Pirms pagājušā gada apkures sezonas enerģijas cenas strauji kāpa, un iedzīvotāji arvien aktīvāk sāka meklēt veidus, kā samazināt izdevumus par komunālajiem maksājumiem, tajā skaitā apkuri. Reizēm pietiek ar apkopes veikšanu esošajai sistēmai, tomēr, ja tā savu laiku ir nokalpojusi vai ir ļoti neefektīva, jālemj par vecās nomaiņu pret jaunu. Lai gan apkures sezona ir tepat aiz durvīm, arī šobrīd vēl nekas nav nokavēts un investēt energoefektīvā apkures sistēmā ir vērts, atzīst “Inbank Latvija” vadītājs Dainis Skrinda.

Lai gan prognozē, ka šoziem cenas nesasniegs pagājušā gada līmeni, tomēr, ņemot vērā arvien pieaugošo dzīves dārdzību, viņš uzskata, ka ietaupīt vienmēr ir svarīgi, pat, ja ieguvums būs jūtams tikai ilgtermiņā. “Jo vairāk rūpēsimies par savu apkures sistēmu, jo videi draudzīgāk un veselīgāk dzīvosim, lieki netērējot dabas resursus,” saka D. Skrinda.

Savukārt uzņēmuma “DC Energy” vadītājs Sandis Latūns norāda, ka 80% no ēkas patērētās enerģijas ir saistīti ar apkuri un dzesēšanu. Tas nozīmē, ka, uzlabojot apkures sistēmas efektivitāti, var panākt būtisku enerģijas ietaupījumu.

Svarīgi uzturēt darba kārtībā

Visām apkures sistēmām – kamīniem, siltumsūkņiem, krāsnīm, gāzes un apkures katliem – ir nepieciešama apkope. Tās biežums ir atkarīgs no apkures sistēmas, iekārtas veida un īpatnībām. Veicot regulāras apkopes, sistēma kalpos daudz ilgāk un efektīvāk.

“Ja sistēma netiek uzturēta darba kārtībā, palielinās apkures izmaksas. Piemēram, vecākās apkures sistēmās kaļķakmens bieži ierobežo ūdens plūsmu un siltuma pārnesi uz sistēmu, tāpēc nepieciešama tās atkaļķošana. Tāpat ir svarīgi pārliecināties, ka apkures sistēmā nerodas siltuma zudumi. Profilaktiskā servisa apmeklējuma izmaksas parasti ir līdz 200 eiro, atkarībā no apkures sistēmas veida un jaudas. Ja tiek konstatēts, ka sistēma jau ir novecojusi, noteikti ir vērts meklēt energoefektīvu alternatīvu,” iesaka S. Latūns.

Turklāt ir svarīgi sistēmas uzstādīšanu, apkopi un servisu uzticēt sertificētiem speciālistiem. Noslēdzot servisa un apkopes līgumu, var ietaupīt līdzekļus un nodrošināt garantētu kvalificēta speciālista apmeklējumu ērtā laikā.

Ietaupījums līdz 30%

Nomainot 20 gadus vecu siltumsūkni pret jaunu, modernu iekārtu, atkarībā no nomaināmās ierīces stāvokļa un siltumsūkņa tehniskiem datiem, enerģijas ietaupījums var sasniegt aptuveni 20%. Savukārt pārejot no vecas malkas krāsns uz jaunu krāsni, enerģijas ietaupījums var sasniegt pat 30%.

Uzlabošanas darbi ir jāveic, ņemot vērā mājsaimniecības individuālās iespējas, kā arī kurināmā pieejamību un cenu. Ja mājsaimniecībai ir savs mežs un malka ir pieejama bez maksas, apkures katlu var vienkārši nomainīt pret jaunu, nevis pāriet uz citu apkures veidu. 

“Ir novērots, ka klienti daudz laika un enerģijas tērē, meklējot labāko risinājumu, un nereti nonāk lamatās pie nekvalificētiem pārdevējiem vai uzstādītājiem. Tāpēc iesakām vērsties pie sertificētām kompānijām, kas var piedāvāt pilnu pakalpojuma spektru un atrast atbilstošāko iekārtu tieši klienta vajadzībām, nodrošināt kvalificētu uzstādīšanu un servisu,” saka S. Latūns.

Aktuālas videi draudzīgas sistēmas

Gadsimtiem ilgi apkuri nodrošināja, dedzinot fosilos enerģijas avotus – ogles, naftas un dabas gāzes produktus. Šāds apkures veids atstāj negatīvu ietekmi uz vidi, tāpēc 2015. gada Parīzes klimata pārmaiņu konferencē pieņēma lēmumu apturēt globālo sasilšanu un mazināt pasaules klimata pārmaiņas, tajā skaitā atsakoties no fosilā kurināmā.

Šī iemesla dēļ saules enerģijas paneļu uzstādīšana ir kļuvusi par ļoti populāru veidu, kā ietaupīt uz elektroenerģijas izmaksām un dzīvot videi draudzīgāk, īpaši, ja apkure tiek nodrošināta ar elektrību. Aprēķini liecina, ka profesionāli projektēta saules elektrostacija atmaksājas aptuveni desmit gadu laikā, bet, tā kā saules enerģijas paneļi kļūst arvien lētāki, samazinās arī atdeves laiks. Sākotnējā ieguldījuma apmērs un atmaksāšanās laiks vienmēr ir atkarīgs no konkrētās mājas īpatnībām un mājsaimniecības enerģijas tērēšanas paradumiem.

Papildus saules enerģijas paneļiem vēl zemāku apkures cenu nodrošinās, piemēram, gaisa-ūdens siltumsūknis, kas ir četras reizes efektīvāks nekā apkure ar elektrību. “Tā kā siltumsūknis apkurei izmanto gaisā uzkrāto enerģiju, tas ir videi draudzīgs. Mūsdienu siltumsūkņi aptver arvien plašāku temperatūras diapazonu un darbojas līdz -28°C āra temperatūrai un nodrošina karsto ūdeni līdz +65°C temperatūrai. Tehnoloģijas uzlabojumi ļauj to izvietot daudz lielākā ēkas daļā nekā pirms desmit gadiem, un tā kalpošanas laiks ir 25 gadi. Ja runājam par ērtībām, tad siltumsūkņi ir visērtākie, ekonomiskākie un drošākie apkures katli, kas pašlaik ir pieejami tirgū, tādēļ Eiropā siltumsūkņu pārdošanas apjoms pērn ir pieaudzis par teju 40%. Piemēram, ja siltumsūknis vidēji ražo 5 kWh siltumenerģijas, tas izmanto tikai 1 kWh elektroenerģijas, bet pārējā ir bezmaksas siltumenerģija no gaisa. Salīdzinot ar elektrisko apkuri, siltumsūknis ietaupa līdz pat 80% no elektrības izmaksām,” stāsta S. Latūns.

Jāņem vērā, ka siltumsūkņa ierīkošanai nav vajadzīga katlu telpa, skurstenis un telpa kurināmā glabāšanai. Mājoklī samazinās arī ugunsbīstamība, jo nenotiek degšanas procesi, nav vajadzīgs ierīkošanas projekts. Uzstādot siltumsūkni un saules paneļus, kas ražos elektroenerģiju sūkņa darbināšanai, enerģijas ietaupījums var būt ļoti būtisks.

Pieejamas atbalsta iespējas

Saskaņā ar “Inbank Latvia” novērojumiem interese ieguldīt energoefektīvos risinājumos, lai samazinātu mājsaimniecības izmaksas, ir augsta, tajā skaitā par līdzfinansējuma saņemšanu mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai, jo apkures sistēmas nomaiņa prasa arī salīdzinoši lielas investīcijas.  Lai precīzāk saprastu apkures sistēmas uzlabošanas izmaksu apmēru, uzņēmuma pārstāvis iesaka vērsties pie speciālistiem aprēķinu veikšanai, jo vecās apkures sistēmas atjaunošana nereti izmaksā dārgāk nekā jaunas uzstādīšana. 

“Saules paneļu iegāde, siltumsūkņa ierīkošana, jumta siltināšana, logu nomaiņa, elektroauto uzlādes punkta izveidošana ir daži no energoefektivitātes projektiem, kurus atbalstām un par kuriem šobrīd ir liela interese. Uzņēmuma dati liecina, ka vidējā finansētā summa mūsu klientu energoefektivitātes projektiem ir 8200 eiro. Lai samazinātu ikmēneša maksājumu, aizdevumu var saņemt uz laiku līdz pat 84 mēnešiem jeb 7 gadiem. Šobrīd vidējais izsniegta finansējuma atmaksas termiņš ir 70 mēneši jeb nepilni 6 gadi, veidojot ikmēneša maksājumu ap 155 eiro. Visbiežāk atbalstu saņem iedzīvotāji virs 40 gadiem ar stabiliem ienākumiem, kas ir vismaz 1200 eiro mēnesī. Finansējumu ir iespējams saņemt arī pie mūsu partneriem, sadalot maksājumu daļās,” stāsta D. Skrinda.

Viņš atzīst, ka augstās inflācijas dēļ klienti ir kļuvuši piesardzīgāki un daudz rūpīgāk veic aprēķinus par ieguvumiem nākotnē. Tāpat uzņēmums ir novērojis, ka iedzīvotājiem joprojām trūkst informācijas gan par iespējamiem risinājumiem, gan atbalsta iespējām.

“Tajā pašā laikā ir klienti, kuri rūpīgi seko līdzi cenu izmaiņām un atbalsta prograInbank Latviammām, un ir gatavi uzreiz rīkoties,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs.

Piemēram, daudzi izmanto Altum īsteno atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai, tajā skaitā saules paneļu iegādei un uzstādīšanai. Jārēķinās, ka šobrīd aktuālajā programmā ar līdz šim iesniegtajiem pieteikumiem ir rezervēts viss privātmāju energoefektivitātes programmai no valsts paredzētais finansējums, un jaunus pieteikumus dalībai šajā programmā ALTUM nepieņem. Informācijai par ALTUM par programmas iespējamu turpinājumu jāseko līdzi iestādes mājaslapā. Tāpat atbalstu jau pēc energoegeftivitātes risinājumu ieviešanas ir iespējams saņemt arī no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta.

Pēdējos gados veiktie zinātniskie pētījumi liecina, ka iekštelpu gaiss var būt piesārņotāks nekā ārtelpu gaiss pat lielākajās un rūpnieciski attīstītākajās pilsētās^[1]. Iekštelpās cilvēki pavada aptuveni 90 % sava laika, tāpēc pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš gaisa kvalitātei, lai mazinātu riskus, kas var atstāt nopietnu ietekmi uz veselību. Alergoloģe skaidro, kam būtu jāpievērš uzmanība mājās, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un iekštelpu vidi padarītu labāku.

Iekštelpu gaiss būtībā ir tas pats ārējais gaiss, kurš ieplūst telpā un sajaucas ar jau tajā esošo piesārņojumu, veidojot iekštelpu gaisu. Ārtelpu gaisu piesārņo ķīmiskās vielas, kas rodas no satiksmes līdzekļu izplūdes gāzēm, dažādām emisijām, kas veidojas no ražošanas uzņēmumiem, augsnes putekļi, augu daļiņas un putekšņi. Jāņem vērā, ka izteiktāks gaisa piesārņojums būs ziedputekšņu sezonās un saulainās dienās, kad nelīst lietus. Ja gaiss ieplūst caur ventilācijas sistēmām, tas papildu tiek piesārņots ar cietajām daļiņām, šķiedru un ķīmiskajām vielām no gaisa filtriem, telpu iekšējās izolācijas vai netīrumiem, kas nogulsnējušies. Tas, savukārt, sajaucas ar telpā esošo gaisu.

Mājokļos esošo piesārņojumu rada arī paši iemītnieki un to ikdienas rutīna. Gaisa kvalitāti galvenokārt ietekmē dažādas apkures sistēmas, jo īpaši malkas apkure, telpās izmantotie apdares un mēbeļu materiāli, kā arī sadzīves ķīmijas produkti un kosmētika. Tāpat ļoti lielu iespaidu atstāj ēdiena gatavošana, mājokļa uzkopšana, veļas žāvēšana un smēķēšana iekštelpās. Jāņem vērā, ka vidi var ietekmēt arī bioloģiskais piesārņojums – mājas putekļu ērcītes, pelējuma sēnītes, mājdzīvnieku spalvas un izdalījumi, kā arī infekciju slimību ierosinātāji. 

Neredzamie kaimiņi – putekļu ērcītes

Mājoklī esošās putekļu ērcītes ir vienas no galvenajām astmas un alerģisko simptomu izraisītājām. Tās ir ļoti mazas, tāpēc ar neapbruņotu aci nemaz nav redzamas. Ērcītēm nepatīk gaisma, tāpēc visbiežāk tās mājo matraču, spilvenu, mīksto mēbeļu un rotaļlietu, paklāju, drēbju un gultas veļas iekšējās audumu šķiedrās. Vislabāk tās “jūtas” istabas temperatūras vidē, kurā ir augsts mitruma līmenis. Tās pārtiek no ādas virsējā slāņa – epidermas zvīņām un to vidējais dzīves ilgums ir aptuveni mēnesis. Īpaša uzmanība ir jāpievērš apkārtējās vides tīrībai un regulāri jāuzkopj gan mājoklis, gan jāmaina gultas veļa. Gultā katru dienu pavadām vidēji 6 līdz 8 stundas un katru dienu šajā vidē krājas blaugznas, mati, kas ir ērcīšu ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa.

Alerģisko reakciju visbiežāk izraisa putekļu ērcīšu ķermeņa daļiņas. Darot tādas ikdienišķas lietas kā sūcot putekļus, ejot pa paklāju vai klājot gultu, tās tūlīt uzvirpuļo gaisā. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir uzkopjot mājokli, izvēlēties atbilstošas tehnoloģijas, kas palīdzētu tās mazināt. Putekļu ērcītes strauji vairojas, tāpēc mājokļa uzkopšanas pasākumi jāveic regulāri.

Kā mazināt telpās esošos alergēnus

Pirmkārt, visi centieni uzlabot iekštelpu vidi nebūs efektīvi, ja mājoklis, kurā dzīvojat, ir vecs, vide – mitra un tajā nav centrālās apkures. Lai iekštelpu gaisu uzturētu pēc iespējas nekaitīgāku, svarīgi ir uzlabot telpu ventilāciju, regulāri tīrīt paklājus, iespēju robežās tos arī mazgāt vai aizvietot paklāju ar laminātu, regulāri uzkopt telpas, ozonēt jeb attrīt telpās gaisu, kas palīdzēs iznīcināt alerģiju izraisošās daļiņas, samazināt gaisa mitrinātāju lietošanu un regulāri tīrīt gaisa kondicionēšanas sistēmas.

“Preventīvi ieviešot minētās darbības, mazināsies ne tikai alerģijas simptomi, bet arī iespējas saslimt ar augšējo elpceļu infekcijas slimībām un hroniskām elpceļu kaitēm. Dzīvojot tīrās un sakoptās telpās, ne tikai uzlabosies veselība, bet arī būs veselīgāks miegs un labāks garastāvoklis,” uzsver alergoloģe Dace Kalniņa.

Ko ņemt vērā, ja mājās ir mājdzīvnieki

Arī mūsu četrkājainie draugi ir būtisks faktors, kas ietekmē mūsu iekštelpu vidi, kā arī atstāj iespaidu uz veselību. Dzīvnieku pasaules alergēns uz kuru jūtīgi reaģē lielākā daļa cilvēku, ir kaķu un suņu spalvas. Alerģiska reakcija var būt ne tikai uz pašu dzīvnieku, bet uz tā siekalām, sviedriem, taukiem vai arī vielām, kas pielīp pie to spalvām. Par alerģisku reakciju liecinās tādi simptomi kā pēkšņas iesnas, šķaudīšana, acu nieze, vai apsārtums uz rokām, uzreiz pēc dzīvnieka glaudīšanas. Mājdzīvniekiem nevajadzētu ļaut uzturēties guļamistabā, lai neveicinātu un nepastiprinātu tur esošo alergēnu koncentrāciju.

Universāli padomi, kas noderēs mājokļa uzkopšanā

“Ikdienā mājokli un tajā esošos putekļus visvieglāk būtu uzkopt ar putekļu sūcēju. Svarīgs aspekts, kam jāpievērš uzmanība – visefektīvākais būs putekļu sūcējs ar HEPA filtru. HEPA filtrs ir augstas efektivitātes daļiņu absorbcijas filtrs, kas pēc iesūkšanas putekļu sūcējā, aiztur sīkākās putekļu daļiņas, lai tās nenonāktu atpakaļ iekštelpu gaisā. Filtrs ir iestrādāts arī jaudīgajos jaunās paaudzes putekļu sūcējos un palīdz notvert pat 99,999% smalko putekļu mikrodaļiņu, kuru izmērs ir lielāks par 0,5 mikroniem (lielākā daļa alergēnu – ziedputekšņi, sēnīšu sporas, dzīvnieku blaugznas, putekļu ērcītes),” stāsta Samsung produktu treneris Eduards Krumovics.

Eksperti iesaka ne tikai mājokļa mīksto virsmu tīrīšanai izmantot universālu putekļu sūcēju, bet arī cieto virsmu tīrīšanai. Ja uz grīdas esošos putekļus un netīrumus izvēlēsimies uzsūkt ar putekļu sūcēju nevis kā lielākoties ierasts – saslaucīt ar bisti, ne tikai rūpīgāk uzkopsim mājokli, bet arī padarīsim iekštelpu gaisu tīrāku. Izmantojot putekļu sūcēju gaisā netiek uzjundīti putekļi, tie nevirpuļo apkārt, kā rezultātā telpā būs mazāk putekļu un būs vieglāk tos savākt. “Īpaši parocīgi un noderīgi ir putekļu sūcēji, kuriem pieejamas īpašas birstes mājdzīvnieku spalvu savākšanai. Birstes ir īpaši izstrādātas, lai palīdzētu efektīvi savākt smalkās un vieglās mājdzīvnieku spalvas no dažādām virsmām,” stāsta E. Krumovics.

“Svarīgi būtu nodrošināt mājas labu ventilāciju, jo tas ļaus samazināt mājoklī esošo mitrumu. Regulāra telpu vēdināšana mazinās ērcīšu vairošanos – tām nepatīk temperatūra, kas ir zemāka par +18 un tās necieš tiešus saules starus, kā arī aukstumu. Tāpēc, ja izliksi matraci, segas, spilvenus, gultasveļu, mīkstās rotaļlietas ārā saulē vai salā, tās ies bojā. Gultas veļu vajadzētu mazgāt vismaz reizi divās nedēļās ļoti karstā ūdenī 60 grādu temperatūrā, kā arī gludināt to. Īpaši alerģiskiem cilvēkiem gultas veļu būtu ieteicams mainīt reizi nedēļā. Arī segas un spilvenus būtu jāizvēlas no tāda materiāla, kurš pieļauj to biežu mazgāšanu karstā ūdenī. Atceries vismaz reizi mēnesī notīrīt puķu lapas, jo uz tām arī krājas putekļi, kā arī pievērs uzmanību puķu augsnei un pārbaudi, vai neveidojas pelējuma sēnītes,” iesaka D. Kalniņa.

^[1] https://www.epa.gov/indoor-air-quality-iaq/inside-story-guide-indoor-air-quality

Plaši pazīstams latviešu aktieris, kas Facebook reklāmā aicina izmantot vienreizēju piedāvājumu, kuram tūlīt beigsies termiņš. Ziņa par žurnālistu, kurš iekūlies pamatīgās nepatikšanās. Pāris klikšķi, daudz nedomājot līdzi, un rezultātā – iztukšots bankas konts. Šī situācija labi raksturo riskus, ar kuriem nākas saskarties daudziem interneta lietotājam. Visbiežāk, klikšķinot uz šādas saites, tiks ielādēta ļaunatūra, izkrāpta nauda vai iegūti personas dati.

Šovasar Latvijā ar nebijušu sparu izplatījās krāpnieciska rakstura Facebook reklāmas, ko dēvē par celeb bait. To organizatori izmanto sabiedrībā atpazīstamu cilvēku – aktieru, politiķu, žurnālistu, ārstu – fotoattēlus, lai piesaistītu uzmanību un savāktu klikšķus. Tas apliecina, ka krāpšanas paņēmieni internetā kļūst aizvien rafinētāki – tiek izdomāti aizvien jauni paņēmieni, kā izvilināt no saviem upuriem naudu, personas datus un citu sensitīvu informāciju. Diemžēl šādu shēmu organizatori prasmīgi maskējas, apzināti slēpjot reklāmā ietvertās saites patieso galamērķi. Maskēšanās shēmas bieži vien ir sarežģītas un labi organizētas, tādēļ personas un organizācijas, kas atrodas aiz tām, ir grūti identificējamas un saucamas pie atbildības. Panākumi, ko joprojām gūst krāpnieki, liecina, ka arvien esam pavirši un neiedziļināmies sociālajos tīklos publicēto ierakstu un reklāmu saturā. 

Kā sevi pasargāt no krāpniekiem? Pirmkārt, ir jānovērtē, cik ticama ir informācija reklāmā. Virsraksti par nepatikšanām, kas piemeklējušas sabiedrībā pazīstamas personas, ir pirmais signāls, lai šo informāciju vērtētu kritiski.  Uzmanība jāpievērš arī attēliem, nereti tās ir pamanāmas fotomontāžas vai veci, internetā atrasti attēli. Tātad šādai ziņai ticēt nedrīkst.

Otrkārt, ir jāpārliecinās, vai informācija ir balstīta uz faktiem. Svarīgi, lai rakstā ir atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem ekspertiem, ticamiem informācijas avotiem. Ja ziņas saturā nav atsauču, tad informāciju nevajadzētu uztvert nopietni. Ja rakstā ir atsauces uz pētījumiem un informācijas avotiem, tad ir vērts veltīt laiku arī to izpētei, izmantojot meklēšanas rīkus, piemēram, “Google”,  “Bing” u. c. Tāpat der pārliecināties, vai ziņu ir publicējuši arī citi, uzticami mediji. Piemēram, “Delfi”, “Tvnet”, “LSM.lv” un citi. 

Treškārt, ir jāpievērš uzmanība ziņas avotam. Paskatoties tīmekļvietnes adresi, kļūst skaidrs, vai avots ir ticams.  Ja saitē redzams nesaprotamu burtu un ciparu savirknējums, kuram nav saistības ar vietnes nosaukumu, ja informācija ievietota blogos, “Facebook” lapās vai grupās, kuru nosaukumos tiek izmantoti skaļi saukļi (“stop”, “apturi”, “pret”, “anti”), ja domēna vārds beidzas nevis ar “.lv”, bet ar “.com”, “.co”, “.info” vai citiem saīsinājumiem – šādās vietnēs publicētās ziņas ir nepieciešams pārbaudīt un izpētīt vairāk, lai pārliecinātos, vai tām var uzticēties, kas ir ziņu satura autors un kādi ir tā mērķi. Īpaši jāuzmanās no viltus ziņu lapām.

Ceturtkārt, ir vērts  iedziļināties komentāros pie ziņas. Ļoti iespējams, kāds jau būs pārbaudījis ziņas patiesumu un, ja ziņa ir nepatiesa vai apšaubāma, par to brīdinājis citus lietotājus. Starp daudzajiem sociālo tīklu lietotājiem ir tādi, kas vienmēr pārbauda un brīdina citus, ja saturam nevar uzticēties. Tomēr, ja komentāru vēl nav vai tie nešķiet pārliecinoši, tad jāpārbauda pašiem. Turklāt jāpatur prātā, ka viltus ziņu lapās visbiežāk komentāru rakstītāji ir neesošas personas. Intereses pēc jāpārbauda arī komentētāja profils sociālajā tīklā. Tāpat ir vērts zināt – lai arī komentārā norādīt par krāpnieku lapu vai ierakstu ir sociāli atbildīga rīcība, tomēr, diemžēl, šādi jūs panākat, ka jūsu draugi uzzina par attiecīgo viltus lapu, jo redz, ka jūs esat pievienojis komentāru. Tāpēc, darot labu darbu, jūs būtībā panākat, ka vairāk cilvēku pamana šo viltus lapu. 

Piektkārt, par viltus lapām un krāpnieciskām darbībām ir jāziņo sociālo tīklu administrācijai, Valsts policijai vai mums “drossinternets.lv”. Sociālo tīklu drošības ceļvedī ir atrodama informācija par to, kā ziņot katrā sociālajā tīklā.

Nobeigumā aicinu pievērst uzmanību tam, ar kādu informāciju dalās draugi un paziņas. Ja pamanāt, ka draugs, paziņa vai kolēģis izplata acīmredzami nepatiesas ziņas, ir vērts aizrādīt. Tas palīdzēs cīnīties ar sagrozītu un melīgu informāciju internetā un mazinās manipulācijas iespējas. 

Agresijas izpausmes ir viena no visbiežāk sastopamajām kaķu uzvedības problēmām. Lai arī ne vienmēr agresīva kaķa uzvedība tiek uztverta tikpat nopietni kā suņa agresija, tomēr arī kaķis agresijas uzplūdos var nodarīt nopietnu kaitējumu mājiniekiem, ciemiņiem un citiem dzīvniekiem. Par kaķu agresijas galvenajiem cēloņiem un risinājumiem stāsta Rimi Mājdzīvniekiem veselības eksperte, sertificēta veterinārārste Anete Kalniņa.

Kāpēc tā notiek?

Agresīvai uzvedībai var būt dažādi cēloņi un izpausmes. “Bieži sastopama ir teritoriālā agresija – kaķis sargā savu teritoriju no sugas brāļiem, taču dažkārt agresiju var vērst arī pret ģimenes locekļiem un ciemiņiem. Kaķim ir vērā ņemami ieroči – asi nagi un zobi, kuru kodumi un skrāpējumi var nodarīt nopietnu kaitējumu un izraisīt iekaisumu. Būtiski ir saprast, vai agresija ir saistīta ar teritorijas sargāšanu, kas ir salīdzinoši dabiska uzvedība, vai tomēr tās pamatā ir veselības problēmas, kas nereti kļūst par šādas uzvedības cēloni,” skaidro Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.

Pirms dusmojies uz dzīvnieku, pārbaudi tā veselību!

Virkne saslimšanu var veicināt agresīvu uzvedību, kas ignorētas un neapjaustas var radīt nopietnus sarežģījumus. Sāpes ir viens no cēloņiem, kāpēc kaķis pēkšņi var kļūt agresīvs. Par iemeslu var kļūt, piemēram, locītavu sāpes vai urīnceļu problēmas, kas nereti rada sāpes un stresu, likumsakarīgi veicinot arī agresīvu uzvedību. Arī cilvēks nebūtu jauks un pozitīvi noskaņots, ja viņam nemitīgi kaut kas sāpētu. Agresīvas uzvedības izpausmes ir raksturīgas arī hormonālu saslimšanu, piemēram, cukura diabēta un vairogdziedzera hiperfunkcijas gadījumā.

Veterinārārste Anete Kalniņa skaidro hormonu ietekmi uz kaķa uzvedību: “Ja kaķis nav kastrēts (sterilizēts) un kļūst agresīvs, uzvedība var būt tiešā veidā saistīta ar dzimumhormoniem. Piemēram, nekastrēta runča agresija visbiežāk izpaužas pret sugas brāļiem, tādēļ atgādinu, ka kaķi, kurš sasniedzis 6 mēnešu vecumu un nav kastrēts, ārpus savas teritorijas laist nedrīkst. Šādos gadījumos agresīvas uzvedības problēmas visbiežāk atrisina kastrācija.”

Kādas var būt agresīvas uzvedības sekas?

Agresija rada ne vien diskomfortu pašam dzīvniekam, bet arī traumas apkārtējiem. Sugas brāļiem pēc kautiņiem nereti veidojas abscesi jeb ļoti sāpīgi, strutām pildīti veidojumi, kuri bieži novēršami tikai ķirurģiski. Uz kaķa zobiem un nagiem ir daudz dažādu baktēriju, tādēļ pat neliela trauma, kas rodas cīniņa rezultātā, kļūst par perfektu baktēriju vairošanās vidi un iekaisuma perēkli. Tāpat starp kaķiem kautiņos notiek bīstamu infekcijas slimību, piemēram, kaķu imūndeficīta vīrusa pārnese. 

Cilvēkam kaķa kodumi ne vien sāp un slikti dzīst, bet arī bieži iekaist un atstāj rētas. Kaķa radīto pušumu rezultātā var notikt infekciju, piemēram, cilvēkiem bīstamās toksoplazmozes un kaķu skrāpējumu slimības ierosinātāju pārnese.

Ko darīt?

Rimi Mājdzīvniekiem eksperte aicina vērsties pie veterinārārsta un izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli. Ja saslimšanas netiek konstatētas, tad var pievērsties citiem risinājumiem. “Agresiju var mazināt, piemēram, ar nomierinošiem līdzekļiem, tai skaitā feromonu jeb laimes hormonu saturošu spreju, kuram piemīt arī nomierinošs efekts. Tāpat uzmanība jāpievērš videi – ja mājās ir vairāki kaķi, jāskatās, lai starp mīluļiem nav konkurences par ēdienu, kā arī jānodrošina atsevišķas tualetes un gana daudz aktivitāšu iespēju, lai kaķis varētu paust sugai raksturīgo uzvedību veselīgos veidos,” skaidro Anete Kalniņa un aicina pievērst uzmanību kaķa uzvedībai.

Par klubu Rimi Mājdzīvniekiem

Rimi Mājdzīvniekiem apvieno mājdzīvnieku saimniekus un mīļotājus, sniedzot viņiem padomus un iedvesmojošus ieteikumus četrkājaino mīluļu audzināšanai un aprūpei, kopīgām aktivitātēm un laika pavadīšanai, aizraujošām rotaļām, kā arī nodrošina izdevīgus piedāvājumus mājdzīvnieku pārtikas un gardumu izvēlē. Vairāk: https://www.rimi.lv/majdzivniekiem.

Lai kādas būtu mūsu attiecības ar ķirbjiem – vai tie garšo vai nemaz nav mūsu gaumē –, tos nevar nepamanīt! Rudenī košie un daudzveidīgie ķirbji rotā veikalu un tirgu stendus, tiek izmantoti pārtikā un kā dekora elements. Kas vērtīgs šajā populārajā rudens veltē un kāpēc to vajadzētu iekļaut uzturā? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Rudens laiks – ķirbju laiks! Ķirbi mēdz pamatoti dēvēt par lielāko un vērtīgāko ogu, kas no mizas līdz sēklām sniedz patiesu labumu mūsu organismam, saka sertificēta uztura speciāliste L. Sondore. Ķirbis garšas ziņā ir ļoti pateicīga  daudzu ēdienu sastāvdaļa, tas papildina teju ikvienu ēdiena recepti, nedominē ar savu garšu, bet piešķir krāsu, apjomu un tumīgumu.

Kas vērtīgs ķirbī?

Ķirbī atrodami daudzi vitamīni un minerālvielas – tas mūsu organismu papildina  ar  A, K, E, C, B6 vitamīnu, dzelzi, kāliju, magniju, fosforu, varu, beta karotinoīdiem, kas ir spēcīgi antioksidanti, rūpējas par veselību kopumā un pasargā mūsu šūnas no brīvo radikāļu iedarbības, stāsta uztura speciāliste.

Turklāt ķirbis satur šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas. Ķirbja mīkstuma pamatmasā ir pektīnvielas, kas ir šķiedrvielas. Tās labvēlīgi iedarbojas uz zarnu traktu. Pektīnvielas rūpējas, lai no organisma tiktu izvadīti nevēlamie savienojumi, kā arī lai nepaaugstinātos cukura un holesterīna līmenis. Regulāri ēdot šķiedrvielām bagātus produktus, normalizējas vēdera izeja un uzlabojas pašsajūta.

Klīniskā farmaceite I. Priedniece norāda, ka papildus lielajam šķiedrvielu daudzumam, ķirbī ir arī augsts ūdens daudzums, kas kopumā padara to par pārtikas produktu ar zemu kaloriju saturu. Papildus jau nosauktajiem vitamīniem un minerālvielām, ķirbī ir arī folijskābe, luteīns un zeaksantīns. Ķirbju aktīvo vielu sastāvs noder imūnsistēmas stiprināšanai, redzes, sirds un asinsvadu sistēmas, ādas un gļotādu veselībai. Ķirbjiem  dzelteno vai oranžo krāsu nosaka beta karotīns – tādējādi, jo ķirbja krāsa ir košāka un izteiktāka, jo vairāk tā sastāvā beta karotīna. Ķirbis palīdz arī aizcietējumu gadījumā, jo veicina vēdera izeju. Tam piemīt urīnu un žulti dzenoša darbība, turklāt tas stiprina  urīnceļu muskulatūru.

Vērtīgās ķirbju sēklas

Mūsu organismam svarīgās vielas satur ne vien pats ķirbis, bet arī tā sēklas, kas ir bagātas ar eļļu, olbaltumvielām, minerālvielām – cinku, selēnu, magniju, varu, dzelzi, kā arī E vitamīnu, karotinoīdiem, aminoskābēm, flavonoīdiem un fitosteroliem, saka BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Ķirbju sēklām piemīt pretiekaisuma un urīndzenošas īpašības, tās izmanto arī kā attārpošanas līdzekli, pie urīna nesaturēšanas, prostatas saslimšanu gadījumā, kā žultsdzenošu un diurētisku līdzekli. 

Ķirbju sēklu pulveri vai ekstraktu izmanto uztura bagātinātājos, kas paredzēti vīriešu veselībai,  kā arī prostatas un urīnpūšļa veselībai kopā ar vitamīniem, minerālvielām un citiem ārstniecības augu ekstraktiem. Tāpat no ķirbju sēklām iegūst eļļu, kas ir bagāta ar polinepiestinātajām Omega-6 taukskābēm. Tā satur arī E vitamīnu, cinku, selēnu un karotinoīdus un ir pieejama ne tikai šķidrā veidā, bet arī  kapsulās. Ķirbju sēklu eļļu preparātos parasti kombinē kopā ar zivju eļļu, olīveļļu, upeņu sēkliņu eļļu. Tā labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu, aknu, redzes, prostatas un urīnpūšļa veselību. Turklāt šo eļļu izmanto arī kosmētiskajos līdzekļos – matu un ādas kopšanai. Taču to var izmantot arī salātu un citu auksto ēdienu pagatavošanā, taču to nekarsē!

Kā ķirbi vislabāk iekļaut uzturā?

Lai ķirbis sniegtu patiesu labumu veselībai, nepietiks vien ar ķirbju kēksiņa baudīšanu! Ķirbis savā ēdienkartē ir jāieplāno regulāri – tad jūs rūpēsieties arī par savu  acu, ādas, sirds un asinsvadu veselību, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Taču, lai izmantotu ķirbi kā mazkaloriju piedevu ēdienam, nepanējiet to un pievienojiet tam daudz miltu, cukura un tauku! 100 grami ķirbja satur vidēji 90 % ūdens, 1,2 gramus olbaltumvielas, 0,1 gramu tauku, 2,2 gramus ogļhidrātu un 24,6 kcal. Iespējams, ka uz šo oranžo ogu būtu jāpaskatās kā uz vērtīgu veselības veicinātāju un jāiekļauj rudens un ziemas sezonā savā ēdienkartē regulāri.

Ikdienā gatavojiet ķirbi zupās – pievienojiet gabaliņos sagrieztu ķirbi pirms gatavošanas beigām. Gatavojiet ķirbi biezzupās – tas labi saderēs ar papriku, sīpoliem, tomātiem, lēcām, šķeltajiem zirņiem vai kartupeļiem, olīveļļu. Izteiktākai garšai apcepiet ķirbi cepeškrāsnī kopā ar citām saknēm, garšsaknēm, svaigu rozmarīnu, timiānu, ķimenēm un tad gatavojiet biezzupas! Gatavošanas laikā būs nelieli vitamīnu zudumi, taču tādi ir visiem produktiem termiskās apstrādes laikā. 

Ēdiet ķirbi svaigajos salātos kopā ar selerijas sakni, puraviem, skābākas šķirnes āboliem, dzērvenēm, brūklenēm. Papildiniet salātus ar labas kvalitātes olīveļļu, ķirbju sēklu, linsēklu vai citu eļļu vai jogurtu, skābo krējumu pēc izvēles. 

Spiediet ķirbju sulu un papildiniet to ar eļļu. Ķirbju sulai ir neitrāla garša, un tā labi saderēs ar citiem dārzeņiem.

Izmēģiniet pagatavot spagetti ar ķirbi, kas ir ovālas formas un izcepts cepeškrāsnī ar ķiplokiem, sāli un olīveļļu – tas garšos izcili.

Izmantojamas arī ķirbju mizas?

Uzturā  var lietot arī ķirbju mizas, saka uztura speciāliste L. Sondore. Cepamos  ķirbjus pirms gatavošanas nemizo, bet cep un ēd ar mizu. Ķirbju mizas dabīgi satur želatīnu, kas organismā veicina skrimšļu atjaunošanos un darbojas kā dabīgs glikozamīns. Lai tas tā būtu realitātē – ķirbji un to miza uzturā jālieto regulāri, ik dienas, nevis kampaņveidīgi. Šim nolūkam ķirbju mizas var  sagatavot  katrs pats mājās – mizas izžāvē cepeškrāsnī vai dārzeņu žāvētājā un samaļ. Lieto ik dienas pie ēdieniem.

Ķirbja uzglabāšana

Ja pēc gatavošanas paliek pāri ķirbis – sautēts, svaigs, gabaliņos,  to var uzglabāt saldētavā un izmantot pēc nepieciešamības, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. Mazuļu vecāki šādi var uzglabāt ķirbi mazuļa biezenīšiem.  

Veseli ķirbji ir jāglabā sausā, vēsākā vietā. Ierasts ir ķirbjus uzglabāt uz skapjiem, bet tieši tur ir siltākā vieta istabā. Labāka izvēle būtu uz grīdas. 

Ķirbju recepte izmēģināšanai

Uztura speciāliste L. Sondore iesaka ķirbju receptes izmēģināšanai:

Ķirbis desertā. Nepieciešamās sastāvdaļas: branga šķēle stingras konsistences ķirbja (piemēram,  riekstu ķirbja), kanēļa standziņa, citrons, pāris krustnagliņas, anīsa zvaigznīte, muskavado cukurs. Pasniegšanai – jogurts pēc izvēles.

Pagatavošanas gaita: ķirbi nomizo, sagriež palielākos gabaliņos. Veidnē liek ķirbi, pievieno rīvētu citrona miziņu, garšvielas, uzspiež citrona sulu un pārkaisa ar cukuru. Cep ~160 grādos aptuveni 40 minūtes (cepšanas laiks ir atkarīgs no krāsns jaudas un ķirbja šķirnes). Ķirbim jāizcepas, nevis jāizšķīst. Pasniedz ar  jogurtu vai pēc izvēles ar plombīra saldējumu.

Ķirbju salāti. Nepieciešamās sastāvdaļas: šķēle stingra ķirbja, ½ selerijas saknes (var būt arī kālis), 1 neliels sīpols, 2 skābas šķirnes āboli, skābais krējums vai jogurts bez piedevām, sāls, zaļumi pēc izvēles.

Pagatavošanas gaita: ķirbi, seleriju, ābolus sarīvē, sīpolu smalki sagriež. Bļodā sajauc visas sastāvdaļas ar krējumu vai jogurtu. Pārkaisa ar zaļumiem vai rudens ogām – brūklenēm, dzērvenēm.

Ķirbju zupas “sagatave”. Nepieciešamās sastāvdaļas: ½  neliela ķirbja, 1 liels sīpols, 2 vietējās paprikas, 4–5 tomāti, 2 ķiploka galviņas, Extra virgin olīveļļa, sāls, svaigs rozmarīns.

Pagatavošanas gaita: uz pannas liek gabalos sagrieztu ķirbi, uz pusēm pārgrieztus tomātus, papriku, ķiploka galvas un četrās daļās sagrieztu sīpolu. Uzkaisa sāli, bagātīgi pārslaka ar eļļu, pievieno rozmarīnu vai citu garšaugu pēc izvēles, cep cepeškrāsnī 200 grādos aptuveni 30 minūtes. Sagatavi izmanto – biezzupās, biezeņos vai saldēšanai. Padoms: šādā veidā gatavo ķirbi ar mizu – pēc izcepšanas mīkstumu ir viegli atdalīt!

Lai veselīgs ķirbju laiks!

Mācību gada pirmais mēnesis mēdz būt trauksmains. Visa skolai nepieciešamā sagāde vien ir ko vērta, jo allaž kaut kas nav bijis vajadzīgo lietu sarakstā vai tomēr vēl piemirsies! Taču, neatkarīgi no tā, vai bērns sper pirmos soļus pirmsskolas iestādē, turpina mācības vidusskolā vai varbūt ģimenē ir gan bērnudārznieks, gan students, prātā ir paturami vairāki ar veselību saistīti aspekti.

Trīs speciālisti – klīniskā un veselības psiholoģe Veselības centru apvienībā Kristīne Baranovska, sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane un “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza apkopojušas svarīgāko, kas ļaus ģimenēm mācību gada laikā justies drošāk un pārliecinošāk. Speciālistes uzsver, ka mācības jebkurā līmenī gan no skolēna vai studenta, gan no ģimenes prasa daudz, tādēļ laba veselība, kas uzturama ar veselīgu dzīvesveidu, protams, ir pamatu pamats. Tomēr, kā liecina mediķu pieredze, daži faktori ir svarīgāki nekā citi.   

1. Sekojiet līdzi vakcinācijas kalendāram

Imunizācija jeb vakcinācija ir novērsušas neskaitāmus slimību un invaliditātes gadījumus, un tā katru gadu izglābj miljoniem dzīvību. Ir ļoti svarīgi visai ģimenei izprast vakcinēšanās jēgu. Dati visā pasaulē liecina, ka, neraugoties uz milzīgo uzlabojumu veselības aprūpes jomā, ko mums nodrošina pieejamās vakcīnas, no vakcīnregulējamām infekcijas slimībām cilvēki joprojām mirst vai iedzīvojas invaliditātē, kas neizbēgami ir slogs un pārbaudījums ikvienai ģimenei.

• Samaziniet pie ekrāniem pavadīto laiku

Ir saprotams, ka cilvēki tagad vairāk nekā jebkad agrāk izmanto savas viedierīces, tai skaitā – lai socializētos. Taču pārāk daudz laika pavadīšana pie ekrāniem var negatīvi ietekmēt veselību. Parasti satraucamies tikai par bērniem, kuri vairs nelasa grāmatas un nesporto tik daudz, kā pāris iepriekšējās paaudzes. Taču vienoti noteikumi attiecībā uz viedierīču izmantošanas laiku ir visas ģimenes jautājums. No ekrāniem – televizora, datora, telefona – būs jāatraujas visiem, sākot no vectētiņa un beidzot ar mazmeitu. 

• Atpazīstiet ēšanas traucējumus

Neraugoties uz ēšanas traucējumu plašo ietekmi, to smagums bieži tiek slēpts aiz slēgtām durvīm, liekot daudziem (neatkarīgi no vecuma) cīnīties vienatnē, kamēr sabiedrība vēl līdz galam neaptver problēmas vērienu. Atrašanās vienaudžu vidū pusaudžiem un jauniešiem nereti izraisa vēlmi atbilst kādiem noteiktiem standartiem, tostarp attiecībā uz ārējo izskatu. “Ja vecākiem nebūs iemaņu, kā runāt un rīkoties šādās situācijas, ja kāds no ģimenes locekļiem pats regulāri iekrīt neadekvātu “diētu” slazdos, vai nezina cita ceļa kā aizliegumus vai kaunināšanu, problēma tikai samilzīs,” teic uztura speciāliste Anita Baumane.

• Identificējiet un risiniet vientulību un atstumšanu

Lai gan mums ir iespējas izmantot sociālos tīklus un citus virtuālos saziņas līdzekļus, daudzi joprojām jūtas vientuļi. Pat, ja sākotnēji nav manāmu seku, ilgstoša vientulība rada hronisku stresu, kam var būt tālejoša ietekme uz cilvēka veselību un labklājību. Ja pamanāt bērna vai pusaudža uzvedībā norobežošanos, tā ir jāuztver kā nopietns signāls, ko nedrīkst atstāt pašplūsmā. Dažreiz pamanīšana prasa būt gatavam dzirdēt, pa īstam klausīties, dot laiku.

5. Mobinga jeb ņirgāšanās risināšana

Dažiem bērniem skola nozīmē arī mobingu jeb ņirgāšanos. Ņirgāšanās ir vardarbības veids izglītības vidē, kas ietver agresīvu uzvedību ar tīšu, naidīgu nolūku radīt ciešanas. Lai gan šāda uzvedība kādreiz tika pieņemta par teju neizbēgamu bērnības “iesvaidīšanas” rituālu, mūsdienās tā ir atzīta par nopietnu problēmu.

Global Shapers Riga Hub sociālā projekta “#Neklusē” ietvaros 2020./2021. mācību gadā veikta pētījuma rezultāti atklāja, ka 46% no Latvijas skolniekiem ir saskārušies ar ņirgāšanos pēdējo 12 mēnešu laikā.

Mobings vai ņirgāšanās var izpausties dažādos veidos, tostarp:

• fiziskā ņirgāšanās, kas ietver sišanu, grūšanu un speršanu, kā arī bērna īpašuma iznīcināšanu;
• verbālā ņirgāšanās – apsaukāšanu, aizvainošanu, pazemošanu, iebiedēšanu;
• sociālā ņirgāšanās ietver baumu izplatīšanu, bērna apkaunošanu sabiedriskā vietā vai izslēgšanu no grupas;
• kiberņirgāšanās – draudēšanu vai kaitējuma nodarīšanu, izmantojot e-pastu, interneta vietnes, sociālos medijus, īsziņas vai elektroniski kopīgotus video un fotoattēlus.

Mobings var būt par iemeslu vājam akadēmiskam sniegumam, potenciāli var paaugstināt depresijas, trauksmes, miega un citu psihisku traucējumu risku. Atsevišķos gadījumos mobings var paaugstināt paškaitējuma un pašnāvības risku.  

Mobinga situācijas atrisinājums ir cieņpilna komunikācija un abpusēja vienošanās starp upuri un pāridarītāju par ņirgāšanās pārtraukšanu.

Ja situācija kļūst kritiska, jāvēršas pie kāda, kuram ir vara kaut ko mainīt,  piemēram, pie skolas direktora vai tiesībsargājošas institūcijas.

“Svarīgi atcerēties: ja bērns piedzīvojis jebkāda veida ņirgāšanos, savlaicīga psiholoģiskās palīdzības nodrošināšana palīdzēs mazināt traumējošā notikuma sekas un ietekmi uz normālu turpmāko attīstību,” teic psiholoģe Kristīne Baranovska.

• Uzziniet, kā novērst RSV

Pagājušajā gripas sezonā bērnu slimnīcas pārpildīja pacienti, kuri, līdztekus Covid-19, saskārās ar vēl kādu draudu: respiratoro sincitiālo vīrusu (RSV). Šķiet, ka šis mācību gads nebūs izņēmums. “Lai samazinātu RSV izplatību un ietekmi, var īstenot vairākus preventīvus pasākumus. Pirmkārt, uzzināt vairāk par šo slimību, otrkārt – sagatavoties jau laikus. Par abiem vispieejamākā informācija un tūlītēji risinājumi gūstami aptiekā,” padomu sniedz “Mēness aptiekas” farmaceite. Specifisku medikamentu šim vīrusam nav, var vienīgi ārstēt simptomus un atvieglot bērna stāvokli. “Mājās vajadzētu būt ibuprofēnu vai paracetamolu saturošam līdzeklim, arī kādam no gļotādu mitrinošiem deguna aerosoliem un medikamentam deguna tūskas mazināšanai, ja tas ir nepieciešams. Saslimšanas gadījumā jāuzņem pietiekami daudz ūdens un īpašu uzmanību jāpievērš, ja bērns ir alerģisks vai ja viņam ir bronhiālā astma. Svarīgi, lai jau laikus mājās būtu pieejami visi nepieciešamie recepšu medikamenti, ka arī nebulaizers, kurā iepildīt medikamentu vai fizioloģisko šķīdumu,” skaidro Ieva Virza. 

• Izvairieties no apstrādātiem pārtikas produktiem

Cilvēkiem, kuru ikdiena ir lielā mērā noslogota, ātrās uzkodas var kļūt par normu, tā upurējot veselīga uztura ieguvumus par labu ērtībām. Lai gan tas var būt ērti, regulāra ultraapstrādātas pārtikas lietošana palielina veselības komplikāciju risku, tostarp sirds un asinsvadu slimības, dažus vēža veidus, aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu. Taču var būt arī grūti noteikt, kad šie ēdieni ir jūsu vai bērna šķīvī. Ja ģimenē ir skolas vecuma bērni, būtu vēlama uztura speciālista konsultācija. Konsultācijas laikā speciālists “draudzīgi” pastāstīts par to, kāpēc ir svarīgi ēst pareizi, atbilstoši savam vecumam un dzīvesveidam, un kā uzturs ietekmē veselību ilgtermiņā. 

• Laikus vakcinējieties pret gripu

Vakcinēties pret gripu šogad ir ārkārtīgi svarīgi, jo līdztekus gripai, cirkulēs arī citi vīrusi. Atcerieties, ka katra saslimšana imunitāti grauj, bet vakcīnas to spēcina! Veicot šo vienkāršo, bet nozīmīgo soli, katrs var aktīvi piedalīties sabiedrības veselības veicināšanā. Uzziniet vairāk par gripas vakcīnu pirms gripas sezonas sākuma pie sava ģimenes ārsta.

• Novērsiet norovīrusa izplatīšanos

Šķiet, ka ikviens ir pieredzējis pēkšņus vēdera darbības traucējumu izpausmes – caureju, vemšanu vai abus simptomus vienlaikus. Tādā gadījumā palikšana mājās var būt vienīgais plāns nākamajai dienai vai divām. Ticamākais vaininieks ir norovīruss, un tas var piemeklēt ikvienu jebkurā laikā. Farmaceite iesaka pavisam vienkāršus profilakses pasākumus, kas būtu jāzina ikvienam bērnam, savukārt vecākiem mājas aptieciņā vajadzētu būt preparātiem simptomu atvieglošanai. “Pirmais noteikums, protams, ir personīgās higiēnas ievērošana – roku mazgāšana vienmēr pēc tualetes un pirms ēdienreizes. Ja skolēnam somā ir kāds auglis vai cita uzkoda, piemēram, riekstiņi, vēlams līdzās turēt mitrās salvetes roku dezinfekcijai, ko lietot pirms ķerties pie našķiem. Vecākiem vajadzētu mājas aptieciņā turēt līdzekli pret caureju, piemēram, tādu, kas satur aktivēto ogli vai smektīnu. Ja bērnam ir caureja, nevajag aizmirst par dehidratācijas risku un pietiekamā daudzumā lietot ūdeni vai speciālus medikamentus, kas satur organismam nepieciešamos elektrolītus,” skaidro farmaceite.

Rūpējieties par acu veselību

Pirmo skolas gadu uzsākot, redzes pārbaude ir obligāta, taču vēlāk labas redzes faktu sākam uztvert kā pašsaprotamu. Tomēr acu veselība var būtiski ietekmēt ne tikai mācību procesu, bet dzīves kvalitāti kopumā. Tādēļ acu veselība jātur godā un, ja rodas kaut mazākās problēmas, jādara viss, lai redze nepasliktinātos – sākot no dzīvesveida izmaiņām līdz regulārām pārbaudēm pie oftalmologa. 

Praktizējiet veselīgus miega ieradumus

Stress skolā un slimības ir tikai daži, kaut ļoti būtiski faktori, kas var traucēt labi izgulēties. Var būt grūti precīzi noteikt, kādi pasākumi jāveic, lai uzlabotu miega higiēnu. Ja bērnam ir miega traucējumi, iespējams, būs nepieciešama vizīte pie miega speciālista. Stresa faktorus var palīdzēt pārvarēt psihologs. Reizēm pie vainas var būt vēlas un pārlieku sātīgas ēdienreizes. Psiholoģe min, ka bērnu stresu var ietekmēt arī vecāku trauksme, tādēļ nereti vēlās došanās pie miera un mokošie rīti ir jārisina visas ģimenes līmenī, nevis tikai, sūtot skolēnu gultā. Farmaceite piebilst, ka dažkārt pavisam vienkārši, aptiekā iegādājami nomierinoši bezrecepšu līdzekļi vai ārstniecisko augu tējas krūze vēlā pēcpusdienā vecākiem var būt pietiekošs risinājums. 

Atvēliet laiku brokastīm

Brokastis ir ne tikai pirmā ēdienreize – tas ir arī svarīgs dienas sākuma brīdis. Ja brokastu laiks būs haotisks un juceklīgs, tas var nelabvēlīgi tikt atsaukties uz turpmāko dienu un tātad – arī mācību procesu. Svarīgi neuzvelt visu atbildību par brokastu un rīta cēlienu vienam ģimenes loceklim, uzsver psiholoģe, brīdinot, ka šādā versijā juceklis ir teju vai garantēts. 

Uztura speciālista padomi par brokastu organizēšanu ir neatsverami, ietverot zināšanas ne tikai par veselīguma norādēm, bet arī optimālu un racionālu pagatavošanas veidu un piemērotāko produktu iegādi. Steidzīgajos darba dienu rītos, dažkārt ir grūti izdomāt, ko veselīgu skolēnam pasniegt brokastīs. Tomēr, ja ģimenes ēdienkarti saplāno nedēļai, tas nemaz nav sarežģīti. Piemēram, vairākām dienām var pagatavot veselīgus auzu vai citu graudu cepumus, izcils ēdiens, kas nebūt neprasa daudz laika pagatavošanai, ir smūtijs. Ir arī citi daudzveidīgi veselīgu brokastu varianti.

Braši suņi un kaķi, kas kopā ar cilvēkiem apceļo pasauli un kopā metas pat vistrakākajos piedzīvojumos, raisa apkārtējo apbrīnu un sajūsmu sociālajos tīklos, bet vēl vairāk prieka sagādā saviem saimniekiem. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa)atgādina – ceļojums kopā ar četrkājaino draugu var sagādāt brīnišķīgu pieredzi, taču tam jāgatavojas ne mazāk atbildīgi kā jebkuram ceļojumam: arī četrkājainos draugus, tāpat kā cilvēkus, mēdz piemeklēt dažādas likstas un veselības problēmas, kas var ne vien krietni sabojāt omu un radīt pamatīgu robu budžetā, bet arī nopietni apdraudēt mīluļa dzīvību. 

Ko ņemt vērā, plānojot ceļojumu kopā ar mīluli?

Klīnikas “Pet City Candera” galvenā veterinārārste un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Mazo dzīvnieku veterinārās klīnikas veterinārārste Madara Lāce norāda – pirms doties ceļojumā kopā ar suni vai kaķi, noteikti vajadzētu izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību ceļošanai, kā arī ņemt vērā dažus citus svarīgus aspektus.

Vispirms jāapzina katras valsts vietējā likumdošana. “Dažādās valstīs ir dažādas prasības attiecībā uz pārvietošanos kopā ar mājdzīvniekiem, īpaši ārpus Eiropas Savienības. Bieži vien dzīvnieku īpašnieki ar vēlmi gatavoties ceļojumam pie veterinārārsta vēršas novēloti, jo dažkārt visu prasību izpilde var aizņemt vairākas nedēļas vai pat mēnesi,” uzsver veterinārārste. “Ceļojot ar savu mīluli pa Eiropas Savienības valstīm, lielākoties pietiek ar ES lolojumdzīvnieka pasi, mikročipu un derīgu vakcīnu pret trakumsērgu. Tomēr ir svarīgi iepriekš noskaidrot katras valsts prasības saistībā ar trakumsērgas vakcīnām, jo dažas valstis neakceptē ražotāja noteikto vakcīnas darbības ilgumu un pieprasa dzīvniekus revakcinēt katru gadu. Visu aktuālo informāciju var uzzināt attiecīgās valsts veterinārajā dienestā.”

Ceļojot var gadīties šķērsot vairākas valstis, tāpēc, šķērsojot robežu ar mīļdzīvnieku, jārēķinās ar visu valstu prasībām. Vispārējā likumdošana, ceļojot ar auto, kuģi vai lidmašīnu, būtiski neatšķiras, tomēr jāņem vērā katra ceļošanas veida specifika. Piemēram, ja galamērķī plānots nonākt ar lidmašīnu, šāds pakalpojums aviokompānijām jāpiesaka savlaicīgi, jo ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums. Tāpat jāņem vērā, ka katrai aviokompānijai var arī atšķirties noteikumi attiecībā uz pārvadājamā mājdzīvnieka svaru, izmēru, atrašanās vietu lidmašīnas salonā vai kravas nodalījumā, cenrādi utt. Tas pats sakāms par kuģiem – iespējams, jāiegādājas īpaši numuriņi, kas paredzēti ceļošanai ar dzīvnieku; varbūt dzīvnieks jātur speciālā telpā vai būrī; bet varbūt tas drīkst atrasties tikai automobilī uz mašīnu klāja. Tāpēc, lai ceļojuma laikā nebūtu jārisina neparedzētas situācijas, aicinām jau iepriekš iepazīties ar izvēlētā transporta pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un ierobežojumiem, kas attiecināmi uz ceļošanu kopā ar mājdzīvniekiem.

Tomēr Madara Lāce saka – noteikti nevajadzētu baidīties ceļot kopā ar mīluli: “Tā ir brīnišķīga pieredze, pati kopā ar savu suni Zulu esmu apceļojusi jau vairāk nekā 10 valstis – ar kemperi, ar auto un ar kuģi. Kaut arī vienmēr jābūt gataviem pielāgoties situācijai – ne visur mīlulis tiks ielaists, turklāt ne tikai muzejos, veikalos vai kafejnīcās, bet arī dabas rezervātos, – mana personīgā pieredze ir ļoti pozitīva, cilvēki ārzemēs ir atsaucīgi un pretimnākoši.”

Kā mazināt četrkājainā ceļotāja stresu?

• Ceļojuma dienā izved suni garā pastaigā un ļauj izskrieties, lai tas iztērētu pēc iespējas vairāk enerģijas. 
• Suni vai kaķi ieteicams barot ne vēlāk kā sešas stundas pirms lidojuma. Nav ieteicams lidot ar pilnu vēderu, tāpēc lidojuma dienā samazini sava mājdzīvnieka porciju.
• Savlaicīgi pieradini dzīvnieku pie ceļojuma konteinera. Ja tas savā būrī jutīsies ērti, trauksme var būt ievērojami mazāka. Iegādājoties būri, rūpīgi izmēri dzīvnieku un sarūpē aviokompānijas apstiprinātā izmēra būri. Dod dzīvniekam vairākas nedēļas, lai tas pierastu pie jaunā objekta: vispirms novieto tam pieejamā vietā tikai būra apakšējo daļu, tad pakāpeniski pievieno augšdaļu un durvis, kad dzīvnieks ar to jau ir apradis. Rūpējies, lai būris tam saistās ar patīkamām sajūtām!
• Ļauj dzīvnieka pie ceļojumu konteinera pierast pamazām. Vispirms atstāj to konteinerā ar aizvērtām durvīm uz pavisam īsu brītiņu, tad pakāpeniski šo laiku paildzini.
• Socializējiet savu mīluli – māciet viņam uzvesties cilvēku un citu dzīvnieku klātbūtnē. Tas palīdzēs mājdzīvniekam justies pārliecināti un droši dažādās situācijās un vidēs. 
• Veterinārajās klīnikās un aptiekās ir pieejami dažādi bezrecepšu nomierinoši medikamenti, kas palīdz viegla stresa gadījumā. Ja dzīvnieks ir ļoti nervozs, agresīvs vai kā citādi var apdraudēt sevi vai apkārtējos, ieteicams izvērtēt tā piemērotību ceļošanai vai vērsties pie sava veterinārārsta nopietnāka terapijas plāna izveidošanai. 

Kādiem medikamentiem jābūt mīluļa aptieciņā ceļojuma laikā?

Ja dzīvniekam ir kāda hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, epilepsija, funkcionāli vairogdziedzera traucējumi, sirds mazspēja u. c., ieteicams nodrošināties ar ikdienā lietojamajiem medikamentiem. “Noteikti vajadzētu iepriekš noskaidrot, kādi riski – ērču, odu pārnēsātas slimības – pastāv katrā valstī, un nodrošināties ar profilaktisku aizsardzību. Tāpat jāņem līdzi viss, kas nepieciešams pirmajai palīdzībai, – līdzekļi brūču apkopei, medikamenti pret caureju, antihistamīni utt. Tomēr smagu veselības sarežģījumu vai pat dzīvnieka nāves gadījumā būtu jāvēršas tuvākajā veterinārajā klīnikā, kur speciālisti zinās, kā rīkoties tālāk. Šādā gadījumā mājdzīvnieka apdrošināšana var būt nozīmīgs finansiāls atbalsts, jo veterinārmedicīnas pakalpojumi var izmaksāt dārgi ne tikai Latvijā,” stāsta veterinārārste.

Latvijā mājdzīvniekus apdrošināt nesteidz

Arī BALTA pieredzē gadījumi, kad tiek pieteiktas atlīdzības par mīluļa nāvi ārpus Latvijas robežām, diemžēl laiku pa laikam notiek un ir fiksēti: pirms pāris gadiem izmaksāta kompensācija par sunīti, kas gāja bojā, sunītim un saimniekam atrodoties Norvēģijā. Jāatzīmē gan, ka veterinārie pakalpojumi tiek kompensēti pēc Latvijas izcenojumiem, un mājdzīvnieks ir apdrošināts transportēšanas laikā un ārzemēs, ja ceļojums neilgst vairāk par 30 dienām.

“Kopumā jāteic, ka Latvijai mājdzīvnieku apdrošināšanā vēl ir tāls ceļš ejams: pēc mūsu aplēsēm Latvijā ir apdrošināti mazāk par 5% mājdzīvnieku; tikmēr, piemēram, Lielbritānijā ir apdrošināts katrs otrais. Atlīdzību pieteikumus saņemam visu gadu, kaut arī nedaudz biežāk – laika posmā no aprīļa līdz jūlijam. Pavasarī tas vairāk saistīts ar dzemdību komplikācijām un bronhiālām slimībām, savukārt vasaras mēneši izceļas ar augstāku traumatisma, ērču kodumu un saindēšanās risku, vairāk laika pavadot ārā un arī dodoties tuvākos un tālākos ceļojumos kopā ar četrkājainajiem draugiem,” stāsta BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes vadītājs Armands Lagons.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos saņemti gandrīz 600 atlīdzību pieteikumi par mājdzīvnieku veselības problēmu izraisītiem zaudējumiem vairāk nekā 60 000 eiro apmērā, jau sasniedzot teju visa pagājušā gada rādītājus. Pārsvarā tie ir neparedzēti veterinārmedicīniskie izdevumi par saindēšanos, plaušu slimībām, acu un ausu iekaisumiem, dažādām traumām, mežģījumiem, kukaiņu kodumiem un apēstiem svešķermeņiem.