„Centrālajā laboratorijā” šajā pavasarī no 177 testētajām ērcēm 36 konstatēts laimboreliozes slimības ierosinātājs, bet ērču encefalīta ierosinātājs konstatēts divos gadījumos; citu slimību ierosinātāji ir atrasti vēl 26 gadījumos. 

„Ja ērce piesūkusies, tā pēc iespējas ātrāk jānoņem. Saslimšanas riska izvērtēšanai noņemto ērci ir iespējams nogādāt laboratorijā ērču pārnēsāto infekcijas slimību ierosinātāju noteikšanai.  Redzam, ka no šogad testētajām ērcēm ar Borrelia burgdorferi, kura izraisa laimboreliozi, bijušas inficētas ap 20%, bet ar ērču encefalītu – divas. Tas norāda, ka ne tikai vasarā, bet arī agrā pavasarī ir risks inficēties ar šīm slimībām un  jābūt uzmanīgiem. Ja laboratorija ir konstatējusi kādu no slimības ierosinātajiem, tas nozīmē, ka cilvēkam rūpīgi vajag sekot savam veselības stāvoklim. Laimboreliozes gadījumā var novērot ādas apsārtumu, taču kopumā slimību simptomātika varbūt ļoti dažāda un nespecifiska. Vajadzības gadījumā savlaicīgi jāvēršas pie ģimenes ārsta. 

Ir jāņem vērā, ka pozitīvais ērču izmeklēšanas rezultāts nenozīmē obligātu infekcijas attīstību. Ja laboratorijas atbilde ir negatīva, cilvēkam visdrīzāk tas nozīme psihoemocionālu mieru un lielākā daļā gadījumu var neuztraukties par iespēju saslimt ar ērču encefalītu vai citu slimību. Tomēr ļoti svarīgi atcerēties, ka laboratorijai ērci vajag nogādāt, cik iespējams ātrāk, ne vēlāk kā 72 stundu laikā, vispirms pareizi to noņemot un uzglabājot trauciņā ar mitru salveti. Šo nosacījumu neievērošana var ietekmēt izmeklēšanas rezultātus,”  stāsta „Centrālās laboratorijas” valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko. Laboratorijas speciāliste sīkāk raksturo testēšanas iespējas un iedzīvotāju paradumus: „Mūsu filiālēs Rīgā un citviet Latvijā iedzīvotāji visbiezāk pārbauda ērces uz laimboreliozes  un ērču encefalīta ierosinātājiem, bet ne tikai. Daudzi izmanto iespēju pārbaudīt ērces  vienlaikus uz sešām ērču pārnēsāto infekciju slimībām – laimboreliozi, ērču encefalītu, ērlihiozi, anaplazmozi, babeziozi un riketsiozi. Šogad tādu iespēju jau ir izmantojuši 68 iedzīvotāji. Citu slimību ierosinātāji, izņemot laimboreliozi  un ērču encefalītu, tika konstatēti vēl 26 gadījumos. Paplašinātās pārbaudēs bieži vien izmanto mājdzīvniekiem noņemtajām ērcēm, jo atsevišķi slimību ierosinātāji, piemēram, babēzijas, suņiem spēj izraisīt iekšējo orgānu bojājumus.”

„Centrālās laboratorijas” paplašinātais panelis uz ērču izmeklējumiem ietver ērču encefalīta vīrusa RNS, Borrelia burgdorferi, Rickettsia species, Babesia species, Anaplasma phagocytophilum un Ehrlichia muris/Ehrlichia chaffeensis DNS noteikšanu ērcē ar reālā laika PĶR testiem.

Minētie dati apkopoti par šogad līdz 24. aprīlim “Centrālajā laboratorijā” veiktajiem izmeklējumiem.

Ērces sastopamas dažādās vietās dabā

Pat vēsās dienās ērces ir aktīvas un gaida kādu garāmgājēju. Ērces ir sastopamas mitrās un ēnainās vietās, piemēram, mežos, krūmājos, mežu izcirtumos, kā arī nekoptās pļavās, dārzos, parkos un pat pludmales smiltīs. Tās gaida, kam pieķerties, sēžot uz zāles stiebriem apmēram 10 cm augstumā no zemes. Ērces bieži pieķeras potīšu augstumā uz apaviem vai apģērba. Pēc tam tās lēnām pa ķermeni virzās uz augšu. Pēc došanās dabā ieteicams regulāri pārbaudīt arī mājdzīvniekus, jo tie ērces var atnest mājās.

SIA „Centrālā laboratorija” pieņem analīzes 82  filiālēs, kas atrodas visā Latvijā. Laboratorijā strādā vairāk nekā 650 darbinieku. 

Uzņēmuma darbība novērtēta, valdes priekšsēdētājai Stellai Lapiņai piešķirot LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.

Reti kurai kaitei kā riska faktors netiek piesaukta smēķēšana un, lai arī ar kādu veselības problēmu apmeklē ārstu, pirmais, par ko mediķis painteresēsies: vai smēķējat? Saņemot piekrītošu atbildi, pilnīgi noteikti ieteiks atmest kaitīgo ieradumu. Ja vien tas būtu tik vienkārši…

Kad esi tirdzniecības centrā vai uz pārgājiena takas un plāno sasniegt kādu konkrētu mērķi, parasti ir pieejama karte ar norādi X – tu atrodies šeit. Ja esi smēķētājs un vēlies atmest šo ieradumu, tev arī var būt nepieciešams ceļvedis. Tātad, ir jāsāk ar to, ka ir jāfiksē sava atrašanās vieta un tad jāvirzās tālāk no orientiera uz orientieri līdz finiša taisnei.

Kā sākt ceļu no smēķētāja uz nesmēķētāju?

“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka iesaka vispirms aprēķināt ar smēķēšanu saistītās izmaksas, ar izmaksām saprotot ne tikai monetāros, bet arī veselības un citus zaudējumus, jo smēķēšana ietekmē ne vien maciņu un paša veselību, bet arī tuvinieku un ģimenes saslimstību, ekonomisko stāvokli un visu sabiedrību kopumā.

• Smēķēšana palielina risku saslimt ar daudzām slimībām, tostarp vēzi, sirds un asinsvadu slimībām un hronisku obstruktīvu plaušu slimību. Smēķēšana arī samazina paredzamo dzīves ilgumu.
• Pasīvā smēķēšana nelabvēlīgi ietekmē apkārtējos — ģimenes locekļus, draugus, darba biedrus.
• Cigarešu paciņa maksā apmēram 4,50 eiro. Viens iepakojums dienā reizināts ar 30 dienām vidēji veido 135 eiro mēnesī un aptuveni 1620 eiro gadā – tas ir ievērojams zaudējums ģimenes budžetā.
• Smēķēšana prasa laiku, kas citādi varētu tikt pavadīts strādājot, veltot to ģimenei, hobijiem un citām aktivitātēm.
• E-cigaretēm ir līdzīgas laika un finansiālās izmaksas, lai gan veselības riski nav pilnībā pierādīti, jo tās ir salīdzinoši jaunas. Paredzams, ka nekā veselīga tajās nebūs vis.

Kad jāsāk domāt par atmešanu?

Kāpēc ir tik grūti atmest? Nikotīns atbrīvo dopamīna izsviedi organismā un stimulē sensorus, kas smadzenēs atbild par labsajūtu. Izsmēķējot cigareti, pēc kāda laika atkal nepieciešama nikotīna izraisītā labsajūta. Pakāpeniski laika posms starp abām cigaretēm saīsinās. Ar laiku, ja organismā nav nikotīna devas, tas nonāk abstinences stāvoklī.

Kad sasniedz punktu, kad kaitīgā ietekme ir lielāka nekā ieguvums (pacilātība, enerģijas pieplūdums) no smēķēšanas, un nākas atzīst nikotīna kontroli pār ikdienas dzīvi (neuzsmēķējot nevari turpināt darbu, nespēj savaldīt emocijas), esi sasniedzis punktu, kurā vajadzētu uzsākt atmešanu. Taču lēmums par to ir jāpieņem apzināti un nelokāmi. Iespējams, ka iepriekš esi mēģinājis atmest, piemēram, darot to pēc kāda tuvinieka lūguma, un tas nav izdevies. Tātad – vajadzīga cita motivācija un cits plāns.

Atmešanas plāns

Smēķēšanas atmešana ir nopietns process. Īpaša plāna izstrāde var palīdzēt sagatavoties un sekmīgi izpildīt apņemšanos.

Lūk, daži veiksmīgas atmešanas plāna elementi!

• Apņemieties atmest. Esi apņēmīgs un demonstratīvs. Pastāsti par to savai ģimenei, draugiem, tuviniekiem, visiem, kas būs daļa no atbalsta komandas.
• Izvēlies zīmīgu datumu. 31. maijā tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules diena bez tabakas – tas varētu būt labs sākuma punkts. Esi reālistisks un atvēli sev laiku, lai sagatavotos atmešanas plānam.
• Meklē atbalstu. Vari sameklēt kādu, kurš arī vēlētos atmest smēķēšanu. Pievienojies sociālo mediju grupām vai tiešsaistes atbalsta grupai. Apmeklē konsultācijas, kurās var gūt padomus smēķēšanas atmešanai un uzzināt, kā tikt galā ar neizbēgamajām emocionālajām problēmām, kas radīsies atmešanas gaitā.
• Atpazīsti smēķēt vajadzības izraisītājus. Varbūt tā ir braukšana automašīnā, noteiktas darbības veikšana vai stress. Padomā, kā pārvaldīt vai izvairīties no situācijām, kas rada vēlmi uzsmēķēt.
• Rēķinies ar vēlmi uzsmēķēt. Pārdomā, kā šo gribēšanu kontrolēt un novērst abstinences simptomus. Turi pa rokai veselīgas uzkodas, fokusējies uz mērķi, dodies pastaigā vai sazinies ar atbalsta personu.
• Izmanto palīglīdzekļus. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par medikamentiem un citiem līdzekļiem, kas var būt noderīgi smēķēšanas atmešanā.

Kur meklēt palīdzību?

Pirmais un galvenais palīgs būs ārsts, vislabāk, ja tas specializējas narkoloģijā.

Ja kāda iemesla dēļ ārsta vai atkarību speciālista konsultācija nav iespējama, noteikti ir vērts atcerēties par pieejamāko veselības aprūpes vietu – aptieku, kur aprūpi sniedz augsti izglītots specialists – farmaceits.  Farmaceita rīcībā ir dažādi bezrecepšu līdzekļi, kas var būt ļoti palīdzīgi smēķēšanas atmešanas gaitā – nikotīna aizstājterapija, piemēram, plāksteri, košļājamā gumija, pastilas vai inhalators. Inhalatora viena aerosola deva atbrīvo 1 mg nikotīna 0,07 ml šķīduma. 1 ml šķīduma satur 13,6 mg nikotīna. Tas ir pieejams ar ogu un mentola garšu. Lietošanas kurss ir 12. nedēļas – tās iedalītas ciklos, kur pēc sešām, četrām nedēļām jāsamazina aerosola lietošanas biežumu. Uzsākot, jālieto tik bieži, cik bieži parasti smēķē, vai tad, kad uznāk vēlme, bet ne biežāk kā reizi 30 minūtēs vai vienā stundā.

Košļājamai gumijai ir pieejamas divas garšas un divi dažādi stiprumi, kas jāizvēlas atbilstoši tam, cik cigaretes parasti dienas laikā tika izsmēķētas.

Plāksteriem tiek piedāvāti trīs stiprumi. Smēķētājiem ar augstu atkarību rekomendē sākt ar 1. soli, lietojot 25 mg /16 h plāksteri vienu reizi dienā, astoņas nedēļas.

Atradināšanās no plākstera jāuzsāk pakāpeniski. Viens 15 mg /16 h plāksteris jālieto vienu reizi dienā divas nedēļas, pēc tam – 10 mg/16 h plāksteri lieto vienu reizi dienā divas nedēļas.

Pieejama ir arī bezrecepšu preparāts tablešu formā ar aktīvo vielu Cytisinum, kas paredzēta smēķēšanas atmešanai. Tabletes jālieto pēc noteiktas shēmas 25 dienas, sākot ar sešām tabletēm dienā.

Pareizāko un piemērotāko terapiju palīdzēs izvēlēties ārsts vai farmaceits.

Farmaceits var sniegt arī pirmo konsultāciju par iespējamo medikamentozo palīdzību (aktīvo vielu bupropion vai varenicline saturošas zāles), noskaidrojot kādus medikamentus jau lieto un vai būs droši iekļaut terapijā arī šos preparātus.

Līdztekus aptiekā iegādājami nomierinoši un nervu sistēmu stiprinoši līdzekļi, tostarp zāļu tējas, kas var būt atbalsts pārmaiņu posmā. Smēķēšanas atmešana rada pamatīgu stresu, tādēļ emocionālajai stabilitātei laba rezultāta sasniegšanā ir milzīga nozīme.

Visbeidzot farmaceits var ieteikt preparātus un tējas veselīgam miegam, ko lietot ikdienā kā nomierinošu līdzekli vai vakaros miega uzlabošanai, piemēram, melatonīnu saturošu vai uz augu bāzes veidotu preparātu. Ja organisms ir noguris, jūtams miega bads, kārdinājums uzpīpēt būs daudzkārt lielāks.

Nezaudēt drosmi!

Cenšoties atmest smēķēšanu, neizdošanās brīdī cilvēki mēdz sevi šaustīt: esmu neveiksminieks un gļēvulis! Šīs domas rada trauksmi, kas var likt atgriezties pie iepriekšējā, labi pārbaudītā stresa “noņēmēja” un spēcīgu emociju pārvarēšanas līdzekļa – cigaretes.

Paturi prātā – pat, ja tomēr gadās uzsmēķēt, viss nav zaudēts!

• Esi saudzīgs pret sevi. Atmest smēķēšanu ir ļoti grūti. Katru gadu mazāk nekā 1 no 10 pieaugušajiem veiksmīgi atmet smēķēšanu. Tomēr ar laiku 60% no tiem, kuri mēģina atmest vairāk nekā vienu reizi, gūst panākumus. Tas nozīmē, ka var mēģināt vairākas reizes bez sevis vainošanas un pašpārmetumiem.
• Rīt būs jauna diena – sāc no jauna!
• Pārskati savu atmešanas plānu. Iespējams, tas būs jāpielāgo un jāapsver citi veidi un palīglīdzekļi mērķa sasniegšanai.
• Sazinies ar savu atbalsta personu vai personām. Gūsti spēku no ģimenes un draugu līdzās būšanas.

“Jebkurā gadījumā lēmumus atmest smēķēšanu ir godājams, parāda tevi  kā spēcīgu cilvēku, kurš apzinās savu atkarību un ir gatavs stāties tai pretī. Atceries, ka uz šo mērķi nav viena konkrēta ceļa. Ir daudz iespēju, lai gūtu panākumus,” veiksmi vēlot, teic “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Domājot par alerģijām, pirmais nāk prātā sienas drudzis. Koncentrēties uz to gan nav īsti pareizi, jo padara alerģijas par “pavasara/vasaras slimību”, taču gluži tā tas nav. 

“Tas ir tiesa, ka pavasaris, ziedēšanas un putekšņu laiks patiešām rada pacientu, kam vajadzīgi pretalerģijas līdzekļi, pieplūdumu aptiekās,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka. “Taču alerģiskās izpausmes, kā arī šo reakciju ierosinātāji ir daudz un dažādi, tāpat kā medikamenti, kas kontrolē alerģiskās reakcijas, un profilakses ieteikumi, lai maksimāli izvairītos no nevēlamās simptomātikas.”

Pārskatīsim biežākās alerģiskās reakcijas, sākot no mazāk bīstamām un biežāk sastopamām līdz pat anafilaksei, kam, laikus nerīkojoties, var būs arī letāls iznākums. 

Iesnas vai aizlikts deguns

“Ja deguns pil vai ir aizlikts dažas minūtes pēc pastaigas ārā vai viesošanās svešā mājā, tas var būt alerģisks rinīts – reakcija uz sīkām daļiņām gaisā, ko ieelpojat. Biežāk sastopamie cēloņi ir pelējuma sporas, ziedputekšņi, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi. Šīs problēmas parasti labi risināmas ar vienkāršu, aptiekā iegādājamu medikamentu palīdzību. Noder, piemēram, deguna aerosols, kas satur aktīvo vielu Fluticasoni propionas, vai zālestablešu formā, kā aktīvā viela ir, piemēram,  Cetirizini dihydrochloridum, Loratadinum.

Ja iesnas parādās aptuveni stundu pēc jaunu zāļu lietošanas, tas var būt nopietns brīdinājums par alerģiju pret medikamentu. Tādos gadījumos noteikti jāsazinās ar savu ārstu, kā arī jāpatur prātā aktīvās vielas vai preparāta nosaukums, kas šo reakciju radījis. Tas labi noderēs gadījumos, kad ārsts vai medicīnas darbinieks pirms operācijas vai kādas manipulācijas jautās: vai jums ir alerģija pret kādu medikamentu?

Šķaudīšana

Šķaudīšana, ja vien neesat alerģisks un šķaudāt tikai retu reizi, nešķiet pārāk liela problēma. Citādi ir, ja šķaudīšana regulāri neļauj izgulēties vai ietekmē darbu, ja esat skolotājs vai citas profesijas pārstāvis, kam nākas strādāt ar auditoriju. Simptoma kontrolei var tikt likti lietā dažādi līdzekļi – gan bezrecepšu, gan recepšu. Farmaceite stāsta: “Šādos gadījumos vislabāk un precīzāk spēs palīdzēt alergologs. No bezrecepšu medikamentiem apgrūtinošas šķaudīšanas gadījumā var palīdzēt deguna aerosols, kas satur aktīvo vielu Fluticasoni propionas. Terapijai gan jābūt ilgstošai un regulārai. 

“Jāņem vērā, ka šķaudīšana kā simptoms var būt arī agrīna smagas alerģijas pazīme, piemēram, pret kādu pārtikas produktu vai ēdiena sastāvdaļu. Šķaudīšana var ātri pāriet nopietnākos simptomos un nākamreiz, kad ēdot šo produktu, iespējams, nešķaudīsit, bet parādīsies smagāka reakcija, kā dēļ var nākties meklēt medicīnisko palīdzību.”

Niezošas, asarainas acis

Niezi un acu asarošanu var izraisīt daudzi faktori, tai skaitā reakcija uz pavasara ziedputekšņiem. Taču tas varētu būt arī kas nopietnāks, piemēram, alerģija pret zālēm. “Ņemiet to vērā, kad sākat lietot jaunas zāles! Reakcija var izpausties uzreiz, dažas dienas vai pat nedēļu vēlāk.

Ar nepatīkamo simptomu var tikt galā, lietojot bezrecepšu līdzekli. Tie var būt orāli un lokāli lietojami. Piemēram, ir gels, ko uzklāt uz ādas (satur aktīvo vielu  Dimetindeni maleas vai Diphenhydramini hydrochloridum), orāli, izvēloties vecumam atbilstošu devu, var lietot tabletes, kas satur aktīvo vielu Quifenadini hydrochloridum,. Bez receptes var iegādāties acu pilienus, kas satur  Azelastini hydrochloridum. Arī tie var būt palīdzoši,” skaidro farmaceite.

Niezošas ausis vai mute

Pēkšņa nieze neparastās vietās drīz pēc tam, kad esat ēdis kādu iepriekš nebaudītu ēdienu, var liecināt par alerģisku reakciju. Lai gan niezošas ausis nešķiet bīstams simptoms, tā varētu būt agrīna pazīme, ka pret šo produktu jāizturas uzmanīgi.

“Ja ir alerģija pret kādu produktu grupu, somā drošības pēc vienmēr jābūt kādam pretalerģijas medikamentam (piemēram, tādam, kas satur Cetirizini dihydrochloridum).

Elpošanas izmaiņas

Izmaiņas elpošanā var liecināt par smagu alerģisku reakciju pret pārtiku vai zālēm. Tas var izpausties ar pēkšņu sēkšanu, var būt arī sajūta, ka nav iespējams dziļi ievilkt elpu vai otrādi – pilnībā izelpot. “Ja elpošana ir apgrūtināta bez acīmredzama iemesla, nekavējoties jāizsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tā varētu būt anafilakses – smagas alerģiskas reakcijas pazīme,” brīdina farmaceite.

Nātrene

Piepaceltie, sarkanie, niezošie ādas laukumi var izskatīties diezgan biedējoši. To sauc par nātreni un uz ādas tie parādās pēkšņi. Cēloņi var būt alerģija pret zālēm, ķīmiskām vielām, pārtiku vai gandrīz jebko citu. “Nātrene pati par sevi nav nekas nopietns, taču, ja šis simptoms izpaužas kopā ar pietūkušām lūpām vai sēkšanu, tas jāuztver kā brīdinājums par nopietnu alerģisku reakciju un jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Vieglas nātrenes gadījumā palīdzoši būs otrās paaudzes antihistamīni, ko varat jautāt farmaceitam.”

Izsitumi

Izsitumi var būt niezoši, sāpīgi, karsti, nelīdzeni vai ūdeņaini, līdzīgi tulznai. Tie bieži parādās kā alerģiska reakcija pret mājdzīvnieku spalvām, ķīmiskām vielām, pārtiku, zālēm vai kosmētiku. Viegli izsitumi var ātri izzust, ārstējot vai izvairoties no izraisītāja. Taču tā var būt arī agrīna anafilakses – smagas alerģiskas reakcijas, kas var apdraudēt dzīvību, pazīme.

“Pēkšņa izsitumu parādīšanās ir nopietns iemesls, lai sazinātos ar savu ārstu vai farmaceitu (lielajās pilsētās ir dežūraptiekas, kur farmaceits un medikamenti pieejami visu diennakti). Šī simptoma mazināšanai parasti lieto zāles, kas satur aktīvo vielu  Quifenadini hydrochloridum, vai, konsulētoties ar ārstējošo ārstu, kādu spēcīgāku antihistamīna līdzekli.”

Slikta dūša, vemšana, caureja

Ja vēders spēcīgi reaģē uzreiz pēc ēdienreizes vai tās laikā, tas var liecināt par alerģiju. Simptomi, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja un sāpes vēderā, ir pirmās alerģijas pazīmes un stāvoklis var ātri pasliktināties. “Tās var būt arī anafilakses pazīmes, tāpēc svarīgi nesajaukt ar kuņģa darbības traucējumiem. Šādos gadījumos jāsazinās ar ārstu, neatliekamo medicīnisko palīdzību vai jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Grūtības ieelpot

Sāpes krūtīs un grūtības ievilkt elpu, sajūta, ka kakls piepampst vai tur kaut kas iesprūdis, ir smaga pārtikas alerģijas pazīme. Ja parādās šādi simptomi, nekavējoties jāmeklē medicīnisko palīdzību.

Pietūkusi mēle vai lūpas

Ja mute, lūpas vai mēle pietūkst bez redzama iemesla, tā var būt angioneirotiskā tūska – alerģiskas reakcijas pazīme. Tas ne vienmēr ir nopietni, taču, ja pietūkums apgrūtina elpošanu, tas var būt dzīvībai bīstams. Ja lūpas vai mēle pietūkst atkārtoti, informējiet par to ārstu, lai noskaidrot cēloni un varētu saņemt piemērotu profilaksi vai ārstēšanu.

Ādas apsārtums

Pārtikas alerģijas var izraisīt apsārtumu ap muti un acīm. “Ja āda ir apsārtusi uzreiz pēc saskares ar kādu alerģijas izraisītāju, tas var nozīmēt, ka alerģija ir smaga. Šādā gadījumā ir nekavējoties jāmeklē medicīnisko palīdzību. Negaidiet, kamēr apsārtums pazudīs!”

Mulsums vai nemiers

Apjukums, mulsums vai nemiers arī var būt smagas pārtikas alerģijas pazīmes. Kā alerģiska reakcija izraisa šīs sajūtas? Ārsti domā, ka tas ir saistīts ar pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos. Ja pamanāt šo simptomu sev vai citam, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību!

Zems asinsspiediens

Pēkšņs asinsspiediena kritums rada reibonim līdzīgu pirms ģīboņa sajūtu. Var būt vājuma sajūta, apmulsums. Tas ir jāuztver nopietni, jo, ja asinsspiediens pārāk pazeminās, var tikt apdraudēta dzīvība.

Anafilakse

Šī pēkšņā, smagā alerģiskā reakcija var izraisīt nāvi, ja netiek nekavējoties novērsta. “Iespējams, pat nezināt, ka jums ir kāda konkrēta alerģija, līdz notiek anafilakse. Pazīmes ir apgrūtināta elpošana, bāla vai zila āda, nātrene, nieze, vemšana vai trauksme. Simptomi var sākties dažu minūšu laikā pēc saskares ar alergēnu.

Anafilaksi var izraisīt alerģija pret noteiktiem pārtikas produktiem, zālēm, kukaiņu kodumiem vai, piemēram, lateksa cimdiem. “Ja ir kaut mazākās pazīmes, aizdomas, ka var attīstīties smaga alerģiska reakcija, apmeklējiet alergologu, lai noskaidrotu, kas to izraisa. Iespējams, nākotnē varēsit izvairīties no alergēna un novērst šo nopietno simptomu.

Ja jums ir konstatēta šāda alerģiska reakcija, vienmēr pa rokai jābūt speciālam līdzeklim, kas parasti ir injicējams, un tātad – to nozīmē ārsts. Piemēram, injicējamas zāles ar aktīvo vielu Epinephrinum lieto kā neatliekamās palīdzības līdzekli smagu alerģisku reakciju novēršanai. To var izraisīt kukaiņu dzēlieni vai kodumi, kāds pārtikas produkts, medikaments vai cits alergēns. Tā pat to lieto arī idiopātiskas anafikalses (kad tās cēloni nav iespējams identificēt) vai fiziskas slodzes izraisītas anafilakses neatliekamai ārstēšanai,” skaidro farmaceite Ieva Turonoka.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Miegu spēcīgi ietekmē gan mūsu paradumi un darbības, gan vide mums apkārt. Pavasarī, kad dienas kļūst garākas, vairāk laika pavadām ārpus mājām, kā arī stress, ar kuru saskaramies ikdienā, var radīt robus mūsu miega režīmā. Kāda nozīme ir pilnvērtīgam miega režīmam, kā uzlabot sava miega kvalitāti un ko darīt, saskaroties ar miega traucējumiem? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Pilnvērtīgs miegs

Miegs ir nepieciešams, lai izdzīvotu. Miega laikā cilvēks attīstās, šūnas salabo bojājumus, no smadzenēm tiek izvadīti vielu maiņas kaitīgie galaprodukti, kā arī tiek apstrādāta informācija, ko apgūstam dienas laikā, skaidro miega speciāliste. Bez miega cilvēka ķermenis un prāts nespēj funkcionēt, un miega trūkuma ietekmē rodas dažādas veselības problēmas. Pētījumos ir pierādīts, ka slikta miega ietekmē pamazinās prāta spējas, reakcija un modrība, palielinās svars vai to ir grūti zaudēt. Slikta miega ietekmē pazeminās arī imunitātes spējas – ir vieglāk saslimt, kā arī slimības var noritēt smagāk. Nepietiekams miegs ietekmē arī psihoemocionālo stāvokli, pastiprinot depresijas risku. 

Jāņem vērā, ka miega nepieciešamība atšķiras dažādos vecumos. Mazi bērni guļ vairāk, bet pieaugot šī nepieciešamība samazinās. Piemēram, jaundzimušie gulēs vidēji 14 līdz 17 stundas diennaktī, pieaugušie – 7 līdz 9 stundas, bet seniori – 7 līdz 8 stundas diennaktī. Mazi bērni lielākoties nogulēs tik, cik viņiem prasa organisms, bet lielāki skolas bērni, pusaudži un pieaugušie bieži vien guļ pārāk maz, uzsver eksperte.

Miega traucējumi

Lielākoties cilvēkiem šķiet, ka “miega traucējumi” nozīmē to, ka ir grūti iemigt. Patiesībā miega traucējumu ir tik daudz un tie ir tik dažādi, ka miega medicīna ir atsevišķa medicīnas nozare – tieši tāpat kā, piemēram, kardioloģija vai neiroloģija. Miega traucējumus iedala sešās lielās grupās:

• Bezmiegs – problēmas iemigt, mošanās pārāk agri vai pamošanās naktī, kad atkal ir grūti aizmigt. Bieži vien bezmiegu izraisa nepiemērota miega higiēna, stress, trauksme, citas slimības (piemēram, depresija) vai medikamenti. Stress, trauksme un nepietiekams miega ilgums izmaina arī hormonālās sistēmas darbību – pieaug kortizola līmenis, kas vēl vairāk pasliktina miegu, skaidro M. Celmiņa.
• Elpošanas traucējumi miegā. Visatpazīstamākā ir obstruktīva miega apnoja. Tas nozīmē, ka miegā cilvēks neelpo tā, kā vajadzētu, kā rezultātā asinīs krīt skābeklis. Tas notiek, ja elpceļus kaut kas nosprosto un neļauj elpot. Rezultātā, lai atsāktu elpot, smadzenes nereti cilvēku pamodina un tiek veikta spēcīga ieelpa. Blakusgulētāji to atpazīst kā krākšanu. Krākšana nav tikai skaņa – tā liecina par ļoti nopietnām veselības problēmām, skaidro speciāliste.
• Kustību traucējumi miegā. Tas var izpausties kā nepatīkamas sajūtas kājās un vēlme tās kustināt pirms miega vai arī pārmērīgas kustības miegā, ko parasti pamana blakusgulētājs.
• Parasomnijas jeb dīvaini, neparasti notikumi miegā. Biežāk atpazīstamie ir staigāšana miegā jeb mēnessērdzība un murgi, bet var būt arī tādas parasomnijas kā REM miega traucējumi (cilvēks miegā “izdzīvo sapņus” – piemēram, sapņo, ka cīnās ar iebrucēju, tādēļ arī miegā sāk pastiprināti vicināties ar rokām un kājām), miega paralīze vai nakts bailes (piemēram, cilvēks naktī pieceļas un sāk kliegt – bet pats to neapzinās).
• Diennakts ritma traucējumi jeb iekšējā pulksteņa traucējumi. Tas nozīmē, ka cilvēkam dabīgā gulētiešana varētu būt nevis vakarā, kā citiem, bet, piemēram, nakts vidū. Vai, arī tieši otrādāk – pārāk agri vakarā. Šajā grupā ietilpst arī miega traucējumi, kurus izraisa maiņu darbs un ceļošana pāri laika zonām.
• Centrālās hipersomnolences jeb miega traucējumi, kurus izraisa galvas smadzeņu darbības traucējumi. Atpazīstamākā hipersomnolence ir narkolepsija – hroniska slimība, kuras rezultātā cilvēks visu laiku jūtas miegains. To izraisa hormona oreksīna trūkums smadzenēs.

Speciāliste uzsver, ka uz katru miega traucējumu un tā risinājumu jāskatās ļoti individuāli, jo tos var izraisīt dažādi faktori un faktoru kombinācija. Lai atrastu traucējumu cēloni, jāizvērtē arī citu slimību iespējamība, piemēram, depresija, trauksme, hipotireoze, nieru slimības, aptaukošanās. Taču viens no biežākajiem miega traucējumu iemesliem ir nepareizs miega režīms un paradumi. Tādā gadījumā pacientam ir jāizvērtē paradumi, kas sagādā problēmas, un tad attiecīgi tie jāuzlabo.

Miega higiēna labākam naktsmieram

Tieši tāpat, kā personīgā higiēna – zobu tīrīšana, dušošanās – nepieciešama fiziskajai veselībai, tā labi miega paradumi nepieciešami miega veselībai. Tās ir nodarbes, paradumi un uzskati, kas ievērojami ne tikai vakarā pirms gulētiešanas, bet arī visas dienas laikā. Miega higiēnas uzlabošanai speciāliste iesaka:

1. Iekārtojiet pēc iespējas ērtāku guļamistabu! Izvēlieties patīkamu matraci, segu, spilvenu. Pārliecinieties, ka telpā nav pārāk karsts vai auksts un sekojiet līdzi, lai netraucē trokšņi.
2. Izvēlieties piemērotu apgaismojumu guļamistabā! Vakarpusē aizveriet aizkarus un kādu laiku pirms gulētiešanas izvairieties no spilgtas gaismas. Melatonīns izstrādājas tumsā, un spilgta gaisma aizkavē tā izdali. Dienas laikā aizkarus turiet atvērtus – ja istaba būs tumša visu dienu, tas ķermenim sūtīs nepareizos signālus un vakarā būs grūtāk aizmigt.
3. Gultu izmantojiet tikai miegam (un seksam)! Lai būtu vieglāk aizmigt, nepieciešams, lai smadzenēm gulta asociējas tikai ar gulēšanu, nevis, piemēram, darbu, filmu skatīšanos, lasīšanu u. c. Šīs nodarbes vēlams veikt citā istabā, bet, ja tas nav iespējams, tad labāk izvēlēties kādu citu vietu savā istabā, piemēram, pie galda vai atpūtas krēslā.
4. Izvairieties no elektronisko ierīču lietošanas vismaz 30–60 minūtes pirms vēlamā gulētiešanas laika! Nomodā notur gan no ekrāna izstarotā gaisma, gan arī aktivizējošas nodarbes, piemēram, čatošana, videospēles, video skatīšanās u. c. Ja tomēr viedierīces tiek lietotas, tad labāk izvēlēties patīkamas, bet nomierinošas nodarbes, piemēram, relaksācijas aplikācijas, ASMR video utt.
5. Veltiet laiku atpūtai vismaz 30–60 minūtes pirms miega! Izvēlieties patīkamas un nomierinošas nodarbes, piemēram, mūzikas klausīšanos, mandalu krāsošanu, lasīšanu, gleznošanu. Tas palīdzēs gan prātam, gan ķermenim sagatavoties miegam. Nosakiet sev laiku dienas vidū, kad varat pārdomāt dienas laikā notikušo un to, kas jāizdara rīt, lai, ejot gulēt, par to nevajadzētu satraukties.
6. Vērsiet uzmanību regulāram miega režīmam ik dienas! Ejiet gulēt un celieties vienā un tajā pašā laikā gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem laikiem nevajadzētu atšķirties vairāk par stundu. 
7. Uzmanīgi ar diendusām! Ja pa dienu nāk miegs, tad drīkst pagulēt 30–45 minūtes, bet ne ilgāk! Diendusai vajadzētu būt pusdienlaikā vai agrā pēcpusdienā, citādi vakarā būs grūti aizmigt, bet no rīta būs grūti piecelties. 
8. Veltiet laiku fiziskām aktivitātēm! Regulāri nodarbojieties ar fiziskajām aktivitātēm – tās uzlabo garastāvokli un palīdz aizmigt, tomēr to nevajadzētu darīt tieši pirms gulētiešanas.
9. Ieturiet regulāras un veselīgas maltītes! Lai izsalkums netraucētu aizmigt un gulēt, pirms gulētiešanas var apēst nelielu, vieglu uzkodu. 
10. Izvairieties no kofeīna saturošu produktu lietošanas pirms miega! Vismaz četras stundas pirms gulētiešanas nelietojiet kofeīnu saturošus produktus, piemēram, kafiju, enerģijas dzērienu, kolu un citus gāzētos dzērienus, zaļo un melno tēju, kā arī šokolādi. Kofeīns ir stimulants un traucē aizmigt.
11. Sakiet NĒ alkoholam, smēķēšanai un citām atkarību izraisošām vielām! Lai gan šķiet, ka tās varētu palīdzēt aizmigt, patiesībā tās pasliktina miega kvalitāti. Tas nozīmē, ka, lai arī būsiet gulējis pietiekami daudz stundu, miegs būs slikts.
12. Konsultējieties ar speciālistu! Miega zāļu, melatonīna un citu miega līdzekļu lietošanai noteikti nepieciešama ārsta konsultācija. Bieži vien gadījumos, kad šķiet, ka nepieciešamas miega zāles, patiesībā palīdzēt var miega higiēnas sakārtošana. Ja neuzlabosiet to, tad arī zāles ilgtermiņā nepalīdzēs. Savlaicīga vēršanās pie speciālista sniegs ieskatu arī par veselības stāvokli kopumā, izskatot arī tādus miega traucējumu cēloņus kā depresija, trauksme un citas slimības.

Farmaceites padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka sagatavošanās naktsmieram ir tik pat svarīga, cik pats miegs. Labam miegam nozīmīgas ir arī fiziskās aktivitātes, sakārtots dienas režīms, sabalansēts uzturs un metodes, kas palīdz mazināt dienas laikā uzkrāto stresu un nemieru. 

Lai pirms miega mazinātu trauksmi, var izmantot ārstniecības augus, kam piemīt nomierinoša darbība – piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, māteres, pasifloras un raudenes lakstus, liepziedus, vīgriezes un kumelītes ziedus. Šīs drogas var lietot atsevišķi vai komplekso tēju veidā, kur sastāvā būs vairākas ārstniecības augu drogas. Relaksējošai vannai vakarā var izmantot ārstniecības augus vai ēteriskās eļļas, piemēram lavandas, kumelītes, raudenes un liepziedus. Nozīmīgas ir arī citas minerālvielas, tai skaitā magnijs, jo tas veicina normālu nervu sistēmas darbību, palīdz mazināt nogurumu un nespēku, taču pirms jebkuru minerālvielu un uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par piemērotāko izvēli. 

Kad ilgi gaidītais pavasaris ir klāt, reizēm mēdzam saskarties ar ne tik patīkamu faktoru – ja klāt ir arī pavasara nogurums un nespēks. Kāpēc tāds rodas, kādi ir galvenie pavasara noguruma iemesli un ko darīt, lai to mazinātu? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Izteiktāks nogurums un nespēks pavasarī var būt normāla organisma reakcija, ko var radīt vairāki faktori, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Biežākie no tiem ir:

• Temperatūras maiņas. To ietekmē var pazemināties asinsspiediens, tāpat siltuma ietekmē pastiprinās svīšana, kas var veicināt dehidratāciju, elektrolītu disbalansu un attiecīgi arī veicināt nogurumu.
• Hormonu izmaiņas. Ziemas periodā laimes hormons serotonīns samazinās, bet tā vietā organismā vairāk tiek ražots melatonīns. Līdz ar to pavasarī, palielinoties dienas gaišajam laikam, tiek stimulēta serotonīna veidošanās, kas var ietekmēt cirkadiālo ritmu, veicinot nogurumu, miegainību un nespēku. Tāpat, dienas gaišajam laikam kļūstot garākam, mūsu organismā notiek hormonu izmaiņas – palielinās estrogēnu, testosterona, endorfīnu izdalīšanās, kas arī var veicināt nogurumu.
• Laika maiņa. Pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku arī spēj ietekmēt cilvēku labsajūtu.
• Pieaugošais fizisko aktivitāšu apjoms. Iestājoties gaišākam un siltākam laikam, bieži vien pat neapzinoties, palielinās mūsu fizisko aktivitāšu apjoms un slodzes, kas var būt par loģisku iemeslu mūsu nogurumam.
• Slimību paasinājumi. Tāpat pavasarī iespējami slimību, piemēram, alerģijas, depresijas, paasinājumi, kas arī var veicināt izteiktāka noguruma rašanos.
• Vitamīnu trūkums. Ziemas periodā samazinās D vitamīna sintēze ādā, līdz ar to pazeminās D vitamīna līmenis, kas var radīt nogurumu. Ziemas periodā svaigie dārzeņi un augļi tiek uzņemti mazāk, kas pavasarī var radīt vitamīnu deficītu.
• Emocionāli pārdzīvojumi un stress. Arī tie var radīt fizisku nogurumu un nespēku. Šādos gadījumos nepieciešams pievērsties stresa pārvaldīšanai – problēmu apzināšanai, veikt elpošanas vingrinājumus, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un aktivitātēm, kas rada prieku. Ja dzīvesveida korekcijas nedod vēlamo rezultātu, ir jāvēršas pie speciālista, piemēram, jāuzsāk psihoterapija.

Savukārt farmaceits K. Čerjomuhins piebilst, ka, papildus minētajiem faktoriem, nogurumu var izraisīt arī dažādas saslimšanas, infekcijas, darba un atpūtas disbalanss, kā arī daži medikamenti.

Svarīgie vitamīni un minerālvielas

BENU Aptiekas farmaceits K. Čerjomuhins nosauc galvenos vitamīnus un minerālvielas, kuru trūkums organismā var būt saistīts ar noguruma parādīšanos un izteiktāku noguruma sajūtu:

D vitamīns – tas ir iesaistīts tādu hormonu kā dopamīns, adrenalīns un norepinefrīns ražošanā un regulēšanā. Šo hormonu optimāls līmenis ir svarīgs emocionālai labsajūtai, labam garastāvoklim un mūsu pašsajūtai kopumā. Tāpat D vitamīns palīdz izvairīties no depresijas un atmiņas problēmām.

B grupas vitamīni – neskatoties uz to daudzveidību, tiem piemīt kopīga iezīme, proti, tie palīdz uzlabot vielmaiņu organismā, normalizēt imūno un nomierināt un stiprināt nervu sistēmu.

C vitamīns – atbild par imunitāti, vitalitāti un labu garastāvokli. Tas palielina organisma izturību pret slimībām, piedalās arī hormona norepinefrīna apmaiņā, kas ir drosmes hormons, kurš veicina skaidrāku domāšanu, ātrāku lēmumu pieņemšanu un palīdz efektīvāk cīnīties ar stresu.

Magnijs – mūsu organisma šūnu galvenais energoinženieris. Tas ir iesaistīts vairāk nekā 300 bioķīmiskās reakcijās un vielmaiņas procesos, kā arī palīdz nodrošināt veselīgu miegu. Tā trūkums izpaužas kā pastāvīga noguruma sajūta, vājums, reiboņi.

Dzelzs – tā trūkums ir viens no izplatītākajiem un skar organismu kopumā, jo dzelzs piedalās daudzos svarīgos procesos. Sākotnējās dzelzs deficīta pazīmes ir nespecifiskas un izpaužas kā viegls nogurums, galvassāpes, paaugstināta uzbudināmība vai gluži pretēji – depresīvs noskaņojums.

Kā rīkoties?

Saskaroties ar pavasara nogurumu, Z. Zitmane iesaka pārdomāt savus ikdienas plānus un meklēt faktorus, kas var veicināt slikto pašsajūtu. Tāpat ieteicamas dzīvesveida izmaiņas – pievērsiet uzmanību aktivitātēm, kas rada prieku, izbrīvējiet laiku sev un saviem hobijiem, nodarbojieties ar fiziskajām aktivitātēm vismaz 20–30 minūtes dienā, veidojiet veselīgu miega režīmu, uzņemiet sabalansētu uzturu un pievērsiet uzmanību stresa pārvaldīšanai.

Pavasara nogurums var ilgt pāris nedēļas, līdz organisms adaptējas izmaiņām, taču, ja simptomi saglabājas ilgāk, ir nepieciešama konsultācija ar ārstu, lai izslēgtu somatisku saslimšanu iespējamību, uzsver ģimenes ārste Z. Zitmane. Konsultācijas laikā jāpārrunā iespējamie faktori, kas var ietekmēt labsajūtu, lai rastu noguruma iemeslu. Tomēr jāņem vērā – katrs pacients ir citādāks, tādēļ katram ir nepieciešama personīga pieeja, līdz ar to ārsta nozīmētās analīzes un izmeklējumi var atšķirties. Kopumā ieteicams veikt pilnu asins ainu, noteikt D vitamīna līmeni, nieru un aknu rādītājus, vairogdziedzera hormonu TSH un feritīna līmeni, kā arī veikt urīna analīzes.

Vai iespējama noguruma profilakse?

Ko darīt, lai ikdienā justos labāk un pēc iespējas izvairītos no nespēka sajūtas un pārmērīga noguruma? Ģimenes ārste Z. Zitmane un farmaceits K. Čerjomuhins iesaka:

• Jāsakārto savs miega režīms, pilnvērtīgam miegam veltot vismaz 8 stundas diennaktī.
• Jāveic fiziskās aktivitātes – ik dienu 20–30 minūtes. Ieteicamas pastaigas un citas aktivitātes svaigā gaisā, kas rada prieku.
• Jāuzņem sabalansēts uzturs, lai nodrošinātu visus nepieciešamos minerālus un vitamīnus. Ik dienu uzturā jāiekļauj svaigi augļi un dārzeņi.
• Jāuzņem pietiekams ūdens daudzums, bet jāsamazina pārmērīgs kafijas, tējas un gāzēto dzērienu patēriņš. Jāizvairās no alkohola lietošanas.
• Jāmācās veltīt laiku sev! Nodarbojieties ar kādu hobiju vai jebkuru citu aktivitāti, kas jums rada prieku.
• Jāsabalansē ikdienas slodze darbā vai mācībās. Nepārslogojiet sevi! Ieviesiet ikdienas darbā nelielus pārtraukumus – kaut vai 5 minūtes ik pa laikam, lai atpūstos, izietu svaigā gaisā un rastu sev mierīgu atslodzes mirkli.
• Jāuzturas vairāk svaigā gaisā!

Pēdējos gados cilvēki pievērš vairāk uzmanības veselībai, tostarp, dzirdes veselībai. Ražotnēs vai celtniecībā tiek lietotas trokšņus slāpējošas austiņas. Tomēr citādi ir izklaidēs, kad daudzi kļūst nevērīgi pret savu dzirdi, un izaicinājums ir stiprāks skaļums viedierīču austiņās ikdienā, skaidro “OC Vision” audiologs Nauris Veits.

Protams, arī darbos ne vienmēr un ne visur ausis tiek pasargātas, un ne katrā ražotnē vai būvobjektā strādnieki lieto trokšņus slāpējošās austiņas. Taču par dzirdes veselību der parūpēties arī skaļos koncertos, bet tāda kā laikmeta tendence ir viedierīču austiņas, kurās pārāk liels skaļums var nopietni kaitēt dzirdei, intervijā brīdina audiologs Nauris Veits.

Kādos gadījumos, cik bieži, un kam ir nepieciešama dzirdes pārbaude, un kur parasti to veikt?

– Dzirdes pārbaude kļūst vairāk aktuāla cilvēkiem ap 50 gadu vecumu un vecākiem. Dzīves gaitā mūsu dzirdes orgāns ircietis no vides ietekmes – citiem vairāk, citiem mazāk, un tas ir normāls process. Iespējams, kāds ir strādājis ar trokšņainām ierīcēm. Un pēc 50 gadiem ir tas brīdis, kad tiešām ir jāpaskatās, vai dzirdam labi, un vai rodas kādas grūtības. Otra grupa audiologu uzmanības lokā ir bērni – īpaši līdz skolas vecumam. Tas ir laiks, kad galvaskausa un deguna anatomija bērniem ir nedaudz citādāka nekā pieaugušajiem, un pastāv riski, ka var rasties problēmas. Tas ir tad, kad vecāki pamana, ka bērns viņus nedzird, kad rodas problēmas ar valodas attīstību un tamlīdzīgi. Tāpēc arī šajā vecumā būtu jāpievērš lielāka uzmanība, bet pārējās vecuma grupās ar problēmām sastopamies retāk. Tad pārbaudām dzirdi pēc nepieciešamības. Ar dzirdi gan ir tāda specifika, ka ļoti veiksmīgi mēs varam dzīvot ilgstoši ar izteiktām dzirdes problēmām, pašiem to nemaz nepamanot. Tāpēc, ja reizēm šķiet, ka kaut kas pamainījies, droši nākam uz dzirdes pārbaudi. Ir patīkami cilvēkam teikt, ka viss ir kārtībā, bet labāk ir par to pārliecināties. Pēc paša pieredzes varu teikt, ka ir bijuši gados jauni pacienti, kam ir tikai aizdomas, ka varbūt nedaudz sliktāk dzird, tomēr izrādās, ka ir krietni lielākas un nopietnākas problēmas.

Vai mēs instinktīvi pielāgojamies? Piemēram, ja cilvēkam pasliktinās dzirde, viņš sāk skaļāk runāt, izvēlas skaļāku skaņu ierīcēs…

– Tā arī notiek, mēs tiešām pielāgojamies. Un regulāri nākas sastapties ar to, ka cilvēks saka, – man jau viss ir kārtībā, es visu labi dzirdu. Labs indikators ir tad, kad kāds atnāk līdzi šim cilvēkam, un mēs uzprasām otram, vai tiešām pārbaudāmais nācējs dzird labi. Otrs saka, – patiesībā nē, televizors ir skaļāk. Apkārtējie tiešām var pateikt, ka kaut kas ir izmainījies. Jo smadzenes mums ir elastīgas, un mēs pielāgojamies dzirdes izmaiņām diezgan labi.

Kādas ir tagadnei raksturīgās problēmas, tendences vai pārmaiņas, kam vajadzētu pievērst uzmanību?

– Dzirdes veselības lielā problēma vienmēr ir trokšņi, un šajā ziņā daudzus gadus mums bijusi vāja darba drošība. Pēdējā laikā, protams, ir labāk, jo arī ielu remontdarbos ir patīkami pamanīt, ka ir aizsargbrilles un ir dzirdes aizsardzība. Bet, es domāju, vēl kādu laiciņu mēs redzēsim, ka cilvēki nāk ar trokšņu radītiem dzirdes bojājumiem. Savukārt gados jaunākai sabiedrības daļai šī darba drošības problēma varbūt vairs nebūs tik aktuāla, taču, lecot nākotnē pa kādiem 30 gadiem, iespējams, mēs redzēsim visus, kuri ir nēsājuši mūzikas austiņas, kuras var uzgriezt ļoti skaļi arī tad, ja apkārtējie to nedzird. Un, klausoties mūziku ilgstoši skaļi, arī ir iespējams sabojāt dzirdi. Protams, tam mēs neredzam rezultātu tagad un uzreiz, bet mēs to parasti redzam pēc daudziem – desmit divdesmit – gadiem. Iespējams, tās būs nākotnes tendences, taču censties izvairīties no šīm problēmām vajadzētu tieši tagad un pastāvīgi. 

Darbi ražotnēs, būvlaukumos ir viens, bet otrs – koncerti ar ievērojamu skaņas jaudu. Vai par sevi jāpadomā arī, piemēram, skaņu tehniķiem vai gaismotājiem, un, protams, arī publikai?

– Noteikti jā! Trokšņi bojā dzirdi. Protams, tas atkarīgs arī no tā, cik skaļš ir tas koncerts. Un reizēm, ja sanāk būt pašā priekšā, ir tik skaļi, ka patiesībā pietiek pat ar vienu reizi, lai kaut kādā noteiktā frekvencē sabojātu dzirdi neatgriezeniski. Protams, ja regulāri un ilgstoši iet uz koncertiem un ja īpaši patīk stāvēt priekšā, tad ir jāpadomā par dzirdes aizsardzību. Mūsdienās tam ir daudz un dažādi varianti, piemēram, universālie ausu ieliktnīši līdz pat individuāli veidotai dzirdes aizsardzībai.

Ir dzirdēts ieteikums turēt vaļā muti, ja nonāc lielā troksnī… Tas ir mīts vai tas tomēr darbojas?

– Jā un nē. Teorētiski tas var palīdzēt tad, kad ir pēkšņas spēcīgas skaņas, piemēram, kāds sprādziens. Tad spiediens izlīdzināsies varbūt veiksmīgāk. Tas attiecas uz ekstremāliem gadījumiem, bet praktiskajā ikdienā un tās realitātē – nē, tas nedarbosies. Ja kāds kaut ko griež vai zāģē, tad vajag dzirdes aizsardzību. Vai tās ir austiņas vai auss aizbāžņi, bet atvērta mute tad nelīdzēs. Var mēģināt ar rokām aizspiest ausis, bet arī tas nav tik efektīvi. 

Kad      būtu jādodas pie otolaringologa jeb LOR ārsta un kādos gadījumos var palīdzēt audiologs?

Tās ir atšķirīgas profesijas, otolaringologs jeb tā saucamais ausu ārsts vairāk nodarbojas ar ārstēšanu, savukārt audiologa darbs,      ir vairāk tehnisks – pārbaudīt dzirdi un skatīties, kādi ir risinājumi. Jebkurā gadījumā var sākt ar audiologu, jo reizēm varbūt ir grūtāk tikt pie LOR. Ja mēs redzam, ka ir nopietnāka problēma, tad mēs klientu sūtām pie atbilstošā speciālista. Savukārt uzreiz pie LOR jeb otolaringologa būtu jādodas tad, ja ir, piemēram, nepārejošas ausu sāpes, aizdomas par ausu infekciju. Uzreiz pie ausu ārsta – arī tad, ja gadījies kas akūts, piemēram, traumas vai kaut kas ir iesprūdis ausī, un paši ārā neko nevelkam. Tad jau ir cita kompetence. Akūtā situācijā LOR ir primārais speciālists, bet saistībā ar dzirdes kvalitāti labāk atnākt pie audiologa.

Vai audiologs ir tas, kurš palīdz izvēlēties dzirdes aparātus vai, piemēram, tos pārbauda?

– Jā, tā ir audiologa būtība. Standarta gadījumos, kur ir dzirdes zudums tāpēc, ka dzirdes orgāns ir nolietojies, izārstēt neko nevar, un dzirdes aparāts ir labākais risinājums. Ar to mēs arī strādājam un piemeklējam labāko risinājumu, palīdzam šajā procesā. Tas nav tikai tā –  iedod dzirdes aparātu, un mēs šo cilvēku vairs neredzam. Mēs ar cilvēku strādājam ilgstoši, būtībā visu dzirdes aparāta lietošanas laiku. Cilvēkam nepieciešams iemācīties atkal pareizi dzirdēt, lietot aparātu, veikt tehniskās lietas, ja kaut kas nefunkcionē labi. Mēs visu salabojam. Dzirdes aparāti mūsdienās ir pieejami ļoti gudri, un mēs visu pārprogrammējam, pielāgojam un pieregulējam, ja ir nepieciešams. Tehniskā puse ir audioloģijas būtība, LOR nodarbojas ar ārstēšanu.

Kāda vispār ir saistība optikām ar dzirdes pārbaudi?

– Pašai dzirdei ar redzi nav tiešas saiknes, bet Latvijā savā ziņā tā ir inovācija. Citviet tā pierādījusi sevi kā ērta un izdevīga savienība, kur ir gan optika, gan dzirdes aparāti, gan optometrists, gan audiologs. Klientiem tā ir viena pieturvieta, kurā atrisina vairākas problēmas. Un lielākā daļa pacientu, ko mēs redzam, ir vecāka gadu gājuma ļaudis. Arī mūsu kaimiņiem lietuviešiem šāda kombinācija jau vairākus gadus strādā ļoti veiksmīgi. 

Tātad dzirdes aparātam var aizmirst garās pieraksta rindas poliklīnikās?

– Tieši tā, un, piemēram, “Vision Express” optikā Brīvības ielā 90, Rīgā pie audiologa var tikt, vienkārši ienākot pie mums. Internetā ir pieejama mūsu mājaslapa dzirdesparbaude.lv. Tas ir jaunums Latvijā, bet citās valstīs jau ap 2000.gadu ieviesa praksi, ka audiologs darbojas un pieņem cilvēkus optikā, tā teikt, redzes un dzirdes vajadzības apvienojot vienā punktā. Praksē jau esam pārliecinājušies, ka cilvēki bieži un labprāt nāk pie audiologa arī optikā.