Atrod Latvijā vēl neredzētu sēni! (+VIDEO)
Latvijā, tāpat kā pasaulē, sēņu ir daudz vairāk nekā augu, taču mikologu ir maz, tāpēc daļa sēņu līdz šim nav pētniekiem zināmas un aprakstītas.
Nereti jaunu sēņu atklāšanā palīdz tieši iedzīvotāji, kas ziņo par saviem neparastajiem atradumiem. Tā Latvijai jaunu un vizuāli skaistu sugu Mērsraga iecirknī izdevies atrast Latvijas Valsts Mežu Ziemeļkurzemes plānotājai.
Autors: Panorāma
16.01.2020.
5 ieteikumi mērķu sasniegšanai
Kļūt par sevis labāku versiju – tā ir vēlme, kuras dēļ Jaunais gads daudziem no mums iesākas ar jaunām apņemšanām, mērķiem un centieniem. Bet kā rīkoties, lai nospraustie mērķi pārvēršas realitātē? Personības attīstības treneris Mārtiņš Vecvanags dalās noderīgos ieteikumos, kas ļaus 2020. gadā piepildīt iecerēto un veiksmīgāk virzīties uz savu izvirzīto mērķu piepildīšanu.
Mārtiņš Vecvanags stāsta – izvirzot Jaungada mērķus un apņemšanās, ir svarīgas divas lietas – konkrēts mērķis un patiesa motivācija. “Pirmais ir saprast – ko tad es īstenībā gribu? Reizēm tās lietas, pēc kurām mēs dedzīgi tiecamies, ir radušās kādas ilūzijas vai impulsu rezultātā,” stāsta personības attīstības treneris. Viņš arī piebilst, ka mērķim ir jābūt personīgi svarīgam, jo citādi cilvēkam nebūs motivācijas to sasniegt. “Otrkārt, mērķu izvirzīšanā ir ārkārtīgi svarīgi nodefinēt termiņu un veidu, kā mērīt šo mērķi (ar skaitļiem un faktiem) un tā sasniegšanu,” stāsta Mārtiņš Vecvanags.
Katra veiksmīgi sasniegta mērķa aizkulisēs ir precīzi izmērīti dati, kas liecina par to, ka mērķis ir sasniegts un vēl pie tam tiek atspoguļots kā sasniegts. Lai visi dati nebūtu jāatceras no galvas, talkā nāk viedpalīgi. Viens no mūsdienīgiem palīgiem savu sasniegumu mērīšanā ir viedpulksteņi, piemēram, nesenais jaunums tirgū – Huawei GT2 viedpulkstenis, kuram ir ietilpīga atmiņa, kā arī jutīgi sensori, lai spētu izsekot vissīkākajiem datiem, ko tam sniedz mūsu ķermenis. Šīs tehnoloģijas ir paredzētas, lai monitorētu mūsu progresu mērķu sasniegšanas virzienā un apbalvotu par mazajām sasniegtajām uzvarām ceļā uz lielo mērķi.
Uzlabo savu veselību, sasniedzot nelielus iknedēļas mērķus
Veselības uzlabošana, iespējams, ir viens no biežāk izvirzītajiem mērķiem, ko katrs no mums solās uzsākt un turpināt katru gadu. Uzstādot šo mērķi, ir jābūt skaidram atskaites punktam, kurā sākuma brīdī ķermenis atrodas. Pēc tam, vadoties pēc šī atskaites punkta un vēlamā rezultāta, nepieciešams veidot plānu, lai nokļūtu no punkta A (šodienas atskaites punkta) uz punktu B (izvirzīto mērķi). ”Jautājiet sev – kas ir tas, kas būtu jāizdara katru dienu, lai mērķi sasniegtu? Piemēram, vēlme sportot vairāk – mērķis būtu gada laikā noskriet 2000km, tātad ir jādomā par to, cik kilometru ir jānoskrien šodien, rīt un parīt, lai pakāpeniski virzītos uz mērķi,” apņēmīgi stāsta personības attīstības treneris.
Ar viedierīces palīdzību būs iespējams izsekot nostaigātās, noskrietās, pārvarētās vai nopeldētās distances garumam, kā arī sadedzināto kaloriju daudzumam, un saņemt atgādinājumus par to, kad ir jādodas trenēties vai treniņa laikā ir jāatpūšas vai jāpadzer ūdens. Viss, kas puksteņa īpašniekam jādara, ir jāuzstāda mērķi kādā no daudzajām sporta programmām, kas atrodamas pulkstenī un sabiedrotajā – GT2 (dienā uzkāptajiem pakāpieniem, konkrētam kaloriju patēriņam, vingrošanas biežumam utt.), lai viedais pulkstenis spētu kļūt par mērķu sasniegšanas labāko asistentu.
Tāpat Mārtiņš Vecvanags iesaka sevi nebiedēt ar tāliem, grūti sasniedzamiem mērķiem, bet fokusēties uz ikdienas vai iknedēļas mērķiem, kurus sasniedzot, var un pat vajag nosvinēt, lai sevi iepriecinātu. Ja neviens cits nepaslavē, tad noteikti to izdarīs viedpalīgs – Huawei GT2 viedpulkstenis, kurš automātiski, sasniedzot izvirzīto mērķi, apbalvo savu īpašnieku, tādā veidā treniņus balstot uz pozitīvām emocijām. “Tas piedod tādu zināmu papildus motivāciju, jo tas lielais mērķis ir tāds bīstams un biedējošs, savukārt tas mazais gabaliņš, kas jāizdara šodien un šonedēļ, nav nemaz tik bīstams vai atbaidošs. Tajā pašā laikā mērķa sasniegšana ir motivējoša, jo var redzēt, ka tas pakāpeniski tiek sasniegts,” motivē Mārtiņš.
Atrodi sev svarīgus iemeslus mērķa sasniegšanai
“Manā pieredzē svarīgākais ir precīzi definēt – ar ko es sāku, kas ir tas, ko es vēlos un kāpēc es to vēlos. Un tajā brīdī, atrodoties šī ceļa sākumā, ir jāpieraksta motivatori, kuru dēļ ir vēlme sasniegt konkrēto mērķi,” ar ieteikumiem sevis motivācijā dalās Mārtiņš Vecvanags. Brīžos, kad šķiet, ka mērķis ir tik tāls un nav sasniedzams, ir ieteicams šo sarakstu pārlasīt, lai atgādinātu sev, kāpēc bija un ir vēlme sasniegt mērķi. Tam piebilstot, personības attīstības treneris apgalvo: “Parasti tas galvenais spēka devējs ir nevis mērķis, bet iemesli, kāpēc rezultāts ir vajadzīgs.”
Katram ir jāatrod savs veids, kā motivēt sevi, jo ne visiem derēs vienādas metodes. Pārlasīt sarakstiņu, piekārt sev nozīmīgu bildi pie sienas, no rīta mērķus skaitīt kā pantiņu – to visu var paveikt, tikai jāļauj vaļa fantāzijai un patur prātā mērķa sasniegšanas svinības, kas ir īpaši patīkamas pēc padarīta darba.
Dalies ar to, kā Tu sasniedz savus mērķus
Novembra beigās uzsākta Huawei zīmola kampaņa “Vissvarīgākais stāsts esi Tu pats”, kuras ietvaros sagatavotas īsfilmas veidā tiks publicēti motivējoši personiski stāsti, lai iedvesmotu cilvēkus nepadoties un tiekties pretī saviem mērķiem.
Autors: Huawei
Vai visiem ir jāēd gaļa un citi dzīvnieku izcelsmes produkti? (+VIDEO)
Vegāni, veģetārieši, visēdāji. Izvēle, ko likt savā šķīvī ir mūsu pašu rokās, tādēļ “Cita domnīca” runā ne tikai par to, kas kurš ir, bet arī to, kā savu izvēli izdarīt organismam par labu.
RAIDĪJUMĀ:
– Toma Lūša un Roja Rodžera komentāri;
– Uztura speciālistes Ksenijas Adrijanovas padomi;
– Laines stāsts par vegānu uzturu un kā viņa to izvēlējās;
– Mairita un 7 gadi veģetāra uztura; – Ārpus Rīgas ir grūtāk neēst gaļu?;
– Vide, klimata jautājumi. Tam ir nozīme?;
– “Neapēd zemeslodi” izaicinājums. Vai tas ir sākums?;
– Kā ēst vegāni / veģetāri un veselīgi.
Video
Autors: Latvijas Radio 5
Uzzini, kā sākt ēst veselīgāk!
Svētku laikā bieži vien pat gribot negribot ēdam pārāk daudz un ne pārāk veselīgi – patērējam vairāk našķu, arī alkoholu, smagākus ēdienus. Kādas ir visbiežākās sekas, ko izraisa šāda svētku ēdienkarte? Kā plānot savu ikdienas ēdienkarti veselīgi? Ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Pēcsvētku negausīgā ēšana
Nereti tieši svētku laikā mēs atļaujamies vairāk apēst, jo vienu lieku kūciņu un vīna glāzi “svētkos jau var”… Taču, kā norāda uztura speciāliste L.Sondore, šādas maltītes rezultāts var būt spiedoša sajūta kuņģa un zarnu traktā, vēdera pūšanās un citas nepatīkamas sekas. Jāsaka, ka biežāk svētkos pārēdas tie cilvēki, kuriem ikdienā ir nekārtīgi ēšanas paradumi, iespējams, ir paaugstināts stresa līmenis un emocionāli ir grūti atteikties no visa veida ēdiena pagaršošanas.
Nereti tieši svētkos ēdam pārāk daudz treknu, sāļu ēdienu, lielos daudzumos tiek patērēti saldumi (ja vien tie nav cepti mājās un par to īpaši piedomājot, to sastāvs nav tas veselīgākais). Ja cilvēks ikdienā ir fiziski aktīvs un ievēro mērenību ēšanā, svētkos baudīts ēdiens draudus veselībai nenodarīs. Taču nereti ir novērots – ja svētku laikā ir daudz brīvdienu un cilvēki vairāk uzturas mājās, nevis dodas, piemēram, pārgājienos vai kā citādi brīvo laiku pavada ārpus telpām, sāk izveidoties paradums katru dienu nemanot ēst arvien vairāk un vairāk. Tādējādi gremošanas sistēma nemitīgi tiek pārslogota, parādās nogurums, ikreiz jāēd vairāk nekā iepriekšējā reizē, jo nav sāta sajūtas… Lai tā nenotiktu, ir jāņem vērā – ja ģimenē ir trīs-četri cilvēki, nav katrā ēdienreizē galdā jāceļ deviņi ēdieni, kā it kā esot darījuši mūsu senči. Jā, senos laikos uz svētkiem kāva cūku un gatavoja visu veidu iespējamos ēdienus, Ziemassvētki nosacīti bija laiks, kad bagātīgi klāja galdu, taču toreiz cilvēki smagi fiziski strādāja, kas nav salīdzināms ar mūsdienu ikdienas slodzi.
Svarīgi ir ņemt vērā – pēcsvētku negausības ēšanā ir īpaši bīstamas cilvēkiem ar jau esošām veselības problēmām – kuņģa, aknu, žultspūšļa u.c. Tādēļ nevajadzētu ļauties kārdinājumam un šajā laikā saasināt jau esošas veselības problēmas.
Plānojiet ēdienkarti veselīgi!
Ja aizvadītais svētku laiks nav radījis pārēšanās sajūtu, ēdiet kā iepriekš. Svētki ir tikai dažās dienas gadā, tie beidzas! Taču, ja jūtat, ka tomēr kaut kā ir bijis par daudz, var ievērot pāris atslodzes dienas. Piemēram, veģetāras dienas – vienu, divas nedēļā. Šobrīd populārs ēšanas veids ir intervāla ēšana, kas paredz lielāku laiku starp ēdienreizēm. Arī tas var būt labs variants atslodzei, iesaka uztura speciāliste.
Laba izvēle būtu atteikties no ieraduma veikalā kaut ko paķert – te bulciņu, te ceptus kartupeļus un karbonādi, cepumus ar atlaidi… Tā tas sākas atkal no jauna, un visas apņemšanās jaunajā gadā ēst veselīgāk izplēn.
Plānojiet ēdienkarti nedēļai! Ja mēs varam saplānot savus darbus, tad saplānot ēdienkarti nav neiespējamā misija! Pamēģiniet atteikties no baltajiem miltiem, cukura, trekniem produktiem (šī kombinācija būs pārsvarā produktos, kas ir jau rūpnieciski pagatavoti). Ne tāpēc, ka tas šobrīd ir modē, bet tāpēc, ka organisms būs pateicīgs – jūs jutīsieties možāk, būs vairāk enerģijas.
Gatavojiet mājās un nepārspīlējiet ar daudzumiem!
Šobrīd ir svarīgi mums pašiem negatavot vairāk kā nepieciešams, nemest ārā neapēsto, neradīt videi liekus atkritumus! Gatavojot izmantojiet labas kvalitātes olīveļļu, saknes, dārzeņus, pilngraudu produktus, pastu, liesus piena produktus un labas kvalitātes gaļu un zivis. Reizēm ir labāk nopirkt mazāk, bet kvalitatīvāk! Šķiet, ka tas ir dārgāk? Bet cik maksā pārstrādātie gaļas produkti koši rozā krāsā, kuros bez gaļas ir vēl tik daudz nevajadzīgu piedevu? Vienmēr būtu vēlams izvērtēt šo produktu ietekmi ilgtermiņā.
Atsakieties no sulām, saldajiem dzērieniem un alkohola! Dzeriet ūdeni! Kādu laiku atkal ir populāra tējas sēne – sameklējiet to un gatavojiet mājās veselīgu un spirdzinošu dzērienu!
Savukārt, ja pēc svētkiem ir izteikta kāre pēc saldumiem un našķiem, ir jāizvērtē dienā uzņemto kvalitatīvo olbaltumvielu un salikto ogļhidrātu daudzums. Ir jāpaēd pamata ēdienreizē, jāizvērtē, vai saldumu kāre ir vienkārši pieradums ik pa stundai kaut ko apēst vai patiesi ir uzturvielu trūkums. To palīdzēs saprast uztura speciālists.
Kā sākt ēst veselīgāk?
Neapsoliet sev neko tādu, ko nevarat izdarīt – uzsver L.Sondore. Ja tikai pieraduma pēc katru gadu sarakstāt apņemšanās un katru gadu tās neizpildāt – kāda tam jēga? Ja ir kāda apņemšanās, kaut vai viena, tad dariet! Apņemties var kaut katru dienu – nav jāgaida gada vai mēneša sākums.
Sāciet ar mazumiņu – piemēram, ieviesiet nedēļā divas veģetāras dienas. Atsakieties no cukura vai sāciet dziedāt vai dejot u. tml. Pierakstiet savus plānus un turiet pierakstīto acu priekšā. Ja nesanāk – izanalizējiet, kāpēc nesanāca.
10 veselīga uztura “pamatbaušļi” ikdienai
- Lasiet informāciju uz produktu iepakojuma!
- Plānojiet savus iepirkumus, vēlams nedēļai!
- Nepērciet vairāk, nekā nepieciešams, un nemetiet ārā pārtiku!
- Gatavojiet ar prieku – tieši tas ir ilgtermiņa ieguldījums jūsu veselībā! Arī tad, ja dzīvojat viens! Ir tik daudz vienkāršu un veselīgu recepšu, kas pagatavojamas vien nepilnas stundas laikā!
- Katru dienu ēdiet dārzeņus, saknes. Mācieties tos gatavot – zupās, sautējumos, salātos, ceptus un ēdiet skābētus.
- Izmantojiet garšvielas, ne tikai sāli un piparus!
- Atsakieties no trekniem, fritētiem ēdieniem!
- Dzeriet ūdeni un vasarā lasītās zāļu tējas!
- Neuzķerieties uz brīnumlīdzekļiem un padomiem no konsultantiem bez izglītības, kas sola vien dažu nedēļu laikā paveikt brīnumus. Tā var ātri vien sabojāt veselību un izjust sekas ilgtermiņā!
- Esiet aktīvi – pamēģiniet pāris vakarus televizora vietā doties pastaigā!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece ir novērojusi – aptiekā pēcsvētku laikā pieaug pieprasījums pēc fermentu preparātiem. Cilvēki biežāk vēršas aptiekā ar sūdzībām par gremošanas traucējumiem, smaguma sajūtu vēderā, vēdera pūšanos un aizcietējumiem.
Lai normalizētu savu ēdienkarti pēc svētkiem, atcerieties par pietiekama ūdens daudzuma lietošanu, dažādojiet ēdienkarti, iekļaujot tajā visu grupu produktus. Ikdienā izmantojiet dažādas garšvielas un garšaugus.
Nereti pēc svētku laika palielinās kāre pēc saldumiem. To var palīdzēt mazināt hromu saturoši uztura bagātinātāji, arī gimnēmas tēja, kas lietojami kursu veidā. Arī garcīnijas ekstrakts palīdz mazināt apetīti. Gremošanas veicināšanai noderēs zāļu tējas – ķimenes augļu, kumelīšu ziedu, piparmētras lapu, raudenes lakstu, melisas lapu.
Plānojiet savu ēdienkarti pārdomāti un esiet veseli!
Autors: Benu Aptieka
Paradumi, kuri liek tev pieņemties svarā. No kā vajadzētu izvairīties?
Vai arī Tu bieži vien kavē tikšanās, atliec plānotās sporta nodarbības un veselīgas maltītes vietā izvēlies neveselīgas uzkodas, kas sāk atspoguļoties liekajā svarā? Tu noteikti neesi vienīgais – šie visi ir paradumi, par kuriem mēs ikdienā neaizdomājamies, bet kad ir saņemts jau kārtējais aizrādījums vai atgādinājums darboties, rodas apņemšanās to paveikt. “Ar vārdiem nelāgs paradums visbiežāk saprotam tādu rīcību, kas mums vai apkārtējiem liekas, ka varētu kaitēt un radīt negatīvās sekas arī ilgtermiņā,” stāsta psihoterapeite Ieva Ozola. Lai šos paradumus mainītu, tā ir mūsu mašu izvēle ko un kā darīt.
Paradumu maiņa pamatā ir darbs ar sevi, lai atrastu savus motīvus un izpratni par to, kāpēc ir jāmainās un, ko cilvēks vēlas sasniegt mainoties. Pārmaiņu procesā bieži ir jāveido dialogs ar savām pretrunīgajām personības daļām, kā arī jāuztur godīga un nopietna saruna vispirms ar sevi pašu.
Sevis pētniecība – ieguldījums nākotnē, kas atmaksāsies
Lai atpazītu, ka kāds paradums ir kļuvis kaitējošs vai “novecojis”, psihoterapeite iesaka sevi pavērot ikdienā, analizēt savus rituālus, paradumus un izsvērt, kurš no ikdienas paradumiem tiek veikts, bet patiesībā vairs nedod nekādu gandarījumu un prieku. “Sevis pētniecība vienmēr ir ilgtermiņa ieguldījums, tādēļ ir vērts tam veltīt laiku. Varat veidot paradumu sarakstu un mēģināt tos aplūkot, dažādi klasificējot, piemēram, skalā no ļoti nekaitīgiem līdz kaitīgiem ieradumiem,” stāsta psihoterapeite Ieva Ozola.
“Pavisam nelielu paradumu maiņai ir vajadzīgi nepilni divi mēneši,” saka psihoterapeite. Viņa kā piemēru min vienkāršu situāciju, kad jānomaina kāda ierasta ikdienas priekšmeta atrašanās vieta, piemēram, ledusskapja durvju puse. “Pirmās dienas vērsiet ledusskapi pa vecam, tad pamīšus vai tikai domās pa vecam, līdz beidzot realitātē aizvien biežāk un biežāk atvērsiet to pareizi. Reflekss kādu laiku vēl saglabāsies, vecais ieradums pakāpeniski pazudīs un paralēli nostiprināsies jaunais. Tā aptuveni notiek darbs pie jebkura paraduma maiņas, taču ilgums un sarežģītība ir atkarīga no paraduma dziļuma un paša ieraduma, katra cilvēka individualitātes un gatavības pārmaiņām,” dalās Ieva Ozola.
Jauns gads, jauns es – nebūt nē!
Psihoterapeite stāsta, ka, ja cilvēkam rodas doma, ka rīt viņš sāks jaunu dzīvi un mainīs vecos paradumus, tā ir pazīme, ka šīs pārmaiņas cilvēks patiesībā vēlas jau šodien. To var pielīdzināt vēlmei ziemā plānot, kur vasarā varēs braukt atvaļinājumā – tā visbiežak ir zīme, ka atpūta nepieciešama jau tagad. Paradumi mūsos dzīvo šodienā, pārmaiņas rītdienā. “Es tikai vēl šodien un rīt jau citādi!” Rītdiena kļūst par šodienu un atkal pārmaiņas nonāk rītdienas dienas kārtībā. Šādos mirkļos ir sev jājautā – kādēļ ne tagad?
“Esmu pārliecināta, ka katrs cilvēks pats var identificēt un lielākoties jau zina savus paradumus un to, kurā brīdī tie sāk kaitēt. Ja cilvēks tos neapzinās, tad agri vai vēlu kāds tuvāks vai tālāks cilvēks viņam to norādīs,” piebilst Ieva Ozola. Tomēr, lai gan ārējie stimuli, kā, piemēram, Jaunais gads, bieži kalpo kā motīvs cīņai ar sliktajiem ieradumiem, tas, ka Jaunajā gadā ir nomainījies sienas kalendārs, pilnīgi neko nenozīmē cilvēka iekšējai pasaulei. “Tas ir viens no pamata skaidrojumiem, kādēļ Jaunā gada apņemšanās jau mēnesi vēlāk tiek aizmirstas. Cilvēka motīvi kaut ko savā dzīvē mainīt ir sarežģīti, dažkārt pretrunīgi un visbiežāk par tiem nevar domāt lineāri,” apgalvo psihoterapeite Ieva Ozola.
Idejas, kā mainīt savus paradumus
Psihoterapeite, pirmkārt, iesaka izmantot “5 kāpēc” metodi, uz katru nākamo jautājumu atbildot sev pilnīgi godīgi. Piemēram, pajautā sev – Kāpēc es nevaru sākt pārmaiņas tagad – tādēļ, ka šodien nebiju plānojis, bet es gribu to sākt rīt. Kāpēc es nevaru sākt pārmaiņas tagad, ja es tās gribu? – es neesmu gatavs. Kāpēc? – es nebiju domājis tā uzreiz. Kāpēc? – ir tik labi domāt par pārmaiņām, vēl neko nedarīt, vēl nedaudz ilgāk saglabājot veco ieradumu. Tā taču es sevi mānu! Jebkuru jautājumu uzdodiet sev neatlaidīgi vairākas reizes, neļaujiet sev atrunāties, apmanīt sevi kā pusaudzis. “Kāpēc” jautājumus var turpināt un, iespējams, parādīsies jauni jautājumi, līdz ir sajūta, ka ir atrasta īstā atbilde. Šis ir viens no veidiem, kas var palīdzēt labāk izprast savus motīvus, savas pretestības un atrast to, kas tad īsti ikdienas dzīvē ir jāmaina. Varbūt tā ir attieksme pret pašām pārmaiņām, varbūt tas ir pārmaiņu veids vai vēl kas cits.
Tā kā mūsos saskaras vakarējais vecais un rītdienas jaunais, paradumu maiņa ir saistīta ar iekšējām pretrunām un strīdiem. Ieklausieties tajos! Kādi personāži ir šajos iekšējos dialogos? Iespītējies bērns, kurš cīnās pret vecāka stingrajām prasībam? Izvairīgais bērns, kurš ignorē vai protestējošs pusaudzis? Tās ir diezgan tipiskas iekšējās reakcijas situācijās, kad mēs sev liekam mainīties. Piemēram, kādas veselības problēmas dēļ Jums iespējams ir jāatsakās no kāda ēšanas paraduma, bet jūs sākat vēl vairāk našķoties vai pilnībā ignorējat ārsta norādījumus. Tātad, pirmkārt, ir kaut kas, ko man noteikti vajag izdarīt, lai saglabātu savu veselību. Tā ir normāla pieaugušā cilvēka reālistiska pozīcija. Kaut kas dzīvē ir jāizdara, varbūt tas ir mazāk patīkams, bet es zinu, ka tas saglabās manu veselību. Pavisam cits jautājums ir – cik ļoti es to gribu? Gribu – negribu ir vairāk bērna pozīcija. Tā ir ļoti svarīga, lai noteiktu savas vajadzības, bet var būt ļoti traucējoša, ja ir jādara kaut kas nepatīkams, ar piepūli un, iespējams, tūlītēju gandarījumu nenesošs. Noteikti daudziem, kuri apņēmušies kaut ko mainīt, strīds starp gribu un vajag ir pazīstams. Pārmaiņu procesā pētiet to. Kļūstiet par labo vecāku paši sev, kuri var pietiekami veiksmīgi sarunāt ar to savu daļu, kura negrib mainīties, vai baidās no pārmaiņām,” piebilst Ieva Ozola.
Tajā pašā laikā psihoterapeite min, ka apzināties to, ka mūsos pašos var nebūt viennozīmīgas vienotības, ir ļoti svarīgi. “Atzīstot, ka mūsos var būt arī daļa, kura negrib mainīties, ir svarīgi, jo tikai tad var sākt šīs daļas iepazīt un domāt, ko ar tām iesākt. Piemēram, ja ieradums ir sens un saistīts ar daudzām patīkamām asociācijām, var būt skumji par, ka no tā ir jāatvadās. Ne velti dažkārt cilvēkiem palīdz rituālas atvadas vai slikto paradumu “bēres”. Nevērtējiet par zemu simboliskās rīcības nozīmi un nebaidieties izskatīties smieklīgi, ja jūtiet, ka tas jums var palīdzēt atvadīties no kaut kā jūsos,” iedrošina psihoterapeite Ieva Ozola.
Visi kopā mēs varam!
Nupat noslēgusies novembra beigās uzsāktā Huawei zīmola kampaņa “Vissvarīgākais stāsts esi Tu pats”, kuras ietvaros sagatavotas īsfilmas veidā tika publicēti motivējoši personiski stāsti, lai iedvesmotu cilvēkus nepadoties un tiekties pretī saviem mērķiem, lai kādi tie arī būtu – sākot ar apņemšanos sasniegt virsotnes, beidzot ar sevis pilnveidošanu.
“Kampaņas laikā mēs vēlējāmies mudināt cilvēkus dalīties arī ar saviem stāstiem, atklājot to, kas ir tas, ko cilvēks ir nolēmis sevī mainīt un kā viņam tas izdevies, kādus šķēršļus un grūtības nācies pārvarēt cīņā uz sevis pilnveidošanu un attīstīšanu. Saņemtie stāsti palīdzēja mums atcerēties, cik daudz mērķtiecīgu cilvēku ir mūsu vidū, un jau pavisam drīz būsim gatavi dalīties ar plašāku informāciju un interesantiem līdzcilvēku pieredzes stāstiem,” pauž Gunta Kursiša, Huawei CBG mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā. Kampaņas ietvaros šajos stāstos uzsvars tika likts uz cilvēcīgajām emocijām un grūtībām, kas katram no mums jāpārvar, lai sasniegtu savus izvirzītos sapņus. Drīzumā tiks izziņoti kampaņas ietvaros iegūtie rezultāti Latvijā un Baltijā.
Autors: Huawei
Turpmāk Megana Mārkla ierunās Disneja multenes (+VIDEO)
Lielbritānijas prinča Harija sieva Megana ir noslēgusi kontraktu ar “Disney” filmu studiju par multfilmu personāžu ierunāšanu! Tas ir jaunās ģimenes pirmais solis finansiālai neatkarībai, par kuru Harijs un Megana paziņoja pametot britu karaļnamu.
Pavisam nesen tika ziņots, ka Saseksas hercogu pāris Harijs un Megana atteikušies no britu karaļnama oficiālajiem pienākumiem un finansēm. Pirms lēmuma paziņošanas Instagramā pāris nebija konsultējies ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II. Iespējams, ka sabiedrība bija gaidījusi publisku Elizabetes II sašutumu, bet viņa jaunajai ģimenei novēlēja laimi. Karaliene saprot, ka Harijs un Megana nevēlas tik lielu uzmanību un pienākumu gūzmu, šāda dzīve Harijam nekad nav sagādājusi prieku, bet tagad viņš var dzīvot savu dzīvi.
Saseksas hercogu pāris ir izlēmis, ka turpmāk dzīvos Amerikā, bet karaliskos pienākumus pildīs, tikai daudz mazākā apjomā. Megana savulaik bijusi Holivudas aktrise, viņa nešaubās, ka ģimenei ar finasēm viss būs kārtībā. Megana pirms dažām dienām piekritusi ierunāt “Disney” kompānijas multenes, viņa nopelnīto naudu ziedos labdarības organizācijai “Elephants Without Borders” jeb Ziloņi bez robežām. Megana tic, ka viņa var palīdzēt pasaulei, ne tikai izmantojot karaliskos līdzekļus.
Prinča tēvs par dēla lēmumu uzzināja 10 minūtes pēc tā paziņošanas internetā. Čārlzs komentārus par šo situāciju nav sniedzis.
Video
Vai tu atbalsti šādu rīcību?
Autors: Dieviete.lv
Sākusies skolēnu pieteikšanās “Ēnu dienai 2020”
No šodienas atvērta skolēnu pieteikšanās ikgadējai “Junior Achievement Latvia” (“JA Latvia”) karjeras izglītības programmai Ēnu diena, informēja projekta vadītāja Linda Volāne.
Šogad tā norisināsies 12.februārī un Ēnu dienas tēma ir perspektīvās profesijas, kuras nākotnē saskaņā ar šī brīža darba tirgus prognozēm būs pieprasītākas nekā tajās pieejamo speciālistu skaits.
Volāne skaidroja, ka pamatā tās ir profesijas tādās nozarēs kā dabas zinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība un veselības aprūpe.
“JA Latvia” vadītājs Jānis Krievāns uzsvēra, ka Ēnu diena ne tikai saved kopā uzņēmumu ar potenciālo darbinieku, bet var dot nozīmīgu pienesumu valsts tautsaimniecības attīstībai. “Šogad esam nolēmuši aicināt jauniešus apdomāt karjeru nozarēs, kuras Ekonomikas ministrija definējusi par svarīgām ilgtermiņā,” norādīja Krievāns.
Ēnu devēju un ēnotāju sastapšanās notiek karjeras portālā “enudiena.lv”. No 2019.gada 12.decembra savas vakances reģistrēt ir sākuši ēnu devēji un uz šo brīdi skolēnu izvēlei jau ir pieejamas 2300 dažādas vakances.
Starp portālā “enudiena.lv” publicētajām vakancēm skolēni līdz 7.februārim var izvēlēties ēnošanas vietu, uz kuru doties šogad.
Pēc Volānes paustā, pērn Ēnu dienā piedalījās 1545 ēnu devēji, kuri piedāvāja kopumā 8664 vakances. Uz piedāvātajām vakancēm pretendēja 34 000 reģistrētu ēnotāju. Pieprasītākās profesijas bija programmētājs -341 pieteikums, fizioterapeits – 273, pilots – 260 un gaisa kuģa stjuarts – 250.
Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas bija ugunsdzēsējs/glābējs – 279 vakances, neatliekamās palīdzības ārsta palīgs – 222 vakances, sabiedrisko attiecību speciālists – 207 vakances.
Ēnu dienas mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Darba devējiem savukārt tā ir laba iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus.
Autors: nozare.lv
14.01.2020.
Kas liecina par nieru darbības traucējumiem?
Jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 60% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā neko nav darījuši saistībā ar nieru veselību, 25% ir veikuši nieru pārbaudes, nododot asins analīzes, 12% lietojuši uztura bagātinātājus un zāļu tējas, bet vēl 10% vērsušies pēc padoma pēc ārsta. Par nieru darbības nozīmi un profilaksi stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane.
Pētījuma dati parāda, ka 24% aptaujāto mēdz saskarties ar nieru darbības izraisītu sliktu pašsajūtu (1% – bieži, 8% – dažkārt, 15% – reti). Dati atklāj, ka vecāka gadagājuma cilvēki biežāk saskaras ar nieru darbības izraisītu sliktu pašsajūtu. Piemēram, starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem tikai 10% ik pa laikam jūtas slikti nieru veselības dēļ, savukārt vecumā no 64 līdz 75 gadiem šis rādītājs ir 37%. Pētījumā parādās interesanta kopsakarība – cilvēki ar zemāku ienākumu līmeni biežāk saskaras ar nieru darbības izraisītu sliktu pašsajūtu. Piemēram, 38% ar zemiem ienākumiem ik pa laikam ir slikta pašsajūta nieru darbības traucējumu dēļ, savukārt iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū šis rādītājs ir 20%.
Kas liecina par nieru darbības traucējumiem?
Nieres ir pāra orgāni, kuros attīrās asinis un veidojas urīns. Filtrējot asinis, nieres no organisma izvada vielmaiņas galaproduktus – urīnskābi, urīnvielu, liekos sāļus un medikamentu paliekas. Z. Zitmane skaidro, ka pilnvērtīgai nieru darbībai kaitē smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, nepamatota medikamentu lietošana, kā arī pārmērīga sāls lietošana uzturā, liels gaļas patēriņš un nepietiekama šķidruma uzņemšana. Ekspertes stāstītais lielā mērā sakrīt ar BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātiem, jo aptaujātie kā trīs kaitīgākos faktorus nieru veselībai norādījuši alkoholu (59%), nepamatotu medikamentu lietošanu (54%) un taukainu, asu un sāļu ēdienu iekļaušanu uzturā (47%). Par nieru darbības traucējumiem visbiežāk liecina sāpes mugurā, sānos vai vēderā, bieža urinācija, asins piejaukums urīnam, kā arī paaugstināts asinsspiediens un nespēks. Ja parādās kāds no minētajiem simptomiem, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas nepieciešamības gadījumā veiks urīna un asins analīzes (pilno asinsainu), lai noteiktu urīnvielas un kreatinīna līmeni asinīs, un nosūtīs uz ultrasonogrāfiju, nieru datortomogrāfiju vai pie atbilstoša speciālista (urologa vai neirologa).
Nieru veselības profilakse
Z. Zitmane skaidro, ka biežākās nieru saslimšanas ir nierakmeņi (pirmoreiz parasti 20-50 gadu vecumā), nieru mazspēja (no 40 gadu vecuma), nieru vēzis (60 līdz 70 gadu vecumā) un pielonefrīts jeb nieru iekaisums. Tas nozīmē, ka nieru veselības pārbaudes ir aktuālas jebkurā vecumā, tomēr BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati parāda, ka nieru pārbaudes, nododot asins analīzes, biežāk veic vecāka gadagājuma cilvēki. Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem pēdējo trīs gadu laikā tikai 16% ir veikuši asins analīzes, lai pārbaudītu nieru veselību, kamēr iedzīvotāju grupā no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 25%, savukārt 65 līdz 74 gadu vecumā tie ir 37% pētījuma dalībnieku. Tāpat Z. Zitmane aicina rūpēties par nieru veselību, ievērojot sekojošus profilakses pasākumus:
- veselīgs dzīvesveids – pilnvērtīgs uzturs un fiziskas aktivitātes;
-
- pietiekama šķidruma uzņemšana – vismaz 2 litri dienā;
- sāls un gaļas patēriņa ierobežošana;
- izvairīšanās no nepamatotas medikamentu lietošanas;
- kaitīgo ieradumu (alkohols un smēķēšana) ierobežošana.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Benu Aptieka
“Oskara” balvu nominācijās dominē “Joker” (+VIDEO)
ASV Kinoakadēmijas jeb “Oskara” balvu nominācijās šogad dominē režisora Toda Filipsa drāma “Joker” (“Džokers”), kas nominēta balvām 11 kategorijās.
Mārtina Skorsēzes darbs “The Irishman” (“Īrs”), Sema Mendesa lente “1917” un Kventina Tarantīno filma “Once Upon A Time… In Hollywood” (“Reiz Holivudā”) katra nominēta balvām desmit kategorijās.
Kategorijā “Labākā filma” nominētas kinolentes “Ford v. Ferrari”, “The Irishman”, “Jojo Rabbit” (“Trusis Džodžo”), “Joker”, “Little Women” (“Mazās sievietes”), “Marriage Story” (“Laulības stāsts”), “1917”, “Once Upon a Time … in Hollywood” un “Parasite” (“Parazīts”).
Kategorijā “Labākais aktieris” nominēti Antonio Banderass par lomu filmā “Pain and Glory” (“Sāpes un slava”), Leonardo Di Kaprio par tēlojumu kinolentē “Once Upon A Time… In Hollywood”, Adams Draivers par lomu filmā “Marriage Story”, Džonatans Praiss par pāvesta Franciska atveidojumu Vatikāna drāmā “The Two Popes” (“Divi pāvesti”) un Hoakins Fīnikss par lomu filmā “Joker”.
Savukārt par balvu kategorijā “Labākā aktrise” sacentīsies Sintija Erivo par lomu filmā “Harriet”, Sērša Runena par tēlojumu kinolentē “Little Women”, Skārleta Johansone par lomu filmā “Marriage Story”, Šarlīze Terona par lomu filmā “Bombshell” (“Slandāls”) un Renē Zelvēgere par aktrises Džūdijas Gārlandes atveidojumu drāmā “Judy” (“Džūdija”).
Kategorijā “Labākais režisors” nominēti Tods Filipss (“Joker”), Pons Džunho (“Parasite”), Sems Mendess (“1917”), Mārtins Skorsēze (“The Irishman”) un Kventins Tarantīno (“Once Upon A Time… In Hollywood”).
Video
92.”Oskara” balvu pasniegšanas ceremonija notiks 9.februārī Losandželosā.
“Oskara” balvu nomināciju saraksts galvenajās kategorijās:
LABĀKĀ FILMA
“Ford v. Ferrari”;
“The Irishman”;
“Jojo Rabbit”;
“Joker”;
“Little Women”;
“Marriage Story”;
“1917”;
“Once Upon a Time … in Hollywood”;
“Parasite”.
LABĀKAIS REŽISORS
Pons Džunho – “Parasite”;
Tods Filipss – “Joker”;
Sems Mendess – “1917”;
Mārtins Skorsēze – “The Irishman”;
Kventins Tarantīno – “Once Upon A Time… In Hollywood”.
LABĀKAIS AKTIERIS
Antonio Banderass – “Pain and Glory”;
Leonardo Di Kaprio – “Once Upon A Time… In Hollywood”;
Adams Draivers – “Marriage Story”;
Hoakins Fīnikss – “Joker”;
Džonatans Praiss – “The Two Popes” (“Divi pāvesti”).
LABĀKĀ AKTRISE
Sintija Erivo – “Harriet”;
Sērša Runena – “Little Women”;
Skārleta Johansone – “Marriage Story”;
Šarlīze Terona – “Bombshell”;
Renē Zelvēgere – “Judy”.
LABĀKAIS OTRĀ PLĀNA AKTIERIS
Toms Henkss – “A Beautiful Day in the Neighborhood”;
Entonijs Hopkinss – “The Two Popes”;
Als Pačīno – “The Irishman”;
Džo Peši – “The Irishman”;
Breds Pits – “Once Upon a Time… in Hollywood”.
LABĀKĀ OTRĀ PLĀNA AKTRISE
Lora Derna – “Marriage Story”;
Skārleta Johansone – “Jojo Rabbit”;
Florence Pjū – “Little Women”;
Margota Robija – “Bombshell”;
Ketija Beitsa – “Richard Jewell”.
LABĀKĀ ĀRZEMJU FILMA
“Corpus Christi” (Polija);
“Honeyland” (Ziemeļmaķedonija);
“Les Miserables” (Francija);
“Pain and Glory” (Spānija);
“Parasite” (Dienvidkoreja).
LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA
“How to Train Your Dragon: The Hidden World”;
“I Lost My Body”;
“Klaus”;
“Missing Link”;
“Toy Story 4”.
LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA
“American Factory”;
“The Cave”;
“The Edge of Democracy”;
“For Sama”;
“Honeyland”.
LABĀKAIS ORIĢINĀLAIS SCENĀRIJS
“Knives Out” – Raiens Džonsons;
“Marriage Story” – Noa Baumbahs;
“1917” – Sems Mendess un Kristija Vilsone Kērnsa;
“Once upon a Time… in Hollywood” – Kventins Tarantīno;
“Parasite” – Pons Džunho un Hans Džinvons.
LABĀKAIS ADAPTĒTAIS SCENĀRIJS
The Irishman” – Stīvens Zeilians;
“Jojo Rabbit” – Taika Vaititi;
“Joker” – Tods Filipss un Skots Silvers;
“Little Women” – Greta Gērviga;
“The Two Popes” – Entonijs Makartens.
LABĀKAIS ORIĢINĀLAIS SKAŅU CELIŅŠ
“Joker” – Hildura Gudnadotira;
“Little Women” – Aleksandrs Deplā;
“Marriage Story” – Rendijs Ņūmens;
“1917” – Tomass Ņūmens;
“Star Wars: The Rise of Skywalker” – Džons Viljamss.
LABĀKĀ ORIĢINĀLĀ DZIESMA
“I Can’t Let You Throw Yourself Away” – “Toy Story 4”;
“(I’m Gonna) Love Me Again” – “Rocketman”;
“I’m Standing With You” – “Breakthrough”;
“Into The Unknown” – “Frozen II”;
“Stand Up” – “Harriet”.
Autors: nozare.lv
14.01.2020.
Tiek vākti paraksti par deputātu skaita samazināšanu!
Centrālā vēlēšanu komisija šodien nolēma parakstu vākšanai reģistrēt iniciatīvu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu no 100 līdz 50.
Šādus grozījumus Satversmē rosinājusi veikt Centra partija. Lai iniciatīva virzītos tālāk, par to gada laikā būs jāsavāc vienas desmitās daļas jeb apmēram 155 000 vēlētāju paraksti. Parakstīties par grozījumu Satversmē varēs 12 mēnešus – no 15.janvāra līdz 2021.gada 14.janvārim, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.
Parakstīties par CVK reģistrētām vēlētāju iniciatīvām iespējams elektroniski portālā “Latvija.lv”, pašvaldību parakstu vākšanas vietās – dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs, bāriņtiesās, kuras veic notariālas darbības, pie pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītājiem, kā arī pie zvērinātiem notāriem. Par paraksta apliecināšanu pašvaldībās un pie notāriem jāmaksā valsts nodeva, parakstīšanās portālā “Latvija.lv” vēlētājiem ir bez maksas.
Satversmē ir noteikts, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima neatbalstītu piedāvātās izmaiņas, par attiecīgo priekšlikumu būtu jārīko referendums.
Autors: nozare.lv
14.01.2020.
Latvijas pilsonei, glābjoties no vardarbības, draud 15 gadi Dienvidāfrikas cietumā! (+VIDEO)
Vai Latvija varēja rīkoties citādi, lai izglābtu savu pilsoni no izdošanas tiesāšanai Dienvidāfrikā?
Šo jautājumu “de facto” mēģināja noskaidrot, šķetinot stāstu par Latvijas pilsones Kristīnes Misānes un viņas bērna aizbēgšanu no Āfrikas, glābjoties no vardarbības. Vēlāk viņu aizturēja Dānijā. Latvijas prokuratūra atteicās no iespējas Kristīni izprasīt uz Latviju, jo viņas pārkāpumi neesot pietiekami smagi – par tiem nedod pat pus gadu cietumā. Iepretim 15 gadiem Dienvidāfrikā. Šī valsts arī izceļas ar cilvēktiesību pārkāpumiem ieslodzījumu vietās. Un sievietes ģimene bažījas, ka mazie bērni mammu vairs neredzēs.
Video
Autors: Panorāma
13.01.2020.
Uzzini, kas ir melanoma un kā ar to cīnīties!
Melanoma ir agresīvākā ādas audzēja forma, kuru ik gadu atklāj vairāk nekā 200 Latvijas iedzīvotājiem, taču tikai daži no tiem uzdrošinās publiski runāt par savu slimību un cīnīties par pienācīgu ārstēšanu. To pacientu vārdā, kam nepietiek spēka cīnīties pret valdošo sistēmu, iestājas melanomas pacientu biedrība “Soli priekšā melanomai”. Par pašreizējo situāciju un nepieciešamajām izmaiņām melanomas ārstēšanā, kā arī par ziedojumu vākšanas nepieciešamību stāsta pacientu biedrības dibinātāja Olga Valciņa.
Biedrība ar 20.janvāri plāno jaunu ziedojumu vākšanas kampaņu melanomas pacientiem. Kāds ir tās mērķis?
Kampaņai ir viens liels mērķis – izglābt cilvēkus. Mūsu vidū ir pacienti, kuriem zāles nepieciešamas, lai izdzīvotu. Bez zālēm vairākiem cilvēkiem cerību nav. Valsts par šiem cilvēkiem nevēlas uzņemties rūpes, tādēļ mēs sadarbībā ar Ziedot.lv un JCDecaux Latvija janvāra beigās uzsāksim ziedojumu kampaņu, kas būs redzama vidē visa gada garumā un aicinās ziedot naudu metastātiskās melanomas pacientu ārstēšanai. Kampaņai ir divi mērķi – mēs vēlamies ne tikai palīdzēt dzīvot melanomas pacientiem, bet pievērst sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību melanomas ārstēšanas problēmai. Mēs esam sliktākajā situācijā Eiropā, un pat Igaunija, Lietuva, Rumānija ir mums priekšā. Šajās valstīs melanomas pacientiem ir cerības, bet mums nav. Mums ir jāpievērš sabiedrības uzmanība kritiski zemajam finansējumam kompensējamām zālēm un nepieņemami garajām rindām uz izmeklējumiem. Ir pacienti, kuriem gaidīšana līdzinās nāves spriedumam.
Kādas aktivitātes vēl ir plānotas kampaņas ietvaros?
Jau nākamnedēļ sadarbībā ar JCDecaux Latvija sāksies vides reklāmas kampaņa, kas aicinās ikvienu garamgājēju ziedot naudu metastātiskās melanomas pacientu ārstēšanai – pietiks, ja 130000 cilvēku katrs noziedos 1 eur – mēs kopā varam uzdāvināt melanomas pacientiem laiku dzīvot! Ziedot iespējams portālā ziedot.lv – https://ej.uz/s43k , un visa saziedotā nauda nonāks pie pacientiem, lai apmaksātu zāles. Papildus ziedojumu vākšanas kampaņai melanomas pacientu biedrība “Soli priekšā melanomai” aktīvi strādā ar valsts institūcijām, lai mainītu melanomas pacientu situāciju valstī.
Vides reklāmas “seja” ir metastātiskās melanomas paciente Sondra Zaļupe. Sitaminstrumentālista un komponista Riharda Zaļupes sieva un Emīlijas mamma, kultūras projektu producente, mūzikas menedžere Sondra Zaļupe jau divus gadus cīnās ar melanomu – ādas vēzi. Nesen viņai tika veikta nopietna operācija, taču cīņa par dzīvību turpinās. Otrajā operācijā viņai tika izoperēta virsniere, un tagad Sondra uzsākusi imūnterapiju.
Cik izplatīta ir melanoma pasaulē un Latvijā?
Melanoma nav biežākais audzēju veids, tomēr mirstība ar melanomu ir augstākā no visiem ādas vēžiem. Saslimstība ar melanomu pasaulē variē atkarībā no reģiona: Vidusjūras zemēs, kur cilvēku āda ir dabīgi tumšāka, tie 3-5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Ziemeļvalstīs, kur ir lielākais gaišādaino cilvēku īpatsvars, tie ir vidēji 10-35 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Absolūtais līderis pasaulē ir Austrālija un Jaunzēlande, kur ir aptuveni 50 gadījumi uz 100 000, ko saista ar gaišu ādu un lielu saulaino dienu skaitu. Latvijā 2017. gadā bija reģistrēti 11,8 melanomas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir vidējs Eiropas rādītājs.
Latvijā gada laikā vidēji tiek atklāti 200 jauni melanomas gadījumi, un aptuveni 80 cilvēku mirst no šīs slimības. Mūsu valstī mirstība ir augstāka nekā citās Eiropas valstīs. Biedējošakais ir tas, ka visā pasaulē melanomas gadījumu skaits pieaug ar katru gadu. To saista ar intensīvu solāriju lietošanu un iedeguma kultu, tomēr līdz galam visi faktori vēl nav izprasti.
Kādus izmeklējumus un ārstēšanu Latvijas valsts šobrīd nodrošina melanomas pacientiem?
Ar nožēlu jāatzīst, ka esam pēdējā vietā Eiropā. Latvijā melanomas pacientiem valsts nodrošina primāro ārstēšanu: konsultācijas, ķirurģisku operāciju un izmeklējumus. Metastātiskas melanomas gadījumā ir pieejami izmeklējumi un arī pirmās līnijas terapija. Diemžēl ar to ir par maz.
Kā vēl pietrūkst, lai mūsu pacienti varētu saņemt tāda paša līmeņa palīdzību kā citur Eiropā?
Mums nav vienotu ārstēšanas standartu, un visām vadlīnijām ir vien rekomendējošs raksturs. Daudzi aizmirst, ka vadlīnijas nav tādēļ, lai ārstus mācītu, kā strādāt vai kādam “piekasītos”. Tās ir dokuments, kurā ir apkopoti kvalitatīvos starptautiskos zinātniskajos pētījumos iegūtie pierādījumi, ka tieši šāda ārstēšana, zāles, zāļu kombinācijas u.c. dod vislielāko efektu uz pacientu dzīvildzi. Jebkura atkāpe no vadlīnijām nozīmē darbu neizpētītā teritorijā, iespējams, samazinot pacienta izredzes dzīvot.
Ir ļoti nepieciešami arī savlaicīgi izmeklējumi. Ir jāpalielina laboratorisko testu klāsts un kvalitāte, kā arī jāpaplašina kompensējamo medikamentu saraksts un jāizņem vadlīnijām neatbilstošie medikamentu izrakstīšanas nosacījumi. Jāsaprot, ka pacienti neprasa 2. līnijas terapiju tāpēc, ka tā būs ērtāka dzīve vai mazāk blakņu. Nē, tas ir tādēļ, ka bez 2.līnijas ārstēšanas pacientam ar metastāzēm palīdzēt var tikai brīnums.
Kāda ir melanomas ārstēšanas prakse citur Eiropā un pasaulē?
Mēs vēl cīnāmies par metastātiskas melanomas pamatārstēšanu, kamēr daudzās valstīs jau ir apstiprināta adjuvantā – citus ārstēšanas veidus papildinošā – terapija. Lai padarītu visu vēl drūmāku un saprastu, cik atpalikuši esam, pēdējā Eiropas onkoloģijas kongresā runāja par neoadjuvanto terapiju. Šādu terapiju nozīmē pirms operācijas ar nolūku samazināt izgriežamo veidojumu un samazināt risku, ka kādas šūnas tomēr noklīdīs.
Kāpēc melanoma ir tik viltīga un kāpēc ir vajadzīga adjuvantā terapija?
Jo melanoma spēj ātri veidot metastāzes un ātri izmainīties gēnu līmenī. Kad ādas veidojumu izgriež, daudziem pacientiem paliek kāda “aizklīdusi” melanomas šūna, kas lēnām dara savu melno darbu un kuru sākotnēji ne ar vienu līdz šim zināmo metodi nevar ne pamanīt, ne citādi diagnosticēt. Pēc kāda laika pacients, kura sākotnējā diagnoze bija, piemēram, 1a stadija, pēkšņi ir uzreiz 4b stadijā. Tāpēc tās valstis, kurām rūp savi cilvēki, pēc augsta riska veidojuma ķirurģiskas izgriešanas, pacientiem uzsāk adjuvanto terapiju, kuras uzdevums ir “izķert” atlikušās melanomas šūnas. Tas viss ir ar mērķi, lai melanoma kļūtu nevis par nāves spriedumu, bet par hronisku slimību, ar kuru var dzīvot kvalitatīvu dzīvi un nest labumu sabiedrībai.
Cik maksā zāles? Vai tās ir pieejamas visiem melanomas pacientiem?
Imūnterapijas un mērķterapijas zāles ir salīdzinoši dārgas. Un tikai īpaši bagāti cilvēki tās var atļauties nopirkt par saviem līdzekļiem. Līgumi par zāļu piegādi ir slepeni, tomēr pēc tā, ko mēs zinām, tie vidēji ir no 70 līdz 130 tūkstošiem EUR gadā uz vienu pacientu.
Kur pacienti ņem tādu naudu?
Kā kurš. Vieni, kamēr var, lieto ģimenes uzkrājumus, citi izlemj nedarīt neko un mierīgi sagaida nāvi. Citi izlemj rīkoties.
Cik naudas nepieciešams, lai visiem melanomas pacientiem varētu nodrošināt atbilstošu ārstēšanu?
Mūsu aprēķini rāda, ka tam, lai sakārtotu gan pirmās, gan 2. līnijas terapiju melanomas pacientiem, vajadzētu 6-8 miljonus eiro gadā. Savukārt, ja mēs vēlamies būt tur, kur ir Centrāleiropa un Ziemeļvalstis, tad tie ir vēl aptuveni 4-6 miljoni eiro.
Kā ir radusies situācija, ka nav pieejama ārstēšana?
Es domāju, ka iemesli ir vairāki. Pirmkārt, tie, kas pieņem lēmumus, slimības uzskata par kaut ko tālu un nekad to neattiecina uz sevi. Līdz ar to ārstēšana un veselība nav prioritāte. Kopumā uzskatu, ka tas ir ilgstošs izpratnes trūkums un nepareizi uzstādītas prioritātes. Piemēram, laikā, kad 2017. gadā izveidoja zaļo koridoru, sākotnēji melanoma tajā nebija iekļauta, bet bazalioma bija. Loģika ir diezgan skaidra: ir mehāniski paņemts pacientu skaits katrā diagnožu grupā un kaut kur novilkta līnija, un melanoma ar saviem 200 gadījumiem gadā palika aiz tās. Taču, ja mēs salīdzinātu mirstības rādītājus un ņemtu vērā situācijas smagumu un risku pacientam, tad prioritāšu saraksts būtu pavisam cits. Tomēr līdz tam ir jāizaug, un tam vajag laiku.
Kad tika dibināta melanomas pacientu biedrība un kāda bija motivācija?
Melanomas pacientu atbalsta biedrību “Soli priekšā melanomai” mēs izveidojām tikai nesen. Tieši tad, kad mēs pašas sapratām, cik vienam ir grūti. Mēs sapratām, ka varam palīdzēt citiem. Mēs gribam nopietni iedziļināties problēmās un atrast labāko risinājumu. Pirmkārt, mēs iestājamies par uz pierādījumiem balstītu pacientu aizstāvību. Katrs, kurš reiz ir saskāries ar slimību, zina, cik daudz ir padomdevēju, kas iesaka dažādas, reizēm prātam neaptveramas, lietas. Lūdzu, nekad, nekad nenāciet uz melanomas pacientu biedrību ar padomiem, zālēm, augu preparātiem, uztura ieteikumiem u.c., par kuriem nav pienācīgu pierādījumu. Mēs nedzersim “kazu čuras” tikai tāpēc, kas tās palīdzēja vienai tantei, ko kāds pazīst. Mūs neinteresē viedokļi, kuriem nav pamatojuma.
Ko biedrība dara pacientu labā?
Es dalītu divos līmeņos – mēs sniedzam palīdzību tieši un netieši. Tiešā palīdzība ietver ārsta izvēles un slēdzienu izskaidrojumu, kas ir liels darbs, jo ārstiem bieži nav laika. Palīdzam arī ar vīziju, ko pacientam darīt tālāk. Sniedzam skaidru izpratni par to, kas ir melanoma, ko sagaidīt no ārstēšanās procesa, ko pacients var darīt un kas ir jādara obligāti. Ja cilvēkam citu iespēju vairs nav, mēs varam palīdzēt sagatavot dokumentus klīniskajiem pētījumiem. Taču visvairāk pacientam ir vajadzīgs emocionāls atbalsts, bieži vien tikai saruna.
Pie netiešās palīdzības, jeb sistēmas sakārtošanas pieder viss darbs, ko darām šobrīd: cīņa par finansējumu, kas faktiski ir cīņa par dzīvībām. Mēs strādājam arī pie pacientu ceļveža, kur pacientam saprotamā valodā būs izskaidrots gan tas, kas ir melanoma un ko gaidīt, gan vispārpieņemtie ārstēšanas standarti un cita nozīmīga informācija. Mums ir slēgta Facebook grupa, kas veidota tikai pacientiem un viņu atbalsta personām, kur var izrunāt savus jautājumus, palasīt diskusijas un smelties atbalstu vienam no otra. Mums var zvanīt, mums var rakstīt, ar mums var tikties. Pacientiem tas ir ļoti svarīgi, jo viņi vēlas parunāt ar kādu par savu slimību. Mūsu lielākais uzdevums ir izpētīt visu melanomas pacienta ceļu, saprast, kas nedarbojas un saprast, kā to izlabot. Un tad seko grūtākais – pamazām panākt, lai viss darbojas kā vajag.
Kāda ir biedrības vīzija par sakārtotu onkoloģijas nozari Latvijā, uz ko valstij tiekties?
Mēs vēlamies Latvijā redzēt uz pacientu centrētu veselības aprūpes sistēmu, kurā mūsu pacientus ārstē tāpat kā Eiropas Savienības pārējās valstis ārstē savus pacientus. Pirmkārt, ir nepieciešama vienota pieeja ārstēšanai visā Latvijā ar skaidru algoritmu. Mēs vēlamies, lai tiek izstrādāts pacientam saprotams ceļš no sākotnējām aizdomām par slimību līdz pat paliatīvajai aprūpei. Otrkārt, ir svarīgi, lai pacientiem būtu pieejama multidisciplināra komanda, kas ne tikai nodrošina vēža tiešu ārstēšanu, bet arī rūpējas par pacienta dzīves kvalitāti: ergoterapeits, fizioterapeits, psihologs, psihoterapteits, uztura speciālists u.c. Treškārt, ir nepieciešami savlaicīgi izmeklējumi. Mēs atzīstam, ka arī pacientiem šādā sistēmā ir daudz pienākumu. Arī tas ir biedrības darbs – stāstīt pacientiem, par ko atbild viņi paši.
Plašāka informācija par melanomu un pacientu biedrības mērķiem https://soliprieksamelanomai.lv/
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Solis priekšā melanomai
13.01.2020.
“Critics’ Choice” godalgu ceremonijā triumfē “Reiz Holivudā” (+VIDEO)
Kino godalgas “Critics’ Choice” ceremonijā svētdien Santamonikā, Kalifornijā, kā labākā filma tika godināta režisora Kventina Tarantīno lente “Once Upon a Time… in Hollywood” (“Reiz Holivudā”), kas tagad nostiprinājusi līdera pozīcijas cīņā par “Oskaru” godalgām.
Pirmdien tiks izziņoti nominanti uz “Oskariem”, un sacensībā uz šīm prestižajām godalgām “Critics’ Choice” balvas tiek uzskatītas par svarīgu barometru.
“Es pirmo reizi piekrītu kritiķiem,” Breda Pita vārdā saņemot labākā otrā plāna aktiera godalgu, sacīja Tarantīno, kurš vēlāk atgriezās uz skatuves, lai saņemtu balvu par labāko filmu.
“Reiz Holivudā” saņēma arī labākā oriģinālā scenārija un scenogrāfijas godalgas.
Britu režisora Sema Mendesa filma “1917” saņēma godalgas par montāžu un operatora darbu, bet dienvidkorejieša Pona Džunho filma “Parasite” (“Parazīts”) tika godināta kā labākā filma svešvalodā.
Hoakins Fīnikss par lomu filmā “Joker” (“Džokers”) saņēma labākā aktiera godalgu, bet Renē Zelvēgere labākās aktrises balvu par veikumu filmā “Judy” (“Džūdija”).
Balvas par labāko veikumu otrā plāna lomās saņēma Lora Derna par lomu filmā “Marriage Story” (“Laulības stāsts”) un Pits par savu veikumu “Reiz Holivudā”.
Edijs Mērfijs tika pagodināts ar balvu par sasniegumiem mūža garumā kino. Viņa filma “Dolemite Is My Name” arī uzvarēja labākās komēdijas kategorijā.
Roberts De Niro un Als Pačīno saņēma godalgu par labāko aktieru ansambļa veikumu filmā “The Irishman” (“Īrs”).
Televīzijas godalgu grupā dominēja seriāls “Fleabag” (“Draņķe”), kas saņēma trīs balvas, arī labākās komēdijas godalgu. Labākās televīzijas drāmas balvu saņēma seriāls “Succession” (“Mantinieki”).
“Oskaru” balvas tiks pasniegtas Holivudā 9.februārī.
Video
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
13.01.2020.
Allas Pugačovas meita dzimšanas dienā sveikusi Raimondu Paulu! (+VIDEO)
Slavenā dziedātāja Alla Pugačova savā Instagram profilā publicējusi video, kurā viņas sešus gadus vecā meitiņa Ļiza, kā apsveikumu Raimondam Paulam, izpilda dziesmu no Allas Pugačovas repertuāra – “Миллион алых роз”.
Alla Pugačova nolēmusi apveikt Maestro Raimondu Pauludzimšanas dienā. Raimonds ir šīs dziesmas autors. “Daudz laimes dzimšanas dienā, Raimond!” – tā Alla pierakstīja pie video. Dziedātājas sekotāji izteikuši komplimentus Allas meitai.
Atgādinām, ka latviešu komponists Maestro Raimonds Pauls vakardien atzīmēja savu 84. jubileju!
Video
https://www.instagram.com/p/B7NjV8dpcvd/
Autors: Dieviete.lv
LNSO, Latvijas Radio bigbends un Linda Leen satiksies uz “Hanzas perona” skatuves
16. janvārī pl. 19.00 uz “Hanzas perona” skatuves kāps Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Latvijas Radio bigbenda mūziķi, kā arī dziedātāja Linda Leen un saksofonists Gints Pabērzs, lai klausītājus iepriecinātu ar vērienīgu klasiskā un laikmetīgā simfodžeza programmu. Koncertā tiks atskaņoti Leonarda Bernsteina, Dona Elisa, Džordža Gēršvina, Djūka Elingtona komponēti šedevri, Lindas Leen skaņdarbi, Bjorkas un Maikla Bublē dziedāti hiti, kā arī Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskā vadītāja Kārļa Vanaga opuss, kas tapis speciāli šai programmai. Programma pirmo reizi tika izpildīta 2019. gada vasarā festivālā “LNSO vasarnīca” Latgales vēstniecībā GORS (Rēzekne), izpelnoties skaļas publikas ovācijas. Koncerta diriģents – Guntis Kuzma.
Intervijā LR3 “Klasika” Guntis Kuzma saka: “LNSO un Latvijas Radio bigbenda sadarbība ir sen lolota ideja, ko izdevās īstenot pagājušajā vasarā. Ņemot vērā, ka šīs retās sadarbības iespējas ir gandrīz kā svētki, vēlējāmies arī Rīgas publikai sniegt iespēju izbaudīt šo visu nesen atklātajā kultūras telpā – “Hanzas peronā”. Domāju, ka klausītājus sagaida daudzi pārsteigumi. Īpaši no mūsu solista – saksofonista Ginta Pabērza, kurš improvizē katrā skaņdarbā, padarot skanējumu absolūti neprognozējamu.”
Guntis Kuzma kopš 2014./2015. gada sezonas ir LNSO diriģents: viņš pazīstams arī kā izcils klarnetists. Bijis LNSO un Sinfonietta Rīga pirmā klarnete. Labprāt spēlē dažādos kamermūzikas projektos, daudz uzmanības pievērš laikmetīgajai mūzikai, kā klarnetists piedalījies vairāku jaundarbu pirmatskaņojumos. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2018 kategorijā “Par izcilu interpretāciju”.
Tautā iemīļotā dziedātājā Linda Leen šajā programmā kopā ar apvienoto orķestri sniegs gan savas kompozīcijas “Uzar mani kā zemi” un Chameleon, gan hitus, ko savulaik atskaņoja The Doors, Nina Simone, Maikls Bublē un Bjorka.
Virtuozais saksofonists, Lielās mūzikas balvas 2006 laureāts Gints Pabērzs spēlēs solo vairākos opusos, toskait Kārļa Vanaga skaņdarbā “Klātbūtne. Motīvs”, par kuru autors saka: “Kad mūzika uzrakstīta, rodas pārdomas, vai skaņās ir atspoguļojusies tā ideja, kas bija sākotnēji. Šoreiz uzdevums bija – izprast, kas cilvēkam vispār liek rīkoties, kas viņu mudina kaut ko darīt. Un arī – vai savā rīcībā cilvēks ir patiess. Lūk, šādas atvērtas filozofiskas tēzes kaut kādā ziņā tika ievītas muzikālajā materiālā.” Kārlis Vanags ir saksofonists, aranžētājs, mūzikas pedagogs, Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs kopš 2012. gada.
Koncertā tiks atskaņoti arī Leonarda Bernsteina, Dona Elisa, Džordža Gēršvina un Djūka Elingtona komponētie šedevri.
Lielisks t. s. simfodžeza piemērs ir amerikāņu neakadēmiskās mūzikas klasiķa Djūka Elingtona poēma “Hārlema”, par kuru autors memuāros stāsta, ka jāiztēlojas svētdienas rīts Hārlemā. Liriskais varonis dodas no 110. ielas ziemeļu virzienā, šķērso spāņu un Rietumindijas kvartālus, līdz nonāk 125. ielas darījumu rajonā.
Leonards Bernsteins bija ģeniāls diriģents un ievērības cienīgs komponists. Saņēmis Grammy par mūža sasniegumiem. 16. janvāra koncertā izskanēs viņa skaņdarbs Prelude, Fugue and Riffs, kas radīts džeza mūziķiem, un klarnetes žilbinošo solopartiju spēlēs koncerta diriģents Guntis Kuzma.
Dons Eliss ir amerikāņu džeza mūzikas komponists un trompetists, kurš sacerējis skaņdarbus ne tikai orķestriem, bet arī filmām, piemēram, The French Connection. Koncertā dzirdēsim viņa skaņdarbu Whiplash, kas daudziem atsauks atmiņā 2014. gada filmu, kurā skanēja Elisa mūzika.
Džordžs Gēršvins bija amerikāņu komponists un pianists, kurš sarakstījis vairāk nekā 12 Brodveja mūziklus. Viņa darbi ir tikuši izmantoti vairākās filmās un TV, daudzi no tiem kļuvuši par džeza standartiem. Šajā koncertā klausīsimies slaveno Klēras šūpuļdziesmu Summertime no operas “Porgijs un Besa” izcilā Kārļa Vanaga aranžējumā ar Ginta Pabērza solo.
Biļetes uz koncertu “Bernsteins, Gēršvins, Elingtons, Bjorka un Linda Leen” “Hanzas peronā” pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
13.01.2020.
Iela Parīzē tiks nosaukta Deivida Bovija vārdā (+VIDEO)
Viena no Parīzes ielām drīz tiks nosaukta mirušā britu rokmūziķa Deivida Bovija vārdā, piektdien paziņoja pilsētas rajona mērs.
“Parīzes 13.rajonā drīz būs Deivida Bovija iela (Rue David Bowie),” sacīja rajona mērs Žeroms Kumē.
52 gadus vecais mērs no Sociālistu partijas, kurš sevi atzīst par 2016.gadā mirušā Bovija fanu, sacīja, ka šīs rokmūzikas megazvaigznes vārds tiks dots jaunai ielai pie Austerlicas dzelzceļa stacijas Parīzes dienvidaustrumos.
Ielas nosaukšana Bovija vārdā ir jāapstiprina Parīzes pilsētas domei februārī, un Kumē uzskata, ka tas notiks bez problēmām.
Bovijam, kuram 8.janvārī būtu apritējuši 73 gadi, “bija spēcīga saikne ar gaismas pilsētu [Parīzi]”, sacīja Kumē.
Video
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
Arī nākamnedēļ saglabāsies silts laiks
Arī nākamnedēļ Atlantijas cikloni Ziemeļeiropā nodrošinās siltu, mitru un vējainu laiku, prognozē sinoptiķi.
Nedēļas lielāko daļu gaisa temperatūra Latvijā gaidāma starp -1 un +6 grādiem, maksimālā temperatūra nedēļas vidū var sasniegt +5..+9 grādus, savukārt nedēļas beigās iespējams augstāks atmosfēras spiediens un vēsāks gaiss.
Brīžiem gaidāmi nokrišņi – galvenokārt lietus. Dominēs dienvidu, dienvidrietumu vējš, dažkārt tas pierims.
Iespējams, janvāra trešā dekāde būs vēsāka nekā mēneša pirmās 20 dienas – gaisa temperatūra biežāk noslīdēs zem nulles, lietus mīsies ar sniegu un ceļi būs slideni.
Atbilstoši meteoroloģijas dienestu prognozēm siltums Ziemeļeiropā saglabāsies arī februārī un martā, tādēļ šī ziema var kļūt par siltāko kopš sākti gaisa temperatūras mērījumi. Februāra vidējā temperatūra gan tiek prognozēta nedaudz zemāka nekā decembrī un janvārī.
Autors: nozare.lv
12.01.2020.
Irāna atzīst Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanu! (+VIDEO)
Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.
“Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu,” tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. “Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes.”
Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo “nepiedodamo kļūdu” un sauktu tos tiesas priekšā.
Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.
Brīdi pirms Ruhani paziņojuma Irānas oficiālā ziņu aģentūra pavēstīja, ka gaisa laineris “Boeing 737” kļūdaini ticis noturēts par “naidīgu lidmašīnu”, jo tobrīd pastāvējuši visaugstākā līmeņa ienaidnieka draudi.
“ASV avantūrisma izraisītās krīzes laikā cilvēciska kļūda noveda pie katastrofas,” tviterī paziņojis Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs.
Vēl tikai iepriekšējā dienā Irānas civilās aviācijas vadība noliedza vairāku rietumvalstu līderu izteiktās aizdomas, ka Ukrainas lidmašīna tikusi notriekta.
Reaģējot uz Teherānas paziņojumu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien jau pieprasījis, lai tie, kas atbildīgi par lidmašīnas notriekšanu, tiktu sodīti.
“Mēs sagaidām, ka Irāna (,,) vainīgos sauks tiesas priekšā,” savā “Facebook” lapā raksta Zelenskis.
Viņš arī pieprasījis Teherānai izmaksāt atbilstošas kompensācijas.
Video
Autors: nozare.lv/Rīta Panorāma
10.01.2020.
Vai ķeizargrieziens ir bīstams sievietes veselībai?
Statistika Latvijā liecina, ka plānotie ķeizargriezieni ir diezgan izplatīti. Taču diemžēl ne vienmēr tiek izprasti to riski un iespējamās komplikācijas. Lai skaidrotu šo situāciju – kad ķeizargrieziens ir nepieciešamība, bet kad no tā labāk atteikties – padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete. Savukārt BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa sniedz ieteikumus brūces apkopei pēc operācijas.
Sabiedrībā arvien populārāks kļūst uzskats, ka sievietei vajadzētu pašai izvēlēties, kā viņa dzemdēs – dabiski vai ar ķeizargriezienu. Tiek uzsvērti ķeizara plusi: fiziski vai psiholoģiski vieglāk; zināms datums, kad notiks operācija; izpaliek zīlēšana, vai jau jādodas uz dzemdību nodaļu; procesā ir liela prognozējamība; bērns tiek pasargāts no iespējamā skābekļa bada, kāds var notikt dabisko dzemdību laikā – viņš neiesprūdīs, nesapīsies nabas saitē… Ir grūtnieces, kurām gan pašu, gan topošā mazuļa veselība ļauj dzemdēt pašām, tomēr viņas izvēlas dažādos veidos pierunāt ārstus nozīmēt ķeizargrieziena operāciju un ir gatavas par to tērēt visai lielas naudas summas.
Par šādu tendenci liek aizdomāties arī statistika. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2016. gadā Latvijā stacionāros pieņemtas 21095 dzemdības, no tām 4663 gadījumos bērniņi pasaulē ieradās ar ķeizargriezienu: 2684 bija neatliekami ķeizari, bet 1978 – plānoti. Arī 2017. gadā šie skaitļi nebija mazi: no 20040 notikušajām dzemdībām bija 4636 ķeizari, no tiem plānoti – 1896, savukārt 2018. gadā stacionāros notika 18587 dzemdības, no tām – 4065 ķeizargriezieni, plānotie – 1597. RAKUS Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete saka: „Ārstus šī statistika uztrauc. Latvijā ar ķeizargrieziena operāciju beidzas vidēji katra piektā grūtniecība, bet ķeizara sekas nemaz nav tik nevainīgas, kā sievietei sākumā varētu šķist.”
Kā tas notiek?
Ķeizargrieziens ir operatīvu dzemdību veids, kad auglis no mātes ķermeņa tiek izņemts caur apmēram desmit centimetrus garu griezienu vēdera lejasdaļā virs simfīzes. Atsāpināšanai visbiežāk izmanto spinālo vai epidurālo anestēziju, kas ir ar pavisam minimālu ietekmi uz bērnu. Tās laikā sieviete ir nomodā, var sarunāties, taču sāpes nejūt. Vispirms tiek pārgriezta vēdera priekšējā siena – āda, muskuļi, vēderplēve, tālāk šķērseniski iegriež dzemdes apakšējā daļā un izceļ augli. Kad nabassaite pārgriezta un nospiesta ar klemmi, ārsts no mātes ķermeņa izņem arī placentu un augļa apvalkus. Tad pēc kārtas sašuj operācijas sākumā pārgrieztos audus. Pēc operācijas sieviete apmēram pāris stundas atrodas pēc narkozes atmošanās palātā, kur tiek kontrolēts pulss, asinsspiediens un dzemdes stāvoklis. Pēc tam viņa tiek aizvesta uz palātu kopā ar savu bērnu, un nu jāsāk jaundzimušo barot ar krūti, kas uzreiz pēc operācijas nav viegli. Arī bērna aprūpe sievietei pēc ķeizara ir daudz grūtāka nekā pēc dabiskajām dzemdībām, sāp grieziena vieta. Pēcoperācijas periodā viņai nozīmē atsāpinošus un dzemdi savelkošus preparātus, kādreiz arī antibiotikas.
Risks zaudēt dzemdi
Ķeizargrieziena operācija simtprocentīgi negarantē drošu iznākumu mātei un bērnam. Ginekoloģe Nellija Lietuviete ir saskaitījusi vairāk nekā desmit ķeizargrieziena komplikāciju, ar kurām operējošajiem ginekologiem nākas sastapties arvien biežāk: „Dažu komplikāciju agrāk vispār nebija. Piemēram, parasti ārpusdzemdes grūtniecības tipiskā vieta ir olvads, bet apmēram pēdējos desmit gados parādījusies jauna vieta – apaugļotā olšūna ieligzdojas ķeizara rētā. Modernā medicīna piedāvā dažādus šīs problēmas risinājumus, taču neveiksmes gadījumā pastāv liels risks zaudēt dzemdi.
Nākamā komplikācija: visai bieži mēs ultrasonogrāfijā redzam, ka dzemdes rēta pēc ķeizara ir nepilnvērtīga – dzemdes priekšējā sienā, kur tika veikts grieziens, palicis muskuļu slāņa defekts jeb niša. Tas netraucē dzīvot, taču šī niša var radīt asiņošanu starp menstruālajiem cikliem. Turklāt nākamajā grūtniecībā pastāv lielāks risks dzemdei pārplīst. Jo lielāka grūtniecība, jo risks pieaug. Grūtniecība var izvērsties dzīvībai bīstamā situācijā, un te daudz ko izšķir fakts, kur sieviete tobrīd atrodas – cik tuvu vai tālu no slimnīcas un vai tajā ir ārsts, kurš prot šādās situācijās palīdzēt.”
Tāpēc ginekoloģe Nelija Lietuviete sievietēm, kurām bijis ķeizargrieziens un kuras vēlas nākamo bērniņu, iesaka pirms grūtniecības obligāti veikt ultrasonogrāfiju: „Ķeizara rēta parasti sadzīst sešu, septiņu mēnešu laikā, un ultrasonogrāfijas izmeklējumā var redzēt, cik kvalitatīvi tas noticis. Ja viss labi, tad drīkst plānot nākamo grūtniecību. Ja nav labi, jālemj par dzemdes rētas korekciju, kas ir vēl viena operācija. Pēc tam sievietes izredzes iznesāt nākamo grūtniecību un dzemdēt bērniņu ir lielas. Kā viņš varētu nākt pasaulē – dabiski vai atkal ar ķeizaru, būtu jāizvērtē ginekologam un lēmums jāpieņem, ņemot vērā apstākļus, kāpēc noticis iepriekšējais ķeizargrieziens. Piemēram, ja tā iemesls bijis dzemdību darbības vājums, šīm sievietēm parasti ir mazas cerības, ka nākamreiz dzemdību darbība pēkšņi kļūs teicama un viņas dzemdēs pašas. Arī, ja sievietei no dzemdes izņemts ļoti liels miomas mezgls un pēc tam viņa palikusi stāvoklī, parasti veic ķeizargriezienu, jo šāda dzemde vairs nav spējīga izstumt bērniņu. Savukārt, ja sievietei iepriekšējo dzemdību laikā bijis, piemēram, pilns dzemdes kakla atvērums, bet ķeizargrieziens veikts tāpēc, ka atslāņojusies placenta, tas nozīmē, ka viņai dzemdes kakls spēj ļoti labi atvērties un pat ar ķeizara rētu viņa var dzemdēt dabiski.”
Vēl viena komplikācija, kam ginekoloģe Nellija Lietuviete pievērš īpašu uzmanību, – lielāks risks, ka nākamās grūtniecības laikā placentas novietojums nebūs pareizs. „Piemēram, tur, kur ir ķeizargrieziena operācijas rēta, placenta var ieaugt pārāk dziļi dzemdes sieniņā un tas savukārt dzemdībās var izraisīt lielu asiņošanu. Tik masīvu, ka vienīgais veids, kā asiņošanu apturēt un glābt mātes dzīvību, ir izņemt dzemdi. Tāpēc šajā situācijā tiešām labāks variants, kā bērniņam nākt pasaulē, ir ķeizargrieziens.”
Citas komplikācijas
Ginekoloģe Nellija Lietuviete savā ikdienas ārstes darbā redz, ka pēc ķeizargrieziena mēdz attīstīties dzemdes iekaisums. „Dzemdes mēdz iekaist arī pēc dabiskām dzemdībām, taču pēc ķeizara iekaisums ir daudz sarežģītāks. Infekcija no dzemdes dobuma pa olvadiem var nokļūt vēdera dobumā un attīstīties peritonīts – vēdera plēves iekaisums, kas ir jau ārkārtīgi nopietna situācija.
Reizēm pēc ķeizargrieziena tā rētā – visbiežāk vēdera priekšējā sienā, aponeirozē (plēvē, kas nosedz vēdera iekšējos orgānus), – var attīstīties endometrioze, kas katru mēnesi rada ļoti izteiktas sāpes, un tad atkal nepieciešana operatīva iejaukšanās.”
Dr. Lietuviete uzskaita arī citas komplikācijas. Kā pēc jebkuras operācijas, arī pēc ķeizara, mēdz veidoties saaugumi. Var būt blakus orgānu bojājumi. Ir komplikācijas, kas saistītas ar anestēziju… „Šādi gadījumi ir reti,” saka ginekoloģe, „bet, ja salīdzina dabiskas dzemdības ar ķeizargriezienu, komplikācijas notiek biežāk, un ar to ir jārēķinās. It sevišķi, ja Latvijā notiek tik daudz ķeizargrieziena operāciju pēc pašu pacienšu vēlēšanās.” Ginekoloģe vēlreiz uzsver: lēmums, kā sievietei laist pasaulē bērniņu, ir profesionāļu jautājums.
Vai pasargā bērnu?
Šis arī ir izplatīts mīts. N.Lietuviete stāsta, ka plānots ķeizargrieziens bērnu pasargā no grūtā ceļojuma pa dzemdību ceļiem, taču nenovērš jau pirms dzemdībām iegūtās veselības problēmas. Tāpat bērna izņemšana no dzemdes ne vienmēr garantē, ka tā būs veiksmīga, un var radīt traucējumus jaundzimušā veselībai. „Bērnam daudz veselīgāk ir ierasties pasaulē pa dabiskajiem dzemdību ceļiem. Tad viņš sastopas arī ar mātes mikrofloru, kas nostiprina bērna imunitātes spējas, un viņš ir daudz izturīgāks pret apkārtējās vides ietekmi.
Kad bez ķeizara neiztikt?
„Ķeizargriezienam ir savas indikācijas – nopietni medicīniski iemesli, kad tas nepieciešams. Proti, kad dzemdību laikā tiek apdraudēta mātes un bērna dzīvība vai veselība,” uzsver ginekoloģe. „Piemēram, grūtniecei atslāņojas placenta. Nepareiza augļa guļa dzemdē, kas neļauj viņam piedzimt dabīgi. Priekšlaicīgas dzemdības noteiktā laikā. Skābekļa bads bērnam, nabas saites izkrišana, kad tā izslīd caur dzemdes kaklu un maksti, pirms bērns piedzimis, un tas var kavēt asins piegādi mazulim. Dzemdību darbības vājums, kad tā palēninājusies vai pilnībā apstājusies, un citi nopietni medicīniski iemesli. Šādos gadījumos tiek veikta ķeizargrieziena operācija.” N.Lietuviete uzsver, ka ķeizargrieziens būtu jāatstāj kā dzemdību metode izņēmuma situācijās.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – ķeizargrieziena gadījumā brūcei ir nepieciešama īpaša aprūpe, tā ir dziļa un nopietna. Nepieciešamos medikamentus pēc operācijas ieteiks un izrakstīs ārsts, tomēr arī sievietei pašai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, kā notiek rētas dzīšana. Brūces aprūpei jāsarūpē piemēroti līdzekļi – vislabāk talkā nāks izsmidzināmie līdzekļi ar sudrabu brūču tīrīšanai. Tiem ir antibakteriāla iedarbība, kas palīdzēs izvairīties no iekaisumiem. Kā arī tie veicina ātrāku un vieglāku brūču dzīšanas procesu.
Noteikti jāpatur prātā tas, ka ķeizargrieziens ir ļoti nopietna operācija, tādēļ pēc tās ir cītīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un pašsajūtai, un jebkādu šaubu gadījumā noteikti jāvēršas pēc padoma pie ārsta.
Autors: Benu Aptieka
Beidzot apstiprina breksita vienošanos!
Lielbritānijas Pārstāvju palāta ceturtdien beidzot apstiprinājusi izstāšanās vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES), paverot ceļu bloka pamešanai 31.janvārī.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad teju katrs balsojums par breksitu varēja kļūt par iemeslu iepriekšējās valdības krišanai, šoreiz vienošanās tika viegli apstiprināta – par nobalsoja 330 deputāti, pret – 231.
Kopš 2016.gada referenduma, kurā vairums Lielbritānijas vēlētāju nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, deputāti atradušies strupceļā breksita jautājumā, bet pagājušajā mēnesī situācija mainījās, premjera Borisa Džonsona vadītajiem konservatīvajiem izcīnot pārliecinošu vairākumu parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.
Lielbritānijas parlamenta jaunais sasaukums jau pirms Ziemassvētkiem pirmajā lasījumā atbalstīja breksita vienošanos, un valdība šonedēļ atvēlēja trīs dienas vienošanās apspriešanai.
Taču daudzi deputāti pat neieradās uz debatēm otrdien un trešdien, un valdība viegli atvairīja opozīcijas mēģinājumus izdarīt labojumus vienošanās tekstā.
Tagad vienošanās būs jāapstiprina Lordu palātai, un Eiropas Parlamentam (EP). Domājams, ka tas tiks paveikts līdz 31.janvārim.
Pašreiz visa uzmanība pievērstas citai problēmai – sarunām par tirdzniecības attiecībām starp Lielbritāniju un ES pēc breksita.
Likums par izstāšanās vienošanos cita starpā nosaka, ka pārejas periodu pēc breksita, kas ilgs līdz nākamā gada beigām un kura laikā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas, nedrīkst pagarināt.
Brisele uzskata šo termiņu par pārāk īsu, un devusi Londonai iespēju to pagarināt, bet Džonsons šādu iespēju noraidījis.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien pirms tikšanās ar Džonsonu sacīja, ka panākt vienošanos Londonas noteiktajā laikā “būtībā ir neiespējami”.
“Mums būs jāizvirza prioritātes,” sacīja Leiena, brīdinot, ka gaidāmas smagas sarunas.
Reaģējot uz Leienas izteikumiem, Džonsona birojs ļāva noprast, ka Londona varētu piekrist arī tikai daļējam tirdzniecības līgumam.
Autors: nozare.lv
09.01.2020.
Brazīlijā sacelts tracis par “Netflix” šovu, kurā Jēzus attēlots kā gejs (+VIDEO)
Brazīlijas Augstākā tiesa noraidījusi zemākas instances tiesas lēmumu, ka straumēšanas kompānijai “Netflix” no apraides jāizņem Ziemassvētku komēdija, kurā Jēzus attēlots kā gejs.
Augstākās federālās tiesas priekšsēdētājs Antoniu Diass Tofoli atbalstīja “Netflix” iesniegto apelācijas sūdzību pret pagaidu rīkojumu aizliegt filmu.
Tiesa noraidīja apgalvojumu, ka filma aizskar kristiešus.
“Nevar pieņemt, ka smieklīga satīra spēj vājināt vairāk nekā 2000 gadu senās kristīgās ticības vērtības, kurām tic lielākā daļa Brazīlijas pilsoņu,” secinājis tiesnesis.
“Netflix” ceturtdien pieņemto Brazīlijas Augstākās tiesas lēmumu nekomentēja, bet trešdien pauda atbalstu komēdijai kā “mākslinieciskās izteiksmes” brīvībai.
Brazīlijas producentu kompānija “Porta dos Fundos”, kuras veidotā filma “Netfilx” skatāma kopš 3.decembra, paziņoja, ka “iebilst pret jebkādu cenzūru, vardarbību, nelikumību un autoritārismu”, solot turpināt sava darba izrādīšanu.
Filma “The First Temptation of Christ” (“Kristus pirmais kārdinājums”) vēsta par Jēzus atgriešanos mājās savā 30.dzimšanas dienā un netieši norāda, ka viņš ir gejs. Filmas veidotāji aizstāvēja savu darbu kā vārda brīvības izpausmi, bet reliģiskās organizācijas asi kritizēja šo video.
Riodežaneiro tiesneša Benedikto Abikaira trešdienas lēmums, ka “Netflix” jāizņem šovs no apraides, bija pretrunā ar iepriekš pieņemto lēmumu, kas noraidīja cenzūru.
Tiesnesis, kura lēmums attiecas tikai uz Brazīliju, sacīja, ka tas “nāks par labu ne tikai kristiešu kopienai, bet Brazīlijas sabiedrībai, kas lielākoties ir kristīga”. Viņš lēmumu pamatoja ar vēlmi nomierināt sabiedrību un dot tiesām laiku pieņemt izsvērtu lēmumu par tālāko filmas likteni.
“Porta dos Fundos” birojam Riodežaneiro 24.decembrī uzbruka grupa vīriešu ar degbumbām. Video, kas izplatījās internetā pāris dienas vēlāk, trīs vīrieši uzņēmās atbildību par šo uzbrukumu.
Policija paziņojusi, ka viens no uzbrucējiem identificēts kā Eduardu Fauci, kurš aizbēdzis uz Krieviju. Brazīlijas valsts mediji trešdien vēstīja, ka federālā policija lūgusi Interpolam izsludināt šo personu starptautiskā meklēšanā. Publiski pieejamos meklējamo personu sarakstos ceturtdien Fauci vārda vēl nebija.
2012.gadā dibinātā komēdiju producentu kompānija “Porta dos Fundos” saņēmusi daudzus apbalvojumus par saviem darbiem. 2018.gadā tā saņēma starptautisko balvu “Emmy”.
Video
Autors: nozare.lv
Princis Harijs ar sievu paziņo, ka samazinās savu lomu karaļnamā! (+VIDEO)
Lielbritānijas princis Harijs un viņa dzīvesbiedre Megana Mārkla trešdien nāca klajā ar pārsteidzošu paziņojumu, ka viņi nolēmuši samazināt savu lomu karaļnama pārstāvēšanā.
Pāris savā paziņojumā informēja, ka pavadīs kādu laiku Ziemeļamerikā un pārtrauks ilgi uzturētās attiecības ar presi.
Mediji ziņoja, ka Saseksas hercogs un hercogiene par savu lēmumu nav iepriekš informējuši ne karalieni Elizabeti II, kas ir Harija vecmāmiņa, ne Harija tēvu princi Čārlzū.
Pārsteidzošā ziņa seko šī pāra vētraini pavadītam gadam. Princis Harijs un Megana ir atklāti atzinuši, ka viņiem ir grūti būt uzmanības centrā un ka viņi atsvešinājušies no Harija brāļa prinča Viljama. Pāris oktobrī nolēma sākt tiesvedību pret tabloīdu presi, iesūdzot tiesā laikrakstu “cietsirdīgas kampaņas” dēļ.
“Mēs esam nodomājuši aiziet no karaliskās ģimenes “nozīmīgo” locekļu lomas un strādāt, lai kļūtu finansiāli neatkarīgi, vienlaikus turpinot pilnīgi atbalstīt Viņas majestāti karalieni,” teikts paziņojumā, kuru publiskoja Bekingemas pils.
“Mēs esam izvēlējušies šogad veikt pāreju, sākot veidot progresīvu jaunu lomu šīs institūcijas ietvaros,” pāris piebilda.
“Mēs tagad plānojam sabalansēt savu laiku starp Apvienoto Karalisti un Ziemeļameriku.”
Bekingemas pils pēc stundas un 40 minūtēm publiskoja citu paziņojumu, kurā teikts, ka diskusijas ar Saseksas hercogu un hercogieni ir “agrīnā stadijā”.
“Mēs saprotam viņu vēlmi pēc atšķirīgas pieejas, bet tie ir sarežģīti jautājumi, kuru izskatīšanai būs vajadzīgs laiks,” piebilsts šajā paziņojumā.
35 gadus vecais Harijs un 38 gadus vecā Megana ir starp karaļnama svarīgākajiem locekļiem un līdzīgi Viljamam un viņa sievai Keitai tiek uzskatīti par monarhijas nākotni.
Harijs un Megana Ziemassvētku sezonā pavadīja sešas nedēļas Kanādā, pirms tam atzīstot, ka nejūtas ērti būt mediju uzmanības centrā pēc savām kāzām 2018.gada maijā un dēla Ārčija piedzimšanas pērnā gada maijā.
Viņi arī nebija klāt karaļnama tradicionālajos Ziemassvētkos Sendringemas muižā, jo svētkus pavadīja pie Meganas mātes Dorijas Reglendas.
Video
Autors: nozare.lv/Dieviete.lv
Par vietu konkursa “Supernova 2020” finālā sacentīsies 26 dziesmas (+VIDEO)
Par vietu Latvijas Televīzijas (LTV) autoru un izpildītāju konkursa “Supernova” finālā sacentīsies 26 dziesmas, informēja projekta “Supernova 2020″ komunikācijas vadītāja Līga Andžāne.
Sākot no šodienas, “Supernova” kontā sociālajā tīklā “YouTube” var noklausīties tās konkursam pieteiktās dziesmas un izpildītājus, kurus atlases žūrija decembrī aicināja uz noklausīšanos klātienē.
Šogad konkursam “Supernova” būs tikai viena tiešraide 8.februārī, kad varēs noskaidrot, kurš no pretendentiem dosies uz 65.starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu, kas šogad maijā notiks Nīderlandes pilsētā Roterdamā.
Mainoties televīzijas raidījumu skaitam, mainījusies arī dziesmu atlases kārtība. Kā norādīja konkursa “Supernova2020″ producente Ilze Jansone, televīzijas skatītāji dziesmu vērtēšanā varēs iesaistīties tikai fināla tiešraidē. “Astoņas fināla dziesmas izvēlēsies žūrija, ņemot vērā arī to, kā dziesmas platformā “YouTube” būs vērtējuši klausītāji,” skaidroja Jansone. Astoņas fināla dziesmas tiks izziņotas 16.janvārī.
Par vietu konkursa “Supernova 2020″ finālā sacentīsies Elizabete Gaile, Līva, Annemarija Moiseja, Seleste, Rūta Ķergalve, grupa “Laika Upe”, grupa “Audiokvartāls”, Toms Kalderauskis, Markus Riva, Katrīna Bindere, “Shanti”, Madara, Samanta Tīna, Sabīne Blūma-Blūmane, “Maia”, Edgars Kreilis, Katrīna Dimanta, Antra Stafecka un Atis Ieviņš, Aivo Oskis, grupa “Bad Habits, “Anna”, Alise Haijama, Driksna, Miks Dukurs, Alekss Silvers, Signe un Jānis.
Kā ziņots, 20.novembrī plkst.23.59 noslēdzās dziesmu pieteikšana LTV autoru un izpildītāju konkursa “Supernova” sestajai sezonai.
Konkursā varēja piedalīties autori, izpildītāji un producenti, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu. Viens no konkursa “Supernova” mērķiem ir palīdzēt augt un attīstīties nozarei kopumā, tādēļ dziesmu tapšanā drīkst piedalīties arī ārvalstu producenti. Nolikums paredz, ka ārvalstu pilsoņi var būt arī izpildītāji grupas sastāvā, tomēr viņi nedrīkst būt solisti.
Video
Autors: nozare.lv
09.01.2020.
Džastins Bībers pavēsta, ka ir saslimis ar Laimas slimību (+VIDEO)
Kanādiešu popmūzikas zvaigzne Džastins Bībers trešdien paziņoja, ka ir saslimis ar Laimas slimību.
Bibers savā paziņojumā “Instagram” pavēstīja, ka viņš dokumentālā filmā video koplietošanas vietnē “YouTube” pastāstīs par savu cīņu ar šo slimību, ar kuru var saslimt pēc ērces kodiena.
“Ir bijuši vairāki smagi gadi, bet, pareizi ārstējoties (..) es būšu atpakaļ un jutīšos labāk nekā jebkad,” 25 gadus vecais Bībers rakstīja savā paziņojumā.
Viņš pieminēja kritiķus, kas esot netaisni komentējuši viņa izskatu, sakot, ka viņš izskatās pēc metamfetamīna lietotāja.
“Viņi neaptvēra, ka man nesen tika diagnosticēta Laimas slimība; man bija ne vien tas, bet arī nopietns hroniskas mononukleozes gadījums, kas ietekmēja manu ādu, smadzeņu darbību, enerģiju, un veselību vispār.”
Bībera “Instagram” paziņojuma foto sadaļā ir parādīts slavenību ziņu vietnes TMZ raksts, kurā teikts, ka minēto “YouTube” dokumentālo filmu paredzēts publicēt 27.janvārī.
TMZ vēstīja, ka Bībers lielu daļu pagājušā gada pavadījis ciešanās, līdz ārsti diagnosticēja viņam Laima slimību. Fotogrāfijās no pagājušā gada septembra Bībers bija redzams pievienots intravenozās infūzijas sistēmai.
Video
Autors: nozare.lv/Dieviete.lv
Apskati filmas “Dvēseļu putenis” kauju norises vietas!
Režisora Dzintara Dreiberga filma “Dvēseļu putenis”, kas ved 100 gadus senā pagātnē, ļaujot izzināt Latvijas kā brīvas valsts veidošanās stāstu, šobrīd Latvijas kinoteātros skatīta jau 232 282 reizes. Tuvojoties Ziemassvētku kauju 103. gadadienai šā gada 11. janvārī, ikviens aicināts apmeklēt atceres pasākumus un pieminēt šo vēsturiski nozīmīgo kauju dalībniekus, kā arī izzināt kauju norises vietas klātienē.
Ziemassvētku kauju 103. gadadiena īpaši tiks atzīmēta Ziemassvētku kauju muzejā “Mangaļi” Jelgavas novadā, kur apmeklētājiem būs iespēja ne vien iepazīties ar filmas “Dvēseļu putenis” tapšanas aizkulisēm, bet arī apskatīt filmēšanas norises vietas. Kā ziņots iepriekš, tieši Ziemassvētku kauju muzejā 2017. gadā, piedaloties arī daudziem Jelgavas novada iedzīvotājiem, norisinājās filmas nozīmīgo kauju skatu uzņemšana.
“Kopš filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanas uz Latvijas kino ekrāniem esam novērojuši, ka Ziemassvētku kauju muzeja apmeklētāji izrāda daudz personiskāku interesi par vēstures notikumiem un to izzināšanu. Daudziem filmas radīto pārdzīvojumu rezultātā ir radusies interese un jautājumi gan par vēstures notikumiem, gan arī vietām, kur filma tikusi uzņemta. Plānotais atceres pasākums, kurā visi laipni aicināti piedalīties, ir lieliska iespēja gan apskatīt muzeja piedāvājumu, gan iegūt atbildes uz aktuāliem jautājumiem no filmas aktieriem un vēsturniekiem,” norāda Latvijas Kara muzeja nodaļas “Ziemassvētku kauju muzejs” vadītājs Dagnis Dedumietis.
Pasākums Ziemassvētku kauju muzejā tiks atklāts plkst. 14.00 ar filmas “Dvēseļu putenis” galvenā varoņa Artūra Vanaga lomas atveidotāja Oto Brantevica, filmas militārā konsultanta Ziedoņa Ločmeļa un vīru kopas “Vilki” piedalīšanos. Tāpat tā ietvaros būs iespēja gan apmeklēt Pirmā pasaules kara karavīru sadzīves vēstures liecību izstādi, gan apskatīt pārapbedīto karavīru apbalvojumus, kas ļāva identificēt karavīru mirstīgās atliekas. Plkst. 15.00 norisināsies Zemessardzes Studentu bataljona kaujas paraugdemonstrējumi, savukārt plkst. 15.30 – Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu kandidātu zvēresta un jaunsargu svinīgā solījuma nodošana. Pasākuma turpinājumā plkst. 16.00 ikviens aicināts piedalīties arī svinīgajā lāpu gājienā no muzeja uz Ložmetējkalnu, kas noslēgsies ar “atmiņu” ugunskuriem un tējas malkošanu.
Filmu “Dvēseļu putenis” veidojuši kino profesionāļi no Latvijas un citām valstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, producente Inga Praņevska, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste, prestižās “Emmy” balvas laureāte Lolita Ritmanis, “Casting Bridge” aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija “Kultfilma” un citi.
09.01.2020.
Sāpes mugurā un locītavās – kas par tām jāzina?
Ko darīt, kad sāp kauli, locītavas, muskuļi vai saites? Iedzert pretsāpju tableti, doties pie ārsta vai varbūt samierināties ar sāpēm? Mediķi un farmaceiti ir vienisprātis – vispirms jānoskaidro – kur sāp, kā sāp, cik bieži sāp un cik stipri sāp, jo no tā atkarīga ārstēšanas taktika. Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz vadošie Latvijas neirologi, algologi, kā arī farmaceits. Raksts tapis aptieku tīkla Latvijas aptieka akcijas “Ciet sāpes! Izstāsti farmaceitam!” ietvaros.
RSU profesore, neiroloģe un algoloģe Ināra Logina:
Kas izraisa sāpes?
Vairumā gadījumu muguras un locītavu sāpes ir nespecifiskas jeb mehāniskas dabas. Tās rodas, jo mums ir nepareiza stāja, pārāk liela vai nevienmērīga slodze uz muguru, locītavām un muskuļiem. Sāpju iemesls var būt liekais svars, mazkustīgums, pārpūle un vairumā gadījumu ar novecošanos saistītas deģeneratīvas izmaiņas. Tomēr sāpes var būt arī specifiskas jeb nesaistītas ar muskuloskeletālo sistēmu , un tās var izraisīt dažādas slimības.
Simptomi, kam jāpievērš uzmanība
Visām slimībām ir „sarkanie karogi” jeb brīdinošie simptomi, ko nevar atstāt bez ievērības. Muskuloskeletālajām sāpēm tās ir izteiktas nakts sāpes, sāpes miera stāvoklī vai ļoti intensīvas sāpes pie visniecīgākās kustības, sāpes kopā ar paaugstinātu temperatūru, kurai nav cita medicīniska izskaidrojuma, sāpes, kas ilgst vairāk kā 6 nedēļas vai progresē. Atkarībā no sāpju lokācijas ir vēl vairāki brīdinošie simptomi, tāpēc nevajadzētu uzsākt pašārstēšanos, bet vispirms pakonsultēties ar ārstu, lai izslēgtu kādu nopietnu saslimšanu.
Pie kādiem speciālistiem doties?
Vispirms jādodas pie ģimenes ārsta. Ja ārsts konstatēs, ka sāpes ir mehāniskas dabas, viņš ieteiks piemērotāko ārstēšanu un vajadzības gadījumā nosūtīs jūs pie rehabitologa. Savukārt, ja ģimenes ārstam radīsies aizdomas, ka sāpes ir specifiskas un tām ir kāds cits cēlonis, piemēram, nervu sistēmas bojājumi, infekcija, trauma vai urīnceļu problēmas, viņam būtu jānozīmē analīzes un jānosūta jūs pie attiecīgās jomas speciālista. Dažkārt ģimenes ārsts var ieteikt aiziet arī pie psihoterapeita, jo īpaši muguras sāpes var būt saistītas arī ar psihosociāliem faktoriem.
Kādus izmeklējumus veikt?
Ja nav brīdinošo simptomu, pietiek ar rehabitologa konsultāciju. Papildus izmeklējumi vajadzīgi tikai tad, ja ir kādi brīdinoši specifiski simptomi vai jālemj jautājums par operāciju, vai arī pacienta simptomi ģimenes ārstam nedod mieru.
Sūtīt visus pacientus ar muskuloskeletālajām muguras sāpēm uz magnētisko rezonansi ir nevajadzīga naudas izšķiešana. Ja jāizmeklē pacienta kaulu, skrimšļu un locītavu stāvoklis, tad rentgenogrāfija, kompjūtertomogrāfija un mīksto audu ultrasonogrāfija ir pietiekoši informatīvas. Savukārt, ja ir aizdomas par iekaisumu, jāveic asins analīzes.
Sāpes vecumā – deģeneratīvo izmaiņu rezultāts
Muguras un locītavu sāpes var piemeklēt arī gados jaunus cilvēkus, kam ir sēdošs dzīvesveids, nepareiza stāja vai kāda specifiska saslimšana, tomēr visbiežāk no muskuloskeletālajām slimībām cieš vecāka gadu gājuma cilvēki. Kauli un skrimļi gluži tāpat viss pārējais mūsu ķermenī ar gadiem noveco. Atkarībā no mūsu dzīvesveida un ķermeņa īpatnībām kādu tas skar ātrāk, citu vēlāk, taču kādā brīdī visi saskaras ar deformāciju. Ar gadiem saites paliek kā veca, neelastīga gumija, audi sarūk un pieaug osteoporozes risks. Tās ir izmaiņas, kuras jāpieņem. Medikamenti nevar apturēt novecošanās procesu, tie var tikai atvieglot pašsajūtu.
Jebkurā vecumā svarīgi kustēties
Brīdī, kad cilvēks jūt sāpes un stīvumu, viņš mazāk kustas. Taču tas ir apburtais loks – jo mazāk kustamies, jo vairāk sāp un, jo vairāk sāp, jo mazāk kustamies. Ja atslēgu ilgstoši nekustina, tā ierūsē. Līdzīgi ir ar mūsu ķermeni, tāpēc audi ir regulāri jākustina jeb „jāieeļļo”. Dažkārt cilvēki aizbildinās, ka viņiem ir slima sirds un citas blakus saslimšanas, cilvēki mēdz nobīties ikreiz, kad kaut kas nokrakšķ, taču no kustībām nav jābaidās. Fizioterapeits vai rehabitologs, zinot cilvēka slimību vēsturi, var ieteikt piemērotākās aktivitātes ikvienam.
Esiet uzmanīgi ar medikamentiem
Medikamentam ir blakusparādības – daži pasliktina nieru darbību, citi kuņģa darbību. Ja cilvēks dzer daudz citu medikamentu, piemēram, sirds zāles, asins šķīdinošās zāles un vēl pretsāpju zāles, noteikti par to jāinformē ārsts vai farmaceits. Piemēram, pretsāpju zāles, kam ir pretiekaisuma efekts, ietekmē asins recēšanu.
Kādas ir pacientu biežākās kļūdas medikamentu izvēlē?
Alīna Kriviņa, Latvijas aptieka farmaceite:
- Pacienti ļoti ietekmējas no reklāmām, kā arī viens no otra pieredzes, nepievēršot uzmanību tam, vai medikaments derēs tieši šim konkrētajam cilvēkam ar viņa individuālajām slimībām un sāpju tipu.
- Pacienti maz stāsta farmaceitam par kopējo veselības stāvokli. Tas var būtiski ietekmēt medikamenta izvēli. Piemēram, ja pacientam ir kuņģa čūla vai citas blakus slimības, ne visi pretsāpju līdzekļi būs droši.
- Pacienti, mēģinot remdēt stipras sāpes un vēloties ātrāku efektu mēdz pārdozēt medikamentus. Bet jāatceras, ka atšķirībā no vēnā ielaistajām zālēm, medikamenti, kas lietojami caur muti, nekad neiedarbosies pēc 1 minūtes. Parasti efekts iestājas vidēji 30 min-1h laikā.
RSU emirētā profesora, farmakaloga Antona Skuteļa ieteikumi medikamentu lietošanā:
- Nekombinējiet medikamentus uz savu roku! Nezinot medikamentu sastāvu, Jūs varat pārdozēt aktīvo vielu vai vienlaicīgi lietot medikamentus, kuri savā starpā „nedraudzējas”.
- Ne visas zāles drīkst sasmalcināt. Ir kapsulas, kuras jānorij veselas, lai tās lēnām uzsūktos organismā vai nekairinātu kuņģi. Ja nespējat norīt kapsulas, jautājiet farmaceitam, vai pieejama cita zāļu forma.
- Pievērsiet uzmanību, kurā laikā jālieto zāles – tukšā dūšā, pirms ēšanas, ēšanas laikā vai pēc ēšanas.
- Zālēm vienmēr uzdzeriet vismaz 1/3 glāzi ūdens, nevis citus šķidrumus.
Linda Zvaune, neiroloģe un algoloģe:
Ne vienmēr un ne visas sāpes var pilnībā likvidēt, taču lielākajā daļā gadījumu tās iespējams atvieglot. Savā praksē es saskaros ar ļoti sarežģītiem pacientiem, kas bijuši pie dažādiem speciālistiem un nav atraduši risinājumu savām sāpēm. Es neticu, ka nav risinājuma. Mēs varam vismaz nedaudz samazināt sāpju intensitāti un biežumu. Taču svarīgi ārstēt ne tikai sāpes, bet cilvēku kopumā, pievēršot uzmanību arī dzīvesveida izmaiņām.
Autors: Akcija “Ciet sāpes! Izstāsti farmaceitam!”
Kas Tev jāzina par A, D, E un K vitamīniem?
Ziemas laikā visbiežāk dzirdam ieteikumus par C vitamīna lietošanu, taču tas nebūt nav vienīgais svarīgais vitamīns organisma imunitātes stiprināšanai un vispārējai veselībai. Tāpat teju ikviens būs dzirdējis par D vitamīna nozīmi, taču kā ir ar pārējiem taukos šķīstošajiem vitamīniem – A, E un K? Kādu funkciju tie veic mūsu organismā un kā tos uzņemt? Ieteikumos par taukos šķīstošajiem vitamīniem dalās BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
A vitamīns
A vitamīns ir svarīgs normālas redzes uzturēšanai. Tas veicina normālu imūnsistēmas darbību, kā arī palīdz uzturēt gļotādas un ādas veselību. Tāpat tas palīdz organismā nodrošināt normālu dzelzs vielmaiņu.
Ar kādiem pārtikas produktiem varam uzņemt A vitamīnu? Tas atrodams zivju aknās un eļļā, aknās, olās, siļķē, tāpat arī piena produktos – sviestā, sierā un krējumā. To var uzņemt arī ar beta karotīnu, kas organismā tiek pārveidots par A vitamīnu. To satur krāsainie augļi un dārzeņi – burkāni, tomāti, paprika, ķirbji, salāti, spināti, brokoļi.
Pazīmes, kas liecina par A vitamīna trūkumu organismā. Šī vitamīna trūkums izraisa redzes traucējumus, var būt traucēta spēja redzēt krēslā – vakaros un naktī. Tāpat pieaug uzņēmība pret infekcijas slimībām, āda kļūst sausa.
D vitamīns
Par D vitamīna nozīmi organismā pēdējā laikā tiek runāts aizvien vairāk. Šis vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību. Tas ir nepieciešams normālai kaulu augšanai un attīstībai bērniem, kā arī normālai muskuļu darbībai. Tas veicina normālu imūnsistēmas darbību. D vitamīns ir vajadzīgs arī nervu un hormonālajām sistēmām, kā arī normālam asinsspiedienam. Tas ir pieskaitāms pie hormoniem.
D jeb, precīzāk, D3, vitamīns ultravioleto staru ietekmē tiek sintezēts ādā un tad, no sākuma aknās un pēc tam nieru audos, tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. Ar uzturu D vitamīnu var uzņemt ar zivju aknām, olas dzeltenumu, sviestu, sieru, treknām zivīm un aknas.
Pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu organismā. Nepietiekams D vitamīna līmenis ir lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ ieteicams noteikt tā līmeni, nododot asinsanalīzes. Daļai cilvēku var nebūt sūdzību vai arī var rasties grūtības tās atpazīt. Galvenās D vitamīna trūkuma pazīmes ir nogurums un nespēks, muskuļu un kaulu sāpes, bieža slimošana. Būtiski, ka bērniem D vitamīna trūkums var izsaukt augšanas traucējumus. Tāpat jāpatur prātā, ka cilvēkiem ar lieko svaru nepieciešamas lielākas D vitamīna devas.
E vitamīns
E vitamīns ir antioksidants. Tas veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu, piedalās vielmaiņas procesos, kā arī ir nepieciešams reproduktīvo orgānu normālai darbībai.
Ar uzturu to var uzņemt, lietojot augu eļļas, diedzētos graudus, salātus, olas dzeltenumu, riekstus, avokado un papriku.
E vitamīna trūkums organismā var izraisīt neauglību, ādas izmaiņas, muskuļu vājumu.
K vitamīns
Par K vitamīnu tiek runāts daudz mazāk. Tas veicina normālu asinsreci un palīdz uzturēt kaulu veselību. Ar pārtiku to uzņemam, ēdot spinātus, salātus, nātres, pētersīļus, kāpostus, brokoļus, avokado, kivi, aknas un gaļu. Šo vitamīnu pietiekamā daudzumā sintezē veselīga zarnu mikroflora, tādēļ tā nepietiekamība ir reti sastopama. Deficīta gadījumos ir raksturīga pastiprināta asiņošana, deguna asiņošana, asinsizplūdumi.
Svarīgi atcerēties!
Taukos šķīstošie vitamīni ir jālieto uzmanīgi! Vitamīnu trūkuma simptomi var būt grūti identificējami, tādēļ pirms šo vitamīnu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Speciālisti ieteiks arī nepieciešamo vitamīnu devu, jo, lietojot nesamērīgi, tiem (pārsvarā A un D) ir iespējama arī pārdozēšana.
Autors: Benu Aptieka
Austrālijas ugunsgrēku dūmi sasnieguši Brazīliju! (+VIDEO)
Austrālijas meža ugunsgrēku dūmi otrdien sasnieguši Brazīliju, tviterī pavēstīja Brazīlijas Nacionālais Kosmosa izpētes institūts.
Dūmi sasnieguši Riugradni di Sulas štatu, kas atrodas vistālāk dienvidos, vēsta institūts, atsaucoties uz satelītattēliem. Dūmi mākonis sasniedzis arī štata galvaspilsētu Portualegri, vēsta privātais meteodienests “MetSul”.
“Neraugoties uz satelītattēliem, kas uzrāda dūmu atrašanos atmosfērā virs Portualegri aglomerācijas, Austrālijasdūmu klātbūtne gaisā ir teju nemanāma,” norādīja “MetSul”. Čīles meteodienests pirmdien vēstīja, ka ugunsgrēku dūmi ir redzami Čīlē un Argentīnā.
Tas nozīmē, ka dūmi, kas atrodas 6000 metru augstumā, pārvietojušies 12 000 kilometru, līdz sasnieguši Dienvidameriku. Netiek prognozēts, ka dūmi varētu negatīvi ietekmēt veselību vai kontinenta iemītniekus, norādīja Čīles dienests.
Austrālijā ugunsgrēkos kopš septembra dzīvību zaudējuši 24 cilvēki un izpostītas 8 000 000 hektāru lielas platības.
Video
Autors: nozare.lv
08.01.2020.
Pieredzes stāsts par nopirkto drēbju atgriešanu Latvijas veikalos (PAPILDINĀTS)
Daudzas no mums bijušas situācijā, kurā veikalā nopirktais apģērbs izrādījies brāķis vai izmērs tomēr izrādījies par mazu. Varbūt tu vienkārši atnāc mājās un saproti, ka pirkums tevi neapmierina, bet kas notiek tālāk?
Saņēmām vēstuli no kādas mūsu lasītājas, kura sūdzās par apģērba atgriešanu Latvijas veikalos.
“Labdien, iepērkoties, piemēram, Anglijā vai Spānijā, esmu pieradusi, ka preces atgriešana nesagādā galvassāpes un neviens liekus jautājumus neuzdod, tomēr pie mums Latvijā situācija ir daudz, daudz citādāka. Nesen iepirkos veikalā “Sinsay”, veikalā iegādājos pidžammu, nopirku S izmēru, bet sapratu, ka vajadzēja izvēlēties M izmēru! Gāju atpakaļ uz veikalu, lai preci samainītu, veikalā man paziņoja, ka uz vietas attiecīgā izmēra pidžammas nav, bet tā esot pieejama citā lielveikalā, kurā arī atrodas šis pats veikals. Iekāpju mašīnā un dodos turp samainīt preci, bet man pie kases paziņo, ka tas nav iespējams, jo preci varu samainīt tikai un vienīgi “SINSAY” VEIKALĀ, KURĀ PRECE IEGĀDĀTA. Es biju sašutusi un mani argumenti, ka mani šeit sūtīja pirmā “Sinsay” veikala pārevēja, nedarbojās…
Neko darīt… Tad nu braucu atpakaļ uz pirmo veikalu, bet šajā veikalā manis meklētais izmērs vispār nav… Es esošo preci varot iemainīt tikai pret citu preci, bet naudu atpakaļ saņemt gan nav iespējams! Man tika paziņots, ka pēc nedēļas veikalā būs pievedums un varbūt tad, man kāda no jaunajām precēm patikšot, lai varētu samainīt ar manu pidžammu. Beigas šim stāstam ir laimīgas, bet nervi un laiks pazaudēti uz visiem 100%. Tā vien liekas, ka veikalā šis jautājums nemaz nav atrunāts. Interesanti ir arī tas, ka jau pērkot pidžammu pajautāju, vai būs iespēja samainīt, ja nu S izmērs izrādās par mazu. Man atbildēja, ka tas “ir iespējams” un pat uzrakstīja uz čeka, ka preci drīkst mainīt. Realitāte bija tāda, ka pirmā kasiere, pie kuras ar šo čeku piegāju, bija pārsteigta un paziņoja, ka šoreiz nāks pretī, bet vispār ar šādām lietām nenodarbojas. Tad kā šī paša veikala ģērbtuvēs var būt norāde, ka preci ir iespējams atgriezt?
Esam arī sazinājušies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai uzzinātu, kādas tad ir patērētāja tiesības šādās situācijās. Vai tiešam preci iespējams atgriezt tikai tad, ja tai ir kāda vaina?
Atbilde, kuru saņēmām no Patērētāju tiesību aizsardzības centra
Labdien! 14 dienu atteikuma tiesības pārdevējam ir pienākums nodrošināt tikai, ka preci piedāvā iegādāties distancē (pa telefonu vai internetveikalā). Veikalā uz vietas patērētājam ir iespēja preci apskatīt un piemērīt pirms iegādes, tāpēc nodrošināt atteikuma tiesības veikaliem nav pienākuma. Ja kāds veikals to izvēlās darīt, tā ir tikai veikala paša izvēle un pretimnākšana patērētājiem.
Jautājums tirgotājiem vai likumu zinātājiem: Vai atgriežot preci, veikals var neatdot naudu, bet dot vienkārši savu dāvanu karti atgriežamās preces vērtībā? A, ja nu es negribu tur vairs iepirkties? Tikko biju tādā situācijā. ???? Dabūju dāvanu karti nederīgo bikšu vietā…
— Lauris Reiniks (@LaurisReiniks) June 15, 2020
Vai prece tika pirkta veikala mājaslapā? Tad 2 nedēļas ir tiesības atgūt naudu. Ja prece ir pirkta veikalā, tad šādu priekšrocību nav. Viss atkarīgs vai veikals pats nāk pretī. Ceru, ka palīdzēju 🙂
— Krista Klentaka (@KlentakaKrista) June 15, 2020
Ja prece ir brāķis, tad naudu var atgūt arī tad, ja tā pirkta veikalā uz vietas!
— Krista Klentaka (@KlentakaKrista) June 15, 2020
manuprāt, jābūt izvēlei: nauda vai dāvanu karte
— Madara Kandevica (@mkandevica) June 15, 2020
Komentāros dalies ar savu pieredzi!
Autors: Dieviete.lv
Viktorija Bekhema sevi neuzskatot par skaistu sievieti (+FOTO)
Bijusī populārās meiteņu grupas “Spice Girls” dalībniece un modes dizainere, futbolista Deivida Bekhema sieva Viktorija Bekhema sniegusi interviju britu izdevumam “Harper’s Bazaar UK” un kļuvusi pa žurnāla februāra numura seju. Žurnāla fotogrāfijās Viktorija bija ģērbta pati sava zīmola apģērbā un intervijā pastāstījusi, ka neuzskata sevi par skaistu sievieti!
Žurnāla Instagram kontā ir publicētas vairākas fotosesijas bildes, tajās Viktorija redzama sava zīmola “Victoria Beckham Beauty” apģērbā. Intervijā “Harper’s Bazaar UK” Viktorija padalījusies savās pārdomās par skaistumu un savu darbu.
“Vai es uzskatu sevi par skaistu? Nē, absolūti nē. Taču es izmantoju labāko no tā, kas man ir. Es zinu visus savus trūkumus un smaidu: es esmu tāda, kāda esmu, un netaisos kaut ko sevī mainīt. Man vajadzēja daudz laika, lai es beidzot varētu atzīt, ka 45 gadus vecumā ar mani patiesībā viss ir kārtībā,” – tā Viktorija intervijā.
Viktorija atzinusies, ka ir ļoti laimīga darot savu darbu. “Man ir ļoti paveicies, ka es varu darīt tādu darbu, kas ir “līdzīgs” man pašai. Šis darbs ir mana kaislība. Tāpēc, jā, es dievinu savu darbu,” – teikusi Viktorija.
Video
https://www.instagram.com/p/B61QPnyA40d/
Foto
https://www.instagram.com/p/B61IwQghfQl/
https://www.instagram.com/p/B62YbCYBgGm/
https://www.instagram.com/p/B623LC0ByDI/
https://www.instagram.com/p/B65H2DABL79/
https://www.instagram.com/p/B67-Tzdh17M/
Autors: Dieviete.lv
Kādēļ Megana Mārkla aizmuka no saviem miesassargiem? (+VIDEO)
Megana Mārkla ir izdarījusi ko pavisam negaidītu! Aktīvi tiek komentēta viņas nesenā rīcība, proti hercogiene pārkāpusi karalisko protokolu.
Saseksas hercogu pāra atvaļinājums ir noslēdzies, Ziemassvētkus ģimene sagaidīja kanādā. Tuvākajās dienās pāris atgriezīsies Londonā.
Britu attieksme pret Meganu ir uzlabojusies, tagad Twitter publicēts video, kurā hercogiene izrāda savu laipnību mazai meitenītei. Video redzams, kā Megana, ģērbusies bēšas krāsas mētelī ar lietussargu, lietainā dienā negaidīti aizskrējusi no saviem miesassargiem, pieskrējusi pie nožogojuma un draudzīgi parunājusies ar kādu mazu meiteni. Pēc tam hercogiene draudzīgi paspiedusi meitenītei roku.
Šis video ir pārsteidzis daudzus, jo daudzus britus. “Megana ir brīnišķīga. Viņa pieskrēja tik augstu papēžu kurpēs, lai pasveicinātu mazu meiteni”, “Viņa aizskrēja no saviem miesassargiem, lai satiktu pēc iespējas vairāk cilvēkus. Viņa ir lieliska” – šādus vārdus var lasīt interneta komentāros.
Ceturtdien, 9.janvārī, Keitai Midltonei gaidāma dzimšanas diena. Prinča Viljama sievai paliks 38 gadi. Šajā dienā Megana Mārkla un princis Harijs būs atpakaļ Londonā.
Video
Autors: Dieviete.lv
Tiks paziņoti “Lielās mūzikas balvas 2019” nominanti!
Šodien plkst.10 Kultūras ministrijas konferenču zālē notiks preses konference, kurā paziņos “Lielās mūzikas balvas 2019” nominantus.
Preses konferencē piedalīsies kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), “Latvijas Koncertu” valdes loceklis Guntars Ķirsis un Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode.
Balvas žūrijā darbojas tās priekšsēdētājs, diriģents, komponists un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas asociētais profesors Andris Vecumnieks, diriģents un mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits, muzikoloģe, Latvijas Mūzikas informācijas centra vadītāja Ināra Jakubone, muzikoloģe un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja Ieva Rozenbaha, muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, muzikoloģe un izdevniecības “Musica Baltica” direktore Solvita Sējāne, muzikologs, žurnālists un publicists Armands Znotiņš.
“Lielās mūzikas balvas 2019” pasniegšanas ceremonija notiks 25.februārī plkst.19 Latvijas Nacionālajā operā.
“Lielā mūzikas balva” ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993.gadā Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu.
Janvāra sākumā žūrija izvirza “Lielās mūzikas balvas” iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo preses konferencē, un tikai pirms paša balvas pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.
Autors: nozare.lv
06.01.2020.
