5.2 C
Rīga
sestdien, 27 aprīlis, 2024
Home Blog Page 90

Prinča Viljama un Keitas bērnu privilēģijas ir pamatīgi aizskārušas skolēnu vecākus! (+VIDEO)

LONDON, UNITED KINGDOM - SEPTEMBER 5: Princess Charlotte arrives for her first day of school, with her brother Prince George and her parents the Duke and Duchess of Cambridge, at Thomas's Battersea in London on September 5, 2019 in London, England. (Photo by Aaron Chown - WPA Pool/Getty Images)

Keita Midltone un princis Viljams paguvuši izpelnīties citu vecāku nosodījumu, kuru bērni mācās vienā skolā ar  princi Džordžu un princesi Šarloti. Citu skolēnu vecākus neapmierina tas, ka karaliskajai ģimenei atļauts mazliet vairāk nekā viņiem…

Vairums Lielbritānijas skolnieku septembra sākumā uzsāka skolas gaitas. Kembridžas hercogu bērni arī nebija izņēmums. Sākotnēji Keita un Viljams domāja, ka bērnu mācības turpinās mājās, bet tomē situācija mainījās, princis Džordžs un princese Šarlote atgriezās St. Thomas’s Preparatory School Londonā.

Video (video no pirmās skolas dienas)

Esošās pandēmijas dēļ skolā veiktas vairākas izmaiņas. Saistībā ar Covid-19, vecākiem ir aizliegts ieiet skolas teritorijā. Izrādās, ka šādi noteikumi neattiecas uz princi Viljamu un Keitu Midltoni. Viņiem aizvien ir atļauts ieiet skolas teritorijā! Vecāki bērnus pavada uz skolu un dodas tiem pakaļ pēc skolas, citiem bērni jāgaida pie skolas vārtiņiem. “Princis Džordzš un princese Šarlote ir apmierināti, ka var atkal satikt savus skolas draugus. Lai gan pārējo bērnu vecāki sagaida pēc mācībām savas atvases pie skolas vārtiem.” – kāda aculiecinieka vārdus citē izdevums “The Irish Sun”.

Šāda situācija ir raisījusi ne pārāk labvēlīgu atmosfēru skolā – pārējo bērnu vecāki mācību iestādes vadībai izteikuši savu neapmierinātību, kāpēc “viņiem tiek atņemti bērni pie ieejas skolā”, kamēr “dažiem” ir atļauts iet iekšā. Vecāki, kuri par savu bērnu mācībām šajā privātskolā maksā tieši tādu pašu samaksu kā Keita Midltone un princis Viljams, akcentējuši, ka neizprot šo “privilēģiju” pamatotību!

Kardašjanu ģimenes spilgtākie sarkanā paklāja momenti (+VIDEO)

Šis ir video, kurā redzami spilgtākie Kardašjanu ģimenes sarkanā paklāja momenti. Tu redzēsi dažādas modes skates, apbalvošanas ceremonijas, sadarbības ar dizaineriem un daudz ko citu. Iedvesmojies!

Video

Aizturēta sieviete, kura ASV prezidentam Donaldam Trampam nosūtījusi aploksni ar nāvējošu indi! (+VIDEO)

ASV varasiestādes aizturējušas sievieti, kas prezidentam Donaldam Trampam nosūtījusi aploksni ar nāvējošo indi rīcinu, paziņojušas Savienoto Valstu amatpersonas.

Sieviete, kurai bijis šaujamierocis, aizturēta svētdien robežas šķērsošanas laikā Ņujorkas štata Bufalo pilsētā, ierodoties no Kanādas.

ASV mediji ziņo, ka pagājušajā nedēļā atklāta no Kanādas nosūtīta aploksne ar rīcinu, kas bijusi adresēta Trampam. Tomēr vēstule Balto namu nav sasniegusi, jo visi pasta sūtījumi pirms nogādāšanas Baltajā namā tiek pārbaudīti.

Sīkākas ziņas par aizturēto sievieti un to, kāpēc viņa nosūtījusi Trampam rīcinu,  publiski nav pieejamas.

Video

Turpinās parakstu vākšana par dzemdību nodaļu neslēgšanu (+VIDEO)

Lai arī Veselības ministrija ir paziņojusi, ka šobrīd notiek slimnīcu darbības izvērtējums un konkrēti lēmumi nav pieņemti, ziņas par Kuldīgas un Dobeles Dzemdību nodaļu slēgšanu satraukušas ne vienu vien iedzīvotāju, īpaši Kuldīgas pusē. Daudz jautājumu un neskaidrības ir arī mediķiem. Portālā Manabalss.lv parakstu vākšana sākta pirms nepilna mēneša. Šobrīd to jau ir vairāk nekā seši tūkstoši.

Balsot vari šeit – https://manabalss.lv/nelikvidesim-slimnicas/show

Video

Ieskaties ikgadējā “Emmy” balvu pasniegšanas ceremonijā! (+VIDEO)

Ikgadējā “Emmy” balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā, kurā tika godināti labākie seriāli, triumfēja “Succession” un “Schitt’s Creek”.

HBO seriāls “Succession” ieguva visprestižāko balvu “Labākais dramatiskais seriāls”,  bet Džeremijs Strongs par tēlojumu šajā seriālā tika godināts kā labākais aktieris dramatiskajā seriālā.  “Succession” režisors Andrijs Parehs ieguva balvu kategorijā “labākais dramatiskā seriāla režisors”, bet par labākā dramatiskā seriāla scenārija autoru tika atzīts seriāla scenārists Džesijs Ārmstrongs.

Video

Kanādas seriāls “Schitt’s Creek” ieguva pavisam deviņas balvas, tostarp tika atzīts par labāko komēdijseriālu. Galveno lomu tēlotāji Jūdžins Levijs un Ketrīna O’Hara tika apbalvoti kā labākais komēdijseriāla aktieris un labākā komēdijseriāla aktrise, savukārt šajā seriālā tēlojošie Daniels Levijs un Ennija Mērfija tika godalgoti kā labākais komēdijseriāla otrā plāna aktieris un labākā komēdijseriāla otrā plāna aktrise. Dens Levijs ieguva balvu par labāko komēdijseriāla scenāriju, bet kopā ar Endrjū Sividino – arī par labāko komēdijseriāla režiju.

24 gadus vecā Zendaja tika atzīta par labāko dramatiskā seriāla aktrisi par lomu HBO seriālā “Euphoria”.  Līdz ar to viņa kļuvusi ar jaunāko aktrisi, kas ieguvusi šo balvu.

Kā labākais otrā plāna aktieris dramatiskajā seriālā tika apbalvots Bilijs Krūdaps par lomu “Apple TV+” seriālā “The Morning Show”. Savukārt kā labākā otrā plāna aktrise dramatiskajā seriālā tika godalgota Džūlija Gārnere par tēlojumu “Netflix” seriālā “Ozark”.

Lai gan ceremonijas norises vieta bija Losandželosas arēna “Staples Center””,  koronavīrusa pandēmijas dēļ tā notika virtuāli – zālē nebija skatītāju, bet pasākuma dalībnieki teica runas videokonferences režīmā.  Uz “Staples Center” skatuves gan bija pasākuma vadītājs, televīzijas sarunu šova zvaigzne Džimijs Kimels.

Ceremonija “Primetime Emmy Awards”, kuru rīko Amerikas Televīzijas akadēmija, šogad notika jau 72.reizi.

Atkal nepietiek naudas mediķu algām solītajā apmērā (+VIDEO)

Lai arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iepriekš uzsvēra, ka likumā solītais mediķu algas pieaugums nākamgad tiks nodrošināts, patiesībā ar tam rezervētajiem 183 miljoniem eiro nepietiek solījuma izpildei pilnā apmērā. Turklāt tas nav viss. Veselības ministrija, saprotot, ka vairāk naudas visdrīzāk arī nedabūt, aicina mediķus ar šo rezervēto, tā jau nepietiekamo naudu vēl padalīties citiem mērķiem, jo algu palielināšana nav vienīgās vajadzības. Kā izveidojusies šāda situācija un ko sagaidīt?

Video

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2196

Tur, kur mēs esam gaidīti, mēs vienmēr ierodamies laikus

Paulu Koelju

T/c “Domina Shopping” aicina uz vērienīgu Ābolu festivālu!

Ābolu ražas laiks ir klāt! Tāpēc ikviens interesents ir aicināts kopā ar savu ģimeni un draugiem apmeklēt šī rudens sulīgākos un kraukšķīgākos svētkus – “Ābolu festivālu”, kas norisināsies t/c “Domina Shopping” C ieejas skvērā 24. septembrī no plkst. 16.00 līdz 22.00. Pasākuma laikā darbosies Latvijas zemnieku tirdziņš, kurā līdzās dažnedažādiem āboliem  būs iespēja iegādāties arī citus lauku labumus un veltes, savukārt īpašajā “Maxima” ābolu stendā būs pieejami saldi piedāvājumi un sulīgas izklaides ābolu cienītājiem. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties lielākā ābolu kalna būvniecībā Latvijā, izklaidēties dažādos konkursos un baudīt muzikālus sveicienus no Latvijā iemīļotiem mūziķiem. Ieeja festivālā bezmaksas. 

Rudens mums visiem ir zināms ne tikai kā jauno kolekciju un skolas gaitu uzsākšanu laiks, bet arī periods, kad varam pateikties dabai par bagātīgo rudens ražu. Esam priecīgi, ka šogad Dominas skvēru piepildīs Latvijas zemnieku saimniecības, kas mūs visus priecēs ar gardiem lauku labumiem. Aicinu ikvienu izmantot šo brīnišķīgo iespēju pavadīt ģimenisku pēcpusdienu rudens noskaņās!” komentē t/c Domina Shopping direktore Dina Bunce.

Ābolu festivāla laikā ikvienam būs iespēja iegādāties gardos ābolus, to sulas un dažādus našķus, kā arī citus lauku labumus Rudens ražas tirdziņā, ko nodrošina zemnieki no visas Latvijas. Aizraujošākai pēcpusdienai apmeklētāji varēs piedalīties dažādos konkursos, kā arī baudīt muzikālus pārsteigumus gan lieliem, gan maziem. Par līksmu atmosfēru rūpēsies pasākuma vadītājs Kaspars Zlidnis un īpašais viesis – Trakais purva ābol(i)s Roberts Gobziņš. Vakara noslēgumā plkst. 20.00 visus Ābolu festivāla apmeklētājus priecēs Andra Ērgļa un Antras Stafeckas koncerts. 

Aicinām ikvienu Ābolu festivāla apmeklētāju iegriezties “Maxima” īpašajā ābolu stendā, kurā būs iespēja gan nobaudīt saldus gardumus, gan  uzzināt veselīgas un īpaši garda receptes no āboliem, kā arī piedalīties garākās ābolu mizas rekorda uzstādīšanas konkursā. Papildus tam, “Maxima” ir sagatavojusi īpašu pārsteigumu visiem ābolu cienītājiem – 24. septembrī visas dienas garumā “Maxima” veikalos visā Latvijā būs iespēja iegādāties ābolus ar īpašu atlaidi  20% apmērā,” komentē SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Ikviens pasākuma apmeklētājs ir aicināts līdzi ņemt vai uz vietas iegādāties ābolu, lai kopīgiem spēkiem uzbūvētu lielāko ābolu kalnu Latvijā. Visi āboli, kas tiks izmantoti ābolu kalna veidošanai, tiks ziedoti Rīgas Nacionālajam Zooloģiskajam dārzam. 

Pārvietošanās ierobežojumi uz Eiropas valstīm: Pašizolācija būs jāievēro arī pēc atgriešanās no Lietuvas

Turpmāk pašizolācija būs jāievēro arī pēc atgriešanās Latvijā no Lietuvas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Līdz ar to, sākot ar 19.septembri, pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ierodoties no visām Latvijas kaimiņvalstīm.

Iepriekš, atgriežoties Latvijā no Covid-19 smagāk skartajām valstīm, bija jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija, taču kopš 17.septembra šis obligātās pašizolācijas ilgums ir samazināts līdz desmit dienām. Tomēr vienlaikus 14 dienu pašizolācijas prasība joprojām attiecas uz tām personām, kuras ir kontaktējušās ar Covid-19 inficēto.

Tāpat 14 dienu pašizolācijas prasība vispārējā gadījumā arī turpmāk attieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.

Vienlaikus arī šajā gadījumā tiek pieļauts izņēmums – šie cilvēki astotajā dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas varēs veikt Covid-19 testu. Ja tests būs negatīvs, tad personas 11.dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas varēs atgriezties darbā klātienē. Ja persona nevēlēsies testu veikt, tad pašizolācijas ilgums joprojām būs 14 dienas.

Ņemot vērā Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, tiek aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi arī uz Čehiju. Šis aizliegums stāsies spēkā pirmdien, 21.septembrī.

Latvijā patlaban ir otrā zemākā saslimstība ar Covid-19 no visām Eiropas valstīm, kurās ir reģistrēti Covid-19 gadījumi. Patlaban šis rādītājs Latvijas gadījumā ir 4,4 pacienti uz 100 000 iedzīvotājiem. Tikmēr kaimiņvalstī Lietuvā tas ir 18,8 gadījumi, bet Igaunijā – 25,4.

Visaugstākā saslimstība ar Covid-19 Eiropas reģionā ir Andorā, Spānijā un Francijā. Šajās valstīs un tostarp Čehijā, Monako, Luksemburgā un Maltā šis rādītājs pārsniedzis 100 gadījumu robežu.

Latvijas valdība ir nolēmusi atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro pašizolācija. Atbilstoši Eiropas SPKC publiskotajiem datiem, vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ES patlaban ir 76, tādējādi robežkritērijs pārvadājumu aizliegumam no pirmdienas būs 152 uz 100 000 iedzīvotāju. Atbilstoši SPCK datiem Čehijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju piektdien bija 166,2.

Patlaban pasažieru pārvadājumu aizliegums tiek attiecināts arī uz Spāniju, Franciju un Andoru.

Turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 28 ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru un Sanmarīno jeb kopumā 31 valsti.

Minēto 28 ES vai EEZ valstu vidū ir Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Itālija, Slovākija, Luksemburga, Vācija, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Dānija, Lielbritānija, Īrija, Grieķija, kā arī Norvēģija un Ungārija.

Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ vai Apvienotajās Karalistes, pašizolācija turpmāk būs jāievēro, ceļojot no Tunisijas, Kanādas un Gruzijas. Tikmēr šo valstu vidū pašizolācijas prasība vairs netiek attiecināta uz Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi, Ruandu, Dienvidkoreju, Taizemi un Urugvaju.

Valdība iepriekš lēma, ka personas, kuras dzīvo Latvijas pierobežā (izņemot Valku) un ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Lietuvā vai Igaunijā, varēs turpināt to darīt. Vienlaikus šīm personām esot Latvijā, piemēram, atgriežoties pēc darba, būtu jāievēro pašizolācijas principi.

Tas nozīmē, ka ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju un Lietuvu, kā arī atpakaļ uz Latviju gadījumos, kad tas nepieciešams darba pienākumu pildīšanai Lietuvā vai Igaunijā. Šādās situācijās personai būs jāspēj uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu.

Tāpat izņēmums attiecas uz gadījumiem, kad nepieciešams saņemt bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus, ja persona var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu.

Izņēmums tiek pieļauts arī, lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību vai lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Personas varēs šķērsot arī valsts robežu, ja nepieciešams organizēt vai apmeklēt bēres.

Savukārt, atgriežoties Latvijā, piemēram, vakarā pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvā vai Igaunijā, šīm personām būtu jāizvairās pakļaut citas personas inficēšanās riskam, kas nozīmē neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas tikšanās, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku.

Tāpat šīm personām, veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu, ir jāievēro noteiktie piesardzības pasākumi, kā arī, uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs. Vienlaikus, parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, personai uzreiz jānodrošina pašizolācija un jāsazinās ar ārstu.

Valdības lēmums arī paredz, ka pašizolācija nebūs jāievēro personām, kuras Latviju šķērsos tranzītā. Tas nozīmē, ka tranzītā ceļojošām personām Latvijas teritorija būs jāšķērso ilgākais 12 stundu laikā, neparedzot nakšņošanu Latvijas teritorijā.

Īpašs regulējums attiecināts arī uz robežpilsētu Valkas un Valgas iedzīvotājiem. Lai netiktu ievērojami traucēta Valkas un Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, saņemot ikdienas pakalpojumus, kā arī netiktu ierobežota uzņēmējdarbība šo pilsētu teritorijā, Ministru kabinets noteicis, ka Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs neievērot pašizolāciju, ja tie ikdienā šķērsos Latvijas sauszemes robežu ar Igauniju.

Tas attiecināms uz personām, kuras ir deklarētas šajā teritorijā. Savukārt, ja personas Valkā ieradīsies no cita Igaunijas reģiona, piemēram Tallinas, pašizolācija būs jāievēro.

Jānis Timma ar Annu Sedokovu slepus apprecējušies! (+VIDEO)

Latviešu basketbolists Jānis Timma salaulājies ar savu mīļoto sievieti, Krievijas popzvaigzni Annu Sedokovu. Par šo svarīgo dzīves notikumu liecina abu slavenību ieraksti vietnē “Instagram”.

Pāris gredzenus mijis jau 6. septembrī, tomēr tas ticis turēts noslēpumā. Svinīgā ceremonija norisinājusies Barvikhā (pilsētiņā netālu no Maskavas).

Video

Foto

View this post on Instagram

Mr. & Mrs. Timma 🖤

A post shared by 𝕁𝔸ℕ𝕀𝕊 𝕋𝕀𝕄𝕄𝔸 (@janis.timma) on

Kā pareizi kopt savus matus?

Nav noslēpums, ka nepareiza un neatbilstoša matu kopšana nesniegs jums vēlamos rezultātus un skaistus matus. Turklāt svarīgi ir apzināties, ka ar nepareizu kopšanu varam pastiprināt un pat radīt dažādas matu un galvas ādas problēmas. Kādas ir izplatītākās matu kopšanas kļūdas un kāda kopšana ir piemērota katram matu tipam? Konsultē BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.

Kā skaidro skaistuma konsultante, ikdienas matu kopšanā bieži vien pavisam neapzināti pieļaujam kļūdas, kas bojā matus. Piemēram, ļoti bieži cilvēki matu žāvēšanai neizmanto fēnu, bet žāvē tos dabīgā veidā, uzskatot, ka fēns nodarīs matiem pāri. Šāds risinājums var derēt īsiem un ātri žūstošiem matiem, taču garākus un biezākus matus patiesībā labāk žāvēt ar fēnu, izmantojot silta gaisa jeb vidējo režīmu (nevis karsto) un neturot fēnu pārāk tuvu matiem. Ja mati ilgstoši ir slapji vai mitri, tie kļūst viegli ievainojami un trauslāki, jo matu šķiedras piebriest un kļūst daudz neaizsargātākas pret ārējo faktoru ietekmi. Jo ilgāk mati paliek mitri, jo vairāk ir iespēju tos traumēt. Piebriedis mats spiež uz olbaltumvielām mata sastāvā, bojājot tīklveida savienojumus. Tādēļ nav ieteicams arī doties gulēt ar slapjiem matiem, jo tas padara matus trauslus un lūstošus. Saudzīga izžāvēšana ar fēnu palīdzēs izvairīties no šīs negatīvās ietekmes. Īpaši ieteicams tas ir taisno matu īpašniecēm. Taču dabīgi žāvēt matus var gadījumā, ja mati ir lokaini un gribas dabīgās lokas saglabāt. Tad tīros matos jāieklāj krēms lokainiem matiem un jāļauj matiem izžūt. 

Vēl viena ļoti izplatīta kļūda ir slapju matu ķemmēšana. Ja to darāt, tad tikai ļoti saudzīgi, sākot ar matu galiņiem. Tāpat nevajag turēt matos maskas un kondicionierus ilgāku vai īsāku laiku, nekā ir norādīts uz iepakojuma. Vienmēr sekojiet produktu lietošanas instrukcijai, lai iegūtu vislabāko efektu.

Jutīga galvas āda

Vislielākā kļūda, kopjot jutīgu galvas ādu, ir agresīvu galvas skrubju lietošana. Dodoties pie friziera, laikus pabrīdiniet par galvas ādas jutīgumu, lai izvairīties no agresīvām matu krāsām un pārāk intensīviem līdzekļiem, kas varētu kairināt galvas ādu. 

Jutīgai galvas ādai jāizvēlas produkti, kuru sastāvā ir nomierinošas vielas vai augu ekstrakti ar nomierinošu efektu. Jutīga galvas āda reaģē uz agresīviem produktiem ar niezi, apsārtumu, velkošu sajūtu un diskomfortu, tāpēc jāizvēlas šampūns jutīgai galvas ādai. Savukārt kondicionieris jāizvēlas atbilstoši matu garumam un stāvoklim, piemēram, sausiem, krāsotiem vai cita tipa matiem. Papildus lietojiet nomierinošus tonikus vai serumus galvas ādai.

Sausiem matiem

Sausi mati var būt dabīgi sausi (piemēram, bieži lokainu matu īpašniecēm) un mehāniski bojāti (taisnojot ar matu panniņu, veidojot ar lokšķērēm un citādi iedarbojoties uz matu struktūru). Šādiem matiem ir raksturīga pūkošanās un spurošanās, tie nespīd, ir grūti ķemmējami un viegli lūzt. Šādu matu kopšanai ieteicams lietot matu maskas katru trešo mazgāšanas reizi un neaizmirst par serumiem. Tie jāieklāj tīros, dvielī nosusinātos matos. Serumi palīdzēs pasargāt matus no mitruma zuduma, apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes un mehāniskas iedarbības.

Sausu matu gadījumā noteikti nevajadzētu lietot paštaisītas maskas (piemēram, majonēzi, olas ar konjaku, medu un citas mājās gatavots maskas). Nesmērējiet matos olīveļļu! Lietojiet speciālus produktus, kuri palīdzēs aizpildīt bojātas vietas. Ņemiet vērā, ka, ja mats ir ļoti sauss un bojāts, to nevar ieveidot un tas izskatās neestētiski. Labāk nogrieziet bojātos un sausos matu galus un piemērojiet attiecīgu kopšanu, lai mati augtu veselīgāki. Atcerieties vienmēr lietot trīs matu kopšanas produktus: divus izskalojamos, vienu neizskalojamo. Tas nogludinās matu kutikulu un palīdzēs saglabāt mitrumu matā līdz nākamajai mazgāšanas reizei. 

Krāsotiem matiem

Visbiežākās kopšanas kļūdas krāsotu matu gadījumā ir nelietot produktus krāsotiem matiem. Rezultātā matu krāsa ātri izbalēs. Tāpat, ja lietosiet tikai šampūnu, mati nesaņems pilnvērtīgu kopšanu. Savukārt, nelietojot galvassegu pludmalē un saulainās vasaras dienās, mati kļūs sausi un ātri zaudēs krāsas pigmentus. 

Krāsotu matu kopšanai lietojiet speciāli krāsotiem matiem paredzētus šampūnus un citus matu kopšanas līdzekļus. To galvenais mērķis ir saglabāt krāsas spilgtumu pēc iespējas ilgāk, neļaut tai izbālēt, kā arī mitrināt matus. 

Taukainiem matiem

Taukainu matu pareizai kopšanai no sākuma jāatrod cēlonis pārmērīgai galvas ādas taukainībai. Tas var būt hormonālais disbalanss vai nepareiza matu un galvas ādas kopšana. Šī matu tipa kopšanai ieteicams lietot balansējošus šampūnus, lai regulētu tauku dziedzeru darbību un koptu matus. Atcerieties – nevajag pārmērīgi attaukot un sausināt galvas ādu. Tas tikai saasinās problēmu. Ieteicamais risinājums ir censties līdzsvarot tauku dziedzeru darbību, lietojot atbilstošus, līdzsvarojošus produktus.

Matu izkrišana

Arī pastiprinātas matu izkrišanas gadījumā ļoti būtiski ir noskaidrot matu izkrišanas cēloni – vai tā ir sezonālā matu izkrišana vai kas cits. Ik dienu mums izkrīt ap 100-150 matu. Ja, izvelkot caur matiem roku, tajā paliek līdz 5 matiņiem, viss ir normāli. Taču, ja vairāk, jāvēršas pie speciālista. Šajā gadījumā kopā ar šampūnu pret matu izkrišanu ieteicams lietot arī losjonu vai ampulas, kuras palīdzēs stiprināt matu folikulus. Tāpat ieteicami arī vitamīni un minerālvielas, kas palīdzēs nodrošināt visu nepieciešamo veselīgai matu augšanai. 

Blaugznas un galvas ādas zvīņošanās

Dažādām blaugznām, kā arī specifiskām problēmām, tādām kā psoriāze un seborejisks dermatīts (diagnozi uzstāda ārsts), ir paredzēti speciālie šampūni, kuri ne vien mazina blaugznu veidošanos un diskomforta sajūtu, bet arī cīnās ar problēmas cēloni. Ilgstošas galvas ādas zvīņošanās un blaugznu gadījumā ir jāvēršas pie speciālista, lai noskaidrotu problēmas iemeslu un piemērotāko risinājumu.

Ieteikums visiem matu tipiem

Skaistuma konsultante iesaka – nevajag mēģināt ietaupīt uz savu matu rēķina. Labāk izvēlēties atbilstošus un kvalitatīvākus produktus – tas atmaksāsies ilgtermiņā. 

Atcerieties pareizi attīrīt matus un galvas ādu, mazgājot divas reizes ar šampūnu un lietojot kondicionieri, balzamu vai masku. Nekad neizlaidiet trešo soli – krēmu, serumu, spreju, termoaizsargājošu vai citu līdzīgu produktu pēc jūsu izvēles. 

Uzturā lietojiet vērtīgas Omega-3, Omega-6 un Omega-9 taukskābes. Atcerieties – beztauku diēta padara matus trauslus, lūstošus un nespodrus, bet ādu – sausu un blāvu. Lietojiet uzturā aminoskābēm bagātu pārtiku. Savukārt, ja lietojat vitamīnus matiem, tie jālieto vismaz trīs mēnešus, lai sasniegtu rezultātu.

Pievērsiet uzmanību stresa līmenim – tas ir galvenais ienaidnieks mūsu ādas un matu skaistumam! Centieties nodrošināt sev veselīgu miegu un aukstā laikā neaizmirstiet par cepuri! 

Viens pārāk ilgi dzīvo pie mammas, otrs nebrauc lasīt ābolus. Vecāki un pieaugušie bērni uz nažiem

Daudz ir padomu par to, kā aprūpēt zīdaini vai veidot attiecības ar skolas vecuma bērniem, tomēr tas, kā mazināt konfliktus pieaugušo bērnu un vecāku vidū, ir reti apskatīts. Par to, kā izstumt pieaugušu dēlu no vecāku ligzdas, kā pateikt vecākiem, ka negribas braukt uz kartupeļu talku, un kāpēc paaudžu starpā rodas konflikti, stāsta Artūrs Utināns, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents.

Saruna ar ārstu psihoterapeitu Artūru Utinānu noris sarunu festivālā “Lampa”, to vada vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Konflikts starp paaudzēm – ielikts gēnos

Kā stāsta Artūrs Utināns, konflikts starp paaudzēm var būt noteikts jau gēnu līmenī: “Evolūcijas teorijas apgalvo, ka konflikts starp paaudzēm ir ģenētiski iekodēts, tas ir bijis visās paaudzēs pirms mums un par dažādām lietām. Konflikts gēnu līmenī ir tādā ziņā, ka evolūciju vada vairošanās un vajadzība atstāt savus gēnus. Ir vairāki vairošanās varianti: viens, kad bērni rada savus bērnus, vai vēl viens – kad bērni pieskata savus aizvien jaunākos brāļus un māsas. No vienas puses vecāki var vēlēties, lai bērni paliek pie viņiem un pieskatīt savu bērnu bērnus (pie reizes arī sajust atbalstu vecumdienās), no otras – lai bērni darbojas neatkarīgi un audzina paši savus bērnus.”

Paaudzes, kas cita uz citu bļauj

Negribot jāatzīst, ka bļaušana un balss pacelšana ir izplatīts veids, kā ģimene un paaudzes savā starpā sarunājas. “Bļaušana arī nāk no evolūcijas – tā palīdz mums kā vecākiem parādīt, ka dusmās mēs esam briesmīgi, un vienlaikus aktivē bērnā bailes. Ja bērnā aktivē bailes, viņš pakļaujas. Ja uz bērnu kliedz bieži, tas aktivē ne tikai bailes, bet jau pakļaušanās dziņu. Ir izpētīts, ka ir gadījumi, ka šādiem bērniem vai nu biežāk attīstās depresija, vai pie citas gēnu kombinācijas – bērni sāk imitēt agresīvo vecāku uzvedību. Pēc tam bērni izaug un ļoti bieži arī ar partneri sarunājas bļaustoties. Instinkts cilvēkā ir tas pats – panākt, lai partneris pakļaujas, bet tā vietā partneris apvainojas, distancējas, attiecības kļūst sliktākas. Un to redz viņu bērni. Bļaustīšanās un būšana uz nažiem, kas psiholoģijā ir destruktīvais uzvedības paterns, aiziet no paaudzes paaudzē. Daļēji tas ir gēnos. Tas ir bijis efektīvs bērnībā – bērnus var iebiedēt, bet, izmantojot to pret pieaugušu partneri, viņu, visticamāk, nevar sabiedēt, tieši otrādi –  var panākt pretēju efektu,” skaidro Artūrs Utināns, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents.

Nebrauc lasīt ābolus, neizvācas no mājas

Konfliktu veidi, ar kuriem sastopas mūsdienu pieaugušie bērni attiecībās ar saviem vecākiem, ir visdažādākie. Piemēram, ir pierādījies, ka ģimenēs, kurās ir daudz meitu, kāda no meitām biežāk paliek dzīvot ar māti, jo jūtas vainīga atstāt māti. It kā pusapzināti atsakās no savām ambīcijām, vienlaikus ciešot. Tāpat daudz konfliktu rodas no tā, ka pieaugušie bērni vēlas noteiktu autonomiju. “Mūsdienu sabiedrība ir individualizēta, nevis kolektīva. Ja agrāk cilvēks bija kā skudra skudru pūznī, kur galvenais bija cilts vai etniskā grupa, tad mūsdienās par vērtību ir kļuvusi autonomija,” stāsta speciālists, norādot, ka vecākajai paaudzei to var būt grūti pieņemt. Tas savukārt rada konfliktus.

Kā izgrūst četrdesmitgadīgu putnēnu no ligzdas?

Arvien biežāk ir vērojamas situācijas, kad pieaugušie bērni pārāk ilgi paliek vecāku mājās un netiecas iekārtot paši savu dzīvi. Jautāts, vai biežāk vīrieši izvēlas palikt pie vecākiem nekā sievietes, Artūrs Utināns teic, ka tā nevarētu apgalvot, taču tieši vīrieši par šādu izvēli tiek nosodīti biežāk. “Ja meita dzīvo ar māti, tas netiek uzskatīts par kaut ko ārkārtēju. Ir pieņemts, ka sievietei ir jāgaida savs līgavainis, bet vīrietim pašam jāmeklē līgava,” skaidro speciālists. Viņš norāda – vecākiem, kas vēlas “izgrūst no ligzdas” jau pieaugušu putnēnu, jāsāk domāt, kā nospraust robežas un dot pieaugušajam bērnam laiku, lai viņš “nostājas uz savām kājām”.

“Šādam vīrietim motivācija varētu būt ilgtermiņa romantiskās attiecības – ilgtermiņa, nevis īstermiņa. Attiecības ar sievieti viņam var likt atskārst, ka jādomā par savu dzīvokli, par pelnīšanu,” situāciju iezīmē speciālists. Otrs jautājums, kas iezīmējas, – vai maz vīrietis prot nodibināt šādas attiecības? Ja vīrietim nav vēlmes pēc ģimenes, būs grūti atrast motivāciju, taču vecākiem ir jānovelk robežas un jāsaprot, ka tas ir bērna labā. “Vecākiem ir jāmāk paskaidrot. Tā ir vecāku gudrība – pateikt, ka tas ir bērna labā,” norāda speciālists. Viņš arī piebilst, ka, visticamāk, šādam vīrietim, kas vēl trīsdesmit četrdesmit gadu vecumā nav atradis savu vietu dzīvē, skolas laikā no vecāku puses ir iztrūkusi kopīga darbošanās, runas par nākotni un profesijas izvēli.

Kas nolasīs ābolus?!

Cita ir situācija, kad pieaugušie bērni nodibina savu ģimeni, viņiem piedzimst bērni un jaunā ģimene vēlas zināmu autonomiju, bet vecākā paaudze sagaida, ka jaunie iesaistīsies dzimtas dzīvē, mājas un dārza darbos tāpat kā līdz šim, piemēram, lasīs ābolus, ravēs dārzu, apmeklēs iepriekš ģimenē kā tradīciju iedibinātos pasākumus. Artūrs Utināns ir novērojis, ka viens no veidiem, kā jaunās ģimenes mēģina risināt šādas problēmas, ir, piedāvājot vecākiem finansiālu palīdzību. ““Vai tev vajag kartupeļus? Es nopirkšu!” – saka jaunie. Ja gribi darīt pats – dari pats, cik vari. Problēmas rodas, kad jaunajiem ir vainas apziņa un nespēja saviem vecākiem pateikt nē. Zemapziņā tās var būt bailes no atstumtības, no vecāku mīlestības zuduma. Tomēr bez autonomijas iegūšanas laba pieeja ir godīgums vai pat radikāls godīgums. Ir godīgi jāpasaka, ka gribi atpūsties! Kartupeļu nolasīšana ir ellīgs darbs! Jā, tas var arī būt iegansts, lai atvilinātu bērnus, un tā vecākiem ir dzīves jēga – joprojām rūpēties par bērniem,” stāsta speciālists, norādot, ka vecākiem arī pēc bērnu pieaugšanas ir vajadzīgs atrast dzīves jēgu.


Vai no aizvainojuma var nomirt? 

Nereti var šķist – attiecības ar vecākiem ir tik sliktas, ka labāk nogriezt tās kā ar nazi un nekontaktēties. Tomēr, lai to darītu, ir nepieciešams arī sava veida briedums, un tur ir savi riski. Ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns skaidro, ka aizvainojums un vainas apziņa ir biežas parādības konfliktējošās dažādu paaudžu attiecībās. “Aizvainojums ir morāles vērtējums, kas ir vērsts pret citiem, bet vainas apziņa un kauns ir morāle, kas vērsta pret sevi. Ir gadījumi, kad šīs abas emocijas cilvēkā spēcīgi dominē vienlaikus,” stāsta Artūrs Utināns. Bērniem veidojas vainas apziņa un bailes no vecāku aizvainojuma reakcijām. Aizvainojums, kas mēdz nākt no vecākās paaudzes puses, nav slimība, bet gan emocijas: “Aizvainojums un apvainošanās nav ne insults, ne vēzis, ne kāda cita kaite.” Viņš atzīmē, ka ir gadījumi, kad aizvainojums ir tik liels, ka mēdz saasināties veselības problēmas, tomēr šīs abas lietas vajadzētu atdalīt. Nevajadzētu baidīties, ka vecāki izjūt aizvainojumu. Drīzāk – vairāk skaidrot savu dzīves pozīciju un vecāku aizvainojums pamazām norims.

Zelta padomi vecākiem

Ir ļoti grūti pieaugušā vecumā mainīt paradumus, taču tas ir iespējams. “Vecākiem ir jāmācās pieņemt savu bērnu emocijas, ir jāveicina bērnu autonomija. Ar ko precēties, kur strādāt – tie ir pašu bērnu lēmumi. Tāpat ir jāļauj bērniem mācīties pašiem no savām kļūdām, jāatmet pārāk augstas prasības pret bērniem, un viņus nedrīkst par katru pieļauto kļūdu pārmēru kritizēt,” rezumē speciālists.

Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāj unikālu vides instalāciju – “Piemēslot nav māksla” (+VIDEO)

Foto: Kaspars Dobrovoļskis

Aicinot piedalīties Pasaules talkā, 18. septembrī AS Latvijas valsts meži (LVM) kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) akcijā “Piemēslot nav māksla” atklāj neparastu vides objektu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu piesārņojuma problemātikai Latvijas mežos.  Instalācijā latviešu mākslinieka Riharda Zariņa ofortu var aplūkot caur “realitātes” jeb piesārņojuma filtru. 

Akcijā “Piemēslot nav māksla”, kas veltīta mežu aizsardzībai pret atkritumiem, pirmo reizi apvienojas  LVM un LNMM. Tajā cilvēki tiek aicināti pievērst uzmanību mežu piesārņojuma problemātikai, apzināties savu atbildību pret dabu, iesaistīties Pasaules talkā (19. septembrī), savācot atkritumus no mežiem, kā arī veidot ieradumu – ikdienā uz mežu doties ar tukšu atkritumu maisiņu, lai varētu savākt atrastos gružus.  

Video

“Pagājušajā gadā no mežiem izvesti teju 2 tūkstoši kubikmetru atkritumu, kas pielīdzināms apmēram 26 vilcienu kravas vagoniem. Lai risinātu mežu tīrības problēmu, pirmkārt, būtu svarīgi ieviest PET pudeļu depozītu sistēmu. Plastmasas atkritumi veido vairāk nekā pusi no visiem atkritumiem. Otrkārt, daba kļūs tīrāka tad, ja atkritumi uzreiz nonāks tiem paredzētajās vietās. Izdevumi par atkritumu izvešanu varēja tikt novirzīti atpūtas vietu labiekārtošanai. Šajā akcijā aicinām sabiedrību nemēslot dabā, piedalīties mežu sakopšanas darbos un arī citkārt, dodoties mežā, palīdzēt dabai, paņemot līdzi atrastos atkritumus.  Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, esam vienojušies kopīgā sadarbībā ar LNMM, caur mākslas prizmu parādot, ko esam nodarījuši mežiem pēdējo simts gadu laikā,” skaidro Tomass Kotovičs, AS „Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,6 miljonus hektāru valsts mežu jau 20 gadus, sniedzot Latvijas iedzīvotājiem iespēju brīvi pārvietoties un atpūsties tajos. Šogad mežos būtiski pieaudzis apmeklētāju skaits, tāpēc vides jautājumiem jāpievērš vēl lielāka sabiedrības uzmanība. Pērn savākto atkritumu apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, būtiski pieauga, sasniedzot rekordlielu skaitli pēdējo desmit gadu griezumā. Mežos tiek izgāzti būvgruži, atstāti sadzīves atkritumi, tostarp televizori un ledusskapji, kā arī mētājas atpūtnieku nesavāktās skārdu bundžas, PET pudeles un citi gruži. Šāds piesārņojums rada bīstamu kaitējumu florai un faunai.

Vides instalācijas pamatā ir LNMM kolekcijā esoša darba – Riharda Zariņa gleznas “Mūža mežs” (1900-1910) – atainojums, kuru papildina vēl viens slānis: tīra, neskarta meža aina, kam priekšplānā ir atkritumi. Vides objekts simboliski ataino saikni starp mākslu un dabu, parādot cilvēka negatīvo ietekmi un ļaunprātīgās rīcības sekas.  

“Rihards Zariņš ir viens no Latvijas nacionālās mākslas pamatlicējiem. Visu savu mūžu viņš ir veltījis Latvijas kultūras un mākslas vērtību saglabāšanai, domājot par mūsu tautas nākamajām paaudzēm. Pateicoties “Latvijas valsts mežu” iniciatīvai izmantot Riharda Zariņa darbu “Mūža mežs” kā aicinājumu rūpēties par dabu un apkārtējo vidi, tiek atkal apliecināta mākslinieka spēja ietekmēt Latvijas nākotni. Priecājamies, ka Rihards Zariņš turpina nest savu vēstījumu arī mūsdienās, aicinot kopt un saglabāt ne tikai kultūras, bet arī dabas vērtības,” stāsta Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore. 

LNMM izstādi «Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc» un vides objektu “Piemēslot nav māksla” varēs aplūkot līdz šā gada 25. oktobrim.

KONTEKSTS

AS “Latvijas valsts meži” kampaņai “Nemēslo mežā!” – 15 gadi

  • Kopš 2005. gada LVM īsteno sociālo kampaņu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu problēmām mežos.
  • Kampaņas galvenais tēls ir Cūkmens, kas aktīvi piedalās pasākumos visā Latvijā un, izglītojot sabiedrību, rūpējas par mežu tīrību.
  • Kampaņā tiek īstenota arī ekoprogramma “Cūkmena detektīvi”, kas paredzēta 5 līdz 7 gadus veciem bērniem. Tās pamatā ir praktiska darbošanās, vienlaikus bērniem apgūstot zināšanas par mežu un meža produktiem. Šogad teju 4000 bērnu izzinājuši mežu arī attālināti.

LVM statistika 

  • Pēdējo 10 gadu laikā no mežiem izvesti 15 171 m3 atkritumu. 
  • Desmit gados par atkritumu izvešanu uzņēmums samaksājis vairāk nekā 635 000 eiro. Pērn, salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmuma iztērēto līdzekļu apjoms atkritumu izvešanai pieaudzis par 32%.
  • Vismazākais izvesto atkritumu daudzums pēdējā dekādē bijis 2017. gadā (1100 m3), taču nākamajos gados bijis straujš pieaugums, negatīvu rekordu sasniedzot 2019. gadā – 1997 m3.

Atkritumu nonākšanas mežos iemesli

  • Pašvaldību līmenī nesakārtota atkritumu apsaimniekošana un šķirošana 
  • Vasarnīcu atpūtnieki nenoslēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu
  • Būvniecības atkritumu izvešanas augstās izmaksas
  • Zināšanu trūkums par atkritumu kaitējumu dabai 
  • Bezrūpīga, bezatbildīga attieksme pret dabas vērtībām

PET pudeļu depozītu sistēmas ieviešana:

Kā liecina pasaules pieredze, depozītu sistēmas ieviešana ir efektīvs veids, kā samazināt PET pudeļu nonākšanu atkritumos, tostarp dabā. 

Kaimiņvalstīs: Igaunijā depozītu sistēmu ieviesa 2005. gadā, savukārt Lietuvā – 2016. gadā. Latvijā šo sistēmu plānots ieviest 2022. gadā.

Pēc SKDS datiem vēl 2008. gadā iedzīvotāji bija skeptiski noskaņoti par PET pudeļu depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, 9.1% – “drīzāk” neatbalstīja vai “nemaz” neatbalstīja šo ieceri, 7% bija grūti pateikt savu nostāju un tikai 51% iedzīvotāju “pilnībā” atbalstīja. Sākot ar 2010. gadu iedzīvotāju nostāja ir mainījusies par labu depozītu sistēmas ieviešanai, 2019. gadā jau  92,6 % iedzīvotāju to  “pilnībā” atbalstīja vai “drīzāk” atbalstīja.

2019. gadā vislielākais atbalsts PET pudeļu depozītsistēmas ieviešanā izrādījies Kurzemes reģionā (91% iedzīvotāju – “pilnībā” atbalsta; vidēji Latvijas laukos šis rādītājs ir 75%), savukārt vismazākais – Rīgā (63% – “pilnībā” atbalsta), turklāt publiskajā sektorā 74% nodarbināto “pilnībā” atbalsta, kamēr privātajā sektorā to ir par 6% mazāk, “pilnībā” atbalsta arī 72% iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, kamēr ar augstiem ienākumiem pārliecināto atbalstītāju skaits ir par 13% mazāk.

Atkritumu sadalīšanās ilgums

  • Polietilēna maisi (sadalās 200 – 1000 gadu laikā) 
  • Plastmasas pudeles  (sadalās 200 – 500 gadu laikā)
  • Stikla pudeles (dabā nesadalās)
  • Alumīnija skārdenes (sadalās 200-500 gadu laikā)
  • Putuplasts (sadalās līdz 90 gadu laikā)
  • Cigaretes izsmēķi (sadalās 10-20 gadu laikā)
  • Baterijas (sadalās 100 gadu laikā)
  • Ādas apavi (sadalās līdz 40 gadu laikā)

Sabiedrības atbildība

  • Izmest atkritumus mežā ir aizliegts.
  • Par atkritumu izmešanu mežā pienākas administratīvais sods un jāsedz ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi.
  • Meža īpašniekam ir pienākums sakopt piesārņoto teritoriju.
  • Par pamanītu piesārņojuma vietu jāziņo pašvaldības policijai, pašvaldības atbildīgajām iestādēm vai VVD.

Saistītie normatīvie akti

  • Atkritumu apsaimniekošanas likums.
  • Meža likums.
  • Administratīvās atbildības likums.

Pazūd kaķis, bet izrādās, ka tam atrasts jauns saimnieks. Zādzība vai saprotama rīcība? (PAPILDINĀTS)

Mums ar savu stāstu padalījās Oļegs, kura sirds ir pilna, jo viņa mīlulis esot atdots citiem cilvēkiem!

Oļegs savulaik kaķi izglābis no Rīgā, Matīsa ielā sadegušas mājas, tad kaķītis vēl bijis maziņš. Tā jaunais ģimenes iemītnieks, kuram tika dots vārds Kevins pie Oļega nodzīvoja pusgadu, līdz kādu dienu pazuda. Kaķītis esot laists arī āra gaitās, Oļegs dzīvo Jūrmalā un kaķis bieži pastaigājies gar kāpām, bet vienmēr atradis savu ceļu mājup. Tad vienu dienu viņš tā arī nav pārnācis. Ģimene pamatīgi uztraukusies, izmeklējusies kaķi, bet nodomāja, ka, iespējams, to saplosījis kāds meža zvērs. Tad pēc aptuveni jau 3 nedēļām Oļega sieva ar meitu satika kādu sievieti, kura it kā glābjot kaķus, un sieviete paziņoja, ka nesen ir izglābusi melnu, jaunu runcīti. Viņa esot kaķi pieradinājusi un vēlāk notvērusi. Bija skaidrs, ka runa ir par pazudušo Kevinu. Šī kaķu glābēja iedeva sievietes telefona numuru, kura Jūrmalā aktīvi glābjot pamestos kaķus. Sieviete vārdā Irīna esot dzīvnieku aizstāve, kura uzskata, ka viņas draudzene ir izglābusi Kevinu, Kevins ir ticis kastrēts un jau atdots jauniem saimniekiem. Oļegs pajautājis Irīnai jauno saimnieku telefona numuru, jo viņš ļoti vēlas atgūt mīluli un paskaidrot “jaunajiem saimniekiem” situāciju, bet Irīna, kurai ļoti rūp dzīvnieku labklājība izlēmusi, ka Kevinam jāpaliek pie jaunajiem saimniekiem un atasakās dot telefona numuru.

Oļega ģimene ir ļoti satriekta un ilgojas pēc sava mīluļa. Oļegs lūdza mūsu palīdzību, jo nav skaidrs ko darīt šādā situācijā, tomēr mēs ļoti ceram, ka ģimene atgūs savu mīluli. Protams, ka jaunie saimnieki noteikti vēlējušies labu, bet Kevinu ļoti gaida mājās.

Situācija no Irīnas skatu punkta

Es saņēmu ziņu, ka Jūrmalā, precīzāk Majoros klaiņo kaķis. Kaķītis regulāri staigājot gar jūru un gar kāpām, dzīvojoties pie miskastēm un atrodas teritorijā, kurā to var saplosīt meža zvēri, piemēram, lapsas. Sieviete, kura novērojusi šo situāciju, apgalvoja, ka šādi tas norisinās jau kādu laiku, viņa esot apstaigājusi tuvākās mājas un nevienam par kaķi nav bijusi nekāda informācija. Kaķītim biju gatava sniegt palīdzību, esam atvēruši biedrību, kura rūpējas par pamestiem kaķiem un mēs tiem meklējam pienācīgus saimniekus. Strādāju un savā brīvajā laikā palīdzu patversmēm, ielas kaķiem. Un visiem šiem kaķiem mēs sniedzam veterināru palīdzību, sterilizējam, vakcinējam un meklējam mājas. Ja mūsu iedzīvotāji būtu atbildīgi par saviem dzīvniekiem, tāda problēma,ka klajņojoši dzīvnieki Latvijā, sen jau būtu atrisināta. Kā tas ir citās Eiropas Valstīs.

Kas tieši mums lika domāt, ka kaķis ir klaidonis?

Atbilde ir pavisam vienkārša. Kaķim nebija siksniņas, tas nebija čipots, nebija kastrēts, kaķi bija nepieciešams arī attārpot un atblusot. Šāds kaķa stāvoklis neliecināja par to, ka kāds par viņu būtu uzņēmies rūpes. Pēc kāda laika ar mani sazinājās Oļegs, kuram jautāju kādēļ kaķis netika meklēts ātrāk. Uz šo jautājumu saņēmu atbildi, ka saimnieki kaķi nav meklējuši, jo domāja, ka viņu notvēris kāds meža zvērs. Oļegs nebija internetā licis kādu paziņojumu par pazudušu kaķi, nekur nebija izliktas arī kādas lapiņas, ka kaķis ir pazudis. Es sazinājos ar jauno ģimeni, kura visai ātri adoptēja kaķi, un viņi uzzinot par situāciju un apdomājoties, atteicās kaķi atdot. Kaķītis esot saradis ar citiem viņu dzīvniekiem, arī ar suni nav nekādu problēmu, viņiem pat mājās esot kaķiem speciāli paradzēts kaķu voljers. Es visu šo paskaidroju Oļegam, pateicu to, ka neko nevaru darīt, jo ar jauno ģimeni ir noslēgti apdopcijas dokumenti, ja viņi kaķi nevēlas atdot, tad man nav nekādas varas pār to. Mana ikdiena paiet glābjot kaķus, es speciāli nevienam kaķi nezagtu, un tās arī ir izmaksas, kuras mums pašiem jāsedz. Citās valstīs šādu problēmu nav, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā. Pie mums, savukārt, ir tikai likums, kuru daudzi neievēro.

SVARĪGI! Ja kaķi nevēlaties čipot, tad tam noteikti nepieciešama siksniņa. Siksniņai vērtīgi pievienot medaljonu ar kaķa adresi, vārdu. Ja uztraucaties, ka kaķis var aizķerties aiz siksniņas, tad tagad iespējams iegādāties siksnas, kuras šādā situācijā atveras, tādejādi neapdraudot mīluļa dzīvību.

Ministru kabineta noteikumi Nr.266

Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts.

Kaķim nodrošina:

1. Vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni.

2. Pilnvērtīgu barību.

Diskusija par šo situāciju mūsu forumā – https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/219510-pazud-kakis-bet-izradas-ka-tam-atrasts-jauns-saimnieks/

7 veiksmīgas dzīves likumi!

1) Visas radības avots ir tīrā apziņa… iespējas, kas rodas, meklējot veidu kā izpaust neizpausto. 

Un, kad mēs saprotam, ka mūsu patiesā būtība ir viena no iespējām, mēs nostājamies blakus spēkam, kurā savu izpausmi atradis viss Visumā esošais. 

2) Visums darbojas, pateicoties dinamiskai apmaiņai… došana un gūšana ir divi dažādi  Visuma enerģijas plūduma aspekti. Ja mūsos ir vēlme do to, ko paši meklējam, caur mums nebeidz plūst Visuma dāsnums. 

3) Katra rīciba rada spēcīgu enerģiju, kas atgriežas pie mums tāda, kādu esam to radījuši… Ko sējam, to arī pļausim. Ja mēs izvēlamies rīkoties tā, lai vairotu prieku un veiksmi citiem, mūsu karmas augļi būs laime un veiksme. 

4) Dabas gudrība izpaužas viegli un bez piepūles… tā ir bezrūpīga, harmoniska un mīlestbas piepildīta. Ļaujoties harmonijai, priekam un mīlestībai, mēs bez jebkādas piepūles varam gūt panākumus un veiksmi. 

5) Katrā nodomā un vēlmē ir iebūvēts mehānisms, ar kura palīdzību to īstenot…

visu  iespēju valstībā gan nodomam, gan vēlmei ir savs bezgalīgais, organizējošais spēks. Iesējot nodoma sēkliņu auglīgā ausgnē , mēs paļaujamies uz to, ka šis organizējošais spēks darbosies mūsu labā. 

6) Nepieķeršanās slēpj sevi neziņas viedumu… neziņas viedumā apslēpta neatkarība no pagātnes, no zināmā, iespēja izkļut no pagātnes apstākļu cietuma. Ar vēlmi iekļūt nezināmajā un visu iespēju valstībā mēs paļaujamies uz radošo prātu, kas vada Visuma deju. 

7) Katram ir kāds dzīves uzdevums… kāda vienreizēja dāvana vai talants, ko dot citiem. Ja mēs izmantojam savu talantu, lai kalpotu citiem, mēs iepazīstam arī paši sava gara ekstāzi un triumfu, kas ir visu mērķu mērķis.

Dīpaka Čopra

Viņa nopirka vecu lidmašīnu, lai tajā izveidotu savu māju! (+VIDEO)

Džo plūdos zaudēja savu māju, vēlāk nomira viņas vīrs un bija skaidrs, ka viņa nevarēs atļauties jaunu mājokli.

Džo ar saviem bērniem dzīvoja pie draugiem un meklēju izeju no šīs situācijas. Džo strādā par kosmetoloģi un vienīgais ko viņa varēja atļauties iegādāties bija mazs treileris, šāds risinājums nederēja, jo tajā būtu par maz vietas… Tad kāds Džo draugs ierosināja savu ideju, iegādāties nevienam nevajadzīgu lidmašīnu un renovēt to par ģimenes mājokli, vientuļā māmiņa bija sajūsmā par šo ideju un drīz vien viņa tika pie sava sapņu mājokļa!

Video

Majoru pludmale pēc vētras postījumiem. Video no notikuma vietas! (PAPILDINĀTS)

Šodien Eiropas čempionāts pludmales volejbolā pametīs Jūrmalu, lai nedēļas nogalē Majoru pludmalē atgrieztos un noskaidrotu Eiropas čempionus.

Pēc nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ceturtdien Jūrmalā piektdien sportisti bez līdzjutēju klātbūtnes cīnīsies četros “Ruukki” Pludmales centra Mārupē laukumoms, lai sestdien un svētdien atsāktu cīņas Jūrmalā.

Video

Nedaudz ir mainījies sacensību grafiks. Vīrieši piektdien aizvadīs otrās grupu turnīra spēles, kā arī izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, bet sievietes noskaidros uzvarētājas pirmajās divās “play-off” kārtās.

Par pirmo vietu grupā pirmajā laukumā cīnīsies Eiropas eksčempioni Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs (izlikti turnīrā ar 16.numuru) un Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs (4.).

Šmēdiņa/Samoilova pretinieki plkst.8.30 būs turnīra galvenie favorīti norvēģi Annešs Mūls un Kristians Sērums, bet Pļaviņam un Točam plkst.9.20 pretī stāsies austriešu veterāni Aleksandrs Horsts un Klemenss Doplers (20.).

Četri latviešu pāri cīnīsies par trešo vietu grupā un tiesībām turpināt sacensības izslēgšanas mačos.

Galerija

Plkst.10.10 Arnis Reliņš/Ardis Bedrītis (31.) pirmajā laukumā tiksies ar Francijas duetu Kinsijs E un Arno Gotjē-Ra (18.), plkst.11 turpat Mihails Samoilovs un Aleksandrs Solovejs (30.) stāsies pretī Polijas duetam Mihals Brils/Mikolajs Miščuks (19.).

Diviem Latvijas pāriem paredzētas cīņas ceturtajā laukumā. Plkst.10.10 Mārcis Jirgensons un Rinalds Aišpurs (27.) tiksies ar vāciešiem Filipu Bergmanu un Lukasu Pfrecšneru (22.), bet plkst.11 paredzēta Matīsa Gabdulļina un Artūra Rinkeviča  (24.) debijas cīņā čempionātā ar “King of the Court” balvas ieguvējiem iepriekšējā nedēļā Nīderlandes pilsētā Utrehtā šveiciešiem Marko Kratigeru un Florianu Brēeru (25.).

Gabdulļins nepaspēja laicīgi veikt Covid-19 testu. Tāpēc trešdien duets netika pielaists pirmajai grupas spēlei, kurā latviešiem ‘pret Eiropas eksčempioniem spāņiem Pablo Ereru un Adrianu Gaviru (9.) pienācās zaudējums ar 0-2 (0:21, 0:21).

Plkst.12 izslēgšanas mačus paredzēts sākt sievietēm.

No četriem Latvijas duetiem ierindā palicis vairs tikai viens – Eiropas čempiones Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka (5.), kuras kā grupas uzvarētājas cīņu sāks izslēgšanas spēļu otrajā kārtā, savu cīņu uz pirmā laukuma aizvadot plkst17.10.

Viņu pretinieces noskaidrosies spēlē, kurā tiksies itālietes Marta Menegati un Viktorija Orsi Tota (11.) ar Krievijas sportistēm Mariju Bočarovu un Mariju Voroņinu (19.).

Šogad grupu turnīrā katra komanda aizvada tikai divas spēles. Pirmās spēles uzvarētāji noskaidro uzvarētāju grupā, kas uzreiz iekļūst izslēgšanas spēļu otrajā kārtā, bet zaudētāji – “lieko” komandu sacensību turpinājumā.

Eiropas čempionāts pludmales volejbolā Jūrmalā notiek no 15. līdz 20.septembrim. Turnīrs pa 32 pāriem vīriešu un sieviešu konkurencē pulcē labākos Eiropas pludmales volejbola vīriešu duetus no 15 valstīm un sieviešu pārus no 13 valstīm.

Turnīrs Covid-19 pandēmijas dēļ pretendē uz viena no sezonas spēcīgākajiem turnīriem dalībnieku ziņā statusu pasaulē.

Sieviešu turnīrā par galvenajām titula pretendentēm tiek uzskatītas šveicietes – Tanja Hīberli/Nina Bečarta un Joana Heidriha/Anuka Veržē-Deprē, olimpiskā čempione vāciete Laura Ludviga, kas spēlē pārī ar Margaretu Kozuhu, un nīderlandietes Sanne Kaizere un Madeleina Mepelinka un čehietes Marketa Slukova/Barbora Hermanova. Pašreizējās čempiones ir Graudiņa ar Kravčenoku.

Vīriešu konkurencē titulu aizstāv Maskavā uzvarējušie pasaules ranga līderi no Norvēģijas Annešs Mūls un Kristians Sērums. Uzvarēt grib pasaules čempioni no Krievijas Vjačeslavs Krasiļņikovs un Oļegs Stojanovskis, pasaules vicečempioni no Vācijas Jūliuss Tole un Klemenss Viklers, pasaules eksčempioni – nīderlandiešu duets Aleksandrs Brouvers/Roberts Mēvsens, olimpiskie vicečempioni no Itālijas Daniele Lupo/Paolo Nikolai un spāņu veterāni Eiropas eksčempioni Pablo Erera/Adrians Gavira, kā arī citi spēcīgi ārvalstu dueti.

Kaut gan olimpiskais rangs saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika iesaldēts šī gada 16.martā, tradicionāli Eiropas čempionāts ir viens no turnīriem, kurā komandas cīnās par olimpiskā ranga punktiem.

Volejbolisti cīnās arī par kopējo balvu fondu 200 000 eiro apmērā.

Lēmums par sacensību organizēšanu Latvijā tika pieņemts Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) 2020.gada 7.jūlija valdes sēdē.

Iepriekšējā Eiropas čempionātā Jūrmalā 2017.gadā par vicečempioniem kļuva Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs. 2017.gada augustā Šmēdiņš ar Samoilovu tika līdz finālam, kur piekāpās itāļiem Danielem Lupo un Paolo Nikolai, bet toreiz pārsteidzoši augsto piekto vietu izcīnīja Graudiņa un Kravčenoka, kā arī Mārtiņš Pļaviņš ar Haraldu Regžu.

Šogad Jūrmalā vajadzēja norisināties arī Pasaules tūres posma sacensībām, taču šis turnīrs koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārcelts uz nākamo gadu.

Nākamajā nedēļā Latvijā vēl sola siltus laika apstākļus

Nākamnedēļ Latvijā gaidāms silts laiks un bieži spīdēs saule, vēsta pašreizējā “Global Forecast System” prognoze.

Šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra nepārsniegs +14..+19 grādus, bet nākamās nedēļas saulainākajās un siltākajās pēcpusdienās gaisa temperatūra, visticamāk, būs +19..+24 grādi.

Nav gaidāmas lielas salnas. Dažkārt, norimstot vējam, veidosies migla.

Nokrišņu būs maz – reizēm vietām īslaicīgi līs. Nākamās nedēļas otrajā pusē, iespējams, būs vairāk nokrišņu.

Jau ziņots, ka atbilstoši ilgtermiņa prognozēm gan septembris, gan rudens un ziema kopumā būs nedaudz siltāka par normu. Līdz ar to 2020.-2021.gada ziema gaidāma jūtami vēsāka nekā iepriekšējā, kas kļuva par siltāko ziemu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2195

Ja problēmu var atrisināt, nevajag par to uztraukties. Ja problēma ir neatrisināma, uztraukties par to ir bezjēdzīg

Dalailama

Jūrmalā atceltas Eiropas čempionāta volejbola spēles. Ekskluzīvs video no notikuma vietas! (+VIDEO)

Nepiemērotu laika apstākļu un drošības apsvērumu dēļ Jūrmalā ir atceltas visas Eiropas čempionāta pludmales volejbolā ceturtdienas spēles, vēsta Latvijas Volejbola federācija (LVF).

Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka spēcīgā vēja dēļ varētu tikt atcelta vismaz daļa ceturtdienas spēļu.

Šobrīd organizatori strādā pie izmaiņām spēļu grafikā.

Sacensību kalendārs pieļauj spēles aizvadīt turpmākajās dienās, godalgoto vietu ieguvējus noskaidrojot laicīgi.

Ceturtdien laukumā bija paredzēts doties sešiem Latvijas vīriešu un vienam sieviešu duetam.

Video

Ceturtdien laukumā bija paredzēts doties sešiem Latvijas vīriešu un vienam sieviešu duetam.

Rīta pusē cīņas grupu turnīrā Jūrmalā bija plānots noslēgt vīriešu duetiem, bet pēc tam aizvadīt pirmās divas izslēgšanas spēļu kārtas volejbolistēm.

Šoreiz grupu turnīrā katra komanda nespēlē ar katru. Pirmās spēles uzvarētāji noskaidro uzvarētāju grupā, kas uzreiz iekļūst izslēgšanas spēļu otrajā kārtā, bet zaudētāji – “lieko” komandu sacensību turpinājumā.

Eiropas čempionāts pludmales volejbolā Jūrmalā notiek no 15. līdz 20.septembrim. Turnīrs pa 32 pāriem vīriešu un sieviešu konkurencē pulcē labākos Eiropas pludmales volejbola vīriešu duetus no 15 valstīm un sieviešu pārus no 13 valstīm.

Galerija

Turnīrs Covid-19 pandēmijas dēļ pretendē uz viena no sezonas spēcīgākajiem turnīriem dalībnieku ziņā statusu pasaulē.

Sieviešu turnīrā par galvenajām titula pretendentēm tiek uzskatītas šveicietes – Tanja Hīberli/Nina Bečarta un Joana Heidriha/Anuka Veržē-Deprē, olimpiskā čempione vāciete Laura Ludviga, kas spēlē pārī ar Margaretu Kozuhu, un nīderlandietes Sanne Kaizere un Madeleina Mepelinka un čehietes Marketa Slukova/Barbora Hermanova. Pašreizējās čempiones ir Graudiņa ar Kravčenoku.

Vīriešu konkurencē titulu aizstāv Maskavā uzvarējušie pasaules ranga līderi no Norvēģijas Annešs Mūls un Kristians Sērums. Uzvarēt grib pasaules čempioni no Krievijas Vjačeslavs Krasiļņikovs un Oļegs Stojanovskis, pasaules vicečempioni no Vācijas Jūliuss Tole un Klemenss Viklers, pasaules eksčempioni – nīderlandiešu duets Aleksandrs Brouvers/Roberts Mēvsens, olimpiskie vicečempioni no Itālijas Daniele Lupo/Paolo Nikolai un spāņu veterāni Eiropas eksčempioni Pablo Erera/Adrians Gavira, kā arī citi spēcīgi ārvalstu dueti.

Kaut gan olimpiskais rangs saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika iesaldēts šī gada 16.martā, tradicionāli Eiropas čempionāts ir viens no turnīriem, kurā komandas cīnās par olimpiskā ranga punktiem.

Volejbolisti cīnās arī par kopējo balvu fondu 200 000 eiro apmērā.

Lēmums par sacensību organizēšanu Latvijā tika pieņemts Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) 2020.gada 7.jūlija valdes sēdē.

Iepriekšējā Eiropas čempionātā Jūrmalā 2017.gadā par vicečempioniem kļuva Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs. 2017.gada augustā Šmēdiņš ar Samoilovu tika līdz finālam, kur piekāpās itāļiem Danielem Lupo un Paolo Nikolai, bet toreiz pārsteidzoši augsto piekto vietu izcīnīja Graudiņa un Kravčenoka, kā arī Mārtiņš Pļaviņš ar Haraldu Regžu.

Šogad Jūrmalā vajadzēja norisināties arī Pasaules tūres posma sacensībām, taču šis turnīrs koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārcelts uz nākamo gadu.

Panāc, ko vēlies, priecājoties par to, kas tev ir!

Dažs labs viedais mudina mūs baudīt mirkli un priecāties vpar to, kas ir, sakot, ka mūžīgi tiekties pēc lielākiem labumiem un sasniegumiem ir neveselīgi un ir viens no neapmierinātības cēloņiem. Savukārt citi apgalvo, ka cilvēks ir radīts, lai ik dienas dotos laukā no savas komforta zonas un tiektos pēc jaunām augstienēm. Cenšoties izveidot pats savu dzīves filosofiju, kas kalpotu tieši maniem nolūkiem, esmu, galvai kūpot, par šo tēmu domājis ne reizi vien. Šķiet, esmu atradis atbildi, risinājumu, kas man liekas pareizs: esmu sapratis, ka viss āķis ir līdzsvarā. Es to dēvēju par ‘’Mandelas līdzsvaru’’.
Nelsons Mandela, cilvēks, ko es visnotaļ apbrīnoju, reiz teica: ‘’Uzkāpjot augstā kalnā, es aptveru, ka ir vēl daudz jo daudz kalnu, kuros varu uzrāpties. Es mazliet apstājos atvilkt elpu, papriecāties par vareno skatu, kas plešas visapkārt, pārdomāt, cik garu ceļu jau esmu paveicis. Bet atpūsties man ir lemts tikai mazu brīdi, jo līdz ar brīvību nāk arī atbildība, un es neuzdrīkstos uzkavēties, jo mans ilgais ceļš vēl nav galā.’’


Manuprāt, Nelsons Mandela ar šiem vārdiem vēsta, ka visa pamatā ir līdzsvars. Izbaudi skatu no savas pašreizējās atrašanās vietas. Priecājies par to, cik tālu esi ticis. Esi pateicīgs par to, cik garu posmu jau esi mērojis dzīves ceļojumā. Dzīvo mirklī. Bet atceries arī to, ka tās veltes, kas mīt tevī, sniedz arī lielu atbildību. Uzskatu, ka ikvienam cilvēkam ir ‘’pienākums spīdēt’’. Nevajag gulēt uz vakardienas lauriem un kļūt pašapmiertinātam. Ik katru mīļu dienu mums ir jādodas pasaulē un jārīkojas tā, lai palīdzētu citiem, pašrealizētos un kļūtu par pasaules pilsoņiem. Mums nepagurstoši jādodas pretim savām bailēm un jāpilnveido dzīve. Mums arvien jāpaplašina savs personiskais spēles laukums, liekot lietā savus radošos talantus, – ir jādara, jāpiedzīvo un jāredz vairāk. Manuprāt, šī dziņa pašrealizēties ir iebūvēta mūsu DNS kodā, un to noliegt nozīmē noliegt savu cilvēcisko piederību.


Protams, sapņojot vērienīgāk un paceļot savu personisko latiņu, mēs jutīsim neapmierinātību. Bet šo pasauli ir uzbūvējuši tieši tie, kuriem negāja pie sirds tas, kā bija, un kuri zināja, ka viņu spēkos ir rīkoties labāk. ‘’Parādi man pilnībā pašapmierinātu cilvēku, un es tev parādīšu dabas kļūdu,’’ reiz izteicās Tomass Edisons. Mūsdienās tā runāt ir politnekorekti, es zinu. Bet man šķiet, ka viņam bija taisnība. Izcilākie no mums nekad nebija mierā ar esošo lietu kārtību. Teiksim, Gandijs. Vai Māte Terēze. Vai, piemēram, arhibīskaps Dezmonds Tutu. Un Bils Geits. Un Ein;steins.Protams, Mandela.
Tāpēc priecājies par to, kas tev ir. Un tad celies un dodies pēc tā, ko tu vēlies. Izbaudi kalnā kāpienu. Bet paturi prātā, ka tu taču devies ceļā uz virsotni.

Robins Šarma padoms

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2194

Mīlestība ir tikai vārds līdz brīdim, kad ierodas kāds un piešķir tam saturu

Paulu Koelju

Kāpēc esam ar mieru noslīkt zem svešu drēbju kalna?

Apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanas nozare Latvijā ir ļoti eksportspējīga un ar lielu attīstības potenciālu, taču Latvijā ienākošā tekstila plūsma pārsniedz oficiālos statistikas datus. Pēdējo desmit gadu laikā lietotu un gatavu apģērbu imports ir palielinājies trīs reizes, bet katrs iedzīvotājs Latvijā gada laikā iegādājas gandrīz 15 kg apģērba. Kā to atgādina arī kampaņa “Nav, ko vilkt?”, šādā tempā pēc 10–15 gadiem mēs paši noslīksim tekstila atkritumos, kas paradoksālā kārtā nemaz īsti nav mūsu. 

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, nodomā ne viens vien Latvijas iedzīvotājs, paverot sava skapja durvis, rūpīgāk ieskatoties un atrodot drēbes, ko nav valkājis jau gadiem. Atšķirībā no iedzīvotājiem Latvijas apģērbu ražotāji zem lieko tekstilizstrādājumu kārtas nesalīkst. 

Latvijas ražojošo uzņēmumu darbībā tekstila atkritumi faktiski neveidojas. Vietējie ražotāji eksportē 90% šeit saražotā apģērba, ieskaitot veļu, līdz ar to no gatavās produkcijas gandrīz nekas nenonāk otrreizējā lietošanā jeb second hand un otrreizējā pārstrādē. Lielākā daļa uzņēmumu, kuri ražo audumus vai segas, ražošanas procesā radušos atkritumus paši arī pārstrādā par otrreiz lietojamām šķiedrām. Saskaņā ar Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) datiem visos Latvijas uzņēmumos kopā rodas 1500–2000 tonnu neapstrādājamo tekstila atkritumu gadā, kas tiek sadedzināti. Salīdzinoši vairāk tekstila atkritumu rodas lielākajiem veļas ražotājiem, taču arī viņiem apģērbu projektēšana un piegriešana mūsdienās ir kļuvusi tik automatizēta, ka auduma atlikumi faktiski ir mazas strēmelītes, ko var tikai sadedzināt. Mazāku apjomu par 2000 tonnām pārstrādei neviena uzņēmuma iekārta neņem pretī, bet lielākas iekārtas nav vērts iegādāties, ja nav, ko pārstrādāt. Tātad puslīdz droši var apgalvot, ka Latvijas apģērbu ražotāji tekstila atkritumus nerada.

Īstajai Latvijas tekstila atkritumu problēmai kājas aug citur: tā ir importa problēma. Ko tad Latvija eksportē un importē? Latvija gadā eksportē 5000–6000 tonnu apģērba, bet importē apmēram 27 000 tonnas. Vairums gatavo apģērbu nāk no Ķīnas, un mēs visi lieliski zinām, ka ķīniešu ražojumu kvalitāte ne vienmēr ir pati augstākā. Tas savukārt nozīmē, ka tās faktiski ir lietas vienai sezonai. Ik gadu Latvijā tiek ievests vairāk nekā 1000 tonnu zeķubikšu, ko pēc nolietošanās var tikai sadedzināt. Tāpat arī krūšturi praktiski nav pārstrādājami, tie satur plastmasas un metāla elementus, mežģīnes, aizdares āķīšus. Pirms pārstrādes tie būtu jāsadala sastāvdaļās, bet to neviens neuzņemsies darīt. Pat tik šķietami nekaitīgi apģērba gabali kā T-krekli tiek pārdoti ar uzšuvēm, apdruku vai pat ar uzlīmēm. Arī tos reāli pārstrādāt ir ļoti grūti, jo viss, kas nav tekstilšķiedra, traucē pārstrādei. No visiem gatavajiem apģērbiem, kas tiek importēti Latvijā, apmēram 30% vienkārši nav pārstrādājami. 

Taču vēl lielāka problēma ir lietotie apģērbi: katru gadu lielākā daļa no Latvijā ievestā apģērba jeb 16 000 tonnu ir importētais second hand, apmēram puse – no Anglijas. Ja agrāk second hand lielākoties bija domāts humāniem mērķiem, tad šobrīd tas ir kļuvis par biznesu: trešā daļa vai pat puse lietoto apģērbu tiek sūtīti tālāk uz attīstības valstīm. Būtībā Latvija ir kļuvusi par Anglijas tekstila atkritumu noliktavu. 

Patiesībā mēs lieliski zinām, kā pārstrādāt tos tekstila atkritumus, kuri pārstrādei ļaujas: nolietotais apģērba gabals ir jāizjauc pa detaļām, jāsaplēš un no tā jāražo jauna šķiedra. Taču te rodas divi plaši lauki izaugsmei. 

Pirmkārt, šāda pārstrādāta šķiedra būs lētāka nekā no jauna ražotā, tāpēc ir vajadzīgi ieguldījumi un subsīdijas no valsts un pašvaldību puses, jo neviens uzņēmējs nedarīs to, kas viņam nenes peļņu. Otrreiz pārstrādātu šķiedru nav iespējams pārdot par tādu cenu, lai atmaksātos tās ražošanas izdevumi. Tekstila atkritumu apsaimniekošana ir vienlīdz pircēju un ražotāju atbildība, taču to var stiprināt ar aktivitātēm no valsts puses, kas ierobežo šo tekstila atkritumu nonākšanu sadzīves atkritumu poligonos.

Otra – daudz lielāka – problēma ir tā, ka, lai pārstrādātu tekstilizstrādājumu, tam ir jābūt tīram, bet pašlaik lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju visus tekstila atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. Tur tekstilizstrādājumi kļūst netīri un vairs nav izmantojami pārstrādei. Arī speciālajos tekstila konteineros nonāk daudz netīru izstrādājumu, kaut arī šie konteineri nav izgāztuve – šajā ziņā mūsu sabiedrībai ir daudz, ko mācīties. Un tagad pieskaitiet šos netīros tekstila atkritumus tiem 30%, kas nav pārstrādājami materiāla īpašību dēļ, un izrādīsies, ka reāli Latvijā paliek labi ja 20% pārstrādājamu tekstila atkritumu no visa milzīgā apjoma. 

Kamēr mēs nemainīsim savus paradumus un neliksim speciālajos konteineros tīras, mazgātas drēbes, šis skaitlis arī nemainīsies. Taču tas nav vienīgais rezultāts, ko var ietekmēt sabiedriskā doma. Vienīgais reālais risinājums, kā nenoslīkt tekstila atkritumos jau tuvākajā nākotnē, ir visā pasaulē ražot mazāk apģērba; lai līdz tam nonāktu, ir jāmainās cilvēku domāšanai, jo, kur nav pieprasījuma, nav arī piedāvājuma. 

Kā sagatavot sēnes uzglabāšanai ziemā

Sēņošanas sezona Latvijā, šķiet, ir nepārtraukts process – gaileņu “medības” vasarā plūstoši pāriet beku un baraviku maratonā agrā rudenī. Pareizi pagatavojot sēnes, savas garšas kārpiņas varēsim lutināt visas ziemas garumā. Gadsimtu gaitā cilvēki ir atraduši daudz veidu, kā pagatavot sēnes un uzglabāt tās ziemai. Populārākos paņēmienus mūsdienīgas saimnieces virtuvē apkopojusi “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

Sēņu sagatavošanu nedrīkst atlikt uz nākamo dienu

Lai cik kārdinoši šķistu atgulties un atpūsties pēc garas pastaigas pa mežu, jāatceras svarīgs noteikums: sēnes ir jātīra un jāapstrādā tajā pašā dienā, kad tās salasītas. Šo darbu nevar atlikt līdz nākamajai dienai, jo sēnes ļoti ātri bojājas, zaudē uzturvērtību un izdala veselībai kaitīgas vielas. 

“Pārnākot mājās no meža, nesāciet citus darbus. Visātrākais un vieglākais veids, kā sēnes notīrīt, ir iemērkt tās ūdenī, taču tā sēnes zaudē aromātu un lieliskās garšas īpašības. Tāpēc labāku rezultātu iegūsiet, izvēloties ķēpīgāku un laikietilpīgāku apstrādes veidu – tīrīšanu ar nazi. Baravikas, apšubekas, gailenes un sviestbekas uzreiz var likt pannā un cept, visas pārējās sēnes gan ir jāvāra vismaz 10 minūtes. Kad sēnes nogrimst katliņa dibenā un pārstāj veidoties putas, sēnes ir gatavas tālākai apstrādei,” atgādina “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

Speciāliste iesaka jau laikus pārliecināties, vai virtuvē atrodas viss sēņu pagatavošanai nepieciešamais – ietilpīgs katls un ērta panna, parocīgs nazītis tīrīšanai un, protams, burkas, kurās sagatavotās sēnes uzglabāt. Nedrīkst aizmirst par pienācīgu burku sagatavošanu, tās rūpīgi izmazgājot un izkarsējot, lai meža veltes nenonāktu saskarē ar baktērijām.

Saldētas sēnes – kā no meža

Viens no visērtākajiem veidiem, kā saglabāt sēnes ziemai, ir tās sasaldēt. Saldētas sēnes saglabā tajās esošās uzturvielas un pēc atkausēšanas nezaudē savas garšas īpašības, tādēļ vienmēr garšos kā tikko no meža. Tās ir arī viegli pagatavojamas, vienīgi tām ir jāatrod vieta saldētavā un jāatceras pāris svarīgu lietu. Pirmkārt, nav ieteicams sasaldēt ūdeņainas, sulīgas sēnes, piemēram, apšubekas. Otrkārt, tikai baravikas, gailenes un sviestbekas drīkst sasaldēt bez iepriekšējās novārīšanas. Gailenes pirms sasaldēšanas var apcept pannā. 

“Ja gadījusies bagātīga raža, bet nav piemērota pagraba, kur to visu uzglabāt, labs risinājums ir atsevišķas saldētavas iegāde. Mūsdienās ne vienā vien virtuvē blakus ikdienā lietojamam ledusskapi atrodama arī papildu saldētava, ko daudzas saimnieces izmanto tieši ziemas krājumu uzglabāšanai. Ražotāju sortimentā pieejamas saldētavas ar plašu ietilpības amplitūdu, kas pielāgojamas gan maziem pieliekamajiem, gan plašām virtuvēm, – no kompaktām 72 vai 85 litru tilpuma saldētavām līdz kārtīga ledusskapja izmēra glabātuvēm ar 200 un pat 248 litru ietilpību,” stāsta Līva Briede.

Svaigi sasaldētas sēnes saldētavā drīkst uzglabāt līdz pat gadam, bet pirms saldēšanas novārītas sēnes – tikai četrus mēnešus.  

Aromāta esence – kaltētas sēnes 

Sēņu kaltēšana ir lielisks veids, kā uzglabāt meža velšu krājumus ziemai. Kaltētas sēnes var viegli atpazīt pēc to izcilā aromāta un izteiktās garšas. Žāvēšanai labi noder baravikas, apšubekas, sviestbekas un citas sēnes, kuras nav tārpainas vai bojātas. 

“Speciāli sēņu žāvētāji ir izcils risinājums aizņemtajiem: šajās ierīcēs sēnes tikai jāieliek, automāts visu pārējo izdarīs jūsu vietā, vienīgi jārēķinās, ka šādi žāvētas sēnes mēdz zaudēt daļu aromāta. Elektriskajā dehidratorā var pagatavot dažādus gardus našķus gan no dārzeņiem un augļiem, gan sēnēm. Dehidratora darbības princips ir liekā šķidruma iztvaicēšana zemā temperatūrā apmēram 12–48 stundu laikā atkarībā no produkta veida,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” speciāliste. Galvenais ir sēnes nepārkaltēt, lai tās nezaudētu aromātu un uzturvielas. 

Ja laiks ir labs, sēnes var savērt uz auklas un žāvēt saulē, bet tas ir diezgan ilgs process. Vēl viena alternatīva ir sēņu žāvēšana cepeškrāsnī ļoti zemā temperatūrā; kad sēnes jau zaudējušas daļu mitruma, temperatūra jāpaaugstina līdz 60 grādiem. Šis process ilgst dažas dienas, vienīgi jāņem vērā, ka žāvēšanas laikā sēnes izdala diezgan spēcīgu aromātu, tāpēc būtu ieteicams aizvērt dzīvojamo telpu durvis un parūpēties par vēdināšanu. 

“Kaltētas sēnes var uzglabāt burkās vai dabiska auduma maisiņos, tad tās nezaudēs savu lielisko aromātu. Lai tās pagatavotu, atliks vien ielikt kaltētās sēnes siltā ūdenī vai pienā un atstāt uz dažām stundām, bet tālākā pagatavošana ir atkarīga no jūsu fantāzijas: tās var sasmalcināt un apcept ar sīpoliem, iegūto masu izmantot pildījumiem, pievienot zupām un sautējumiem,” iesaka Līva Briede.

Kad saldētavā nav vietas, laiks sālīt un marinēt

Tiem, kam trūkst pacietības sēņu žāvēšanai vai saldētava jau pilna, jāķeras pie sēņu sālīšanas vai marinēšanas. Sēnes var sālīt vairākos veidos: ar silto vai auksto apstrādi. Izvēloties auksto apstrādi, sēnes jāievieto emaljētā traukā, jāpārkaisa ar rupjo sāli, jāpārklāj trauks ar marli, jānoslogo un jāatstāj vēsā vietā uz trim dienām, pēc tam marle jānomaina. Divu nedēļu laikā katru trešo dienu marle jāmaina, pēc tam sēnes var likt burkās un noglabāt vēsumā. 

Karstā sālīšanas metode praktiski neatšķiras no aukstās, vienīgā atšķirība ir tā, ka sālītās sēnes tiek vispirms izvārītas un tām var pievienot papildu garšvielas. Sālītās sēnes vajadzētu izlietot pusgada laikā, un pirms gatavošanas tās labi jānomazgā.

Ja sēnes tiks marinētas, ieteicams izvēlēties vienas sugas jaunās, cietās sēņu galviņas. Notīrītām sēņu galviņām jāuzlej karsta 3–4% etiķa marināde, burkas labi jāaizskrūvē un jāļauj atdzist. 

“Katrai saimniecei ir sava ideālā ziemas sēņu recepte, kas tiek pilnveidota un ar mīlestību gatavota katru gadu. Mazāku ražu var gadīties apēst arī uzreiz pēc salasīšanas – gardā mērcē vai zupā. Tāpēc galvenais, lai būtu labs sēņu gads un aromātiskās meža veltes var nest mājās lieliem groziem,” katra kaislīga sēņotāja ilgas atklāj “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2193

Mūsu eņģeļi vienmēr ir kopā ar mums. Un tie bieži vien izmanto kāda cita lūpas, lai mums kaut ko pavēstītu

Paulu Koelju

Donalds Tramps sola jau mēneša laikā vakcīnu pret jauno koronavīrusu! (+VIDEO)

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka jaunā koronavīrusa vakcīna varētu būt pieejama mēneša laikā, taču piebilda, ka pandēmija beigsies pati no sevis.

“Mēs esam ļoti tuvu vakcīnas iegūšanai,” sarunā ar vēlētājiem Pensilvānijā pavēstīja Tramps. “Mēs esam dažu nedēļu attālumā no tās iegūšanas – varētu būt trīs nedēļas, četras nedēļas.”

Tomēr tikai dažas stundas iepriekš sarunā ar telekanālu “Fox News” Tramps paziņoja, ka vakcīna varētu būt “četrās nedēļās, tās varētu būt astoņas nedēļas”.

Video

Demokrāti ir izteikuši bažas, ka Tramps izdara spiedienu uz valdības veselības regulatoriem un zinātniekiem, lai tie steidzami apstiprinātu vakcīnu, kas viņam palīdzētu cīņā par pārvēlēšanu amatā 3.novembrī.

Eksperti norādījuši, ka vakcīna pret koronavīrusu varētu tikt apstiprināta tuvāk gada beigām.

Tramps arī paziņoja, ka koronavīrusa pandēmija “izzudīs”.

“Tā izzudīs bez vakcīnas, bet ar to tā pazudīs daudz ātrāk,” sacīja Tramps.

Aptaujas rāda, ka vairums amerikāņu neatbalsta veidu, kā Tramps risina veselības krīzi.

Jaunākā “NBC News”/”SurveyMonkey Weekly Tracking” aptauja rāda, ka 52% pieaugušo neuzticas Trampa paziņojumiem par vakcīnu, bet uzticas – 26%.

ASV ir pasaulē vislielākais ar jauno koronavīrusu inficējušos skaits – 6,6 miljoni, bet teju 200 000 miruši.

Iemācies pateikt – Nē!

Ik reiz, kad saki jāvārdu kam nesvarīgam, tu atmet ar roku kam nozīmīgam. ‘’Jā’’ teicēji nekad neko varenu nav paveikuši. Iemācīties atteikt ir visnotaļ vērtīgi.
Atsaki draugiem, kas vēlas satikties pie kafijas tases, lai patenkotu. Atsaki kolēģim, kas meklē klausītāju savām negācijām un cinismam. Atsaki radiniekam, kas izsmej tavus sapņus un liek tev šaubīties. Saki ‘’nē’’ sociālajiem pienākumiem, kas atņem laiku un neveicina tavu izaugsmi.
Tu nespēsi būt pa prātam visiem. Labākie no labākajiem to ir sapratuši. Apzinies savas prioritātes. Apzinies savus mērķus. Apzinies, kas tev paveicams tuvākajās nedēļās, mēnešos un gados, lai tu justu, ka esi spēlējis savu labāko lomu dzīves spēlē. Un atsaki visam citam. Protams, ne visi apkārtējie būs ar to mierā. Bet vai tiešām tu labāk dzīvosi, izpatīkot viņiem, nevis saskaņā ar savu iekšējo patiesību un sapņiem?

Robins Šarma padoms

Stāsts pārdomām: Vai vienmēr ir taisnīgi apvainoties?

Reiz nopietni slimu vīrieti ieveda slimnīcas palātā, kurā atradās otrs slimnieks, kas gulēja gultā pie loga. Kad abi iedraudzējās, vīrietis, kurš gulēja pie loga mēdza skatīties pa to ārā un pēc tam dažas turpmākās stundas iepriecēt pie gultas piekalto istabas biedru, dzīvīgi attēlojot pasali ārpusē. Dažas dienas viņš aprakstīja, cik skaisti ir koki parkā iepretīm slimnīcai un kā lapas dejo vējā. Citas dienas viņš izklaidēja savu draugu, sīki atstāstot to, ko darīja cilvēki, kad gāja garām slimnīcai. Tomēr, laikam aizritot, pie gultas piekaltais vīrs kļuva īgns, ka pats nespēj novērot tos brīnumus, kurus viņa draugs aprakstīja. Galu galā viņš sāka pret draugu izjust nepatiku un vēlāk par stipri ienīst.
Kādu nakti pie loga guļošais pacients īpaši spēcīgas klepus lēkmes laikā pārstāja elpot. Otrs vīrs nepiespieda trauksmes pogu pēc palīdzības, bet gan izvēlējās nedarīt neko. Nākamajā rītā pacients, kurš savam draugam bija sagādājis tik daudz laimīgu brīžu, sīki atstāstot pa logu redzamos skatus, tika pasludināts par mirušu un izvests no palātas. Otrs vīrs steidzīgi izteica lūgumu, lai viņa gultu novieto pie loga – lūgumu, kuru slimnieku kopēja arī izpildīja. Bet, kad viņs paraudzījās āra pa logu, atklājās kaut kas tāds, kas lika viņam nodrebēt: logam pretī atradās… kaila ķieģeļu siena.

Slovēnijā atklāta nodedzinātās Melānijas Trampas statujas kopija (+VIDEO)

Slovēnijā pie Sevnicas pilsētas otrdien tika atklāta ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas statuja, kas ir jūlijā nodedzinātas statujas kopija.

Bronzas statuju, kurā Trampa kundze parādīta dabiskā lielumā, ir veidojis amerikāņu konceptuālās mākslas piekritējs Breds Daunijs. Iepriekšējo statuju, kas bija darināta no koka, 4.jūlijā nodedzināja nezināmi vandaļi.

Video

Nodedzinātajā koka statujā Melānija Trampa bija gaišzilā kleitā, kādu viņa valkāja Trampa inagurācijas ceremonijā, un augstpapēžu kurpēs, bet jaunā bronzas statuja ir vienkrāsaina.

Jaunajai statujai blakus pieliktā plāksnē rakstīts, ka tā “veltīta šajā vietā stāvējušā Melānijas pieminekļa mūžīgajai piemiņai”.

Melānija Trampa, dzimusi Knavsa, piedzima 1970.gada 26.aprīlī Novo Mesto pilsētā Slovēnijā, bet uzauga netālu esošajā Sevnicā.

Trampu ģimenes iedvesmoti mākslas darbi ir izraisījuši stipras emocijas Slovēnijā. 2019.gada augustā Selas ciemā pie Kamnikas pilsētas tika uzcelta Donalda Trampa koka statuja, šādi kritizējot populisma politiku, bet šī statuja  decembrī tika pārvietota uz Moravčes ciemu un janvārī tika nodedzināta. 

Daunijs paziņoja, ka viņa veidotā Trampa kundzes statuja ir iecerēta kā “antimonuments, antipropaganda”. Mākslinieks raksturoja to kā “karikatūru”, bet noliedza, ka viņš tiektos pēc pašreklāmas, atklājot šo darbu nepilnus divus mēnešus pirms ASV prezidenta vēlēšanām.

Daunijs pieļāva iespēju, ka viņa darbs varētu nākt par labu Trampa vēlēšanu kampaņai, bet uzstāja, ka viņa iecere ir kritizēt pret imigrantiem vērsto Trampa politiku, atgādinot, ka paša prezidenta sieva savulaik ieceļojusi ASV.  

Statujas atklāšanā klātesošie tika pacienāti ar “Melānijas kūku”, ko pagatavoja kāda Sevnicas maiznīca. Slovēnijā tiek ražotas arī citas Trampa kundzei veltītas preces, tostarp “Melānijas medus” un pat “Melānijas čības”.

Jau šonedēļ kinoteātros – jaunā pašmāju krimināldrāma “Maiņa” (+VIDEO)

Pēc vairāk nekā pusgada klusuma nacionālajā kino jau šo ceturtdien, 17. septembrī, uz kinoekrāniem visā Latvijā nonāks pilnmetrāžas krimināldrāma “Maiņa”, kura balstīta uz patiesiem notikumiem. 

Filmas galvenais varonis Mareks naktīs strādā par taksometra vadītāju, lai uzturētu dēlu. No viņa mašīnas tiek nozagta nauda, kuru Mareks ir parādā priekšniekam par sasisto mašīnu. Viņam pēc iespējas ātrāk jāatpelna nozaudētais, tāpēc cerībā atrast ienesīgus klientus viņš dodas uz lidostu un apbraukā Rīgas viesnīcas. Mareks ignorē nerakstītos taksistu pasaules likumus, kas izjauc trauslo līdzsvaru starp konkurējošām taksometru firmām. Tuvojoties rītam, nozagtā nauda vairs ne tuvu nav viņa lielākā problēma.

Video

“Šī filma ir atmosfērisks vienas nakts brauciens cauri Rīgai, kas skatītājiem atver durvis uz pilsētas daļu, kura ikdienā nav pieejama skatam no ārpuses. Veidojot filmu, vēlējos atsegt šo mikropasauli un dot iespēju skatītājiem nesteidzīgi to novērot. Filmas uzņemšana norisinājās dažādās kolorītās Rīgas vietās, un stāsts ir bagāts ar autentiskām detaļām, tādējādi filma kalpo arī kā omāža pašai pilsētai”, tā filmas režisors Reinis Kalviņš. 

Mareku atveido Liepājas teātra aktieris Edgars Ozoliņš, kurš iepriekš filmējies vairākās Krievijas spēlfilmās: “No pieciem līdz septiņiem” (rež. Aleksandrs Kasatkins), “Kvest” (rež. Andrejs Zagiduļins) un “Mantojums” (rež. Vladimirs Šegoļkovs).   “Galvenā loma vienmēr ir liels izaicinājums ne tikai teātrī, bet arī kino. Protams, lai notiktu liels darbs, ir nepieciešama lieliska komanda. Esmu ārkārtīgi pateicīgs visiem filmēšanā iesaistītajiem cilvēkiem, kuru radošums un nesavtīgais darbs iedvesmoja brīžos, kad tas bija visvairāk nepieciešams. 24 pieredzes bagātas filmēšanas dienas/naktis ir pārtapušas vienā elpu aizraujošā naktī, kuru skatītājiem būs iespēja izdzīvot kopā ar Mareku”, stāsta galvenā varoņa lomas atveidotājs Edgars Ozoliņš. 

Filma vēsta par galvenā varoņa paaudzi, kas dzimusi īsi pirms Latvijas neatkarības, piedzīvojusi neatkarības atgūšanu un savu pieaugšanu 90. gadu pārmaiņu laikā, kad ikviens varēja un mēģināja kļūt par kaut ko citu. Sižets aizgūts no reāliem Latvijas taksistu stāstiem un dokumentāliem notikumiem. Vēl tikai pirms dažiem gadiem 80% taksometru biznesa atradās pelēkajā zonā, un filmas scenārija izveidei izmantoti reāli taksometru šoferu stāsti par viņu ikdienu. 

“Filmas ir jāskatās kinoteātros. Patiess prieks, ka jaunā spēlfilma “Maiņa” Latvijas kinofilmu klāstā ir oriģināls piedāvājums: mūsdienu drāma, pilsētas filma, krimināla rakstura notikumi.”,” atklāj filmas producents Gints Grūbe. Vienlaikus ar pirmizrādi Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace”, filmu varēs skatīties visā Latvijā – gan lielākajos reģionu kinoteātros, gan mazākās kino izrādīšanas vietās.

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2192

Laime – tā ir laba veselība un slikta atmiņa!

Ingrida Bergmane

Keita Midltone padalās ar kādu senu traumatisku peieredzi

Prinča Viljama sieva, Keita Midltone, kā izrādās ir baidījusies no britu karaliskās ģimenes tradīcijām. Savulaik viņa nopietni izskatījusi iespēju pārkāpt britu karaliskās ģimenes noteikumus, jo būdama gaidībās ar vecāko dēlu princi Džordžu, viņa gribējusi izvairīties no liekas publicitātes šī notikuma sakarā.

Sākotnēji, gluži tāpat kā Megana Mārkla, arī Keita strikti iebilda pret to, ka viņai dēls būs jālaiž pasaulē Svētas Marijas slimnīcā Londonā. Tradicionāli visi britu karaliskās ģimenes bērniņi ir nākuši pasaulē tieši šīs slimnīcas dzemdību nodaļā. Hercogiene vēlējusies laist dēliņu pasaulē slimnīcā Bārkšīra, tur, kur dzemdēja viņas pašas mamma. Keita atklāja, ka viņai bijis neērti parādīties publikas priekšā un fotografēties nākošajā dienā pēc dzemdībām. Viņa šo pieredzi nosaukusi par “šausmīgām bailēm”. Viņa stāstījusi, ka viņi kopā ar princi Viljamu mājās pie spoguļa esot “izmēģinājuši”, kā iznāks no slimnīcas ar princi Džordžu uz rokām.

Pēdējās grūtniecības nedēļas Keita pavadīja Baklberijas ciematā pie saviem vecākiem. Arī tādēļ viņa vēlējās mazuli laist pasaulē Bārkšīras slimnīcā. Tomēr noskaidrojies, ka šīs slimnīcas dzemdību nodaļa nav aprīkota ar tādu medicīnisko aparatūru, kādu pieprasa britu karaliskās ģimenes prasības. Fakts, ka šīs nelielās slimnīcas dzemdību nodaļā dzemdē un uzturas britu karaliskās ģimenes pārstāve, varēja lieki satraukt pārējos slimnīcas pacientus. Un tikai Londonā no šīm problēmām varēja izvairīties,” – izdevumam “Marie Claire” padalījusies Kembridžas hercogiem pietuvinātā persona.

Princis Džordžs nāca pasaulē 2013.gada 22.jūlijā, bet jau 23.jūlijā Keita kopā ar princi Viljamu pozēja uz slimnīcas kāpnēm.

Kardašjanu ģimenes smieklīgākie momenti (+VIDEO)

Nesen tika paziņots, ka realitātes šovs “Keeping Up With The Kardashians” pēc 14 gadu ilgas filmēšanas, pātrauks savu pastāvēšanu. Skatītājus gaida vēl 2 jaunas sezonas un tad tās būs beigas Kardašjanu ģimenes ērai. Noskaties smieklīgākos momentus no visām realitātes šova sērijām, smiekli garantēti!

Video

Izplatītākie mīti par imunitāti un padomi tās stiprināšanai

Atgriežoties vēsākam un drēgnākam laikam, aktuālāka kļūst arī saaukstēšanās un vīrusi. Šis ir noslogotāks periods gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem – vairāk stresa, lielāka slodze, vairāk uzturēšanās iekštelpās, kas var vājināt imunitāti. Arī senioriem šajā laikā jākļūst uzmanīgākiem no iespējamas saaukstēšanās un vīrusiem. Kā šajā laikā stiprināt imunitāti un pēc iespējas pasargāt sevi no saslimšanām? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Imunitātes stiprināšanas pamatprincipi visos gadalaikos ir vienādi un ietver sabalansētu uzturu, pilnvērtīgu miegu un veselīgas fiziskās aktivitātes svaigā gaisā. Tomēr, atgriežoties vēsajam, mitrajam laikam un palielinoties stresam un ikdienas slodzei, mēdzam daudz vairāk izjust to, ka mūsu organisma dabīgās aizsargspējas krītas. 

Imunitātes stiprināšanai svarīgs ir C vitamīns, uzsver ģimenes ārste Z.Zitmane. Tāpēc šajā laikā vēlams ēst daudz svaigu augļu – īpaši daudz C vitamīna ir kivi, citrusaugļos, dzērvenēs, smiltsērkšķos –, kā arī dārzeņus – papriku, kāpostus. Tāpat var lietot arī dažādas zāļu tējas.

Vai var palīdzēt rūdīšanās? 

Lai norūdītos, rudenī vēlams pāragri nepārtuntulēties, bet tā vietā trenēt organisma termoregulāciju un mācīt sasildīties, skaidro ģimenes ārste. Jāģērbjas tā, lai nesaltu, bet arī, lai nepārkarstu.

Rūdīties var arī, ejot aukstā dušā vai peldoties vēsā ūdenī. Taču organisms pie aukstuma jāpieradina pamazām, piemēram, ik nedēļu dodoties peldēt, ūdens temperatūra ezerā, upē vai jūrā pazeminās pakāpeniski. Tāpat jārīkojas, arī ejot aukstās dušās, – ūdens temperatūra katru reizi mazliet jāpazemina, nevajag uzreiz izmantot visaukstāko ūdeni. Jāļauj ķermenim pierast, pielāgoties un norūdīties.

Imunitāte un stress

Rudens sākums daudziem mēdz būt noslogotāks un nervozāks. Bērnu vecākiem vairāk jāpievēršas bērnu skolas un bērnudārza gaitu atsākšanai, var būt vairāk saslimšanu, mājasdarbu, iespējams, arī lielāka darba slodze. Tas viss var radīt stresu un nogurumu. Savukārt psihoemocionālais stāvoklis var ietekmēt mūsu imunitāti, tāpēc jācenšas uzturēt pozitīvu noskaņojumu un novērst stresa avotus, ja tas ir iespējams. Ja stresa cēloņus novērst nav iespējams, ieteicams doties pie psihologa vai psihoterapeita vai, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu, sākt lietot nomierinošus medikamentus. Ļoti svarīgi ir regulāri atvēlēt laiku atpūtai, labāk svaigā gaisā. Tikpat svarīgs stresa mazināšanai ir arī pilnvērtīgs miegs, uzsver ārste.

Imunitāte bērniem

Bērna imunitātes stiprināšanai jāievēro tie paši noteikumi, kas pieaugušajiem. Jāsaprot, ka bērniem slimošana ir normāla imūnsistēmas attīstības daļa, skaidro ārste. Līdz apmēram divu gadu vecumam bērnu vēl aizsargā antivielas no mātes, bet, uzsākot bērnudārza gaitas, apkārt ir vairāk dažādu vīrusu, bet imūnsistēma vēl nav pilnībā nobriedusi, tāpēc pirmsskolas vecuma bērni parasti slimo biežāk.

Imunitātes stiprināšana senioriem

Arī senioriem ir jāievēro tie paši ieteikumi imunitātes stiprināšanai, kas visos citos vecumos. Taču jāņem vērā, ka senioriem bieži vien ir dažādas hroniskas saslimšanas, tāpēc imunitātes stiprināšana ir īpaši nozīmīga. Rūdīšanās senioriem būtu jāveic īpaši pakāpeniski. Turklāt par imunitātes stiprināšanu senioriem vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu. Tāpat senioriem, cik iespējams, ieteicams izvairīties no vietām, kur ir īpaši liela iespēja iegūt dažādus vīrusus, – sabiedriskais transports, dažādas publiskas vietas, ko apmeklē daudz cilvēku, u. c.

Izplatītākie mīti par imunitāti

  • Imūnsistēma ir nemainīga – šis mīts nav patiess, jo imunitāte dzīves laikā mainās, tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem.
  • Vakcīnas vājina imunitāti – šis mīts nav patiess, jo patiesībā vakcinācija stiprina imūnsistēmu, izstrādājot organismā antivielas pret konkrēto vīrusu un, kad organisms sastop šo vīrusu, tas nav tik bīstams.
  • Jo vairāk uztura bagātinātāju un vitamīnu lieto, jo stiprāka imunitāte – šis mīts nav patiess, jo pārmērīga uztura bagātinātāju lietošana var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Uztura bagātinātāji jālieto, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, un nav vēlams tos lietot bez konkrētas nepieciešamības. 

Imunitātes stiprināšanas pamatnoteikumi vīrusu sezonai:

  • sabalansēts un veselīgs uzturs;
  • fiziskas aktivitātes, vēlams, svaigā gaisā, katru dienu vismaz 1 stundu;
  • pilnvērtīgs miegs;
  • rūdīšanās;
  • roku mazgāšana, higiēna;
  • D vitamīna lietošana;
  • vakcinēšanās pret gripu.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa atgādina, ka vīrusu un saaukstēšanās laikā ir īpaši svarīgi padomāt ne vien par savu, bet arī apkārtējo veselību. Tādēļ, ja esat saaukstējies, nedodieties uz darbu, bet palieciet mājās, līdz veselības uzlabojas. Dažas atpūtas dienas noteikti nāks par labu atlabšanas procesam. Tāpat arī bērnus ar saaukstēšanās pazīmēm nedrīkst laist uz bērnudārzu vai skolu, jo tas kavē ne vien bērnu atveseļošanos, bet apdraud arī citus.

Ilgstoši atrodoties iekštelpās, atcerieties par regulāru telpu vēdināšanu – svaigs gaiss ir ļoti svarīgs mūsu veselībai! Tieši tāpat kā miegs. Tāpēc pievērsiet uzmanību savai miega kvalitātei un ilgumam un ļaujiet organismam atpūsties, atgūt spēkus.

Rudens ir arī vietējās ražas laiks, kas dod lielisku iespēju papildināt ikdienas uzturu ar veselīgām piedevām – dārzeņiem un augļiem. Tie palīdzēs nodrošināt organismu ar vajadzīgajiem vitamīniem, mikroelementiem, šķiedrvielām. Ja jūtat, ka zaudējat ikdienas enerģiju, ieteicams papildus uzņemt D un C vitamīnu, arī zivju eļļu. Imunitāti stiprināt palīdzēs arī cinks un selēns. Izvēloties lietot uztura bagātinātājus, konsultējieties ar ārstu vai vaicājiet farmaceitam par to, kas būtu jums ieteicamākais.

Neaizmirstiet arī par tādiem tradicionāliem imunitātes stiprinātājiem kā ķiploks, medus, ingvers, augļi un ogas ar augstu C vitamīnu saturu. Tie noteikti nāks talkā, lai stiprinātu organismu!

Kāpēc pieauguši cilvēki dzīvo kopā ar vecākiem?

Kāpēc bērnībā sapņojam par brīvību darīt, ko vēlamies, bet, sasniedzot pilngadību, paliekam vecāku mājās? Kāpēc savas privātās telpas vietā pieauguši cilvēki dod priekšroku mammas azotei? To aptaujā* un Sarunu festivālā LAMPA mēģināja noskaidrot nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”, aicinot ekspertus uz diskusiju “Dzīvošana ar vecākiem – bagātība vai trauma?”. Viens no galvenajiem secinājumiem – daudziem dzīve atsevišķi gluži vienkārši nav pa kabatai, par ko liecina arī aptaujas rezultāti: 71% iedzīvotāju, kuri dzīvo kopā ar vecākiem, kā šķērsli patstāvīgai dzīvei uzsver tieši finansiālo aspektu.

Dzīve ar vecākiem ir finansiāli izdevīgāka

Kā liecina aptaujas rezultāti, kopā ar vecākiem dzīvo 17% Latvijas iedzīvotāju; vēl 9% atzīst, ka īsāku vai ilgāku laiku ir sildījušies vecāku azotē pēc pilngadības sasniegšanas, kaut arī šobrīd jau uzsākuši patstāvīgas gaitas. Lielākoties zem vecāku jumta mitinās 18–29 gadus veci Latvijas iedzīvotāji – tā norādījusi trešā daļa respondentu šajā vecuma grupā.

Kā svarīgāko iemeslu dzīvei kopā ar vecākiem vairums – 71% aptaujāto – min finansiālo aspektu: 41% atzīst, ka kopīga saimniecība ir finansiāli izdevīga, bet 30% norādījuši, ka nevar atļauties dzīvot atsevišķi un maksa par vairākām dzīvesvietām ģimenei ir pārāk liels slogs. Tiesa, 6% atzīst, ka tas rada arī zināmas grūtības, jo ģimene nespēj vienoties, kā sadalīt kopīgos tēriņus.

“Ja dzīve kopā ar vecākiem sagādā tikai prieku, tas ir lieliski. Skumja šī situācija kļūst tad, ja cilvēkiem nav izvēles iespēju: dzīvot atsevišķi gribētos, bet finansiāli to nevar atļauties. Tieši šis aspekts ir galvenais šķērslis dzīvei savā mājoklī,” skaidro Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš norāda – viena no Latvijai raksturīgām problēmām ir vēlme dzīvot ļoti lielos mājokļos, kas visbiežāk netiek funkcionāli izmantoti un rada milzīgas iegādes un uzturēšanas izmaksas. 

Vecāku mīlestība ne vienmēr nāk par labu

Vairums (58%) aptaujas respondentu vecāku mājas pametuši līdz 23 gadu vecumam, taču katrs desmitais kopā ar vecākiem dzīvojis arī pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas. Finansiālais aspekts, protams, nav vienīgais, kas nosaka cilvēku izvēli: 32% norāda, ka vecākiem vai vecvecākiem vajadzīga pastāvīga aprūpe, savukārt gandrīz puse to, kuri dzīvo ar vecākiem, min arī dažādus ar pašsajūtu saistītus iemeslus. Ceturtajai daļai tā ir ērtāka dzīve, 16% – emocionāli iemesli, 8% turpina tradīciju. Respondenti minējuši tādus iemeslus kā drošības sajūta, iespēja nejusties vientuļam vai saņemt ikdienas rūpes.

“Ir ļoti daudz cilvēku, kuri nevēlas pamest vecāku mājas, jo tur ir pārāk komfortabli. Arī vecākiem ir grūti atlaist emocionālo saikni ar savu bērnu, tomēr, cilvēkam pieaugot, to vajadzētu darīt. Ja pieaugušais bērns negrib doties prom no mājām, vecākiem vajadzētu pamazām sākt pasliktināt savas atvases dzīves apstākļus,” iesaka viena no diskusijas dalībniecēm, personības izaugsmes un pāru attiecību konsultante Līva Spurava.

Tam, ka dzīve kopā ar vecākiem neveicina patstāvības un atbildības sajūtas veidošanos un kavē emocionālu nobriešanu, piekrīt arī geriatrs un rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns: “Ja vecāki novērtē, ka bērns 22 vai 25 gadu vecumā nav nobriedis patstāvībai, tad viņš uz šo patstāvību ir jāvirza, tā jāveicina.”

Ja tomēr dzīvošana atsevišķi šķiet emocionāli pārāk grūta, piemērots risinājums ir dzīve atsevišķās telpās, bet nelielā attālumā vienam no otra. Kā rāda “Bonava Latvija” pieredze, nereticilvēki vienā un tajā pašā kāpņu telpā pērk dzīvesvietu gan sev, gan vecākiem. 

“Ir ģimenes, kurām pietiekami liels fizisks attālums nāk tikai par labu, savukārt ir ģimenes, kas tīri labi var sadzīvot vienā mājā, pretējos dzīvokļos. Ja cilvēks zina savas individuālās robežas un respektē otra privātumu, piemēram, pirms doties uz otra dzīvokli, piezvana un par to pabrīdina, manuprāt, nekādiem konfliktiem nevajadzētu rasties,” pārdomās dalās Līva Spurava.

Visu diskusiju “Dzīvošana ar vecākiem – bagātība vai trauma?” skatieties šeit.

*Latvijas iedzīvotāju aptauju par pieredzi, dzīvojot kopā ar vecākiem, “Bonava Latvija” veica sadarbībā ar Norstat 2020. gada augustā, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

Tēvu aptauja: Mēs būtu labāki tēti, ja ģimene mums vairāk uzticētos! (+FOTO)

Tēvu aptaujā “Cik stipram ir jābūt labam tētim?” Latvijas tēvi atklāj, ar kādiem izaicinājumiem viņiem jāsaskaras bērnu audzināšanā, darba un ģimenes līdzsvarošanā, kā arī – kāds atbalsts no ģimenes viņiem būtu nepieciešams, lai varētu būt vēl labāks tētis. Gandrīz ceturtā daļa tēvu teic, ka viņiem no ģimenes vajadzētu “uzticēšanos tam, ko es daru”. 

Lielākā daļa aptaujāto tētu zina, ka Tēva diena Latvijā ir oficiāli svētki un to atzīmē septembra otrajā svētdienā (81 %), puse aptaujāto to ir arī svinējuši (50 %) un ceturtā daļa teic – nē, svinējis neesmu, bet gribētu (26 %). 

Galerija

Izaicinājumi bērnu audzināšanā

Aptaujā “Cik stipram ir jābūt labam tētim?”, ko septembrī veikusi Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” un kuras atbalstītāji ir zīmoli “Gillette” un “Rimi Bērniem”, tētu nosauktie TOP5 izaicinājumi bērnu audzināšanā ir: 1) trūkst laika, ko kvalitatīvi pavadīt kopā ar bērnu (55 %); 2) pietrūkst pacietības un savaldības (37 %); 3) bērna mammai un tētim atšķiras principi bērna audzināšanā (30 %); 4) pietrūkst zināšanu par bērna attīstības posmiem, veselību u. c. (20 %); 5) tēti teic, ka “nemāku tā pa īstam izrādīt mīlestību (20 %). 

Tēvu diskusijā “Cik stipram ir jābūt labam tētim?”, kurā dažādi tēti un speciālisti analizēja tēvu aptaujas datus, viedoklī dalījās arī dabas pētnieks, raidījumu vadītājs un 5 bērnu tētis Māris Olte. 

“Izaicinājums bērnu audzināšanā nav vis bērnu audzināšana. Izaicinājums ir saglabāt labas attiecības abiem ar sievu. Tāpēc ka bērni dzīvo tavā galvā, viņi kā utis skraida pa taviem matiem un plēš nost no galvas ādu,” ģimenes attiecības ikdienā tēlaini ilustrē dabas pētnieks Māris Olte. “Un paliek pliks galvaskauss, un tev ir nepieciešams atrast to dārziņu, kurā tie utulēni netiek iekšā, kuru tu turi tīru un svaigu,” par lielāko izaicinājumu daudzbērnu ģimenē stāsta Māris Olte

Kāds ir stiprs tētis 

Lai arī piektā daļa tēvu atzīst, ka viņi īsti neprot izrādīt mīlestību, 81 % respondentu uzskata, ka stiprs tētis ir tas, kurš prot sniegt un saņemt mīlestību. Tāpat par stiprajiem tēti sauc tos, kas aktīvi iesaistās bērnu audzināšanā (81 %), māk savienot darbu, ģimeni un pašizaugsmi (75 %), var nodrošināt ģimeni materiāli (66 %) un vienmēr ir pacietīgs un savaldīgs (62 %). Puse aptaujāto tēvu teic, ka stiprs ir arī tas, kas spēj aizstāvēt ģimeni fiziski (50 %). 

Aicinot brīvā formā ierakstīt, kādās dzīves situācijās aptaujas dalībnieki ir jutušies kā stipri tēti, viņi raksta:

Varu visātrāk par pārējiem piecelties un pagatavot visiem brokastis.”

“Nemainīju savu lēmumu par lietu, kas ir iepriekš izrunāta, par spīti bērna asarām.”

“Es spēju atvērt visas burkas virtuvē.”

“Nebaidos no savām asarām, kad kāds no bērniem uzstājas teātra uzvedumā, dzied vai vienkārši izdara kaut ko labu.”

“Esmu pieņēmis ģimenē abus sievas bērnus un audzinu kā savējos.”

“Piedalījos visu bērnu dzimšanā.”

“Jaunāko meitu audzinu viens.”

“Iemācīju nokāpt no dīvāna, kas prasīja milzīgu pacietību.”

“Neraugoties uz bērnu mātēm, bāriņtiesu un valsts sistēmu, kura ir radīta tikai sievietēm, esmu cīnījies par regulāru kontaktu ar saviem bērniem, kuri nedzīvo kopā ar mani.”

“Tieku galā ar savas meitas iegribām.”

“Spēju būt ar bērnu viņa kreņķu līmenī, naktī ar mīlestību kopā padzerties un ap vieniem naktī parunāties par lidmašīnām.”

Darba, ģimenes un savas pašizaugsmes savienošana

Lūgti novērtēt, kā tētiem veicas, savienojot dažādās dzīves lomas – tēvs, vīrs un darbinieks –, lielākā daļa respondentu atbild, ka pārsvarā prot savienot šīs lomas veiksmīgi (61 %).

Tēvu diskusijā “Cik stipram ir jābūt labam tētim?” darbaholisms tika aktualizēts kā viena no biežām tētu problēmām. Sevi par darbaholiķi nodēvēja arī Valsts prezidents (2007–2011) Valdis Zatlers.

“Arī es visu mūžu esmu bijis darbaholiķis, un visi bērni to ir pamanījuši un pārmetuši,” atklāti stāsta tētis un nu arī vectēvs Valdis Zatlers. “Tagad, kad vēroju savus bērnus un runāju ar viņiem, es jautāju: kāpēc tu tik daudz strādā? Viņi atbild: mums tas no tevis. Darba tikums, kas ir pārņemts. Un tikai tagad esmu sapratis: bet bez darba nekas nenotiek! Visa laime, nelaime, labklājība – tas ir balstīts tajā, vai tu strādā vai nestrādā. Kontroversiāls ir šis lielais jautājums: vai sliņķis var būt labs tēvs? Jā, var. Vai dzērājs var būt labs tēvs? Jā, var. Proti, labs tēvs nav tiešā veidā saistīts ar to, vai tu esi čakls vai slinks. Bet katrā ziņā tas, ka tu strādā – un bērni to redz –, dod ļoti nopietnu pamatu dzīvei un pasaka, ka tā ir viena no galvenajām lietām, kas var darīt jūs laimīgus.”

Darbaholismu komentēja arī pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

“Jā, bieži darbs kļūst par vietu, kur izvairīties no kādiem pienākumiem, izvairīties no savas neziņas, nedrošības – no visām lietām, kas ģimenes dzīvē ir sarežģītas. Reizē tajā ir kas pozitīvs – vīrietim ir jāspēj sevi realizēt,” teic Nils Sakss Konstantinovs. “Un darbs ir sfēra, kurā mēs kā vīrieši sevi realizējam visredzamāk. Tas ir svarīgi, jo, pirmkārt, bērns redz savu tēvu kā apmierinātu un dzīvē realizējušos cilvēku, un, otrkārt, arī pats tētis jūtas apmierināts ar sevi un var savam bērnam dot daudz vairāk.” Speciālists norāda arī, ka bērni visai bieži saviem vecākiem ko pārmet, tomēr aizkavēšanās darbā nebūt nav tas sliktākais pārmetums. “Man šķiet, labāk ir, lai bērni pārmet, ka reizēm tētis par ilgu strādā, nevis ka tētis nav atradis darbu, kas viņam sniegtu gandarījumu, vai ka tētis dzīvē nav īsti veiksmīga persona, kura spējusi dot piemēru, kā es dzīvē varu kļūt par veiksmīgu cilvēku,” rezumē psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs

Ar kādu atzīmi sevi vērtētu tēva lomā?

Vaicāti, kādu atzīmi 10 baļļu sistēmā tēti paši sev liktu tēva lomā, vairāk nekā trešā daļa sev dod pārliecinošas 8 balles. Kopumā 55 % tētu sevi vērtētu ar 8 vai pat augstāku vērtējumu. Zemāk par 3 ballēm sevi nav novērtējis neviens tētis. Interesanti, ka, pēc tētu domām, bērni viņus vērtētu ar augstāku atzīmi, nekā viņi paši sevi – 71 % respondentu domā, ka bērni viņiem liktu 8 vai augstāku vērtējumu. Tajā pašā laikā tēti ir pārliecināti: vīra lomā viņi ir sliktāki nekā tēva lomā. 

Lai kļūtu par labākiem tēva lomā, tēti teic, ka ir nepieciešams ģimenes atbalsts. Kāds? Gandrīz ceturtā daļa norāda, ka viņiem no ģimenes pietrūkst atzinības pateikšana un paslavēšana (24 %). Un vairāk nekā ceturtā daļa (27 %) atzīmē, ka viņiem vajadzīga “uzticēšanās tam, ko es daru”. Savukārt desmitā daļa tēvu ilgojas pēc 10 minūšu miera, kad pārnācis mājās no darba.

Ievērojama daļa aptaujāto tētu (78 %) norāda, ka viņiem trūkst vai pārsvarā trūkst laika savas personības pilnveidošanai.

Aptauju “Cik stipram ir jābūt labam tētim?” 2020. gada septembrī veikusi vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, tajā piedalījušies 502 tēti. Aptaujas dalībnieka vidējais profils: 40 gadi, audzina 2 bērnus, ir lepns, ka ir tētis, un ar savu dzīvi vairāk ir nekā nav apmierināts. Aptaujas atbalstītāji – zīmols “Gillette” un “Rimi Bērniem”. 

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2191

Lielākā daļa cilvēku atbild nevis uz citu spriedelējumiem, bet gan uz savām domām

Fransuā de Larošfuko

Tā ir publicēta! Noskaties Parisas Hiltones dokumentālo filmu (+VIDEO)

Šodien savu dienas gaismu ir piedzīvojusi dokumentālā filma par Parisu Hiltoni. Tagad ikviens to var noskatīties platformā YouTube! Filma ir publicēta Parisas Hiltones YouTube kanālā, tās ilgums ir 1 stunda un 45 minūtes. Pie šīs filmas strādāts vairāk kā pusgadu un to noteikti ir vērts noskatīties!

Filmu iespējams noskatīties bez maksas!

Filmu skaties šeit:

Māja visai ģimenei, kura lieliski piemērota bērniem un prasījusi visai man izmaksu! (+VIDEO)

Dens un Džūlija ir uzcēluši šo skaisto māju sev un saviem diviem bērniem. Visā šajā ēkā ir daudz īpaši gudru dizaina ideju piemēru, tostarp milzīgs mansarda tīkls, lai piekļūtu bērnu guļamistabai, un iespēja izveidot pilnībā nodrošinātu bērniem drošu vidi. Ģimene uzsver, ka viņi ir dzīvojuši visdažādākajos mājokļos, bet neviena nav jutušies tik ļoti mājīgi un ērti.

Video

Covid-19 konstatēts otrajā skolā Latvijā

No šīs nedēļas vienai no Daugavpils 16.vidusskolas 9.klasēm mācības nodrošina attālināti, jo vienam no audzēkņiem konstatēta saslimšana ar Covid-19, apstiprināja iestādes direktore Olga Dukšinska.

Sasirgušais skolēns ir apmeklējis skolu, tāpēc pieņemts lēmums par attālinātajām mācībām visiem klasesbiedriem. Dukšinska klāstīja, kas svētdien skola, Izglītības pārvalde un epidemiologi strādāja, lai apzinātu ģimenes un nodrošinātu attālināto mācību procesu.

Skolas personāls pirms mācību gada sākuma veicis Covid-19 testus, un tie bijuši negatīvi. Plānots, ka arī šonedēļ skolas darbinieki veiks testus. Tāpat iestādei līdz nedēļas vidum jāiesniedz plāns par turpmāko mācību procesa organizēšanu.

Plašāku informāciju Dukšinska nesniedza.

Skolas iekšējie noteikumi paredz, ka iestādē nedrīkst uzturēties trešās personas. Lai mazinātu skolēnu plūsmu saskarsmi, 1.-6.klašu skolēni mācās vienā kabinetā, 7.-12.klašu skolēni – pārsvarā vienā kabinetā. Skolēnu ēdināšana notiek piecos garos starpbrīžos. Taču izglītības procesā īstenotais modelis var tikt mainīts atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai skolā un valstī.

Savukārt pašvaldības izpilddirektore Sabīne Šņepste aģentūrai LETA pauda, ka par mācību procesa organizēšanu iestādēs gadījumos, ja konstatēts Covid-19, ir pilnvarota lemt Izglītības pārvalde.

Pirms tam inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta audzēknim Rīgas Austrumu vidusskolā. Arī šajā skolā karantīnā tika nosūtīta viena klase.

Kā vēstīts, saslimšana ar Covid-19 konstatēta diviem pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” darbiniekiem. Šņepste pastāstīja, ka Covid-19 testi veikti arī citiem uzņēmuma darbiniekiem, taču tie bijuši negatīvi. Plānots, ka pēc laika tiks veikti atkārtoti testi. Savukārt sasirgušie atrodas mājas karantīnā.

Neskatoties uz to, ka kopš septembra sākuma pilsētā vērojams saslimstības pieaugums, gan “Daugavpils siltumtīkli”, gan pārējie pašvaldības uzņēmumi un iestādes turpina darbu ierastajā režīmā. Šņepste uzsvēra, ka nevienam no domes vai pašvaldības iestāžu darbiniekiem nav konstatēts Covid-19.

Pašvaldībai arī neesot informācijas par iespējamiem Covid-19 perēkļiem pilsētā.

Saskaņā ar SPKC datiem Daugavpilī saslimstības pieaugums ir vērojams kopš septembra sākuma, un šajā laikā saslimušo skaits ir pieaudzis vairākkārt. Līdz svētdienai bija zināms par 21 ar Covid-19 sasirgušo pilsētā.

Augusta nogalē LETA ziņoja, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, Daugavpilī vienam skolēnam karantīnā tiks nodrošināts attālināts mācību process, jo viņa ģimenē konstatēta saslimšana ar Covid-19.

Stāsts par mīlestību un rūpēm pret citiem

Skolotāja atnesa uz skolu balonus un palūdza bērnus tos piepūst un pēc tam uzrakstīt uz tiem savus vārdus. Tad viņi balonus sanesa gaitenī, un skolotāja tos sajauca. Tad skolotāja deva piecas minūtes, lai katrs atrastu balonu ar savu vārdu. Bērni skrēja meklējot, taču laiks bija iztecējis, un neviens nepaspēja atrast savu balonu … Tad skolotāja lūdza bērnus paņemt balonu, kas atrodas blakus, un atdot to personai, kuras vārds ir uzrakstīts. Pagāja mazāk nekā 2 minūtes, un ikvienam viņa balons bija rokās. Visbeidzot, skolotāja apkopoja notikušā morāli: “Baloni ir kā laime. Neviens to neatradīs, ja meklēs tikai sev. Tomēr, ja visi rūpēsies viens par otru, katrs to atradīs daudz ātrāk.”

Vintidž ir modē: ASV pirmo reizi kopš 80.gadiem pārdots vairāk skaņuplašu nekā kompaktdisku

ASV pirmo reizi kopš 80.gadiem pārdots vairāk skaņuplašu nekā kompaktdisku, liecina Amerikas Ierakstu nozares asociācijas (RIAA) dati.

Tie rāda, ka skaņuplašu tirdzniecības apjoms šogad pirmajos sešos mēnešos veidojis 232 miljonus dolāru, kas ir 62% no kopējā ienākumu apjoma no mūzikas ierakstu pārdošanas fiziskā formā.

“Tādējādi skaņuplašu tirdzniecība pirmo reizi kopš 20.gadsimta 80.gadiem pārspējusi kompaktdisku pārdošanu šādā periodā,” vēsta asociācija.

RIAA gan atzīst, ka ieņēmumi no skaņuplašu tirdzniecības veidojuši vien 4% no kopējiem mūzikas ierakstu tirdzniecības ienākumiem.

Tikmēr dominējošo vietu mūzikas ierakstu tirgū turpina palielināt straumēšanas pakalpojumi. Tie pirmajā pusgadā nodrošinājuši 4,8 miljardu dolāru ienākumus jeb 85% no kopējiem mūzikas ierakstu tirdzniecības ienākumiem.

Norvēģijā atklāts pirmais zemūdens restorāns Eiropā! (+VIDEO)

Pasaulē lielākais zemūdens restorāns atrodas Norvēģijā. “Under”, kas atrodas Lindesnē, Norvēģijā, ir pirmais Eiropas zemūdens restorāns. Šajā zemūdens restorānā viesi var baudīt jūras veltes zivju kompānijā – piecus metrus zem ūdens virsmas. Ēšana zemūdens restorānā ir nepārprotami lieliska.

Ēka izskatās tā, ka tā vienkārši būtu noslīdējusi no klintīm jūrā. 15 līdz 18 ēdienu maltīti restorānā var baudīt līdz pat 100 viesiem. Restorāns “Under” norvēģu valodā nozīmē arī “Wonder” (domāt)! Un tas noteikti atbilst tā nosaukumam, jo ikviens restorāna apmeklētājs, vērojot skatu, nokļūst īstenā domu lidojumā. Kāda restorāna apmeklētāja smej, ka citi ūdens iemītnieki ir spiesti vērot, kā tiek apēsti viņu draugi un noteikti cer, ka ar laiku nenonāks viņu vietā.

Video

Ieskaties jaunajā “Gucci” rudens kolekcijā brīdinam, ka bez izbrīnas neiztikt! (+VIDEO)

Jauna sensācija modes pasaulē, ja vien to varētu saukt par sensāciju, drīzāk apmulsumu! Rudens “Gucci” kolekcija ir izpelnījusies plašu uzmanību. Cilvēki internetā nebeidz brīnīties, ka vīrieši tiek ietērpti kleitās un atgādina sievietes, savukārt, sieviešu kolekcijas apģērbs atgādina bezgaumīgākās omītes skapja pērles. Viens ir skaidrs, cilvēkiem, kuri nav pārņemti ar augsto modi, šādus šedevrus nesaprast!

Video

Internetā iespējams iegādāties Kardašjanu ģimenes lietotās drēbes! (+VIDEO)

SANTA MONICA, CA - NOVEMBER 11: 2018 E! PEOPLE'S CHOICE AWARDS -- Pictured: (l-r) Khloe Kardashian, Kendall Jenner, Kris Jenner, Kim Kardashian and Kourthney Kardashian during the 2018 E! People's Choice Awards held at the Barker Hangar on November 11, 2018 -- NUP_185072 -- (Photo by Christopher Polk/E! Entertainment/NBCU Photo Bank/NBCUniversal via Getty Images)

Nav nekāds noslēpums, ka vairums slavenību tirgo savu lietoto aģērbu, reizēm tas ir labdarības mērķiem, bet citreiz tā vien ir parasta andelēšanās, lai atbrīvotos no nevajadzīgā. Kardašjanu ģimenei ir sava mājaslapa (www.kardashiankloset.com), kurā iespējams iegādāties visu māsu Kardašjanu un arī Dženeru apģērbus, somas un kurpes.

Apģērbu pārdošanas summas ir ārkārtīgi dažādas, šajos video var redzēt jūtuberes Lauras Lee pirkumus, viņa 2000 dollāru vērtībā iegādājusies Kimas Kardašjanas apģērbu un kurpes. Šis video iekaroja viņas skatītāju uzmanību un pavisam drīz viņas Youtube kanālā sekoja jauns video, kurā viņa iegādājusies otras populārākas Kardašjanas ģimenes pārstāves apģērbu, proti, Kailijas Dženeres. Par pirkumiem no Kailijas skapja viņa iztērējusi aptuveni 1000 dollāru.

Ko par šādu iepirkšanos domā tu?

Video

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2190

Nav nekā tāda, ko nevarētu sākt šodien!

Kādos mājokļos dzīvo Dženifera Lopesa? (+VIDEO)

Dženifera Lopesa savas veiksmīgās karjeras laikā ir izveidojusi diezgan lielu nekustamā īpašuma portfeli. Dženiferai ir ne tikai iespaidīga ģimenes māja Belairā, kuras vērtība ir 28 miljoni, kuru mēs apskatīsim, bet viņai pieder arī vēl dažas vairāku miljonu dolāru vērtas savrupmājas.

Sākot ar pludmales māju, kuru viņa un viņas mīļotais vīrietis nopirka Malibu, līdz viņas atpūtas mājai Hemptonā, ko Dž.Lo dēvē par savu iecienītāko! Redzot viņas greznos mājokļus ir visai grūti izlemt, kura no tām ir visjaukākā, bet Dženiferas mājokļi ir nudien elpu aizraujoši.

Video

Svētdien visā Latvijā atzīmēs tēvu dienu! (+VIDEO)

Stiprs tētis ir tas, kurš prot sniegt un saņemt mīlestību, vienmēr ir pacietīgs un savaldīgs, kā arī aktīvi iesaistās bērna dzīvē. Tā secināts jaunā portāla “mammamuntetiem.lv” veiktā aptaujā. Tā rīkota par godu svētdien gaidāmajai Tēva dienai. Šogad tradicionālais gājiens ierobežojumu dēļ nenotiks, un plašāk stāsta Vidzemes televīzija.

Video

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2189

Sākumā noskaidro faktus, pēc tam vari tos interpretēt kā vēlies!

Lielbritānijas karaliene Elizabete II ikdienā esot ļoti vienkārša sieviete!

No augusta sākuma Lielbritānijas karaliene Elizabete II kopā ar savu vīru, princi Filipu, atpūšas Skotijas rezidencē – Balmoralas pilī. Parasti pāris tur pavada laiku līdz pat septembra vidum, vēlāk atgriežoties Bekingemas pilī, lai atsāktu pildīt karaliskos pienākumus.

Izrādās, ka šogad pandēmijas dēļ Elizabete II ir atteikusies pārcelties atpakaļ uz Londonu! Tā vietā viņa gribētu pārcelties uz Vindzoras pili, kurā viņa kopā ar princi Filipu uzturējās jau kopš marta sākuma, kamēr valstī valdījuši stingrie karantīnas nosacījumi. Pirms dažām dienām oficiālajā preses konferencē tika paziņota jauna informācija – Elizabete II ir pārplānojusi savu maršrutu, tagad viņa plāno sākotnēji doties uz Sandringemas rezidenci, kas atrodas Norfolkā, kur tradicionāli britu karaliskā ģimene pavada Ziemassvētkus. Skotijas rezidenci karaliene un princis Filips pametīs jau 14.septembrī. Tad karaliskais pāris dosies uz Sandringemas rezidenci. Tiklīdz situācija ar koronavīrusu Lielbritānijā uzlabosies, karaliene un princis Filips varēs pārcelties uz Vindzoras pili. Šie plāni vēl var tikt koriģēti un, protams, viss tiks darīts saskaņā ar valstī aktuālo Covid-19 situāciju un epidemiologu ieteikumiem.

Šobrīd karaliskais pāris vēl bauda atvaļinājumu Balmoralas pilī. Kā pačukstējusi pils galvenā guvernante Šīna Stjuarte, atpūtas periodā karaliene Elizabete II un viņas vīrs, princis Filips, maz atšķiras no pavisam parasta britu laulātā pāra. Kad karaliskajam pārim ir atvaļinājums, tad pilī nemaz neatrodas viss apkalpojošais personāls, dažkārt viņi milzīgajā rezidencē saimnieko tikai divatā! Tad tur paliek tikai miesassargi, kuri rūpējas par pāra drošību. 99 gadus vecais princis Filips esot atbildīgs par ēdiena gatavošanu, un it īpaši viņam patīkot cept bārbekjū, bet 94 gadus vecā Elizabete II rūpējoties par galda uzservēšanu un trauku mazgāšanu. Pastaigas parkā, pikniki un mīļotie suņi – tā Balmoralas pilī atpūšas laulātais pāris.