Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 95 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais diennaktī atklāto saslimšanas gadījumu skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 63 saslimušie inficējušies no iepriekš zināmiem infekcijas avotiem, četri inficējušies ārzemēs – Ukrainā, Krievijā un Austrijā, bet par 28 personām tiek precizēti inficēšanās apstākļi un epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Aizvadītajā diennaktī veikts 4271 Covid-19 tests, kas ir līdz šim lielākais veikto pārbaužu apjoms. Kopš Covid-19 parādīšanās valstī veikti kopumā 320 018 izmeklējumi.

Patlaban Latvijā aktīvi ir 480 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi. Kopumā inficēšanās ar Covid-19 apstiprināta 1824 personām, savukārt 1307 saslimušie ir izveseļojušies. Latvijā mirušas 37 personas, kam bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Pēdējās diennakts laikā stacionēti pieci pacienti ar Covid-19, līdz ar to slimnīcās ārstējas jau 19 Covid-19 pacienti, no kuriem 18 ir ar vidēji smagu slimības gaitu un viens – ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāriem izrakstīti 229 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) trešdien valdības ārkārtas sēdē informēja, ka Kuldīgā pēdējo divu dienu laikā ir testēti 1600 cilvēki, no kuriem pozitīvs tests bijis tikai 17, kas šajā gadījumā ir uzskatāms par labu tendenci.

Iepriekš augstākais Covid-19 gadījumu skaits tika atklāts 1.aprīlī, kad valstī diennakts laikā tika reģistrēti 48 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

Līdz šim Covid-19 atklāts vairākās Latvijas skolās un bērnudārzos. Izglītības iestādes ieviesušas visai striktus epidemioloģiskās drošības noteikumus, daudzviet vecāku zīmes pretī nepieņem un bērnus ar saaukstēšanās simptomiem sūta atpakaļ uz mājām.

Mazākie bērni vieni palikt mājās nedrīkst, līdz ar to kādam no vecākiem jāņem darba nespējas lapa. Vai ģimenes ārsti arī vieglas saaukstēšanās gadījumā izrakstīs slimības lapu? Un cik tas izmaksās valsts budžetam un ekonomikai?

Video

Panākt vienlīdzību gan profesionālajā vidē, gan dzīvē pēc darbadienas beigām ir viens no mūsdienu sabiedrības lielajiem uzdevumiem. Tiesa, pastāv daudz atšķirīgu viedokļu par to, kas ir vienlīdzība. Vai cīnīties par vienlīdzību nozīmē pielikt dzīvei tādas birkas kā “esmu feministe”, “vīrieši dominē” u. tml. un soļot pa dzīvi ar tematiskiem skaļiem saukļiem? Vai tomēr rūpēties par vienādām tiesībām un profesionālās izaugsmes iespējām ikvienam neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas? Vai mēs cīnāmies par dzimumu līdztiesību pēc būtības vai vārda pēc?

Ikviens būs pamanījis, ka dažās profesijās strādā vairāk vīriešu, citās – vairāk sieviešu, vēl dažās ir izteikts jauniešu vai, tieši pretēji, gados vecāku darbinieku īpatsvars. Bet vai vienmēr tas liecina par nevienlīdzību darbavietā? Kanādiešu psihologs Džordans Pītersons (Jordan Peterson), balstoties Skandināvijas pieredzē, secina, ka, dodot cilvēkiem izvēles brīvību (un attīstītās valstīs cilvēki jūtas daudz brīvāki darīt to, ko patiešām vēlas), vienlīdzīgs iznākums principā nav iespējams. No katrām 20 medmāsām tikai viens ir vīrietis, un no katriem 20 inženieriem viena ir sieviete, un tas notiek dabiski, jo gluži vienkārši vīriešiem vairāk patīk strādāt ar lietām, bet sievietēm – ar cilvēkiem. 

Ko tad īsti saprotam ar dzimumu līdztiesību profesionālajā vidē? Tiecoties pēc vienlīdzības, kas kopumā ir apsveicama vēlme, ir diezgan viegli nonākt pie pārprastas dzimumu līdztiesības izpratnes. Piemēram, ja esi darba devējs un vēlies īstenot dzimumu līdztiesību, iespējams, tu rūpēsies, lai vīriešu un sieviešu attiecība uzņēmumā būtu 50:50. Taču kā tu strukturēsi šīs grupas? Vai pieņemsi darbā tikai kristiešus, vai arī islāmticīgos, un ja tā, tad vai arī šai proporcijai jābūt 50:50? Vai arī rūpēsies, lai puse darbinieku būtu homoseksuāli un puse – heteroseksuāli? Vai, izvēloties darbiniekus pēc dzimuma, netiks diskriminētas citas sabiedrības grupas?

Mēģinot izpatikt visām sabiedrības grupām, ir viegli krist galējībās. Uzskatu, ka patiesas vienlīdzības vienīgais kritērijs ir darbinieka profesionālā kompetence, nevienam nedodot priekšroku dzimuma dēļ. Realitāte nereti ir citāda. Mēdz teikt, ka darba devējs, pieņemot darbā vīrieti, pērk viņa potenciālu, bet, pieņemot darbā sievieti, – to, ko viņa jau ir sasniegusi, viņas profesionālo pagātni. Tātad sievietei ir jāpierāda savas spējas, lai iegūtu darbu, kamēr vīrietim tiek dots uzticēšanās kredīts. Tieši šī nevienlīdzīgā attieksme ir daudz lielāks šķērslis patiesai vienlīdzībai nekā sieviešu vai vīriešu skaits darbinieku rindās. 

Pasaulē ir daudz tā saucamo lomu modeļu jeb uzskatāmu piemēru, kur sievietes veiksmīgi sevi apliecina izteikti vīrišķīgās profesijās un otrādi. Arī Latvijā gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē varam atrast piemērus, no kā mācīties, iedvesmoties un kam sekot. Taču ne vienmēr šajos labajos piemēros un iedvesmas stāstos ieklausāmies, biežāk tos uztverot kā atkāpi no sabiedrībā iesakņotiem stereotipiem. Lomu sadalījums pēc dzimuma man nešķiet pieņemams, un es kategoriski iebilstu, ja kāds apgalvo, ka sievietes ir mazāk inteliģentas, mazāk drosmīgas, mazāk radošas u. tml. Tomēr arī reklāmas industrijā, kur es strādāju, nenoliedzami dominē vīrieši; to redzam kaut vai Latvian Art Directors Club (LADC) padomes sastāvā, kur darbojas 12 padomes locekļi un no tiem – tikai divas sievietes. Radošie direktori pārsvarā ir vīrieši, sievietes biežāk sastopamas klientu servisā, bet ne jau tāpēc, ka sievietēm trūktu nepieciešamo talantu. Toties sievietēm daudz biežāk nekā vīriešiem ir grūti pateikt “es”. Viņas var būt zinošas un gudras, bet, sastopoties ar kritiku, šaubās par sevi un nereti pat necenšas pamatot savu viedokli un idejas. Arī tas ir profesionālās vienlīdzības aspekts, ko nedrīkst ignorēt – bieži vien sievietes ir daudz vieglāk “stūrēt”, un vīrieši to izmanto. 

Priecājos, ka LADC skola izaudzina talantīgas jaunas meitenes, kas veiksmīgi iekļaujas reklāmas industrijas darba tirgū un kam ir lielisks potenciāls veidot jaunu radošo direktoru paaudzi. Mileniāļi salīdzinājumā ar savu vecāku paaudzi vispār daudz labāk tiek galā ar dažādām klišejām un ir brīvāki savās izvēlēs. Var jau teikt, ka jauniešiem, kuri lielāko dienas daļu pavada telefonā, nav saiknes ar ārpasauli. Tomēr tieši šie jaunieši piketē, iet praida gājienos, iesaistās politikā un mobilās ierīces izmanto kā līdzekli sava viedokļa paušanai. Tieši viņi ir tie, kas aizstāv dažādu grupu tiesības pat tad, ja paši pie šīm grupām nepieder, un tas ļauj cerēt uz patiesu vienlīdzību pārskatāmā nākotnē.

Tomēr mūsu vislielākais šķērslis ceļā uz vienlīdzību pēc būtības, manuprāt, ir diskusijas trūkums un neprasme sarunāties. Pastāv daudz atšķirīgu viedokļu par to, kas ir līdztiesība, kas ir feminisms, kas ir vīriešu dominance, un tikai diskutējot varam nonākt pie kopsaucēja un saprast, kas mums kā sabiedrībai būtu jāmaina. Mēs katrs dzīvojam savā burbulī, savā informācijas laukā, un nespējam līdz galam iejusties otra ādā, un tas vienlīdz attiecas gan uz profesionālo vidi, gan dzīvi ārpus tās. Tāpēc, lai saprastu un pieņemtu atšķirīgo, ir jāmāk sarunāties, bet mēs ļoti ātri nonākam konfliktos. Mums ir jāmācās skaidrot savu pozīciju, artikulēt domas, savaldīt emocijas sarunas karstumā, pārliecināt sarunu biedru. Un izkopt empātiju. Izkāpt no sava burbuļa un mēģināt saprast, kā jūtas citi cilvēki. Jo tikai spēja iedziļināties, uzklausīt un sadzirdēt atšķirīgus viedokļus bruģē ceļu uz pilnvērtīgu vienlīdzību. 

No pirmdienas gaisa temperatūra Latvijā pazemināsies, taču nākamajās divās nedēļās tā saglabāsies virs normas, liecina “Global Forecast System” prognozes.

Vējš pārsvarā pūtīs no dienvidaustrumiem, un dažās saulainākajās oktobra dienās gaisa temperatūra, iespējams, nedaudz pakāpsies virs +20 grādiem, pārspējot siltuma rekordus. Sagaidāms, ka nokrišņu būs maz. 

Pirmdien, 28.septembrī, no dienvidiem ieradīsies aukstā atmosfēras fronte ar plašu mākoņu zonu, daudzviet gaidāms lietus, Vidzemē nedaudz līs vēl arī otrdien. Zem biezas mākoņu segas gaisa temperatūra vietām nepakāpsies augstāk par +13 grādiem.

Nedēļas turpinājumā maksimālā gaisa temperatūra gaidāma +14..+20 grādu robežās, no rītiem gaiss caurmērā atdzisīs līdz +3..+11 grādiem. Nav gaidāmas plašas un spēcīgas salnas.

Diennakts vidējā gaisa temperatūra oktobra sākumā Latvijā parasti noslīd līdz +8 grādiem, bet šogad tā saglabāsies virs +10 grādiem.

Saskaņā ar mājdzīvnieku barības zīmolu „Whiskas” un „Pedigree” un pētījumu aģentūras “Norstat” veikto aptauju, 75% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kaķi un suņi uzlabo emocionālo pašsajūtu un rada dzīvesprieku. Tāpat cilvēki ir norādījuši, ka mājdzīvnieki palīdz iemācīties uzņemties atbildību un rūpes par citiem, palīdz izveidot un uzturēt aktīva dzīvesveida paradumus, kā arī ievērot noteiktu disciplīnu.

Šobrīd Latvijā notiek draudzīgas balsošanas sacensības “Suns vai kaķis?”, kuru mērķis ir ne tikai mudināt sabiedrību iestāties par dzīvnieku labturību un aizsardzību, bet arī noteikt, vai mēs esam suņu vai kaķu cilvēku valsts. Latvijas iedzīvotāji ir aicināti balsot īpašā tiešsaistes platformā www.sunsvaikakis.lv. Šobrīd aktuālie balsošanas sacensību “Suns vai kaķis?” rezultāti rāda, ka mūsu sabiedrībā ir vairāk kaķumīļu. Proti, 49,7% savu balsi ir atdevuši par suņiem, savukārt 50,3% – par kaķiem.

Neatkarīgi no tā, vai esam kaķu vai suņu mīļotāji, mājdzīvnieki ievieš mūsu dzīvēs dažādas priekšrocības. Lai tās noskaidrotu, balsošanas sacensību ietvaros ir veikta aptauja. Saskaņā ar aptaujas datiem, 75% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kaķi un suņi uzlabo emocionālo pašsajūtu un rada dzīvesprieku, piemēram, mazinot vientulības sajūtu vai  palīdzot izjust beznosacījuma mīlestību u.tml. Interesanti, ka šie aspekti galvenokārt ir bijuši nozīmīgi tieši jaunāko respondentu (83%) vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Unda Ģēģere, LLU VMF Mazo dzīvnieku patversmes Jelgavā vadītāja norāda, ka, balstoties uz daudzu gadu pieredzi, cilvēki patversmēs ierodas dažādu iemeslu vadīti, bet lielākoties – viņi vēlas atrast kompanjonu: “Iemesli, kādēļ cilvēki adoptē dzīvniekus, atšķiras – kāds vēlas adoptēt mājdzīvnieku, lai būtu ar ko sarunāties, citi savā ikdienā grib ieviest jaunu rutīnu un meklē pavadoni garākām pastaigām u.tml. Es uzskatu, ka, ja pastāv saikne starp mājdzīvnieku un cilvēku, uzvarētāji ir abi! Mūsu darbs patversmē ir nodrošināt, lai īstais mājdzīvnieks satiktu savu īsto saimnieku.”

Aptaujā tika arī atklāts, ka, pēc 63% Latvijas iedzīvotāju domām, mājdzīvnieki palīdz iemācīties uzņemties atbildību un rūpēties par citiem, savukārt 52% ir pārliecināti, ka mājdzīvnieki palīdz izveidot un uzturēt aktīva dzīvesveida paradumus kā, piemēram, doties regulārās pastaigās, skriet, doties kopīgos izbraucienos vai vairāk laika pavadīt svaigā gaisā. Tajā pašā laikā katrs otrais aptaujas dalībnieks norāda, ka mājdzīvnieki palīdz disciplinēt cilvēkus, piemēram, mudinot laicīgi būt mājās un ieplānot mājdzīvnieku aprūpi, pašam saimniekam dodoties ilgākā ceļojumā.

Irina Zaiceva, biedrības “Pukainis.lv” pārstāve apstiprina, ka kaķi un suņi var ietekmēt cilvēku dzīves daudzos veidos: “Suņi var uzlabot cilvēku veselību, piemēram, suņu īpašnieki vairāk laika pavada pastaigās svaigā gaisā. Ģimenēs ar bērniem mājdzīvnieki iemāca bērniem uzņemties atbildību. Turklāt, suņa vai kaķa sabiedrībā cilvēks nekad nejutīsies vientuļš. Jāpiebilst gan, ka, adoptējot mājdzīvnieku, persona uzņemas lielu atbildību par jaunā ģimenes locekļa likteni. Mājdzīvnieki, kuri ir pavadījuši laiku bez saimniekiem un ir pavadījuši noteiktu dzīves posmu patversmē, visbiežāk izrādīs pateicību saviem jaunajiem īpašniekiem par krietni mierpilnāku un drošāku dzīvi. Pēc adaptēšanās perioda, mājdzīvnieks visbiežāk ātri vien izrādīs pieķeršanos, mīlestību un uzticību. Tas savukārt pozitīvi ietekmē cilvēka dzīvi.”

Balsošanas sacensības “Suns vai kaķis?” notiek līdz pat 4. oktobrim, kad visā pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena. Balsošanas izskaņā mājdzīvnieku barības zīmoli „Whiskas” un „Pedigree” ziedos 7 tonnas mājdzīvnieku barības dzīvnieku patversmēm visā Latvijā, proti, dzīvnieku patversmēm “Ulubele”, “Labās Mājas”, “Slokas dzīvnieku patversme”, “Jelgavas dzīvnieku patversme”, “Pūkainis.lv”, “Liberta” un  “Ar sirdi delnā”.

*Aptauju 2020. gada jūlijā/augustā veica “Mars” zīmoli “Whiskas” un “Pedigree”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Šajā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu no visas Latvijas.

Turpinot Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” sižetu sēriju “Mūžīgie bērni”, pievēršamies iekļaujošajai izglītībai. Ne vienmēr bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vispārizglītojošās skolas ir pieejamas. Ir ģimenes, kas šādu iespēju izcīna tiesā, vēl citas pie iespējas mācīties vispārizglītojošā iestādē tā arī netiek.

Video

Jūrmalas dome plāno dibināt jaunu pamatskolu, ieguldot telpu pārbūvē teju 10 miljonus eiro, kaut gan tajā mācās vien 137 bērni un arī apkaimē nav pietiekami bērnu, kas nākotnē apmeklēs šo skolu. Lai pamatotu steigā virzīto būvniecības ieceri, neinformējot vecākus, sākta Jūrmalas Alternatīvās skolas reorganizācija, kas vecākos raisa bažas par domes ieceri skolu likvidēt.

Jūrmalas dome ceturtdien, 24.septembrī plāno izskatīt lēmumprojektu, kas paredz reorganizēt Jūrmalas Alternatīvo skolu un Lielupes pamatskolu, to vietā dibinot jaunu izglītības iestādi – Jūrmalas Aspazijas pamatskolu.

Šis lēmumprojekts ir sagatavots sasteigti dažu nedēļu laikā, bez detalizēti izstrādāta reorganizācijas plāna. Ar ieceri nav iepazīstināti izglītojamo bērnu vecāki. Iepazīstoties ar fragmentāro informāciju par reorganizācijas plāniem, var secināt, ka faktiski Jūrmalas dome ir iecerējusi likvidēt Jūrmalas Alternatīvo skolu (JAS) – bērniem draudzīgu mācību iestādi ar augstu izglītības kvalitāti, īpašu metodoloģisko pieeju un tradīcijām.

Pret minēto Jūrmalas domes lēmumu sākta parakstu vākšana arī platformā manabalss.lv – https://manabalss.lv/par-jurmalas-alternativas-skolas-sasteigtas-reorganizacijas-partrauksanu/show

Vienlaikus ir zināms, ka Jūrmalas pilsētas dome gatavojas slēgt gandrīz 10 miljonus eiro vērtu līgumu par būvdarbiem topošās Jūrmalas Aspazijas pamatskolas mājvietā – Lielupes pamatskolā. Tās apkaimē nav pietiekams deklarēto obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu skaits. Vairākus gadus pēc kārtas šajā skolā ir samazinājies izglītojamo bērnu skaits – 2017.gadā palika vien 200 bērnu, lai gan ir vieta 400 audzēkņiem, tādejādi skola sasniedza zemāko rādītāju Jūrmalā pēc skolēnu skaita uz paredzētajām vietām. Šajā mācību gadā Lielupes pamatskolā palikuši tikai 137 izglītojamie.

Minētā statistika liek domāt, ka Jūrmalas domes lēmums par JAS un Lielupes pamatskolas reorganizāciju nav saistīts ar izglītības procesu loģisku plānošanu un vēlmi uzlabot izglītības kvalitāti Jūrmalā, bet gan ar vēlmi īstenot dārgu būvniecības projektu. Proti, reorganizācija jaunajai skolai nodrošinātu 400 skolēnu skaitu “uz papīra”, kas ļautu pamatot domes plānoto daudzmiljonu būvniecības ieceri Lielupes pamatskolā.

Ar šādu pieeju Jūrmalas dome grauj valstī nule aizsākto kompetenču izglītības pieeju, jo tieši JAS jau daudzu gadu garumā bijusi to reto skolu vidū, kas veiksmīgi īsteno jauno pieeju praksē, nodrošinot augstus mācību rezultātus. Skolu apvienošanas rezultātā šis darbs tiks iznīcināts, jo aizies ilggadējie JAS pedagogi, kas šīs metodes īsteno.

Dome nav sniegusi skaidrojumu, kā jaunveidojamajā skolā tiks īstenotas JAS izglītības programmas, kā mācību procesā tiks piemērotas JAS metodiskās iestrādes, kā tiks nodrošināta JAS tradīciju turpināšana, kas veido skolas īpašo vidi un nodrošina augstu pieprasījumu pēc JAS sniegtās izglītības.

Protestējot pret domes lēmumu, ko ceturtdien, 24.septembrī plkst. 11:00 plānots izskatīt Jūrmalas domes sēdē, vecāki aicina domes priekšsēdētāju Gati Truksni atlikt lēmuma pieņemšanu un sākt dialogu ar vecākiem, lai saglabātu JAS un tajā īstenoto izglītības pieeju. Vēstule ar vecāku parakstiem tiks nosūtīta arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

Arī pati Jūrmalas dome lēmumprojektā par skolu reorganizāciju neslēpj, ka skolu reorganizācijas lēmums tiek virzīts, “lai nodrošinātu, ka 2021./2022.mācību gadā atjaunotajā skolas ēkā izglītību iegūtu apmēram 400 1.- 9. klašu izglītojamie, kas nodrošinātu pārbūvētās ēkas telpu racionālu izmantošanu”.

Diemžēl šajā mācību gadā Jūrmalas domes neskaidrā nostāja jautājumā par JAS nākotni veicinājusi to, ka no aptuveni 160 JAS skolēniem (2019./2020. m.g.) 32 šogad turpina mācības citās skolās.

Jāuzsver, ka JAS pastāvēšanas laikā vienmēr spējusi piesaistīt skolēnus. Daudzi bērni uz JAS brauc no Rīgas, kas apliecina šīs skolas konkurētspēju citu skolu vidū. Diemžēl paredzams, ka JAS reorganizācijas gadījumā liela daļa JAS audzēkņu izvēlēsies citu izglītības iestādi. Tātad JAS un Lielupes pamatskolu apvienošanas rezultātā izvirzītais Jūrmalas domes mērķis “nodrošinātu pārbūvētās ēkas telpu racionālu izmantošanu” netiks panākts vai arī tiks sasniegts īslaicīgi, nesaimnieciski izmantojot nodokļu maksātāju naudu par iecerētajiem būvdarbiem jaunajā skolas ēkā.

Megana Mārkla un princis Harijs turpina savu cīņu par taisnību, pašlaik viņa un Harijs tiesājoties ar britu medijiem. Pavisam nesen Megana pārtraukusi sadarbību ar savu advokātu Deividu Šerbornu, kurš bija arī prinča Harija mammas, princeses Diānas, juridiskais pārstāvis!

Deivids juridiski pārstāv tādas slavenības kā aktieri Džoniju Depu, ASV prezidentu Donaldu Trampu, dziedātāju Eltonu Džonu, futbolistu Deividu Bekhemu, mūziķi Miku Džegeru, modeli Keitu Mosu, aktrisi Keitu Vinsletu, aktieri Džūda Lovu un daudzus citus ietekmīgus cilvēkus.

Megana pārtraukusi sadarbību ar Deividu pēc tam, kad šī gada maijā viņas intereses tiesā piedzīvoja zaudējumu pret izdevumu “Mail on Sunday”. Šis zaudējums Meganai un Harijam izmaksāja aptuveni 69 000 eiro. Meganas jaunais advokāts ir Džastins Rašbruks, kurš kā izrādās ir Deivida Šerborna lielākais konkurents!

Džastins paspējis piedalīties kādā tiesas sēdē kā Meganas advokāts. Sēdē par galveno tēmu tika izvirzīts jautājums par nesen iznākušo grāmatu “Finding Freedom: Harry and Meghan and the Making of a Modern Royal Family”, grāmata stāsta par prinča Harija un Meganas Mārklas dzīvi. Izdevuma “Mail on Sunday” juristi centušies pierādīt, ka Megana ir sadarbojusies ar grāmatas autoriem – Omīdu Skobiju un Karolīnu Djurānu, un pati personīgi izpaudusi visu informāciju par sevi. Džastins pastāvēja uz to, ka ne Megana, ne viņas vīrs nav autoriem snieguši nekādas intervijas vai nodevuši privātās fotogrāfijas, kuras ir izmantotas grāmatas lappusēs. Nākošā tiesas sēde norisināsies vien 2021.gada 11.janvārī.

Šīs nedēļas nogalē Latvijā gaidāms septembra beigām neraksturīgi silts laiks, taču pastiprināsies dienvidaustrumu vējš, prognozē sinoptiķi.

Ceturtdien un piektdien vietām īslaicīgi līs un dārdēs pērkons, nokrišņi vairāk skars valsts rietumu pusi. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidaustrumu vējš un gaisa temperatūra īpaši nemainīsies.

Sestdien un svētdien, iespējams, būs sauss un saulains laiks. Austrumu, dienvidaustrumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 10-15 metriem sekundē. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +8..+16 grādiem, maksimālā temperatūra būs +19..+25 grādi.

Līdz 27.septembrim turpinās krist siltuma rekordi. No pirmdienas kļūs vēsāks, bet nokrišņu, visticamāk, joprojām būs maz.

Jau ziņots, ka augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta septembra beigās, ir +25,5 grādi 1975.gada 26.septembrī un 1942.gada 30.septembrī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

ASV televīzijas godalgu “Emmy” ceremonijas reitingi šogad sasnieguši rekordzemu līmeni, liecina uzņēmuma “Nielsen” dati. Ceremoniju šogad skatījušies vien 6,1 miljons skatītāju.

Trīs stundu garā ceremonijā, ko telekanālā ABC vadīja Džimijs Kimels, pārspējusi pērno antirekordu, kad ceremoniju telekanālā “Fox” skatījās 6,9 miljoni.

Video

Lielo izklaides industrijas ceremoniju vidū “Emmy” sarīkojums bija pirmais, kas notika virtuālā formātā.

Covid-19 krīzes piesardzības pasākumu dēļ Kimels ceremoniju vadīja tukšā arēnā.

“Emmy” ceremonijai par auditoriju nācās konkurēt ar svētdienas vakara futbola maču kanālā NBC un Nacionālās Basketbola līgas Rietumu konferences finālu kanālā TNT.

Kaut arī konkurence bija spēcīga un apstākļi ceremonijas norisei neparasti, reitingu kritums ir tendence, kas vērojama vairāku gadu garumā. Vēl 2013.gadā ceremoniju skatījās 17,7 miljoni skatītāju.

Ceremonijā svētdien Losandželosā triumfēja seriāli “Succession” un “Schitt’s Creek”.

Pagājušajā diennaktī, veicot 2690 Covid-19 testus, Latvijā reģistrēti 34 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir lielākais vienā dienā reģistrētais pacientu skaits kopš 3.aprīļa, kad tika konstatēti 35 inficētie.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 24 saslimušie ir kontaktpersonas, no kuriem 19 ir viena uzņēmuma darbinieki. Astoņi saslimušie ir atgriezušies no ārvalstīm, tostarp Krievijas, Turcijas un ASV. Vēl divām personām tiek precizēti inficēšanās apstākļi. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 299 085 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1560 personas un 1248 izveseļojušās, bet 36 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas desmit pacienti, no kuriem visi ir ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 216 pacienti, starp kuriem ir gan veselie, gan mirušie.

Ir pienācis laiks jaunai Elenas šova sezonai. Vasarā paklīda runas, ka Elenas darbinieki saņem visai daudz Elenas kritikas, viņa esot toksiska un ļauna persona. Netrūka slavenības, kuras apstiprināja šīs runas. Viss aizgāja tik tālu, ka maz trūka, lai šovs nemaz nepiedzīvotu savu jauno sezonu!

Elena ilgi izvairījās no komentāru sniegšanas, bet uzsākot jaunu sezonu, viņa pauž cerību, ka Covid-19 laikā viņai un viņas komandai izdosies vismaz vienu stundu dienā priecēt cilvēkus ar šova jauno sezonu. Elena atvainojās visiem, kurus jebkad ir sāpinājusi, viņa sola, ka šovs piedzīvos pozitīvas pārmaiņas.

Video

Latvijā pieaug mācību iestādēs atklāto Covid-19 gadījumu skaits un patlaban inficētie reģistrēti piecās skolās, kā arī vienā augstskolā un bērnudārzā, otrdien žurnālistiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Arī no pirmdien atklātajiem 34 gadījumiem viens ir saistīts ar skolu, atklāja epidemiologs. SPKC dati rāda, ka kopumā vakar Covid-19 konstatēts pieciem cilvēkiem, kas ir skolas vecumā.

Pēc eksperta sniegtās informācijas, teju visos gadījumos atklāts tikai viens saslimšanas gadījums visā mācību iestādē, un inficēšanās nav notikusi pašā izglītības iestādē, tomēr inficēti bērni tajās ir pabijuši.

Vienā gadījumā gan esot notikusi iekšējā infekcijas izplatīšanās, atzīmēja Perevoščikovs. Viņš skaidroja, ka runa ir par klasi, kurai iepriekš tika noteikta mājas karantīna pēc Covid-19 gadījuma atklāšanas. Šis inficēšanās gadījums nācis gaismā epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā aģentūrai LETA apliecināja, ka pēdējās dienās saslimšana ar Covid-19 konstatēta Rīnūžu vidusskolā un pirmsskolas izglītības iestādē “Blāzmiņa”, kas abas atrodas Vecmīlgrāvī.

SPKC aģentūrai LETA apstiprināja, ka visi mācību iestādēs konstatētie Covid-19 saslimšanas gadījumi joprojām ir aktīvi, proti, saslimušie vēl nav izveseļojušies.

Jau ziņots, ka Rīgas Austrumu vidusskola bija pirmā mācību iestāde, kurā šoruden tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Vēlāk atklājās, ka Covid-19 slimnieks konstatēts arī Daugavpils 16.vidusskolā.

Inficēšanās ar Covid-19 aizvadītajā nedēļā atklāta arī kādam vispārējās izglītības iestādes pedagogam un kādam augstskolas studentam, aģentūrai LETA pastāstīja SPKC pārstāve Ilze Arāja.

Viņa teica, ka no piektdien jaunatklātajiem 17 Covid-19 inficēšanās gadījumiem viens ir saslimšanas gadījums pedagogam vispārizglītojošā skolā Rīgā. Šajā gadījumā noteiktas inficētā kontaktpersonas, kas ir vienas klases ietvaros.

Savukārt cits inficēšanās gadījums konstatēts kādam augstskolas studentam. Arī šajā gadījumā noteiktas kontaktpersonas, kuru vidū ir gan citi studenti, ar kuriem inficētajam kopā bija lekcijas, gan arī pasniedzēji. Visām kontaktpersonām noteikta karantīna, kas, iespējams, varētu nozīmē arī attālinātas mācības šiem studentiem.