-1.7 C
Rīga
svētdien, 14 decembris, 2025
Home Blog Page 130

“Zelta globusu” kā labākā dramatiskā filma saņem “1917” (+VIDEO)

77.ikgadējā “Zelta globusu” pasniegšanas ceremonijā galveno balvu svētdien saņēmusi kinolente par Pirmo pasaules karu “1917”, kas atzīta par labāko dramatisko filmu.

“1917” režisors Sems Mendess saņēma “Zelta Globusu” kategorijā “labākais režisors”.

Režisora Kventina Tarantīno filma “Once Upon a Time in Hollywood” (“Reiz Holivudā”), kas bija nominēta piecām godalgām, saņēma trīs “Zelta globusus” kategorijās “labākā komēdija/mūzikls”, “labākais kinoscenārijs” un “labākais otrā plāna aktieris”, kur balvu ieguva Breds Pits.

Balvu kategorijā “labākais aktieris dramatiskā filmā” saņēma Hoakins Fīnikss par lomu kinolentē “Joker” (“Džokers”).

Savukārt balvu kategorijā “labākā aktrise dramatiskā filmā” saņēma Renē Zelvēgere par amerikāņu aktrises un dziedātājas Džūdijas Gārlendas attēlojumu filmā “Judy”.

Kategorijā “labākā aktrise otrā plāna lomā” balvu ieguva Lora Derna par lomu studijas “Netflix” filmā “Marriage Story” (“Laulības stāsts”).

“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.

“Zelta globusu” ieguvēji galvenajās kategorijās:

FILMAS

Labākā dramatiskā filma – “1917”;

Labākā aktrise dramatiskā filmā – Renē Zelvēgere, “Judy”;

Labākais aktieris dramatiskā filmā – Hoakins Fīnikss, “Joker”;

Labākā komēdija vai mūzikls – “Once Upon a Time… in Hollywood”;

Labākais aktieris komēdijā vai mūziklā – Tarons Edžertons, “Rocketman”;

Labākā aktrise komēdijā vai mūziklā – “Awkwafina”, “The Farewell”;

Labākā aktrise otrā plāna lomā – Lora Derna; “Marriage Story”;

Labākais aktieris otrā plāna lomā – Breds Pits, “Once Upon a Time in Hollywood”;

Labākā citvalodu filma – “Parasite”;

Labākais režisors – Sems Mendess, “1917”;

Labākais kinoscenārijs – Kventins Tarantīno, “Once Upon a Time in Hollywood”;

Labākā animācijas filma – “Missing Link”.

TELEVĪZIJAS SERIĀLI

Labākais dramatiskais seriāls – “Succession” (HBO);

Labākā aktrise dramatiskā seriālā – Olīvija Kolmena, “The Crown” (“Netflix”);

Labākais aktieris dramatiskā seriālā – Braiens Koks, “Succession” (HBO);

Labākais komēdijseriāls vai mūzikls – “Fleabag” (BBC);

Labākā aktrise komēdijseriālā vai mūziklā –   Fēbe Volere-Bridža, “Fleabag” (BBC);

Labākais aktieris komēdijseriālā vai mūziklā – Rami Jusifs, “Ramy” (“Hulu”);

Labākais miniseriāls vai televīzijas filma –  “Chernobyl” (HBO).

Video

Autors: nozare.lv/Dieviete.lv

07.01.2020.

Uzzini, kuras ir veselīgākās Latvijas ogas

Uztura speciālisti, blogeri un sabiedrībā populāri cilvēki mēdz labrāt dalīties atziņās par veselīgu uzturu, nereti minot tādus superveselīgus produktus kā čia sēklas un godži ogas. Taču ne mazāk jaudīgas ir vietējās linsēklas un dzērvenes. Protams, šo produktu uzturvērtība nav identiska, taču galvenā veselīga uztura ideja ir tāda, ka jācenšas lietot pēc iespējas vairāk pašu zemes produktu, norāda Rimi veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina. 

“Šoreiz vēlos pastāstīt par dažām Latvijas superogām, kuras mēdz būt nepelnīti piemirstas vai nepietiekami novērtētas un paliek svešzemju eksotisko brīnumu ēnā. Taču nevajag novērtēt par zemu mūsu pašu dārzos un mežos augušos gardumus – daba ir gudra un nodrošina katrai klimatiskajai joslai un tās iedzīvotājiem visvairāk nepieciešamos dabiskos vitamīnus,” stāsta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Cidonija

“Šī vērtīgā oga ir kolosāls antioksidantu avots! Tā satur ļoti daudz C vitamīna, kas mums ir īpaši vajadzīgs aukstajā laikā, A un B grupas vitamīnu, kalcija, kālija, dzelzs un selēna. Selēns ir minerālviela, kas nodrošina normālu, pilnvērtīgu vairogdziedzera darbību, uzlabojot tā darbību,” atgādina Olga Ļubina. Viņa tomēr iesaka cidonijas lietot uzturā nelielos daudzumos, lai nekairinātu kuņģa gļotādu, jo šajās ogā ir ļoti augsta organisko skābju koncentrācija. Tāpat nebūtu ieteicams pārāk aizrauties ar cidoniju sukādēm – līdzīgi kā citas ogu un augļu sukādes, arī cidoniju našķi satur daudz pievienotā cukura. 

Dzērvene

Vēl viens Latvijas superprodukts, par kuru nevajadzētu aizmirst, ir dzērvenes. “Arī šī superoga ir bagātīgs C vitamīna avots, turklāt tā satur benzoskābi, kas darbojas kā dabisks konservants, kavējot iekaisuma procesus un kancerogēnu iedarbību. Bet fitoncīdi iznīcina mikroorganismus un nomāc patogēno baktēriju, sēņu un vienšūņu augšanu,” stāsta Rimi veselīgas ēšanas eskperte. Viņa iesaka dzērvenes pievienot skābētiem kāpostiem, pagatavot no tām siltos dzērienus un, protams, ēst žāvētas. 

Smiltsērkšķis

Vēl viens produkts, ko noteikti var dēvēt par superproduktu, ir smiltsērkšķis. Tajā ir daudz bioloģiski aktīvu vielu, kam piemīt vairākas veselību uzlabojošas īpašības. Smiltsērkšķos augstā koncentrācijā ir ne tikai C, bet arī E vitamīns. Īpaši daudz E vitamīna satur smiltsērkšķu eļļa, kas kopā ar A vitamīnu darbojas imūnstimulējoši, pasargājot cilvēka organismu no dažādām infekcijām. 

“Dažādojiet savu ikdienas uzturu ar Latvijā audzētiem un ražotiem produktiem! Atbalstiet vietējos zemniekus un ražotājus un izvēlieties produktus, kas palīdzēs stiprināt imunitāti un tumšajā, aukstajā laikā sargās gan fizisko, gan garīgo veselību. Acis vienmēr priecē spilgtās krāsas – dzeltenā, oranžā un sarkanā, tāpēc pat visdrēgnākajā dienā koša oga iepriecinās un uzmundrinās,” atgādina Rimi “Labākai dzīvei” eksperte Olga Ļubina. 

Autors: Rimi

Aktrise Kamerona Diaza kļuvusi par māmiņu! (+VIDEO)

Plaši pazīstamā aktrise Kamerona Diaza šo gadu ir sākusi ar lieliskiem jaunumiem. Kamerona ar “Instagram” starpniecību paziņojusi, ka viņas un vīra Bendžija Madena ģimenē sagaidīts pieaugums – meitiņa!

Kamerona Diaza ar grupas ”Good Charlotte” mūziķi Madenu apprecējās jau 2015. gada janvārī. Diazai ir jau 47, bet viņas vīrs ir par viņu 7 gadus jaunāks. Pāris ļoti rūpējas par to, lai viņu privātā dzīve būtu maksimāli privāta, viņi nekad nav aizrāvušies ar attiecību izrādīšanu presei. 

Kā atklājusi aktrise, meitiņa esot fantastiska, tomēr viņu ģimene nebūs no tām, kas pārpludinās sociālos tīklus ar mazuļa bildēm.

Video

Foto

https://www.instagram.com/p/B63glM7BQAw/

Autors: Dieviete.lv

Pasaules diktātu latviešu valodā teicami izpildījuši mazāk nekā 1%

Piekto pasaules diktātu latviešu valodā teicami nokārtojuši 20 no 2042 cilvēkiem, jeb 0,98%,  informē diktāta pārstāve Olga Sukonnikova.

Pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās pērnā gada 9.novembrī, tiešsaistē vietnē “raksti.org” un klātienē kopā piedalījās 2042 interesenti, kas ir par 24% vairāk nekā 2018.gadā, kad Latvijā un ārzemēs diktātu rakstīja 1648 cilvēki.

Pēc Sukonnikovas paustā, pārbaudei pieņemto darbu vidū bija seši diktāti bez kļūdām un 14 – ar vienu kļūdu.

Visi 20 labākie darbi šogad tika rakstīti Latvijā – desmit tiešsaistē, no kuriem astoņi rakstīti Rīgā, pa vienam Kuldīgā un Kārķos un desmit klātienē – četri Liepājā, trīs Ventspilī, pa vienam Rīgā, Jelgavā un Valmierā. Diktāta pārstāve atzīmēja, ka vienus no labākajiem darbiem uzrakstījis septiņpadsmitgadīgs vidusskolēns un 73 gadus veca kundze.

Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā ir 18 – astoņas no tām ortogrāfijas, bet desmit interpunkcijas. Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 239, savukārt 34 diktāti netika pieņemti pārbaudei, jo tie bija uzrakstīti tikai daļēji vai tajos trūka diakritisko zīmju.

Sukonnikova uzsvēra, ka arī šoreiz sievietes bija čaklākas rakstītājas nekā vīrieši. Visu dalībnieku vidū 1688 jeb 84% bija sievietes, bet 320 jeb 16% – vīrieši. Tāpat zināms, ka jaunākajai dalībniecei, kura diktātu rakstīja klātienē Cēsīs, ir tikai astoņi gadi, savukārt vecākajam dalībniekam, kurš diktātu rakstīja klātienē Rīgā, – 74 gadi.

Vairākums jeb 94,5% dalībnieku norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir latviešu, 91 cilvēks jeb 4,5% – krievu, pārējie 18 jeb 1% – angļu, poļu, lietuviešu, igauņu, latgaliešu valodu.

Tāpat diktāta rakstītājiem tika lūgts norādīt izglītības līmeni, tomēr ne visi to vēlējās norādīt. No tiem, kuri savu izglītības līmeni norādīja, 677 cilvēki bija ar iegūtu maģistra grādu, 561 ar iegūtu bakalaura grādu un 29 doktora grāda ieguvēji. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem diktātu rakstījis arī 261 pamatskolas audzēknis un 345 vidusskolēni.

Kopumā tika saņemti darbi no 26 valstīm. Vairākums jeb 1858 dalībnieki to rakstīja Latvijā, 28 darbi bija no Lielbritānijas, 27 – Vācijas, 18 – Spānijas, desmit – no Beļģijas, pa astoņiem darbiem no Norvēģijas un Nīderlandes, septiņi no Zviedrijas, seši no Īrijas, pa četriem no Somijas, Luksemburgas, Lietuvas, Itālijas un ASV, trīs no Polijas, pa diviem no Igaunijas, Horvātijas, Čehijas, Austrālijas, un pa vienam no Taivānas, Portugāles, Izraēlas, Islandes, Francijas, Dānijas, Baltkrievijas.

Komentējot diktāta rezultātus, diktāta līdzautore un latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Ruža uzsvēra, ka Noras Ikstenas īpaši šim nolūkam radītais teksts rakstītājiem izrādījies gana grūts, tomēr absolūtais vairākums esot veiksmīgi ticis ar to galā.

Ap 300 vārdu garo diktātu ar virsrakstu “Sēņu diktāts”, kas ir veiksmīgs sēņošanas, interpunkcijas un ortogrāfijas apvienojums, īpaši šim notikumam radīja rakstniece Ikstena. Tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas to lasīja Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Vilis Daudziņš. Teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latviešu valodas aģentūra.

Sukonnikova norādīja, ka labāko rezultātu ieguvēji arī šogad tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no “Jāņa Rozes” grāmatnīcas, savukārt JRT labākajiem rakstītājiem no Rīgas dāvinās biļetes uz teātra izrādēm.

Autors: nozare.lv

06.01.2020.

Patversmju dzīvnieku atbalstam “Pērc, ziedo, pabaro” Rimi pircēji saziedojuši gandrīz 15 tonnu dzīvnieku barības!

Lai atbalstītu patversmēs mītošos dzīvniekus, jau piekto reizi Rimi Latvia sadarbībā ar Mars Inc. gada nogalē rīkoja akciju “Pērc, ziedo, pabaro”. Tās laikā Rimi pircēji saziedojuši 14,8 tonnu dzīvnieku barības. Saziedotā dzīvnieku pārtika palīdzēs 712 kaķiem un 522 suņiem, kas šobrīd mitinās 11 dzīvnieku patversmēs Rīgā, Jelgavā, Tukumā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Alūksnē, Saldū, Liepājā, Ogrē un Ventspilī.

Papildus Rimi pircēju atsaucībai arī Rimi Latvia un  akcijas sadarbības partneris, dzīvnieku barības produktu ražotājs Mars Inc., katrs dzīvnieku vajadzībām ziedojis vēl 5 tonnas dzīvnieku pārtikas. 

“Esam gandarīti par to, ka atsaucīgi cilvēki ir visā Latvijā – kā parasti, mūsu pircēji ir bijuši atsaucīgi un izrādījuši savas rūpes četrkājainajiem draugiem, ko dzīve šobrīd nelutina. Tā kā ikdienā dzīvnieku labklājības jautājumiem veltām daudz uzmanības ar Rimi Mājdzīvnieku klubu, mums šī tēma ir tuva un svarīga, tāpēc arī prieks par kopā paveikto – divtik liels! Esam no sirds pateicīgi visiem Rimi klientiem, kuri nepalika vienaldzīgi un palīdzēja sagādāt tik nepieciešamās preces dzīvnieku labklājībai, un mūsu sadarbības partnerim – Mars Inc. par atbalstu šai iniciatīvai,” saka SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Labdarības akcijas “Pērc, ziedo, pabaro” laikā pircēji bija aicināti papildināt ikdienas pirkumus ar dzīvniekiem noderīgām precēm – barību, smiltīm, rotaļlietām. Šīs preces iedzīvotāji varēja ziedot kādā no Rimi veikaliem visā Latvijā, novietojot ziedojumus speciālās akcijas kastēs, tādējādi atbalstot četrkājainos patversmju iemītniekus. 

“Latvijā dzīvnieku patversmēs mitinās vairāki simti suņu un kaķu. Lai viena patversme spētu pabarot visus iemītniekus, katru dienu ir nepieciešami 25–50 kg barības. Tāpēc katra ziedotā pārtikas paka ir milzīgs atbalsts tiem, kuri diendienā cenšas nodrošināt četrkājainajiem likteņa pabērniem dzīvas būtnes cienīgu dzīvi. Esam ļoti pateicīgi par sagādātajiem ziedojumiem, jo dzīvnieku barības izmaksas ir lielas un, piemēram, tādu kārumu kā konservus daudzas patversmes nemaz nevar atļauties,” stāsta Sandra Brasliņa, Dzīvnieku aizsardzības biedrības “DzīvniekuSOS” vadītāja. 

Autors: DzīvniekuSOS

Par 2020.gada kukaiņiem izvēlētas ziedmušas! (+VIDEO)

Par 2020.gada kukaiņiem izvēlētas ziedmušas, informē Latvijas Entomoloģijas biedrībā (LEB).

LEB par Gada simbolu izvēlējusies ziedmušu dzimtu “Syrphidae”. Parasti par Gada kukaini tiek izraudzīta viena konkrēta suga, tomēr šī ir otrā reize vēsturē, kad Gada simbola gods ir ticis uzreiz veselai kukaiņu dzimtai.

Video

Biedrībā skaidroja, ka ziedmušas ir plašākā sabiedrībā mazāk zināmi apputeksnētāji kukaiņi. Izvirzot ziedmušas par Gada simbolu, LEB vēlas akcentēt pašlaik aktuālo apputeksnētāju kukaiņu daudzveidības saglabāšanas jautājumu, ko 2019.gada nogalē ir aktualizējis arī Eiropas Parlaments. Tāpat 2020.gads ir pasludināts par Starptautisko augu veselības gadu, un arī šajā kontekstā ziedmušām ir būtiska nozīme, jo daudzas no tām ir nozīmīgi augu kaitēkļu dabiskie ienaidnieki, savukārt atsevišķas citas ziedmušu sugas pašas ir uzskatāmas par augu kaitēkļiem.

LEB cer pievērst plašāku dabas vērotāju un fotogrāfu uzmanību šiem interesantajiem kukaiņiem, ikvienam dodot iespēju ar saviem ziedmušu novērojumiem sniegt ieguldījumu Latvijas ziedmušu izpētē.

Pašlaik Latvijā ir zināma 301 ziedmušu suga. Tās ir vidēji lielas un lielas (6-15 milimetri) mušas, kas parasti krāsotas spilgtās krāsās. LEB skaidroja, ka daudzas sugas ir izcils mīmikrijas piemērs, ar savu krāsojumu un uzvedību perfekti atdarinot lapsenes, bites un kamenes. Atšķirībā no šiem dzēlējplēvspārņiem, ziedmušām vēdera galā nav dzeloņa un tās ir cilvēkam pilnībā nekaitīgi kukaiņi.

Galvenā pazīmē ziedmušu atšķiršanai no tām izskata ziņā līdzīgajiem plēvspārņiem ir spārnu skaits – ziedmušām ir viens spārnu pāris, bet plēvspārņiem – divi pāri.

Ziedmušām ir raksturīgs daudzveidīgs dzīvesveids. Daļai sugu kāpuri ir plēsīgi un pārtiek no sīkiem kukaiņiem, piemēram, laputīm. Citām sugām kāpuri dzīvo organiskām vielām bagātos ūdeņos un veicina šo ūdeņu bioloģisko attīrīšanos. Vēl citas ziedmušu sugas kāpuru attīstības stadijā ir saistītas ar atmirušo koksni un apdzīvo vecus dobumainus vai sulojošus koku stumbrus. Tāpat atsevišķām ziedmušu sugām kāpuri ir augēdāji, piemēram, sīpolu ziedmušas kāpuri barojas sīpolos. Dažu ziedmušu sugu kāpuri dzīvo no evolucionārā viedokļa pavisam ekstrēmos apstākļos, piemēram, skudru pūžņos vai sabiedrisko plēvspārņu ligzdās.

Pieaugušās ziedmušas barojas ar ziedputekšņiem un nektāru, apmeklē ziedus un kopā ar medusbiti, dažādām savvaļas bitēm, dienas un naktstauriņiem, vabolēm un citiem kukaiņiem veic ziedu apputeksnēšanu.

Autors: nozare.lv

06.01.2020.

TV3 sāks raidīt jauno ziņu un informatīvo raidījumu programmu

No šodienas mediju grupas “TV3 Group” kanāls TV3 piedāvās daudz plašāku ziņu un informatīvo raidījumu programmu, turklāt raidījums “TV3 ziņas” tiks rādītas citā laikā.

Programmā ietilps gan rīta raidījums “900 sekundes”, gan raidījums “Bez tabu”, gan arī vakara ziņas, ietverot sporta un laika ziņas, kā arī informatīvais raidījums “Degpunktā”. Kanāla saturā būs arī jaunums – “TV3 Ziņas īsumā”, kurās skatītājus vēl pirms detalizētākām ziņām, kas gaidāmas vakarā, īsi informēs par dienas svarīgākajiem notikumiem. Jaunā ziņu un informatīvo raidījumu komanda ir izveidota, apvienojot TV3 un LNT ziņu dienestu profesionāļus.

Darbdienās plkst.6 kanālā TV3 būs skatāms rīta raidījums “900 sekundes”. Tajā skatītājus ik darbdienas rītu uzrunās raidījuma moderatori Kristīne Garklāva, Arta Skuja un Tālis Eipurs, savukārt gan moderatoru, gan žurnālistu pienākumus pildīs Ivo Jurkāns un Ģirts Krastiņš. Par aktualitātēm sportā rīta stundā pastāstīs Toms Prāmnieks un Kaspars Dvinskis, bet par gaidāmo laiku informēs moderatori Māris Grigalis un Mārtiņš Spuris. Rīta raidījumu “900 sekundes” producēs līdzšinējā raidījuma producente Diāna Vīlipa-Folka un bijusī LNT ziņu producente Ilze Aginta.

No šodienas raidlaiku mainīs raidījums “Bez tabu”. Ja patlaban tas skatītājiem ir pieejams darbdienās plkst.19.35, tad no 6.janvāra raidījuma vadītāji – Agnese Drunka, Evelīna Strazdiņa, Egons Reiters un Juris Šteinbergs – skatītājus uzrunās plkst.19.10.

Ik vakaru kanāls TV3 skatītājiem piedāvās jaunās komandas veidotās “TV3 ziņas”, kurās par dienas svarīgākajiem notikumiem un aktualitātēm turpinās informēt moderatori Arnis Krauze, Kristīne Anže un Edijs Bošs. No 6.janvāra “TV3 ziņām” tiks mainīts raidlaiks – no pirmdienas līdz sestdienai tās būs skatāmas plkst.20, bet svētdienās plkst.19. Ziņas producēs līdzšinējais “TV3 ziņu” producents Alvils Vīksne un bijušais LNT ziņu producents Valdis Francis.

Tāpat no šodienas TV3 piedāvās jaunumu – raidījumu “TV3 ziņas īsumā”. Tas būs skatāms ik darbdienu plkst.18. Raidījumā moderatori īsi iezīmēs būtiskākos dienas notikumus, par kuriem plašāk informēs ziņās plkst.20.

Darbdienās un sestdienās īsi pēc plkst.20.30 TV3 ēterā būs skatāmas arī sporta ziņas, kurām sekos laika ziņas. Kādiem laikapstākļiem sagatavoties, darba dienās skatītājiem pastāstīs Raitis Zapackis un Kristaps Tālbergs, bet sestdienās par gaidāmo laiku informēs Ilona Skorobogatova.

Vēl darbdienu vakaros plkst.20.40 TV3 būs vērojams arī informatīvais raidījums “Degpunktā”. Tajā par notikumiem informēs moderatori Diāna Eisaka un Kristaps Rūķītis. Raidījumu producēs līdzšinējais producents Agris Blumfelds.

Kanāls LNT, kā arī “Kanāls 2” turpinās darbību saskaņā ar spēkā esošajām licencēm, līdz brīdim, kad tiks izsniegtas jaunās licences. Jau no 2020.gada 1.janvāra kanāls LNT, kas pēc jaunās licences saņemšanas mainīs zīmola nosaukumu uz “TV3 Life”, piedāvās gan jaunu vizuālo identitāti, gan plašu programmu izklaidei, iedvesmai un atpūtai – pasaulē atzītus seriālus, raidījums, realitātes šovus un filmas.

Jau ziņoja, ka no decembra sākuma kanālā LNT tiek pārraidīti TV3 veidoti ziņu un informatīvie raidījumi, daļēji spēkā stājoties uzņēmumā sāktajai televīzijas kanālu reformai.

Mediju grupa “All Media Baltics” no decembra Baltijā strādā ar TV3 zīmolu, savukārt kanāls LNT vairs neturpina darbu esošajā formā. Kompānijā tiks paplašināts kanāla TV3 piedāvāto ziņu apmērs, pārnesot lielāko daļu no LNT ziņu dienesta radītā satura. Mediju grupa veido arī vienotu ziņu dienestu.

Jau ziņots, ka 2017.gada 18.oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums “Providence Equity Partners” iegādājās Zviedrijas mediju grupas “MTG” biznesu Baltijā. 

Autors: nozare.lv

06.01.2020.

Kurā Latvijas pilsētā bija dārgākais Jaungada salūts?

Starp deviņām lielākajām Latvijas pilsētām visvairāk līdzekļu Jaungada salūtam tērējusi Ventspils, bet vismazāk – Rēzekne.

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, dārgākā uguņošana bijusi Ventspilī, kur tā izmaksāja 22 919 eiro. Tur salūtu nodrošināja SIA “International Fireworks Design”.

Rēzeknē uguņošanu gadu mijā nodrošināja SIA “MarkKli” un līguma summa bija 3000 eiro. Pašvaldības pārstāvis Kārlis Pozņakovs pauda, ka šogad pilsētā plānots atteikties no salūta pilsētas svētkos, taču paredzēts salūts 18.novembrī un 31.decembrī.

Galvaspilsētas gadu mijas salūts šogad izmaksāja 17 600 eiro un to nodrošināja SIA “International Fireworks Design”. 

Kopumā Jaungada svinību pasākums 11.novembra krastmalā Rīgas domei izmaksāja 126 465 eiro un šajā summā ietvertas tādas izmaksas kā mākslinieku atlīdzība, autoratlīdzība par mūzikas publisko izpildījumu, tehniskais nodrošinājums, drošības dienestu darba nodrošinājums, satiksmes organizācija un ceļa zīmju izvietošana, kā arī citi izdevumi.

Daļa no aptaujātajām vietvarām atzina, ka nākotnē varētu izvērtēt iespēju no salūtiem atteikties vispār. Piemēram, Valmieras pilsētas domes pārstāve Liene Pinne pastāstīja, ka šogad svētku salūtu pilsētas centrā izmaksāja 8000 eiro.

Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju interesi, pašvaldība 2020.gadā vērtēs iespējas atteikties no svētku salūtiem gan pilsētas svētkos, gan Jaunajā gadā.

“Tiks rosināta diskusija pašvaldības domē, kā arī ikgadējā iedzīvotāju aptaujā tiks ietverti attiecīgi jautājumi visaptveroša viedokļa izzināšanai. Iedzīvotāju aptauju pašvaldība plāno izsludināt 2020.gada sākumā, to publicējot pašvaldības informatīvajā izdevumā “Valmiera”, kā arī pašvaldības mājaslapā “www.valmiera.lv”,” sacīja Pinne, norādot, ka jau vairākus gadus pašvaldība ir atteikusies no svētku salūta valsts svētkos novembrī.

Tikmēr Jēkabpilī Jaungada uguņošanu nodrošināja SIA “Piroteks Balt”, un pašvaldībai tā izmaksāja 3599 eiro.

Domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (GKML) aģentūrai LETA sacīja, ka iedzīvotāju viedokļi par salūtu svētkos ir ļoti dažādi, taču pašvaldība viennozīmīgi esot atvērta diskusijai par to, vai ir nepieciešams salūts. Viņš uzsvēra, ka diskusijā jāiesaista un jājautā iedzīvotāju viedoklis.

Savukārt gadu mijas pasākums, kas notika Kauguros, Jūrmalā, kopumā pašvaldībai izmaksāja 15 592 eiro, no kuriem uguņošanas izmaksas bija 5993 eiro. Jūrmalā salūtu nodrošināja SIA “Faville”.

Tikmēr Liepājas kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns pastāstīja, jautājums par atteikšanos no uguņošanas Liepājas pašvaldības darba kārtībā šobrīd nav. “Ja mēs no tās atteiktos lielos pasākumos, kuros vēlamies sniegt liepājniekiem svētku sajūtu, adekvātas alternatīvas uguņošanai nozīmētu ļoti lielu izmaksu pieaugumu,” sprieda Lazdāns.

Pēc viņa teiktā, balsojumā par iespējamo atteikšanos no svētku uguņošanas piedalījās vairāk nekā 10 000 liepājnieku, taču iedzīvotāju viedoklis nebija viennozīmīgs un dalījās aptuveni uz pusēm.

“No diskusijām bija noprotams, ka cilvēks nobalso pret, domājot, ka salūta vietā varētu būt lāzeršovs. Aptaujas rezultāti varētu atšķirties, ja cilvēki tobrīd saprastu, ka lāzeršovs no pilsētas budžeta izmaksātu piecreiz vairāk un spēcīga vēja gadījumā tāpat var nenotikt,” sacīja Lazdāns, norādot, ka gadumijas uguņošanas budžets Liepājā ir aptuveni 12 000 eiro, bet lāzeršovs maksātu vismaz 50 000 līdz 60 000 eiro.

“Ja kāds uzņēmējs varētu piedāvāt ļoti labu alternatīvu, kas ir absolūti zaļa un videi pilnībā draudzīga, mēs esam atvērti piedāvājumiem un variantiem. Neesam iestājušies pozā, ka uguņosim, lai vai kas. Taču šobrīd nav īsti racionāla pamatojuma atteikties,” pauda pašvaldībā.

Jelgavā salūtu organizēja SIA “Cope priekam” par 4235 eiro, bet Daugavpilī – SIA “International Fireworks Design” par 9999 eiro.

Daugavpilī iespēja nākotnē atteikties no uguņošanas gadu mijā uz doto pagaidām nav detalizēti izskatīta un apspriesta. 

Autors: nozare.lv

05.01.2020.

Kima Kardašjana paziņojusi, ka vēlas piekto bērniņu!

Realitātes šovu zvaigzne un Instagram dīva Kima Kardašjana paziņojusi, ka viņa ir un viņas mīļotais Kanje Vests vēlas vēl lielāku ģimeni.

Pāris ir izlēmis izmantot surogātmātes pakalpojumus jau trešo reizi, jo pēc otrās Kimas grūtniecības atklājās, ka viņas dzīvībai dzemdības ir bīstamas.

“Kanje ļoti vēloties vēl vienu bērnu un bieži par to runā. Viņš vēlas nekavējoties uzsākt nepieciešamo bērniņa ieņemšanas procedūru,” – teicis kāds tuvs pāra draugs.

Divus bērnus Kima pasaulē laida pati, bet vēl divi mazuļi piedzima ar surogātmātes palīdzību.

Kima agrāk šaubijās, ka vēlas izmantot surogātmātes palīdzību, jo baidijās, ka atvases, kuras dzemdējusi pati, viņa mīlēs vairāk. Tagad Kima ir sapratusi, ka viņas mātes mīlestība nemainās, ja bērniņu iznēsā surogātmāte.

Nesen sabiedrību pāršalca jauna šokējoša ziņa, ka reperis Kanje Vests esot cietis no seksuālās atkarības, ar ko cīnās vēl aizvien…

Foto

https://www.instagram.com/p/B6inA8GAJHa/

https://www.instagram.com/p/B6wP74rAb6T/

https://www.instagram.com/p/B6nxnRXATPX/

Autors: Dieviete.lv

Jauns gads, jauns es? (+VIDEO)

Par to, ko jaunieši apņemas Jaunajā gadā, motivāciju, panākumiem, neveiksmēm, kļūdām un atpūtu diskutējam kopā ar fitnesa treneri Paulu Freimani, politiķi Beātu Jonīti un jauno kino režisoru Emīlu Alpu.

Paula Freimane: “Tā ir taisnība, janvārī sporta zāles ir pilnas, bet februārī atkal ir tukšums. Esmu novērojusi to, ka cilvēkiem zūd motivācija tāpēc, ka visi grib redzēt rezultātu jau vakar, taču to tik ātri nav iespējams ieraudzīt.”

Beāta Jonīte: “Mēs dzīvojam vietā, kur mums ir iespēja būt lielai zivij mazā dīķī, tieši tāpēc Latvija ir brīnišķīga valsts, kurā attīstīties.”

Emīls Alps: “Ir jāmāk kļūdīties un arī, lai cik tas klišejisi neizklausītos, tikai no savām kļūdām var tā pa īstam mācīties.”

Video

Autors: Latvijas Radio 5/Dieviete.lv

Par 2020.gada putnu izraudzīts zivju dzenītis (+VIDEO)

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2020.gada putnu izvēlējusies zivju dzenīti, informēja organizācijas pārstāve Kitija Balcare.

Zivju dzenītis izraudzīts šim titulam, jo līdz šim par to un citām upēs mītošajām putnu sugām ir pārāk maz informācijas. Ikviens ir aicināts pētīt upes, portālā “Dabasdati.lv” reģistrējot gan zivju dzenīša, gan citu putnu novērojumus, norāda biedrībā.

LOB pārstāve pavēstīja, ka šogad tiek sākts arī darbs pie jauna Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta. 

“Mūsu rīcībā esošās ziņas par šo sugu ir trūcīgas, jo to specifiskā dzīvesveida (saistības ar upēm) dēļ neietver esošās uzskaišu programmas. Tas attiecas arī uz citām upju putnu sugām,” skaidro Balcere.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka 2020.gadā savu 30.jubileju atzīmēs Latvijas Dabas fonds, kura simbols ir zivju dzenītis.

Zivju dzenītis pārtiek no nelielām zivtiņām, kuras noķer pikējot ūdenī. Savu ligzdu tas veido krastu atsegumos izraktās alās. Par alas piederību zivju dzenītim var droši pateikt ar ožas palīdzību – tai ir izteikta zivju smaka, pavēstīja Balcere.

LOB pārstāve informēja, ka Latvijā zivju dzenītis ir sastopams visu gadu. Krastu atsegumos alās ligzdo vēl divas putnu sugas – kolonijās ligzdojošā krastu čurkste un retais bišu dzenis. Atšķirībā no zivju dzenīša, abas šīs sugas pārtiek no kukaiņiem un savas ligzdu alas var veidot arī nesaistīti ar ūdeņiem.

Īpaša vērtība gan zivju dzenīšu novērojumu reģistrēšanā, gan Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta veidošanā būs ekspedīciju organizēšana pa upēm, kuras pieteikt ir aicināts ikviens interesents. Biedrībā akcentē, ka šī ir “lieliska iespēja” laivošanas entuziastiem apvienošanas kārtā iegūt vērtīgus datus par upju putniem. 

Ornitologi vērš uzmanību, ka upēs samērā bieži sastopami arī lielā gaura, gaigala, meža pīle, upes tilbīte un citi putni. Par saviem novērojumiem gan šādās ekspedīcijās, gan ārpus tām, ikviens aicināts ziņot portālā “Dabasdati.lv” vai ierakstot putnu balsis, ziņot uz e-pastu “putni@lob.lv”.

Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 25.reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018) un mežirbe (2019).

Video

Autors: nozare.lv

Turpinās labdarības projekts “Palīdzi bērniem uzvarēt!” (+FOTO)

Sporta nodarbības uzlabo pašsajūtu, veselību, ir labākais veids, kā atrast draugus un pašapliecināties – tas noteikti attiecināms arī uz bērniem ar īpašām vajadzībām. Lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju informētības līmenis par parasporta nodarbību pieejamību bērniem, t/c Domina Shopping veica aptauju,* kurā atklājās, ka 70% iedzīvotāju ir informēti, ka bērniem ar īpašām vajadzībām ir pieejamas parasporta nodarbības, tomēr lielākajai daļai (51%) šīs zināšanas ir ļoti virspusējas. Kamēr ģimenēs, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, vien 8% norādījuši, ka bērns šīs nodarbības tiešām arī apmeklē.

30% aptaujāto norāda, ka zina kādu bērnu ar īpašām vajadzībām. No tiem – 9% gadījumu bērns ar īpašām vajadzībām ir pašu ģimenē, bet 21% – paziņu lokā. Ģimenēs, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, 58% respondentu ir padziļināta informācija par parasporta nodarbību pieejamību, bet vēl 23% ir dzirdējuši par šādu nodarbību esamību, tādējādi kopējā informētība par parasporta nodarbību pieejamību sasniedz 81%. 

Galerija

Neraugoties uz tik augstu parasporta nodarbību atpazīstamību, tikai 8% vecāku, kuru ģimenēs aug bērni un jaunieši ar īpašam vajadzībām, norādījuši, ka viņu bērns apmeklē parasporta nodarbības. Vēl 17% respondentu ir informēti, ka parasporta nodarbības apmeklē viņu paziņu bērni. 

Kā galvenie iemesli parasporta nodarbību neapmeklēšanai no vecāku puses 26% gadījumu minēta nespēja izvadāt bērnu uz nodarbībām. Savukārt 17% respondentu norāda uz detalizētas informācijas trūkumu par konkrētām nodarbībām. Vecāki, kuru bērni jau apmeklē parasporta nodarbības, atzīst, ka tās ir ļoti vērtīgas un progress ir ievērojams. Viņi uzsver, ka galvenais ir bērnu uz nodarbībām aizvest – laika gaitā bērns pats izvēlēsies piemērotāko un tīkamāko parasporta veidu. 

Parasporta nodarbības ne tikai dod iespēju iepazīst kustību prieku un sajust saldo uzvaras garšu, bet arī iegūt jaunus draugus un apzināties, ka sportot un izklaidēties var visi. Diāna, kuru pirms diviem gadiem uz ratiņtenisa nodarbībām pamudināja doties mamma, ir gandarīta par saviem sasniegumiem un uzskata, ka ikvienam jāizmēģina dažādi parasporta veidi. Viņa ir pārliecināta, ka kāds no parasporta veidiem aizraus un kļūs par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Savukārt Ailīna, kura nodarbojas ar karatē, atzīst, ka tas veicina patstāvību, disciplīnu un personīgos sasniegumus. 

Pērn t/c Domina Shopping uzsāka unikālu ilgtermiņa sadarbību ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienību “Palīdzi bērniem uzvarēt!”, aicinot Klienta kartē uzkrātos punktus ziedot parasporta nodarbību nodrošināšanai. Pirmajā labdarības projekta posmā t/c Domina Shopping lojālie klienti saziedoja gandrīz 1500 eiro. Ar šī ziedojuma palīdzību bērniem tika nodrošinātas parasporta nodarbības Olimpiskajā centrā vesela gada garumā! Turpinot iesākto projektu, visu janvāra mēnesī Klienta kartē uzkrātos lojalitātes punktus var ziedot t/c Domina Shopping informācijas centrā vai mājaslapā. 

 “Esam gandarīti par sadarbību ar Latvijas Paralimpisko komiteju un Bērnu un jauniešu parasporta apvienību, jo labdarība vienmēr ir bijis svarīgs t/c Domina Shopping aktivitāšu virziens. Attīstot šo labdarības projektu, analizējam aktuālāko ziedojuma mērķi un, domājams, ziedojums šoreiz būs pietiekami apjomīgs, lai bērniem nodrošinātu gan telpas, gan piekļuvi parasporta nodarbībām. Dominas Klientu karte ieguvusi stabilu pievienoto vērtību, dodot iespēju ikvienam mūsu klientam darīt labus darbus un uzkrātos punktus ziedot bērnu un jauniešu parasporta nodarbību nodrošināšanai,” uzsver Dina Bunce, t/c Domina Shopping direktore. 

“Nonākot paralimpiešu vidē, sapratu, cik daudz var izdarīt cilvēki ar kustību traucējumiem. To arī vēlos parādīt bērniem un attīstīt viņos kustību un dzīves prieku caur parasporta nodarbībām. Sadarbība ar t/c Domina Shopping paver iespēju uzrunāt plašāku auditoriju, lai arvien vairāk bērnu, jauniešu ar īpašām vajadzībām un viņu vecāku uzzinātu par iespēju apmeklēt parasporta nodarbības, iegūt jaunus draugus un sasniegt izvirzītos mērķus sportojot. Novērtējam ziedojumus un atbalstu, lai šīs nodarbības varētu notikt. Bērni ir priecīgi par iespēju sportot un draudzēties,” uzsver Bērnu un jauniešu parasporta apvienības prezidente Natālija Novikova.

T/c Domina Shopping sadarbībā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienību aicina ziedot Klienta kartē uzkrātos punktus šo nodarbību nodrošināšanai.

Kā palīdzēt?

Labdarības kampaņā var piedalīties ikviens t/c Domina Shopping Klienta kartes īpašnieks, ziedojot uzkrātos punktus bērnu parasporta atbalstam. Ikreiz iepērkoties kādā no 170 Dominas veikaliem un uzrādot Klienta karti, var saņemt atlaides, kā arī veidot Klienta kartē uzkrājumu 1% no katra pirkuma summas. Divas reizes gadā – janvārī un jūlijā – ir iespēja uzkrātos punktus iemainīt pret Dominas dāvanu kartēm vai ziedot uzkrātos punktus labdarībai. Ziedojot katrs punkts pārvēršas naudā: 1 punkts = 1 EUR. Ikvienam klientam ir izvēle – Klienta kartē uzkrātos punktus mainīt pret t/c Domina Shopping dāvanu karti vai ziedot tos labdarībai.

T/c “Domina Shopping” 2019. gada decembrī veiktajā Snapshot iedzīvotāju aptaujā piedalījās 725 respondenti  – Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.  

Autors: T/c “Domina Shopping”

03.01.2020.

Megana Mārkla ar jauku video pārsteigusi karaliskās ģimenes fanus (+VIDEO)

Megana Mārkla un princis Harijs jauno gadu pavadījuši Kanādā (Vankūverā) kopā ar savu mazo dēliņu Ārčiju un Meganas mammu Doriju.

Lai arī ne Megana, ne Harijs gada nogales nebija kopā a britu karalisko ģimeni, Megana nolēma iepriecināt fanus ar aizkustinošu Instagram video.

Video redzami dažādi momenti no 2019. gada, piemēram, pirmajā fotogrāfijā iemūžināts princis Harijs ar dēliņu Ārčiju uz rokām, šīs fotogrāfijas autore ir Megana pati. Daži fani ir pamanījuši interesantu faktu – video rullītī ir arī kadrs, kurā Megana redzama kopā ar Kembridžas hercogieni Keitu Midltoni. Tas varētu liecināt, ka Meganas un Keitas strīdi ir tikai “vecas baumas”, šajā video redzamas arī fotogrāfijas ar Anglijas karalieni Elizabeti II

“Šis ir 2019.gada apskats. Vēlam visiem laimīgu Jauno gadu un pateicamies par jūsu atbalstu!” – tā teikts pie video rullīša.

Video

https://www.instagram.com/p/B6v_KOtJinF/

Foto

https://www.instagram.com/p/B6wIHDznGse/

Autors: Dieviete.lv

Lelde un Aivis Ceriņi kļuvuši par vecākiem!

TV žurnālisti Aivis Ceriņš un Lelde Ceriņa pavisam nesen sagaidījuši savu pirmo bērniņu! Ar ģimenes foto savā Instagram dalījies Aivis Ceriņš.

Vecgada vakarā, 31.decembrī Aivis un Lelde publicēja savu jauno ģimenes fotogrāfiju, kurā redzami kopā ar jaundzimušo meitiņu. Ģimene savu meitiņu nosaukuši Adeli, Adele nākusi pasaulē 29.decembrī.

Aivis Ceriņš pie fotogrāfijas pierakstījis: “Mīļo meitiņ, mēs dodamies mājās! Mūsu skaistākais Visums un ciešākais acuraugs – Adele Ceriņa!”.

Apsveicam ar jauko notikumu!

Foto

https://www.instagram.com/p/B6vk2PlJBor/

https://www.instagram.com/p/B6doebrJ6Hz/

Autors: Dieviete.lv

Valsts prezidents iedzīvotājus mudina sapņot, bet darīt to gudri (+VIDEO)

Latvijas iedzīvotājiem nevajag bīties sapņot, bet to vajag darīt gudri, lai būtu iespējams virzīties uz sapņu piepildījumu un tas dotu labumu visai sabiedrībai, Jaungada uzrunā iedzīvotājiem mudināja Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidenta skatījumā, sapņi, kuros “ieceram savu un mūsu Latvijas nākotni”, dzīvo cerībās. Sapņi spēj saredzēt to, kā vēl nav, un iezīmēt jābūtību, kurp tiekties.

Levits aicināja sapņot gudri, lai varētu atbildēt uz 21.gadsimta lielajiem jautājumiem, piemēram, piedāvājot jaunu ekonomikas modeli, kur “pietiekamība būtu kā vērtība, nevis dzīšanās pēc patēriņa”. “Tas nozīmē jaunu uzvedību patēriņā, citu attieksmi sociālā laukā, jaunus ikdienas paradumus gan katram no mums personīgi, gan valstīm un citiem globālajiem spēlētājiem. To pieprasa solidaritāte ar veselo saprātu, ar mūsu veselību, ar paaudzēm, kas nāks pēc mums, un ar visu dzīvo dabu,” sacīja prezidents.

Prezidents atzīmēja, ka “mēs priecājamies par tehnoloģiju attīstību”, tomēr ir jāvēršas arī pret šīs attīstības blakusefektiem un manipulācijām, “kas apdraud cilvēka privātumu un brīvo gribu”. “Mēs, latvieši, attīstītas un stabilas valsts pārstāvji, esam vienlīdz atbildīgi meklēt, un esam arī vienlīdz spējīgi atrast nepieciešamos risinājumus,” sacīja Levits, “sapņiem vienmēr ir jābūt lielākiem, nekā viens cilvēks tos spētu īstenot. Tāpēc būsim draudzīgi pret līdzcilvēku sapņiem, jo kāds no tiem var ļoti noderēt nākotnē.”

Levits vēlēja Latvijas iedzīvotājiem ticību saviem spēkiem, spējai sasniegt mērķus un īstenot savus sapņus. “Es vēlu mums visiem kopā vairāk pašapziņas, domājot par savu valsti. Ne lepnību, bet to nepieciešamo pašapziņu, ar kuru droši ieiet nākamajā desmitgadē,” teica Valsts prezidents.

Politiķis aicināja novērtēt to, ko trijās desmitgadēs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izdevies sasniegt, uzsverot, ka Latvija ir pasaules attīstīto valstu pulkā. “Mūsu zinātnieki un mākslinieki pašsaprotami un augstvērtīgi darbojas pasaules līmenī, mūsu uzņēmēji nebaidās no starptautiskas konkurences. Ticība saviem spēkiem ir nepieciešama, turpinot uzlabot savu valsti,” sacīja prezidents.

Prezidents novēlēja iedzīvotājiem pārliecību, kas nozīmē arī rīcību, lai vienu pēc otras risinātu problēmas, nevis nolaistu rokas to priekšā. Levits norādīja, ka katrs var kļūdīties, – to vajagot vienkārši atzīt un doties tālāk.

Valsts pirmā amatpersona aicināja uzturēt atvērtu demokrātisku diskusiju, lai vienotos par visiem labāko risinājumu. “Ir nepieciešama pārliecība un gatavība rīkoties, lai augstā nevienlīdzība nedalītu cilvēkus veiksminiekos un atstumtajos. Lai mēs pieņemtu saprātīgus lēmumus un atbildētu par to sekām. Lai nedotu tukšus solījumus,” teica prezidents.

Prezidents novēlēja, lai pārliecība par savu gribu un spējām pavada Latvijas iedzīvotājus 21.gadsimta trešajā desmitgadē, uzlabojot valsti un “iekārtojot to tā, lai tā būtu mājīga mums visiem”.

“Es vēlu mums cerību, ticību, pārliecību un pāri visam – mīlestību. Lai tā apņem mūsu tuvos cilvēkus, mūs visus Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, mūsu mīļajā Latvijā. Lai tā apņem visus latviešus plašajā pasaulē,” sacīja prezidents, piebilstot, ka par spīti it visam “Latvija ir un būs sekmīga, Latvija ir un būs jaudīga, Latvija ir un būs valsts ar lieliskiem cilvēkiem”.

Video

 

Autors: nozare.lv/Dieviete.lv

Janvāra pirmajā pusē barga sala Latvijā joprojām nebūs!

Tuvākajās divās nedēļās sinoptiskā situācija Eiropā būtiski nemainīsies, Latvijā kopumā gaidāms nedaudz vēsāks laiks nekā decembrī, prognozē sinoptiķi.

Eiropas ziemeļos saglabāsies zems atmosfēras spiediens, cikloni nāks viens pēc otra, atnesot nokrišņus un stiprus vējus. Dienvideiropā un nereti arī plašākā teritorijā dominēs augsta spiediena apgabals, kas daudzviet nodrošinās sausu un saulainu laiku.

Šādos apstākļos Latvijā nav iespējams bargs sals. Tuvojoties kārtējam ciklonam, ar brāzmainu vēju ienāks siltāks gaiss, bet, tam aizejot, kļūs vēsāks un piesals. Brīžiem līs un snigs, sniega sega visvairāk iespējama valsts austrumu daļā.

Iespējami arī vairāku dienu periodi anticiklona ietekmē, šādā gadījumā vismaz valsts austrumu, dienvidaustrumu daļā gaidāms ilgāks un lielāks sals.

Gaisa temperatūra visbiežāk būs starp +5 un -5 grādiem. Pašreizējās prognozes neparedz, ka tā varētu pakāpties augstāk par +8 grādiem. Sala periodos, it īpaši, ja zemi klās sniegs, izklīdīs mākoņi un pierims vējš, gaisa temperatūra vietām noslīdēs zem -5 grādiem un, iespējams, īslaicīgi arī zem -10 grādiem.

Autors: nozare.lv

02.01.2020.

Sabdarības akcijā “Dāvini ziedojot!” saziedoti 7736 eiro audžuģimenēs dzīvojošo bērnu atbalstam

No 2019. gada 6.decembra līdz 24. decembrim, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai sadarbojoties ar tirdzniecības centru Alfa, labdarības akcijā audžuģimenēs augošo bērnu atbalstam saziedoti 7736.40 eiro. 

Ziedojumu akcija “Dāvini ziedojot!” norisinājās tirdzniecības centrā Alfa Ziemassvētku gaidīšanas laikā deviņpadsmit dienu garumā. Īpaši iekārtotā stendā Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas pārstāvji apmeklētājus iepazīstināja ar iespējām atbalstīt audžuģimenēs augošos bērnus, kā arī piedāvāja veikt ziedojumu, pretī iegūstot “Labo nodomu šokolādi”, ar ko svētkos iepriecināt savus tuviniekus. 

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja: “Esam ļoti pateicīgi ikvienam t/c Alfa apmeklētājam, kas akcijas “Dāvini ziedojot!” laikā izvēlējās saviem draugiem un tuviniekiem dāvanu ar īpašu vērību un ziedoja līdzekļus SOS ģimenēs un audžuģimenēs augošo bērnu atbalstam. Visi saziedotie līdzekļi nākamajā gadā tiks izmantoti, lai nodrošinātu bērniem profesionālu psiholoģisko atbalstu – psihologa konsultācijas un nepieciešamās terapijas. Ir jauki, ka tik daudz cilvēku izvēlējās iepriecināt savus tuviniekus ar šādu, īpašu dāvanu, vienlaikus nākot palīgā SOS bērnu ciematu atbalstītajās ģimenēs augošajiem bērniem.”

SOS bērnu ciematu atbalstītajās audžuģimenēs dzīvo vairāk nekā tūkstoš divsimt bērnu. Zinot to, cik ļoti viņiem nepieciešama sirds mīlestība un atbalsts ikdienā, tirdzniecības centrs Alfa jau otro gadu kopā ar Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju rīko ziedojumu akciju, ikvienam piedāvājot iespēju veicināt audžuģimenēs dzīvojošo bērniņu izaugsmi un labsajūtu.

 “Darot labu citiem, mēs iepriecinām savējos – tāda ir akcijas “Dāvini ziedojot!” būtība, un mēs pārliecinājāmies, ka līdzcilvēkus šāda dāvanas izvēle ir uzrunājusi arī šogad. Īpaši veidoto “Labo nodomu šokolādi” saņēma 376 labdari, savukārt akcijas laikā neizlietotās šokolādes mēs dāvināsim pašiem asociācijas pārraudzībā esošajiem bērniņiem. Sirsnīgs paldies visiem, kas pievienojās akcijā ar savu ziedojumu, jo kopā mēs varam daudz vairāk!”  atzīst t/c Alfa vadītāja Liene Apine.  

Labdarības akcijas tēmturis sociālajos tīklos: #dāviniziedojot

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Latvijas SOS Bērnu ciemats/Tirdzniecības centrs Alfa

31.12.2019.

Vecgada ballītē doma laukumā dīdžejos Toms Grēviņš

Otrdien 31. decembrī plkst. 20.00 Doma laukumā notiks Vecgada vakara pasākums. Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa apmeklētājus iesildīs grupa “Eddie Dove band”, taču plkst. 22.00 sāksies dīdžeja Toma Grēviņa vadītās Vecgada ballīte, kas notiks līdz pat 2.00 Jaungada naktī.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā par svinīgu atmosfēru rūpēsies arī amatnieki un tirgotāji – tur būs dejas, varēs piedalīties laimes liešanā, notiks nākotnes zīlēšana un citas tradicionālās Vecgada aktivitātes lieliem un maziem.

Dīdžejs Toms Grēviņš no 17. līdz 23. decembrim piedalījās Latvijas Radio 5 labdarības maratonā “Dod Pieci!”, kur īpašajā stikla studijā Doma laukumā noritēja 152,5 stundas tiešraides. Maratonā šogad izdevās saziedot 438 197 eiro, kuri nodrošinās pilnvērtīgu uzturu neārstējami slimajiem cilvēkiem, kuri vairs nevar paēst paši, kā arī citu paliatīvās aprūpes atbalsta terapiju.

“Eddie Dove band” raksturo enerģija, draudzīga un pozitīva attieksme, kā arī muzikāla daudzveidība. Mūziķi izpilda labākos Rock’n Roll skaņdarbus, pievienojot tiem ārzemju un latviešu estrādes mūzikas hitus.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš notiks vēl līdz 8. janvārim, seko līdzi jaunumiem http://www.vzt.lv

 

Vecrīgas Ziemassvetku tirdziņa darba laiks:

Darba dienās: 10.00–20.00

Piektdienās un sestdienās: 10.00–22.00

Svētdienās: 10.00–20.00

Jaungada naktī: 10.00–2.30

 

Autors: Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš

30.12.2019.

Krievijas dīvai Ļerai Kudrjavcevai pārplīsuši krūts implanti (+FOTO)

Krievijas televīzijas dīva Ļera Kudrjavceva decembra izskaņā saskārusies ar pārplīsušu krūšu implantu un tā radītajām sekām. Ļera savā Instagram profilā ir publicējusi izņemto implantu fotogrāfijas.

Ļera paziņojusi, ka viņai nav tiesību, kādu censties atrunāt no krūšu palielināšanas, bet viss ko viņa vēlas, lai jaunas sievietes neatkārto viņas pieļautās kļūdas. ”Neeksistē mūžu garantija ne jaunajiem, ne vecajiem implantiem! Implantus būs jāmaina jebkurā gadījumā un nevar arī aizmirst par krūšu implantu slimībām.

Pirms šī traģiskā notikuma viņai nekas nav sāpējis vai sapampis, Ļerai tikai mainījusies viena krūts forma. Ultrasonogrāfija ir parādījusi šķidruma uzkrāšanos, bet nav uzrādījusi plīsumu. Tā kā implantā nav ūdens, bet gan gela putra ārstiem to visu nācās tīrīt četras stundas.

Piecpadsmit gadus slavenības ķermenis, cīnījies ar šo svešķermeni, tāpēc viņa visu laiku, jutusi hronisku nogurumu… Ļera iesaka neaizmirst, ka krūšu palielināšana ir vien bizness, viņa aicina sievietes uzmanīgi sekot līdzi implantu stāvoklim un sargāt savu veselību.

Foto

View this post on Instagram

Зрелище конечно неприятное , но решила все же показать вам эту « чудесную» картинку , не для запугивания ради , а для понимания так сказать « катастрофы» . Хочу сказать всем огромное спасибо за поддержку и понимание ????????.Понемногу прихожу в себя и готова ответить девочкам на вопросы .Сразу скажу, что не имею права отговаривать вас от каких либо решений , просто не повторяйте моей ошибки и очень внимательно следите за состоянием своих имплантатов . Хочу ещё раз повторить : 1 – Не существует пожизненной гарантии ни на новые , ни на старые имплантаты . Менять придётся в любом случае . 2 Узи не информативно ???? , только МРТ с контрастом . 3. Существует болезнь « грудных имплантатов» более подробно вы можете почитать у @katia.txi и послушать истории девочек у @mammoplastika_sos ! И истории женщин всего мира @breast_implant_illness 4. Проходили исследования FDA – почитайте в интернете , будет полезно . 5. У меня ничего не болело , ничего не воспалялось , ничего не чувствовала , кроме как « поехала форма» одной груди ! Узи показывало только скопление жидкости , но не показывало разрыв . Поскольку в имплантате не вода , а каша из геля , вытекал он долго и пропитывал все ткани, которые мне и вычищали 4 часа :((( 15 лет мой иммунитет боролся с инородным телом в организме и поэтому я постоянно чувствовала « синдром хронической усталости « ;((( НО это моя история , у вас все будет отлично ????Просто будьте здоровы и проверяйтесь ! Пластическим хирургам советую не нести « пургу» , что все так безопасно , понимаю , что это бизнес , но многие молчат и у нас не принято говорить об этом ! Но сейчас думаю настало время говорить и говорить громко !!!!! ❌#explant

A post shared by KUDRYAVTSEVA LERA (@leratv) on

Autors: Dieviete.lv

Lai plāns sākt sportot neaizmirstas jau pirmajās Jaunā gada nedēļās! Speciālista padomi

“No Jaunā gada sākšu sportot un dzīvot veselīgāk!” – reti kurš no mums vismaz reizi dzīvē nav izvirzījis sev šādu apņemšanos. Taču bieži vien šie plāni tā arī paliek nerealizēti – reizēm trūkst laika, citreiz motivācijas vai rodas dažādi apstākļi, kas traucē šo ieceri vērst par realitāti. Kādēļ tā notiek? Ko ieplānojam nepareizi? Veiksmīgas sportošanas uzsākšanas padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. 

Mēs vienmēr visu plānojam uz priekšu, bet bieži vien šie plāni paliek par nepiepildītiem mērķiem un sapņiem. Kā uzsver K.Zlidnis – apņemšanās sākt sportot Jaunajā gadā nerealizējas, jo datumu nomaiņa kalendārā nav saistīta ar mūsu motivāciju uzsākt fizisko aktivitāšu treniņus. Vislabāk ir sākt tagad, nevis rīt, jo rīt atkal būs jauna rītdiena. Svarīgi ir izprast, kāpēc man ir vajadzīga kustība un ko tas manā dzīvē var mainīt. Viena no kļūdām ir jau sākumā pārlieku sarežģīt pieeju sportam un veselīgam uzturam, jo katrs treneris un uztura speciālists centīsies pievērst uzmanību tieši savai metodei, saucot to par labāko un piemērotāko. Vienmēr jāuzmanās no sarežģītām un nesaprotamām treniņu programmām un uztura plāniem, jo tie tikai sajauc galvu. Kustība ir mūsu dabiskā izpausmes forma, un tā nav jāpadara par raķešu zinātni.  

Kā sevi motivēt?  

Ir jāieklausās savā ķermenī, apzinoties, kā kustība var uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, miegu un pašsajūtu, nostiprina ķermeni un raksturu, nomierina nervu sistēmu un veicina arī darba spējas. Ir labi, ja mēs to saprotam laicīgi, jo bieži vien šī apjausma nāk vien tad, kad jau ir par vēlu. Organisms ātrāk noveco, ķermenim ir liekais svars, sākam slimot, un uzsākt sportot ir arvien grūtāk. Fizisko īpašību attīstīšana ir tieši saistīta ar mūsu personības rakstura iezīmēm, mācot mums disciplīnu, mērķtiecību un pārvarot savus kompleksus un šaubas par savām spējām, skaidro K.Zlidnis.

Kā pareizi sākt sportot, lai nezaudētu motivāciju?  

Ļoti svarīgi ir izvēlēties sev atbilstošāko sporta veidu, piemēram, grupu, individuālos vai komandu sporta veidus. Ir ieteicams konsultēties ar kādu profesionālu treneri, kurš var palīdzēt atrast atbilstošāko treniņu veidu, laiku, vietu un pieeju, jo svarīgi ir tas, lai treniņu process būtu piemērots konkrētam cilvēka dzīvesveidam un ritmam. Piemēram, sporta zāle jāizvēlas tuvu mājām vai darbam, lai ceļā uz treniņu būtu jāpavada pēc iespējas mazāk laika un šis apstāklis nelaupītu motivāciju doties uz treniņu un sportot. 

Sporta veidi Jaunā gada sākumam

Ja šis ir laiks, kad esat nolēmuši sākt sportiskāku un aktīvāku dzīvesveidu, iesākumā piemērotākie būtu vispārējās fiziskās sagatavotības nostiprinoši treniņi, pielāgojot slodzi un intensitāti savām iespējām. Atkarībā no tā, cik ilgu laiku dzīve bijusi bez sporta, jāatrod atbilstoša slodze, regularitāte un treniņa ilgums. Vislabāk apvienot zemas vai vidējas intensitātes sirds izturības un ķermeņa lielāko muskuļu grupu nostiprinošus treniņus. Tā var būt skriešana, riteņbraukšana, airēšana vai slēpošana uz atbilstoša trenažiera. Iesākumā labākie būtu grīdas tipa treniņi, kas paredzēti muguras, krūšu, plecu, kāju un vidukļa muskuļu trenēšanai un locītavu nostiprināšanai, iesaka K.Zlidnis.

Sportošanas plāns

Pašam grūti izveidot sev treniņu plānu, jo ir vajadzīgas zināšanas anatomijā, fizioloģijā, sporta metodoloģijā un psiholoģijā. Vislabāk būtu trenēties profesionāla trenera pavadībā. Tie var būt grupu vai individuālie fitnesa treniņi. Ja nav vēlēšanās doties uz sporta klubu, trenēties var arī ārā. Šobrīd ir ļoti populāri dažādi āra grupu spēka un izturības treniņi. Ja tomēr ir vēlēšanās trenēties pašam, tad iesākumā pietiktu ar trīs treniņiem nedēļā, piemēram, pirmdienās, trešdienās un piektdienās vienas stundas garumā, apvienojot lēnu skrējienu un sava ķermeņa svara spēka vingrinājumus.  

Biežāk pieļautās kļūdas

Visbiežākās kļūdas ir saistītas ar to, ka visu laiku sevi salīdzinām ar citiem un kādā brīdī ir vilšanās par to, ka neizskatāmies kā mūsu fitnesa treneri. Treniņos ir jākoncentrējas tikai uz sevi un savām spējām. Ir jāsaprot, ka veselība un prasmes ir svarīgākas par ārējo izskatu. Ir jābauda process, nevis jātiecas pēc rezultāta, ko visbiežāk sasniedzam tikai pēc vairākiem gadiem, jo šis ir ilgtermiņa process un rezultāts nav sajūtams vai redzams uzreiz. Lai nepadotos jau pēc mēneša, ir jāpieņem, ka, uzsākot treniņus, tas ir uz mūžu. Ir jāiemīl un jābauda šis process ilgtermiņā. Ārējās ķermeņa aprišu izmaiņas būs tikai patīkams bonuss uzlabotai pašsajūtai un veselībai.

Ieteikumi, uzsākot sportot 

Fiziskās aktivitātes nav jāuztver kā kaut kāda pievienota vērtība dzīvei. Tā nav “ekstra”, bet gan neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas ir tikpat svarīga kā ēšana, mazgāšanās, gulēšana, darbs un jebkas cits, kam piešķiram īpašu nozīmi savā dzīvē. Cilvēkam ir jājūtas labi, jāizskatās pievilcīgam, jābūt pārliecinātam par sevi un apmierinātam ar savu dzīvi. Ja izpaliek fiziskā labsajūta, tad arī morāli un garīgi jūtamies slikti. Protams, ne vienmēr, bet vairumā gadījumu veselā miesā patiešām ir vesels gars. Mēs nespējam pa īstam mīlēt citus, ja nemīlam paši sevi. Parūpējoties vispirms par sevi, mēs esam spējīgi vairāk dot un būt par atbalstu un iedvesmu arī tuvajiem cilvēkiem un sabiedrībai kopumā. K.Zlidnis novēl – lai spēks, izturība un mīlestība Jaunajā gadā un vienmēr! 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka – uzsākot sportošanu un aktīvāku dzīvesveidu, to darīt mierīgi un pakāpeniski, bez pārspīlējumiem. Daudz vieglāk sevi motivēt nākamajam treniņam vai aktivitātei būs tad, ja spēsiet šo procesu izbaudīt, tādēļ pārspīlēta nomocīšanās treniņu laikā nesniegs vēlamo rezultātu, bet gan tieši pretēji.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka sportojot labai pašsajūtai, kā arī pie dažādām citām slodzēm, talkā nāks minerālvielas, piemēram, magnijs, kālijs un kalcijs, kas sportojot tiek visvairāk patērētas. Tāpat aptiekās ir pieejami speciāli kompleksi, lai atjaunotu fizioloģiskos procesus pēc treniņiem.

Kļūstot aktīvākiem un sportiskākiem, bieži vien organisms pats pasaka priekšā, ka tam vajadzīgs veselīgs uzturs – vairāk minerālvielu, vitamīnu u.c. svarīgo uztura elementu. Tomēr reizēm apjūkam lielajā piedāvājumā un dažādu pieeju klāstā, tādēļ ieteicams vismaz sākumā vērsties pie speciālista, kas palīdzes izveidot uztura plānu, kas būs piemērots tieši jūsu slodzei un organisma vajadzībām. 

Sportojiet veselīgi un esiet veseli Jaunajā 2020. gadā!

Autors: Benu Aptieka

30.12.2019.

Jūtami sarucis iedzīvotāju optimisms par savu un valsts stāvokli

Gada nogalē 19% Latvijas iedzīvotāju 2019.gadu Latvijai vērtē kā labāku nekā iepriekšējo, 16% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 60% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais, liecina pētījumu centra SKDS decembrī veiktās aptaujas dati.

Kā informēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, šie vērtējumi ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 10 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju – 29% iedzīvotāju 2018.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet tikai 10% to vērtēja kā sliktāku, kas bija mazāk nekā šī gada nogalē iegūtie 19% negatīvo vērtējumu.

Kaktiņš uzsvēra, ka kopumā 2018.gada gada nogalē tika iegūti pēdējā desmitgadē pozitīvākie aizvadītā gada vērtējumi. Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku.

Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003.gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% uzskatīja, ka tas bijis sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu valsts attīstība saņēma 2006.gadā, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu, informēja Kaktiņš.

Arī iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt nākamais gads, liecina par jūtamu optimisma sarukumu, salīdzinot ar atbildēm, kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas pagājušā gada nogalē, liecina pētījuma dati.

Domājot par nākamo gadu, iedzīvotāji ir ne tik optimistiski kā 2018.gada nogalē. Pētījumā 39% respondentu paredz, ka viņiem personīgi, bet 25% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu. Prognozējot, vai Latvijai 2020.gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, tikai 14% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 49% domā, ka tas būs tāds pats kā 2019.gads.

Salīdzinoši pagājušā gada nogalē 30% iedzīvotāju prognozēja, ka 2019.gads Latvijai būs labāks, 8% domāja, ka sliktāks, bet 48% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais 2017.gads.

Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bijusi arī 2009.gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.

Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002.gada un 2004.gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks.

Pētījumā secināts, ka līdzīgi kā citos kopš 1999.gada veiktajos mērījumos, prognozējot savu personīgo nākotni, iedzīvotāji ir krietni optimistiskāki nekā domājot par valsti. Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2020.gads, liecina, ka 39% paredz, ka nākamais gads būs labāks, tikai 7% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 36% domā, ka tas būs tāds pats kā 2019.gads.

Kaktiņš atgādināja, ka tas ir mazāks optimisms nekā pagājušā gada nogalē, kad 42% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, 4% domāja – ka sliktāks, bet 36% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2018.gads.

“Apskatot aptauju datus retrospektīvā, ir vērojams, ka līdzīgi kā jautājuma par Latvijas nākotni arī jautājumā par personīgo nākotni optimisms sarūk jau otro gadu pēc kārtas,” pauda pētījuma centra vadītājs.

Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 22% iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks.

Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā nākotnē ir raudzījušies 2004.gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.

SKDS aptauja notika no 30.novembra līdz 11.decembrim, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.

Autors: Nozare.lv

30.12.2019.

Problēmu risināšanas horoskops visām zodiaka zīmēm!

Astroloģijas vēsture ir tikpat sena kā cilvēces lielākie izgudrojumi un dižākie domātāji. Varbūt mūsu senči nemaz nebija tik dumji?

Šajā rakstā, šķiet, katrs varēs ieraudzīt sevi, jo zodiaka zīmes norāda arī uz atšķirīgu temperamentu un tātad arī citādāku veidu, kā tikt galā ar grūtībām dažādās dzīves situācijās.

Auns

Ja Aunam gadījušās nepatikšanas, viņš šo problēmu atrisinās. Jebkuru. Un uzreiz. Pats, lepni, klusējot.

Vērsis

Vērsis problēmu atrisinās. Bet pēc tam visiem izstāstīs. Visiem. Lai būtu drošs, uzrakstīs arī avīzei. Lai patiesi visi uzzinātu, ka viņš taču ir malacis.

Dvīņi

Dvīņi visā padalīsies. Vispirms centīsies savas likstas uzkraut Aunam (sk. Auns un problēmas!), bet, ja Auns dīvainā kārtā nepiekritīs, atdos tās Strēlniekam.

Vēzis

Sāks vaimanāt jau laicīgi, un, lai viņš beidzot aizvērtos, kāds cits apņemsies atrisināt viņa problēmas kopā ar Vēža puņķiem un asarām. Ja neviens to neizdarīs, Vēzis lieliski tiks galā pats. Kāda velna pēc vajadzēja īdēt, nav saprotams.

Lauva

Lauva saaicinās tuvus un tālus radus un draugus, attālus paziņas un vienkārši visus, kas atsauksies. Gaidošās publikas ielenkumā atrisinās problēmas. Paklanīsies, paņems ziedus, uzrakstīs autogrāfus un aizies.

Jaunava

Jaunava satrauksies. Īpaši, ja viņa neko tādu nav gaidījusi. Jaunava padomās. Atradīs risinājumu. Atrisinās problēmu. Izdarīs secinājumus.

Svari

Svari apsvērs un izsvērs problēmu. Un izdarīs to vēlreiz. Nonāks pie secinājuma, ka kaut kāda iemesla dēļ tā ir pārāk smaga, un nedaudz padalīsies – vai nu ar Lauvu, vai ar Aunu. Mēģinājums atdot problēmu Jaunavai izgāzīes – Jaunava risina nepatikšanas tikai pēc saraksta.

Skorpions

Skorpions paskatīsies. Jautri izsauksies: “Tas nu gan ir traki!”, un vairs par to nedomās.

Strēlnieks

Strēlnieks satrauksies. Pēc tam kļūs jautrs. Pēc tam ilgi smiesies par nepatikšanām, atcerēsies, kādas vēl problēmas viņam dzīvē gadījušās, visiem izstāstīs un aizmirsīs. Ja ķibele tomēr pati neizgaisīs, visticamāk, uzticēs kādam atrisināt – piemēram, Lauvam.

Mežāzis

Mežāzis centīsies uzreiz un uz visiem laikiem atteikties no šīm nepatikšanām, paziņojot, ka viņam tās nepatīk un viņš tās risināt negrib. 90% gadījumu tas nez kāpēc nostrādā. Ja nu tomēr ne – Mežāzis visu atrisinās lieliski. Bet noteikti – uz cita rēķina.

Ūdensvīrs

Ūdensvīrs ņemsies dižķibeli sīki un smalki pētīt. Pēc tam uzrakstīs grāmatu. Ja viņam iepriekš tā jau gadījies – saskums un dosies meklēt Dvīņus. Nepatikšanas no tām nekur nepazudīs, jo Dvīņi uzreiz sapratīs, kas par lietu, bet jautrāk vienalga kļūs.

Zivis

Atšķirībā no Vēža Zivis raud klusiņām. Tāpēc nepatikšanas tām ir mūžīgas, risina tās Zivis pašas, neviens nepalīdz, bet Zivis arī negaida.

Autors: Dieviete.lv

Donalda Trampa dēls izdod provokatīvu grāmatu (+VIDEO)

ASV otrdien klajā laista Savienoto Valstu prezidenta dēla Donalda Trampa juniora grāmatā, kurā viņš pauž asu kritiku kreiso nometnei, vienlaikus atzīstot, ka politika viņu aizrāvusi un ka arī pats nākotnē varētu kandidēt uz politisku amatu.

Grāmatā “Triggered: How the Left Thrives on Hate and Wants to Silence US” (“Detonētie: Kā kreisie zeļ no naida pamata un grib mūs apklusināt”) prezidenta dēls dedzīgi aizstāv tēvu un peļ gan tradicionālos medijus, gan tēva oponentus, arī Hilariju Klintoni.

“Kreiso elite negrib, ka jūs lasāt šo grāmatu,” teikts anotācijā. “Donalds Tramps juniors atmasko visus trikus, ko kreisie izmanto, lai nomelnotu konservatīvos un izspiestu viņus no sabiedriskajām debatēm, sākot no tīmekļa “slēptās bloķēšanas” līdz visniknākajam “politkorektumam”.

300 lappušu biezo grāmatu Tramps juniors veltījis “nicināmajiem”, šādi atgādinot par skandalozo apzīmējumu, kādu Trampa atbalstītājiem veltīja vēlēšanu sāncense Klintone.

Prezidents pirmdien mudināja savus tvitera sekotājus iegādāties grāmatu, un drīz pēc tam tā ātri nonāca ASV tīmekļa veikala “Amazon” pārdotāko grāmatu saraksta pirmajās pozīcijās.

“Lieliska grāmata, kuru es iesaku izlasīt visiem,” tviterī mudināja prezidents.

Tramps juniors arī pats devis mājienu, ka varētu kādu dienu nolemt kandidēt uz politisku amatu.

“Es neko neizslēdzu. Šobrīd man patīk kampaņas daļa. Es tiešām gūstu prieku no šīs cīņas,” telekanālam CBS sacīja Tramps juniors. “Šobrīd es esamu ieinteresēts, lai tēvs uzvar 2020.gadā. Par visu pārējo mēs raizēsimies vēlāk.”

“Triggered” klajā laidusi izdevniecība “Center Street”, kas ir pazīstams konservatīvo grāmatu izdevējs.

Video

Foto

Autors: nozare.lv

28.12.2019.

“Coldplay” nedosies tūrē, bažījoties par koncertu ietekmi uz vidi! (+VIDEO)

Britu rokgrupa “Coldplay” nedosies tūrē sava jaunākā albuma “Everyday Life” reklamēšanai sakarā ar bažām par koncertu ietekmi uz vidi, paziņojis grupas solists Kriss Mārtins.

Pēc viņa teiktā, grupa vēlas, lai tās koncerttūrēm “būtu pozitīva ietekme”. Pēdējā “Coldplay” tūre bija 2016. un 2017.gadā ar grupas septīto albumu “A Head Full of Dreams”, kuras ietvaros tā sniedza 122 koncertus četros kontinentos.

“Mūsu nākamā tūre būs iespējami labākā versija vides ziņā,” pavēstīja Mārtins. “Mēs būtu vīlušies, ja tā nebūtu oglekļa neitrāla. Mēs uz šo brīdi esam veikuši daudzas lielas tūres. Kā mēs to varam pavērst, lai nebūtu tik daudz ņemšanas, kā došanas?”

Šobrīd grupa atrodas Jordānijas galvaspilsētā Ammānā, kur piektdien saullēktā un saulrietā rīkos divus koncertus, atzīmējot albuma “Everyday Life” iznākšanu. Abi koncerti tiks tiešraidē straumēti “YouTube”.

25.novembrī “Coldplay” sniegs vienu koncertu Dabas vēstures muzejā Londonā un visi ienākumi no koncerta tiks novirzīti vides labdarības organizācijai “ClientEarth”.

Video

Autors: BBC

28.12.2019.

Neiekrīti neizpildāmo Jaunā gada apņemšanos lamatās!

Jaunā gada sākumā un aizejošā gada noslēgumā tradicionāli atskatāmies uz gada laikā paveikto un sākam veidot ieceres nākamajam gadam. Kā pareizi atskatīties uz aizvadīto gadu un izvērtēt pašam sevi? Kam pievērst uzmanību un par ko nevajadzētu sevi šaustīt? Ieteikumos veselīgam gada sākumam dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.

Novērtē panākumus un pozitīvo

A.Veselovskis uzsver – atskatoties uz aizejošo gadu, būtu svarīgi atcerēties pozitīvās paveiktās lietas (piemēram: iestājos augstskolā, uzsāku jaunu darbu, noskatījos vērtīgu videolekciju kursu, pavadīju daudz laika kopā ar ģimeni, trenējos fitnesa grupā, pavadīju priecīgus brīžus). Domājot par paveikto, jācenšas formulēt domas apliecinoši: es biju, es tiku galā, es piedalījos. Ir svarīgi apliecināt savu būšanu, varēšanu un aktivitāti. Domājot šādas domas, cilvēks kļūst stiprāks.

Nevajadzētu fokusēties uz neveiksmēm un nevarēšanām: mani atstāja draudzene, esmu neveiksminieks, aizgājušais gads parādīja, ka es neko nespēju… Šādas domas cilvēku var sagraut. Neveiksmes ir jāizvērtē un kļūdas jālabo, un tur sevis šaustīšana nekādi nepalīdzēs. Tā tikai traumēs un atņems spēkus.

Nefokusējies uz negācijām!

Gada laikā cilvēks piedzīvo gan uzvaras, gan zaudējumus. Piemērs: cilvēks ir regulāri spēlējis volejbolu, taču viņu ir piemeklējusi arī trauma, kuras rezultātā viņš divus mēnešus nevarēja spēlēt. Pozitīvs situācijas vērtējums būtu šāds: “Gandrīz visu gadu varēju sportot! Bija trauma, taču veiksmīgi tiku ar to galā un jau atkal varu sportot!” Negatīvs atskats būtu šāds: “Atkal šogad neveicās! Veselus divus mēnešus nevarēju sportot. Esmu neveiksminieks!”

Šis piemērs uzskatāmi parāda, ka viens un tas pats dzīves gājums var cilvēku iepriecināt vai arī spiest pie zemes. Tādēļ mums ir jāmācās nevērtēt caur negatīvo skatījumu.

Izvirzi reālistiskus, izpildāmus plānus

Jaunā gada apņemšanās ir slavenas ar to, ka bieži vien tiek atstātas neizpildītas. Kā formulēt savas vēlmes, plānus un apņemšanās tā, lai tās būtu izpildāmas un nenestu mums vilšanos? Speciālists skaidro, ka, ja ir bijusi pieredze, ka Jaunā gada apņemšanās nestrādā, nevajag sevi velti mānīt, atkal un atkal izvirzot neizpildāmus mērķus. Mēs nevaram izmainīt savu dzīvi vienā dienā, taču varam mainīties pamazām, atmetot veco un vietā liekot kaut ko jaunu, labāku. Ilgstoši sevi trenējot, mēs varam sevi pārveidot. Ir svarīgi sākt ar maziem uzdevumiem un būt neatlaidīgam. Kļūt stiprs un laimīgs vienā dienā var tikai reklāmā. Ja kāds stāsta, ka viegli un ātri ir izmainījis savu dzīvi, visticamāk, tas ir apmāns vai lamatas.

Uzņemies atbildību par saviem plāniem  

Jo vairāk cilvēks spēj uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi, jo stiprāks un pašapzinīgāks viņš kļūst. Bērniem jāmāca uzņemties atbildību jau no mazotnes, sākot ar kaut ko nelielu, pamazām palielinot atbildības daudzumu atbilstoši vecumam. Cilvēks var mācīties pārvaldīt savu uzvedību, emocijas, uzturēt veselu ķermeni un možu garu. Mācoties uzņemties vairāk atbildības, cilvēks sasniegs labākus rezultātus dažādās sfērās. Ja cilvēks pārliek atbildību gadījumam, veiksmei vai citiem apstākļiem, viņš zaudē ticību sev, sasniedz aizvien mazāk. 

Neveiksmes ir daļa no dzīves, tādēļ ir jāmācās tās pieņemt un par tām jāizdara secinājumi. Piemēram, ja nesanāk izveidot ilgstošas attiecības, tas nozīmē, ka cilvēkam jāizmaina sava domāšana un uzvedība. Iepriekšējā taktika bijusi neveiksmīga, un tā jākoriģē.

Emocionālā noskaņa svētkos

Katrs var izvēlēties pats, kā pavadīt svētku laiku. Vienam ir nepieciešama liela svinētāju kompānija, kamēr cits grib pabūt viens, atpūsties no komunikācijas. Kādam ir svarīgi atskatīties uz aizgājušo gadu, tikmēr cits vislabāk dodas uz kalniem slēpot un par aizgājušo gadu nedomā. Ir arī cilvēki, kam svētki nepatīk. Kādam, iespējams, ir bēdas un vajag pasērot. Tādēļ jāņem vērā, ka reālā cilvēka dzīve ļoti atšķiras no masu medijos publicētā. Nevajag censties atbilst izdomātiem, nepatiesiem stereotipiem.

10 padomi veiksmīga Jaunā gada vēlmju plāna formulēšanai

  • Brīvi sajust savas vēlmes un izvirzīt savus individuālus, unikālus plānus.
  • Nebaidīties no negatīviem viedokļiem. Nepieķerties stereotipiem, dogmām, nepakļauties vispārīgām tendencēm. Darot ,,kā visi”, cilvēks pazaudē sevi.
  • Izvēlēties mērķus, kuru realizācija dod attīstību un pašapziņas pieaugumu.
  • Būt kreatīvam. Meklēt Jaunajā gadā jaunus risinājumus, pamēģināt kaut ko nebijušu.
  • Neuzstādīt pārmērīgi augstus, nesasniedzamus mērķus. Pārāk ideālistisku mērķu izvirzīšana un to sabrukums parasti traumē.
  • Domu brīvība. Atvērtība visam jaunajam. Pamēģināt kaut ko, kas neiederas vecajā stereotipu sistēmā. Piemēram, meditēt, dziedāt, adīt.
  • Pašreizējais stāvoklis ir visas iepriekšējās dzīves produkts. Uzņemties atbildību un varu mainīt savu dzīvi.
  • Tikai katrs pats var mainīt savu dzīvi. Negaidīt risinājumus no citiem.
  • Lai izvirzītie mērķi un to realizācija paaugstina spēju būt laimīgam. 
  • Ļaut sev kļūdīties. Nebūt perfektam. Izbaudīt procesu. Nekoncentrēties uz rezultātu.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece uzsver – šis svētku laiks un ziema kopumā cilvēkam mēdz būt sarežģītāks nekā citi gadalaiki. Šajā laikā parasti saskaramies ne vien ar nopietnākiem pārbaudījumiem mūsu imunitātei, bet arī fiziskā un garīgā ziņā mēdzam biežāk justies izsmelti.

Farmaceite iesaka – ja svētku steiga radījusi satraukumu un nervozitāti, tad noderēs tase ārstniecisko augu tējas, kam piemīt nomierinoša darbība. Derēs piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāles, māteres un raudenes laksti, apiņa augļkopas, lavandas, vīgriezes un kumelītes ziedi.  Šīs drogas var lietot atsevišķi vai komplekso tēju veidā, kur sastāvā būs vairākas ārstniecības augu drogas. Asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgus antidepresantus. 

Žeņšeņa preparāti palīdzēs vairot enerģiju un novērst nogurumu, kā arī veicina normālu imūnsistēmas darbību, tie ir pieejami arī kopā ar multivitamīniem.

Noderīgi ir magniju un B grupas vitamīnus saturoši līdzekļi. Nervozitāte, nogurums, aizkaitināmība un bezmiegs ir  arī magnija deficīta simptomi.

Nevajadzētu aizmirst par D vitamīnu, ir vērts noteikt tā līmeni, kas bieži vien ir nepietiekams, un uzsākt regulāru D vitamīna lietošanu. Kā arī svētku skrējienā neaizmirst par atpūtu kopā ar ģimeni un draugiem un par svētku patieso būtību.

Autors: Benu Aptieka

Ar kādiem draudiem bērni sastopas interneta vidē?

Lai gan kibermobings ir kļuvis par aktuālu problēmu bērnu un pusaudžu lokā, pieaugušo vidū joprojām valda iesakņojušies mīti par to. Piemēram, 17% pieaugušo ir pārliecināti, ka bērniem, saskaroties ar kibermobingu, ir pašiem jātiek ar to galā, un tā ir tikai normāla, pārejoša parādība viņu attiecībās, liecina aptaujas dati*. Savukārt katrs trešais uzskata, ka, atrisinoties kibermobinga situācijai, bērns ātri atlabst un pārdzīvojums pazūd pats no sevis. Mobilo sakaru operatora BITE iniciatīvas “Iekod pirkstā!” eksperte, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska ir apkopojusi un skaidro populārākos pieaugušo mītus par kibermobingu.

# Kibermobings ir normāla bērnu un pusaudžu attiecību sastāvdaļa

Kibermobings ir emocionālā pazemošana internetā, kas visbiežāk izpaužas kā riebīgi komentāri sociālajos tīklos, rupjas ziņas sarakstēs, piemēram, “WhatsApp”, aizvainojošas īsziņas, izķēmotas un internetā publicētas otra bildes vai video u.tml. Tomēr bieži vien pieaugušie nepievērš uzmanību tam, ka bērns ir saskāries ar kibermobingu, jo uzskata, ka tās ir tikai bērnu “spēlītes” – tātad, normāla viņu savstarpējo attiecību parādība, kas drīz vien pāries. 

Dzīvojot ar šo pārliecību, pieaugušie pakļauj bērnu diviem nopietniem riskiem. Pirmkārt, viņš, kļūstot par kibermobinga upuri, var noslēgties sevī, justies vientuļš, pazemots un emocionāli ievainots, nevēlēties darīt to, kas iepriekš sagādāja prieku, atteikties iet uz skolu u.tml. Otrkārt, saskaroties ar kibermobingu, bērns pats var kļūt par pāridarītāju un izvērst emocionālo pazemošanu internetā pret citiem skolasbiedriem, jo agresija bieži vien izraisa agresiju. 

# Bērns pats tiks galā ar kibermobingu

Ļoti bieži pieaugušie ir pārliecināti, ka bērniem ir jāmācās sevi aizstāvēt, jācenšas pašiem atrisināt problēmas, tā it kā gatavojot viņus “pieaugušo dzīvei”. To apliecina arī aptaujas dati – 17% respondentu ir pārliecināti, ka bērniem, saskaroties ar kibermobingu, ir pašiem jātiek ar to galā, un tā ir tikai normāla, pārejoša parādība viņu attiecībās. Iespējams, ka daļa bērnu patiešām prot sevi aizstāvēt un zina, ko darīt tādā situācijā. Taču ne lielākā daļa.

Patiesībā bērniem nemaz nebūtu jāpaliek vieniem pašiem ar savu problēmu, savukārt pieaugušajam būtu nekavējoties jāiesaistās tās risināšanā – jāuzklausa bērns, sniedzot viņam atbalstu, kopīgi jāizrunā nākamie soļi, kas tiks veikti, lai atrisinātu problēmu u.tml.

# Bērna digitālā dzīve ir viņa privātā darīšana

Pieaugušajiem ir jāizrāda iniciatīva un jāinteresējas par bērnu, ik dienas pajautājot, kā viņam iet, kā arī interesējoties par to, kas notiek viņa digitālajā dzīvē. Piemēram, vaicājot, kas jauns sociālajos tīklos un mobilajās lietotnēs? Ko tur dara tavi draugi? 

Pieaugušo interese par notiekošo bērna dzīvē ļaus krietni ātrāk pamanīt problēmas tostarp kibermobingu. Vienlaikus – ikdienišķa saruna veicina savstarpējo uzticēšanos, kas ir ļoti būtisks aspekts, sevišķi tad, ja saskaroties ar emocionālo pazemošanu internetā, bērns nezina, kur vērsties pēc palīdzības un var izstāstīt par to pieaugušajam, kuram uzticas.

# Kibermobings nav sodāma rīcība 

Kā stāsta eksperte, bieži vien bērni un pusaudži internetā uzvedas agresīvi, izvēršot kibermobingu pret citiem, jo uzskata, ka paliks nesodīti. 

“Digitālā vide un “slēpšanās aiz ekrāna” rada visatļautības un nesodāmības sajūtu. Tā mudina pateikt vairāk, ļaunāk, aizskarošāk, nekā mēs to spētu izdarīt dzīvē. Tomēr jāatceras, ka digitālajā pasaulē darbojas tieši tie paši likumi, kas reālajā pasaulē – par pazemošanu un emocionālo vardarbību, goda un cieņas aizskaršanu, nelikumīgām darbībām ar personas datiem u.c. Arī kibermobings ir sodāma rīcība, par ko paredzēta atbildība likuma priekšā,” stāsta M. Katkovska. 

Viņa papildina, ka, vēršoties pie Latvijas Drošāka interneta centra kibermobinga gadījumā, katra situācija tiek individuāli izvērtēta, nosakot, vai tās risināšanā nepieciešams iesaistīt arī Valsts policiju. 

# Kibermobings nav nekas nopietns – tas ātri aizmirstas

Trešā daļa aptaujas dalībnieku uzskata, ka, atrisinoties kibermobinga situācijai, bērns par to ātri aizmirst un pārdzīvojums pazūd pats no sevis. Tomēr, kā liecina iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ekspertu pieredze, bērna emocionālais atkopšanās process var ilgt gadu un pat vairāk. Savukārt mācību iestādes maiņa ne vienmēr ir risinājums, jo viss, kas nonāk internetā, tur arī paliek. Proti, to, kas publicēts internetā, nav iespējams izdzēst pavisam – pat izdzēšot, piemēram, izķēmotu bildi vai pazemojošu video, tas joprojām ir pieejams, tikai nedaudz grūtāk atrodams. 

Papildus tam, bērns var būt spiests ik dienu satikt pāridarītāju un viņa atbalstītājus skolā. Tāpat viņš atcerēties pāridarījumus un pazemojumus vēl ilgu laiku, baidīsies, ka varmāka var atkārtoti izvērst kibermobingu u.tml.

*Aptauja veikta 2019. gada oktobrī sadarbībā ar “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 vecāku visā Latvijā.

Autors: Bite

27.12.2019.

Brūsa Lī meitas kompānija iesūdzējusi Ķīnas ātrās ēdināšanas uzņēmumu par viņas tēva tēla izmantojumu logotipā (+VIDEO)

Cīņu mākslas meistara un aktiera Brūsa Lī meitas pārvaldītā kompānija “Bruce Lee Enterprises” iesūdzējusi tiesā Ķīnas ātrās ēdināšanas restorānu tīklu “Kungfu Catering Management” par viņas tēva attēla neatļautu izmantošanu tīkla logotipā. 

Šenonas Lī kompānija apsūdz ēdināšanas uzņēmumu par to, ka tas 15 gadus tas izmantojis cīņu mākslas filmu zvaigznes tēlu, par to nemaksājot. 

“Kungfu Catering Management” uzstāj, ka logo izmantojumu apstiprinājušas Ķīnas varasiestādes. 

“Esam apjukuši, ka mūs sāk vajāt pēc tik daudziem gadiem. Mēs aktīvi iepazīstamies ar lietu un gatavojam atbildi,” kompānija norādījusi Ķīnas mikroemuāru vietnē “Weibo”. 

Ķīnas interneta portāls “Sina.com” vēstīja, ka Šenona Lī vēlas, lai ēdināšanas uzņēmums nekavējoties izbeidz viņas tēva attēla izmantošanu, 90 dienas pēc kārtas publiski precizē, ka uzņēmumam nav nekādas saistības ar Brūsu Lī, un samaksā 210 miljonu juaņu (27 miljonu eiro) kompensāciju.

Guandžou bāzētais restorānu tīkls, kas pazīstams kā “Real Kung Fu” jeb “Džeņ Gunfu”, dibināts 1990.gadā. Kopš 2004.gada tā logotipā izmantots attēls ar Brūsam Lī līdzīgu tumšmatainu vīrieti kunfu pozā.

Tīkla dibinātājs sacījis, ka pašlaik tajā ir vairāk nekā 600 ēdināšanas vietu visā Ķīnā, kopējai aktīvu vērtībai pārsniedzot piecus miljardus juaņu (640 miljoni eiro), vēstīja Ķīnas mediji. 

Pērn “Kungfu Catering Management” bija viena no desmit lielākajām ātrās ēdināšanas kompānijām Ķīnā, liecina Ķīnas Virtuves mākslas asociācijas apkopotie dati. 

Losandželosā bāzētā “Bruce Lee Enterprises” pārvalda Brūsa Lī zīmola tirdzniecību un licencēšanu, teikts kompānijas mājaslapā. 

Šenona Lī, kas kompānijas vadību pārņēma no savas mātes, jau apmēram 20 gadus rūpējas par sava tēva mantojuma saglabāšanu. 

Brūss Lī dzimis ASV, bet kļuva slavens, piedaloties Honkongā uzņemtās filmās. 

Aktieris, kurš nomira 32 gadu vecumā 1973.gada 20.jūlijā, palīdzēja popularizēt Austrumu cīņu mākslu Rietumos un atvēra durvis uz Holivudu arī citiem Āzijas aktieriem, kā, piemēram, Džekijam Čaņam un Džetam Li.

Video

Autors: nozare.lv

Kardašjanu ģimenes jaunākā māsiņa izrādas savas mājas Ziemassvētku dekorācijas! (+VIDEO)

Šajā video redzēsi miljardieres Kailijas Dženeres mājokli, Kailija savā YouTube kanālā nesen ievietojusi video, kurā var redzēt viņas Ziemassvētku eglīti un citas izvēlētās svētku dekorācijas. Interesanti, kā izskatās jaunās miljardieres ģimenes miteklis?

Video

Foto

View this post on Instagram

Santa’s Babies ????????♥️

A post shared by Kylie ???? (@kyliejenner) on

Autors: Dieviete.lv

Noskaties Meraijas Kerijas dziesmas “All I Want for Christmas Is You” jauno video! (+VIDEO)

25 gadus pēc pirmās izdošanas ir publicēts jauns dziedātājas Meraijas Kerijas hita “All I Want For Christmas Is You” video!

Šī dziesma joprojām ir viens no spēlētākajiem un komerciāli veiksmīgākajiem Ziemassvētku hitiem. Kompānija “The Economist” 2016. gadā paziņoja, ka Meraija ar šo singlu ir nopelnījusi vairāk nekā 60 miljonus ASV dolāru. Līdz ar jaunā klipa publicēšanu dziesmas popularitāte un nopelnītie miljoni turpina vien augt.

Tāpat šogad tapusi arī  mini dokumentālā filma par hita “All I Want For Christmas Is You” tapšanu, tā atklās dziesmas sacerēšanas procesu un dziesmas videoklipa tapšanas aizkulises.

Video

Autors: Dieviete.lv

Vai dziedātāja Madonna uzsākusi attiecības ar 35 gadus jaunāku vīrieti?

61 gadu vecā amerikāņu dziedātāja Madonna ir uzsākusi romantiskas attiecības ar 26 gadus veco Ahlamaliku Viljamsu, tā ziņo ārvalstu prese.

Par šīm attiecībām runā pēdējo mēnešu laikā. Kāda no Maiami izbraukumiem  Madonna un Ahlamaliku redzēti apskaujoties un tas uzņemts paparaci fotogrāfijās. Brīvdienu braucienā piedalījās arī 23 gadus vecā Madonnas meita Lurdesa Leona ar kādu nezināmu jaunieti līdzīgā vecumā. 

Foto

Autors: Dieviete.lv

Labdarības akcijā “Eņģeļi pār Latviju” līdz šim saziedotais ļaus palīdzēt 139 slimiem bērniem (+VIDEO)

Labdarības akcijas “Eņģeļi pār Latviju” noslēguma koncertā saziedoti gandrīz 324 000 eiro, kas visiem labdarības akcijā pieteiktajiem 139 bērniem nodrošinās nepieciešamo medicīnisko un rehabilitācijas palīdzību, informēja informēja SIA “All Media Latvia” pārstāve Raita Celma.

Akcija noslēgsies janvārī, kad taps zināms kopējais ziedojumu apmērs, tomēr koncerta laikā saziedots vairāk nekā sākotnēji cerēts savākt visas akcijas laikā. Rīkotāji akciju pieteica ar mērķi savākt vismaz 279 210 eiro.

Ziedojumi ļaus 139 bērniem nodrošināt nepieciešamo medicīnisko aparatūru, speciālistu atbalstu, kā arī apmaksāt operāciju izdevumus.

Atbalsta vārdus un laba vēlējumus akcijas dalībniekiem koncertā veltīja arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš savā uzrunā uzsvēra ģimenes neatsveramo nozīmi laikā, kad ik diena paiet emocionālas spriedzes situācijās un jāatrod risinājums praktiskām dzīves un ārstniecības vajadzībām, vienlaikus rūpējoties par pārējiem ģimenes locekļiem.

Koncertā uzstājās mūziķis Ralfs Eilands, Kristīne Prauliņa un grupa “Very Cool People”, Dināra Rudāne, muzikālā apvienība “Tev tuvumā”, vokālā grupa “Framest”, popgrupa “Rasa”, Ieva Sutugova, Atis Ieviņš, šova “X Faktors” dalībnieki – Arturs Gruzdiņš, puišu grupa no Latgales “Baritoni”, meiteņu trio “Limonāde” un vokālā apvienība “Insomnia”.

Akcijā ikviens var ziedot, zvanot pa tālruni 90006486. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro. Tāpat var ziedot ziedojumu kastītēs veikalos “Rimi”, iegādājoties akcijas preces, vai ziedojot “MansRimi” naudas uzkrājumu kioskos, vai ziedojot portālā “bsf.lv”.

Video

Autors: nozare.lv/Dieviete.lv

23.12.2019.

Padomi ekonomiskai un videi draudzīgai svētku svinēšanai

Ziemassvētki daudziem saistās ne vien ar mierīgo pirmssvētku gaidīšanas laiku, un pārdomu mirkļiem adventes laikā, bet arī ar drudžainu skraidīšanu pa veikaliem, dāvanu meklēšanu tuvajiem, reizēm arī pakļaušanos komercializētam spiedienam – visu pagūt, visu nopirkt, visu izdarīt. 

Lai iepriecinātu savus mīļos, vienās ģimenēs dāvanu saraksta rindā redzēsim pašadītas zeķes, ceptas piparkūkas un citas lietas nomedītas vietējos Ziemassvētku tirdziņos, tikmēr citu ģimeņu dāvanu sarakstos var pavīdēt jau dārgi telefoni, ceļojumi, varbūt pat jauns auto. Lai pirmssvētku laikā īstenotu visas ieceres un sagādātu ieplānoto, var gadīties, ka ar ikmēneša budžeta resursiem maciņā būs par maz. Pie tam decembris ir tas maģiskais gada mēnesis, kad tirgotāji priecīgi berzē rokas, bet pircēji netaupa un tikai tērē. Ja maka saturs izsīkst ātrāk nekā iecerēts, tad cilvēks vienkāršais zina, ka teju gandrīz vienmēr varēs izlīdzēties ar kādu kredītu, un dzīves ritms turpinās griezties tikpat sparīgi, kā pirms finanšu resursu izsīkuma. Taču jāatceras, ka agri vai vēlu visa aizņemtā summa būs jāatdod, pie tam ar noteiktu procenta likmi.
Lai svētki patiesi izdotos, uzņēmuma “Latvijas hipotēka” speciālisti sagatavojuši vairākus noderīgus padomus, kas noderēs ikvienam, plānojot pārdomātu svētku budžetu.

Cik daudz tērēt dāvanām?

Eksperti iesaka šajā laika periodā tomēr palēnināt uzņemtos svētku apgrieziena tempus, ievilkt dziļi elpu, izskaitīt līdz trīs un izvērtēt situāciju, pirms neapdomīgi tērēt vai aizņemties naudu.

Katram no mums ir savs algoritms, kā mēs sekojam līdzi saviem ienākumiem un izdevumiem. Galvenais padoms ir tērēt pēc iespējām – proporcionāli saviem ienākumiem. Dāvanu iegādei prātīgi būtu atvēlēt aptuveni 10-15% no sava ikmēneša budžeta, lai tajā neradītu lieku robu, atceroties, ka neatkarīgi no svētkiem būs jāmaksā arī pārējie ikmēneša rēķini.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktajā aptaujā secināts, ka 96% iedzīvotāji, nemaz nevēlas saņemt dāvanas, kas pirktas uz parāda. Taču, ja svētku noskaņu ieceru realizēšanai nekādi neiztikt bez naudas aizņemšanās, tad dariet to atbildīgi, apspriežoties ar tuvākajiem, lai kopēji izvērtētu iespēju aizņēmumu atdot.

Alternatīvas svētku dāvanām

Ja ir talants un iespēja veidot ar rokām izgatavotus izstrādājumus, pieiet svētku dāvanu sagādei var arī radoši. Interneta resursos ir daudz pamācību, kā, piemēram, izliet sveces, kā pagatavot pašceptām piparkūkām krāsainas, bet veselīgas glazūras. Vasarā savāktās un sakaltētās tējas gaumīgā iepakojumā arī būs lielisks papildinājums dāvanai. 

Ja ir laiks un pacietība, tad apsveikuma kartīšu zīmēšana var izvērsties par radošu vakaru kopā ar ģimeni. Pie tam arvien lielāku popularitāti mūsdienās gūst elektroniskās kartītes, kas pieejamas ļoti plašā klāstā un tematiskā izvēlē.

Tāpat tiek pausts aicinājums “domāt zaļi” un neiegādāties speciālus saiņošanas materiālus dāvanām, bet gan domāt par vidi un dāvanas radoši iesaiņot atkārtoti izmantojamos materiālos, piemēram, avīzēs, izrotātās kurpju kastēs, dekorētās burciņās, tādējādi padarot iesaiņojumu daudz personalizētāku.

Mājas rotāšanai var izvēlēties brīvi pieejamus dabas materiālus

Der atcerēties, ka radīt svētku sajūtu un atmosfēru, var arī lieki netērējot – izrotāt māju no brīvi pieejamiem dabas materiāliem, kas neprasa papildus naudas līdzekļus, piemēram, gliemežvākiem, mežā savāktiem skuju zariem, čiekuriem, ķērpjiem un zaru sprungulīšiem.
Kurš vēl atceras, kā agrāk svētku rotājumi telpās tika izgatavoti no salmu puzuriem? Iespējams der atcerēties vai arī apgūt šīs iemaņas. Var izmantot arī apelsīnu, kurā saspraustas krustnagliņas. Tas telpā izskatīsies gan koši, gan arī smaržos.

Lieli radošie eksperti ir tieši bērni. Dodiet viņiem uzdevumu veidot svētku rotājumus – izgriezt sniegpārsliņas, zīmēt svētku attēlus, līmēt un radīt telpas dekorus. 

Arī eglītes dekorēšanai var pieiet radoši, to rotājot ar iekārtiem valriekstiem, piparkūkām, vai arī dažādām dabas veltēm. 

Kur un kā svinēt svētkus?

Ne vienmēr nepieciešams svētkus svinēt tropu valstīs pie zilzaļo ūdeņu krastiem, bet priecāties var arī mājās, esot kopā ar tuvākajiem cilvēkiem svinīgi izrotātās telpās, pie klātiem svētku galdiem un malkojot karstvīnu, daloties ar pozitīvām emocijām, nevis koncentrēties tikai uz svētku dāvanām. Ģimenes lokā var lietderīgi izplānot laiku svētku spēlēm, laimes “liešanai”, dziesmu dziedāšanai, vai arī ierīkot jautru fotostūrīti un iemūžināt skaistas svētku bildes.

Iegūt svētku sajūtu var apmeklējot dažādus koncertus un citus publiskos pasākumus, no kuriem daudzi ir pieejami arī bezmaksas. Atliek vien sekot plaši pieejamai informācijai par svētku pasākumu programmām.

Galvenais der atcerēties, lai kur un ar ko svētki tiks svinēti, nezaudējiet harmonijas un miera sajūtu sevī, jo trauksme un stress mazinās svētku baudīšanas prieku.

Autors: Communications & Strategies