Skaists smaids, stipri zobi un veselas smaganas – mutes dobuma veselība ietekmē ne vien cilvēka ārējo izskatu, bet arī pašvērtējumu, dzīves kvalitāti un organisma veselības stāvokli kopumā. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem mutes dobuma veselībai ir pareiza un rūpīga higiēna, kā arī regulāras vizītes pie zobārsta un higiēnista. Kā laikus atpazīt mutes dobuma saslimšanas un kas jāņem vērā, rūpējoties par mutes veselību ikdienā, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Mārīte Šukele un SIA Magnum Medical Zobārstniecības preču nodaļas vadītāja, sertificēta zobu higiēniste Māra Užbale.

„Zobu un mutes veselību ietekmē vairāki faktori – ne tikai mutes dobuma higiēna, bet arī ikdienas uzturs, kaitīgie ieradumi, kā smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana, un citas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts vai kuņģa un zarnu trakta slimības. Jāņem vērā, ka mutes veselības saslimšanas – tā nav tikai estētiska problēma vai diskomforts, ko var ilgstoši atstāt bez ievērības. Pastāvīgs iekaisums un baktēriju klātbūtne var veicināt sirds un asinsvadu sistēmas, gremošanas sistēmas slimības, kā arī ietekmēt organisma vispārējo veselību. Lai tā nenotiktu, par mutes dobuma veselību nepieciešams rūpēties katru dienu, turklāt tas jāsāk darīt jau agrā bērnībā. Papildus pareizai higiēnai reizi gadā nepieciešams apmeklēt zobārstu, savukārt divas reizes gadā – zobu higiēnistu. Tāpat jāpievērš uzmanība saslimšanu simptomiem un laikus jādodas pie speciālista, lai noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu,” uzsver Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Slikta elpa un asiņojošas smaganas – bieži sastopami simptomi

Par mutes dobuma saslimšanu var liecināt tādi simptomi kā smaganu asiņošana, pastāvīgi slikta elpa, zobu, smaganu vai žokļa sāpes, čūliņas mutes apvidū, smaganu, žokļa vai limfmezglu pietūkums un pastiprināts zobu jutīgums. Slimības izpausmes katram pacientam ir individuālas, turklāt katrai no saslimšanām tās var būt atšķirīgas, tāpēc, novērojot izmaiņas vai diskomfortu mutes dobumā, ir svarīgi vērsties pie speciālista.

• Kariess – zobu cieto audu pakāpeniska bojāeja, ko izraisa baktērijas. Sākotnēji kariess skar zoba emalju, bet pēc tam, to noārdot, veido kariozu dobumu. Kariesu neārstējot, tas var skart zoba nervu un izraisīt iekaisumu. Zoba bojājuma gadījumā pacients var novērot izmaiņas zoba krāsā, zoba jutīgumu, vēlīnā stadijā arī stipras sāpes.
• Zobakmens – ciets, dzelteni brūnā krāsā mineralizējies zobu aplikums. Tas intensīvāk veidojas starpzobu virsmās un pie smaganu malas, retāk – zobu kožamajās virsmās. Zobakmens veidojas, sacietējot ēdiena atliekām, mikroorganismiem un atmirušiem audiem. Zobakmens ietekmē veidojas slikta elpa, smaganas kļūst jutīgas un apsārtušas, veidojas smaganu iekaisums, tai skaitā smaganu asiņošana.
• Gingivīts – smaganu iekaisums, ko izraisa zobu aplikuma baktērijas. Smaganas var būt apsārtušas, novērojama tūska un smaganu asiņošana. Gingivītu neārstējot, veidojas periodontīts, proti, zoba balstauda iekaisums, kā rezultātā parādās smaganu kabatas un zobs kļūst kustīgs.
• Stomatīts – mutes dobuma gļotādas iekaisums. Par stomatītu liecina nelielas čūlas vai izsitumi uz smaganām, mēles, aukslējām, lūpu vai vaigu iekšpusē. Stomatītam tāpat raksturīgs arī pietūkums un dedzinoša sajūta, sāpes, runājot, ēdot vai dzerot.
• Aftas – nelielas, bālganas čūliņas mutes dobuma gļotādā. Aftas var izraisīt kā mutes dobuma infekcijas, tā arī novājināta imunitāte, stress, alerģiska reakcija un dažādas organisma infekcijas. 

Ieteikumi pareizai mutes dobuma higiēnai

„Viens no izplatītākajiem mutes dobuma saslimšanu cēloņiem ir slikta un pavirša higiēna. Zobus nepieciešams tīrīt divas trīs reizes dienā, pēc katras ēdienreizes, ikreiz tīrīšanai atvēlot divas līdz trīs minūtes. Zobi jātīra ar fluorīdus saturošu zobu pastu, bet zobārsts vai zobu higiēnists var ieteikt papildu līdzekļus, piemēram, zobu diegu, industriālās birstītes, periodisku mutes skalojamo līdzekļu, gelu vai citu preparātu lietošanu. Kā joko zobārstniecības speciālisti, rūpīgi jātīra tikai tie zobi, ko vēlies saglabāt ilgtermiņā,” saka SIA Magnum Medical Zobārstniecības preču nodaļas vadītāja, sertificētā zobu higiēniste Māra Užbale.

Zobi jātīra ar mīkstu zobu birsti, ko ieteicams mainīt vismaz reizi trīs mēnešos. Ja zobu sukas sariņi ir noliekušies, tā jāmaina nekavējoties – bojātie sariņi nespēj pilnvērtīgi notīrīt zobu virsmu. Tāpat regulāri ieteicams mainīt arī zobu pastu, pretējā gadījumā mutes dobuma mikroflora var izveidot rezistenci, kā rezultātā pasliktinās mutes dobuma higiēna. Tam jāpievērš īpaša uzmanība tad, ja tiek izmantotas ārstnieciskās zobu pastas, piemēram, pastas, kas kavē un samazina aplikuma un zobakmens veidošanos. 

Jāizvēlas fluorīdus (F) saturoša zobu pasta, kam pievienota cilvēka vecumam atbilstoša fluorīdu koncentrācija, jāpievērš uzmanība zobu pastas devai:

• 0−2 gadu vecumam atbilstoša fluorīdu (F) koncentrācija ir 1000 ppm, deva − rīsa graudiņa lielumā;
• 2−6 gadu vecumam atbilstoša fluorīdu (F) koncentrācija ir 1000−1500 ppm, deva − zirņa lielumā;
• no 6 gadu vecuma atbilstoša fluorīdu (F) koncentrācija ir 1500 ppm, deva − zobu birstes galviņas garumā (vai pupas lielumā).

„Ja bērns ir jaunāks par desmit gadiem, vecākiem ieteicams ik vakaru kopīgi pārtīrīt bērna zobiņus, jo šajā laikā iemaņas kvalitatīvā zobu tīrīšanā vēl nav izveidojušās. Tās attīstās līdz ar rakstītprasmi,” papildina sertificētā zobu higiēniste Māra Užbale.

Rūpīgi jāiztīra starpzobu virsmas. To iespējams paveikt, ņemot talkā zobu diegu ar vasku, atbilstoša izmēra starpzobu birstītes vai „air floss” veida tīrīšanas ierīci. Neviena no šīm metodēm nav zobiem traumatiska – tas ir pavisam vienkārši un parocīgi.

Mutes skalojamais līdzeklis – tikai pēc speciālista ieteikuma. Antibakteriālus mutes dobuma skalojamos līdzekļus parasti izmanto tad, ja nepieciešams novērst vai ārstēt smaganu iekaisumu. Atbilstošo līdzekli ieteiks ārstējošais speciālists, bez vajadzības to lietot nav ieteicams.

Regulāras vizītes pie speciālista. Pat tad, ja nav novērojamas nekādas sūdzības vai diskomforts, pie zobārsta uz pārbaudi jādodas vienu reizi gadā, bet pie higiēnista – divas reizes gadā. Vairums mutes dobuma saslimšanu sākotnēji noris bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi veikt pārbaudes, lai pārliecinātos par mutes dobuma veselību un laikus diagnosticētu izmaiņas. 

 „Rūpes par mutes dobuma higiēnu apgūstam jau no agras bērnības, un ar laiku tās kļūst par pašsaprotamu ikdienas ieradumu. Kā atgādinājumu par zobu tīrīšanu var izmantot uzstādījumus digitālajās ierīcēs – pulksteņos, viedtālruņos vai planšetēs –, tāpat var izvietot atgādinājumus rakstveidā – līmlapiņas pie spoguļa, ledusskapja un citur. Pats galvenais nosacījums ir disciplīna – stingra noteikumu ievērošana. Ieradums veidojas, ja regulāri atkārtojam vienu un to pašu darbību vismaz piecas dienas pēc kārtas, savukārt tad, ja to darām vismaz trīs mēnešus, varam būt droši, ka tam būs rezultāts ilgtermiņā. Laba zobu higiēna – tas ir uzlabojums dzīves kvalitātē, labāka pašsajūta, samazināta kariesa intensitāte, novērstas smaganu slimības un rezultātā – ietaupītas finanses,” uzsver Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Podagra ir samērā izplatīta un sarežģīta artrīta forma, kas var skart ikvienu. To raksturo pēkšņas, smagas un mokošas sāpju lēkmes, pietūkums, apsārtums un jutīgums skartajā locītavā. Podagra (no grieķu valodas – kāju slazds) var attīstīties arī vairākās locītavās, bet visbiežāk — lielā pirksta locītavā.

“Podagras lēkme var rasties pēkšņi, bieži pamostoties nakts vidū ar sajūtu, ka deg kājas lielais pirksts. Skartā locītava ir karsta, pietūkusi un tik jutīga, ka pat uz tās esošā palaga svars var likties nepanesams,” stāsta interniste Veselības centru apvienībā, VCA „Aura” dienas stacionāra vadītāja Inga Orleāne. Ārste uzsver, ka podagras simptomi var parādīties un izzust, taču ir veidi, kā kontrolēt simptomus un novērst uzliesmojumus.

Simptomi parādās pēkšņi

Podagras pazīmes un simptomi gandrīz vienmēr parādās pēkšņi un lielākoties naktī.

• Spēcīgas sāpes locītavā. Podagra parasti skar kājas īkšķi, bet tā var skart jebkuru locītavu. Citas biežāk skartās locītavas ir potītes, ceļgali, elkoņi, plaukstas locītava un pirksti. Sāpes, parasti visizteiktākās būs pirmajās 4 līdz 12 stundās pēc to sākuma.
• Ilgstošs diskomforts. Pēc tam, kad pirmās lielās sāpes samazinās, locītavā saglabājas diskomforts, kas ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām. Vēlāk simptomi var atgriezties un, visticamāk, turpināsies ilgāk un skars vairākas locītavas.
• Iekaisums un apsārtums. Skartā locītava vai locītavas piepampst, kļūst jutīgas, siltas un sarkanas.
• Ierobežots kustību diapazons. Podagrai progresējot, var būt grūtības normāli pakustināt locītavas.

Kad noteikti vērsties pie ārsta?

Ja rodas pēkšņas, intensīvas sāpes locītavā, sazinieties ar savu ārstu. Inga Orleāne brīdina, ka neārstēta podagra, var izraisīt sāpju saasināšanos un, kas vēl ļaunāk — paliekošus locītavu bojājumus. Nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību, ja līdztekus sāpēm ir drudzis un locītava ir karsta, ar iekaisuma pazīmēm — tas var liecināt par infekciju.

Podagras cēloņi

Podagra attīstās, kad locītavā uzkrājas urātu kristāli, izraisot iekaisumu un intensīvas sāpes jeb podagras lēkmi. Urātu kristāli var veidoties, ja asinīs ir augsts urīnskābes līmenis. Urīnskābe patiesībā nav nekas svešs mūsu organismam — tas purīnu sadalīšanas procesā ražo urīnskābi. Taču, kad šajās norisēs kaut kas sametas šķērsām, attīstās podagra.

“Purīni atrodami arī dažos pārtikas produktos, tostarp sarkanajā gaļā un dzīvnieku iekšējos orgānos, piemēram, aknās. Ar purīniem bagātas jūras veltes ir anšovi, sardīnes, mīdijas, ķemmīšgliemenes, foreles un tunzivis. Alkoholiskie dzērieni, īpaši alus, un dzērieni, kas saldināti ar augļu cukuru (fruktozi), palielina urīnskābes līmeni,” stāsta uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane. Viņas sacīto papildina ārste, skaidrojot, ka parasti urīnskābe izšķīst asinīs un caur nierēm nonāk urīnā, taču dažreiz vai nu organisms ražo pārāk daudz urīnskābes, vai arī nieres izdala pārāk maz urīnskābes, un tad sākas problēmas. Ja tas notiek, urīnskābe var uzkrāties, veidojot asus, adatai līdzīgus urātu kristālus locītavā vai apkārtējos audos, kas izraisa sāpes, iekaisumu un pietūkumu.

Riska faktori

Lielāka iespēja saslimt ar podagru ir tiem, kuriem organismā ir augsts urīnskābes līmenis. Uzskaitīsim faktorus, kas palielina urīnskābes līmeni organismā!

Diēta

“Ikdienā patērējot daudz sarkanās gaļas un vēžveidīgos, kā arī dzerot dzērienus, kas saldināti ar augļu cukuru (fruktozi), palielinās urīnskābes līmenis, kas attiecīgi palielina risku attīstīties podagrai,” uzsver Anita Baumane, akcentējot veselīga dzīvesveida nozīmi. Speciāliste piebilst, ka alkohola, īpaši alus, lietošana arī palielina podagras risku. Sākoties vasarīgākiem laikapstākļiem, grila sezonai un, svinot Jāņus, to ir vērts ņemt vērā.

Liekā ķermeņa masa

Uztura speciāliste norāda, ka cilvēkiem ar lieko svaru organisms ražo vairāk urīnskābes, līdz ar to arī nierēm ir lielāka slodze to izvadot. “Svarīgi ir ēst regulāri, jo ēdienreižu ne tikai izlaišana un badošanās paceļ urīnskābes līmeni. Ikdienā nepieciešams papildināt ēdienkarti ar garšvielām, šķiedrvielām, piemēram, rudzu maizi, brūnajiem makaroniem, riekstiem, sēklām, piena produktiem un olām, bet pievienot veselīgu devu fizisko aktivitāšu, piemēram, kaut vai pusstundu ilgu enerģisku pastaigu ātrā solī,” saka Anita Baumane.

Blakusslimības

“Dažas slimības palielina risku saslimt arī ar podagru,” stāsta VCA interniste Inga Orleāne. “Riska faktori ietver neārstētu augstu asinsspiedienu un dažādas hroniskas slimības, piemēram, cukura diabētu, aptaukošanos, metabolisko sindromu, sirds un nieru slimības.”

Podagra ģimenes anamnēzē

Ja kādam ģimenē ir bijusi podagra, citiem ģimenes locekļiem ir lielāka iespējamība saslimt ar šo slimību. Tādēļ īpaši jāpievērš uzmanību ikdienas ēdienkartei un jāseko līdzi svara izmaiņām.

Vecums un dzimums

Ārste zina stāstīt, ka podagra biežāk skar vīriešus, galvenokārt tāpēc, ka sievietēm parasti ir zemāks urīnskābes līmenis organismā. Tomēr sievietēm pēc menopauzes urīnskābes līmenis paaugstinās. Vīriešiem ir arī lielāka iespēja, ka podagra attīstās agrāk — parasti 30 līdz 50 gadu posmā, savukārt sievietes šī slimība biežāk skar pēc menopauzes.

Nesen veikta operācija vai trauma

Nesen veikta operācija vai trauma dažkārt var izraisīt podagras lēkmi. Dažiem cilvēkiem arī vakcinācija var izraisīt podagras uzliesmojumu.

Daži medikamenti

Ārstes un uztura specialistes sacīto papildina “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva, skaidrojot medikamentu ietekmi uz slimības iespējamo attīstību: “Aspirīns mazās devās un daži citi medikamenti, ko lieto hipertensijas kontrolei, tostarp tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori un beta blokatori, imūnsupresanti ciklosporīns vai takrolīms, zāles Parkinsona slimības ārstēšanai ar aktīvo vielu levodopu arī var paaugstināt urīnskābes līmeni. Ja turklāt ģimenes anamnēzē ir ar podagru slimojoši tuvas pakāpes radinieki vai arī jau ir bijušas podagras lēkmes, par citu zāļu lietošanu noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.” Savukārt ārstēšanai galvenokārt izmanto medikamentus, kas samazina urīnskābes līmeni asinīs, kā arī iekaisuma procesus atvieglojošus medikamentus.

Iespējamās komplikācijas

Cilvēkiem, kuri slimo ar podagru var attīstīties arī smagāki stāvokļi, brīdina Inga Orleāne.

Atkārtota podagra

Dažiem cilvēkiem podagras simptomi var nekad vairs neatkārtoties. Tomēr citi podagru var piedzīvot vairākas reizes gadā. Medikamenti var palīdzēt novērst podagras lēkmes cilvēkiem ar atkārtotu podagru. Ja podagra netiek ārstēta, tā var izraisīt locītavas eroziju un pilnīgu sabrukšanu.

Progresējoša podagra

Neārstēta podagra var izraisīt urātu kristālu nogulšņu veidošanos zem ādas mezgliņos, ko sauc par tophi urici. Tie var attīstīties vairākās vietās, piemēram, pirkstos, rokās, pēdās, elkoņos vai Ahileja cīpslās gar potīšu aizmuguri, podagras lēkmes laikā locītavām kļūstot pietūkušām un jutīgām.

Nierakmeņi

Urātu kristāli var uzkrāties urīnceļos, izraisot nierakmeņu veidošanos. Atbilstoša diēta un medikamenti var palīdzēt samazināt nierakmeņu risku.

Kā bez rokām! Tā mēdzam sacīt par neveikliem ļaudīm, kam darbos nesokas vai laiku pa laikam gadās kāda kļūme. Jā, roku spēja un veiklība ir ļoti no svara un ar vecumu iet mazumā. Labā ziņa – to zinām un rēķināmies, un tātad – varam šo procesu attālināt. 

Kā tik mēs nelietojam rokas ikdienā! Turklāt pat nepievēršot pārlieku uzmanību visām darbībām – aizsienam kurpju šņores, atveram marinēto gurķu burciņu, stūrējam automašīnu, izmantojam, lai piezvanītu pa tālruni – tās ir tikai dažas no komplicētām, atšķirīgu spēku un veiklību patērējošām kustībām. Taču, līdz ar vecumu, pirksti un rokas var kļūt vājāki un to locītavas var zaudēt plastiskumu, arvien grūtāk top izpildīt sīkas motorās darbības. 

Dažas roku problēmas var pat liecināt par noteiktiem veselības stāvokļiem. Neiroloģe Veselības centru apvienībā Dace Bērziņaskaidro, kam jāpievērš uzmanību, lai saglabātu rokas labā formā, un ko darīt, ja tās sāk sliktāk klausīt vai kustību grūtībām pievienojas sāpes. Savukārt “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa iesaka piemērotākos ādas kopšanas veidus un līdzekļus, kā arī brīdina par dažām medikamentu grupām, kas var sekmēt roku veselības pasliktināšanos. 

Satvēriena spēks

Novecojot, satvēriena spēks neizbēgami zūd, kas var apgrūtināt ikdienas darbu veikšanu. “To var izraisīt mazo locītavu artrīts vai muskuļu masas zudums, kā arī nerva bojājums nepareiza noslogojuma dēļ.  Ja tas notiek pēkšņi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, jo pie vainas var būt kāds nopietnāks iemesls, piemēram, rokas artērijas nosprostošanās, strauji noritoša nerva saspiešana vai asinsrites traucējumi galvā,” skaidro neiroloģe. 

Ārsts speciālists vai fizioterapeits var pārbaudīt roku spēku un palīdzēt to atgūt vai saglabāt. Ir ļoti svarīgi pareizi veikt vingrojumus rokām – vieni palīdzēs uzlabot asinsriti rokās un mazināt izmaiņas locītavās, citi – atbrīvot iespiesto nervu.  Ārste norāda: “Locītavu darbības uzlabošanai ir vērtīgas lēni veiktas rotējošās kustības. Savukārt nerva kompresijas gadījumā labāk palīdz stiepjošie vingrojumi locītavām, nevis ilgstoša muskuļu nodarbināšana, saspiežot dūrē bumbiņu. Apgūto vingrinājumu sākotnēji izpildiet tik dažas sekundes, tad  atpūtieties un atkārtojiet to, vēlams 10 reizes ar katru roku. Sāciet ar vienu reizi dienā vai katru otro dienu atkarībā no tā, kā rokas jūtas un tiek galā ar jauno slodzi.”

Trīce

Rokas var trīcēt daudzu iemeslu dēļ jebkurā vecumā, taču biežāk tas notiek pēc 50 gadiem. “Dažas zāles, piemēram, garastāvokļa stabilizatori un medikamenti, kas ārstē krampjus, var trīci izraisīt vai pastiprināt. Ietekme var būt arī trauksmei, stresam, zemam cukura līmenim asinīs, nogurumam vai pārāk lielam daudzumam ar tēju vai kafiju uzņemta kofeīna,” saka farmaceite. 

Trīce ir divu veidu – aktīvā, kas rodas, kad rokas ir darbībā, un pasīvā, kas izpaužas, kad rokas ir miera stāvoklī. Neiroloģe norāda: “Lai gan aktīvā trīce var traucēt, tā parasti ir nekaitīga. Var palīdzēt izmaiņas uzturā un dzīvesveidā, piemēram, samazinot ikdienā patērētā kofeīna daudzumu. Pasīvā trīce var liecināt par galvas smadzeņu slimību, piemēram, Parkinsona slimību, tādēļ, ja ir vērojama pasīvā trīce, nekavējieties jāsazinās ar savu ārstu. Jo ātrāk tiks uzsākta terapija, jo labāka iespēja samazināt slimības progresēšanas ātrumu.”

Artrīts

Artrīts rada iekaisumu locītavās un tas dažkārt ieperinās vietās, kur ir bijuši lūzumi, sastiepumi vai plīsumi pat, ja viss ir ticis izārstēts. Līdz ar vecumu, pastāv lielāka iespēja saskarties ar šo veselības problēmu un laika gaitā tā var izraisīt spēcīgas sāpes, pietūkumu un kustību zudumu.

Neiroloģe Dace Bērziņa skaidro: “Ja izrādīsies, ka roku spēju samazināšanās iemesls ir artrīts, ārsts vēlēsies noskaidrot, cik aktīvu dzīvesveidu piekopiet, kā sāpes locītavās un locītavu stīvums ietekmē ikdienas dzīvi. Var ieteikt pretiekaisuma līdzekļus vai steroīdu injekcijas, kas var mazināt sāpes un pietūkumu uz nedēļām vai, iespējams, mēnešiem. Dažos gadījumos var palīdzēt ortozes, kas pasargā locītavas un neļauj tās pārlieku noslogot.” 

Artrīta sāpes labi var mazināt aptiekā iegādājamie geli, kuru sastāvā ir eikalipta ēteriskā eļļa, daudz mentola, vai sildoši gēli, kas satur ir kapsaicīnu (tas izdalīts no sarkanajiem čili pipariem). Sildošā vai, tieši pretēji, atvēsinošā darbība var labi mazināt sāpes, ja ir osteoartrīts (tas var skart ne tikai ceļa locītavu, bet arī plaukstas). Osteoatrīta gadījumā var palīdzēt arī iekšķīgi lietojami bezrecepšu medikamenti, tādi kā glukozamīna pulveri vai avokado un sojas pupiņu eļļas kapsulas. Šie preparāti gan ir paredzēti vismaz triju mēnešu lietošanai, tomēr tie var samazināt sāpes un, līdz ar to, vajadzību lietot pretsāpju zāles.

Dipitrēna kontraktūra

Kaite ar šo sarežģīto nosaukumu izpaužas kā plaukstas saistaudu slimība, kad slānis zem ādas (fascija) sabiezē. Tas var izraisīt pirkstu, biežāk zeltneša, bet gadās arī vidējā un mazajā pirksta, pievilkšanos pie delnas iekšpuses. Plaukstā var veidoties saaugumi vai biezi mezgli. Dažreiz tas ietekmē arī pirkstu locītavas vai pēdas. Tiek uzskatīts, ka kontraktūra veidojas no pārmērīga muskuļa kairinājuma, nereti – nerva kairinājuma dēļ.  Biežāk šī slimība skar vīriešus, kas vecāki par 40 gadiem.

Lielai daļai cilvēku viegla slimības gaita nerada lielas problēmas vai sāpes, un stāvoklis var arī nepasliktināties, tāpēc ārsts var izmantot nogaidošu pieeju. Ja tomēr tā rada problēmas, lai atgrieztu plaukstas kustību spēju, var veikt operāciju. Tiesa, ārstēšana ne vienmēr pilnībā palīdz, dažreiz sabiezējumi mēdz atkārtoties.

Ādas veselība

Novecojot roku ādas izmaiņas ir acīmredzamas – parādās pigmentācijas vai “vecuma plankumi”. Lai arī šķiet, ka visvairāk posta roku ādai nodara biežā mazgāšana un saskare ar dažādām vielām, tostarp mājas uzkopšanas līdzekļiem, tomēr roku ādas stāvoklis uzrāda gadus, kas pavadīti saulē – tādēļ ilgāk saglabāt roku ādu jauneklīgu var ne tikai uzvelkot gumijas cimdus mājas darbus veikšanai, bet arī sargājot rokas no saules. „Mēness aptiekas” farmaceite norāda: “Āda noveco un līdz ar mitruma līmeņa zudumu, parādās grumbas, var rasties sausuma sajūta un nieze. Ar gadiem izspiežas vēnas, jo plānāki kļūst mīkstie audi. Svarīgi ir izdarīt to, kas noteikti ir iespējams – aizsargāt rokas no saules staru kaitīgās ietekmes, lietojot līdzekli ar aizsargfiltru vismaz SPF 30. Veicot dārza vai tīrīšanas darbus, jāatceras uzvilt cimdus (vēlams – ar kokvilnas oderi) un izvēlieties maigas ziepes vai tīrīšanas līdzekli, lai nenomazgātu no roku ādas dabīgo aizsargslāni, kas izdalās no tauku dziedzeriem. Ādu mitrinoši līdzekļi un veselīgs uzturs, kas satur organismam nepieciešamos vitamīnus, antioksidantus un omega-3 taukskābes arī var palīdzēt saglabāt ādu un nagus veselus.

Aptiekā var iegādāties speciālus roku krēmus, kas satur niacīnamīdu – tas nomierina ādu un atjauno tās aizsargbarjeru no ārējās vides kairinošās ietekmes. Intensīvai mitrināšanai krēmu sastāvā tiek pievienots UREA, glicerīns vai šī sviests. Ir pieejami krēmi, kas satur antioksidantus, kā arī krēmi ar jūras aļģēm pret pigmentācijas plankumiem.

Lielākā daļa aptiekā iegādājamo roku krēmu ir hipoalerģiski un daži arī bez smaržvielām. Jāņem arī vērā, ka sausu roku ādu ir viegli mehāniski traumēt un traumētajās vietās var attīstīties iekaisums.”

Zilumi

Purpura jeb ar vecumu saistītos zilumus uz rokām var izraisīt viegls sitiens (nereti cilvēks sitienu pat nepamana, tik šķietami nenozīmīgs tas ir), un tie biežāk parādās uz plānas, grumbainas vai saules bojātas novecojušas ādas. “Ir lielāka iespēja iegūt zilumus, ja lietojat tādus medikamentus kā aspirīns vai citus asins šķidrinātājus, vai arī, ja bieži lietojat alkoholu. Sākuma uz ādas parādās sarkani plankumi, kas kļūst purpursarkani, pēc tam – tumšāki, un tad – izbalē. Parasti tie nesāp, taču var būt redzami uz ādas ilgāk nekā parasts zilums (nereti – dažas nedēļas),” skaidro farmaceite un aicina sargāt rokas, tostarp plaukstas, kad tās atrodas “uguns līnijā”, piemēram, veicot mājas vai dārza darbus. Tad var palīdzēt apģērbs ar garām piedurknēm un cimdi. 

“Ārsts vai farmaceits var ieteikt krēmu vai losjonu, lai padarītu ādu biezāku un izturīgāku. Ir vērts padomāt par vitamīnu kompleksu senioriem vai speciāliem vitamīniem ādas veselībai, jo tie satur minerālvielas un vitamīnus, kuri iesaistās asins recēšanas procesos organismā. Svarīgākie ir K vitamīns un kalcijs. Ja lietojat asins šķidrinošus medikamentus un ir pamats domāt, ka tie izraisa zilumus, konsultējieties ar speciālistu par iespējamu medikamenta vai tā devas maiņu. Der atcerēties, ka asinis sašķidrina arī pretsāpju un pretiekaisuma zāles,” brīdina Daiva Āboliņa un piebilst, ka sasituma vai traumas gadījumā ziluma mazināšanai der aukstuma kompreses vai atvēsinošs aerosols, ko var lietot divas pirmās diennaktis. Pēc tam noderīgāks būs sildošs gels, kas palīdzes labāk apasiņot sasituma vietu un zilumam ātrāk uzsūkties.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Skriešana ir viena no pasaulē populārākajām fiziskajām aktivitātēm. Pavasarī, sākoties skriešanas un arī maratonu sezonai, bagātīgi atrodami ieteikumi, kādu apģērbu un inventāru izvēlēties, kā sakārtot treniņa programmu, bieži vien iztrūkstot pavisam vienkāršiem, taču ne mazāk vajadzīgiem padomiem – ko darīt ar sāpēm, kā trenēties vasaras karstumā un ko iekļaut skrējēja ēdienkartē. 

Gatavojamies maratonam! Kā kontrolēt sāpes treniņa laikā? 

Cik daudz sāpju ir par daudz, veicot stingru treniņprogrammu, lai sagatavotos maratonam? Kad vajadzētu turpināt, un kad – pārtraukt un atpūsties?

“Muskuļu sāpes un viegls diskomforts nav nekas neparasts, un tas bieži vien liecina par veiksmīgu treniņu programmu,” stāstaFizikālās un rehabilitācijas medicīnas dienesta vadītāja Veselības centru apvienībā (VCA), ārste Guna Vītoliņa. “Trenējoties garajām distancēm, ir svarīgi progresēt pakāpeniski un nenoslogot organismu. Pārtrenēties iespējams, ja slodze pārsniedz organisma parasto spēju pielāgoties stresam bez atbilstošas atpūtas vai atgūšanās laika.”

Pirms uzsākt skriešanu, nepieciešama kardiopulmanālā  izmeklēšana, it sevišķi, iepriekš netrenētam cilvēkam vai arī tādam, kam ir liekais svars vai nelabvēlīga ģimenes anamnēze, kur bijis infarkta, insulta gadījums. 

“Jau 30-35 gadu vecumā jāparedz veloergometriju, nosakot individuālo submaksimālo pulsu, ko nedrīkst pārsniegt skriešanas laikā. Rekomendējama padziļināta izmeklēšana sporta laboratorijā,” saka ārste un piebilst, ka reizēm skrējēji tik ļoti aizraujas ar domu par konkrēta mērķa noskriešanu, ka neklausās un nereaģē uz pārpūli un sāpēm. Speciāliste uzsver, cik nozīmīga un vēra ņemama pazīme ir pietūkums: “Daudzi skrējēji piedzīvo sāpes ceļgalos, kas nenozīmē, ka jāatsakās no mērķa sasniegšanas. It īpaši, ja sāpju līmenis ir zems (no 0 līdz 3 10 baļļu skalā), nemainīgs, nepastiprinās un dienā pēc skrējiena nav pietūkuma. Ārste apliecina: ja sāpes celī nav stipras un nemainās/nepieaug, var turpināt skriet. Lai mazinātu sāpes, ieteicams izmantot ledu un stiepšanās vingrinājumus vai tā vietā, lai uzreiz ķertos pie sāpju mazinošiem medikamentiem, samazināt skriešanas intensitāti.

Sāpju saasināšanās nozīmē, ka laiks vizītei pie speciālista

“Ja sāpju līmenis pieaug vai rītos mostaties ar gūžas, ceļa vai pēdas pietūkumu, nepieciešama ārsta apskate, pretējā gadījumā var palielināt iespējamā savainojuma pasliktināšanās risku,” brīdina Guna Vītoliņa, aicinot vērsties pie ģimenes ārsta, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai traumatologa. Ārstes pieredze liecina, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas iesācējiem sportistiem liedz pārbaudīties, ir bailes, ka viņiem paziņos: “Treniņi jāpārtrauc!” Lai gan ir gadījumi, kad ārstam būs jāsaka šie vārdi, biežāk tomēr treniņus drīkst turpināt, jo sevišķi, ja vizīte pie speciālista ir veikta laikus. Jautāta, kādas sāpju sajūtas ir pieļaujamas, ārste definē: “Īslaicīgas sāpes, kas mazinās līdz ar aktivitāšu atsākšanu vai pāriet pēc atpūtas, parasti nav saistītas ar nopietnu iemeslu.”

Sporta zinātnē iegūtie dati liecina, ka skrējēji var mazināt ceļgalu sāpes, mainot tempus. Treneris vai fizioterapeits var palīdzēt mainīt treniņa plānu un izglītot par stiepšanās vingrojumiem un citām darbībām lai sekmīgi varētu pabeigt treniņu un pilnvērtīgi sagatavotos garākam skrējienam.

Fiziskās aktivitātes saulē un karstumā

Saules un siltuma atgriešanās ir lielisks stimuls, lai atsāktu vienu no iecienītākajām pavasara aktivitātēm – skriešanu. Lai gan šogad meteoroloģiskā prognoze vēsta, ka Rīgas maratona dienā laikapstākļi būs skriešanai labvēlīgi, taču vasara un karstums nav aiz kalniem. 

Sekmīgi noskrieta maratona sajūta ir pozitīvi lipīga un daudzi skrējēji vasarā turpinās treniņus un vingrošanu brīvā dabā. Taču tas jādara ar apdomu, mazinot ar karstumu saistītos riskus. “Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm droši var arī karstā laikā, taču ir jāpievērš uzmanību organisma reakcijām, lai labos nodomus uzturēt fizisko formu nepārvērstu par kaitējumu savai veselībai,” teic Guna Vītoliņa.

Esi informēts par laika prognozi! 

Ja šosezon vēl nav bijis treniņš karstā laikā, nevajadzētu izvēlēties karstu dienu. Organismam ir jāpierod pie karstuma, iesākumam tāpēc jāsāk ar īsāku, vieglāku vingrojumu programmu, pakāpeniski pagarinot treniņu. No svara arī mitrums. Augsts mitruma līmenis neļauj sviedriem viegli iztvaikot no ādas, kas rada papildu stresu organismam, arī tādēļ jāpievērš uzmanību meteoroloģiskai prognozei. Nokrišņi var parādīties spēji, un par centieniem skriet pērkona negaisā vai stipra vēja laikā papildus punktus neviens neiegūsi.

Dzer pietiekami daudz ūdens!

Mēs atvēsināmies svīstot, un, ja esi gana labi hidratēts, organisms dzesē sevi pats. Savukārt, dehidrēts organisms siltumu patur sevī. Ķermeņa temperatūra sāk paaugstināties, un tas var apdraudēt iekšējos orgānus un nervu sistēmu. Ūdens jādzer pirms treniņa, tā laikā un pēc tam. Turklāt jāpārliecinās, ka tiek uzņemtas nepieciešamās uzturvielas visas dienas garumā.

Lēnāk ir labāk! 

Karstā, saulainā laikā nevajadzētu mēģināt uzturēt ierasto tempu un intensitāti. Liec aiz auss, ka dzīvsudraba stabiņam paaugstinoties, treniņa intensitātei jābūt mazliet zemākai. Savu mērķi, uzstādīt labāko rezultātu, jāatstāj citai, vēsākai dienai. Nemēģini par katru cenu uzturēt skriešanas tempu vai turēt līdzi, iespējams, daudz labāk sagatavotam treniņa partnerim — vismaz līdz brīdim, kad gaisa temperatūra nedaudz kritīsies.

Ģērbies gudri! 

Apģērbam jābūt tādam, kas treniņa laikā, kad ir karsti, ļauj sviedriem iztvaikot. Jāizvēlas gaišas krāsas, vieglus un brīvi pieguļošus apģērbus, vēlams tādus, kas iegādāti specializētā sporta preču veikalā. Apģērbs un pretiedeguma krēms palīdz aizsargāt ādu no saules.

Ieklausies savā organismā! 

Šajā situācijā sakāmvārds “sūram darbam saldi augļi” nav patiess. Pie pirmajām diskomforta pazīmēm treniņš karstumā un saulē ir jāsamazina vai jāpārtrauc. Citas karstuma radītās brīdinājuma pazīmes ir spēcīga svīšana, muskuļu krampji, nogurums, vājums un reibonis. Par karstuma dūrienu, kas ir nopietnāks, var liecināt ātrs, vājš pulss, apjukums un samaņas zudums. Ja novēro kādu no šīm brīdinājuma pazīmēm sev vai treniņa partnerim, nekavējoties zvani 122 vai lūdz, lai kāds to izdara tavā vietā.

Skrējēja ēdienkarte

Maratonam ir jāsagatavojas laikus, nepietiek vien uzņemt pāris augļus pirms skriešanas, ja pirms tam par ēdienkarti netiek padomāts, uzsver sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane. Vēlams dažas dienas pirms maratona skrējiena uzņemt vairāk ogļhidrātus saturošus produktus – rīsus, griķus, makaronus, kartupeļus, maizi, dārzeņus un augļus. Brokastis vēlams ieturēt trīs, četras stundas pirms maratona skrējiena, iekļaujot daudz ogļhidrātu un maz tauku, jo ēdienam ir jābūt viegli sagremojamam. 

“Lai izvairītos no zarnu trakta kairinājuma, pirms skrējiena sākuma nav vēlams uzņemt šķiedrvielām bagātus produktus, piemēram rudzu vai kliju maizi, arī pākšaugi nebūs labākā izvēle. Tāpat nevajadzētu izmēģināt jaunu sportista dzērienu vai batoniņu, jo nav zināms, kā uz to reaģēs gremošanas trakts. Ja jūties izsalcis, piecas desmit minūtes pirms treniņa, uzēd banānu,” iesaka speciāliste.

Skrējiena laikā, kas ilgst vairāk pa stundu, ieteicams uzņemt sportistiem paredzētos uztura bagātinātājus – želejas, lai būtu jauda noskriet arī pēdējos metrus. 

Kā ēst, ja līdz maratonam palikusi viena nedēļa

Šī rekomendācijas ir domātas tiem, kuri maratonu uztver nopietni, nevis cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos, norāda uztura speciāliste.

“Uzturā vajadzētu palielināt ogļhidrātus saturošus produktus – tostētu maizi, plānās pankūkas ar ievārījumu, džemu vai medus, putras, brokastu pārslas, kas papildinātas ar augļiem. Pusdienās un vakariņās var iekļaut makaronus. Olbaltumvielas var uzņemt ar liesu gaļu, liesiem piena produktiem, arī ar zivīm. Noteikti jāizvairās no alkohola lietošanas,” skaidro Anita Baumane.

Pāris stundas pirms treniņa ir ideāls laiks, lai “uzpildītos” ar veselīgajiem ogļhidrātiem. Laba izvēle ir pilngraudi – kviešu grauzdiņi/galetes, makaroni, brūnie rīsi. Arī augļi un dārzeņi var palīdzēt kļūt par labāku sportistu. Vienlaikus pirms treniņa jāizvairās no liela apjoma proteīnus saturošiem produktiem – tā sagremošanai nepieciešams ilgāks laiks. 

30 minūtes pēc skrējiena iedzeriet sulu, kas dos tūlītēju enerģiju muskuļiem.  Vienas, divu stundu laikā pēc treniņa vēlamas uzkodas vai maltīte, kas satur gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus – tie palīdzēs muskuļiem atgūt “sadedzināto”. Izmēģiniet sviestmaizi ar zemesriekstu sviestu vai tītara gaļu un dārzeņus, jogurtu un augļus, krekerus un zema tauku satura šokolādes pienu vai veselīgu smūtiju. “Protams, dzeriet ūdeni, lai atgūtu treniņa laikā svīstot zaudēto šķidrumu, noderēs arī sportista dzērieni (maisījumi), kas satur ogļhidrātus, elektrolītus, vitamīnus un minerālvielas – šāds komplekts atjauno iztērētās enerģijas rezervi, veicina muskuļu atjaunošanos un stiprina imunitāti,” uzsver uztura speciāliste. 

Uzņem šķidrumu! Ūdens neapšaubāmi ir labākā izvēle. Taču daži pārtikas produkti arī var uzlabot hidratācijas līmeni organismā. Augļi un dārzeņi, kas palīdzēs piepildīt sevi ar treniņam tik nepieciešamo šķirtuma daudzumu, ir, piemēram, arbūzs, ledus salāti, selerija, gurķi, zemenes, cukini, ziedkāposti.

Kam jābūt veselīga skrējēja aptieciņā? 

“Vislabākos rezultātus sasniegs tas skrējējs, kurš būs sagatavojies un pratis labi parūpēties par savu veselību,” ārstei un uztura speciālistei piekrīt “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, nosaucot to aptiekas produktu klāstu, kas būtu visvairāk noderīgi aktīviem sportistiem.

Minerālūdens un speciāli līdzekļi atūdeņošanās gadījumiem 

Lai izvairītos no atūdeņošanās, svarīgi uzņemt pienācīgu šķidruma daudzumu gan pirms, gan pēc treniņa, gan arī distances laikā. Šķidrumu vēlams uzņemt maziem malciņiem, lai izvairītos no pilnuma sajūtas, kas apgrūtinātu skriešanu (vai citu sporta aktivitāti). Minerālūdens ar mikroelementiem un minerālvielām – nātriju, kāliju, kalciju, magniji – kompensē elektrolītu zudumu organismā slodzes laikā. Īpaši piemērots tas būs tiem, kam ir intensīva slodze, un tiem, kas veic garas skriešanas distances. 

Pretiedeguma krēms vai losjons

SPF līdzekli ir svarīgi uzklāt ne tikai ikdienā, dodoties uz darbu, pastaigā vai uz pludmali, bet arī sportojot. Ieteicams izvēlēties ar lielāku aizsargfiltru (SPF50, SPF50+) un atcerēties, ka līdzeklis jāuzklāj vismaz 15-20 minūtes pirms došanās ārā. To svarīgi atjaunot ik pēc divām, trim stundām jo īpaši, intensīvi svīstot. Saulainā laikā vajadzētu lietot arī saulesbrilles, atbilstošu galvassegu un censties neuzturēties tiešos saules staros, lai pasargātu sevi no pārkaršanas. 

Saites un plāksteri nelielām traumām vai tulznām

Lai arī brūce vai nobrāzums ir neliels, tas ir jādezinficē, piemēram, lietojot aerosolu ar antiseptiskām īpašībām vai povidonjoda šķīdumu. Izvērtējot savainojumu, var uzklāt kādu gēlu vai ziedi, kas satur hidrokoloīdu vai ir ar bakteriostatisku iedarbību. Tikai tad līmēt atbilstoša lieluma plāksteri vai apsaitēt brūci ar marles saiti, tiesa, tai noteikti jābūt sterilai. 

Tulznām aptiekā var iegādāties plāksterus, kas satur hidrokoloīda tehnoloģiju – tā tūlīt nodrošina pretsāpju efektu, ātru dzīšanu un ūdensnecaurlaidību. Šie plāksteri paliek pielīmētajā vietā vairās dienas, pielāgojas kustībām un neatlīmējas kā parastie plāksteri. 

Sastiepumi un izmežģījumi

Sastiepuma vai izmēžģījuma gadījumā var izmantot abreviatūras RICE produktus. Katrs burts nozīme noteiktu darbību: 

R (angl.v. rest – atpūta) – traumētā vieta ir jāatpūtina; 

I (angl. v. ice – ledus) – ledus vai atvēsinošs gels, kas svarīgs pirmās 48 stundas pēc traumas gūšanas, jālieto ik pēc divām stundām, turot ledu pie sapampušās, sāpīgās vietas 15 minūtes, ietītu drāniņā; 

C (angl.v. compression – spiediens) – traumētā vieta jāfiksē, piemēram, jāapsien ar elastīgo saiti, jāapliek ortoze vai kā citādi jānostiprina.

E (angl.v. elevation – pacelt) – traumēto vietu ieteicamas pacelt augstāk, pat ja trauma nav nopietna.

Stipru sāpju gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta! 

Ziedes un želejas ar vieglu pretsāpju efektu muskuļu sāpēm vai sasitumiem

Muskuļu, locītavu sāpēm un sasitumiem noder geli ar pretiekaisuma un pretsāpju iedarbību, kas satur diklofenaku, ibuprofēns vai naproksēns, kā arī dimetilsulfoksīdu un heparīnu, kas mazina iekaisumu un veicina zilumu uzsūkšanos. 

Kāju kopšanas līdzekļi, atvēsinošie krēmi nogurušām kājām, pēdām

Lai atvieglotu sasprindzinājumu kājās, var izmantot smērējamos gelus vai aerosolus ar aukstuma efektu, kas satur ēteriskās mentola, eikalipta eļļas. Nogurušām kājām piemēroti būs krēmi ar flavonoīdu, kam piemīt antioksidatīva, pretiekaisuma, antialerģiska, antibakteriāla, pretvīrusu darbība. Pēdām pēc intensīvas slodzes noder vanniņas un masāža. 

Vitamīni un uztura bagātinātāji kopējam veselības stāvoklim un kaulu-locītavu stiprībai

Lai pienācīgi sagatavotos maratonam un uzturētu locītavu un kaulu veselību, divas trīs reizes gadā ieteicams lietot hondroprotektīvas vielas – glikozamīnu un/vai hondroitīnsulfātu. Tie palīdzēs uzturēt locītavas veselas, nodrošinās arī pretsāpju efektu, novērsīs locītavu stīvumu un krakšķēšanu. Ieteicamais lietošanas laiks 8–12 nedēļas. Aptiekās pieejami dažādu ražotāju preparāti dažādās formās un devās, tāpēc pirms iegādes vēlams konsultēties ar farmaceitu, lai izvēlētos atbilstošāko. Šīs vielas jālieto ēšanas laikā vai pēc tās un jāuzdzer pietiekami daudz šķidruma. 

Ne mazāk svarīgi elementi ir magnijs un kalcijs. Magnijs – muskuļu un nervu darbībai, būs piemērots arī kā pirmais palīgs cīņā pret krampjiem. Savukārt kalcijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem kaulu veselībai. Nepieciešams izvērtēt, kāda magnija un kalcija forma ir konkrētajā preparātā. Ieteicams izvēlēties citrātu formu, jo tai piemīt labāka uzsūkšanās spēja organismā.

Fiziskā slodze izraisa brīvo radikāļu veidošanos, kas negatīvi iespaido imūnsistēmu, tāpēc būtiski ir uzņemt arī C, E un A vitamīnus, kas brīvos radikāļus neitralizē. Nevajadzētu aizmirst par D vitamīna lietošanu ikdienā, jo tas gan labvēlīgi ietekmē kaulu veselību, gan arī imunitāti. 

“Veselība mums katram ir viena, tāpēc pret to jāattiecas ar lielu rūpību. Ne par velti ir teiciens: kas par daudz, tas par skādi. Pirms vitamīnu un minerālvielu lietošanas noteikti vajadzētu konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu, jo šo vielu lietošana speciālistam ir jāizvērtē individuāli,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. 

Minerālvielas, tāpat kā vitamīni, atbild par normālu organisma funkcionēšanu, tās rūpējas par pareizu šūnu, orgānu un nervu sistēmas darbību. Lai gan ar pārtiku organisms var uzņemt vajadzīgās uzturvielas, bieži to daudzums ir nepietiekams. Cilvēka organisms ir gudrs, tas spēj ilgstoši funkcionēt, izmantojot vitamīnu un minerālvielu rezerves. Problēmas visbiežāk sākas, kad sasniegts kritiskais punkts un vitamīnu, minerālvielu trūkuma dēļ rodas nopietnākas veselības problēmas. Uzzini, kuras no minerālvielām ir svarīgas kaulu, locītavu un muskuļu veselībai!

Glikozamīns – veselīgām un stiprām locītavām

Glikozamīns ir skrimšļaudu būvmateriāls, kas palīdz saglabāt veselīgas un stipras locītavas, piedalās jaunu saistaudu izstrādē.Tas aizsargā skrimšļus no pāragras sairšanas un deformācijas, aizkavē skrimšļu pārklājuma nodilšanu, bojājumu gadījumā aizkavē turpmāku audu zudumu, tādējādi ļaujot saglabāt skrimsli, kā arī palielina locītavu šķidruma izstrādi. Glikozamīns sastopams teju visos organisma audos, bet lielākoties – skrimšļos, saitēs, cīpslās, kaulos, muskuļos, nagos, matos un ādā. “Ar gadiem organisma spēja sintezēt glikozamīnu samazinās, kā rezultātā rodas diskomforts un sāpes, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un pat kustībspēju. Jo mazāk glikozamīna organisms producē, jo ātrāk dilst locītavu skrimslis, neatjaunojas locītavās esošais šķidrums un parādās locītavu sāpes un stīvums,” uzsver Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Glikozamīnu ieteicams lietot:

• cilvēkiem, kuriem regulāri ir palielināta fiziskā slodze (aktīva sportošana, fizisks darbs);
• lai nodrošinātu normālu metabolismu locītavās, palīdzot saglabāt kustību brīvību;
• deģeneratīvu locītavu slimību, piemēram, osteoartrīta vai reimatoīdā artrīta, gadījumā;
• ja parādījušies pirmie simptomi – diskomforta sajūta, stīvums, kas var liecināt par locītavu problēmām;
• cilvēkiem ar lieko svaru, kas rada pastiprinātu slodzi locītavām.

Ieteicamā glikozamīna diennakts deva ir 1500 mg. Lai justu glikozamīna iedarbību, tas jālieto vismaz 8 – 12 nedēļas. To ieteicams lietot kursa veidā 3 mēnešus, šo kursu atkārtot 2-3 reizes gadā. 

Kalcijs ne tikai kauliem un zobiem, bet arī matiem, nagiem un veselīgai sejas ādai

Kalcijs ir viena no nozīmīgākajām cilvēka organismā atrodamajām minerālvielām, kas ne tikai palīdz kauliem un zobiem būt stipriem, bet atstāj ietekmi arī uz matiem, nagiem un sejas ādu, veicina organisma imunitāti, palīdz darboties sirdij un nerviem, atbild par muskuļu savilkšanās spēju, regulē šūnu membrānu caurlaidību, kā arī tam ir būtiska loma hormonu darbības regulācijā. Šī minerālviela ir vajadzīga gan augošam bērnam, gan pieaugušajam, gan vecāka gadagājuma cilvēkam.

Organisms pats kalciju sintezēt nespēj, tāpēc ir svarīgi papildināt kalcija rezerves, regulāri uzņemot to ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem. Par kalcija trūkumu organismā liecina dažādi simptomi – bieža nagu šķelšanās, lūstoši mati, trausli zobi, bieži kaulu lūzumi, muguras vai locītavu sāpes, nervozitāte, nemiers, uzbudinātība, bezmiegs, krampji, spēcīgas galvassāpes, nervu vai muskuļu raustīšanās, paātrināta sirdsdarbība, kā arī paaugstināts asinsspiediens. Ja ilgstoši cilvēks novēro kādu no minētajiem simptomiem, vajadzētu apmeklēt ārstu un veikt asins vai urīna analīzes, lai noteiktu kalcija līmeni organismā.

Lai kalcijs organismā tiktu izmantots jeb uzsūkts, vienlaicīgi jāuzņem arī D3 vitamīns. Kalcijs un D3 vitamīns organismā savstarpēji mijiedarbojas. Ja organismā būs D vitamīna deficīts, tad arī kalcijs, ko ierasti it kā pietiekamā daudzumā uzņemam ar uzturu, organismā neuzsūksies. 

No pārtikas produktiem bagātīgākais kalcija avots ir piena produkti: piens, kefīrs, biezpiens, jogurts un galvenokārt siers. Tas atrodams arī auzu pārslās, pupiņās, lazdu riekstos, mandelēs, sezama sēklās, zaļumos, brokoļos, burkānos, kāpostos, lasī un sardīnēs.

Pieauguša cilvēka ieteicamā kalcija dienas deva ir 1200 mg. 

Magnijs – muskuļu veselības un funkciju nodrošināšanai

Magnijs no tā kopējās koncentrācijas cilvēka organismā pārsvarā atrodas muskuļos un kaulos. Tas kopā ar kalciju veido zobu emalju, piedalās aminoskābju un ogļhidrātu metabolismā, nodrošina pareizu impulsu pārvadi no nerviem uz muskuļiem, palīdz samazināt nogurumu un nespēku, un veic citas funkcijas organismā. 

Par magnija deficītu organismā var liecināt apetītes zudums, slikta dūša, vemšana un vājums neliela līdz vidēja magnija deficīta gadījumā, kā arī izteikti krampji, sirds aritmiska darbība un apziņas traucējumi īpaši smaga magnija deficīta gadījumā.

Magnijam ir liela nozīme muskuļu veselības un funkciju nodrošināšanā. Lai muskuļi funkcionētu pilnvērtīgi papildus magnijam nepieciešams arī kālijs (kopā ar nātriju palīdz mazināt un novērst muskuļu krampjus), kalcijs (palīdz regulēt muskuļu kontrakcijas un sirds ritmu) un nātrijs (uztur šķidruma līdzsvaru organismā, nervu darbību, regulē muskuļu kontrakcijas un skābju-bāzes līdzsvaru) jeb tā sauktie elektrolīti. Ja organismā sācies elektrolītu deficīts, cilvēks arvien biežāk var sūdzēties par krampjiem.

Ar uzturu dienā cilvēks var uzņemt 100 – 300 mg magnija, taču tikai trešdaļa no tā uzsūcas. Lai veicinātu magnija uzsūkšanos, liela loma ir ogļhidrātiem, īpaši fruktozei, kā arī D vitamīnam. Ar magniju bagāti ir zaļie lapu salāti, treknas zivis (tuncis, makreles, lasis), pākšaugi, rieksti, sēklas, melnā šokolāde.

Dienā rekomendējamo magnija devu ietekmē veselības stāvoklis, dzimums un vecums. Pieaugušām sievietēm dienā ieteicamais magnija daudzums ir 320 mg, vīriešiem – 400 mg. Pastiprināti magnijs vajadzīgs grūtniecēm – 420 mg dienā. 

Par nepieciešamību papildus uzņemt uztura bagātinātājus ieteicams konsultēties ar ārstējošo ārstu vai farmaceitu.