Ik gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Vispasaules Insulta diena. Lai arī par insulta riskiem un seku nopietnību tiek runāts bieži, tomēr insulta skaits Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies un mazinājies. Kāpēc tā? Kas ir būtiskākie riska faktori, kas ir būtiskākais insulta pacientu ārstēšanā un kādas ir profilakses iespējas? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Laiks ir smadzenes
Mūsu galvas smadzenes ir unikāls orgāns! Tik mazas – tikai divi trīs procenti no ķermeņa kopējās masas, bet tās patērē piekto daļu no organisma uzņemtā skābekļa un ceturto daļu no uzņemtās glikozes daudzuma. Smadzenes nepārtraukti strādā – ar smadzeņu palīdzību mēs redzam, dzirdam, jūtam, runājam, kustamies, saožam, spējam domāt, atcerēties, radīt, smadzenes koordinē visus dzīvības procesus organismā, arī elpošanu, sirdsdarbību. Ja smadzeņu šūnas nesaņem skābekli un glikozi, tās iet bojā. Mirstot smadzeņu šūnām, izzūd vai ievērojami samazinās kāda no smadzeņu funkcijām. Tāpēc insults – akūts galvas smadzeņu asinsrites traucējums, kas rada smadzeņu šūnu bojāeju –, ir slimība, no kuras cilvēki baidās visvairāk. Gandrīz katrā ģimenē ir kāds, kurš to pārcietis un nu cīnās ar paliekošām sekām – jušanas, koordinācijas, runas, saprašanas traucējumiem, nespēju kustēties…
„Zināms, ka saslimstība ar insultu pieaug pēc 55 gadu vecuma, ar to būtu jārēķinās. Tātad pastāv riska faktors, no kura mēs nevaram izvairīties, – vecums. Arī ģenētika – ir īpašas insulta formas, kas pārmantojas no vecākiem,” saka I. Ķikule. „Bet ir riska faktori, kurus mēs noteikti varam koriģēt un vispirms jau ar dzīvesveidu, ievērojot veselīgas ēšanas pamatprincipus, regulāri nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, mazinot stresu, nesmēķējot, nelietojot pārmērīgi daudz alkoholu. Savukārt lielie riska faktori, kas noved līdz insultam, ir nekontrolēts augsts asinsspiediens jeb – kā mediķi saka – arteriālā hipertensija, sirds ritma traucējumi un ateroskleroze, kad asinsvada lūmens ir sašaurinājies vai daļēji aizsprostojies. Šie riska faktori ir cits citam pakārtoti, cieši saistīti. Augsts asinsspiediens izmaina asinsvadu sieniņas iekšējo slāni, tajā rodas mikroplaisas, samazinās asinsvadu elasticitāte. Ja ir augsts holesterīna līmenis asinīs, asinsvada sieniņas sabiezē, veidojas pangas. Ja panga vēl nav sacietējusi, tās mīkstais saturs var veidot trombu, nosprostot asinsvadu un – attīstās insults. Savukārt, ja ir sirds ritma traucējumi un cilvēks nelieto medikamentus, kas šķidrina asinis, tad, sirdij strādājot nevienmērīgi, tās artērijās veidojas trombi – emboli, kas pie paaugstināta asinsspiediena ar asins plūsmu tiek aiznesti tālāk uz galvas smadzenēm un tur nosprosto attiecīgā diametra asinsvadu. Insults ir kā komplikācija daudzām citām slimībām un nepareizam dzīvesveidam.
Aktuālā situācija
Pēdējos trīs gadus insultu skaits Latvijā būtiski nemainās – apmēram 7 tūkstoši pacientu ik gadu cieš no šīs katastrofas galvas smadzenēs. Tiesa, uzlabojoties profilakses un ārstniecības iespējām, mirstība no insulta nedaudz samazinās – pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2016. gadā insults kā nāves cēlonis bija 2200 cilvēkiem; 2017. gadā – 2115, bet 2018. gadā – 2045 Latvijas iedzīvotāju. Tomēr aptuveni trešdaļai insulta pacientu paliek būtiski kustību traucējumi, vēl daļa nespēj sevi aprūpēt un viņiem nepieciešama kopšana. Kāpēc situācija neuzlabojas, ja ārsti masu medijos tik daudz runā par insultu?
Kā skaidro neiroloģe, pirmkārt, insulta upuru skaitam visā pasaulē un arī Latvijā piemīt tendence palielināties iedzīvotāju novecošanās dēļ. Proti, vecāka gadagājuma cilvēkiem ir daudz citu blakus slimību, kas ir insulta riska faktori. Otrkārt, šodien galvenā problēma varētu būtu tā, ka cilvēki, kuriem nekad iepriekš nav bijusi saskare ar insultu, neatpazīst tā pirmos simptomus – it sevišķi, ja simptomi ir viegli – un adekvāti nenoreaģē. Viņi padomā, ka „gan jau dīvainās sajūtas pēc brīža pāries” un neizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi. Daudzi cilvēki arī baidās no nepamatota NMPD izsaukuma, lai par to pēc tam nebūtu jāmaksā. Citreiz pacients cenšas sazvanīt savu ģimenes ārstu, lai izstāstītu simptomus, ja viņš vēl spēj runāt. Taču tas paņem laiku, un bieži vien paliekošo insulta seku iemesls ir tieši nokavēts laiks, kurā jau varēja sniegt akūtu palīdzību – izmantot jaunākās specifiskās insulta ārstēšanas metodes.
Tipiskās un ne tik tipiskās pazīmes
Insulta simptomi visiem nav vienādi. Tie ir atkarīgi no tā, kurā asinsvadā pārtraukusies asins plūsma un cik liels smadzeņu rajons palicis bez skābekļa apgādes. Tas nosaka arī insulta smagumu un prognozi. Ir divu veidu insulti. Visbiežākie ir išēmiski insulti jeb smadzeņu infarkti, kas rodas, ja trombs nosprosto asinsvadu un tāpēc smadzenēm tiek pārtraukta asins piegāde un līdz ar to arī skābekļa piegāde. Otrs ir hemorāģiskais insults jeb asinsizplūdums galvas smadzeņu vielā vai starp smadzeņu apvalkiem, kuru izraisa plīsis asinsvads. Asinsvadu nosprostojums arī var rasties divējādi: vai nu veidojoties trombiem pašā asinsvadā – tas ir aterotrombotisks smadzeņu infarkts, vai trombiem nokļūstot smadzeņu asinsvados no citiem orgāniem, visbiežāk no sirds – tas ir trombembolisks smadzeņu infarkts. Visiem insulta veidiem ir viena kopēja pazīme – insults notiek pēkšņi. „Tas būtu jāuzraksta sarkaniem burtiem!” pārliecināta I. Ķikule. „Vakar biju vesels, un šodien man pēkšņi parādījušies simptomi. Pēkšņi ir vienas puses nespēks – ja tiek nosprostota, piemēram, vienas puses miega artērija, tad pretējā ķermeņa pusē attīstās notirpums, pēkšņa parēze (muskuļu vājums) vai paralīze (pilnīgs kustību spējas zudums), parādās vienas sejas puses asimetrija, runas traucējumi. Cilvēks neuztver vai nesaprot, ko runā, vai arī pats nevar parunāt, vai runā neskaidri. Apmēram 80 procentos gadījumu insults notiek tieši ar šīm pazīmēm. Vēl ir cits išēmiskā insulta paveids, kad aizsprostojas mugurkaula artērijas, kas tālāk savienojas pamata artērijā un tās zari savukārt apsaiņo smadzeņu stumbru, kurā atrodas dzīvībai svarīgie centri. Tad simptomi izpaužas nedaudz citādāk: ar pēkšņu, stipru galvas reiboni, koordinācijas un līdzsvara zaudēšanu, troksni ausīs, redzes traucējumiem – cilvēks visu laiku redzēja, un pēkšņi puse no redzes lauka pazūd –, ar sliktu dūšu, neskaidru runu, rīšanas grūtībām. Šis insulta paveids ir retāk sastopams, bet ir ļoti bīstams. Savukārt hemorāģisks insults visbiežāk izpaužas ar pēkšņām galvassāpēm, reiboni, vemšanu, mēdz būt bezsamaņa, kas var ilgt no dažām stundām līdz pat divām, trim dienām. Ir traucēta rīšana, elpošana, sirdsdarbība, var būt urīna aizture vai nesaturēšana. Cilvēkam ir paralīze un jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē, šķība seja. Ļoti smags stāvoklis rodas pēc asinsizplūduma smadzeņu stumbrā. Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka šādā situācijā, kad parādās pirmās insulta pazīmes, jāreaģē uzreiz – jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.”
Ārste aicina īpašu uzmanību pievērst vientuļiem cilvēkiem gados: „Kaimiņi tikai pēc laika ievēro, ka vecais cilvēks kādu brīdi nav manīts, un, kad policija atver dzīvokļa vai mājas durvis, viņš tiek atrasts nokritis uz grīdas un tādā veidā nogulējis jau vairākas dienas. Tad insulta ārstēšanas iznākums vairs nebūs labvēlīgs.”
Palīdzēt var, bet – ir nosacījumi
Neirologi visā pasaule, runājot par insultu, izmanto saukli Laiks ir smadzenes! Tas nozīmē, ka ne tikai medikamenti, tehnoloģijas un ārsti ir tie, kas nosaka ārstēšanas iznākumu. Ļoti būtisks ir laika faktors, lai varētu sniegt ātru un efektīvu palīdzību, uzsver neiroloģe. Katras piecpadsmit minūtes smadzeņu šūnām bez apasiņošanas nozīmē, ka funkcionālie traucējumi, par kuriem tās atbild, būs par četriem procentiem izteiktāki. Šūnas iet bojā, un tās vietas smadzenēs vairs neatjaunojas. Kādreiz notiek pat tā, ka cilvēks no rīta pamostas un – vairs nespēj parunāt vai netiek laukā no gultas, jo insults viņam noticis vēlu vakarā vai naktī, smadzenēs kāds apgabals jau ilgstoši bijis bez asinsrites, bet laika logs, kurā mēs cilvēkam varam palīdzēt smadzenēm atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai tuvu tam, ir ārkārtīgi ierobežots. Līdz četrām ar pusi stundām, lai veiktu trombolīzi – trombus šķīdināšanu ar zālēm, bet trombektomijai jeb tromba mehāniskai izvilkšanai no lielā asinsvada – līdz sešām, reizēm līdz deviņām stundām. Lai viss izdotos, svarīgs arī paša pacienta organisma stāvoklis – kādi ir viņa asinsvadi, blakus slimības. Proti, dažkārt trombu šķīdināšanas metodi nav iespējams pielietot, jo risks, ka pacients varētu sākt asiņot, ir ļoti liels. Jāsaprot, ka, ievadot speciālo medikamentu asinsritē, trombs tiek šķīdināts ne tikai konkrētajā aizsprostotajā asinsvadā, bet visā organismā. Tāpēc var attīstīties komplikācijas, cilvēkam var sākt asiņot, piemēram, kuņģa čūla, neveselās smaganas, un reizēm asiņošanas dēļ nākas pārtraukt uzsākto trombolīzi. Bet tas nav novērojams ļoti bieži.
Savukārt, ja ir hemoroģisks insults, ārstēšana ir pavisam cita: stabilizē visus pacienta vitālos radītājus, mazina asinsspiedienu un veic datortomogrāfiju, lai izmeklētu un pierādītu asinsvada plīsuma iemeslu. Ja tas ir ļoti augsts asinsspiediens, tad ārstēšana ir asinsspiediena korekcija un prettūskas terapija galvas smadzenēm. Ja atklājas, ka asinsizplūduma iemesls ir asinsvada patoloģija, piemēram, aneirisma, tad lēmumu pieņemšanā tiek pieaicināti neiroķirurgi un invazīvie radiologi.
Cītīga vingrošana un digitālā terapija
Pēc insulta diemžēl bieži vien saglabājas sekas. Piemēram, cilvēks vairs nevar pakustināt roku – tātad galvas smadzeņu reģions, kas atbild par rokas kustībām, gājis bojā. Taču, par laimi, mūsu smadzenēm piemīt brīnumaina spēja – neiroplasticitāte. Proti, blakus reģioni var uzņemties plašāku funkciju un daļēji vai pilnībā tikt galā ar insulta posta darbiem – kustību, līdzsvara, jušanas, rīšanas, runas traucējumiem, arī veicināt rokas kustības atjaunošanos. Tādā veidā notiek atlabšana, skaidro neiroloģe. Tāpēc rehabilitācija, vingrināšanās, jāsāk uzreiz pēc insulta, vēl atrodoties slimnīcā. Pētījumi liecina: ko atgūsi pirmā gada laikā, tas arī būs. Ja pēc insulta pagājis gads, tad mediķi sāk jau runāt par insulta seku parādībām. Gads ir nogrieznis, pēc kura var aptuveni spriest par ieguldītā rehabilitācijas darba iznākumu, ieguvumiem, par maksimālo sasniegumu. Vienīgā problēma, ka ne vienmēr valsts apmaksātā rehabilitācija uzreiz pēc ārstēšanās slimnīcā ir ieejama. Tāpēc sadarbībā ar Nacionālo rehabilitācijas centru Vaivari neiroķirurgs Jānis Šlēziņš un inovāciju eksperts Kristaps Krafte radījuši digitālu rehabilitācijas asistentu Vigo tiem insulta pacientiem, kuri ir saglabājuši kognitīvās iemaņas – spriestspēju un kuriem izdodas nospiest taustiņu uz ekrāna. Programma ir ērti lietojama planšetdatorā, un tā katram insulta pacientam, izvērtējot viņa funkcionālās spējas, izstrādā atbilstošu plānu rehabilitācijai mājas apstākļos. Kopā ar lietotni iespējams vingrot, novērtēt savu fizisko un emocionālo stāvokli, vērot progresu. Tas motivē vingrināties un koncentrēties uz insulta seku mazināšanu. Līdz šim pierādījies, ka Vigo patīk arī vecāka gadagājuma insulta pacientiem.
Mācība nākotnē
Domājot par savu veselību atbildīgi, gudri, zinoši, risks piedzīvot insultu kļūst arvien mazāks. Piemēram, neārstēts augsts asinsspiediens palielina iespēju saslimt ar insultu piecas-septiņas reizes. Tas nozīmē, ja cilvēks precīzi lieto ārsta izrakstītās zāles un asinsspiediens turas normāls, insulta iespējamība samazinās. Cilvēkam ar sirds aritmiju risks saslimt ar insultu samazinās divas-trīs reizes, ja viņš lieto antikoagulantus jeb asins šķidrinātājus un sasniedz asins recēšanas mērķa radītāju. Reizi gadā vai divos var veikt miega artērijas izmeklējumu dopleropgrāfiju, lai novērtētu asinsvada sieniņu biezumu. Dažkārt, ja miega artērija ir ļoti sašaurinājusies, tajā ievieto stentu vai aterosklerotisko plātnīti no asinsvada izoperē, lai neattīstītos insults.
Tiem, kam insulta nav bijis, ļoti svarīga ir primārā profilakse. Jāievēro veselīgs dzīvesveids un jānovērš insulta riski. Tātad – kontrolēt savu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, noskaidrot, vai nav sirds ritma traucējumu un vismaz reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu, lai nodotu analīzes – noteiktu cukura līmenis asinīs, holesterīnu, iekaisuma radītājus, vajadzētu veikt kardiogrammu, reizēm pataustīt savu pulsu. To visu var izdarīt, tikai jāparūpējas par sevi, jāmīl sevi, uzsver ārste.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa insulta profilaksei iesaka veikt regulāras asinsspiediena pārbaudes, kā arī cukura līmeņa asinīs un holesterīna mērījumus. Tos ikviens var ērti veikt uz vietas aptiekās. Tāpat būtisks ir veselīgs dzīvesveids – uzturs, fiziskās aktivitātes, garīgais līdzsvars. Mums ir jāmācās mazināt ikdienas stresu, rast veidu, kā ar to tikt galā. Tāpat ir jārūpējas par savu miega kvalitāti, ja nepieciešams, lietojot nomierinošas tējas vai uztura bagātinātājus uz augu bāzes. Arī Omega-3 taukskābju lietošana var mazināt insulta iespējamības riskus. Lietojiet uzturā bioflavonoīdus, un kā vienu no tiem – rutīnu. Tas stiprina asinsvadu sieniņas un uzlabo asins cirkulāciju.
