matemātikā. Taču tie skolēni, kuri vēlēsies un kuriem tas nepieciešams, lai iestātos augstskolā, drīkstēs kārtot arī eksāmenu kādā no izvēles priekšmetiem.

Angļu valodas eksāmenu plānots organizēt no 2.jūnija līdz 4.jūnijam, vācu valodas eksāmenu – 3.jūnijā, krievu valodas eksāmenu – no 4.jūnija līdz 5.jūnijam un franču valodas eksāmenu paredzēts organizēt 5.jūnijā.

Eksāmens latviešu valodā paredzēts 9.jūnijā, savukārt 12.jūnijā paredzēts centralizētais eksāmens matemātikā. 15.jūnijā paredzēts izvēles centralizētais eksāmens vēsturē, 17.jūnijā – ķīmijā, 19.jūnijā – bioloģijā, 26.jūnijā – fizikā. Pēc Jāņiem sekos skolas līmeņa eksāmeni – ģeogrāfijas eksāmens notiks 29.jūnijā, informātikas eksāmens notiks no 6.jūlija līdz 7.jūlijam un eksāmens ekonomikā notiks 1.jūlijā.

Ņemot vērā nepieciešamo laiku visu darbu vērtēšanai un datu apstrādei, sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību plānots izsniegt 24.jūlijā, izņemot izglītojamos, kuri eksāmenus kārtos vēlāk – tie audzēkņi sertifikātus saņems nedēļu vēlāk, taču tas netraucēs iesniegt dokumentus iestājai augstskolā, uzskata IZM.

Savukārt, ja ārkārtējā situācija turpināsies arī pēc 12.maija, tad tiks izvērtēta iespēja noteikt eksāmenu norisi par tik nedēļām vēlāk, par cik tiek pagarināta ārkārtējā situācija. Ja eksāmeni nevarēs notikt jūlijā, tad tiks izvērtēta iespēja izglītojamiem skolu beigs ar gada vērtējumu, atklāj ministrija.

IZM informē, ka Valsts pārbaudes darbus šogad kārtot bija pieteikušies 17 800 9.klases izglītojamie, no tiem 4895 skolēni bija pieteikušies kārtot latviešu valodu mazākumtautību izglītības programmās, kā arī 28 000 izglītojamie, kuri bija pieteikušies kārtot valsts pārbaudes darbus par vispārējo vidējo izglītību.

Jau ziņots, ka Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas dēļ Latvijā ilgstoši nebija skaidrības, vai un kad notiks centralizētie eksāmeni vispārizglītojošo skolu beidzējiem.

Eksāmenu izstrādātāji plāno, ka 12.klašu centralizēto eksāmenu ilgums nepārsniegs trīs stundas un tā rakstīšanas brīdī skolēni izmantos individuālos aizsardzības līdzekļus.

Tiek apsvērta arī iespēja samazināt uzdevumu daudzumu, nemainot kopējo grūtības pakāpi, un eksāmenu rakstīšanas laikā nav paredzēti starpbrīži. 

Tāpat plānots, ka skolēniem būs jāievēro divu metru distance, būs pieejami dezinfekcijas līdzekļi un būs jālieto sejas maskas, kuras nodrošināšot valsts, informēja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Autors: nozare.lv
30.04.2020.

Pandēmijas dēļ uz “Oskariem” ļauj pretendēt kinoteātros neizrādītām filmām!

Prasība, ka filmām obligāti jābūt izrādītām kinoteātros, lai tās varētu pretendēt uz “Oskara” balvām, šogad uz nenoteiktu laiku tiek atcelta, otrdien pavēstīja Kino mākslas un zinātnes akadēmija, koronavīrusa pandēmijas dēļ veicot būtiskas izmaiņas konkursa noteikumos.

Lai filmas parastos apstākļos varētu pretendēt uz “Oskariem”, tās vismaz septiņas dienas ir jāizrāda Losandželosas kinoteātros.

Tomēr kinoteātri ASV otrajā lielākajā pilsētā ir slēgti kopš marta vidus, un nav zināms, kad tie atkal vērs durvis skatītājiem.

“Līdz turpmākiem rīkojumiem un tikai attiecībā uz 93.godalgu gada balvām kvalificējas arī filmas, ko bija plānots izrādīt kinoteātros, bet kas sākotnēji bijušas pieejamas komerciālajās straumēšanas platformās,” paziņojumā apliecināja akadēmija.

Pēdējos gados izvērsušās spraigas debates ap straumēšanas uzņēmumu, tādu kā “Netflix”, uzņemtajām filmām, kas arī pretendējušas uz “Oskariem”, ieskaitot pagājušā gada filmu “The Irishman” (“Īrs”) un 2018.gada filmu “Roma”.

Šīs filmas, lai varētu kvalificēties “Oskariem”, vispirms neilgu laiku tika demonstrētas kinoteātros, bet tad piedāvātas tīmeklī.

Akadēmija, kas tiek uzskatīta par Holivudas kino industrijas augstāko institūciju, uzstāj – tās pārliecība, ka “kino burvība” ir jābauda kinoteātros, paliek “nemainīga un nelokāma”.

“Neraugoties uz to, vēsturiski traģiskā Covid-19 pandēmija rada nepieciešamību veikt šos pagaidu izņēmumus noteikumos par kandidēšanu uz mūsu balvām,” paziņojumā skaidroja akadēmijas prezidents Deivids Rūbins un vecākā izpilddirektore Dona Hadsone.

Tiklīdz kinoteātri atkal tiks atvērti, akadēmija noteiks datumu, no kura izmaiņas noteikumos vairs nebūs spēkā, un atkal tiks atjaunotas standarta kvalifikācijas prasības.

Autors: nozare.lv

30.04.2020.

 

Pēdējās diennakts laikā atklāti 9 jauni Covid-19 slimnieki

Pēdējās diennakts laikā Covid-19 testi veikti 3075 iedzīvotājiem un atklāti deviņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Līdz šim Latvijā kopā veikti 57 886 izmeklējumi, ar Covid-19 saslimušas 858 personas un 348 izveseļojušās, bet 15 mirušas.

Pēdējās diennakts laikā stacionēti trīs Covid-19 pacienti, bet stacionāros kopumā ārstējas 42 slimnieki, no tiem 39 pacienti ar vidēji smagu un trīs – ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra līdz šim izrakstīti 88 pacienti.

Kā vēstīts, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šī gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu.

“Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,” sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis norādījis – ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas daļas zinātnieku paustā varētu būt vēl grūtāka, tāpēc nepieciešami nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa risinājumi Covid-19 ierobežošanai.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

30.04.2020.

ASV izlūkdienesti: Koronavīruss nav mākslīgi radīts, tiek pētīta teorija par negadījumu laboratorijā!

ASV izlūkdienesti atzinuši, ka jaunais koronavīruss nav “mākslīgi radīts vai ģenētiski modificēts”, tomēr joprojām tiek pētīts, vai pandēmiju izraisīja kontakts ar inficētiem dzīvniekiem, vai negadījums laboratorijā Ķīnā.

ASV Nacionālās izlūkošanas direktora biroja paziņojums publiskots laikā, kad Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps un viņa sabiedrotie vairākkārt izteikušies par pagaidām nepierādīto teoriju, ka globālās pandēmijas avots bijusi Uhaņas infekcijas slimību laboratorija.

Pēdējo dienu laikā Trampa administrācija aktivizējusi pārmetumus Ķīnai, ka tā nav rīkojusies pietiekami ātri, lai apturētu vīrusa izplatīšanos, vai cēlusi trauksmi, lai par uzliesmojumu brīdinātu pasauli.

“Arī izlūkdienestu kopiena piekrīt vispārpieņemtajam zinātniskajam viedoklim, ka Covid-19 vīruss nav mākslīgi radīts vai ģenētiski modificēts,” teikts paziņojumā. “Izlūkdienestu kopiena rūpīgi turpinās izvērtēt jaunāko informāciju un operatīvos datus, lai noteiktu, vai uzliesmojums sākās no kontakta ar inficētu dzīvnieku, vai arī tas bija rezultāts negadījumam Uhaņas laboratorijā.”

Tramps par šo teoriju vēl šomēnes norādīja, ka “mēs šo versiju dzirdam atkal un atkal”.

Savukārt ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja: “Vienkāršais fakts, ka mēs daudzas atbildes nezinām, ka Ķīna nav dalījusies ar šīm atbildēm, es uzskatu, pasaka ļoti, ļoti daudz.”

Pompeo arī mudināja Ķīnu ļaut laboratorijā ielaist neatkarīgus ekspertus, “lai mēs precīzi varam noteikt, kur vīruss sākās”.

Autors: nozare.lv

30.04.2020.

 

Borisa Džonsona līgavai piedzimis dēls (+VIDEO)

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona līgavai Kerijai Simondsai trešdien piedzimis dēls, paziņojis premjera birojs.

Dauningstrītas pārstāvis sacīja, ka 32 gadus vecajai Simondsai “šorīt slimnīcā Londonā piedzimis zēns, un mazuļa veselības stāvoklis ir labs”.

“Gan mātei, gan mazulim klājas labi,” piebildis pārstāvis.

Džonsona un Simondsas attiecības sākās 2018.gadā. Pagājušā gada jūlijā, kad Džonsons kļuva par Konservatīvo partijas līderi un stājās valdības vadītāja amatā, abi pārcēlās uz premjerministra oficiālo rezidenci Londonas Dauningstrītā, kļūstot par pirmo neprecēto pāri, kas tur dzīvojis.

Šogad februāra beigās 55 gadus vecais Džonsons un Simondsa paziņoja, ka gatavojas precēties.

Kopš 2009.gada Simondsa strādājusi dažādos amatos Konservatīvo partijas sabiedrisko attiecību dienestā. 2018.-2019.gadā viņa bija partijas sabiedrisko attiecību vadītāja.

Simondsai šis ir pirmais bērns un būs pirmās laulības, savukārt Džonsons bijis precējies divas reizes. Pirmajā laulība ar Alegru Mostinu-Ovenu, kas ilga no 1987. līdz 1993.gadam, nebija bērnu. Otrā laulība ar advokāti Marinu Vīleri ilga no 1993. līdz 2018.gadam, un tajā dzimuši divi dēli un divas meitas. 

Džonsonam ir arī meita no ārlaulības attiecībām ar mākslas konsultanti Helēnu Makintairu.

Pēc mediju ziņām, Džonsonam ir vēl viens ārlaulības bērns, taču oficiāli tas nav apstiprināts.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

30.04.2020.

Kardašjanu izgudrojums – bijušo kaste. Vai tev tāda ir? (+VIDEO)

Iespējams, ka tu nemaz nezini, kas ir  “bijušo kaste” un nav jau nekāds brīnums!

Vecākās Kardašjanu māsas, Kima un Kortnija savās mājās glabā sentimentālās “bijušo kastes”, kurās atrodas fotogrāfijas, vēstules, dāvanas un citas svarīgas lietas no iepriekšējām attiecībām. Hloja Kardašjana bija šokā par šādu kastu nepieciešamību, bet ar prieku un humoru apskatīja savu māsu “bijušo kastes”… Vai arī tu glabā sentimentālas lietas no iepriekšējām attiecībām? Kad Hloja jautāja vai Kimas vīram reperim Kanje nav iebildumu, ka viņu mājās ir šāda kaste, Kima atbildēja, ka vīrs nav izrādījis ne mazāko inetresei par šo kast! 

Video

Autors: Dieviete.lv

Otro Covid-19 vilni prognozē rudenī

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šī gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

“Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,” sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 – miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Autors: nozare.lv

29.04.2020.

Miruši vēl 2 Covid-19 pacienti, bet atveseļojušos pulkam pievienojies 81 cilvēks!

Aizvadītajā diennaktī miruši divi cilvēki, kuri bija slimi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija.

Pacienti bijuši vecumā no 70 līdz 75 un no 75 līdz 80 gadiem. Abi pacienti miruši stacionārā.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi. 

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 – miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti divi Covid-19 pacienti, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 42 ar jauno koronavīrusu sasirgušie – 38 pacienti ar vidēji smagu, bet četri pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 85 Covid-19 pacienti.

Jau ziņots, ka Latvija Covid-19 testēšanā pret iedzīvotāju skaitu 35 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū ierindojas OECD vidējos rādītājos, apsteidzot 13 valstis, liecina organizācijas publiskotais pētījums.

Minētais pētījums liecina, ka Latvija testē vidēji 15,3 iedzīvotājus uz 1000. Šāds testēšanas apjoms pavisam nedaudz apsteidz 35 OECD valstu vidējo apmēru – 15,2 testētie uz 1000 iedzīvotājiem.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

29.04.2020.

Iespēju atgriezties Latvijā gaida vēl 2464 cilvēki

Pašlaik Ārlietu ministrijas redzeslokā ir 2464 cilvēki, kuri vēlas atgriezties Latvijā, no tiem 331 ir nepieciešama steidzama repatriācija, liecina Ārlietu ministrijas apkopotie dati uz 28.aprīli.

Kā sociālajos tīklos pavēstījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), situācija nemitīgi mainās – marta beigās bija 4300 valstspiederīgo, kas vēlējās atgriezties Latvijā, no tiem 259 bija nepieciešama steidzama repatriācija.

Līdz šim ar avioreisiem, prāmjiem un pa sauszemi Latvijā kopumā atgriezušies 5000 cilvēki. 

Ministrs norādījis, ka atgriezusies lielākā daļa no tiem, kas atradās ārpus Eiropas. Tā, piemēram, Āzijā, Āfrikā un Austrālijā uz 20.martu bija 1077 šādu valstspiederīgo, bet tagad 442, no tiem 75 ir nepieciešama steidzama repatriācija.

Līdz 7.maijam Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, pēc Ārlietu ministrijas lūguma, būs veikusi 33 repatriācijas lidojumus no desmit valstīm.

“Mēs turpinām strādāt, lai palīdzētu tiem, kam nepieciešams atgriezties mājās, diemžēl ne vienmēr tas ir atkarīgs tikai no mums, bet arī no traucējumiem starptautiskajā satiksmē, kā arī vietējiem ierobežojumiem,” uzsvēris ministrs.

Kā iepriekš atzina Rinkēvičs, Covid-19 krīze atklājusi, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs ir nodarbināti nelegāli un pašlaik nav sociāli aizsargāti. Viņš klāstīja, ka ēnu ekonomikas problēmas krīze atklājusi ne tikai Latvijā.

Ministrs 23.aprīlī stāstīja, ka interese no repatriantiem joprojām ir liela. Turklāt ministrs pieļāva, ka repatriantu skaits varētu būt vēl lielāks, jo daudzi nogaida, kāds būs Ministru kabineta lēmums pēc 12.maija, kas pašlaik ir noteikts kā ārkārtējās situācijas beigu termiņš. Līdzīgi esot bijis aprīlī, kad daļa iedzīvotāju gaidījusi, ka pēc 14.aprīļa, kas bija pirmais ārkārtējās situācijas termiņš, atsāksies lidojumi un būs iespējas ceļot.

Rinkēvičs uzsvēra, ka valsts nesedz izdevumus, kas saistīti ar repatriāciju, taču nodrošina iespēju iegādāties biļetes par saprātīgu cenu. Viņš arī apliecināja, ka repatriācijas reisi turpināsies.

Ministrija, organizējot repatriācijas reisus, priekšroku atgriezties Latvijā dod tiem, kam radušās sociālās problēmas.

Autors: nozare.lv

29.04.2020.

Radīta līksma roku mazgāšanas himna ģimenēm. Noklausies! (+VIDEO)

Laikā, kad rūpīga roku mazgāšana ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk, gan lieliem, gan maziem par to dzīvespriecīgā dziesmā un videoklipā atgādina jauna, bet kaut kur jau ļoti dzirdēta un iemīļota apvienība Bubble Boyz. Viņi kopā ar pašmāju kosmētikas ražotāju STENDERS radījuši “Roku mazgāšanas dziesmiņu” latviešu un angļu valodā, lai uzrunātu vietējo un starptautisko auditoriju un atgādinātu ikvienam – tava nākotne ir tavās tīrajās rokās!

“Antibakteriāls” nenozīmē “garlaicīgs”! Roku mazgāšana var būt jautrs piedzīvojums, īpaši kopā ar bērniem, atgādina dziedošo roku apvienība Bubble Boyz, kas Latvijas mūzikas pasaulē sevi piesaka kā jautrās roku mazgāšanas vēstneši. Sakot “ziepes”, Bubble Boyz aicina neaprobežoties ar ierasto balto ziepju gabaliņu, bet ļaut vaļu krāsām, smaržām un, protams, putām!

“Rokas ir jāmazgā, jo tikai tā mēs varēsim pēc iespējas ātrāk atkal atgriezties normālā dzīves ritmā un sākt dienu bez ziņām par jauniem saslimšanas gadījumiem. Šī dziesma radīta, lai kļūtu par katras ģimenes roku mazgāšanas himnu. Tava nākotne ir tavās rokās. Uzmani, lai tās būtu tīras!” atgādina Bubble Boyz, piebilstot – roku mazgāšana ar ziepēm ir ne tikai noderīga, bet arī vairo dzīvesprieku, kas daudziem šobrīd ir pat vēl svarīgāk. Ziepes visās varavīksnes krāsās? Ar eksotisku augļu vai Latvijas meža ogu aromātu? Kā siera šķēle? Sirsniņa? Krēmveida vai šķidrās? Bet varbūt želejveida?

“Izstrādājot produktus, mēs paturam prātā, ka roku mazgāšanu var pārvērst arī rotaļā, tādēļ mūsu ziepes ir košas, putojošas, aromātiskas un pieejamas dažādās konsistencēs, lai bērnam būtu interesanti ar tām spēlēties,” stāsta STENDERS attīstības ķīmiķe Jūlija Kuzņecova. “Rosinām vecākus kopā ar bērniem dziedāt līdzi un pārvērst roku mazgāšanu jautrā rotaļā, aicinot bērnu ar plaukstām samīļot ziepes, kārtīgi tās “apčubināt” un pārskatīt, vai putas nokļuvušas katrā pirkstu starpā. Ja nav – jāmīļo ciešāk! Maziem bērniem patīk pirkstiņspēles, turklāt tās ne tikai priecē mazuli, bet arī veicina runas attīstību. Dziesmiņas apgūšana un līdzi dungošana būs labs uzmundrinājums procesa paveikšanai pilnībā.” 

Dziedošo roku apvienība Bubble Boyz gan dziesmas tekstā, gan video soli pa solim atgādina, kā rokas vēlētos tikt mazgātas, un uzskatāmi demonstrē, kā pareizi saputot dažādu krāsu ziepes, lai tās efektīvi paveiktu savu darbu, aicinot dungot “Roku mazgāšanas dziesmiņu” un rast prieku pat tik ikdienišķā procesā kā roku mazgāšana!

Video

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Bubble Boyz

29.04.2020.

Kā organizēt strādāšanu no mājām, ja ir suns?

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas dēļ daudzu cilvēku ikdienā ieviesušās izmaiņas – darbs tiek organizēts attālināti, un ģimene vairāk laika pavada mājās. Lasi Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves ekspertes un kinoloģes Ļenas Valdmanes ieteikumus produktīvākai darba organizēšanai, strādājot no mājām. Eksperte skaidro, kas suņu saimniekiem būtu jāņem vērā, pielāgojot savu attālinātā darba ikdienu, ja mājās ir suns? 

Režīms gan saimniekam, gan sunim

“Viena no galvenajām lietām, kas jāievēro saimniekam, strādājot no mājām, ir režīms. Darba gaitas jāuzsāk laicīgi, jāievēro pusdienu pārtraukums, laicīgi jāizslēdz dators un jāpievēršas ģimenei, mājas lietām un hobijiem. Tikpat svarīgi ir parūpēties par to, lai arī četrkājainā mīluļa rutīna krasi nemainītos: jāceļas tikpat laicīgi, lai nodrošinātu pastaigu pirms darba dienas sākuma, jābaro suns ierastajā laikā. Dienas režīms pieaugušam sunim un kucēnam atšķirsies. Kucēns ir gan biežāk jābaro (3–5 reizes dienā atkarībā no kucēna vecuma), gan vairākas reizes dienā jāved pastaigā (4–6 reizes vai pat biežāk),” stāsta kinoloģe Ļena Valdmane. 

Suņu paradumi ir konservatīvi, un pat uz nelielām pārmaiņām ierastajā lietu kārtībā suņi var reaģēt ar nemieru un stresu. Kinoloģe stāsta, ka suņa reakcija uz pārmaiņām būs atkarīga no tā individuālajām pielāgošanās spējām – viens suns ar izmaiņām apradīs viegli un pielāgosies ātri, savukārt cits pārmaiņas pārdzīvos smagāk un ilgāk. Pat šķietami tik pozitīva lieta kā saimnieka atrašanās mājās 24 stundas diennaktī var ietekmēt suni un izjaukt tā ierasto dzīves ritmu, pakļaujot dzīvnieku stresa faktoriem uzreiz vai vēlāk, kad saimniekam nāksies atgriezties ierastajā dzīves ritmā un doties uz darbu birojā, norāda Rimi Mājdzīvniekiem kluba eksperte. 

Eksperte atgādina, ka tas, ka saimnieks strādā no mājām, nedrīkst izjaukt suņa ikdienu! Nav ieteicams mainīt laiku, kad suns parasti tiek barots, vests pastaigās un nodarbināts. Protams, pieaugs suņa mīļošanai un rotaļām veltītais laiks, iespējams, arī pastaigu skaits, taču tas būs kā papildinājums jau esošajiem paradumiem. Ja suņa saimnieks aizdomājas par to, ka pēc ierobežojumu atcelšanas tam būs pagrūti atgriezties ierastajā dzīves ritmā, tieši ar tādām pašām grūtības saskarsies arī suns. Tāpēc katra saimnieka uzdevums ir saglabāt režīmu. Jūsu mīlulis šādu pastāvību novērtēs!

Četrkājainais laika zaglis

“Strādājot no mājām, tieši mājas mīlulis var nemanāmi kļūt par lielāko “laika zagli” – atnesīs bumbiņu, noliks galvu uz ceļiem, lūkosies saimniekā mīlestības pilnām acīm, vēlēsies iet pastaigā. Lai darba diena ritētu produktīvi, ieteicams sagatavot dienas uzdevumu plānu un pie tā turēties. Tas palīdzēs saimniekam kontrolēt situāciju, un darba diena neievilksies līdz vēlam vakaram,” ieteikumos dalās Ļena Valdmane. 

Suņi ir sabiedriski dzīvnieki, tiem patīk, ka to mīļo, atrasties blakus cilvēkam, iesaistīties darbībā. Kad suns mājās paliek viens, tas lielāko dienas daļu guļ. Suns uzvedīsies līdzīgi, arī saimniekam strādājot no mājām: mierīgi gulēs, vēros saimnieku, iespējams, kādā brīdī pieglaudīsies, lai tiktu apmīļots. Strādājot no mājām, neaizmirstiet slavēt suni par to, ka viņš pacietīgi guļ savā vietā, gaida un netraucē jums strādāt.

Ja suns nepārtraukti pieprasa cilvēka uzmanību (aicina uz rotaļu, čiepj mantas, lai saimnieks tās mēģinātu atņemt, rej vai smilkst, baksta saimnieku ar purniņu vai ķepu, pieprasot glāstus, u. tml.), seko saimniekam ik uz soļa, nelabprāt paliek viens, satraucas, ja tiek norobežots no saimnieka (piemēram, atstāts citā istabā vai aiz kādas norobežojošās barjeras) – tie visi ir satraucoši signāli, kas var liecināt par to, ka sunim var attīstīties atšķirtības sindroms (stresa reakcija saimnieka prombūtnes laikā). Strādājot no mājām, suņu saimniekiem ieteicams nepārspīlēt ar uzmanības apliecinājumiem visas dienas garumā. Suns nejutīsies mazāk mīlēts, ja saimnieka uzmanība tiks saņemta dozēti, bez pārspīlējumiem. 

“Uzdevumu plānā jāparedz arī pārtraukumi, 15–20 minūšu pauzes, kuras var izmantot produktīvai komunikācijai ar suni – nelielai rotaļai, jaunas komandas apguvei vai suņa samīļošanai. Pusdienlaikā var doties īsā pastaigā svaigā gaisā. Atceries, ka pastaiga un spēles nodrošina sunim ne vien fiziskās aktivitātes, bet arī stimulē suni garīgi, attīsta reakciju, fizisko izveicību, stimulē maņu orgānus, uzlabo kontaktu ar saimnieku. Kļūdains ir uzskats, ka, saimniekam atrodoties mājās 24 stundas diennaktī, suns būs saņēmis nepieciešamo kontaktu. Maksimālā uzmanība sunim jāvelta tieši vakarā. Darba dienu rīti bieži ir steidzīgi, suns gaida saimnieku no darba visu dienu, un tieši vakars ir tas laiks, ko veltām mīlulim – garai, aizraujošai pastaigai, spēlēm un apmācībai,” iesaka Ļena Valdmane. 

Autors: Rimi 

Jaunā kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība – cik ietaupa pacients?

Jau gandrīz mēnesi, no 1. aprīļa darbojas jaunā valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība. Tā paredz, ka ārsti receptē norāda zāļu aktīvo vielu, nevis zāļu zīmola nosaukumu. Aptiekā no vienādas iedarbības zālēm pacientam tiek izsniegtas tās zāles, kurām ir zemākā cena. Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība Latvijas pacientiem gadā ļaus ietaupīt aptuveni 25 miljonus EUR. 

“Tas ir būtisks sasniegums, ka beidzot arī Latvija pievienojusies Lietuvai, Igaunijai un citām Eiropas valstīm, kur ārsti jau ar panākumiem kompensējamo zāļu receptēs norāda aktīvo vielu, nevis zāļu zīmola nosaukumu. Šāda pieeja ļauj novērst situāciju, ka pacienti pārmaksā par zālēm, lai gan aptiekās ir pieejamas zemākas cenas medikamenti ar tādu pašu ārstniecisko iedarbību un kvalitāti kā oriģinālais preparāts,” uzsver LPMA valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.

Pacienta ietaupījums atkarīgs no tam nepieciešamā zāļu daudzuma un to izmaksām. Par piemēru var ņemt oriģinālo un patentbrīvo zāļu cenu salīdzinājumu 60 gadus veca pacienta X ārstēšanai. Bieži vien šajā vecumā cilvēki saskarās ar hronisku sirdsmazspēju un augstu asinsspiedienu, regulāri lietojot aptuveni 3 dažādus medikamentus. Izvēloties iegādāties dārgākās oriģinālās zāles, pacients X ik mēnesi šajos medikamentos iztērē 20,79 EUR, savukārt līdzvērtīgas kvalitātes patentbrīvās zāles pacientam izmaksātu 6,73 EUR*. Šāds, trīskāršs ietaupījums, būtu liels finansiāls atvieglojums, jo īpaši gados veciem pacientiem, kuri lieto plašu medikamentu klāstu. 

Patentbrīvās zāles pacienta maciņam ir daudz draudzīgākas, ļaujot pacientiem, sevišķi tiem, kuriem regulāri jālieto daudz un dažādas zāles ievērojami ietaupīt finansiālos resursus. Tāpat īpaši būtiski ir tas, ka izvēloties lietot patentbrīvās zāles bieži vien palielinās pacienta finansiālās iespējas iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, līdz ar to izvairoties no Latvijā visai ierastās situācijas, ka pacienta rocība atļauj iegādāties tikai daļu no ārstniecībai nepieciešamajām zālēm vai sliktākajā gadījumā nevienas.

Kādēļ šāda cenas atšķirība? Brīdī, kad oriģinālā medikamenta ražotājam beidzies patents, tam jāatklāj precīzs oriģinālpreparāta ķīmiskais sastāvs, balstoties uz kuru pārējās farmācijas kompānijas drīkst ražot identisku patentbrīvo preparātu. Tā kā tirgū parādās vairāki vienlīdz efektīva medikamenta ražotāji, šiem medikamentiem samazinās cena. 

Lai arī ārstiem un farmaceitiem dažkārt jāsastopas ar pacientu bažām par patentbrīvo zāļu kvalitāti, tomēr svarīgi nepaļauties nepatiesiem aizspriedumiem un atcerēties, ka pacientu ārstē zāļu aktīvā viela, nevis iepakojums, tabletes izskats un krāsa. Ja pacientam tomēr rodas kādas bažas, ir svarīgi vērsties pie sava ģimenes ārsta. 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

29.04.2020.

Megana Mārkla sadusmojusies, ka pils vienmēr aizstāv Keitu Midltoni. Megana esot kļuvusi par mediju upuri! (+VIDEO)

Megana Mārkla pavēstijusi, ka pils ļoti pavirši noraudzījies uz viņas kritizēšanu medijos. Keitu Midltoni, atšķirībā no viņas, karaliskā ģimene gan nav devusi žurnālistu saplosīšanai.

Megana, kura ir arī bijusī amerikāņu aktrise atklājusi, ka britu karaliskajā ģimenē valda dubultā morāle. Meganai ir pamats uzskatīt, ka pils pārstāvji nav rūpējušies par viņas publisko tēlu, drīzāk ir ticis pieļauts, ka jauno hercogieni nozākā visā valstī. Megana uzskata, ka Keita ir pilnīgi pretējā situāciju, Keitas tēls nekad netiekot notraipīts. “Megana sacīja, ka neviens monarhu ģimenē nav gatavs samierināties, ja kritizē Keitu,” – žurnālistiem Meganas vārdus atstāstījis kāds Mārklas ģimenes draugs. 

Pavisam nesen Saseksas hercogi paziņoja, ka pilnībā pārtraukuši sadarboties ar četriem britu medijiem, savukārt pils pārstāvji pēc šī notikuma ziņoja, ka ir šokēti par šādu pavērsienu!

“Megana teica, ka neviens no karaliskās ģimenes nav tiesīgs paust savu izbrīnu par šādu lēmumu. Viņa sacīja, ka visi lieliski zina, kāda princim Harijam ir attieksme pret britu tabloīdiem. Viņš vēlas ieviest pārmaiņas. Bet, ja kritizētu Keitu, neviens to nepaciestu. Megana teica, ka Harijs vienīgais ir bijis viņas aizstāvis,” – turpināja Meganas draugs. Princis Harijs esot vērsies pēc palīdzības gan pie sava tēva, prinča Čārlza, gan pie savas vecmāmiņas, karalienes Elizabetes II. “Viņi neko neizdarīja, lai mainītu protokolu, neskatoties uz to, ka redzēja, ka Megana tiek “saplosīta” gabalos. Megana teica, ka tas viņu darījis gluži vai traku.”

“Princis Harijs savai ģimenei ļāva skaidrāk par skaidru saprast, ka viņi nevēlas dzīvot līdzšinējā sistēmā, ja to nemainīs. Megana teica, ka neviens neņēma vērā arī viņas pašas lūgšanas, tāpēc viņiem ar Hariju nācās visu ņemt pašiem savās rokās”, – drauga vārdi publicēti izdevumā “Daily Mail”, kas ir viens no populārākajiem britu izdevumiem un arī viens no medijiem, ar kuru  Saseksas hercogi ir pārtraukuši sadarbību.

Video

Autors: Dieviete.lv

Svētdien ar reisu no Dalasas Liepājā ieradies Kristaps Porziņģis (+VIDEO)

Aizvadītajā nedēļas nogalē ar reisu no ASV Latvijas pilsētā Liepājā ieradies Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spīdeklis Kristaps Porziņģis, vēsta laikraksts “Kurzemes Vārds”.

Civilais reiss maršrutā ASV – Latvija – Dānija Liepājā ieradās 26.aprīlī. Liepājas lidostā ielidoja gaisa kuģis “Bombardier Global 6000”, kurā bijuši divi cilvēki. 

Kā vēsta laikraksts, interneta vietnē “flightradar24.com” redzams, ka lidojums noticis no Dalasas. Tāpat internetā pieejamā informācija liecina, ka tieši šāda lidmašīna ir Dalasas “Mavericks” vienības īpašnieka Marka Kjūbana rīcībā.

Pēc neoficiālas informācijas, kas nonākusi “Kurzemes Vārda” rīcībā, viens no šī reisa pasažieriem bijis Porziņģis.

“Tik tāls lidojums lidostā līdz šim vēl nebija apkalpots,” atklāj SIA “Aviosabiedrība “Liepāja”” valdes loceklis Agris Sprūde. 

Viņš norādīja, ka aprīlī Liepājas lidosta apkalpojusi trīs privātus lidojumus, ar kuriem mājās nogādāti repatrianti.

Gadījumā, ja baumas par Porziņģa atgriešanos dzimtenē ir patiesas, viņam pirmās divas nedēļas nāksies pavadīt pašizolācijā. Tāpat šis fakts ļauj domāt, ka NBA sezona nesāksies ātrāk par jūniju. Paredzams, ka arī pēc atgriešanās ASV latvietim nāktos laiku pavadīt karantīnā.

Video

Autors: nozare.lv

Rosina atteikties no valsts pārbaudes darbiem 9.klašu beidzējiem, bet vidusskolēniem eksāmeni būšot!

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās šogad atteikties no valsts pārbaudes darbiem 9.klašu beidzējiem, vienlaikus eksāmeni 12.klasēm notiks.

Uzklausot sabiedrības un ekspertu viedokli, ministrija šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosinās nerīkot valsts pārbaudes darbus 9.klašu beidzējiem.

Atteikšanos no 9.klašu eksāmeniem ministrija rosina pēc konsultācijām ar Veselības ministriju, kā arī analizējot IZM, “Edurio” un Valsts izglītības satura centra (VISC) skolēnu aptauju datus un ņemot vērā citu Eiropas Savienības (ES) valstu rīcību centralizēto eksāmenu norisē, norāda ministrijā.

Tāpat kā vairākumā ES valstu Latvijā notiks eksāmeni 12.klasēm, savukārt 9.klasēm valsts pārbaudes darbus rosina atcelt, izņemot valsts valodas pārbaudījumu mazākumtautību izglītības programmās tiem skolēniem, kuri to vēlēsies kārtot, apliecinot valsts valodas prasmes, norāda IZM.

Eksāmenus 9.klasēm nolemts nerīkot vairākās ES valstīs, piemēram, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā un Spānijā, vienlaikus atstājot spēkā 12.klašu eksāmenu norisi.

Arī Igaunijā nebūs 9.klašu noslēguma eksāmenu, toties iestājpārbaudījumi uzņemšanai vidusskolā notiks, atzīmē ministrija. Vienlaikus IZM uzsver, ka vismaz piecas ES dalībvalstis 9.klases valsts pārbaudes darbus tomēr nolēmušas rīkot.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka, pārejot uz kompetenču pieeju, svarīgas izglītības procesa sastāvdaļas ir karjeras izglītība un skolēna orientēšana uz viņa spēju attīstību, izvēloties arī vidējo izglītību.

“Arī Latvijā, uzņemot vidusskolā vai ģimnāzijā, ar dibinātāja atļauju mācību iestāde ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus. Tas būtu svarīgi – pakāpeniski pāriet uz iestājprasībām šajā izglītības posmā,” uzskata ministre, vienlaikus uzsverot, ka Covid-19 šo pāreju nedaudz palēnina, taču IZM cer, ka skolas izvēlēsies optimālāko 10.klases skolēnu uzņemšanas veidu.

VISC un IZM ir pārliecināti, ka pāreja uz kompetenču pieeju pakāpeniski mazinās nevēlamu attieksmi, ko to ieskatā var novērot šobrīd, proti, ir uztraukums, jo pietrūkst laika gatavoties eksāmenam, nevis pārliecība, ka skolēni ir gatavi savu spēju pārbaudei.

Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par 9. un 12.klašu centralizēto eksāmenu atcelšanu. Līdz šim no iniciatīvas iesniegšanai Saeimā nepieciešamajiem 10 000 parakstiem savākti ap 9100.

LETA arī vēstīja, ka 12.klases skolēniem eksāmenu sesijas pamattermiņš patlaban tiek plānots no 2.jūnija līdz 7.jūlijam, savukārt tiem skolēniem, kas centralizētos eksāmenus nevarēs nokārtot šajā laikā no 9.jūlija līdz 30.jūlijam tiks dots papildtermiņš.

Turpretī 9.klases skolēniem paredzēts kārtot kombinēto eksāmenu, kurā plānots iekļaut uzdevumus mācībvalodā, matemātikā un Latvijas vēsturē. Plānots, ka šis eksāmens rakstiski notiks 16.jūnijā un 17.jūnijā.

VISC pauž, ka, lai gan pašlaik tā neesot plānots, tiek atzīts, ka, ja notiks “force majeure”, tad krīzes scenārijs ir atcelt eksāmenus un izlikt tikai gada atzīmes. Tas gan pašlaik esot vismazāk ticamais scenārijs.

Autors: nozare.lv

28.04.2020.

Pēdējās diennakts laikā atklāti 18 jauni Covid-19 slimnieki!

Pēdējās diennakts laikā Covid-19 testi veikti 2380 iedzīvotājiem un atklāti 18 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz šim Latvijā kopumā veikts 51 561 izmeklējums, un 836 no tiem bijuši pozitīvi. Savukārt no visiem 836 saslimšanas gadījumiem 267 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 13 – miruši.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti četri Covid-19 pacienti, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 45 ar jauno koronavīrusu sasirgušie – 41 pacients ar vidēji smagu, bet četri pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 80 pacienti.

Jau ziņots, ka Latvija Covid-19 testēšanā pret iedzīvotāju skaitu 35 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū ierindojas OECD vidējos rādītājos, apsteidzot 13 valstis, liecina organizācijas publiskotais pētījums.

Minētais pētījums liecina, ka Latvija testē vidēji 15,3 iedzīvotājus uz 1000. Šāds testēšanas apjoms pavisam nedaudz apsteidz 35 OECD valstu vidējo apmēru – 15,2 testētie uz 1000 iedzīvotājiem.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

28.04.2020.

Kādi ginekoloģiskie pakalpojumi ir pieejami Covid-19 laikā?

Saistībā COVID-19 vīrusa izplatību Latvijā, ir ierobežota daudzu medicīnas pakalpojumu pieejamība. Arī ginekologi savas pacientes klātienē pieņem tikai tajos gadījumos, ja gaidīt vai attālināti konsultēt nav iespējams. Par to, kā pandēmija ietekmējusi ginekologu darbu un kā rīkoties, ja sievietei radušās ginekoloģiskas problēmas vai nepieciešama kontracepcija, stāsta Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, ginekoloģe Vija Veisa.

Kā pandēmijas apstākļi ir ietekmējuši ginekologu ikdienu? 

Kaut arī ginekologi turpina darbu, klātienes vizītes ir stipri ierobežotas. Plānveida profilaktiskās vizītes, lai, piemēram, veiktu onkocitoloģiskās analīzes, šobrīd nenotiek. Tiek nodrošināta  grūtnieču aprūpe, tomēr ir rekomendācija iespēju robežās samazināt vizīšu skaitu. Ierobežojumi neattiecas uz pacientēm, kurām ir radušās akūtas sūdzības, jo Covid 19 nav atcēlis pārējās slimības. 

Arī pašas vizītes tiek organizētas tā, lai uzgaidāmajās telpās vienlaikus nebūtu jāatrodas vairākiem cilvēkiem. Lai izvairītos no liekiem kontaktiem, sievietes tiek lūgtas uz vizītēm nākt vienas, nevis kopā ar partneri. Tā kā dažkārt vīrusa izpausme var būt asimptomātiska, mēs rekomendējam lietot sejas maskas, kā arī izmantot ārstu praksēs pieejamos roku dezinfekcijas līdzekļus, lai no iespējamas inficēšanās pasargātu gan sevi, gan medicīnisko personālu.

Vai saslimšana ar Covid-19 var atstāt ietekmi uz sievietes reproduktīvo veselību vai ietekmēt grūtniecības gaitu? 

Šobrīd pētījumi ir diezgan maz un ierobežoti. Pagaidām nav datu, ka Covid – 19 kaut kā negatīvi ietekmētu sievietes reproduktīvo veselību.  Tās grūtnieces, kas ir saslimušas ar šo vīrusu, neslimo smagāk kā citi pieaugušie, un nav datu, ka vīruss caur mātes organismu varētu tikt nodots bērnam. Taču no otras puses, mums ir jāņem vērā, ka grūtnieces vispār ir ar lielāku tendenci slimot ar sarežģījumiem, un viņas ir ļoti jāsaudzē. Ir maksimāli jāievēro visi piesardzības pasākumi, atceroties, ka jebkura smaga saslimšana ar augstu temperatūru un liels stress var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecības gaitu vai draudēt ar priekšlaicīgām dzemdībām.

Kā sievietei izvērtēt, vai situācija ir akūta, vai tomēr ar vizīti labāk pagaidīt?

Pirmkārt, jāizvērtē, vai sūdzības ir parādijušās relatīvi nesen. Ja sievietei jau gadu vai divus ir kādas sūdzības, un viņa beidzot ir nolēmusi doties pie ārsta, visticamāk tā nebūs neatliekama problēma. Otrkārt, ir jāsaprot, vai tas ir kaut kas akūts. Piemēram, ja ir parādījušās neskaidras sāpes, asiņošana starp mēnešreizēm, pozitīvs grūtniecības tests un asiņošana, ir ievietota spirāle un ir pozitīvs grūtniecības tests vai tiek novēroti kādi citi līdz šim nebijuši simptomi, ārsta palīdzību tomēr vajadzētu meklēt. Ja ir kādas neskaidrības, vienmēr var piezvanīt uz ārsta praksi uz uzzināt, kā katrā konkrētajā situācijā rīkoties.

Vai šajā laikā ir pieejamas arī attālinātas vizītes? Kā tās tiek organizētas?

Arī pims pandēmijas steidzamos gadījumos ginekologi mēdza savas pacientes konsultēt attālināti, šobrīd attālinātas vizītes tiek izmantotas arvien biežāk. Ir ārstu prakses, kas, piedāvā vizītes tiešsaistē, izmantojot Zoom platformu, citur tas notiek caur telefonu. 

Te gan jāņem vērā, ka neklātienē ārsts var tikai izrunāties ar pacienti, bet nevar viņu izmeklēt. Nozīme ir arī tam, vai sieviete ārsta lokā ir nonākusi pirmo reizi, vai ir jau zinama paciente. Ja ārstam ir pieejama informācija par sievites slimības vēsturi, pa telefonu var izrunāt ārstēšanas plānu, tai skaitā jautājumus par kontracepciju. Ar pirmreizēju pacienti tas varētu būt sarežģītāk, jo ginekologam tomēr nepieciešama kāda bāzes informācija par sievietes kopējo veselības stāvokli.

Ja sieviete kaut kādu apstākļu dēļ nevar apmeklēt ginekologu, bet viņai nepieciešama kontracepcija, kādus kontracepcijas līdzekļus Jūs ieteiktu izvēlēties?

Šajos apstākļos būtu jāizvēlas vai nu bezrecepšu kontracepcijas līdzekļi, vai tādi kontracepcijas līdzekļi, kurus sieviete pati var uzsākt lietot un vajadzības gadījumā arī viegli pārtraukt, piemēram, kontracepcijas tabletes. 

Zināmām pacientēm, kurām pēdējo mēnešu laikā nekas būtisks dzīvē nav mainījies, ārsts var izrakstīt elektronisko recepti, un sieviete nepieciešamo kontracepciju var saņemt jebkurā aptiekā.  Ja paciente līdz šim nav bijusi ginekologa redzeslokā, ārstam ir apgrūtinošāk piemeklēt piemērotāko kontracepciju. Kaut arī hormonālā kontracepcija ir ļoti droša un riski ir minimāli,  ginekologam tomēr būtu jāzina tādas pamatlietas kā  sievietes ķermeņa svars un asinsspiediens, kā arī iepriekšējās saslimšanas, lai izslēgtu iespējamos riskus. 

Vai ir ieteicams uzsākt kontracepcijas tablešu lietošanu, ja pāris ģimenes plānošanu vēlas atlikt tikai uz dažiem mēnešiem, līdz beigsies Covid – 19 pandēmija? Cik ilgs ir pārejas posms, lai pēc kontracepcijas tablešu lietošanas sieviete varētu palikt stāvoklī?

Es domāju, ka tieši kontracepcijas tabletes šajā situācijā varētu būt vislabākā izvēle. Tā ir augsti efektīva un droša, kā arī viegli pieejama Viss, kas vajadzīgs ir recepte, ko āsts var izrakstīt arī elektroniski. Kad kontracepcija ir pārtraukta, nākamajā ciklā pāris jau var plānot grūtniecību, un nav vajadzīgs kāds pārejas posms.

Daudzi pāri joprojām kā kontracepciju izmanto pārtraukto dzimumaktu vai prezervatīvu. Kāda ir iespēja sevi pasargāt no grūtniecības neparedzētas kļūmes gadījumā, ja pāris šajā laikā nav gatavs ieņemt bērniņu?

Ir labi, ja šādos gadījumos mājās glabājas avārijas kontracepcija. Tā bez receptēm ir pieejama jebkurā aptiekā, un to jaiedzer 72 stundu laikā pēc neaizsargātā dzimumakta.

Avārijas kontracepciju gan ir paredzēta tikai ārkārtas situācijas, un pārim būtu  jādomā par kontracepciju arī ikdienā. Diemžēl daudzi pāri nelieto kontracepciju ekonomisku apsvērumu dēļ, tāpēc Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, vairākas nevalstiskās organizācijas un ģimenes ārsti ir vērsušies Veselības ministrijā ar lūgumu apmaksāt kontracepciju noteiktai sieviešu grupai, kura to nevar atļauties un kurai ir grūtības aprūpēt jau esošos bērnus.  Es domāju, ka Covid radītā krīze un darba zaudēšana tikai palielinās to sieviešu loku, kurām nebūs līdzekļu kontracepcijai, tādēļ valsts atbalsts ģimenes plānošanā šajā laikā butu īpaši būtisks. 

Pāriem, kuri strādā no mājām, ir daudz vairāk laika būt kopā vienam ar otru. Vai, Jūsuprāt, šīs krīzes rezultātā varētu palielināties dzimstība vai tomēr finansiālā nestabilitāte un neziņa par nākotni varētu dzimstību mazināt?

Man prātā nāk vismaz trīs scenāriji. Noteikti būs grūtniecības, kuras vienkārši iestāsies un pāris izlems laist pasaulē bērniņu neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Taču tāpat varētu būt salīdzinoši daudz pāru, kuri ekonomiskās nestabilitātes dēļ izvēlēsies abortu, kā tas notika iepriekšējā krīzē. Tāpat krīzes dēļ varētu pieaugt arī šķirto laulību skaits, jo ilgstoša būšana mājās un konfrontācija vienam ar otru var saasināt konfliktus.

Autors: Divi gani 

28.04.2020.